Par finansiālo atbalstu Latvijai un valsts ekonomikas stabilizēšanai

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Eiropas Komisija (EK) piektdien, 19.decembrī, vēlu vakarā paziņoja, ka EK, Starptautiskais valūtas fonds, Ziemeļvalstis un Latvijas valdība ir panākušas galīgo vienošanos par 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi latu) aizdevumu Latvijas ekonomikas stabilizācijai. Pirms tam Ministru kabinetā sarīkotajā preses konferencē par Starptautiskā valūtas fonda, EK un Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu palīdzības programmu Latvijai pušu pārstāvji informēja par panākto vienošanos un Latvijai veicamo pasākumu kopumu ekonomikas stabilizācijai.

Preses konferencē piedalījās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Baltijas un Polijas reģiona vadītājs Kristofs Rozenbergs, Ministru prezidents Ivars Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris (attēlā), kā arī Latvijas Bankas viceprezidents Andris Ruselis un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Preses konferencē Ministru kabinetā 19.decembrī:

Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis:

Iepazīstināsim jūs ar informāciju, kas ietverta mūsu vēstulē Starptautiskā valūtas fonda direktoram Dominikam Štrausam-Kānam. Pamatā tas ir nodomu protokols, kurā mēs informējam Valūtas fonda vadību par situāciju Latvijā un par mūsu apņemšanos veikt vairākas pārmaiņas un uzlabojumus gan fiskālajā politikā (tas ir tiešs valdības uzdevums), gan arī monetārajā, finanšu politikā, turpinot esošo kursu, ko apliecina Latvijas Banka, kā arī īpaši banku un finanšu sektora uzraudzības jautājumos, ko apliecina mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Vēstulē minētas trīs galvenās problēmas, kas mums jāatrisina vienlaikus.

Bet, pirms runāju par problēmām, būtiskākais ir tas, ka mūsu kopējā apņemšanās veikt visus nepieciešamos pasākumus, izpildot šo programmu vairāk nekā trīs gadu garumā, tika balstīta uz to, ka mūsu nacionālā valūta lats nemaina savu piesaisti eiro atbilstoši attiecīgajiem līgumiem un vienošanām starp mūsu Centrālo banku un Eiropas Centrālo banku. Tātad fiksēts lata kurss paliek piesaistīts eiro. Šis ir viens no monetārajiem un arī finanšu politikas pamatakmeņiem šajā programmā. Tā sadalās trijās daļās.

Programmas pirmajā daļā mēs atzīmējam, ka daudzu iemeslu dēļ mums ir jāveic pasākumi, lai balansētu mūsu ekonomikas straujas samazināšanās negatīvo efektu. Tas nozīmē, ka mums apmēram divarpus gados ir jāparedz, ka mūsu ekonomika kopproduktā samazināsies tuvu pie astoņiem procentiem. Un tie pasākumi, kas ir veicami, ir kompleksi, bet pamatā tie ir mūsu fiskālie pasākumi, lai mēs varētu šo ekonomikas samazinājumu pārvarēt, protams, ar ārvalstu finanšu palīdzību.

Pasaules vēsturē daudzās valstīs ir bijusi situācija, kad bija jāpārvar ļoti nopietnas kopprodukta samazināšanas problēmas. Atsevišķās valstīs 90.gadu sākumā kopprodukts samazinājās līdz 20%. Mēs esam salīdzinājuši Latvijas situāciju un risinājumu iespējamību ar citur pieredzēto. Latvijai viens scenārijs ir kopprodukta samazinājums tuvu pie 8 procentiem. Otrs ir pesimistiskāks variants gadījumam, ja būtu jāsedz vēl arī zaudējumi, kas saistīti ar banku sistēmu.

Runājot par to programmu, kas mums jāīsteno trijos gados, jāuzsver, ka tā paredz gatavību iestāties eirozonā, sākot no 2012.gada, panākot visus starptautiskos kritērijus, kas ir nepieciešami, lai to izdarītu. Taču, lai varētu pārvarēt šādu kopprodukta samazināšanos, mums 2009.gadā ir jāveic budžeta samazinājums tieši par vienu miljardu latu. Arī tad mēs vienalga 2009.gadā nonāktu situācijā, ka mūsu budžeta deficīts būtu 738 miljoni latu, tas ir nepilni 5% no kopprodukta. Kā tas izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm, kas ir rīkojušās līdzīgi šādās situācijās, redzams proporcijās starp izdevumu samazinājumu un ieņēmumu samazinājumu. Arī mūsu programmā ir ievērota proporcija: 2009.gadā divas trešdaļas no viena miljarda – 684 miljoni – ir izdevumu samazinājums – gan valsts iestādēs, gan pašvaldībās, gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, arī valsts akciju sabiedrībās. Savukārt ieņēmumu daļa ir palielināta par 377 miljoniem, kurā nodokļu tiesa ir 326 miljoni. Centrālās valdības budžetā proporcija ir līdzīga, divas trešdaļas – izdevumu daļa, viena trešdaļa – ieņēmumu daļa. Ja analizējam salīdzinājumā ar citām valstīm, redzam, ka atšķirība ir tajā apstāklī, ka mēs, cik nu iespējams, samazinām tiešos nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmējdarbību, proti, samazinot personas ienākumu nodokli, pārnesot palielinājumu netiešajiem nodokļiem. Kā jūs zināt, mūsu programmā ir divu procentu samazinājums iedzīvotāju ienākuma nodoklim un palielinājums pievienotās vērtības nodoklim. Šie pasākumi 2009.gadā samazina tiešos nodokļus par vairāk nekā 30 miljoniem latu, savukārt netiešajos nodokļos palielinājums ir par 357 miljoniem, no kuriem 289 miljoni ir pievienotās vērtības nodoklis un 68 miljoni – akcīzes nodoklis. Mēs plānojam arī iegūt papildu 51 miljonu no nenodokļu ieņēmumiem. Nav izmaiņu kopējos ienākumos no ārvalstu palīdzības, kura saistīta ar Eiropas strukturālo fondu ienākšanu Latvijā, kas 2009.gadā ir 544 miljoni, tā bija paredzēta budžetā, kā arī programmā.

Izdevumu daļas 684 miljonos kārtējie izdevumi ir 680 miljoni. Būtiskākais, ko esmu teicis arī agrāk, ir 15% atlīdzības samazinājums, kas, ieskaitot algas, prēmijas un visas citas piemaksas, kopumā sastāda 56 miljonus. Vienlaikus, lai mēs varētu līdzsvarot budžetu 5% ietvaros jeb 5% samazinājumu kopproduktā, arī maksājumi par pakalpojumiem un precēm tiek samazināti par 186 miljoniem.

Tāpat arī, lai mēs varētu izpildīt kopējās programmas 2009.gada plānu, subsīdijas uzņēmumiem, dažādām institūcijām tiek samazinātas par 216 miljoniem.

Divu sektoru algām ir īpaša pieeja, tas ir, veselības aprūpē un izglītībā, kurās netiek piemērots šis kopējais 15% samazinājums. Katrai no šīm sistēmām ir īpašas programmas, kas ir saistītas ar struktūrpārmaiņām, balstoties uz Valūtas fonda un Pasaules bankas jau trīs gadus veciem ieteikumiem, kurās ekonomija notiks, pamatojoties uz strukturālām pārmaiņām, nevis mehāniski samazinot atalgojumu cilvēkiem, kas tur strādā. Tie ir atsevišķi skaitļi šajā programmā – veselības aprūpē tie ir 34 miljoni, bet kas nav saistīti tieši ar algu samazinājumu. Diemžēl mēs Eiropā pēc kopprodukta izvietojuma veselības aprūpē ar 2,8 procentiem esam pēdējā vietā.

Vēl būtiski, ka pensiju sistēmā, kur izdevuma daļa ir 1,1 miljards, mēs šos izdevumus saglabājam. Un neaizskaram iemaksas starptautiskajās finanšu organizācijās, kā arī ļoti rūpīgi esam ielikuši programmā nosacījumus, ka mums ir jāapgūst visi ES fondi, kas mums ienāk.

Vēl salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu atšķirība ir tā, ka mēs nevaram samazināt kredītu apjomu, jo nākamajā gadā plānojam, ka banku sistēmai kredītu pieaugums būs negatīvs, tātad mums šīs iespējas nav. Mēs netaupām arī uz kapitālizdevumiem tautsaimniecībā, lai arī ES fondi tiktu apgūti kapitāla pieaugumam.

Programma ir vairākiem gadiem ar pakāpenisku izeju no šīs situācijas, kurā negatīva kopprodukta attīstība (mīnus 3 procenti) vēl ir paredzama arī 2010.gadā. Un, ja mēs programmu izpildīsim, deficīts diemžēl tad vēl arvien būs – 716 miljoni. 2011.gadā deficīts plānots 426 miljoni, 2012.gadā deficīts praktiski ir nulle (45 miljoni). Programma ir ambicioza, kas prasīs ļoti nopietnu spēku koncentrāciju, lai mēs varētu veikt visus nepieciešamos pasākumus.

Finanšu palīdzība, ko ceram saņemt gan no starptautiskām finanšu organizācijām (Valūtas fonda, Eiropas Kopienas, Pasaules bankas), gan vairākām valstīm, ir nepieciešama, lai mēs varētu finansēt deficītu trijos gados, tas ir gandrīz 1,9 miljardi. Ja situācija uzlabojas, vajadzība pēc līdzekļiem varētu būt mazāka.

Ir paredzēti arī plāni 2010. un 2011.gadā attiecībā gan uz ieņēmumu, gan izdevumu daļu, tajā skaitā – turpināt samazināt atalgojumu 2010.gadā. Pasākumi ir paredzēti arī ieņēmumu daļas palielināšanai – no nekustamā īpašuma nodokļa, kapitāla nodokļa un, iespējams, arī PVN paaugstināšanas.

Programmas otra sadaļa, kas drīzāk ir rezerves sadaļa, ir ļoti svarīga banku restrukturizācijas un banku sistēmas stabilizācijai, tā lielākā mērā ir mūsu iekšējā atbildība pret noguldītājiem, bet ir arī ārējā atbildība – pret tām bankām, kas aizdevušas mūsu bankām līdzekļus, pret sindikātiem, jo vairākas bankas ir piedalījušās mūsu banku finansējumā. Arī šeit ir paredzēta summa, kas ir nepieciešama kā rezerve, lai stabilizētu mūsu banku sistēmu gan likviditātes, gan kapitāla ziņā.

Un trešā summa ir saistīta jau ar Eiropas Kopienas atbalstu mūsu ekonomikai. Šī summa patlaban tiek precizēta. Galīgā informācija par kopējo summa tiks publicēta, kad Valūtas fondā 23.decembra valdes sēdē pieņems par to lēmumu.

Ja būs jautājumi par riskiem, kas ir mūsu programmā, varu informēt, ka mēs kopā ar Valūtas fondu esam arī analizējuši, kas notiek, ja atsevišķi nodokļi nenes ieņēmumus, kā to koriģēt izdevumu daļā, iespējams, mainot atsevišķus apliekamos objektus.

Kas attiecas uz banku sadaļu programmā, uzraudzību un fiskālo politiku, es gribētu teikt vēlreiz noslēgumā tikai galvenos jautājumus. Ilgstspējīga fiskālā konsolidācija dos skaidru signālu par mūsu apņemšanos atjaunot stabilitāti un sagatavoties eiro ieviešanai. Stratēģijas pamatā ir pasākumi, lai 2011.gadā samazinātu budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritēriju līmenim.

Mēs esam arī minējuši, ka pēdējos mēnešos esam kontrolējuši budžeta izpildi tādējādi, lai nerastos nesamaksātas summas, nosakot būtisku izdevumu prioritātes un nodrošinot nodokļu iekasēšanu. Tāpēc mēs panāksim 2008.gada budžeta izpildi, lai deficīts nebūtu lielāks par trim procentiem. Tas ir svarīgi arī psiholoģiski. Mēs ziņojam fonda valdei, ka likumdevējs ir veicis nepieciešamās izmaiņas, visus nepieciešamos pasākumus, lai mēs varētu izpildīt budžeta konsolidāciju.

Ja mums neizdosies nodrošināt fiskālos rādītājus, kas ir izvērsti ceturkšņu līmenī, nāksies veikt tādas korekcijas budžeta izdevumu daļā, lai mēs varētu sasniegt savus fiskālos mērķus ne tikai gada nogalē, bet arī ceturkšņu līmenī, īpašu uzsvaru liekot uz pirmo ceturkšņu rezultātiem. Tāpēc arī veikti papildu pasākumi, kas veidotu zināmu rezervi, lai tas tiktu izdarīts. Tātad saskaņā ar programmu mums būtu jākoriģē arī izdevumi samazināšanas virzienā. Pagaidām esam mēģinājuši šos jautājumus sabalansēt.

Ir arī vairākas strukturālas prognozes, kuras esam ierakstījuši vēstulē Valūtas fondam. Mums būtu ļoti svarīgi, lai mēs saņemtu SVF, Eiropas Savienības, arī divpusējo donoru palīdzību, lai jau 2009.gada pirmajā ceturksnī varētu stiprināt valsts finanšu pārvaldījumu, nostiprināt budžeta veidošanas procesu, uzlabot Finanšu ministrijas veikto izdevumu kontroli, īpaši attiecībā uz valdības un valsts pārvaldes iestāžu atalgojuma fondu, iedzīvināt reālas vidēja termiņa budžeta pamatnostādnes, palielināt budžeta caurskatāmību un ārējo pārraudzību, uzlabot fiskālo decentralizāciju. Tāpat arī apņemamies pieņemt privātās partnerības likumu atbilstoši starptautiskiem standartiem. Mēs rūpēsimies, lai fiskālā disciplīna būtu pastāvīga un noturīga, arī lūdzot atbalstu no SVF. Mēs esam vērsušies pie Pasaules bankas ar lūgumu sniegt tehnisku palīdzību plašu reformu veikšanai izglītības, civildienesta, valsts pārvaldes, veselības aprūpes sistēmā, ko sāksim jau 2009.gadā. Pēc to pabeigšanas ietaupījums gadā varētu būt 2% no kopprodukta.

Starptautiskā valūtas fonda Baltijas un Polijas reģiona vadītājs Kristofs Rozenbergs:

Kā izveidota programma, premjerministrs jau minēja. Esam panākuši plašu vienošanos par pasākumu kopumu ekonomikas stabilizācijai.

Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija kopā ar Latvijas valdību ir centīgi strādājuši, lai izveidotu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu. Latvija ir izstrādājusi nepieciešamās reformas un politikas.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas galvenais elements ir saglabāt nemainīgu pastāvošo valūtas kursu, pamatojoties uz to, ir veidoti citi programmas pasākumi.

Stingro pasākumu īstenošana prasa vienprātību, elastību un arī taupību. Latvija jau ir pierādījusi, ka to spēj, kā tas bija Krievijas krīzes laikā.

Programmas elementi ir vairāki: pirmais – atrisināt likviditātes jautājumus banku sistēmā, atrast veidu, kā to restrukturizēt, lai varētu risināt jautājumus krīzes situācijā.

Svarīgs programmā ir fiskālās politikas jautājums, iekšzemes pieauguma samazināšanās korekcijas. Varu apliecināt – šāda veida programma atbilst starptautiskajai praksei.

Programmā tiek pievērsta uzmanība arī citiem elementiem – kapitāla pieaugumam un investīcijām nākotnē. Būtiski, ka netiek samazināta piekļuve Eiropas fondu naudai, kā arī tas, ka tiek nodrošināts sociālais budžets. Arī pievienotās vērtības nodokļa palielināšana ir ļoti pareizs pasākums. Vēl svarīga ir ieņēmumu politika, samazinot algu straujo pieaugumu, jo algas valsts pārvaldē pāris gados ir dubultojušās, tas nav bijis adekvāti ne valsts iekšzemes kopprodukta apjomam, ne produktivitātei. Tas ir radījis saspringumu arī citos sektoros. Tieši valūtas kursa stabilitātes nodrošināšanas dēļ bija nepieciešama daudz striktāku lēmumu pieņemšana attiecībā uz fiskālo politiku un algām.

Latvijas pasākumu pakete ekonomikas stabilizācijai ir pelnījusi starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Starptautiskais valūtas fonds sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Ziemeļvalstīm joprojām turpina strādāt pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas finansēšanas modeļa. Pagaidām finanšu paketes detaļas vēl nav precizētas un nav apstiprinātas, tās tiks precizētas tuvākajās dienās un tikai tad kļūs zināms starptautisko finanšu institūciju aizdevuma apjoms. SVF nevar pieņemt lēmumu, pirms neesam noteikuši visus finansēšanas modeļus. Pie tiem strādājam. Savukārt politiskā daļa nupat ir pabeigta un iesniegta SVF valdei apstiprināšanai. Privātās bankas ir izteikušas gatavību izsniegt kredītus, tāds solis ir ļoti svarīgs.

Eiropas Komisijaspārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca:

