LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Kirgizstānas Republikas valdība (turpmāk tekstā kā “Līgumslēdzējas puses”),

atzīstot nepieciešamību aizsargāt vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā nediskriminējošā veidā;

vēloties veicināt ilgtspējīgu ekonomisko sadarbību saistībā ar vienas Līgumslēdzējas puses pilsoņu un uzņēmumu ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā;

atzīstot, ka režīms, kas tiek piemērots ieguldījumiem saskaņā ar šo Līgumu, stimulēs privātā kapitāla plūsmu un Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attīstību;

atzīstot, ka ekonomiskā un darījumu attiecību attīstība var veicināt starptautiski atzīto darba tiesību ievērošanu;

vienojoties, ka šādi mērķi var tikt sasniegti nemazinot vispārēji piemērojamās veselības, drošības un vides prasības; un

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Definīcijas

1. “Ieguldījumi” nozīmē jebkura veida aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji ieguldījuši otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem (ieguldījumu uzņemošās Līgumslēdzējas puses) un, it īpaši, taču ne tikai, ietver:

(a) kustamu un nekustamu īpašumu un ar īpašumu saistītās tiesības, tādas kā nomas tiesības, hipotēkas, aizturējuma tiesības un ķīlas tiesības;

(b) akcijas, kapitālu, parādzīmes un jebkura cita veida dalības formu uzņēmumā;

(c) prasījumus par naudas līdzekļiem vai jebkuru citu izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir ekonomiska vērtība;

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, paten­tus, dizainparaugus un tehniskus procesus, nepatentētās praktiskās zināšanas (“know-how”), komerciālus noslēpumus, tirdzniecības nosaukumus un uzņēmējsabiedrības prestižu (“good-will”);

(e) darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai līgumu, ieskaitot priekšrocības dabas resursu meklēšanai, apstrādei, iegūšanai vai izmantošanai.

Jebkuras izmaiņas formā kādā aktīvi tiek ieguldīti vai reinvestēti neietekmē to kā ieguldījumu raksturu, ja šādas izmaiņas ir veiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums tika veikts.

2. “Ieguldītājs” attiecībā uz katru Līgumslēdzēju pusi nozīmē:

(a) Attiecībā uz Latvijas Republiku:

(i) “fiziska persona” nozīmē Latvijas Republikas pilsoni saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī personu, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības un ir nepilsoņa pase, ko izdod Latvijas Republika;

(ii) “juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kas nodibināta saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

(b) attiecībā uz Kirgizstānas Republiku:

(i) “fiziska persona” nozīmē jebkuru fizisku personu, kura ir Kirgizstānas Republikas pilsonis saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

(ii) “juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kas ir nodibināta saskaņā ar Kirgizstānas Republikas nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

3. “Ienākumi” nozīmē līdzekļus, kas iegūti realizējot ieguldījumus, un īpaši, peļņu, procentu ieņēmumus, kapitāla pieaugumu, dividendes, autoratlīdzību, maksājumus par licencēm un citus maksājumus.

4. “Teritorija” attiecībā uz abām Līgumslēdzējām pusēm nozīmē teritoriju, kur katra Līgumslēdzējas puses valsts realizē savas suverēnās tiesības un jurisdikciju saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.

2. pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai savas valsts teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Katra Līgumslēdzēja puse savas valsts teritorijā piemēro otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem godīgu un taisnīgu režīmu, un pilnu un pastāvīgu aizsardzību un drošību.

3. Neviena Līgumslēdzēja puse savā teritorijā neveic nepamatotus, diskriminējošus vai patvaļīgus pasākumus pret otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu pārvaldību, ekspluatāciju, izmantošanu, īpašumtiesībām vai tiesībām ar to rīkoties.

3. pants
Vislielākās labvēlības un nacionālais režīms

1. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas tiek piemērots saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, ja šis pēdējais režīms ir labvēlīgāks ieguldītājam.

2. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz ieguldījumu pārvaldību, ekspluatāciju, izmantošanu, īpašumtiesībām vai tiesībām ar to rīkoties piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas tiek piemērots saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, ja šis pēdējais režīms ir labvēlīgāks ieguldītājam.

4. pants
Izņēmumi

Šī Līguma noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu vienai Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem esošās vai nākotnes jebkura režīma priekšrocības, atvieglojumus vai privilēģijas, kas var tikt sniegtas pēdējai Līgumslēdzējai pusei, kas izriet no:

(a) dalības brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, monetārajā savienībā, kopējā tirgū vai jebkāda starptautiskā līgumā, ar kuru šādas ūnijas vai līdzīgas apvienības ir izveidotas, kurā jebkura Līgumslēdzējas puses valsts ir dalībniece vai var kļūt par tādu;

(b) jebkura starptautiskā līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

5. pants
Ekspropriācija un kompensācija

1. Līgumslēdzēja puse neveic otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu ekspropriāciju un nacionalizāciju tiešā vai netiešā veidā vai jebkādus citus pasākumus ar līdzīgu iedarbību (turpmāk tekstā kā ekspropriācija), izņemot gadījumus, kad ekspropriācija tiek veikta:

(a) sabiedrības interesēs;

(b) nediskriminējošā veidā;

(c) saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem; un

(d) pret tūlītēju, efektīvu un atbilstošu kompensācijas samaksu saskaņā ar šī panta 2. daļu.

2. Kompensācija:

(a) tiek izmaksāta bez kavēšanās. Kavēšanās rezultātā radušos zaudējumus, kas ir saistīti ar valūtas kursa maiņu, sedz Līgumslēdzēja puse, kuras valsts teritorijā ir veikti ieguldījumi;

(b) ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma tirgus vērtībai pirms ekspropriācijas brīža. Tirgus vērtību neietekmē jebkādas izmaiņas vērtībā, kas ir saistītas ar to, ka ekspropriācija sabiedrībai kļuvusi zināma agrāk;

(c) ir pilnībā realizējama un brīvi pārvedamas;

(d) ietver komerciālo procentu likmi, kas tiek aprēķināta uz tirgus pamatiem kompensācijas maksājuma valūtā, sākot no ekspropriācijas brīža līdz faktiskā maksājuma datumam.

6. pants
Kompensācija par zaudējumiem

1. Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kura ieguldījumiem ir nodarīti zaudējumi otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā kara vai cita bruņota konflikta, nacionālā ārkārtas stāvokļa, revolūcijas, dumpja, pilsoņu nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ pēdējās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro režīmu attiecībā uz restitūciju, garantijām, kompensāciju vai citu atlīdzību, kas nav nelabvēlīgāks kā tas, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks ieguldītājam.

2. Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kuram jebkurā no 1. daļā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi, kuru cēlonis ir:

(a) otras Līgumslēdzējas puses valsts bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas konfiskācija, vai

(b) otras Līgumslēdzējas puses valsts bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas iznīcināšana, kas nav notikusi apstākļu nepieciešamības dēļ,

pēdējā Līgumslēdzēja puse jebkurā gadījumā piešķir restitūciju vai kompensāciju, kas abos gadījumos ir tūlītēja, atbilstoša un efektīva, un attiecībā uz kompensāciju saskaņā ar šī Līguma 5. panta 2. daļu.

7. pants
Maksājumu pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem garantē otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ar ieguldījumiem sais­tīto maksājumu brīvus pārvedumus uz savu teritoriju un no tās. Šādi maksājumi īpaši, taču ne tikai, ietver:

(a) sākumkapitālu un papildus līdzekļus ieguldījumu ekspluatācijai vai palielināšanai;

(b) ienākumus;

(c) ieņēmumus no ieguldījumu pilnīgas vai daļējas likvidēšanas;

(d) maksājumus saskaņā ar komerciāliem līgumiem, ieskaitot aizdevuma maksājumus;

(e) kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar šī Līguma 5. un 6. pantu;

(f) maksājumus, kas saistīti ar strīdu risinājumiem;

(g) algu un cita veida atlīdzību personālam, kas ir iesaistīts no ārzemēm un kas strādā saistībā ar ieguldījumu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse turpmāk garantē, ka šī panta 1.daļā minētie pārvedumi, tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar prevalējošo tirgus apmaiņas kursu, kas tiek piemērots ieguldījumu uzņemošajā Līgumslēdzējā pusē, pārveduma dienā.

3. Gadījumā, ja ārzemju valūtas tirgus nepastāv, kurss, kurš tiek piemērots, ir pēdējais apmaiņas kurss, kas ticis piemērots valūtu pārvēršanai, piesaistot tās Speciālo aizņēmumu tiesību (SDR) valūtu grozam.

8. pants
Tiesību pārņemšana

1. Ja Līgumslēdzēja puse vai tās pilnvarotais pārstāvis veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse atzīst:

(a) visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās pilnvarotajam pārstāvim saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai noslēgto vienošanos tajā valstī;

(b) ka pirmā Līgumslēdzēja puse vai tās pilnvarotais pārstāvis, tiesību pārņemšanas rezultātā, ir tiesīgs realizēt tā ieguldītāja tiesības un prasības un uzņemties saistības attiecībā uz ieguldījumu.

2. Tiesību pārņemšanas rezultātā iegūtās tiesības un prasības nepārsniedz ieguldītāja sākotnējās tiesības un prasības.

9. pants
Strīdi starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju pusi

1. Jebkuru strīdu starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kas ir saistīts ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, risina draudzīgi, sarunu ceļā starp strīdā iesaistītajām pusēm.

2. Ja strīds nav izšķirts trīs (3) mēnešu laikā no datuma, kurā par to tika paziņots rakstiski, strīds pēc ieguldītāja izvēles var tikt iesniegts izskatīšanai sekojošās iestādēs:

(a) Līgumslēdzējas puses, kuras valsts teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentās tiesību iestādēs; vai

(b) Starptautiskā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (turpmāk - ICSID) šķīrējtiesā, kas izveidota ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (turpmāk – “Centrs”), ja abas Līgumslēdzējas puses ir šīs Konvencijas dalībvalstis; vai

(c) Centra papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja tikai viena Līgumslēdzēja puse ir pievienojusies ICSID Konvencijai; vai

(d) jebkurā speciālā (ad hoc) šķīrējtiesā, kas nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem, ja strīdā iesaistītās puses nav vienojušās savādāk.

3. Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir iesaistīta strīdā, jebkurā šķīrējtiesas procesa fāzē, neizvirza iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka strīdā iesaistītais ieguldītājs ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.

4. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs izpildei abām strīdā iesaistītajām pusēm saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

10. pants
Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzējām pusēm

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm par šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja strīds nav izšķirts trīs (3) mēnešu laikā, to pēc kādas no Līgumslēdzējas puses lūguma izskata šķīrējtiesā saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

3. Šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu (2) mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas lietu izskatīt šķīrējtiesā, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu apstiprināšanas ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk – “Priekšsēdētājs”). Priekšsēdētāju ieceļ divu (2) mēnešu laikā no datuma, kurā tika iecelti divi šķīrējtiesneši.

4. Ja šī panta 3. daļā norādītajos termiņos nepieciešamās amatpersonu iecelšanas nav veiktas, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, priekšsēdētāja vietnieks tiek aicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis, tiek uzaicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu.

5. Šķīrējtiesa pieņem tās lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās; Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa, tomēr var lemt, ka vienai no Līgumslēdzējām pusēm izmaksas jāsedz lielākā apjomā un šāds spriedums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Šķīrējtiesa nosaka savu procedūru.

11. pants
Citu noteikumu un īpašu saistību piemērošana

1. Ja Līgumslēdzējas puses valsts nacionālie normatīvie akti, starptautiska līguma nosacījumi vai citi īpaši noteikumi komerciāla līguma ietvaros attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāja ieguldījumiem paredz labvēlīgāku režīmu nekā tas tiek paredzēts saskaņā ar šo Līgumu, tad šādi noteikumi, tiktāl cik tie ir labvēlīgāki, būs noteicoši pār šo Līgumu.

