Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) izdevumu atbilstības pārbaude — projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma simtprocentīga pārbaude ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu īstenojamās Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmās;

2) izlases veida pārbaude — ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu īstenojamas Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas vadības un kontroles sistēmas efektivitātes pārbaude un saskaņā ar pamatotu riska analīzi attiecīgās programmas ietvaros pēc nejaušības principa atlasītu projektu finanšu dokumentu pārbaude;

3) nacionālā atbildīgā iestāde — Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalsts iestāde, kas nodrošina šīs partnervalsts uzņemto saistību izpildi attiecībā uz programmas dokumenta izstrādi un programmas ieviešanu un kontroli;

4) nacionālā apakškomiteja — Latvijā izveidota Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā iesaistīta koleģiāla institūcija, kas nodrošina visām programmām nacionālās atbildīgās iestādes padomdevēja funkcijas;

5) neatbilstība — jebkurš Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktu pārkāpums, kas rada vai varētu radīt kaitējumu, kā rezultātā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tiek prasīts segt nepamatotu izdevumu daļu;

6) neattiecināmas izmaksas — Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas finansējuma atmaksai pieteiktie izdevumi, kas ir pretrunā ar finanšu atbilstības noteikumiem un netiek segti no programmas finansējuma;

7) otrā līmeņa finanšu kontrole — ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenojamas Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas vadības un kontroles sistēmas efektivitātes pārbaude un saskaņā ar pamatotu riska analīzi attiecīgās programmas ietvaros pēc nejaušības principa atlasītu projektu finanšu dokumentu pārbaude;

8) pirmā līmeņa finanšu kontrole — projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma simtprocentīga pārbaude ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenojamās Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmās;

9) programmas dokuments — dokuments, kuru izstrādā attiecīgas Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalstis un apstiprina Eiropas Komisija un kurš nosaka attīstības stratēģiju, programmas mērķus un prioritāšu kopumu, kas īstenojams ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu, kā arī programmas un projektu ieviešanas kārtību un nosacījumus;

10) programmas partnervalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kuras reģioni ir iekļauti kā attiecināma teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā, kas īstenojama ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, vai programmā, kas īstenojama ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu;

11) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtē Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu;

12) revidentu grupa — koleģiāla Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā iesaistīta institūcija, kuras sastāvā ir pārstāvis no attiecīgas programmas partnervalsts un kura palīdz revīzijas iestādei pildīt tai noteiktās funkcijas, kā arī nodrošina programmu otrā līmeņa finanšu kontroli;

13) vienošanās par programmas ieviešanu — Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalstu nacionālo atbildīgo iestāžu un vadošās iestādes vienošanās par programmas ieviešanu, programmas vadībā iesaistīto institūciju tiesībām un pienākumiem, partnervalstu saistībām, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un nosacījumiem attiecībā uz finanšu pārvaldību un kontroli, pārkāpumiem, maksājumu un neatbilstoši veiktu izdevumu atgūšanas kārtību.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu (turpmāk — programmas) efektīvu, caurskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz šādu ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenojamu programmu vadību:

1) Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu;

2) Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmu;

3) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmu;

4) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmu;

5) starpreģionu sadarbības programmu INTERREG IVC;

6) pilsētvides attīstības programmu URBACT II;

7) ESPON 2013 programmu (Eiropas telpiskās plānošanas pārraudzības tīklu);

8) labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmu INTERACT II.

(2) Likums attiecas uz šādu ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu īstenojamu programmu vadību:

1) Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu;

2) Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu.

(3) Likums nosaka 2007.—2013.gada plānošanas periodā programmu vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus.

4.pants. Programmu vadības nodrošināšana

(1) Šā likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā minēto programmu vadība Latvijā ietver sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm īstenotu līdzdalību programmu dokumentu izstrādē, to iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmas ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā.

(2) Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadība papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ietver programmu dokumentu iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā, programmu vadības un kontroles sistēmu izveidi un to darbības nodrošināšanu.

II nodaļa

Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros atbalstāmo programmu vadības nodrošināšana

5.pants. Programmu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Programmu vadību nodrošina šādas institūcijas un personas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde;

4) sertifikācijas iestāde;

5) revīzijas iestāde;

6) uzraudzības komiteja;

7) apvienotais tehniskais sekretariāts;

8) programmu finansējuma saņēmējs.

