Saeimas 2008. gada 11. decembra sēdes turpinājuma 18. decembrī stenogramma (nobeigums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi.

Es palūgtu klusumu zālē, lai būtu skaidrs, ko mēs darām – kur mēs palikām, no kuras vietas mēs atsākam.

Tātad mēs turpinām Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi, kuru pārtraucām 12.decembrī. Turpinām skatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņo deputāts Oskars Spurdziņš.

Mēs palikām pie 19.priekšlikuma, kur debatēs bija pieteikušies vēl deputāts Krišjānis Kariņš un Visvaldis Lācis. Ja godātie kolēģi nav mainījuši savas domas, debatēs par 19.priekšlikumu vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

Lāča kungs… esot atteicies no vārda. Paldies.

Vārds deputātam Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Premjera kungs!

19.priekšlikums ir priekšlikums par 8.panta redakcionālu maiņu – proti, par to, kas nosaka novada administratīvo teritoriju.

Ja mēs padomājam, nesenā pagātnē šī administratīvi teritoriālā reforma bija iecerēta, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves standartus, dzīves kvalitāti. No sākotnēji atbalstāmas domas šī reforma diemžēl gadu no gada ir degradējusies tiktāl, ka ir kļuvusi par piespiedu apvienošanos, kā viens otrs saka, – par jaunu dzīšanu “kolhozā”. Tika uzsvērts, ka tām pašvaldībām, kuras vēlas, apvienošanās būs brīvprātīga, bet tās, kuras ir spējīgas pastāvēt patstāvīgi, netiks spiestas apvienoties; no šā sākotnēji pareizā principa šī reforma faktiski ir degradējusies tiktāl, ka tagad, kā saka, Saeimā te sēž un zīmē kartes, bet no tās zīmēšanas rezultāta cilvēkiem, iedzīvotājiem, dzīve diemžēl neuzlabosies.

Es tātad laika gaitā esmu mainījis savus uzskatus, es vispār esmu atbalstījis reformu kā tādu, un arī pirms diviem trim gadiem, būdams valdības sastāvā, atbalstīju modeli, kas bija 167, ar brīvprātīgu tālāku apvienošanos. Bet šis, kas mums šodien ir likts uz balsošanu, ir tālu no tā, kas bija kaut vai 2005.gadā. Proti, šis brīvprātības princips jau sen ir aizmirsts un netiek ņemts vērā. Pagastiem, kuri ir gatavi apvienoties novados, šī iespēja ir liegta. Bet tur nav nekāda labuma iedzīvotājiem; vienīgais labums, ko es saredzu, varētu būt atsevišķām politiskajām partijām (vai vismaz iecerēts labums), proti, šī reforma ir kļuvusi par vēlēšanu apgabalu maiņu. Faktiski tiek mainīts tas, kas ir vēlēšanu apgabals, un dažas partijas, es domāju, cer, ka tas nāks viņām par labu; es domāju, ka arī šīs partijas varētu maldīties. Bet jebkurā gadījumā iedzīvotājiem labuma no tā... es neredzu, ka tāds būtu.

Es tātad atbalstīšu vismazāko novadu izveidošanu, bet, ja tie visi netiks atbalstīti, tad šādu reformu es neatbalstīšu, un es aicinu arī kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu kopumā. Šādā veidā tā reforma nav pabeidzama, tas nenāks mūsu valsts iedzīvotājiem, mūsu valsts ilgtspējīgai attīstībai par labu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, otro reizi.

Es vēlreiz aicinu kolēģus ievērot klusumu. Ja kādam neinteresē tas, ko šeit runā, mums ir Kuluāru zāle un citas vietas, kur var apspriesties par... acīmredzot par reformas gaitu.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Daudzstāvu namu, tāpat kā jebkuru namu, ceļ no pamatiem. Novadu reformai, kas pati par sevi ir vajadzīga, nav ielikts pats pamats – apriņķi. Šajā projektā par novadiem, kas ir jau smalkāks dalījums, palikušas deviņas republikāniskās pilsētas. Nav skaidrs, kas notiek ar pārējām pilsētām. Nemaz jau nerunājot par padomju terminoloģiju!

Otrs. Reformas iecere. Ieceres un reformas izdodas, ja tās notiek ekonomikas augšupejas periodā. Kad iecerēja novadu reformu, patiešām bija augšupeja, bet tagad ir pretēja situācija.

Trešais un arī ceturtais (lai paspētu). Iesniegtajā variantā ir virkne aplamību, kas liecina par komisijas nezināšanu vai kultūrvēsturisko reāliju pilnīgu ignoranci. Piemēram, Salas novads varētu būt, taču ne jau ar padomju laikos tapušo nosaukumu “Sala”, bet ar nosaukumu “Sēlpils” vai “Sēlija”, lai saglabātu vismaz atmiņu, ja ne vairāk, par Sēliju. Lībiešu, otras pamatnācijas, pēcteči pilnīgi likumīgi grib novada nosaukumā saglabāt lībisko “Titurga”, ne latvisko “Baloži”.

Tādu piemēru nav mazums, un tie nav sīkumi. Ja tie, jūsuprāt, ir sīkumi, tad pārdēvēsim Kalvīti par Golubevu, bet Brigmani par Bērziņu un teiksim: tas ir uz laiku. Jā, jūs esat ar mieru? Tāpat ir arī ar novadiem.

Piektais ir visiem labi zināmais teiciens – septiņreiz vai deviņreiz nomēri un tad griez. Šeit grib griezt lāgā, vismaz pāris reižu, nenomērījuši, kaut arī 15 gadu garumā… Kas no tā var iznākt? Nekas labs. Žņaudz briesmīgi – tā par novadu reformu saka lauku cilvēki. Cilvēki nebūtu pretī loģiskam plānam, jo tikai loģiski būtu bijis visus trīs suitu pagastus – Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku – apvienot vienā – Suitu novadā, bet šāda loģiska risinājuma ne suitu, ne daudzos citos gadījumos nav bijis no augšas. Līdz ar to šajā situācijā, lai nepadarītu to vēl vairāk uzkaitētu, aicinu, ja ne Zālamana cienīgu, tad taisnīgu lēmumu pieņemt. Tie, kas apvienojušies, lai ir. Tos 19 vai 16 novadus, kas uzskata, ka var pastāvēt paši saviem spēkiem, atstāt mierā. Ja nevarēs iztikt, viņi paši atnāks un teiks: “Mēs esam nobrieduši pievienoties.”

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas novadu kartes zīmētāji patiesībā nav izdomājuši neko jaunu. Viņi ir smēlušies polittehnologu 200 gadu vecu pieredzi.

Atskatīšos uz 1812.gadu – tikai ne šeit, Latvijā, bet ASV, kur nākamais, piektais, viceprezidents Elbridžs Gerijs pēc ilgām neveiksmēm bija ievēlēts par Masačūsetsas gubernatoru. Lai saglabātu varu, Gerijs izdomāja vēlēšanu tehnoloģijas triku.

Lai valdošā partija vēlēšanās atkal uzvarētu, atbilstoši partijas atbalstītāju atrašanās vietām jāizkropļo vēlēšanu apgabali un jāsadala tā, lai valdošie būtu vairākumā.

Gerijs nevairījās nekādu kroplību, un drīz vēlēšanu apgabali izlocījās kā čūskas un salamandras. Ar karikatūrām par šiem iecirkņiem Bostonas avīzē Elbridžs Gerijs arī ieguva savdabīgu nemirstību, un viņa vārds kopā ar veidotajām “salamandrām” kļuva par sugas vārdu “gerijmanderings” – no vārdiem “Gerijs plus salamandra”.

Tagad “gerijmanderings” ir politikas žargona termins; proti, tā ir politiskās cīņas metode, kad valdošie tendenciozi pārdala vēlēšanu iecirkņus pēc partejiskā izdevīguma principiem. Teritorijas sadala tā, lai valdošā partija vai koalīcija gūtu iespējami daudz uzvaru, bet opozīciju koncentrētu pēc iespējas mazākā skaitā iecirkņu.

Šo jēdzienu “gerijmanderings” varam attiecināt arī uz pašreizējo procesu administratīvi teritoriālajā reformā.

Pašlaik jaunos novadus ar piespiedu metodi veido, nevis raugot pēc kādiem loģiskiem, racionāliem, ekonomiskiem, sociāliem, fiziskās ģeogrāfijas vai etnogrāfiskiem motīviem, bet sagudrojot mākslīgus kritērijus, kas pakārtoti mērķim – pieņemt partejiskā labumā balstītus partejiskus lēmumus.

Šodien piedāvātā redakcija atbildīgajā komisijā ir tapusi kā partejisks balsojums pēc principa: patīk – nepatīk, partijai vajag – nevajag. Še velti meklēt kādu leģitīmu mērķi pašvaldību apvienošanai. Velti meklēt samērību vai sabiedrības interesēs pamatojamus mērķus.

Tur, kur tas ir izdevīgi, valdošā koalīcija mums piedāvā milzu novadu rajona robežās, piemēram, Gulbenes novadu, jo to pārvalda un plāno pārvaldīt Tautas partija. Tur, kur tas nav valdošajai koalīcijai partejiski izdevīgi, piemēram, Staicelē, Krustpilī vai Jersikā, bez sirdsapziņas pārmetumiem likvidē gadu desmitiem, simtiem vai pat astoņsimt gadu eksistējušas teritoriālās pārvaldības vienības.

Valdošā koalīcija piekopj “gerijmanderingu” šā vārda visbēdīgākajā nozīmē. Ja ASV pēc partiju labuma veidoja vien vēlēšanu iecirkņus, tad pie mums sīku taktisku mērķu labad, ignorējot apstākli, ka noris tiesvedība Satversmes tiesā, vēlas iznīdēt vietas ar dziļām vēstures saknēm – kā Sēlpili vai Jersiku un kā nesen mēģināja iznīdēt pat reliģiski kulturālas kopienas – kā Suitu novadu.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka visa šā likuma mērķis ir iedēt tādas salamandras, no kurām 2009.gada vēlēšanās izšķiltos pēc iespējas vairāk oranžu mēru.

Daudzi cilvēki šajās dienās man teikuši: “Apspriežamais likums…

Sēdes vadītājs.

Šadurska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Šadurskis.

… ir tikai Tautas partijas labumam.”

Kolēģi! Nav pārliecinošu pretargumentu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es atgādinu, ka debašu laiks pirmo reizi ir 5 minūtes, otro reizi – 2 minūtes.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Var, protams, te absurdi apgalvot, ka reforma ir kādas partijas interesēs. Bet, ņemot vērā to, ka nevienā valstī reformas nav bijušas populāras, neviena partija ar reformām nekur, nevienā valstī, nekādus popularitātes bonusus tautā, tā sakot, nav ieguvusi.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies atpakaļ vēsturē, tad Latvijā sākotnējais administratīvi teritoriālais iedalījums (ja tā varētu teikt, jo tad nebija šādu administratīvu robežu) faktiski sakrita ar muižu teritorijām. 19.gadsimta sākumā lielākā daļā Latvijas, vispirms Vidzemē, izveidojās pagasti. Savukārt 19.gadsimta beigās, palielinoties komunikācijas iespējām, iedzīvotāju mobilitātei, pagastu teritorijas palielinājās caurmērā apmēram trīs reizes. Vairāk nekā skaidrs, ka šodien, kad komunikācijas iespējas ir nesalīdzināmi augušas, kad iedzīvotāji ir daudz mobilāki un brauc strādāt stipri lielākos attālumos, nekā tas sākotnēji bija muižu laikos, – ka šodien, lai attīstītu ekonomiskus projektus, ir nepieciešami lielāki finanšu resursi, kas mazām pašvaldībām ir grūtāk dabūjami… vairāk nekā skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama.

