Konkurences padomes lēmums Nr.E02-123

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2008.gada 10.decembrī (prot. Nr.56, 2.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

 

Lieta Nr.1181/07/05/17

Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās

 

Konkurences padome 21.05.2007. saņēma SIA “INTERGAZ” (turpmāk – Iesniedzējs) 16.05.2007. iesniegumu, kurā norādīts, ka SIA “Latvijas propāna gāze” (turpmāk – LPG) ir noteikusi nesamērīgi augstu (netaisnīgu) cenu sašķidrinātajai naftas gāzei (turpmāk – SNG), kas tiek piegādāta no pazemes un virszemes iekārtām daudzdzīvokļu māju patērētājiem. Iesniedzējs informē, ka SNG cena tirgū nepārsniedz 400–430 latu par tonnu, bet LPG ir pacēlis cenu līdz 1265,55 latu par tonnu patērētājiem, kuriem nav alternatīvas minētā pakalpojuma saņemšanai. Iesniedzējs lūdz izvērtēt konkrēto situāciju un sniegt atzinumu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu LPG darbībās.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.panta pirmo daļu, Konkurences padome 06.06.2007. pieņēma lēmumu par lietas ierosināšanu par Konkurences likuma 13.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu LPG darbībās, piemērojot netaisnīgu tirdzniecības cenu pārdodot SNG (izņemot naftas gāzi un citu gāzveida ogļ­ūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) patērētājiem no pazemes vai virszemes grupu iekārtām.

Konkurences padome izvērtēja lietā Nr.1181/07/05/17 esošos materiālus un pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu uzaicināja (31.10.2008. vēstule Nr.2942, 03.11.2008. vēstule Nr.2946) lietā iesaistīto pušu pārstāvjus iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju. LPG iesniedza savu viedokli un papildu informāciju 07.11.2008. (LPG 07.11.2008. vēstule Nr.1-06/1664), vienlaikus lūdzot papildu laiku pierādījumu iesniegšanai – 30 dienas. Konkurences padome, izvērtējot LPG iepriekš minētajā vēstulē norādītos argumentus, pagarināja termiņu papildu informācijas iesniegšanai līdz 24.11.2008. LPG papildu argumenti lietā tika saņemti 26.11.2008. (LPG 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731). Abās iepriekš minētajās LPG vēstulēs norādītos iebildumus Konkurences padome analizēja, pieņemot lēmumu lietā.

“Latvijas propāna gāze” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, reģistrēta Komercreģistrā ar Nr.40003493561, juridiskā adrese Kurzemes prospekts 19, Rīga.

“INTERGAZ” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, reģistrēta Komercreģistrā ar Nr.51503023031, juridiskā adrese Vaļņu iela 30, Daugavpils.

Saskaņā ar lietā esošo informāciju Konkurences padome 

konstatēja:

1. Normatīvais regulējums

Enerģētikas likuma 15.panta pirmajā prim daļā noteikts, ka sistēmas operatori sniedz pārvades, sadales un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.

Atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturtajai daļai to sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets.

Līdz 01.11.2007. Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumi Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” paredzēja, ka “sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citu gāzveida ogļūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) apgādē nepieciešams regulēt realizācijai paredzētās sašķidrinātās gāzes uzglabāšanu un iepildīšanu tvertnēs, cisternās vai balonos; (..) sadali; (..) realizāciju jebkurā pildījumā”. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes 05.05.1998. rīkojumu Nr.36 apstiprināto “Sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķinu metodiku”, LPG 02.07.2004. iesniedza SPRK SNG tarifu projektu, kurā tika prasīts apstiprināt tarifu apgādei no pazemes un virszemes grupu iekārtām no iepriekšējā tarifa 375 LVL/t bez PVN uz 460 LVL/t bez PVN. SPRK projekta izvērtēšanas rezultātā noteica maksimālo tarifu 440,91 LVL/t bez PVN, kas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un stājās spēkā ar 01.12.2004.

01.11.2007. stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”¹, nosakot, ka “sašķidrinātās gāzes apgādē nepieciešams regulēt sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā”. Tarifi SNG apgādē netiek noteikti kopš 01.01.2005., tādējādi SNG (izņemot autogāzes) realizācijas tarifus nosaka pats komersants.

Energoapgādes regulēšanas padome LPG ir izsniegusi licenci Nr.43001 SNG sadalīšanai. Licences darbības zona aptver visu Latvijas Republikas teritoriju, un tiesību termiņš veikt SNG sadalīšanu ir no 1997.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 9.aprīlim.

 

2. Par konkrēto tirgu

Par konkrēto tirgu Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

2.1. Par konkrētās preces tirgu Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

LPG ar SNG uzpilda pazemes un virszemes grupu iekārtas, tādējādi nodrošinot SNG realizāciju sadzīves vajadzībām (plītīm, apkurei).

Izpētes lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja konkrētā pakalpojuma aizvietojamību, tajā skaitā administratīvās barjeras, kas liedz SNG patērētājiem izvēlēties citu piegādātāju. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1.panta 3.punktā noteikto LPG uzskatāms par energoapgādes komersantu. Par energoapgādi Enerģētikas likuma 1.panta 2.punkta izpratnē uzskatāma “enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver (..) gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību”. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 8.panta 4.punktu energoapgādes komersantam izsniegtajā licencē norāda energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt savus energoapgādes veikšanai nepieciešamos objektus. Enerģētikas likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un savu objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai savu objektu piederības robežai, bet 15.panta sestā daļa – ka “sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas (..) sadales sistēmas (..) darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas (..) sadali (..) atbilstoši pieprasījumam”. SPRK ir izsniegusi LPG licenci Nr.E43001/1 (darbības laiks 10.04.1997. – 09.04.2017.) SNG sadalei no virszemes un pazemes tvertnēm un cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā, saskaņā ar licences nosacījumiem LPG ir jānodrošina un jāuztur energoapgādes veikšanai nepieciešamie energoapgādes objekti.

Patērētājiem, kuri saņem SNG sadzīves vajadzībām no LPG pazemes (virszemes) tvertnēm, nav iespējas izvēlēties citu uzņēmumu SNG piegādēm, tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LPG nav konkurentu SNG piegādē un realizācijā no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām un tādējādi LPG ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem.

Konkurences padome izvērtēja, vai SNG piegāde un tirdzniecība no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir aizvietojama ar citiem pakalpojumu veidiem, tajā skaitā patērētāju iespējas pāriet uz balonos pildītās SNG iegādi, kā arī izvēlēties elektroenerģiju sadzīves vajadzībām (t.sk. nomainot gāzes plītis uz elektriskām plītīm). Ja LPG pārtrauktu SNG padevi no pazemes tvertnēm, patērētāji būtu spiesti iegādāties sadzīves vajadzībām balonos pildīto SNG vai arī patērētājiem pastāvētu iespēja izvēlēties elektroenerģiju sadzīves vajadzībām, t.sk. iegādājoties elektrisko plīti un ierīkojot tās pieslēgumu dzīvoklī. Elektriskās plīts ierīkošana virtuvē (katrā dzīvoklī) komforta ziņā būtu vērtējama kā līdzvērtīgs pakalpojums SNG izmantošanai no pazemes un virszemes grupu iekārtām. Taču jāņem vērā, ka, plānojot elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām (t.sk. elektriskajām plītīm), māju projektos tiek aprēķināts vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums un attiecīgi noteikts elektroenerģijas sadales tīklu vadu šķērsgriezums, kas visā daudzdzīvokļu mājā nodrošinātu drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas lietošanu. Ja daudzdzīvokļu māja ir projektēta SNG izmantošanai sadzīves vajadzībām, vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskajām plītīm dzīvokļos. SNG piegāde nav aizvietojama ar elektroenerģiju, jo elektrotīkli izbūvēti slodzēm, kas nav paredzētas elektriskajām plītīm. Gadījumā, ja rodas vajadzība katrā dzīvoklī uzstādīt elektrisko plīti, nepieciešams pieprasīt papildu elektroenerģijas jaudas palielinājumu no a/s “Sadales tīkls”, kā arī veikt visas mājas iekšējo elektrisko tīklu pārbūvi. Ņemot vērā iepriekš minēto, patērētāju izmaksas šajā gadījumā vērtējamas kā būtiskas, kā arī papildus vēl pastāv ievērojamas administratīvās barjeras (būvniecības projekta izstrāde, publiskā apspriešana u.c.), lai minētos pakalpojumus uzskatītu par aizvietojamiem.

Apsverot iespēju pāriet uz balonos pildīto SNG daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās piegādā SNG no pazemes tvertnēm, jānorāda, ka tās ir projektētas centralizētai SNG piegādei (nevis Lietotāju apgādei ar balonos pildīto SNG sadzīves vajadzībām). Katra atsevišķā dzīvokļa iekārtošana vai pārveidošana būtu saistīta ar papildu izmaksām, veicot telpas pielāgošanu gāzes balona novietošanai, kā arī komforta līmeņa (t.sk. katram lietotājam jāseko, lai laicīgi pasūtītu uzpildītu gāzes balonu) un dzīvokļa īpašuma vērtības pazemināšanos. Iepriekš minētais uzskatāms par būtisku faktoru, lai par savstarpēji neaizvietojamiem atzītu SNG piegādi un realizāciju daudzdzīvokļu mājām no pazemes vai virszemes grupu iekārtām un baloniem.²

Vērtējot aizvietojamību, būtisks apstāklis ir patērētāju iespēja īsā termiņā aizvietot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi ar citu kurināmā veidu, kas konkrētajā gadījumā nav iespējams. Konkurences padome uzskata, ka sašķidrinātās gāzes no pazemes un virszemes grupu iekārtām izmantošana sadzīves vajadzībām nav aizvietojama ar kādu citu kurināmo, jo minēto iekārtu projektēšana, uzstādīšana un iegāde saistīta ar nozīmīgiem kapitālieguldījumiem, kuri var atmaksāties tikai vairāku gadu laikā, turklāt tvertnes, kas paredzētas uzpildīšanai ar sašķidrināto gāzi, lai to izmantotu sadzīves vajadzībām, nav izmantojamas cita veida kurināmajam.

Tādējādi konkrētās lietas ietvaros secināms, ka SNG piegāde un realizācija no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājās sadzīves vajadzībām un apkurei ne no pieprasījuma, ne no piedāvājuma puses nav aizvietojama ar cita kurināmo, SNG piegādi balonos vai elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām.

Lai arī Iesniedzējs, tāpat kā LPG, SNG piegādā virszemes un pazemes grupu iekārtām, tādējādi nodrošinot arī tās realizāciju patērētājiem, Konkurences padome uzskata, ka lietas izpētē jādiferencē SNG realizācija no pazemes un virszemes grupu iekārtām atkarībā no patērētāju grupas, t.i., daudzdzīvokļu mājas, individuālās mājas u.c. Daudzdzīvokļu mājās SNG no vienas virszemes vai pazemes grupu iekārtas tiek piegādāta vairākiem galapatērētājiem. Gadījumā, ja SNG no pazemes un virszemes grupu iekārtām tiek piegādāta atsevišķām individuālām mājām, katra māja SNG saņem no atsevišķas virszemes vai pazemes iekārtas. Iepriekšminētais savukārt ir būtisks apstāklis SNG realizācijas tarifa noteikšanā: ja no vienas tvertnes SNG piegādā daudzzīvokļu mājai, SNG realizācijas tarifā tiek iekļauts arī sadales pakalpojuma tarifs, attiecīgi individuālām mājām sadale nav nepieciešama, jo ir tikai viens galapatērētājs. Lietas ietvaros vērtētie LPG noteiktie SNG realizācijas tarifi (kuros ietverts arī sadales tarifs) 2006. un 2007.gadā piemēroti visiem LPG klientiem daudzdzīvokļu mājās, kuri saņem SNG no LPG pazemes (virszemes) sašķidrinātās gāzes tvertnēm.

Saskaņā ar Iesniedzēja 03.10.2008. vēstulē norādīto, tas 2005., 2006. un 2007.gadā no pazemes un virszemes grupu iekārtām realizēja SNG tikai individuālajām dzīvojamajām mājām un komercsabiedrībām apkures un/vai tehnoloģiskām vajadzībām (tādējādi SNG realizācijas tarifā neiekļaujot sadales pakalpojuma tarifu).

Līdz ar to Konkurences padome kā konkrētās preces tirgu šīs lietas ietvaros definē SNG piegādes un realizācijas no pazemes vai virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgu.

2.2. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Ņemot vērā konstatētos apstākļus konkrētā lietā, par ģeogrāfisko tirgu, kurā darbojas LPG, Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma Latvijas Republikas ģeogrāfiskā teritorija. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, par konkrēto tirgu Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē šīs lietas ietvaros uzskatāms sašķidrinātās gāzes piegādes un realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgus Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā.

