Ungārijas Republikā Šodien, 20. augustā,

— Neatkarības diena

20. augusts ir Ungārijas valsts dibinātāja un tās pirmā karaļa Ištvāna I Svētā (975–1038) godināšanas diena. Tieši Ištvāna I Svētā vadībā pirms tūkstoš gadiem Eiropas centrā tika nodibināta centralizēta, neatkarīga kristīga valsts. Ištvāna I Svētā sākotnējais vārds bija Vajks. 1000. gadā pēc Kristus dzimšanas viņš pats sevi kronēja par karali, pieņemot vārdu Ištvāns. Šis notikums tiek uzskatīts un svinēts kā Ungārijas valsts dibināšanas diena. Nākamgad Ungārijas valsts svinēs savas pastāvēšanas 1000 gadu jubileju.

Pēc Otrā pasaules kara Ungārija pārdzīvoja vienu no smagākajiem posmiem sava tūkstošgadīgā valstiskuma vēsturē. Tāpat kā vairākas citas Viduseiropas valstis, Ungārija, saglabājot formālu suverenitāti, gandrīz pusgadsimtu atradās politiskā, ekonomiskā un militārā atkarībā no Padomju Savienības. 1956. gada oktobrī ungāri sacēlās pret komunistisko režīmu, taču padomju impērija ungāru revolūciju sagrāva ar bruņotu pārspēku. (Šīs revolūcijas atceres diena oktobrī tagad arī ir Ungārijas Republikas valsts svētki.) Kopš komunistiskā režīma gāšanas un padomju impērijas sabrukuma Ungārija ir viena no politiski un ekonomiski sekmīgākajām postkomunistiskajām valstīm, kas šī gada martā līdz ar Poliju un Čehiju kļuva pilntiesīgas NATO dalībvalstis. Ungārija uzaicināta arī sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tās paplašināšanas pirmajā kārtā.

Atbrīvojoties no komunistiskā režīma, Ungārijai, atšķirībā no vairākām citām bijušajām sociālistiskā bloka valstīm, visnotaļ veiksmīgi izdevās saglabāt savu rūpniecisko potenciālu — rūpniecības produkcijas indekss (par 100 procentiem pieņemot 1990. gada līmeni) deviņdesmito gadu vidū bija samazinājies tikai par 14%. Taču lauksaimniecības produkcijas indekss Ungārijā deviņdesmito gadu vidū, salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, bija samazinājies no 108 uz 83 procentiem (par 100% pieņemot 1979.–1980. gada līmeni). Tas nozīmē, ka, daļēji zaudējot agrāko sociālistisko valstu tirgu, mazāku īpatsvaru Ungārijas eksporta struktūrā ieņēma lauksaimniecības preces un pārtikas produkti. Ungārijas nacionālais kopprodukts 1995. gadā salīdzinājumā ar 1985. gadu bija pieaudzis no 22 749 miljoniem ASV dolāru līdz 41 375 miljoniem. Rēķinot vidēji uz katru valsts iedzīvotāju, Ungārijas nacionālā kopprodukta pieaugums desmit gados bija no 2150 līdz 4072 ASV dolāriem. Pēc komunistiskā režīma sabrukšanas Ungārijā ļoti strauji pieaudzis ārzemju tūristu skaits — no 9724 tūkstošiem l985. gadā līdz 21 425 tūkstošiem jau deviņdesmito gadu vidū.

Iedzīvotāju sastāva ziņā Ungārija ir relatīvi veca valsts — tikai 18,1% iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Šajā parametrā Ungāriju pārspēj arī mūsu Latvija (mūsu valstī piektā daļa iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem). Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Ungārijā ir: sievietēm — 74, vīriešiem — 65 gadi. Rūpniecībā nodarbināta gandrīz puse (45,5%) ekonomiski aktīvo Ungārijas iedzīvotāju — viņu īpatsvars desmit gados pieaudzis par vairāk nekā 5%. Savukārt gandrīz uz pusi samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto ungāru īpatsvars — tagad laukos vairs strādā tikai nepilna desmitā daļa (8,6%) ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju. Ekonomikā aktīvi iesaistījušies 67,9% Ungārijas vīriešu un 48,2% sieviešu.

Izglītībai Ungārijā atvēl 6,3% no nacionālā kopprodukta. No katriem 100 000 Ungārijas iedzīvotāju vidēji 2226 ir studenti.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ungāriju tika noslēgtas 1991. gada 2. septembrī. Liela nozīme Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecībās bija 1997. gadā Ungārijas Republikas prezidenta Ārpāda Genca valsts vizītei Latvijā, kad tika parakstīti arī vairāki nozīmīgi starpvalstu līgumi. Ir labi attīstīti kontakti starp dažādu Latvijas un Ungārijas ministriju ekspertiem. Abu valstu savstarpējās tirdzniecības kopapjoms jau 1997. gadā pārsniedza 25 miljonus ASV dolāru. Ļoti nozīmīgi Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecībās ir šovasar Budapeštā parakstītais brīvās tirdzniecības līgums un līgums par investīciju savstarpējo aizsardzību.

Īpaši aktuālas mūsu valstu divpusējās attiecības Latvijai kļuvušas kopš Ungārijas uzņemšanas NATO. Atbilstoši vēl NATO valstu Madrides sanāksmē (kur Ungārija līdz ar Čehiju un Poliju tika nosauktas par nākamajām NATO dalībvalstīm) dotajam solījumam Ungārija aktīvi palīdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidošanā un Latvijas virzībā uz NATO. Abu valstu aizsardzības ministri arī parakstījuši līgumu par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajos jautājumos.

Iedzīvotāju skaita ziņā (10 miljoni) tā ir četrreiz lielāka par Latviju, bet teritorijas ziņā (93 032 kvadrātkilometri) Ungārija ir tikai pusotru reizi lielāka par mūsu valsti. Taču vēsturiskā kontekstā Ungārija ir viena no vecākajām valstīm ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē, jo nākamgad svinēs savu tūkstoš gadu jubileju.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors