Vēstule "Latvijas Vēstnesim"

Ja patiesības vērtība sveša...

1991. gada augusts pasaules vēsturē iezīmējās ar sociālisma sabrukumu un "paradīzes" pievilto melnajiem darbiem. Arī Latvijā nedrīkstam aizmirst puča notikumus, jo mūsu pieredze un novērtējums var būt par brīdinājumu un garantiju, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos.

Vēl un vēlreiz jāatgādina tā laika sargātāju vistumšāko spēku — Rīgas OMONA (otrjad miļiciji osobovo naznačeņija — milicijas īpašo uzdevumu vienības) nedarbiem — milicijas skolas un Kauguru milicijas mācību punkta izlaupīšana, muitas robežpunktu demolēšana un dedzināšana. Preses un Radio nama, televīzijas un sakaru kompleksa darbības paralizēšana, automašīnas "Latvija" aizturēšana ar Latvijas Tautas frontes Īpašo vienību pieciem sakarniekiem un to nosūtīšanu uz Vitebskas cietumu, Brīvības pieminekļa apsardzes terorizēšana, iedzīvotāju iekaustīšana, asiņainais iebrukums Iekšlietu ministrijā un...

Liktenīgais 20. augusts

Pulksten 14.20 Latvijas Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV) štāba mītnē Hospitāļu ielā iebruka OMON, VDK robežsardzes un Maskavas čekas grāvēji. Dežūrējošie brīvprātīgie tika iekaustīti, izģērbti un ar roku dzelžiem piekabināti pie radiatoriem, tad pratināti, lai izdibinātu par štāba vadītājiem un ieroču atrašanās vietu. Pēc tam ilgi miesas traumas ārstēja sargi Jānis Krauklis, Pēteris Zvaigzne, Juris Rutka, Jānis Reimandovs, Imants Dambergs un citi. Neatrodot nedz šaujamos, nedz štāba vadītājus (šajā laikā pavisam citā vietā notika visas Latvijas Īpašo vienību štāba priekšnieku operatīvā sanāksme), melnberetnieki ar robežsargiem uzsāka štāba telpu demolēšanu, mantas izlaupīšanu un dedzināšanu. Izdzīt no štāba mītnes labi bruņotos iebrucējus brīvprātīgajiem patriotiem bez ieročiem nebija izredžu (Augstākā padome un Ministru padome neļāva kārtības sargiem lietot aizsardzības ekipējumu). Brīvprātīgie aplenca štāba teritoriju un no slēpņiem fiksēja padomju armijas formās tērpto laupītāju izdarības, kas beidzās tikai pēc pulksten 21.

Ar neatkarīgās Latvijas valdības svētību pēc dažām nedēļām nelietīgie omonieši ar saviem vadoņiem un visiem laupījumiem speciālā lidmašīnā aizlidoja uz Krievijas plašumiem... Rīgā palika maznozīmīgie ierindnieki.

Piecelties! Tiesa nāk!

Septiņu gadu prokuratūras izmeklēšanā konstatēja ap simt OMON kaujinieku kriminālpārkāpumus, 372 cietušo personu, vairāku miljonu (rubļu, latu) vērtībā nolaupītu, iznīcinātu, sabojātu valsts un personīgo mantu un... tikai 11 nelaimīgus OMON "bandiniekus" (45 bēguļo). Galvenos vaininiekus (N.Gončarenko, Č.Mliņņiku) Krievija neizdod.

Uz tiesājamo sola sēž Igors Ņikitorovs, Marats Suļeimanovs, Aivars Čivkulis, Valentīns Kaņevskis, Semjons Kovaļkovs, Einārs Mazāns, Igors Dežins, Valentīns Kroška, Mihails Brujs, Igors Kureičikovs un Gļebs Belovs.

Dzirdētais tiesas procesā pārsteidza. Atkal un atkal skanēja: "nepiedalījos", "nelaupīju", "nešāvu", "neko nezinu un neatceros"... Cietušie un liecinieki, pat bijušie miliči, bet tagad policisti, teica, ka nevienu uzbrucēju nespēj atpazīt, neko neatceras, ka pretenziju nav.

Toties Īpašo brīvprātīgo vienību vīri lūdza tiesu un prokuroru Elmāru Margēviču saukt pie kriminālatbildības bijušos OMON kaujiniekus V.Krošku, A.Čecki, M.Suļeimanovu, A.Kondratjuku, S.Kuzminu, A.Ērgli, J.Čigvincevu, J.Gromovu, J.Matveičuku, I.Ņikiforovu, O.Sidorčiku, P.Tomkalni, J.Trofimoviču, V.Varjaginu un A.Kuzminu (iebrucēju vadonis), kas veica minētos noziegumus pret Latvijas Īpašajām brīvprātīgo vienībām, nolaupot trīs automašīnas "Latvija", piecas rācijas un vēl daudz citu mantu viena miljona rubļu vērtībā. Apsūdzētais M.Suļeimanovs atzinās: "OMON vadība lika atrast un konfiscēt tikai ieročus. Neatrodot tos, mēs iekarsuši padarījām citas nelietības..."

Grēksūdze var līdzēt

Pagājuši septiņi gadi, kopš omonieši, kas sēž uz apsūdzēto sola, nav spieduši pat šautenes mēlīti. Pa šo laiku cilvēkos mainās dzīves filozofija un raksturs. Vērojot šos vīrus, manuprāt, viņos vēl arvien var redzēt neapslēptu naidu pret Latviju un latviešiem. Viņi pat nav centušies apgūt valsts valodu (tiesas procesā biežāk skan krievu valoda). Paši omonieši izsakās: pie mums gāja dienēt dēku meklētāji, izlēcēji, berešu mīlētāji (citiem formējumiem berešu nebija), ar sadistiskām tieksmēm uz svešām asinīm, bet ar bailēm par savām, lielo algu tīkotāji.

Pāvila vēstulē romiešiem (3:14–18) teikts: "Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma. Viņu kājas steidzas izliet asinis. Posts un bēdas ir uz viņu ceļiem. Un miera ceļu viņi nepazīst. Dieva bijības nav viņu acu priekšā!" Un vēl — Jāņa Atklāsmes grāmata (21:8) atgādina: "Bet bailīgajiem, neticīgiem, apgānītajiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā, tā ir otrā nāve."

Nevēlot Dieva sodu apmātajiem, būtu ideāli, ja tiesājamie vaļsirdīgi publiski pateiktu: bija tāda sātaniska vara, kas mūs sagrāba, un mēs tai ļāvāmies, padarījām daudz kriminālu muļķību, par ko esam pelnījuši nosodījumu. Tagad, laika gaitā, mēs visu esam sevī izanalizējuši un izdzīvojuši. Ar nožēlu konstatējām, ka tikām muļķoti un izmantoti kā nedomājošs instruments...

Tad varbūt Latvijas tauta piedotu, jo tai asinis nekad nav bijušas vajadzīgas.

Pučs un viņu piekritēju nedarbi bija arī mācībstunda Latvijas neatkarības sargiem. Izdemolētā štāba telpās Īpašo brīvprātīgo vienību vīri uzsāka veidot Latvijas armiju, robežsardzi, zemessardzi, drošības dienestu, municipālo policiju. Pirms tām no ĪBV tika izveidots 1. policijas bataljons un muita.

Daudzi brīvprātīgie par pašaizliedzīgu darbību apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņiem. Tagad Īpašo vienību kārtības sargi veido Tautsardzi, kas ar daudzu tūkstošu pilsoņu tautsargu līdzdalību palīdzēs uzturēt civilizētu kārtību policijai, zemessardzei, robežsardzei, muitai, Valsts ieņēmumu dienestam, "Latvenergo", kā arī skolām, vides aizsardzības, mežu un ūdeņu uzraugiem, ugunsdzēsējiem (sevišķi laukos) un citām iestādēm, kas saistītas ar likumu, kārtības ievērošanu un kontroli. Latvijas Īpašo brīvprātīgo vienību — tautsargu vēlme — lai mūžīgi turpinātos tas gaišais pacēlums un draudzīgais rokas spiediens, kāds bija jūtams Baltijas māsu — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas — ļaužu starpā ugunīgajā ķēdē dažas dienas pēc pučistu sakāves un padzīšanas!

Georgs Maiznieks,

Latvijas Īpašo vienību

un Tautsardzes vadītājs