 

3. Par LPG dominējošo stāvokli

SIA “Latgāze” 19.10.2007. vēstulē Nr.2/1 norādīja, ka tās valdījumā ir trīs tvertnes, no kurām ar SNG centralizēti tiek apgādātas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rēzeknes rajona Lendžu un Feimaņu pagastā.

Iesniedzējs 02.01.2007. vēstulē (saņemta Konkurences padomē 08.01.2008., reģ. Nr.47) norāda, ka piegādāja un realizēja gāzi no virszemes un pazemes grupu iekārtām fiziskām un juridiskām personām (tikai apkures vajadzībām). Minētajā vēstulē Iesniedzējs norāda, ka tas varētu nodrošināt SNG piegādi pazemes tvertnēm, no kurām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek apgādātas ar SNG, visā Latvijas teritorijā, vienlaikus paskaidrojot, ka faktiski (juridiski) tas nav iespējams, jo saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu uzpildīt pazemes un virszemes tvert­nes ar SNG var tikai tvertnes īpašnieks. Iesniedzējs SNG no pazemes un virszemes grupu iekārtām nepiegādā daudzdzīvokļu mājām.

Ņemot vērā šī lēmuma 2.punktā definēto konkrēto tirgu, Konkurences padome secina, ka daudzdzīvokļu mājām SNG no pazemes un virszemes grupu iekārtām realizē tikai LPG un SIA “Latgāze”.

1.tabula

Realizētais SNG apjoms daudzdzīvokļu mājām no pazemes un virszemes grupu iekārtām 2005. – 2007.gadā (t) un tirgus daļas (%)

	2005.gads (t)	Tirgus daļa (%)	2006.gads (t)	Tirgus daļa (%)	2007.gads (t)	Tirgus daļa (%)
LPG	3808,626	99,8	3403,690	99,7	(*)	(*) >90
Latgāze	7,1	0,2	8,8	0,3	(*)	(*) <1
Kopā:	3815,726	100	3412,49	100	2744,106	100

Konkurences likuma 1.panta 1.punktā dominējošs stāvoklis definēts kā tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

Ņemot vērā, ka patērētājiem, kuri saņem SNG sadzīves vajadzībām no LPG pazemes (virszemes) tvertnēm, nav iespēja izvēlēties citu uzņēmumu SNG piegādēm, Konkurences padome konstatē, ka LPG nav konkurentu SNG piegādē un realizācijā no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām un tādējādi LPG ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem.

Konkrētās preces tirgū LPG tirgus varu veido LPG piederošā infrastruktūra (pazemes un virszemes grupu iekārtas – spiedieniekārtas un tvertnes) visā Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā, nodrošinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras pieslēgtas LPG piederošajām pazemes un virszemes grupu iekārtām, ar SNG.

 

4. LPG noteiktās gāzes realizācijas cenas izvērtējums

4.1. Periodā, kad bija pārtraukta SNG tarifu apgādei no pazemes un virszemes grupu iekārtām ekonomiska regulēšana, LPG divas reizes bija paziņojis par SNG realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām tarifa paaugstināšanu (turpmāk – tarifs):

1) 30.12.2005. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.210 (3368) – “Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2004.gada 11.novembra lēmumu Nr.272 (protokols Nr.49 (204), 6.p.) par SNG tarifu aprēķināšanas metodiku³ no 2006.gada 1.janvāra tiek paaugstināti SNG realizācijas tarifi gāzei no pazemes un virszemes grupu iekārtām – 821,26 LVL/t. Tarifs norādīts bez PVN. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar gāzes iepirkuma cenu būtisku palielināšanos un saskaņā ar metodiku atsevišķi aprēķinātu sadales pakalpojuma bāzes tarifu”;

2) 01.12.2006. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.192 (3560) – “Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas propāna gāze” paziņo, ka no 2007.gada 1.janvāra SNG realizācijas tarifs gāzei no pazemes un virszemes grupu iekārtām ir 1265,55 LVL /t. Tarifs norādīts summā ar pievienotās vērtības nodokli”.

4.2. Konkurences padome 25.10.2007. vēstulē Nr.2596 lūdza LPG norādīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem (īrniekiem) kopš 2004.gada piemērojamos SNG tarifus LVL/m³ un pielietoto pārrēķina formulu no tonnas uz kubikmetriem. LPG 05.11.2007. atbildes vēstulē Nr.01-6/1087 sniedza 2.tabulā ietverto informāciju.

2.tabula

SNG tarifs (LVL /m³ / LVL /t)⁴ bez PVN

Tarifa spēkā stāšanās datums	Plītīm	Apkurei
01.05.2001.	0,85 / 374,75	0,6464 / 285,0
01.12.2004.	1,00 / 440,93	0,7598 / 335,0
01.02.2006.	1,86 / 822,03	1,61 / 709,92
01.01.2007.	2,43 / 1072,5	1,86 / 822,03

Izanalizējot minēto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka:

– SNG realizācija sadzīves vajadzībām iedalāma divos veidos, kam atšķiras arī cena – plītīm un/vai apkurei;

– SNG realizācijas tarifs apkurei ir par 16% (2006.gadā) un 30% (2007.gadā) zemāks nekā tarifs, ko LPG piemēro plītīm izmantotajai SNG.

LPG 03.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1327 norādīja, ka SNG realizācijai LPG piemēro trīs tarifus, kuru atšķirības saistītas ar ekonomiski pamatotu izmaksu dažādību, kā arī sniedza informāciju par šo tarifu veidošanos 2007.gadā:

1) tarifs patērētājiem, kuri gāzi izmanto plītīm un kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā – 1072,50 LVL /t (bez PVN). 1072,50 LVL /t (bez PVN) veidojas no sadales pakalpojuma, gāzes cenas un papildu darbu izmaksām, kuras nav ietvertas sadales pakalpojuma tarifā – individuālo skaitītāju rādītāju kontrole, autotransporta izmantošana un ar tā izmantošanu saistītās izmaksas, abonentu – norēķinu daļas nepieciešamība, skaitītāju grāmatvedības programmas nepieciešamība, komisijas naudas bankām par maksājumu kvīšu apstrādi, darbs ar debitoriem, debitoru kreditēšana (apmaksa par patērēto gāzi kavējas par 50 dienām);

2) tarifs patērētājiem, kuri gāzi izmanto plītīm un kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā – 960,27 LVL /t (bez PVN). Minētais tarifs veidojas no sadales pakalpojuma tarifa un gāzes cenas. LPG 12.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1372 norādīja, ka šis tarifs 2007.gadā netika plānots, šis pakalpojums uzskatāms par uzņēmuma iniciatīvu, un, uzsākot šo pakalpojuma veidu, būtiski samazinājās sadales pakalpojuma izmaksu daļa. 2007.gadā tikai 1% no visiem patērētājiem bija pieslēgts centralizētajiem skaitītājiem;

3) tarifs patērētājiem, kuri izmanto gāzi plītīm, karstā ūdens un apkures vajadzībām – 822,05 LVL /t (bez PVN). Minētais tarifs veidojas no sadales pakalpojuma tarifa un gāzes cenas – apkures vajadzībām.

4.3. LPG 07.08.2008. vēstulē Nr.01-04/861 (pielikums Nr.4) norādīja vidējos SNG realizācijas tarifus 2006. un 2007.gadā. 3.tabulā sniegtajā informācijā atspoguļoti LPG faktiskie ieņēmumi latos (bez PVN) uz vienu SNG tonnu, realizējot to dažādām klientu grupām.

3.tabula

SNG vidējais realizācijas tarifs daudzdzīvokļu mājām (LVL /t)

Gads	Sadales tarifs	SNG tarifs	Vidējais realizācijas tarifs (bez PVN)	Plānotais realizācijas tarifs (bez PVN)	Vidējā faktiskā tarifa attiecība pret plānoto realizācijas tarifu (%)
	(1)	(2)	(1)+(2)
2006.gads	337,96	434,79	772,75	821,26	94,1
2007.gads	406,16	640,45	1046,61	1072,50	97,59

Analizējot lietā esošo informāciju, Konkurences padome salīdzināja vidējo SNG realizācijas tarifu 2005., 2006. un 2007.gadā un konstatēja, ka tarifs 2006.gadā (vidēji 772,75 LVL /t), salīdzinot ar 2005.gadu (440,91 LVL/t), pieaudzis par 75,3%, bet 2007.gadā (vidēji 1046,61 LVL /t), salīdzinot ar 2006.gadu, pieaudzis par 35,4%.

 

5. LPG noteiktā SNG tarifa izvērtējums

5.1. SNG tarifa struktūra (bez sadales tarifa).

Saskaņā ar LPG 13.06.2007. vēstulē Nr.01-6/568 un 30.06.2008. vēstulē Nr.01-6/709 norādīto SNG tarifs noteikts, aprēķinātajam sadales pakalpojuma tarifam pievienojot plānoto gāzes vairumtirdzniecības cenu (2006.gadā – 577,25 LVL/t, 2007.gadā – 666,34 LVL /t).

Konkurences padome 25.06.2008. vēstulē Nr.1665 lūdza LPG izskaidrot mehānismu, kā veidots 2006.gada 1.ceturksnī un 2007.gada 1.ceturksnī plānotais SNG tarifs, konkrēti norādot tā struktūru. Saskaņā ar LPG sniegto informāciju, tarifa struktūra 2006.gada 1.ceturksnī un 2007.gada 1.ceturksnī bija:

– SNG iepirkuma cena (jau saņemot noliktavā), pieskaitot saimnieciskās darbības izmaksas, bez ekspluatācijas izmaksām (*);

– ekspluatācijas izmaksas (*);

– peļņa (*).

LPG 03.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1327 paskaidroja, ka faktiskais gāzes realizācijas tarifs pazemes grupām tiek noteikts kā gāzes mazumtirdzniecības tarifs nevis vairumtirdzniecības tarifs. Plānojot SNG tarifu, pamatā tiek plānota vairumtirdzniecības cena, savukārt mazumtirdzniecības cenu plāno, pie vairumtirdzniecības cenas pievienojot noteiktos mazumtirdzniecības procentus.

4.tabulā norādīto informāciju LPG sniedza 12.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1372 (šajā tabulā apkopotajos datos nav informācijas par tarifu patērētājiem, kas gāzi saņem plītīm, un kuriem ir uzstādīts centrālais skaitītājs (skat. paskaidrojumu Lēmuma 5.2.2.punktā)).

4.tabula

SNG tarifa struktūra 2006. un 2007.gadā (LVL /t)

Gads	Gāzes cena (uz robežas)	Ievedmuitas nodoklis	Dzelzceļa izdevumi	Bāzes ekspluatācijas izmaksas	Mazumt. Izmaksas jeb sadalē neietvertās izmaksas	Peļņa	SNG tarifs
2006.g.* plānotais	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	577,25
2006.g.* faktiskais	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	483,3
2006.g.** plānotais	(*)	(*)	(*)	(*)	-	(*)	390,00
2006.g.** faktiskais	(*)	(*)	(*)	(*)	-	-	390,0
2007.g* plānotais	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	666,34
2007.g.* faktiskais	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	666,34
2007.g.** plānotais	(*)	(*)	(*)	(*)	-	(*)	438,91
2007.g.** faktiskais	(*)	(*)	(*)	(*)	-	(*)	420,0

* SNG tarifs patērētājiem, kuri gāzi izmanto plītīm un kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs

** SNG tarifs patērētājiem, kuri saņem gāzi karstā ūdens un apkures vajadzībām

Salīdzinot Lēmuma 4.tabulā un 5.1.punktā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka:

– LPG dažādos dokumentos ir sniegusi atšķirīgu informāciju par SNG realizācijas tarifa veidošanas struktūru, vienā gadījumā norādot, ka SNG tarifs tiek noteikts, aprēķinātajam sadales pakalpojuma tarifam pievienojot plānoto gāzes vairumtirdzniecības cenu, bet otrā gadījumā, ka pie vairumtirdzniecības cenas vēl tiek pievienoti noteikti mazumtirdzniecības procenti;

– Saskaņā ar 4.tabulā norādīto informāciju, izdevumi, kas tiek pievienoti SNG iepirkuma cenai (uz robežas), 2006.gadā un 2007.gadā faktiski nav mainījušies, savukārt mazumtirdzniecības izmaksas 2007.gadā (*), salīdzinot ar 2006.gadu (*), palielinājušās par 139%. LPG peļņa, realizējot SNG patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā (un tādu 2007.gadā, saskaņā ar LPG 03.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1327 sniegto informāciju, bija 99% no visiem patērētājiem, kuri SNG saņem no pazemes un virszemes grupu iekārtām), 2007.gadā (*), salīdzinot ar 2006.gadu (*), palielinājusies par 539%.

 

5.2. Mazumtirdzniecības izmaksas

5.2.1. Līdz LPG 03.09.2008. vēstules Nr.01-04/1327 saņemšanai LPG sniegtā informācija liecināja, ka SNG realizācijas tarifs no pazemes un virszemes grupu iekārtām sastāv no sadales pakalpojuma tarifa un SNG vairumtirdzniecības cenas (sk. Lēmuma 5.1.punktu), un nesaturēja norādes uz to, ka uz 2006. un 2007.gada tarifu būtu attiecinātas papildu izmaksas (jeb mazumtirdzniecības izmaksas).

5.2.2. Analizējot trijās LPG vēstulēs (03.09.2008. Nr.01-04/1327, 12.09.2008. Nr.01-04/1372 01.10.2008. Nr.01-04/1457) un 04.09.2008. sarunu protokolā sniegto informāciju attiecībā uz SNG realizācijas gala tarifa daļu (t.i., bez sadales pakalpojuma tarifa), secināms, ka “sadalē neietvertās izmaksas” ir “mazumtirdzniecības izmaksas”, kas tiek iekļautas tikai tajā tarifā, kuru piemēro patērētājiem, kas gāzi saņem izmantošanai plītīs, un, atkarībā no tā, vai pie mājas ir vai nav centrālais skaitītājs, šīs izmaksas ir mazākas vai lielākas. Šeit gan jāuzsver nekonsekvence LPG sniegtajā informācijā, jo, kā redzams KP lēmuma 4.2.punktā, LPG 03.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1327, runājot par tarifu veidiem 2007.gadā, nenorāda, ka tiem patērētājiem, kas SNG lieto plītīm un kuriem pie mājas ir centrālais skaitītājs, būtu tarifā iekļautas mazumtirdzniecības izmaksas. Savukārt tikai dienu vēlāk – 04.09.2008. – sarunu protokolā LPG norāda, ka patērētājiem, kuri SNG lieto tikai plītīm (ja pie ievada mājā ir uzstādīts centralizētais skaitītājs), SNG tarifā 2007.gadā iekļautas mazumtirdzniecības izmaksas (*) apmērā⁵. Patērētājiem, kuri SNG lieto tikai plītīm (ja pie ievada mājā nav uzstādīts centralizētais skaitītājs), SNG tarifā iekļautās mazumtirdzniecības izmaksas 2006.gadā veidoja (*) no SNG tarifa, 2007.gadā – (*), (pēc LPG pārstāvju skaidrojuma un LPG 12.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1372 sniegtajiem datiem). Savukārt “mazumtirdzniecības izmaksas” netiek pievienotas SNG vairumtirdzniecības cenai, ja patērētājs SNG izmanto plītīm, karstā ūdens un apkures vajadzībām.

Saskaņā ar 4.tabulā minēto informāciju, “sadalē neietvertās izmaksas” (jeb “mazumtirdzniecības izmaksas”) 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, palielinājušās 2,4 reizes (t.i., no (*) uz (*)).

5.2.3. LPG 17.10.2008. vēstulē Nr.01-04/1551 attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām, kas ietvertas SNG tarifā, norādīja:

– LPG neattiecina mazumtirdzniecības izmaksas uz SNG tarifu, kas tiek piemērots tiem patērētājiem, kas SNG lieto plītīm, karstā ūdens un apkures vajadzībām (kas neatbilst LPG iepriekš paustajam 03.09.2008. vēstulē Nr.01-04/1327);

– papildu darbu izmaksas: individuālo skaitītāju rādītāju kontrole, autotransporta izmantošana, abonentu – norēķinu daļas uzturēšana utt., nav ietvertas sadales pakalpojuma tarifā, jo tarifa aprēķina metodika tādus izmaksu posteņus neparedzēja. Uz sadales pakalpojuma bāzes tarifa aprēķinu tiek attiecinātas tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar virszemes un pazemes tvertņu, kā arī gāzes vadu apkalpošanu un tehnisko remontu;

– uz sadales pakalpojumu ir attiecināti visi banku pakalpojumu izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, bet nav attiecināti banku pakalpojumi, kas saistīti ar maksājuma kvīšu apstrādi;

– uz sadales pakalpojumu ir attiecināma grāmatvedības programmas FIN WIN izmantošana (LPG izmanto finanšu uzskaitē), bet uz mazumtirdzniecības izmaksām ir attiecināma grāmatvedības programma A.V.S., kuru izmanto abonentu – norēķinu dienests pazemes grupu klientu ar individuālajiem skaitītājiem apkalpošanā.

5.tabula

SNG tarifā ietverto mazumtirdzniecības izmaksu atšifrējums

	2006.gads	2007.gads	2007.gads*	2007.g.(3.+4.)	2007./2006. (%)	2007.(3.+4.)/ 2006.(%)
1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.
Administrācijas algas	(*)	(*)	(*)	(*)	+92%	+242%
Sociālais nodoklis adm.	(*)	(*)	(*)	(*)	+92%	+242%
Materiālu krājumi	(*)	(*)	(*)	(*)	+67%	+233%
Kontrolieri	(*)	(*)	(*)	(*)	+114%	+114%
Transports kontrolieriem	(*)	(*)	(*)	(*)	+159%	+159%
Norēķinu dienests, algas, soc.nod.	(*)	(*)	(*)	(*)	+81%	+81%
Debitoru kreditēšana	(*)	(*)	(*)	(*)	-7,9%	-7,9%
Pārējās izmaksas	(*)	(*)	(*)	(*)	+27%	+27%
Kopā	(*)	(*)	(*)	(*)	+88%	+194%
Izmaksas (LVL /t)	(*)	(*)	(*)

* mazumtirdzniecības izmaksas patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā

Izvērtējot 5.tabulā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka:

– SNG tarifā patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, tiek ietvertas tikai tādas izmaksas kā administrācijas algas, ar to saistītais sociālais nodoklis un materiālu krājumi;

– uz iepriekš minēto tarifu netiek attiecinātas tādas izmaksas kā kontrolieru algas, norēķinu dienesta algas, transports kontrolieriem, debitoru kreditēšana un pārējās izmaksas, kuras sastāv no norēķinu dienesta uzturēšanas izdevumiem (telpu īre, komunālie maksājumi, kancelejas piederumi, datortehnika), grāmatvedības programmas izmaksas, banku pakalpojumu izmaksas u.c.;

– mazumtirdzniecības izmaksas, kas ietvertas SNG tarifā patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, 2006.gadā bija (*) LVL/t (kopā LVL (*)), 2007.gadā – (*) LVL/t (kopā – (*)), bet patērētājiem, kuriem uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā – (*) LVL/t (kopā LVL (*)) 2007.gadā.

Vadoties no 5.tabulā minētajiem datiem, Konkurences padome veica aprēķinu pēc LPG sniegtajiem datiem – kopējo mazumtirdzniecības izmaksu summu dalot ar vienas tonnas mazumtirdzniecības izmaksām, un secināja, ka, veicot vienkāršus aprēķinus ar LPG paša sniegtajiem datiem, iegūtie skaitļi norāda uz acīmredzamām neatbilstībām sniegtajā informācijā, pie tam, ņemot vērā citu LPG sniegto informāciju, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija uzstādīti centrālie skaitītāji:

– dalot kopējās 2006.gada mazumtirdzniecības izmaksas LVL (*) ar mazumtirdzniecības izmaksām uz vienu tonnu SNG – LVL (*), secināms, ka realizētas 3 500 t SNG (lai gan saskaņā ar LPG sniegto informāciju, kopā no pazemes un virszemes grupu iekārtām LPG 2006.gadā realizēja (*) t SNG – LPG 05.11.2007. vēstule);

– dalot 2007.gada mazumtirdzniecības izmaksas, kas piemērotas SNG patērētājiem, kuriem nav uzstādīts skaitītājs pie ievada mājā – LVL (*) ar mazumtirdzniecības izmaksām uz vienu tonnu SNG – LVL (*), secināms, ka šai klientu grupai realizētas 2 750 t SNG;

– dalot 2007.gada mazumtirdzniecības izmaksas, kas piemērotas SNG patērētājiem, kuriem ir uzstādīts skaitītājs pie ievada mājā – LVL (*) ar mazumtirdzniecības izmaksām uz vienu tonnu SNG – LVL (*), secināms, ka šai klientu grupai arī realizētas 2 750 t (lai gan saskaņā ar LPG sniegto informāciju – kopā no pazemes un virszemes grupu iekārtām LPG 2007.gadā realizēja (*) t SNG – LPG 07.08.2008. vēstule);

– turklāt, ņemot vērā LPG sniegto informāciju, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija uzstādīti centrālie skaitītāji, pēc šādi iegūtajiem skaitļiem secināms (ja neskata LPG sniegto informāciju par kopējo visām klientu grupām realizēto SNG), ka 2007.gadā 1% patērētāju (izmantojot SNG tikai plītīm) patērējuši tādu pašu apjomu SNG kā pārējie 99%.

Saskaņā ar iepriekš Konkurences padomes veikto aprēķinu LPG 2007.gadā no pazemes un virszemes grupu iekārtām patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, un patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, kopumā vajadzēja realizēt 5 500 t SNG (neskaitot to realizētās SNG apjomu, kas tika realizēts patērētājiem, kuri SNG izmanto karstā ūdens un apkures vajadzībām, un uz ko LPG neattiecina mazumtirdzniecības izmaksas). Kā norādīts LPG (07.08.2008. vēstule) sniegtajā informācijā – kopā no pazemes un virszemes grupu iekārtām LPG 2007.gadā realizēja (*) t SNG.

Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LPG sniegusi vai nu nepareizu vai, jebkurā gadījumā, pretrunīgi vērtējamu informāciju par konkrēto realizēto SNG apjomu, uz kuru attiecinātas mazumtirdzniecības izmaksas (mājām ar vai bez centrālā skaitītāja) attiecībā pret 2006. un 2007.gadā realizēto SNG kopapjomu visām patērētāju (tarifu) grupām, turklāt šie dati nav racionāli izskaidrojami no patērētās SNG proporciju viedokļa pa atsevišķām klientu grupām, ja vadās no LPG sniegtās informācijas, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija pieslēgti centrālie skaitītāji.

5.2.4. Saskaņā ar LPG 07.08.2008. sniegto informāciju pārvaldes un administratīvā personāla algas kopumā 2007.gadā (LVL (*)), salīdzinot ar 2006.gadu (LVL (*)), pieaugušas par 50%, sociālais nodoklis administrācijai – par 49%.

Pēc LPG sniegtajiem datiem (skat. Lēmuma 5.tabulā), administrācijas algas, kas attiecinātas uz mazumtirdzniecības izmaksām SNG tarifā patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs, 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pieaugušas par 92%. Salīdzinot administrācijas algas 2007.gadā (kopumā, kas attiecinātas uz mazumtirdzniecības izmaksām SNG tarifā gan patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs, gan tiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā) – LVL (*), ar administrācijas algām 2006.gadā (LVL (*)), kad bija noteikts tikai viens SNG realizācijas tarifs, uz kuru attiecināja mazumtirdzniecības izmaksas, tās pieaugušas par 242%.

2007.gadā administrācijas algas, kas attiecinātas uz mazumtirdzniecības izmaksām SNG tarifā gan patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs, gan tiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, veidoja LVL (*), pārvaldes un administratīvā personāla algas LPG kopumā 2007.gadā – LVL (*). Tādējādi 44% no kopējām LPG 2007.gada administrācijas algām attiecinātas uz mazumtirdzniecības izmaksās ietvertajām administrācijas algām, bet 2006.gadā – 19% (2006.gadā pārvaldes un administratīvā personāla algas LPG kopumā – LVL (*)) (skat. 6.tabulā).

6.tabula

LPG pārvaldes un administratīvā personāla algas un sociālais nodoklis administrācijai 2006. un 2007.gadā kopumā, t.sk. uz SNG realizācijas tarifā ietvertajām mazumtirdzniecības izmaksām attiecinātā summa

Gads	2006.gads	2007.gads	2007./2006.
Pārvaldes un administratīvā personāla algas kopā (LVL)	(*)	(*)	+ 50%
Sociālais nodoklis administrācijai (LVL)	(*)	(*)	+ 49%
t.sk. administrācijas algas, kas ietvertas SNG mazumtirdzniecības izmaksās (LVL)	(*)	(*)	+ 242%
t.sk. sociālais nodoklis administrācijai, kas ietverts SNG mazumtirdzniecības izmaksās (LVL)	(*)	(*)	+ 242%
Administrācijas algu, kas ietvertas SNG mazumtirdzniecības izmaksās, īpatsvars LPG pārvaldes un administratīvā personāla algās kopumā (%)	19%	44%

Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LPG administrācijas algu un sociālā nodokļa apjoms un pieaugums, kas attiecināts uz mazumtirdzniecības izmaksām 2007.gadā, ir nesamērojami liels attiecībā pret administrācijas algu un sociālā nodokļa pieaugumu kopumā LPG 2007.gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka mazumtirdzniecības izmaksas, kas attiecinātas uz SNG tarifu, uzskatāmas par nepamatotām, turklāt LPG sniegtā informācija vērtējama kā pretrunīga un nekonsekventa.

 

5.3. SNG iepirkuma cenas

Paaugstinot SNG realizācijas tarifu no pazemes un virszemes grupu iekārtām no 01.01.2006., LPG kā pamatojumu norādīja gāzes iepirkuma cenu būtisku palielināšanos.

Konkurences padome lūdza LPG norādīt SNG iepirkuma apjomu (t un USD). Konkurences padome izvērtēja LPG 07.08.2008. vēstules Nr.01-04/861 2.pielikumā sniegto informāciju par LPG gāzes iepirkuma apjomu un cenu dinamiku (līdz LV robežai) un aprēķināja gāzes vidējo iepirkuma cenu 2005. – 2007.gadā (pa ceturkšņiem).

7.tabula

SNG vidējā iepirkuma cena 2005.–2007.gadā (pa ceturkšņiem)

Ceturksnis	Vidējā iepirkuma cena (LVL/t)	Vidējās cenas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo periodu (%)	Vidējās cenas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu (%)
2005.gads
1.ceturksnis	(*)	-	-
2.ceturksnis	(*)	5,7	-
3.ceturksnis	(*)	13,5	-
4.ceturksnis	(*)	30,46	-
2006.gads
1.ceturksnis	(*)	8,2	69,37
2.ceturksnis	(*)	- 26,5	17,84
3.ceturksnis	(*)	13,21	17,56
4.ceturksnis	(*)	12,91	1,74
2007.gads
1.ceturksnis	(*)	- 10,37	- 15,76
2.ceturksnis	(*)	- 8,44	4,89
3.ceturksnis	(*)	21,59	12,66
4.ceturksnis	(*)	13,1	12,86

Analizējot gāzes iepirkuma cenu dinamiku (7.tabula), Konkurences padome konstatēja, ka gāzes vidējā iepirkuma cena 2006.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada 1.ceturksni, ir palielinājusies par 69,37%, sasniedzot (*) LVL/t, bet 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada 1.ceturksni, samazinājusies par 15,76%, samazinoties līdz (*) LVL/t. Visstraujākais SNG iepirkuma cenu pieaugums bijis 2005.gada 4.ceturksnī, kad iepirkuma cena palielinājusies par 30,46%, salīdzinot ar 2005.gada 3.ceturksni. Konkurences padome konstatēja, ka gāzes vidējai iepirkuma cenai laika posmā no 2005.gada janvāra līdz 2007.gada decembrim bija tendence pieaugt. Analizējot LPG sniegto informāciju par SNG iepirkuma cenām (LPG 07.08.2008. vēstule Nr.01-04/861, 12.09.2008. vēstule Nr.01-04/1372) 2005. – 2007.gadā (līdz LV robežai), Konkurences padome secināja (8.tabula), ka vidējā⁶ SNG iepirkuma cena 2006.gadā ((*) LVL/t), salīdzinot ar 2005.gadu ((*) LVL/t), ir palielinājusies par 21,16%, 2007.gadā ((*) LVL/t), salīdzinot ar 2006.gadu, – palielinājusies par 3,6%, 2007.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, – palielinājusies par 25,5%.

 

1.grafiks “SNG iepirkuma cena LVL/t” (*).

Turklāt Konkurences padome norāda uz sekojošu lietā esošo informāciju. SPRK 07.11.2005. lēmumā Nr.235, atbildot uz LPG 17.10.2005. iesniegumu saistībā ar SNG vairumtirdzniecības tarifu, kas LPG noteikti ar 24.11.2004. SPRK lēmumu Nr.281, pārskatīšanu, norādīja, ka “LPG, nosakot plānoto vairumtirdzniecības cenu, ir vadījusies no pieņēmumiem, kas neatbilst faktiskajai SNG iepirkuma cenai, bet būtiski ietekmē plānotās vairumtirdzniecības cenas līmeni. Līdz ar to SIA “LPG” plānotajā cenā iekļautā SNG iepirkšanas cena nav pamatota”.

8.tabula

Faktiskā SNG iepirkuma cena (uz LV robežas) un LPG piemērotais SNG realizācijas tarifs (LVL/t)

	2005.gads (LVL/t)	2006.gads (LVL/t)	2006./2005. (%)	2007.gads	2007./2006. (%)
Faktiskā SNG iepirkuma cena	(*)	(*)	21,16	(*)	3,6
Faktiskais SNG realizācijas tarifs patērētājiem	440,91*	772,75**	75,26	1046,61**	35,4

* - SPRK apstiprinātais SNG tarifs

** - vidējais patērētājiem piemērotais SNG tarifs saskaņā ar LPG sniegto informāciju

Tādējādi Konkurences padome secina, ka gāzes faktiskā realizācijas tarifa pieaugums nevar tikt pamatots vienīgi ar gāzes faktisko iepirkuma cenu pieaugumu, jo faktiskais SNG realizācijas tarifa pieaugums ir būtiski lielāks par SNG faktiskās iepirkuma cenas pieaugumu.

 

6. Sadales pakalpojuma tarifa izvērtējums

6.1. Kā norādīts šī lēmuma 4.1.punktā, LPG noteica SNG realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām tarifus, t.sk. sadales pakalpojuma tarifu, ievērojot Metodiku (apstiprināta ar SPRK 11.11.2004. lēmumu Nr.272). Pēc lietā esošās informācijas, LPG vairākkārt (26.09.2005., 20.10.2005.) vērsās pie SPRK, lūdzot apstiprināt saskaņā ar Metodiku noteikto sadales pakalpojuma tarifu, tomēr SPRK neakceptēja minēto tarifu.

6.2. Konkurences padome 08.06.2007. vēstulē Nr.1259 lūdza LPG sniegt informāciju par SNG realizācijas tarifos 821,26 LVL/t (bez PVN) un 1072,5 LVL/t (bez PVN)⁷ iekļauto izmaksu atšifrējumiem, skaidrojumiem un ekonomisko pamatojumu SNG realizācijas tarifa paaugstinājumam.

Atbildes vēstulē (13.06.2007. Nr.01-6/568) LPG norādīja, ka:

– SNG realizācijas tarifs iedzīvotājiem no virszemes un pazemes grupu iekārtām noteikts saskaņā ar SNG aprēķinu Metodiku;

– 2006.gadā, saskaņā ar aprēķinu, tarifs sadales pakalpojumam bija 337,96LVL/t, kam pievienota 2006.gada 1.ceturksnī plānotā gāzes vairumtirdzniecības cena 337,96 LVL/t (savukārt LPG 30.06.2008. vēstulē Nr.01-6/709 sniegta informācija, ka LPG 13.06.2007. vēstulē, norādot gāzes vairumtirdzniecības cenu – 337,96 LVL/t, ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda – pareizi jābūt 577,25 LVL/t);

– 2007.gadā, saskaņā ar aprēķinu, tarifs sadales pakalpojumam ir 406,16 LVL/t, kam pievienota 2007.gada 1.ceturksnī plānotā gāzes vairumtirdzniecības cena 666,34 LVL/t.

Minētajai LPG vēstulei pievienots “Sadales pakalpojuma bāzes tarifa aprēķins saskaņā ar SNG tarifu aprēķinu metodiku” (apstiprināta ar SPRK 11.11.2004. lēmumu Nr.272) 2006. un 2007.gadam (pielikums Nr.1 un Nr.2), kā arī LPG ekspluatācijas izmaksas sadalei (pielikums Nr.3).

Lai arī Metodika apstiprināta ar SPRK lēmumu un ir attiecināta uz regulējamu sabiedrisko pakalpojumu, kuru tarifu izvērtēšana ir SPRK kompetencē, sniegšanu, Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot laika periodu, kurā attiecīgais tarifs netika regulēts un ar SPRK to nesaskaņoja, bet tirgus dalībnieks pats pamatoja sniedzamā pakalpojuma tarifu saskaņā ar Metodikā noteikto, ir pamatoti attiecīgā pakalpojuma tarifu vērtēt saskaņā ar Metodiku, kur noteikts:

– sadales pakalpojuma sniedzējs skaidri un pārskatāmi atspoguļo regulējamā pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar regulējamo pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Sadales pakalpojuma sniedzējs pielieto izmaksu attiecināšanas modeli (..) (Metodikas 4.2.punkts);

– sadales pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Tarifu aprēķinā ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz regulējamo pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas (Metodikas 6.punkts);

– sadales pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas ietver SNG zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, SNG piegādes (transporta) pazemes grupām izmaksas, personāla un sociālās izmaksas, kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un ar darbuzņēmēju veikto ekspluatācijas remontu izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Metodikas 6.4.punkts);

– pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sadales pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos (Metodikas 6.4.4.punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, un LPG 13.06.2007. vēstulē Nr.01-6/568 norādīto, Konkurences padome secina, ka sadales pakalpojuma aprēķinā jāiekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz šo konkrēto sadales pakalpojumu un ir pamatotas.

6.3. Saskaņā ar Metodiku, sadales pakalpojuma tarifa aprēķinā kā viens no rādītājiem ekspluatācijas izmaksu aprēķinam (konkrēti – SNG sadales zudumu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanas izmaksas) tiek izmantota vidējā prognozējamā SNG iepirkuma cena (LVL/t). Arī LPG 07.08.2008. vēstulē Nr.01-04/861 norādīts, ka iesniegtajos sadales pakalpojuma tarifos norādītā iepirkuma cena 294 LVL/t (2006.gadā, saskaņā ar Metodiku jānorāda vidējā prognozējamā iepirkuma cena gadam) un 312,91 LVL/t (2007.gadā) ir cena līdz LV robežai, jo saskaņā ar sadales tarifa aprēķina metodiku ir jāuzrāda iepirkuma cena. Minētās LPG vēstules 2., 3.pielikumā norādīta SNG iepirkuma cena (līdz LV robežai) 2005. – 2007.gadam (pa mēnešiem).

Konkurences padome izvērtēja LPG 13.06.2007. vēstulei Nr.01-6/568 pievienoto (pielikums Nr.1 un Nr.2) “Sadales pakalpojuma bāzes tarifa aprēķins saskaņā ar sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķinu metodiku” 2006. un 2007.gadam, (pielikums Nr.3) “LPG ekspluatācijas izmaksas sadalei”, kā arī LPG norādītās LPG ekspluatācijas izmaksas par 2006. un 2007.gadu kopumā pa izmaksu posteņiem (07.08.2008. vēstules Nr.01-04/861 pielikums Nr.1).

Vērtējot LPG iesniegto sadales pakalpojuma aprēķinu, Konkurences padome ņēma vērā to, ka LPG SNG sadalīšanai ir izsniegta licence, kā arī LPG norādīto, ka “(..) kopējās ekspluatācijas izmaksas netiek plānotas atsevišķi pa pakalpojumu veidiem, izņemot tos darbības veidus, uz kuriem uzņēmumam ir izsniegta licence” (07.08.2008. vēstulē Nr.01-04/861).

9.tabula

LPG ekspluatācijas izmaksas kopumā un uz sadales pakalpojumu attiecināmās (LVL)*

LPG ekspluatācijas izmaksas (LVL)	Ekspluatācijas izmaksas sadalei 2006.g.	Ekspluatācijas izmaksas kopumā 2006.g.	Ekspluatācijas izmaksas sadalei 2007.g.	Ekspluatācijas izmaksas kopumā 2007.g.
SNG zudumi sadzīves gāzei	90 552	(*)	97 002	(*)
Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes	9 500	(*)	9 500	(*)
Veselības apdrošināšana	6 120	(*)	6 120	(*)
Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi, t.sk. gāzes aparatūras uzturēšanas izdevumi	23 000	(*)	23 000	(*)
t.sk. pārējie izdevumi	9 000	(*)	9 000	(*)
Preču pārdošanas izdevumi t.sk. pazemes grupu uzturēšanas izdevumi	120 000	(*)	120 000	(*)
Administratīvie izdevumi, t.sk. kantora izdevumi	3 000	(*)	3 000	(*)
t.sk.gada pārskata un revīzijas izdevumi	1 000	(*)	1 000	(*)
t.sk. skaitļošanas tehnikas uzturēšanas izdevumi	4 793	(*)	4 793	(*)
t.sk. grāmatvedības programmas apkalpošana	5 100	(*)	5 100	(*)

* tabulā norādītas tikai tās izmaksas, kas kopumā norādītas mazākas nekā uz sadales pakalpojumu attiecinātās un sadales pakalpojuma tarifā iekļautās

Konkurences padome analizēja LPG sniegto informāciju par sadales pakalpojuma tarifa aprēķinu 2006. un 2007.gadā saskaņā ar Metodikā noteikto un konstatēja, ka uz sadales pakalpojumu tarifu attiecināmo ekspluatācijas izmaksu viena no komponentēm ir kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un ar darbuzņēmēju veikto ekspluatācijas remontu izmaksas (saskaņā ar Metodikas 6.4.punktā noteikto), uz kurām ir attiecināmas tikai pazemes grupu uzturēšanas izmaksas (saskaņā ar LPG 13.06.2007. vēstules Nr.01-6/568 pielikumā Nr.3 norādīto). Saskaņā ar Metodikas 6.4.3.punktu par īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un darbuzņēmēju veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksām ir uzskatāmas “kārtējo remontu un citu tādu darbu izmaksas, kuri nepieciešami sadales pakalpojuma sniedzēja bilancē esošo un nomāto sadales aktīvu un citu ražošanas un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai (..)”. Minētās izmaksas – kā pazemes grupu uzturēšanas izdevumi, ietvertas LPG iesniegtajā (ar 07.08.2008. vēstuli) kopējā ekspluatācijas izmaksu aprēķinā un uz ekspluatācijas izmaksām sadalei attiecināmajās izmaksās (LPG 13.06.2007. vēstule) sadaļā “Preču pārdošanas izdevumi”. Izvērtējot pārējos sadaļā “Preču pārdošanas izdevumi” ietvertos izdevumus, kas attiecas uz LPG saimniecisko darbību kopumā, Konkurences padome secina, ka pārējie šajā sadaļā ietvertie izdevumi (piemēram, “Gāzes balonu pārdošanas izdevumi”, “Taras remonts” u.c., izņemot “Pazemes grupu uzturēšanas izdevumi”) nav attiecināmi uz izmaksām saskaņā ar Metodikas 6.4.3.punktu.

Konkurences padome arī konstatē, ka LPG, nosakot SNG sadales pakalpojuma tarifu 2006. un 2007.gadā, tajā ir iekļāvusi izmaksas, kas neattiecas tikai uz minēto pakalpojumu (jeb uz sadales pakalpojumu ir attiecinātas LPG kopējās izmaksas attiecīgajā postenī), turklāt šī informācija vērtējama kā pretrunīga un neloģiska, piemēram:

1) 2006.gadā uz sadales pakalpojuma tarifu attiecinātas veselības apdrošināšanas izmaksas LVL 6 120 apmērā, lai gan LPG veselības apdrošināšanas kopējās izmaksas 2006.gadā ir (*) (tātad, jebkurā gadījumā, šīm izmaksām bija jāparādās arī kopējo izmaksu sadaļā)⁸;

2) 2006. un 2007.gadā uz sadales pakalpojuma tarifu attiecināti pazemes grupu uzturēšanas izdevumi LVL 120 000 apmērā, lai gan LPG kopējie izdevumi attiecīgajā pozīcijā (Skat. 8.tabulā – Preču pārdošanas izdevumi, t.sk. pazemes grupu uzturēšanas izdevumi) 2006. un 2007.gadā norādīti attiecīgi LVL (*) un LVL (*);

3) 2006. un 2007.gadā uz sadales pakalpojuma tarifu attiecināti skaitļošanas tehnikas uzturēšanas izdevumi LVL 4 793 apmērā, lai gan LPG skaitļošanas tehnikas uzturēšanas kopējie izdevumi 2006. un 2007.gadā norādīti attiecīgi LVL (*) un LVL (*),

4) 2006. un 2007.gadā uz sadales pakalpojuma tarifu attiecināti grāmatvedības programmas apkalpošanas izdevumi LVL 5 100 apmērā, lai gan LPG grāmatvedības programmas apkalpošanas kopējie izdevumi 2006. un 2007.gadā norādīti attiecīgi LVL (*) un LVL (*).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome sadales pakalpojuma tarifā ietvertās izmaksas uzskata par nepamatotām, jo tajā iekļautās ekspluatācijas izmaksas vairākos izmaksu posteņos pārsniedz LPG kopējās ekspluatācijas izmaksas attiecīgajā postenī (skat., piemēram, izmaksu postenis – Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes; Veselības apdrošināšana 2006.gadam). Tādējādi Konkurences padome secina, ka LPG noteiktais sadales pakalpojuma tarifs 2006. un 2007.gadā (attiecīgi 337,96 LVL /t un 406,16 LVL/t ) uzskatāms par nepamatotu.

Saskaņā ar lietā esošo informāciju Konkurences padome konstatēja, ka sadales pakalpojuma tarifs 2006.gadā (337,96 LVL/t), salīdzinot ar 2005.gadu (190,91 LVL/t), pieaudzis par 77%, 2007.gadā (406,16 LVL/t), salīdzinot ar 2006.gadu, – pieaudzis par 20,2%. Vienlaikus, saskaņā ar LPG 13.06.2007. vēstules 3.pielikumā “LPG ekspluatācijas izmaksas sadalei” sniegto informāciju, uz sadales pakalpojuma tarifu attiecinātās ekspluatācijas izmaksas 2007.gadā (LVL 1 275 542), salīdzinot ar 2006.gadu (LVL 1 240 622), palielinājušās par 2,8%. Šī lēmuma 7.punktā attiecībā uz sadales pakalpojuma tarifu 337,96 LVL/t veidojošām izmaksām 2006.gadā SPRK ir norādījis, ka vairākkārtīgs atsevišķu ekspluatācijas izmaksu pozīciju pieaugums, salīdzinot ar SNG realizācijas tarifā 440,91 LVL/t (t.sk. sadales pakalpojuma tarifs) iekļautajām izmaksām, uzskatāms par ekonomiski nepamatotu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka sadales pakalpojumu tarifa pieaugums 2006. un 2007.gadā nav samērojams ar tajā iekļauto ekspluatācijas izmaksu pieaugumu. Tā kā 2006. un 2007.gada sadales pakalpojumu tarifā iekļautās ekspluatācijas izmaksas vairākos izmaksu posteņos pārsniedz kopējās LPG ekspluatācijas izmaksas attiecīgājā gadā un arī minētajā tarifā iekļauto ekspluatācijas izmaksu pieaugums nav samērojams ar sadales pakalpojumu tarifa pieaugumu, Konkurences padome LPG 2006. un 2007.gadā piemēroto sadales pakalpojumu tarifu uzskata par ekonomiski nepamatotu.

6.4. Saskaņā ar lietā esošo informāciju (LPG 07.08.2008. vēstules Nr.01-04/861 1.pielikums, LPG 17.10.2008. vēstules 1.pielikums) LPG kopējās ekspluatācijas izmaksas 2006.gada I ceturksnī (LVL (*)), salīdzinot ar 2005.gada I ceturksni (LVL (*)), palielinājušās par 33%, 2007.gada I ceturksnī (LVL (*)), salīdzinot ar 2006.gada I ceturksni, palielinājušās par 26%. LPG kopējās ekspluatācijas izmaksas 2007.gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada I ceturksni, pieaugušas par 68%. LPG kopējās ekspluatācijas izmaksas 2007.gadā (LVL (*)), salīdzinot ar 2006.gadu (LVL (*)), palielinājušās par 32%. LPG kopējās ekspluatācijas izmaksas 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu (LVL (*)), palielinājušās par 14%.

LPG 07.08.2008. vēstulē arī norādīja, ka “kopējās ekspluatācijas izmaksas netiek plānotas atsevišķi pa pakalpojumu veidiem, izņemot tos darbības veidus, uz kuriem uzņēmumam ir izsniegta licence”. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka kopējās ekspluatācijas izmaksas tiek attiecinātas uz LPG kopējo saimniecisko darbību, bet tās ekspluatācijas izmaksas, kas attiecas uz LPG sniegtajiem licencētajiem pakalpojumiem, tiek attiecinātas tikai uz šiem konkrētajiem pakalpojumiem un netiek attiecinātas uz LPG saimniecisko darbību kopumā.

6.5. Papildus iepriekš minētajam Konkurences padome konstatēja, ka LPG 12.09.2008. vēstules 4.punktā norādītais, ka, nosakot SNG realizācijas tarifu patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, “būtiski samazinājās sadales pakalpojuma izmaksu daļa”, nav pamatots, jo sadales pakalpojums visiem patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, kuri SNG saņem no pazemes un virszemes grupu iekārtām, 2007. un 2008.gadā tiek piemērots nemainīgs – 406,16 LVL/t.

Tādējādi secināms, ka SNG realizācijas tarifa pieaugums 2006.gadā un 2007.gadā nav pamatots ar ekspluatācijas izmaksu pieaugumu.

 

7. SPRK iebildumi par sadales pakalpojuma tarifu

Saskaņā ar lietā esošo informāciju LPG 2005.gadā vairākkārt (26.09.2005. vēstule Nr.0104/1018, 20.10.2005. vēstule Nr.01-4/1125, 15.11.2005. vēstule Nr.01-4/1535), iesniedzot sadales pakalpojuma tarifa projektu, kas izstrādāts atbilstoši Metodikai, un vienlaikus precizējot iepriekš SPRK iesniegto informāciju un sadales pakalpojuma tarifu, vērsās SPRK ar lūgumu apstiprināt sadales pakalpojuma tarifa projektu. Kā norādīts LPG 15.11.2005. vēstulē Nr.01-4/1535, “jaunā sadales pakalpojuma tarifa vērtība pārskata cikla bāzes gadā ir 337,96 lati par tonnu realizētās gāzes”.

Konkurences padome 21.08.2008. vēstulē Nr.2232 lūdza SPRK iesniegt dokumentu, kurus SPRK sagatavoja un nosūtīja LPG saistībā ar tās sagatavotajiem sadales pakalpojuma tarifa aprēķiniem, kopijas. SPRK ar 01.09.2008. vēstuli Nr.2-2.82/3148 iesniedza vairāku SPRK pieņemto lēmumu, t.sk. SPRK 23.12.2005. lēmuma Nr.319, kopijas, kur norādīts:

1) SPRK konstatē, ka:

– līdz šim LPG SNG sadales pakalpojuma tarifu SPRK nebija apstiprinājusi. Ar 27.10.2004. lēmumu Nr.249 bija apstiprināts LPG SNG maksimālais tarifs gāzei 440,91 LVL/t (aprēķināts saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes 1998.gada 5.maijā ar rīkojumu Nr.36 apstiprināto SNG tarifu aprēķina metodiku), kas ietver gan pakalpojuma izmaksas, gan SNG cenu. Ar SPRK 11.11.2004. lēmumu Nr.272 apstiprinātā SNG tarifu aprēķināšanas metodika paredz atsevišķa sadales pakalpojuma tarifa apstiprināšanu;

– 27.10.2004. ar SPRK lēmumu Nr.249 apstiprinātā LPG SNG maksimālā tarifa aprēķinā iekļautā sadales pakalpojuma ar tarifu segto izmaksu vērtība ir 190,91 LVL/t. 15.11.2005. apstiprināšanai iesniegtais sadales pakalpojuma tarifs 337,96 LVL /t ir par 77% lielāks nekā iepriekš minētais (190,91 LVL /t);

– 27.10.2004. ar SPRK lēmumu Nr.249 apstiprinātā LPG SNG maksimālā tarifa aprēķinā iekļauto sadales pakalpojumu veidojošo ekspluatācijas izmaksu pozīciju salīdzinājums ar atbilstošām iesniegtā sadales pakalpojuma tarifa pozīcijām parāda, ka sadales zudumu izmaksas ir pieaugušas 6,6 reizes, personāla un sociālās izmaksas – 2,6 reizes, transportēšanas (piegādes) izmaksas – 2,3 reizes;

2) SPRK secina, ka:

– LPG aprēķinātajā sadales pakalpojuma tarifā ir ietvertas nepamatoti augstas šā pakalpojuma izmaksas, ko rada novecojušu, neefektīvu un nemodernizētu tehnoloģiju izmantošana. Papildus ir konstatēti arī ievērojami SNG zudumi – to izmaksas pieaugušas 6,6 reizes. Lietotājiem nav jāsedz LPG neefektīvu tehnoloģiju radītie zaudējumi;

– vairākkārtīgs atsevišķu ekspluatācijas izmaksu pozīciju pieaugums salīdzinājumā ar 27.10.2004. SPRK lēmumu Nr.249 apstiprinātā SNG maksimālā tarifa gāzei no pazemes un virszemes grupu iekārtām aprēķinā iekļautajām sadales pakalpojuma atbilstošajām izmaksu pozīcijām nav ekonomiski pamatots.

Saskaņā ar iepriekš minēto SPRK nolēma noraidīt LPG iesniegto SNG sadales pakalpojuma tarifa projektu kā ekonomiski nepamatotu.

 

8. LPG iebildumi par lietā Nr.1181/07/05/17 konstatētajiem pierādījumiem

Atbildot uz Konkurences padomes 31.10.2008. vēstuli Nr.2942, LPG (07.11.2008. vēstule Nr.1-06/1664, 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731) iesniedza savu viedokli un iebildumus par lietā Nr.1181/07/05/17 esošajiem pierādījumiem.

8.1. LPG 07.11.2008. vēstule Nr.1-06/1664:

8.1.1. LPG norāda, ka, nosakot konkrēto tirgu, Izpilddirekcija ir atsaukusies uz 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17, kas nav stājies spēkā, un viens no galvenajiem iemesliem tā pārsūdzēšanai ir tas, ka, nosakot konkrēto tirgu, nav veikta konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšana, kā rezultātā ir nepareizi noteikts konkrētais tirgus un pieņemts nepamatots lēmums. LPG norāda, ka vairāk kā 30% abonentu ir uzsākuši pastāvīgi izmantot citu enerģijas veidu, vai, salīdzinot gāzes patēriņu, 7 gadu laikā (salīdzinot 2001. un 2008.gada datus) 66% no gāzes patēriņa ir aizstāti ar citiem kurināmā veidiem. LPG uzskata, ka gāzes aizstāšana ar elektrību ir kļuvusi par neatgriezenisku procesu, jo elektrības izmantošana ir ērtāka, pat neskatoties uz to, ka tā bija dārgāka.

Konkurences padome, veicot lietas izpēti, veica konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšanu, kā rezultātā kā konkrēto tirgu šīs izpētes lietas ietvaros noteica SNG piegādes un realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgu Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā, kā tas definēts Lēmuma 2.punktā. LPG savus argumentus par izmaiņām SNG pieprasījumā no patērētāju puses nav pamatojis ne ar vienu faktu, kas apliecinātu to pareizību, turklāt nav norādīts, uz kuriem konkrētiem LPG sniegtajiem pakalpojumiem šādi dati attiecināmi. Tādējādi, ņemot vērā LPG iebilduma vispārējo un nekonkrēto raksturu, Konkurences padome to nevar komentēt. Jebkurā gadījumā, konkrētās izpētes lietā konstatēts, ka SNG piegādes un realizācijas no pazemes vai virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgū LPG atrodas dominējošā stāvoklī, tajā skaitā attiecībā pret saviem esošajiem patērētājiem (LPG 07.08.2008. vēstulē norādīja, ka kopējais abonentu skaits šobrīd (uz 07.11.2008.) ir 64 170), pat ja kādu iemeslu dēļ to skaits būtu samazinājies. LPG sniegtā pakalpojuma sabiedrisko nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka 01.11.2007. stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”, nosakot, ka “sašķidrinātās gāzes apgādē nepieciešams regulēt sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā” (un ar SPRK 10.09.2008. lēmumu Nr.286 apstiprinātais LPG SNG sadales tarifs stājies spēkā ar 01.11.2008.). Ja tirgū pastāvētu brīva konkurence un patērētājiem nebūtu būtisku šķēršļu mainīt pakalpojumu veidus un to sniedzējus lēmumā definētajā tirgū, tad likumdevējs, visticamāk, neparedzētu valsts ekonomisko regulēšanu šajā jomā.

Lai gan LPG Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis un tas līdz tiesvedības beigām nav stājies spēkā, izskatot LPG lūgumu daļā par Konkurences padomes lēmuma (t.i., Konkurences padomes lēmuma rezolutīvās daļas 2.1., 2.2. un 4.punkta, kur LPG piemērots tiesiskais pienākums) darbības apturēšanu, Administratīvā rajona tiesa (turpmāk ART) nav konstatējusi lēmuma pirmšķietamu prettiesiskumu, tajā skaitā attiecībā uz lietā definēto konkrēto tirgu. Minētā lēmuma⁹ 14.1.punktā ART konstatēja:
“(..) izvērtējot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām tirgu, atbildētājs [Konkurences padome] ir nonācis pie pareiza secinājuma, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegāde lietotājiem no pazemes tvertnēm nav aizvietojama ar sašķidrinātās gāzes balonos piegādi vai elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām (..), ka daudzdzīvokļu mājas ir projektētas centralizētai sašķidrinātās naftas gāzes piegādei (..), fakts, ka gāze balonos ir periodiski uzpildāma, neapšaubāmi rada neērtības (..). ART ieskatā pareizs ir atbildētāja apsvērums, ka tad, ja māja projektēta gāzes piegādei sadzīves vajadzībām, vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskām plītīm dzīvokļos, jo elektrotīkli izbūvēti slodzēm, kas nav paredzētas elektriskām plītīm.” Administratīvās apgabaltiesas 10.05.2008. lēmumā (uz LPG blakus sūdzības pamata, pārsūdzot iepriekšminēto ART lēmumu) tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas motivācijai, atstājot tās lēmumu negrozītu. Šis lēmums nebija pārsūdzams un stājās spēkā no tā pieņemšanas brīža. Turklāt fakts, ka LPG Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis, nekādā veidā neierobežo Konkurences padomes tiesības citās lietās definēt konkrētos tirgus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.2. LPG norāda, ka Izpilddirekcija nav ņēmusi vērā, ka LPG ir tērējusi nozīmīgus līdzekļus tīklu (tvertņu) izveidošanai, iegādei un uzturēšanai, turklāt jāņem arī vērā, ka lokālie tīkli ir dažādi, grupām, kurām pievienoti daudz abonentu, jaunas tvertnes uzstādīšana atmaksātos īsākā laika posmā, it īpaši, ja aprēķinos ņem vērā, ka jaunu tvertņu tālākās uzturēšanas izmaksas ir mazākas. Kā norāda LPG, tā uzsākusi pazemes grupu tvertņu aizstāšanu ar balonu iekārtām.

Konkurences padome paskaidro, ka tika vērtētas LPG izmaksas, kas attiecas uz sadales pakalpojuma sniegšanu, t.sk. arī kārtējās īpašuma uzturēšanai nepieciešamās u.c. izmaksas, kas attiecas ne tikai uz tvertņu uzturēšanu, bet arī uz to savienojošo cauruļvadu līdz piederības robežai uzturēšanas un remonta izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.3. LPG 07.11.2008. vēstulē norāda, ka nav izprotams pamatojums, kādēļ konkrētajā lietā kā konkrētais tirgus tiek izdalīta daļa klientu, kas gāzi saņem no gāzes tvertnēm, kā nodalīšanas kritēriju minot tikai to, cik daudz patērētāju no tvertnes saņem gāzi. Tehnoloģiski tam nav principiālas nozīmes. LPG pieder tikai tvertne un gāzes pievads līdz dzīvojamai mājai, bet tīkli, kas ir mājas iekšienē, nepieder piegādātājam, jo tas ir mājas kopīpašums. LPG uzskata, ka tādējādi nav atšķirības, vai piegādā gāzi vienam vai vairākiem patērētājiem. Nav saprotama norāde, ka Iesniedzējs gāzes realizācijas tarifā neiekļauj sadales pakalpojuma tarifu. SPRK apstiprinātā LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir atlīdzība par LPG piederošā īpašuma – gāzes apgādes komunikāciju izmantošanu, kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam. Arī Iesniedzējs no saviem klientiem prasa nomas maksu. LPG norāda, ka Izpilddirekcija tirgū pastāvošās nomas maksas nav salīdzinājusi, tādējādi nevar salīdzināt tirgū pastāvošās cenas un vērtēt, vai LPG pieprasa neatbilstošas cenas.

Konkurences padome norāda, ka 31.10.2008. vēstules Nr.2942 2.punktā sniegta argumentācija konkrētā tirgus definējumam, t.sk. arī pamatojums, kāpēc par nodalīšanas kritēriju šajā lietā izmantots klientu skaits, kas SNG saņem no vienas pazemes (vai virszemes) grupu iekārtas. Konkurences padome paskaidro, ka LPG arguments “SPRK apstiprinātā LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir atlīdzība par LPG piederošā īpašuma – gāzes apgādes komunikāciju izmantošanu, kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam” neattiecas uz konkrēto lietu, jo:

1) saskaņā ar Metodiku sadales pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums, tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz regulējamo pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas;

2) SPRK neapstiprināja LPG sadales pakalpojuma tarifu 2006.gadam. Pamatojums minētā tarifa neapstiprināšanai sniegts šī lēmuma 7.punktā;

3) SPRK, pamatojoties uz “Sašķidrinātās naftas gāzes sadales pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku” (apstiprināta ar SPRK 30.04.2008. lēmumu Nr.158), 10.09.2008. apstiprināja LPG SNG sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā pakalpojuma tarifu. Šīs metodikas 3. un 4.punktā noteikts, ka SNG sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā pakalpojuma tarifu aprēķina, ņemot vērā sadales pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tarifa aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas sadales pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka sadales pakalpojuma tarifs nepārprotami ir attiecināms tikai uz SNG piegādi no pazemes un virszemes tvertnēm patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, vienlaikus paskaidrojot, ka dažādu gāzes apgādes komunikāciju nomas maksu salīdzināšana neattiecas uz konkrēto lietu.

Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.4. LPG iebilst, ka Izpilddirekcija nav norādījusi, konkrēti kādas tiesību normas (likumdošanas barjeras) liedz gāzes patērētājiem izvēlēties citu piegādātāju.

SPRK ir izsniegusi licenci Nr.E43001/1 (darbības laiks 10.04.1997. – 09.04.2017.) LPG SNG sadalei no virszemes un pazemes tvertnēm un cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā, un, saskaņā ar tās nosacījumiem LPG ir jānodrošina un jāuztur energoapgādes veikšanai nepieciešamie energoapgādes objekti. Kā konstatēja Konkurences padome jau pieminētā 19.12.2007. lēmuma Nr.E02-181 2.1.punktā, atbildot uz LPG pārmetumu, ka “nav vērtētas citu komersantu iespējas uzstādīt gāzes tvertnes un nodrošināt gāzes piegādi.(..) Lietā nav arī pierādījumu par iedzīvotāju viedokli par tvertņu nomaiņu”: “Iedzīvotājiem būtiski ir nepārtraukti saņemt gāzes apgādes pakalpojumu uz abpusēji (pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam) izdevīgiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, kas ir gāzes tvertņu īpašnieks/valdītājs. Bez tam, ņemot vērā, ka gāzes tvertnes ir būvētas ilglaicīgai ekspluatācijai¹⁰, kā arī izmaksas, normatīvā regulējuma noteikumus un lietderības apsvērumus, nav pamata varbūtības formā vērtēt jaunu tvertņu uzstādīšanas iespējas vietā, kur tās jau ir uzstādītas, turklāt pakalpojuma sniedzēju maiņa var notikt, piemēram, iegādājoties (pārņemot) jau esošās gāzes tvertnes, ko norāda arī LPG (..): “Izbeidzot apgādes pakalpojuma sniegšanu, gadījumā valsts risinātu jautājumu par mūsu uzņēmuma tvertņu īpašuma tiesībām un likumā noteiktā kārtībā izvēlētos citu piegādātāju. (..) Mēs arī interesentiem piedāvājam vienoties par gāzes tvertnes atpirkšanu un šajā gadījumā viņi paši lemtu par gāzes iepirkšanu.” (..) Konkurences padome uzskata, ka izmaksas jaunu tvertņu uzstādīšanai¹¹, administratīvais regulējums nozarē, t.sk. noteikumi par bīstamajām iekārtām, veido ievērojamas barjeras, lai cits tirgus dalībnieks varētu konkurēt ar LPG (..)”. Šī paša lēmuma 4.2.2.punktā konstatēts, ka: “Avārijas dienesta pakalpojuma sniegšana LPG ir obligāts pienākums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām¹² un licences nosacījumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu lietotāju apgādi ar enerģiju¹³ (t.sk. sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības pakalpojumu no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām). Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes vērtējumā (izmantojot Konsultatīvā padomes locekļa, LZA Fizikālās enerģētikas institūta direktora, prof. J.Ekmaņa pausto atzinumu) Par sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķināšanas metodiku [par 11.11.2004.SNG tarifu aprēķināšanas metodikas projektu] norādīts: “Konsultatīvā padome atzīmē, ka sadales pakalpojums tiek sniegts grupu iekārtu lietotājiem, kuriem nav iespēju izvēlēties citu sašķidrinātās gāzes piegādātāju. Savukārt sašķidrinātās gāzes realizāciju balonos nodrošina ievērojams skaits piegādātāju, un konkurence starp piegādātājiem ir uzturējusi cenas ekonomiski pamatotā līmenī.”¹⁴ Arī SPRK sniegtajā preses relīzē par SNG tarifu aprēķināšanas metodikas [11.11.2004.] apstiprināšanu, norādīts: “Saskaņā ar šo metodiku tiek nodalīta sašķidrinātās gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piemērojot katram no šiem darbības veidiem atšķirīgus regulēšanas principus. Bez tam metodika paredz detalizētu izmaksu uzskaiti un kontroli sadales pakalpojumu sniedzējiem, kas apgādā patērētājus no pakalpojumu sniedzējam piederošām pazemes vai virszemes grupu iekārtām. Šāda pieeja tiek pamatota ar to, ka patērētāji, kas izmanto grupu iekārtas, ir saistīti ar vienu konkrētu piegādātāju.”¹⁵

Ņemot vērā minēto, secināms, ka no normatīvo aktu regulējuma un LPG izsniegtās licences Nr.E43001/1 noteikumiem izriet, ka tikai LPG ir tiesīgs realizēt SNG no savā īpašumā/valdījumā esošajām tvertnēm, turklāt potenciālo konkurentu ienākšanu kavē arī iespējamās būtiskās izmaksas, kas saistītas ar šāda pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu. Iepriekš minēto apstiprina arī Iesniedzējs, norādot, ka, pat ja teorētiski tas varētu nodrošināt SNG piegādi pazemes tvertnēm, no kurām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek apgādātas ar SNG, visā Latvijas teritorijā, faktiski (juridiski) tas nav iespējams, jo saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu uzpildīt pazemes un virszemes tvertnes ar SNG var tikai tvertnes īpašnieks (skat. Lēmuma 3.punktā).

8.1.5. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir konstatējusi, ka LPG nav konkurentu gāzes piegādē un realizācijā no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām, un tādējādi LPG ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. LPG uzskata, ka minētais ir pretrunā ar Izpilddirekcijas konstatēto, ka konkurents ir – SIA “Latgāze”, un konkurenti varētu būt vēl arī citi piegādātāji, kas apliecinājuši, ka varētu piegādāt SNG patērētājiem visā Latvijas teritorijā – Iesniedzējs un, iespējams, arī citi. LPG uzskata, ka pati par sevi liela tirgus daļa nedod iespēju darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem, ir nepieciešamas barjeras, kas liegtu citiem piegādātājiem iespēju konkurēt. Izpilddirekcija savā vērtējumā nekādas barjeras nav konstatējusi, kā arī nav norādījusi, kā izpaužas LPG tirgus vara.

Papildus tam, kas minēts 8.1.4.punktā, tajā skaitā attiecībā uz Iesniedzēja viedokli par iespējām potenciāli konkurēt ar LPG konkrētajā tirgū, Konkurences padome paskaidro, ka, salīdzinot divu konkrētajā tirgū darbojošos tirgus dalībnieku – LPG un SIA “Latgāze” tirgus daļas (99,8% un 0,2% 2005.gadā, 99,7% un 0,3% 2006.gadā, (*) un (*) 2007.gadā), LPG tirgus daļa konkrētajā tirgū faktiski tuvojas 100% (monopostāvoklim), turklāt LPG 07.11.2008. vēstulē arī norādīja, ka SIA “Latgāze” piedāvā citiem komersantiem pārņemt tās apgādes infrastruktūru. Konkurences padome uzskata, ka LPG, nosakot nepamatoti augstas SNG realizācijas cenas, kas nav ekonomiski pamatotas ne ar SNG iepirkuma cenām, ne ar LPG izmaksām konkrētā periodā, faktiski darbojas neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. Konkurences padome atkārtoti norāda, ka LPG tirgus varu veido LPG izveidotā un tai piederošā infrastruktūra (pazemes un virszemes tvertnes), kuras izmanto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apgādei ar SNG.

8.1.6. LPG uzskata, ka mazumtirdzniecības izmaksu nodalīšana no sadales pakalpojuma tarifa veikta pareizi. LPG norāda, ka mazumtirdzniecības izmaksas nav tieši saistītas ar gāzes infrastruktūras izmantošanu vai gāzes cenu. Ņemot vērā, ka uzņēmums pāriet uz gāzes apgādes modeli, saskaņā ar kuru gāzi piegādā līdz dzīvojamās mājas ievadam un norēķini atbilstoši regulējumam par sadales pakalpojumu notiek saskaņā ar pie mājas gāzes ievada uzstādīto centrālo skaitītāju ar mājas apsaimniekotāju vai īpašnieku, tad ir acīmredzams, ka minētās mazumtirdzniecības izmaksas ir mājas apsaimniekotāja izmaksas, nevis piegādātāja.

Konkurences padome norāda, ka LPG lietā sniegtā informācija nepārprotami norāda, ka mazumtirdzniecības izmaksas ir “sadalē neietvertās izmaksas”, kas tiek pievienotas SNG vairumtirdzniecības cenai un kuras LPG neattiecina tikai uz to patērāju grupu, kura SNG lieto plītīm, karstā ūdens un apkures vajadzībām (attiecīgi šīs izmaksas piemērojot patērētājiem, kuri SNG izmanto plītīm, neatkarīgi no tā vai pie mājas ir centrālais skaitītājs, vai nav). LPG ir iesniegusi arī mazumtirdzniecības izmaksu atšifrējumu pa posteņiem, kas konkrēti norāda, kādus izmaksu posteņus LPG 2006., 2007., 2008.gadā (janvāris – oktobris) papildus ietvērusi SNG realizācijas cenā. Minētais nepārprotami liecina, ka SNG realizācijas tarifā ietvertās mazumtirdzniecības izmaksas ir gāzes piegādātāja – LPG izmaksas, nevis mājas apsaimniekotāja izmaksas, kuras LPG no saviem patērētājiem arī iekasē. Ņemot vērā 5.2.punktā attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām konstatēto, Konkurences padome secina, ka mazumtirdzniecības izmaksas, kas attiecinātas uz SNG tarifu, uzskatāmas par nepamatotām. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.7. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir pieļāvusi aprēķinos kļūdas, vienlaikus norādot, ka 2007.gadā gāzes realizācija ir 2744 tonnas un 5500 tonnas, kā rezultātā nepareizi konstatē, ka LPG uz vienu un to pašu realizēto SNG daudzumu divas reizes attiecinājusi mazumtirdzniecības izmaksas.

Konkurences padome paskaidro, ka, veicot LPG pieminētos aprēķinus, tā vadījās tikai un vienīgi no LPG sniegtajiem datiem, kas atspoguļoti Lēmuma 5.tabulā, t.i., kopējo mazumtirdzniecības izmaksu summu dalot ar vienas tonnas mazumtirdzniecības izmaksām, un secināja, ka, veicot šādus vienkāršus aprēķinus, iegūtie skaitļi norāda uz acīmredzamām neatbilstībām sniegtajā informācijā, pie tam ņemot vērā citu LPG sniegto informāciju, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija uzstādīti centrālie skaitītāji. Konkurences padome secināja, ka saskaņā ar Konkurences padomes veikto aprēķinu 2007.gadā no pazemes un virszemes grupu iekārtām patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, un patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, kopumā vajadzēja būt realizētām 5 500 t SNG (neskaitot to SNG apjomu, kas tika realizēts patērētājiem, kuri SNG izmanto karstā ūdens un apkures vajadzībām, un uz ko LPG neattiecina mazumtirdzniecības izmaksas). Taču iegūtais skaitlis – 5 500 t SNG būtiski kontrastē ar LPG (07.08.2008. vēstule) sniegto informāciju, ka kopā no pazemes un virszemes grupu iekārtām LPG 2007.gadā realizēja (*) t SNG. Tādējādi Konkurences padome Lēmumā secināja, ka LPG sniegusi vai nu nepareizu vai, jebkurā gadījumā, pretrunīgi vērtējamu informāciju par konkrēto realizēto SNG apjomu, uz kuru attiecinātas mazumtirdzniecības izmaksas (mājām ar vai bez centrālā skaitītāja) attiecībā pret 2006. un 2007.gadā realizēto SNG kopapjomu visām patērētāju (tarifu) grupām, turklāt šie dati nav racionāli izskaidrojami no patērētās SNG proporciju viedokļa pa atsevišķām klientu grupām, ja vadās no LPG sniegtās informācijas, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija pieslēgti centrālie skaitītāji. Turklāt savā viedoklī LPG nav norādījis, kā tieši Konkurences padome aprēķinos kļūdījusies, vai sniedzis savus aprēķinus, kas pierādītu pretējo. Tādējādi LPG iebildums par aprēķinu nepareizību attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām noraidāms kā nepamatots.

8.1.8. LPG norāda, ka Konkurences padomes 31.10.2008. vēstules Nr.2942 5.3.punktā nav ņemtas vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas īpatnības – sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, par ko var pārliecināties tikai vēlāk, uzņēmums maina tarifus. SNG piegādē praksē neeksistē ilgtermiņa līgumi par gāzes piegādēm par nemainīgām cenām. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir svārstījušās par 30% gada ceturksnī, bet darba alga dažādu grupu darbiniekiem par vismaz 10% gadā. Izpilddirekcija ir salīdzinājusi prognozētās cenas ar faktiskajām un izdarījusi secinājumus, ka prognozes nav bijušas pamatotas. Uzskatām, ka kļūda prognozēs nevar būt pārkāpums, it īpaši, ja plānotās izmaksas atbilst pastāvošajām cenu tendencēm prognožu veikšanas brīdī un uzņēmuma plānotajam budžetam.

Konkurences padome paskaidro, ka minētās vēstules 5.3.punktā ir analizētas SNG faktiskās iepirkuma cenas 2005., 2006. un 2007.gadā (pa ceturkšņiem) un minēto informāciju Konkurences padomei lietas izpētes laikā sniedza LPG. SNG faktisko iepirkuma cenu dinamikas analīzes rezultātā Konkurences padome konstatēja, ka SNG realizācijas tarifa pieaugumu nevar pamatot ar gāzes iepirkuma cenu pieaugumu, jo faktiskais SNG realizācijas tarifa pieaugums ir būtiski lielāks par SNG faktisko iepirkuma cenu pieaugumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.9. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir norādījusi, ka “tarifā iekļautās ekspluatācijas izmaksas pārsniedz kopējās LPG ekspluatācijas izmaksas”. LPG uzskata, ka šādu secinājumu varētu izdarīt tikai pēc iepazīšanās ar uzņēmuma kontu plānu un kopējām uzņēmuma ekspluatācijas izmaksām, ko Izpilddirekcija nav darījusi.

Konkurences padome paskaidro, ka LPG (07.08.2008. vēstule Nr.01-04/861) iesniedza “SIA “LPG” ekspluatācijas izmaksu atšifrējumu par (..) 2006.gadu un 2007.gadu kopumā pa izmaksu posteņiem”. Iepriekš minētais liecina, ka lietas izpētes laikā LPG ir iesniegusi informāciju par tās kopējām ekspluatācijas izmaksām 2006.gadā un 2007.gadā, norādot arī minēto izmaksu atšifrējumu pa izmaksu posteņiem. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.1.10. LPG norāda, ka nav izprotama atsauce uz SPRK lēmumu par tai iesniegtu tarifu projektu kopsakarībā ar lietā izskatāmajām cenām. It īpaši, ja minētajam SPRK lēmumam sekoja lēmums par to, ka gāzes tarifi SPRK nav jāapstiprina. LPG uzskata, ka SPRK secinājumi būtu aplūkojami kopsakarībā tikai ar konkrēto projektu, bet ne attiecībā uz konkrētajā izpētes lietā izskatāmajiem tarifiem.

Konkurences padome paskaidro, ka saskaņā ar lietā esošajiem pierādījumiem, LPG vairākkārt vērsās pie SPRK, iesniedzot apstiprināšanai SNG sadales pakalpojuma tarifa projektu, ko LPG izstrādāja, ņemot vērā SPRK izstrādāto un apstiprināto Metodiku. Saskaņā ar iepriekš minēto LPG lūdza apstiprināt sadales pakalpojuma tarifu 2006.gadam – 337,96 LVL /t apmērā, bet SPRK šo tarifa projektu neapstiprināja, norādot iemeslus sadales pakalpojuma tarifa 2006.gadam nepamatotībai. LPG 2006.gadā, realizējot SNG no virszemes un pazemes grupu iekārtām, faktiski sāka piemērot sadales pakalpojuma tarifu 337,96 LVL /t. Tādējādi, ja tobrīd (2005.gadā) kompetentā iestāde SKRK bija konstatējusi LPG tarifa projekta nepamatotību, ņemot vērā SPRK izstrādāto metodiku, tad, lai arī nozares politikas izmaiņu dēļ SPRK vēlāk tarifu neregulēja, Konkurences padome SPRK motivāciju, noraidot LPG tarifu paaugstināšanas projektu, uzskata par respektablu un vērā ņemamu papildus argumentu Konkurences padomes pašas veiktajai konstatācijai šajā Lēmumā. Tādējādi Konkurences padome noraida šo LPG iebildumu.

8.2. LPG 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731:

8.2.1. LPG norāda, ka, plānojot izmaksas, kas skar pazemes grupas, daudzas izmaksu pozīcijas tiek rēķinātas proporcionāli plānotajām gāzes tonnām, gāzes apjomu prognozes nesasniegšanas gadījumā, t.i., mazinoties faktiskajam apjomam pret plānoto apjomu, izmaksas nesamazinās, bet pieaug, rēķinot uz realizēto tonnu. Tas pats arī notiek, ja samazinās realizācijas apjoms, piemēram, izmaksa algām paliek nemainīga pie jebkura realizācijas apjoma. LPG norāda, ka realizācijas apjoms no pazemes grupām sarūk katru gadu.