Arī man no ES puses ir pamats apsveikt Latvijas valdību ar stingro apņemšanos īstenot plašu ekonomikas korekcijas programmu. Ir panākta ievērojama virzība un progress sarunās ar Latvijas valdību, Eiropas Komisiju, SVF un Ziemeļvalstīm par finansiālo atbalstu. Un es arī ceru, ka jau tuvākajā laikā tiks parakstīta galīgā vienošanās. Vēlreiz uzsveru, ka palīdzība tiek sniegta kopā ar SVF, Ziemeļvalstīm (Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju) un Pasaules banku un ES sniedz vislielāko finansiālo palīdzību. Jāuzsver trīs galvenie finansiālās palīdzības mērķi. Pirmais – šī palīdzība ļaus Latvijai izturēt īstermiņa likviditātes spiedienu; otrais – uzlabos Latvijas ekonomikas konkurētspēju un trešais – nostādīs Latvijas ekonomiku vidējā termiņā situācijā, kas nepieļaus nelīdzsvarotību nākotnē. Ja runājam par programmu, tad būtiski arī no Eiropas Komisijas puses ir uzsvērt, ka esošā valūtas maiņas kursa saglabāšana būs svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē. EK uzsver, ka svarīga ir budžeta konsolidācija ne tikai izdevumu, bet arī ieņēmumu daļā. Tie ir arī motivējoši konkurētspējas kāpināšanas pasākumi, un runa ir par algu atbilstību produktivitātei; to, ka struktūrfondi nekavējoties tiek novirzīti eksportspējīgajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Un tāpat runa ir par finanšu tirgus regulējošā mehānisma tālāku uzlabošanu un finanšu tirgus konsolidāciju. Lai pārvarētu problēmas ar augsto privātā sektora parādu līmeni, mēs arī no savas puses aicinām Latvijas finanšu iestādes turpināt nodrošināt adekvātu finansējumu to darbībai, kā arī Latvijas ekonomikas attīstībai. Šajā sakarā īpaši augstu novērtējam, ka ārvalstu bankas ir apliecinājušas savu uzticēšanos Latvijai un atbalstu savu banku filiāļu darbībai Latvijā. Par procedūru. Tiklīdz būs panākta galīgā vienošanās, ekonomikas politikas īstenošanas nosacījumi tiks prezentēti Ekonomikas un finanšu padomei, 27 finanšu ministri pieņems lēmumu. Un tālāk tie tiks izklāstīti saprašanās memorandā, kurš, mēs ļoti ceram, drīzumā tiks parakstīts.

Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris:

Vakar Eiropas finanšu ministru sanāksmē prezentēju Latvijas ekonomikas atveseļošanas un stabilizācijas plānu, un šī laikam bija pirmā reize, kad visi kolēģi teica: plāns ir ļoti nopietns atbilstošai starptautiskai situācijai. Jo ministri bija pulcējušies, lai izvērtētu arī, kā pārējās valstīs attīstās notikumi starptautiskās finanšu krīzes situācijā. Mūsu pieeja tiek uztverta kā ārkārtīgi atbildīga. Ja līdz šim sanāksmēs tika teikts, ka Latvijā gan cilvēki, gan valdība iepriekšējos gados ir bijusi pārāk optimistiska, tad šis plāns ir novērtēts tādējādi, ka ir akceptēts un līdz ar to ir noteikts pietiekams pamats, lai starptautiskā sabiedrība ar kredītlīdzekļiem iesaistītos mūsu ekonomikas stabilizēšanā. Pēc Eiropas finanšu ministru sanāksmes notika vairākas tikšanās – ar Valūtas fonda direktoru Dominiku Štrausu-Kānu, ar atbildīgo komisāru Hoakinu Almunju, ar skandināvu valstu ministriem, arī citiem, pārrunājot iespēju sakomplektēt nepieciešamo finansējumu. Uz šo brīdi starptautiski akceptējams naudas apjoms jau ir pieejams. Pašlaik notiek debates par to, kādā secībā kāda nauda ieplūdīs Latvijā. Un, kā jau teica Rozenberga kungs, kamēr programmai nav akcepta SVF valdē, tikmēr skaitļu nav, jo vienmēr kaut kas var mainīties. Galalēmumi būs tad, kad SVF valde to būs lēmusi. Bet, kopā ņemot, arī SVF direktors atzina, ka piedāvājums ir nopietns, un ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunja un arī citu valstu finanšu ministri atzīst, ka tas, ko lēmusi valdība un Saeima, ir akceptējams gan ekspertu, gan politiskā līmenī.

Latvijas Bankas viceprezidents Andris Ruselis:

Runājot par programmu, Latvijas Banka vēlētos uzsvērt, ka, strādājot kopā ar Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un arī pārējām iesaistītajām pusēm, no paša sākuma esam bijuši par to, ka viens no tās stūrakmeņiem ir esošā valūtas kursa saglabāšana, un, kā jūs jau tagad to zināt, tas ir no sākuma līdz galam arī izturēts. Tā ir pozitīva ziņa un ļoti labs signāls tirgum. Otra lieta, ka mēs šajā programmā, vēstulē –dokumentā, kas ies uz Vašingtonu, saskatām, ka Latvijai tas ir ļoti reāls un tagad pamatots ceļš uz iestāšanos Eiropas Monetārajā savienībā. Ja salīdzinām situācijas vai nepatikšanas, kādās arī pirms mums ir nonākušas daudzas valstis, es gribētu uzsvērt, ka mums ir liels un labs mērķis. Nevis vienkārši savest kārtībā budžeta rādītājus un skaitļus. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā mums ir jāizpilda ne tikai viens Māstrihtas kritērijs, bet arī visi pārēji. Un ar to mēs varētu teikt, ka tiešām šī programmas realizācija būs veiksmīga un ar esošo kursu sagaidām uzaicinājumu iestāties Eiropas Monetārajā savienībā.

Jautājums: Kad jūs paziņosit par aizdevuma apjomu un nosacījumiem?

K.Rozenbergs: Mēs esam vienojušies par aizdevuma apjomu, bet par detaļām vēl ir jāvienojas.

Jautājums: Kādēļ tiek uzskatīts, ka programmas pieņemšana un Parex bankas pārņemšana notika slepenībā?

I.Šulca: Nevar apgalvot, ka sarunas ir notikušas konfidenciāli un ka sabiedrība nav informēta. Ir notikušas sarunas gan ar arodbiedrībām, gan ar darba devējiem, gan arī ar opozīcijas partijām, tātad tie ir sabiedrības priekšstāvji. Būtiski, ka jūs netiekat maldināti, bet jums tiek sniegta korekta informācija, ņemot vērā to, ka šajās sarunās piedalās tiešām grupa, nevis tikai divi partneri, tātad tā ir Eiropas Komisija, SVF, Ziemeļvalstis un Pasaules banka. Sabiedrības interesēs ir, ka mēs jums piedāvājam un jūs sabiedrībai piedāvājat precīzu informāciju.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Noprotams, ka kopējo aizdevuma summu veidos atsevišķas paketes un tātad aizdevuma nosacījumi katrai summai varētu būt atšķirīgi. Vai Latvijas puses pārstāvji, piemēram, Ruseļa kungs, varētu paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau ir rūdīti kredītņēmēji, kādam Latvijā komercbanku kredītu veidam šie starptautiskie aizdevumie būs līdzīgi – vai tas būs komerckredīts Latvijai, patēriņa kredīts vai varbūt kredītlīnija? Lai cilvēki var saprast, ko valsts viņu vārdā aizņemas un kā tas notiks.

A.Ruselis: Šāda veida aizņemšanās ar šāda veida procesu nav biznesa plāns tādā praktiskā izskatā, kad jūs aizejat uz komercbanku un apsolāties pret aizņemto naudu kaut ko saražot vai uzbūvēt. Valdība šajā gadījumā pati neražos un nebūvēs, un nesniegs kādus pakalpojumus. Valdība radīs ar šo naudu apstākļus, radīs iespējas, tā ir galvenā būtība. Protams, tā ir arī katras konkrētās valdības politiskā līnija un izšķiršanās par virzieniem, kur šī nauda nonāks. Tiktāl, cik mēs runājam par naudu, kas nonāks biznesa apritē, Latvijas Banka vēlētos redzēt, lai tā būtu tajos tautsaimniecības sektoros, kas nodrošina produktu ar augstu pievienoto vērtību, nevis ražošanas procesam kā tādam.

Jautājums: Papildināšu jautājumu par aizdevuma nosacījumiem, par naudas cenu, kredītprocentiem.

K.Rozenbergs: Paketē būs vairāki kreditori un katram būs savi noteikumi. SVF sniedz Latvijai kredītu uz trim gadiem. Aizdevumu procentu likmes ir atšķirīgas dažādās valstīs. Bet vēlos pateikt, ka tās ir īpaši zemas, salīdzinot ar tirgū pieejamajiem. Tas ir mazāk, nekā nāktos maksāt, valdībai aizņemoties citur situācijā, kad piekļuve finanšu resursiem ir samazināta.

Jautājums: Tātad SVF valdes sēde notiks 23.decembrī. Vai paziņojums, cik daudz Latvija saņems, un memorands varētu tikt parakstīts tajā dienā?

K.Rozenbergs: Mēs nevaram to pateikt, pirms nav pilnas finanšu ainas. Jo vispirms mums vajag noformēt pamata detaļas. Tad varētu runāt par termiņiem. Galvenie parametri jau ir saskaņoti. Bet vēl ir vairākas detaļas, par kurām mums ir jāvienojas. Tā ka mums vienkārši ir jāpagaida, kamēr viss būs saskaņots.

A.Slakteris: 23.decembris ir agrākais, kad tas var būt. Tāpēc ka dalībvalstis precizē savu ieguldījumu termiņus. Sarunas turpinās.

I.Godmanis: Mēs rūpīgi sekojam mūsu kases plānam. Mēs neesam tādā situācijā, ka mums svarīgas ir divas trīs dienas vai mēnesis. Mūsu kases plāns, neskatoties uz to, ka papildu slogs ir nepieciešamība pastiprināt likviditāti valstij piederošajā Parex bankā, vienalga mūsu kases plāns tika plānots laikus, finansēts laikus, tas nav tā, ja lēmuma nav pēc divām dienām, mums sākas problēmas, kuras varbūt ir vērojamas citās valstīs. Mums tādas situācijas nav.

Jautājums: Vai pastāv varbūtība, ka Latvija var nesaņemt finansējumu?

K.Rozenbergs: Nē, manuprāt. Esam ļoti tuvu lēmumam, jāvienojas tikai par konkrētām detaļām. Šīs detaļas ir ļoti svarīgas. Un nav tā situācija tāda, ka naudu Latvijai vajag tūlīt – rīt vai parīt. Gribu atgādināt, ka Zviedrija jau ir pagarinājusi “swap” (valūtas mijmaiņas) līgumu ar Latvijas Banku.

Jautājums: Kā samazināsies algas programmas otrajā gadā, un vai trešajā gadā tās palielināsies?

I.Godmanis: Programma paredz, ka visbūtiskākais atalgojuma fonda samazinājums ir 2009.gadā, tas ir 15%, un divu procentu samazinājums ir arī 2010.gadā. Programmā nav paredzēts straujš algu pieaugums, kam turpmāk būtu jābūt saistītam ar produktivitātes pieaugumu.

Jautājums: Vai SVF pieprasa, lai valdība savā kontrolē pārņem visas Parex bankas akcijas, kas skar arī mazākuma akcionāru tiesības?

K.Rozenbergs: Domāju, ka man nevajadzētu aplūkot jautājumus par privāto banku norisēm.

Jautājums: Vai bijāt rēķinājušies ar šādu laika grafiku, vai tomēr tas, ka tagad tiek precizētas svarīgas detaļas, nozīmē, ka Latvija saskaras ar kaut kādām problēmām sarunās par šīs naudas aizņemšanos?

I.Godmanis: Programma ir apstiprināta. Tajā izmaiņas nav nepieciešamas. Patlaban tiek precizēts kopējās paketes lielums, sadalījums laikā.

I.Šulca: No Eiropas Komisijas puses varu apstiprināt, ka runa ir par skaitļu un laika periodu, kurā aizdevums tiks piešķirts, sadalījumu. Darbs pie programmas ir pabeigts. Mēs informējam jūs un ceram, ka tuvākajā laikā varēsim nākt klajā ar paziņojumu. Vēl jautājums par procedūru, kuru uzdeva “Latvijas Vēstneša” žurnāliste: aizņēmuma līgumu varēs parakstīt uzreiz pēc tam, kad aizdevumu līgumu būs parakstījušas dalībvalstis, proti, 27 finanšu ministri. Un mēs ļoti ceram, ka tas varētu notikt jau janvārī.

Jautājums: Kad jūs paziņosit?

I.Šulca: Drīz.

Jautājums: Tas ir janvārī...

I.Šulca: Vēlreiz precizēju. Tātad runa ir par jautājumu, kad Latvija varētu saņemt pirmos maksājumus.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Godmaņa kungs, jūs ieteicāties par nodokļu riskiem. Kādi tie varētu būt?

I.Godmanis: Krīzes ir bijušas dažādās valstīs dažādos gados, analīzei esam apkopojuši situācijas un rīcības, kādas tās bija Somijā, Grieķijā, Zviedrijā, Dānijā un citur, un salīdzinām ar to, kas ir Latvijā. Katrai valstij kāds gads ir bijis kritisks. Tad, kad bija nekustamo īpašumu krīze Skandināvijā, budžetu nācās koriģēt atbilstoši 20 procentu kopprodukta kritumam. Zviedrijā 1994.gadā nācās koriģēt budžetu par 16 procentiem, Dānijā – par desmit.

Kā citas valstis ir rīkojušās un kā jārīkojas, lai varētu šādu kopprodukta kritumu līdzsvarot ar ieņēmumu daļu un izdevumu daļu. Latvijā samazinām izdevumus par 58 procentiem. Citas valstis samazinājušas vairāk – pat par 75 procentiem. Mūsu problēma, kāpēc to nevaram izdarīt tik daudz, ir divos apstākļos. Mēs nesamazinām kapitāla izdevumus, kas saistīti ar Eiropas fondiem – samazinājums ir tikai par 1,1 procentu. Valstīs, ar kurām salīdzinām savu rīcību, tas darīts vidēji par 27,5%. Un otra lieta attiecas uz pensijām, jo pensijas mēs nemazinām. Tāpēc mums samazinājums izdevumu daļā nav tik liels, kā tas ir citur. Un vēl ir atšķirība – mums nav rezerves, lai varētu mazināt banku aizņemšanos, jo nākamajā periodā mums aizņemšanās iespējas vairs nav ar pieaugumu. Kas attiecas uz ieņēmumu daļu, mēs tos pārceļam no tiešiem nodokļiem, kurus par diviem procentiem mazinām, uz netiešiem nodokļiem. Jo netiešie nodokļi mums pieaug straujāk nekā citās valstīs. Tas ir risks. Kāds? Kopš 2005.gada PVN ir audzis, patēriņa buma visaugstākais punkts, kad bija visvairāk banku kredītu, tika sasniegts 2007.gada pirmajā ceturksnī. Pēc tam sākās banku kredītu mazināšanās un PVN ieņēmumu samazināšanās. Veicot PVN izmaiņas kopumā par trim procentpunktiem un arī ceļot apakšējo likmi no 5 līdz 10 procentiem, ir riska moments: vai spēsim panākt prognozētos ieņēmumus, vai arī nāksies vēl vairāk samazināt izdevumu daļu. Gada pirmajā ceturksnī būs jāskatās, kas notiek ar viesnīcām, kas notiek tirgū, arī kāds būs administratīvo cenu kāpums elektrībai, vai nevaram veikt korekcijas.