6.pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajām programmām — sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmu dokumentu izstrādē un to iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā;

2) attiecībā uz Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu — papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam nodrošināt programmas dokumenta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā un uzsākt sarunu procesu par programmas dokumenta apstiprināšanu;

3) parakstīt vienošanos ar attiecīgās programmas vadošo iestādi par Latvijas līdzdalību programmā un programmas ieviešanu;

4) pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, deleģējot pārstāvjus un nodrošinot līdzdalību šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu uzraudzības komitejās;

5) nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbu un apstiprināt nacionālās apakš­komitejas nolikumu;

6) nodrošināt valsts budžeta finansējuma plānošanu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu tehniskās palīdzības līdzfinansējumam;

7) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un piešķiršanu Latvijas partneriem šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto programmu apstiprināto projektu ietvaros;

8) nodrošināt finanšu līdzekļu plānošanu valsts budžetā šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu īstenošanai un maksājumu veikšanu;

9) noteikt pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas funkciju izpildītāju šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu Latvijas projektu partneriem un nodrošināt pirmā līmeņa finanšu kontroles metodisko vadību;

10) nodrošināt līdzdalību šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu revidentu grupās;

11) sniegt informāciju attiecīgās programmas vadošajai iestādei, sertifikācijas iestādei un revīzijas iestādei, kā arī Eiropas Komisijai par šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

12) nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus, veicinot projektu attīstību un Latvijas partneru iesaistīšanu līdzdalībai šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās programmās;

13) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm veikt ar programmas uzraudzību saistītu programmas izvērtējumu.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju par nacionālās pozīcijas sagatavošanu attiecībā uz programmu izstrādi un uzraudzību, programmu ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu finansējuma saņemšanai apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) pēc pieprasījuma sniegt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu vadībā iesaistītajām institūcijām un personām atzinumu par Latvijas partneru atbilstību līdzdalībai atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta ar Latvijas partnera līdzdalību apstiprināšanu vai noraidīšanu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu uzraudzības komitejās.

(3) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

7.pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1) sniegt konsultācijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par nacionālās pozīcijas sagatavošanu attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu izstrādi un uzraudzību, sniegt atzinumu par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī konsultēt par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu finansējuma saņemšanai apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) savas kompetences ietvaros veicināt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu publicitāti.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir šādas tiesības:

1) savas kompetences ietvaros sniegt atzinumu par šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm;

2) pamatojoties uz sniegto atzinumu, ierosināt programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, vai papildu nosacījumu izvirzīšanu.

(3) Nacionālajā apakškomitejā, kuras sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde, ietilpst:

1) pa vienam pārstāvim no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Valsts reģionālās attīstības aģentūras;

2) pa vienam pārstāvim no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas pilsētas pašvaldības;

3) pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

8.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes pienākums ir nodrošināt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu vadību, gādājot par efektīvu un precīzu operacionālās un finanšu vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu.

(2) Vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt no sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas, finansējuma saņēmēja, kā arī programmas partnervalstīm programmu vadības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Vadošās iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

9.pants. Sertifikācijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes pienākums ir veikt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu finanšu plūsmas vadību un kontroli, lai nodrošinātu savlaicīgu attaisnoto izdevumu atmaksu un maksājumu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijai.

(2) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, revīzijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas un finansējuma saņēmēja finanšu kontroles veikšanai un izdevumu sertificēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

(3) Sertifikācijas iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

10.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes pienākums ir novērtēt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu vadības un kontroles sistēmas efektivitāti un, pamatojoties uz atbilstīgu izlasi, pārbaudīt deklarētos programmu izdevumus.

(2) Revīzijas iestāde savu funkciju izpildei izveido un vada revidentu grupu, kā arī nodrošina otrā līmeņa finanšu kontroles metodisko vadību.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas un finansējuma saņēmēja to rīcībā esošos dokumentus un iepazīties ar to finansējumu, telpām un citām materiālajām vērtībām, kā arī saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas ar otrā līmeņa finanšu kontroli saistītos jautājumos.

(4) Revīzijas iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

11.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla programmas partnervalstu programmu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvā, ko veido saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu nosacījumiem, iekļauj programmas partnervalstu nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus, kā arī sociālekonomiskās sadarbības partnerus.

(3) Uzraudzības komitejas pienākums ir, saņemot no attiecīgās programmas vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes informāciju par programmas vadību, pārliecināties par programmas ieviešanas efektivitāti un kvalitāti, pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par nepieciešamību atgūt piešķirto finansējumu.

(4) Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmu vadībā Latvijā iesaistītajām institūcijām un personām.

12.pants. Apvienotais tehniskais sekre­tariāts

Vadošā iestāde, lai nodrošinātu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu vadību, katrai programmai izveido apvienoto tehnisko sekretariātu, kas sniedz atbalstu vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes funkciju veikšanai.

13.pants. Programmu finansējuma saņēmējs, tā tiesības un pienākumi

(1) Programmu finansējuma saņēmējs ir programmas partnervalsts tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai programmas partnervalsts attiecināmajā teritorijā reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegto projekta iesniegumu finansējuma saņemšanai ir apstiprinājusi attiecīgās programmas uzraudzības komiteja.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem;

2) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas pārstāvjiem piekļuvi visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(3) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto programmu apstiprināto projektu īstenošanai attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma ietvaros;

2) no nacionālās atbildīgās iestādes saņemt ar šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajām programmām saistīto informāciju;

3) no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu attiecīgā apvienotā tehniskā sekretariāta saņemt informatīvu atbalstu projekta sagatavošanai.

III nodaļa

Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros atbalstāmo programmu vadības nodrošināšana

14.pants. Programmu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Programmu vadību nodrošina šādas institūcijas un personas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) apvienotā vadošā iestāde;

4) apvienotā uzraudzības komiteja;

5) apvienotais tehniskais sekretariāts;

6) programmu finansējuma saņēmējs.

15.pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) attiecībā uz šā likuma 3.panta otrajā daļā minētajām programmām — sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmu dokumentu izstrādē un to iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā;

2) attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu — papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam nodrošināt programmas dokumenta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā un uzsākt sarunu procesu par programmas dokumenta apstiprināšanu;

3) parakstīt vienošanos ar attiecīgās programmas vadošo iestādi par Latvijas līdzdalību programmā un programmas ieviešanu;

4) pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, deleģējot pārstāvjus un nodrošinot līdzdalību šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu apvienotajās uzraudzības komitejās;

5) nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbu un apstiprināt nacionālās apakš­komitejas nolikumu;

6) nodrošināt valsts budžeta finansējuma plānošanu šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu tehniskās palīdzības līdzfinansējumam;

7) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un piešķiršanu Latvijas partneriem šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu apstiprināto projektu ietvaros;

8) nodrošināt finanšu līdzekļu plānošanu valsts budžetā šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu īstenošanai un maksājumu veikšanu;

9) noteikt izdevumu atbilstības pārbaudes funkciju izpildītāju šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu Latvijas projektu partneriem un nodrošināt izdevumu atbilstības pārbaudes metodisko vadību;

10) nodrošināt līdzdalību šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu revidentu grupās;

11) sniegt informāciju attiecīgās programmas apvienotajai vadošajai iestādei un Eiropas Komisijai par šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

12) nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus, veicinot projektu attīstību un Latvijas partneru iesaistīšanu līdzdalībai šā likuma 3.panta otrajā daļā minētajās programmās;

13) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm veikt ar programmas uzraudzību saistītu programmas izvērtējumu.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju par nacionālās pozīcijas sagatavošanu attiecībā uz programmu izstrādi un uzraudzību, programmu ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu finansējuma saņemšanai apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecīgās programmas apvienotajā uzraudzības komitejā;

2) pēc pieprasījuma sniegt šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu vadībā iesaistītajām institūcijām un personām atzinumu par Latvijas partneru atbilstību līdzdalībai atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta ar Latvijas partnera līdzdalību apstiprināšanu vai noraidīšanu šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu apvienotajās uzraudzības komitejās.

(3) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

16.pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1) sniegt konsultācijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par nacionālās pozīcijas sagatavošanu attiecībā uz šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu izstrādi un uzraudzību, sniegt atzinumu par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī konsultēt par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu finansējuma saņemšanai apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) savas kompetences ietvaros veicināt šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu publicitāti.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir šādas tiesības:

1) savas kompetences ietvaros sniegt atzinumu par šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm;

2) pamatojoties uz sniegto atzinumu, ierosināt programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, vai papildu nosacījumu izvirzīšanu.

(3) Nacionālajā apakškomitejā, kuras sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde, ietilpst:

1) pa vienam pārstāvim no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Valsts reģionālās attīstības aģentūras;

2) pa vienam pārstāvim no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas pilsētas pašvaldības;

3) pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

17.pants. Apvienotā vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Apvienotā vadošā iestāde sastāv no programmas operacionālās vadības nodaļas, finanšu vadības un sertifikācijas nodaļas un revīzijas nodaļas.

(2) Apvienotajai vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu vadību, gādājot par efektīvu un precīzu operacionālās un finanšu vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu;

2) veikt šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu finanšu plūsmas vadību un kontroli, lai nodrošinātu savlaicīgu attaisnoto izdevumu atmaksu un maksājumu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijai;

3) nodrošināt šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu vadības un kontroles sistēmas efektivitātes novērtēšanu un, pamatojoties uz atbilstīgu izlasi, pārbaudīt deklarētos programmu izdevumus, kā arī izveidot un vadīt revidentu grupu un nodrošināt izlases veida pārbaužu metodisko vadību.

(3) Apvienotajai vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt no izdevumu atbilstības pārbaudes institūcijas un finansējuma saņēmēja to rīcībā esošos dokumentus un iepazīties ar to finansējumu, telpām un citām materiālajām vērtībām, kā arī saņemt ar izlases veida pārbaudēm saistītos un šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu vadības nodrošināšanai nepieciešamos paskaidrojumus un dokumentu kopijas.

(4) Apvienotās vadošās iestādes funkcijas attiecībā uz Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā apvienotā vadošā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

18.pants. Apvienotā uzraudzības komiteja

(1) Apvienotā uzraudzības komiteja ir koleģiāla programmas partnervalstu programmu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

(2) Apvienotās uzraudzības komitejas sastāvā, ko veido saskaņā ar šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu nosacījumiem, iekļauj programmas partnervalstu nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus, kā arī sociālekonomiskās sadarbības partnerus.

(3) Apvienotās uzraudzības komitejas pienākums ir, saņemot no attiecīgās programmas apvienotās vadošās iestādes informāciju par programmas vadību, pārliecināties par programmas ieviešanas efektivitāti un kvalitāti, pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par nepieciešamību atgūt piešķirto finansējumu.

(4) Apvienotās uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmu vadībā Latvijā iesaistītajām institūcijām un personām.

19.pants. Apvienotais tehniskais sekretariāts

Apvienotā vadošā iestāde, lai nodrošinātu šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu vadību, katrai programmai izveido apvienoto tehnisko sekretariātu, kas sniedz atbalstu tās funkciju veikšanai.

20.pants. Programmu finansējuma saņēmējs, tā tiesības un pienākumi

(1) Programmu finansējuma saņēmējs ir programmas partnervalsts tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai programmas partnervalsts attiecināmajā teritorijā reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegto projekta iesniegumu finansējuma saņemšanai ir apstiprinājusi attiecīgās programmas apvienotā uzraudzības komiteja.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem;

2) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī izdevumu atbilstības pārbaudes funkciju izpildītāju pārstāvjiem piekļuvi visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(3) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu apstiprināto projektu īstenošanai attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma ietvaros;

2) no nacionālās atbildīgās iestādes saņemt ar šā likuma 3.panta otrajā daļā minētajām programmām saistīto informāciju;

3) no šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu attiecīgā apvienotā tehniskā sekretariāta saņemt informatīvu atbalstu projekta sagatavošanai.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

21.pants. Uzraudzības komitejas vai apvienotās uzraudzības komitejas lēmumu pārsūdzēšana

Uzraudzības komitejas vai apvienotās uzraudzības komitejas lēmums par programmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmums par nepieciešamību atgūt piešķirto finansējumu nav pārsūdzami.

22.pants. Strīdu risināšanas kārtība

(1) Šā likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā minēto programmu vadībā iesaistīto institūciju un personu strīdus izšķir attiecīgās programmas vienošanās noteiktajā kārtībā un atbilstoši līgumam, kas noslēgts par attiecīgā projekta īstenošanu.

(2) Par programmu finansējuma atgūšanu no projektu Latvijas partneriem nacionālā līmenī atbildīga ir nacionālā atbildīgā iestāde.

23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā

Nacionālā atbildīgā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

24.pants. Ministru kabineta kompetence programmu vadības nodrošināšanā

(1) Lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets izdod noteikumus, ar kuriem apstiprina:

1) vienošanos par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

2) vienošanos par Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

3) vienošanos par Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

4) vienošanos par Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

5) vienošanos par Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

6) vienošanos par Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ieviešanu;

7) vienošanos par starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IVC ieviešanu;

8) vienošanos par pilsētvides attīstības programmas URBACT II ieviešanu;

9) vienošanos par labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas INTERACT II ieviešanu;

10) vienošanos par ESPON 2013 programmas ieviešanu.

(2) Lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi;

2) kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā Latvijā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par programmu ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

3) kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas Republikas;

4) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic maksājumus;

5) kārtību, kādā vadošā iestāde un apvienotā vadošā iestāde nodrošina Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas informācijas sistēmas izmantošanu;

6) kārtību, kādā nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu Latvijas partneru projektu attiecināmas un neattiecināmas izmaksas un tiek nodrošināta pirmā līmeņa finanšu kontrole.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.februārim izdod šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 8., 9., 10.punktā, kā arī otrās daļas 2., 3., 4. un 6.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.martam izdod šā likuma 24.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā, kā arī otrās daļas 1. un 5.punktā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 4.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 23.decembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 24.decembri.