Par Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja vizīti Latvijā

Veicot kopēju revīziju 2007.gadā, Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) un Krievijas Revīzijas palāta (RP) konstatēja, ka būtiskākais trūkums abu valstu robežkontroles institūciju darbībā ir tas, ka nav izveidota pastāvīga informācijas apmaiņas sistēma starp Latvijas Republikas (LR) un Krievijas Federācijas (KF) atbildīgajām institūcijām.

Lai veicinātu ātrāku robežšķērsošanu, VK un RP aicināja izvērtēt iespēju nodrošināt informācijas apmaiņu starp LR un KF atbildīgajām institūcijām, taču, lai gan gada laikā ir veikti pasākumi tās uzlabošanai, tomēr savstarpējās sadarbības līmenis joprojām ir nepietiekams. Tā, piemēram, KF un LR joprojām nenodrošina, ka laikus tiek identificētas kravas svara, kā arī robežu šķērsojošo kravas transportlīdzekļu skaita atšķirības.

Būtisks uzlabojums, lai nodrošinātu robežsardzes iestāžu informācijas apmaiņu un darbības koordināciju, ir 2008.gadā noslēgtā vienošanās starp LR Valsts robežsardzi un KF Federālā drošības dienesta Robežsardzes dienestu par sadarbību robežšķērsošanas problēmu risināšanā, kā arī apstiprinātais pasākumu plāns, kas nosaka veicamās darbības gadījumos, kad izveidojušās lielas transportlīdzekļu rindas pie robežas caurlaides punktiem, kā arī noteikta rīcība gadījumos, ja tiek saņemta informācija par nelikumīgu kravu pārvietošanu pāri robežai.

Neskatoties uz to, ka ir veikti pasākumi, lai harmonizētu prasības starptautisko pārvadājumu un kravu muitas noformēšanas jomā, vairākas prasības kravu pārvadājumiem un transportlīdzekļiem ES un KF vēl joprojām ir atšķirīgas.

Lai gan LR muitas iestādes amatpersonas ir informētas par KF prasībām, tomēr tās nav tiesīgas nelaist pāri robežai kravu, kas atbilst ES tiesību aktiem, bet neatbilst KF prasībām. Šādas kravas tiek atgrieztas LR un to atkārtotu muitas procedūru noformēšanai tiek nevajadzīgi patērēti papildu resursi.

Kaut arī VK un RP jau pērn norādīja, ka saskaņotu darbību trūkums, plānojot robežkontroles punktu modernizāciju un izbūvi, var radīt nelietderīgu un neefektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, vēl joprojām nav saskaņotas plānotās kontroles punktu jaudas un projektu ieviešanas grafiki un abu valstu robežkontroles punktu modernizācijas plānos paredzētās jaudas ir atšķirīgas.

Lai gan gada laikā ir pilnveidota atgriezto kravu uzskaite un atšķirības uzrādītajos datos ir būtiski samazinājušās, tomēr izveidotās kontroles procedūras un savstarpēja sadarbība ir nepilnīga. Dati par autotransporta līdzekļu reeksportu no Krievijas robežkontroles punktiem Krievijas un Latvijas pusei nesakrīt par 20%.

Revīzijā tika salīdzināta arī LR muitas iestādes informācija par muitas dokumentos norādīto preces svaru ar KF muitas iestādes iesniegto informāciju. Tika konstatēts, ka LR muitas iestādes informācijas sistēmās norādītais svars atšķiras no KF muitas iestādes informācijas sistēmā norādītā.

79% no izlases veidā pārbaudītās LR muitas iestādes dokumentācijas norādītais kravas svars atšķiras par vairāk nekā 1000 kg no KF muitas iestādē reģistrētā kravas svara.

Latvijas Republikas Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas kopējā revīzijā tika izvērtēti līdz 2008.gada 5.decembrim atbildīgo institūciju veiktie pasākumi 2007.gada 28.novembrī slēgtās paralēlās revīzijas “Valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos” sniegto ieteikumu ieviešanai.

Valsts kontroles informācija

Tiekoties ar Valsts prezidentu

22.decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu un Latvijas valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas gada laikā paveiktā kopīgā darba rezultātus.