Vēl viens risks attiecas uz personas ienākuma nodokļa ieņēmumiem, jo, samazinot vidējo algu, pamatā tiks cirstas nost lielās algas. Tas nozīmē, ka algu skala pārbīdīsies uz mazāko pusi. Pastāv risks, vai plānotos ieņēmumus sasniegsim.

Kas attiecas uz akcīzes nodokļa palielināšanu gan degvielai, gan alkoholam, jāatceras, ja mēs to visu nedarām, tad tas viss jāpārceļ uz izdevumu samazināšanu. Un tad rēķiniet – bez 30% kopēja algu samazinājuma vai pensiju samazinājuma principā plānu izpildīt nav iespējams. Tas arī viss.

Lidija Dārziņa, “LV”,

pēc ieraksta diktofonā

Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgs paziņojums par ES vidēja termiņa finansiālas palīdzības piešķiršanu Latvijai

Tā kā Latvijas ekonomikai jāatrisina nopietnas problēmas, ko vēl vairāk pastiprina spriedze finanšu tirgū, un tā kā Latvijas pārvaldes iestādes ir stingri apņēmušās īstenot vērienīgu ekonomikas stabilizācijas programmu, Eiropas Savienība Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro apmērā.

Atbalsts tiks sniegts kopā ar Starptautisko valūtas fondu (1,7 miljardi eiro), Ziemeļvalstīm (Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija – kopā 1,8 miljardi eiro) un Pasaules banku (0,4 miljardi eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā sniegs vēl 0,5 miljardus eiro, tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro.

Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiek īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.

Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.

Svarīgi ekonomikas politikas paketes elementi ir tūlītēja un ilgstoša fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no IKP un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.

Tāpat, lai pārvarētu problēmas saistībā ar augsto privātā sektora parāda līmeni un ierobežotu negatīvo ietekmi uz parādos esošajām mājsaimniecībām, programma paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda pārstrukturēšanas veicināšanai.

Ekonomikas politikas īstenošanas nosacījums būs paredzēts Padomes lēmumā un izklāstīts Saprašanās memorandā, kuru drīzumā noslēgs ar Latvijas pārvaldes iestādēm. Eiropas Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraudzīs to, ka ar finansiālo palīdzību saistītie ekonomikas politikas nosacījumi tiek pilnībā īstenoti, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja apstākļi to nosaka.

Mēs arī aicinām lielās finanšu institūcijas, kas darbojas Latvijā, turpināt adekvāti finansēt savu darbību, kā arī valsts ekonomiku. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam, ka ārvalstu bankas ir apliecinājušas savu ilgtermiņa uzticēšanos Latvijai un atbalstu savām filiālēm Latvijā.

ES palīdzība būs maksājumu bilances aizdevums

Ierosinātā vidēja termiņa palīdzība Latvijai ir Eiropas Kopienas aizdevums, kurš vēl gaida Komisijas apstiprinājumu. Paredzams, ka lēmumu varētu pieņemt janvāra sākumā. Tad tas jāapstiprina ES finanšu ministriem. Šādu palīdzību sniedz saskaņā ar Padomes regulu (EK) Nr.332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz eirozonā neietilpstošu dalībvalstu maksājumu bilancēm.

Papildinformācija

ES novembrī nolēma piešķirt maksājumu bilances aizdevumu Ungārijai – 6,5 miljardus eiro. Regulā (EK) Nr.332/2002 noteiktais kopējās finansiālās palīdzības maksimālais apjoms šā mēneša sākumā pēc Komisijas priekšlikuma tika palielināts no sākotnējiem 12 miljardiem līdz 25 miljardiem eiro.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa