Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atbalstu klimata pārmaiņu iegrožošanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.12.2008., Nr. 200 (3984) https://vestnesis.lv/ta/id/185715

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kopīgiem atskaites punktiem profesionālajā izglītībā

Vēl šajā numurā

23.12.2008., Nr. 200 (3984)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par atbalstu klimata pārmaiņu iegrožošanai

 

Pēc vienpadsmit mēnešu ilga likumdošanas darba Eiropas Parlaments 17.decembrī atbalstīja tā dēvēto klimata pārmaiņu pakotni. Tās mērķis ir panākt, lai Eiropa varētu pildīt saistības, ko tā apņēmusies klimata pārmaiņu iegrožošanā: līdz 2020.gadam par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantot enerģiju par 20% efektīvāk un panākt, lai atjaunojamās enerģijas veidotu 20% no kopējā enerģijas patēriņa.

Deputāti balsoja par sešiem likumprojektiem: jauno rūpniecības emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), dalībvalstu sloga sadalījumu, mērķiem atjaunojamo enerģiju jomā, CO2 uztveršanu un uzglabāšanu, pasažieru auto emisijām un degvielas kvalitāti.

“Kompromiss par atjaunojamo enerģētikas avotu direktīvu ir būtisks tādēļ, ka mēs nenovirzījāmies no mērķiem un apņemšanās, kas tika izteikti iepriekš. Un tas viss, neskatoties uz finanšu un ekonomikas krīzi,” debatēs 16.decembrī vērtēja deputāts Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa). “Mani gandarī arī tas, ka tika sadzirdēts tādu nelielu Eiropas valstu kā Latvijas viedoklis, kurai īpaši liels atjaunojamo resursu īpatsvars jau tā ir augstākais Eiropas Savienībā. Tas rada ticību Eiropas izpratnei par mazas valsts situāciju.”

Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa) atzinīgi novērtēja, ka vienošanās panākta vienbalsīgi: tikai šāda pieeja ļaus virzīties efektīvi uz priekšu. Tomēr risinājumam par emisiju kvotu sadali “jābūt vēl drosmīgākam”, lai tas būtu taisnīgs pret valstīm, kas emisijas jau būtiski samazinājušas. “Lai tiktu sasniegti 2020.gada mērķi, ir jāizveido efektīva ES mēroga stimulēšanas sistēma, kas atbalstītu uzņēmumus un privātpersonas, kuri kā enerģijas avotus izmanto vai ievieš atjaunojamos energoresursus,” piebilda deputāte.

Emisiju tirdzniecības sistēma

Referente Avrila Doila (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa): Jaunā direktīva maina pašreizējo Eiropas Emisiju tirdzniecības shēmu (ETS), kuras pirmais posms sākās 2005.gadā un noslēgsies 2013.gadā. Tās mērķis ir panākt, ka ES siltumnīcefekta gāzu emisijas no 2013. līdz 2020.gadam samazinātos par 21% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Izmešu apjoms būs jāsamazina par 30%, ja izdosies panākt starptautisku vienošanos.

Emisiju tirdzniecības shēma ierobežo kopējo emisiju daudzumu visā ES, un tās robežās emisiju shēmas dalībnieces (ražotnes) var pirkt un pārdot tām piešķirtās emisiju kvotas. Sistēma pašlaik attiecas uz vairāk nekā 10 000 ražotnēm, kas rada 40% siltumnīcefekta gāzu izmešu. Eiropas Savienības piešķirtais kopējais emisiju daudzums pakāpeniski samazināsies no gada uz gadu.

Latvija, kuru ietekmēs 2009.gadā plānotā Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšana, enerģijas ražošanai varētu pēc 2015.gada saņemt papildu kvotas. Piešķiršanu izvērtēs atkarībā no tā, kā attīstīsies Baltijas elektroenerģijas tirgus.

Sloga sadalījums starp dalībvalstīm

Referents Satu Hasi (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa): Mājokļi, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un nelielas ražotnes neietilpst ES Emisiju tirdzniecības shēmā. Arī šajās jomās Eiropa ir apņēmusies mazināt siltumnīcefektu veicinošo izmešu daudzumu, kas veido 60% no kopējā izmešu daudzuma ES. 17.decembrī apstiprinātais lēmums noteiks katras dalībvalsts individuālās saistības, lai no 2013. līdz 2020.gadam sasniegtu kopējo mērķi samazināt emisijas par 10%.

Dalībvalstis, kam patlaban ir nosacīti zems IKP uz vienu iedzīvotāju un pastāv augsta IKP pieauguma iespējas, emisiju apjomu var palielināt. Piemēram, Latvija salīdzinājumā ar 2005.gadu emisijas līdz 2020.gadam var palielināt par 17%. Vēl vairāk var palielināt Bulgārija (20%) un Rumānija (19%). Citām valstīm emisiju daudzums jāsamazina, piemēram, Īrijai un Luksemburgai par 20%.

Atjaunojamās enerģijas

Referents Klods Turmē (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa): Direktīva nosaka, kādā veidā atjaunojamo enerģiju īpatsvaru elektrības, kurināšanas, dzesēšanas un transporta jomā palielināt līdz 20% no kopējā enerģijas patēriņa. Katrai dalībvalstij būs jāsasniedz tai noteiktais individuālais mērķis. Transporta nozarē atjaunojamo enerģiju (biodegviela, ūdeņradis, elektrība) īpatsvaram līdz 2020.gadam jāpieaug līdz 10%.

CO2 (oglekļa dioksīda) uztveršana un uzglabāšana

Referents Kriss Deiviss (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa): CO2 izmešu daudzumu ir iespējams mazināt, uztverot un uzglabājot to ģeoloģiskos veidojumos. To sauc par oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jeb CCS sistēmu. Deputāti 17.decembrī atbalstīja direktīvu par šīs jaunās tehnoloģijas izmantošanu Eiropā. Parlaments panāca, ka CCS attīstībai atvēlētos fondus palielina no 100–200 miljoniem eiro līdz 300 miljoniem eiro.

Automobiļu CO2 izmeši

Referents Gvido Sakoni (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā): Nosakot pasažieru auto tehniskos standartus, direktīva paredz, ka transportlīdzekļu CO2 piesārņojumam visā nozarē līdz 2012.gadam jāsamazinās no pašreizējiem 160 g/km līdz 120 g/km vidēji uz vienu auto. Pamatā izmešu samazinājums jāpanāk ar motoru modernizāciju, bet vēl papildus 10 g/km liekā CO2 svara jānomet ar citiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem. Ilgtermiņa mērķis līdz 2020.gadam ir samazināt izmešus vidēji līdz 95 CO2 g/km. Ja ražotāji tiem noteiktās emisiju robežas pārsniegs, būs jāmaksā sods.

Degvielas kvalitāte

Referente Dorete Korbija (PSE): Atjauninātā degvielas kvalitātes direktīva izvirza minimālās prasības benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātei. Degvielas piegādātājiem līdz 2020.gadam būs jāsamazina izmešu daudzums par 6%, ko rada degvielas ieguve, (arī lauksaimniecībā), tās transports, pārstrāde, izmantošana.

Eiropas Parlaments un Francijas prezidentūra neformālas vienošanās par likumprojektiem bija panākuši iepriekš, un dalībvalstis par likumprojektu kopumu vienojās valstu un valdību vadītāju sanāksmē 12.decembrī Briselē. Eiropas Parlaments un ES Padome likumprojektus pieņem ar vienādām likumdevēja tiesībām. Lai vienošanās stātos spēkā, tie dalībvalstu ministriem formāli jāapstiprina ES Padomē.

 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!