Konkurences padome uzskata, ka, samazinoties faktiskajam realizētajam gāzes apjomam pret plānoto, var palielināties pastāvīgās izmaksas, bet ir jāsamazinās mainīgo izmaksu daļai uz vienu realizēto gāzes tonnu.gadījumā, ja, samazinoties faktiskajam realizācijas apjomam, izmaksas (t.i., gan mainīgās, gan pastāvīgās izmaksas) uz vienu realizēto tonnu viennozīmīgi pieaug, t.sk. arī izmaksa algām, Konkurences padome uzskata, ka LPG netiek nodrošināta ekonomiski efektīva uzņēmuma vadība un ekonomisko un finanšu rādītāju analīze. Attiecībā uz algu izmaksas apjomu Konkurences padome šī lēmuma 5.2.4.punktā konstatēja, ka administrācijas algu un sociālā nodokļa apjoms un pieaugums, kas attiecināts uz mazumtirdzniecības izmaksām 2007.gadā, nav samērojams ar administrācijas algu un sociālā nodokļa pieaugumu kopumā 2007.gadā. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam.

8.2.2. LPG norāda, ka, lai nerastos domstarpības izmaksu atšifrējumos, papildus iesniedz uzņēmuma kontu plānu, kā arī darbinieku veselības apdrošināšanas polises kopiju par 2006.gadu, jo iepriekš Izpilddirekcija bija konstatējusi, ka tādas izmaksas nav bijušas.

Konkurences padome paskaidro, ka – nevis Izpilddirekcija bija konstatējusi, ka šādas [veselības apdrošināšanas] izmaksas nebija bijušas, bet LPG Konkurences padomei sniedza informāciju (07.08.2008. vēstules Nr.01-04/861 1.pielikums), ka LPG 2006.gadā nav bijušas sociālā nodrošinājuma (veselības apdrošināšanas) izmaksas. Konkurences padome secina, ka iepriekš minētās un LPG 24.11.2008. vēstules Nr.1-06/1731 pielikumā (pielikums 16.01.2006. līgumam Nr.4 par LPG darbinieku veselības apdrošināšanu) sniegtās informācijas neatbilstība liecina par to, ka LPG netiek veikta precīza un uzņēmuma saimnieciskajām darbībām atbilstoša dažādu izmaksu posteņu uzskaite un analīze. Tādējādi LPG pārmetums noraidāms kā nepamatots.

8.2.3. LPG norāda, ka SNG cena nav atkarīga tikai no gāzes cenas, bet arī no citām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma darbību. Reālā darba samaksa 2006.gadā ir pieaugusi par ~ 15%, 2007.gadā – par ~ 20% (CSP dati). Ražotāju cenas pieaugušas 2006.gadā par ~ 10%, 2007.gadā – par ~ 18% (CSP dati). LPG norāda, ka tikai pēc šiem datiem var secināt, ka 2006.gadā izmaksas vidēji valstī ir pieaugušas par 25%, 2007.gadā – par 38%. Šie statistikas rādītāji tiek ņemti vērā, veicot budžeta sastādīšanu, un LPG iesniedz izrakstus no 2006. un 2007.gada budžetiem, lai viestu skaidrību, kā tiek veidota gāzes cena (tarifs) galapatērētājiem, pievienotie materiāli ir gada budžeti, bet tarifu aprēķināšanas laiks nesakrīt ar laiku, kad tika sastādīts gada budžets, tādēļ vairākos ekonomiskajos aprēķinos izmantotie dati budžetā un tarifu aprēķinā nesakrīt.

Konkurences padome paskaidro, ka LPG iesniegtie CSP dati raksturo darba samaksas un ražotāju cenu izmaiņas 2006. un 2007.gadā (pa mēnešiem) Latvijas Republikā. Minētā informācija ir uzskatāma par vispārēju informāciju, kas nav attiecināma uz konkrētas komercsabiedrības saimnieciskās darbības rādītājiem, šie dati nav uzskatāmi par tādiem, kurus konkrētajā tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums – LPG – var izmantot par pamatojumu 2006. un 2007.gadā patērētājiem piemērotajam SNG realizācijas tarifam. Attiecībā uz LPG iesniegtajiem 2006. un 2007.gada budžetiem Konkurences padome uzskata, ka šajos dokumentos esošajai informācijai nav nozīmes lietā, jo Konkurences padome analizēja LPG faktiski 2006. un 2007.gadā piemērotos SNG realizācijas tarifus.

8.2.4. LPG uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas īpatnības – sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, uzņēmums maina tarifus. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir svārstījušās par 30% gada ceturksnī, bet darba algas dažādu grupu darbiniekiem par vismaz 10% gadā, tādējādi apgrūtinot jebkuras prognozes. Periodā, kad SPRK nenoteica tarifu, LPG ātrāk varēja izmainīt tarifu, jo nebija nepieciešama apstiprināšana, tomēr arī šādā gadījumā, lai izmainītu tarifu, ir nepieciešams ilgāks periods, jo sniegtais pakalpojums un maksas saņemšana par to notiek ilgākā laika posmā, bet gāzes iepirkuma cenas ievērojami svārstījās.

Konkurences padome uzskata, ka iepriekš minētais neattiecas uz lietas izpētes objektu – LPG faktiski piemērotajām SNG realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām cenām daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Minētais raksturo SNG cenu prognozēšanas procesu un faktorus, kas šajā procesā ņemami vērā. Turklāt, saskaņā ar iepriekš minēto, arī LPG ir atzinusi, ka laikā, kad SPRK nenoteica SNG tarifu, LPG varēja elastīgāk un operatīvāk mainīt SNG realizācijas tarifu, ņemot vērā SNG iepirkuma cenas un tās izmaiņas.

 

9. Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu LPG darbībās

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Pamatojums LPG dominējošam stāvoklim konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū sniegts šī lēmuma 2.punktā, un LPG tādējādi ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša piemērošana vai uzspiešana.

Izvērtējot lietas materiālus un ņemot vērā šajā lēmumā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka LPG darbības, nosakot un piemērojot tarifus SNG realizācijai no pazemes un virszemes grupu iekārtām 2006. un 2007.gadā, 2008.gada janvārī – oktobrī, kas uzskatāmi par ekonomiski nepamatotiem, atbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm. Tādējādi LPG darbībās kopš 01.01.2006. konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktais pārkāpums, kas izpaudies kā nepamatoti augstu SNG realizācijas tarifu daudzdzīvokļu mājām no pazemes un virszemes grupu iekārtām noteikšana un piemērošana.

1) Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, un 66.pantā noteiktos lietderības apsvērumus – šajā tiesiskajā situācijā ir nepieciešama administratīvā akta izdošana, jo ir izdarīts smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams uzlikt sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu un atturētu šī lēmuma adresātu un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas.

2) Saskaņā ar Konkurences likuma 14.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šī likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu, un tirgus dalībniekiem naudas sodu var uzlikt līdz 5 (piecu) procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008.noteikumiem Nr.796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem” (turpmāk – Noteikumi), kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

3) Noteikumu Nr.796 3.punktā noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tā kā minēto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu Konkurences padome ar lēmumu konstatē 10.12.2008., pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka naudas soda apmērs tiek aprēķināts no 2007.gada neto apgrozījuma.

4) Konkurences padome ņēma vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu (Noteikumu 13.punkts). Noteikumu 15.punktā noteikts, ka “pēc pārkāpuma veida par (..) smagu pārkāpumu uzskata dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (..)”. Tādējādi LPG pārkāpums uzskatāms par smagu pārkāpumu, par kādu Noteikumu 18.3.apakšpunktā paredzēts naudas sods no 0,5% līdz 1,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu (ilgstoši, lielam skaitam patērētāju piemērots nepamatoti augsts SNG tarifs), Konkurences padome uzskata par pamatotu LPG piemērot sodu 0,5% apmērā no tā neto apgrozījuma 2007.gadā.

Pārkāpums ilgst vairāk nekā gadu, bet nepārsniedz piecus gadus (pārkāpums ilgst no 01.01.2006. un turpinās līdz 31.10.2008.), un par šādu pārkāpumu Noteikumu 19.2.apakš­punktā paredzētais naudas sods ir līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma ilgumu, Konkurences padome uzskata par pamatotu LPG piemērot sodu 0,25% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Noteikumu Nr.796 17.punktu, kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar minēto noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi LPG piemērojams naudas sods 0,75% (0,5% + 0,25%) apmērā no neto apgrozījuma 2007.gadā.

5) Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja:

– pastāv vismaz viens no norādītajā punktā uzskaitītajiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem (pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu; tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu; tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā; tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma),

– tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma.

Konkurences padome, izvērtējot ar konkrēto lietu saistīto informāciju, secina, ka LPG darbībās lietas izpētes gaitā nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi atbilstoši Noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunktā norādītajiem. Turklāt, ņemot vērā Noteikumu Nr.796 23.2. apakšpunktu, Konkurences padome izvērtēja, vai LPG pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. LPG gada pārskatā par 2007.gadu norādītais neto apgrozījums bija 24 952 455 lati, no pazemes un virszemes grupu iekārtām realizētās SNG apgrozījums bija LVL (*) lati jeb (*) no kopējā neto apgrozījuma 2007.gadā. Vadoties no iepriekš minētā, soda naudas apmērs LPG nav samazināms, jo tās apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū pārsniedz 10% no kopējā neto apgrozījuma.

Tādējādi LPG piemērojams naudas sods 0,75% apmērā no neto apgrozījuma 2007.gadā (LVL 24 952 455), t.i., LVL 187 143, 41.

6) Tomēr privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā, ka naudas soda preventīvo mērķi – atturēt pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma 13.pantā noteikto pārkāpumu izdarīšanas – var sasniegt ar mazāka naudas soda piemērošanu, nevis 5.punktā aprēķināto naudas sodu, un ievērojot samērīguma principu, Konkurences padome galīgo naudas sodu nosaka LVL 93 571,71 apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta pirmās daļas 4.punktu, 14.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 8., 13, 66.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr. 796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem” 3., 13., 14., 15., 17.punktu, 18.3., 19.2. un 23.2. apakšpunktu, Konkurences padome 

nolēma:

1. Konstatēt Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu SIA “Latvijas propāna gāze” darbībās.

2. Uzlikt SIA “Latvijas propāna gāze” naudas sodu LVL 93 571,71 (deviņdesmit trīs tūkstoši pieci simti septiņdesmit viens lats 71 santīms) apmērā. Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt Valsts budžetā (saņēmējs: Valsts kase reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, BIC: TRELLV22), norādot šā lēmuma datumu un numuru, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei, iesniedzot maksājuma uzdevuma apliecinātu kopiju.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

¹ Ministru kabineta 23.10.2007. noteikumi Nr.718

² Šie aspekti vērtēti arī Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumā Nr.E02-181

http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2007/DE02_181_1912.pdf

³ Ar SPRK 11.11.2004. ar lēmumu Nr.272 apstiprinātā “Sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk – Metodika)

⁴ LPG 11.12.2007. vēstulē Nr.01-6/1236 norādīja, ka gāzes daudzums vienā kubikmetrā ir 2,268 kilogrami.

⁵ Saskaņā ar LPG sniegto informāciju SNG tarifs patērētājiem, kuri SNG lieto tikai plītīm (ja pie ievada mājā ir uzstādīts centralizētais skaitītājs), 2006.gadā netika piemērots. Iepriekš minētā tarifa ieviešana, pēc LPG skaidrojuma, uzskatāma par LPG iniciatīvu, kuras realizācija uzsākta 2007.gadā. (skat. arī Lēmuma 4.2.punktā)

⁶ Ņemot vērā, ka ne 2006.gadā, ne 2007.gadā LPG nav mainījusi sašķidrinātās gāzes realizācijas tarifu, kaut arī atsevišķos ceturkšņos ir būtiski samazinājusies gāzes iepirkuma cena

⁷ Skat. Lēmuma 2.tabula

⁸ Skatīt LPG viedokli šajā jautājumā un Konkurences padomes skaidrojumu (Lēmuma 8.2.2.punkts)

⁹ 14.04.2008. lēmums lietā Nr. A42465008

¹⁰ Skatīt Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumu Nr.518 “Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība” 47.punktu, kas nosaka: “Tehniskās pārbaudes saturu spiedieniekārtu kompleksam, kurā uzglabā sašķidrinātas naftas gāzes, nosaka saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām. Hidrauliskās vai iekšējās pārbaudes veic ne retāk kā reizi 12 gados”

¹¹ Skatīt Konkurences padomes 26.09.2003. lēmuma Nr.44 (prot.Nr. 31,4.§) “Par tirgus dalībnieku apvienošanos” Lietā Nr. 393/03/05/06 “Par SIA “Massonyx Ltd.” ziņojumu par apvienošanos” 17.punktu

¹² Enerģētikas likuma 8.pants

¹³ Enerģētikas likuma 3.pants

¹⁴ www.sprk.gov.lv

¹⁵ http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=3542&sadala=223

Konkurences padomes priekšsēdētāja v.i. R.Jonītis