Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības 2009.gada budžetu

Eiropas Parlaments 18.decembrī apstiprināja ES 2009.gada budžetu. Maksājumu (plānoto izdevumu) izteiksmē tas veido 116,1 mljd. eiro jeb 0,89% nacionālā kopienākuma (NKI), saistībās (aplēsēs) – 133,8 mljd. eiro jeb 1,03% NKI. Budžetu oficiāli parakstīja Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings. Ikgadējā budžeta procedūra ir noslēgusies.

Budžetam pievienotajā rezolūcijā Parlaments pauž gatavību sākt sarunas ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē, lai pārskatītu Eiropas Savienības daudzgadu budžetu (2007–2013). Pārskatīšana balstīsies uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts ņemt vērā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu 5 miljardu eiro vērtībā.

Deputāti arī apstiprināja ar ES Padomi panākto vienošanos, kas ļauj sniegt atbalstu pārtikas krīzē visvairāk cietušajām attīstības valstīm. Tas paredz palīdzību līdz vienam miljonam eiro laikā līdz 2010.gadam. 

Deputāte Juta Hauga (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā), kas gatavoja Parlamenta nostāju par ES vispārējo budžetu, uzsvēra: “Man īpaši svarīgi bija panākt spēcīgu finansējumu šādās jomās: pirmkārt, klimata pārmaiņu politikai, otrkārt, sociālajai dimensijai izaugsmes un nodarbinātības kontekstā, treškārt, pasākumiem, kas ietekmē globalizāciju, un, visbeidzot, maziem un vidējiem uzņēmumiem.”   

Janušs Levandovskis (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa), kas koordinēja nostāju par ES iestāžu administratīvo budžetu, atzina: “Priecājamies, ka tika ņemtas vērā Parlamenta prasības, kas ļāva mums panākt apmierinošu vienošanos.” “Šis budžets apmierina galvenās ES finanšu vajadzības,” atzina arī Budžeta komitejas priekšsēdētājs Reimers Bēge (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa).  

“Kopumā pozitīvi ir vērtējams Eiropas Komisijas priekšlikums piešķirt papildu piecus miljardus eiro Eiropas Savienības konkurētspējas paaugstināšanai,” atzina Valdis Dombrovskis (..). “Tomēr neizpratni izsauc tā finansējuma avots – kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi. Ja jau ES kopējās lauksaimniecības politikā ir lieki pieci miljardi eiro, kāpēc Eiropas Komisija neko nedara, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā lauksaimniecības tirgū un kaut daļēji izlīdzinātu neadekvātās atšķirības starp tiešmaksājumu apjomu dažādu dalībvalstu zemniekiem?”  

2008.finanšu gadā budžetu maksājumu (plānoto izdevumu) izteiksmē veidoja 120,35 mljd. eiro jeb 0,96% nacionālā kopienākuma, saistību (aplēšu) izteiksmē – 129,15 mljd. eiro jeb 1,03% nacionālā kopienākuma.

Par ES budžetu lemj Eiropas Parlaments un ES Padome, kas pulcē dalībvalstu finanšu ministrus. Dalībvalstis kopīgi nosaka budžetu jomām, ko ES līgumi vai citi tiesību akti iekļauj obligāto izdevumu kategorijā. Lielākoties tas attiecas uz lauksaimniecības izdevumiem. Citās jomās, kas ietilpst neobligāto izdevumu kategorijā, pēdējais vārds pieder Parlamentam. Otrais Parlamenta lasījums decembrī noslēdz gada budžeta procedūru, un EP priekšsēdētājs paziņo, ka budžets ir pieņemts.

*Atlikums no summas, ko var izmantot daudzgadu budžeta noteiktajās robežās.