Iepazinies ar I.Sudrabas un S.Stepašina sniegto informāciju, Valsts prezidents pozitīvi novērtēja darba rezultātus un uzsvēra, ka šis ir veiksmīgs sadarbības ar kaimiņvalsti paraugs. Valsts prezidents uzsvēra, ka pēdējā gadā attiecības starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju (KF) ir uzņēmušas apgriezienus, notiek dialogs. Kā viens no praktiskās sadarbības piemēriem starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju ir Valsts kontroles un Revīzijas palātas sadarbība robežšķērsošanas procesu optimizācijā. Šī sadarbība ir īpaši būtiska laikā, kad ekonomiskās krīzes ietekme uz abām valstīm uzsver nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku kravu apriti. Taču, lai to nodrošinātu, ir jāpilnveido tranzītkoridora efektivitāte.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jāturpina sāktā sadarbība un ieceres abu valstu institūciju starpā.

KF Revīzijas palātas priekšsēdētājs nodeva V.Zatleram sveicienus no Krievijas Federācijas prezidenta Dmitrija Medvedeva. Savukārt Valsts prezidents no savas puses lūdza nodot kaimiņvalsts vadītājam Jaunā gada un Ziemassvētku apsveikumus.

Iepriekšējā S.Stepašina vizīte Rīgas pilī notika 2007.gada 28.novembrī, kuras laikā tika izskatītas abu valstu kontroles institūciju darba aktualitātes un problēmjautājumi, kā arī turpmākās sadarbības plāni. Pirms gada īpaša uzmanība sarunas gaitā tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar kontroli uz Latvijas–Krievijas robežas. Šajā gadā Valsts kontrole un Krievijas Revīzijas palāta kopīgi veica revīziju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

22.decembrī Ministru prezidents Ivars Godmanis valdības sēdes starplaikā tikās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu. Tikšanās piedalījās arī Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Amatpersonas pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, Valsts kontroles lomu un muitas maksājumu iekasēšanu, šķērsojot Latvijas un Krievijas robežu. Ministru prezidents uzsvēra efektīvas datu apmaiņas starp Latvijas un Krievijas muitām nozīmi.

I.Godmanis un S.Stepašins apsprieda Starpvaldību komisijas darbu un bija vienisprātis, ka šis regulāras praktiskās sadarbības veicināšanas mehānisms jāsaglabā arī turpmāk. Tika apspriesta Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība un izstrādes procesā esošās vienošanās. Pārrunājot divpusējās līgumu bāzes papildināšanu, I.Godmanis uzskata, ka jāpabeidz darbs pie sociālās drošības jomas līguma izpildes vienošanās izstrādes un apstiprināšanas.

S.Stepašins Latvijā ieradās darba vizītē, kuras laikā kopīgi ar Latvijas valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu informēja par atbildīgo institūciju paveikto, ieviešot pērn veiktajā revīzijā “Valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos” sniegtos ieteikumus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedri

Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš 22.decembrī tikās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre atzina, ka abu valstu radniecīgo iestāžu sadarbība, pērn un šogad revidējot Latvijas–Krievijas robežpunktu un atbildīgo dienestu darbu, ir gan konstruktīva, gan sekmīga un ir labs pamats, lai veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

V.Muižniece bija gandarīta arī par līdzšinējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas darbu, minot, ka par parlamenta attieksmi liecina ļoti pārliecinošais Saeimas balsojums, pagājušo ceturtdien atkārtoti ievēlot I.Sudrabu šajā amatā.

S.Stepašins informēja par abu iestāžu kopīgajiem projektiem, kā nozīmīgāko minot revīzijas uz abu valstu robežas, lai apkarotu tranzīta kravu rindu iemeslus un mazinātu sastrēgumus. Pārbaudes rezultātā Krievijas pusē no darba ir atbrīvoti vairāki ierēdņi un, ņemot vērā iespējamās koruptīvās darbības, sāktas vairākas krimināllietas. Lai arī problēmas joprojām ir, rindas un spriedze uz robežas ir mazinājusies. Valsts kontroles un Revīzijas palātas sadarbības rezultātā uz robežas plānoti vēl vairāki citi uzlabojumi, norādīja Krievijas pārstāvis.

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir sevišķi būtiski, lai kravas uz robežas netiktu kavētas, kontrolpunkti strādātu ar maksimālu caurlaidību un dotu maksimālu labumu abu valstu tautsaimniecībai, uzsvēra S.Stepašins.

Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs ierosināja abu iestāžu sadarbības rezultātus skatīt kādā no komisijas sēdēm, vērtējot padarīto un izvirzot jaunus mērķus.

Pārrunājot abu valstu situāciju globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, V.Muižniece norādīja, ka šādas situācijas ļauj saskatīt jaunas iespējas un attīstības scenārijus. Latvijas izvēlētajā ceļā tas nozīmē gan būtisku birokrātiskā aparāta samazināšanu, gan īpašu programmu, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējiem.

Saeimas preses dienests