12. pants
Līguma piemērošana

Šo Līgumu piemēro vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem, kas ir veikti otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, taču to nepiemēro jebkuram strīdam saistībā ar ieguldījumu, kas radies, vai prasībām, kas tika iesniegtas, pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

13. pants
Vispārējie izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzēju pusi veikt darbības, kuras nepieciešamas, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses kara vai bruņota konflikta, vai jebkāda starptautisko attiecību ārkārtas stāvokļa laikā.

2. Pieņemot, ka šāda rīcība netiek veikta patvaļīgi un neattaisnojami, vai neizriet no ierobežojumiem starptautiskajai tirdzniecībai vai ieguldījumiem, nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas pusi ieviest un veikt pasākumus, ieskaitot vides aizsardzības pasākumus:

(a) nepieciešamus, lai uzturētu sabiedrisko kārtību;

(b) nepieciešamus, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību.

3. Šī panta noteikumi neattiecas uz šī Līguma 5.pantu, 6.pantu vai 7.panta 1(e) apakšdaļu.

14. pants
Atklātība

1. Katra Līgumslēdzēja puse nekavējoties publicē vai savādāk nodrošina publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos likumus, tiesības, procesuālās un administratīvās normas, tiesu nolēmumus, kā arī starptautiskos līgumus, kas var ietekmēt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus pirmās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā.

2. Nekas šajā Līgumā neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai pusei sniegt vai nodrošināt pieeju jebkādai konfidenciālai vai privātais informācijai, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldījumiem, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā konfidencialitāti, vai var kaitēt likumīgām konkrētā ieguldītāja komercinteresēm.

15. pants
Konsultācijas

Katra Līgumslēdzēja puse pēc otras Līgumslēdzējas puses lūguma, rīko konsultācijas ar mērķi pārskatīt šī Līguma piemērošanu un analizēt jebkurus jautājumus, kas var rasties no šī Līguma. Šādas konsultācijas rīko starp Līgumslēdzēju pušu kompetentām iestādēm caur diplomātiskiem kanāliem saskaņotā vietā un laikā.

16. pants
Izmaiņu veikšana

Pēc abpusējas vienošanās Līgumslēdzējas puses var veikt izmaiņas un papildinājumus šajā Līgumā, kas tiek noformēti atsevišķu protokolu ietvaros kā neatņemama šī Līguma sastāvdaļa un stājas spēkā saskaņā ar šī Līguma 17. pantu.

17. pants
Spēkā stāšanās, darbības ilgums un izbeigšana

1. Šīs Līgums stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais no Līgumslēdzēju pušu paziņojumiem par iekšējo procedūru, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, izpildi, un paliek spēkā desmit (10) gadus. Šī Līguma darbība pēc tam automātiski pagarinās uz turpmākiem desmit gadu termiņiem, ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit (12) mēnešus pirms šāda kārtējā termiņa izbeigšanās rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu izbeigt tā darbību.

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, šī Līguma nosacījumi paliek spēkā desmit (10) gadus no šī Līguma izbeigšanas datuma.

3. Protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

Parakstīts divos eksemplāros 2008.gada 22.maijā, Rīgā, latviešu, kirgīzu un krievu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski.

Ja pastāv atšķirības šī Līguma interpretācijā, Līgumslēdzējas puses kā noteicošo izmato tekstu krievu valodā.

PROTOKOLS LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMAM PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, zemāk parakstījušies pušu pārstāvji ir vienojušies par sekojošiem nosacījumiem, kas veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu:

Kirgizstānas Republikas valdība ņem vērā Latvijas Republikas valdības paziņojumu, ka termins “nepilsonis” 1. panta 2. (a) (i) daļā nozīmē personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, un kuras nav bezvalstnieki (apatrīdi).