Es jums gribu minēt dažus piemērus, kas raksturo atsevišķus ieguvumus no administratīvi teritoriālās reformas tajās valstīs, kur reformas vairāk vai mazāk ir notikušas. Piemēram, britu pētījumi liecina, ka lielo municipalitāšu padomes pēc to sociālā sastāva vairāk atspoguļo vietējos iedzīvotājus un ir ciešāk saistītas ar savu teritoriju, nekā tas ir mazajās pašvaldībās. Lielajās teritorijās ir lielāka iespēja piedalīties un ietekmēt vietējos notikumus nekā mazajās vienībās, jo tajās ir proporcionāli lielāks skaits brīvprātīgu organizāciju, iedzīvotāju apvienību, organizētu politisko partiju, kas palīdz politisko prasību izteikšanā.

Zviedri ir nonākuši pie secinājuma... proti, Zviedrijas parlamenta pētniecības komiteja ir atklājusi, ka nepieciešamais skolēnu skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību, prasa, lai minimālais iedzīvotāju skaits municipalitātē būtu no 6500 līdz 8000 iedzīvotāju. Tā ka jaunas municipalitātes – zviedri arī tā uzskata! – būtu jāveido ap dzīvotspējīgajiem urbānajiem centriem, kuri darbotos kā piegulošās lauku teritorijas centri, tādējādi radot ekonomiski integrētus apvidus.

Nīderlandē lielākas municipalitātes ir daudz aktīvākas attiecībā uz atklātu pārvaldi, sabiedrības izglītošanu un konsultācijām. Tā ir vienkārša mūsdienu prasība.

Protams, ja paanalizē šo karti, kas ir izveidojusies pēc ilgām diskusijām, ne jau viss, kas šobrīd kartē ir redzams, ir vērtējams pozitīvi. Ja mēs skatāmies uz karti kopumā, es personīgi vērtēju tā: apmēram 70 procentos gadījumu šo reformu uzskatu par optimālu, bet apmēram 30 procentos – par labojamu.

Kādi tad ir lielākie trūkumi? Lielākais trūkums, manuprāt, ir tas, ka tajos novados, kuros ir pārāk liels iedzīvotāju skaits un kuri aizņem lielu teritoriju (manā izpratnē, šobrīd, paskatoties uz jaunizveidoto novadu karti, tādi ir gan Talsu novads, gan Kuldīgas novads, gan Madonas, gan Rēzeknes novads, daļēji Daugavpils novads, Alūksnes, Gulbenes… nu, Gulbenes novads varbūt mazāk, jo tas ir kompaktāks un tur ir izteikts centrs), neapšaubāmi, pieejamība deputātiem būs stipri mazāka nekā mazāka izmēra novados.

Arī vidējais ievēlēto pārstāvju skaits uz vienu pašvaldību jeb novadu, manu­prāt, šajos lielajos novados būs pārāk mazs. Tāpēc iespējams, ka vajadzētu palielināt deputātu skaitu, ko ievēlē šajos lielajos novados. Jo var izveidoties situācija, ka daudzi tagadējie pagasti, respektīvi, tās teritorijas, ko aizņem tagadējie pagasti, netiks pilnībā pārstāvēti vai vispār netiks pārstāvēti šajā novadu vadībā.

Manuprāt, ir viena fundamentāla lieta, ko perspektīvā tomēr vajadzēs pārskatīt, jo tā saucamās…

Sēdes vadītājs.

Jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis.

… republikas pilsētas ir zināms anahronisms.

Bet nu es saprotu, ka mans laiks šobrīd ir beidzies. Es mēģināšu, par dažām šīm lietām debatējot tālāk, varbūt arī šīs lietas akcentēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šorīt pie Saeimas man uzdāvināja plakātu – “Valsts bez valodas nepastāv!”

Jūs teiksiet – kāds tur sakars? Visvienkāršākais! Sabiedrības pamats ir ģimene, un valsts pamats ir pilsētas, pagasti un novadi. Un tieši tāpat kā valsts identitātes pamats ir valoda, kas veido vienu no tiem raksturlielumiem, ar kuru mēs asociējam jebkuru valsti, tieši tāpat arī novada pamats ir tā kultūrvēsture un tā valodas reģionālā izpausme jeb izloksne.

Tās nav radušās nejauši. Tad, kad Latvijas iedzīvotāju mobilitāte bija ierobežota, katrā noteiktā teritorijā veidojās savs paradumu kopums – etnogrāfijā, kultūrā, folklorā un arī valodā – un skaidri iezīmējās tā sauktā autonomija – savējais un svešais.

Protams, mēs visi esam Latvijas iedzīvotāji, protams, mums visiem ir kopīga piederības apziņa valstij, bet nav noslēpums, ka tieši 21.gadsimtā aizvien vairāk pieaug tieši šīs reģionālās kopības nozīme un šis pretstats – savējais un svešais – joprojām ir dzīvs. Un tas ir saglabājies gan folklorā, gan valodā, gan etnogrāfijā un joprojām veido tieši šo piederības sajūtu savai pilsētai un pagastam.

Un to nevar mainīt ar valdības lēmumu, to nevar mainīt ar svītru kartē, tas ir izveidojies paaudzēs un paaudzēs arī būs noturīgs. Un, ja mēs riskējam, ar Staļina laika metodēm kartē velkot svītru, iznīcināt šo kultūrvēsturisko identitāti, mēs riskējam iznīcināt šo latvisko pamatu.

Nepietiek ar to, ka, šķiet, mūsu cilvēkiem būs atņemts viss, kas sniedzas pāri ikdienas vajadzībām – prese, grāmatas, varbūt pat radio un televīzija, nevajag atņemt arī šo pēdējo – savas piederības apziņu. Un tas nav sīkums! Galu galā sabiedrība ir pilsētas, pagasti, ģimenes un cilvēki.

Bet varam domāt arī racionālāk. Neviens nenoliedz, ka reforma ir vajadzīga, bet vai tomēr mēs esam pietiekami pārdomājuši visus aspektus? Pašlaik notiek tā sauktā virtuālā izglītības iestāžu tīkla modelēšana. Bet tā joprojām notiek… joprojām mūsu rīcībā ir tikai statistiski kritēriji, joprojām mēs neesam pārliecināti par šā skolu tīkla saistību ar satiksmes infrastruktūru, un joprojām mēs neesam devuši skaidru atbildi uz jautājumu, vai mazajām skolām būt.

Es skaidri saku: mazajām skolām ir jābūt! Ja nu kādu parādību šajā dzīvē ir vērts dotēt, tad tās ir tieši lauku mazās skolas, kas ne tikai notur šo kultūrvēsturisko identitāti, bet kas arī sniedz šo tiešo pieeju ne tikai pamata, bet arī interešu izglītībai. Un kamēr mums nav pilnas pārliecības, ka katrs bērns nokļūs skolā un katrs bērns varēs nodarboties dziesmu, deju pulciņā, ka katrs bērns varēs izkopt savus talantus, nevis skatīsies pulkstenī, kad laiks braukt mājās ar vienīgo pieejamo skolas autobusu, līdz tam mēs šo lēmumu pieņemt nedrīkstam.

Un tādēļ es skaidri aicinu: dosim patstāvību šiem nepilnajiem 20 novadiem, kuri šādu vēlmi ir izteikuši! Viņi zina labāk, viņi zina, kāds ir veids, lai saglabātu savu identitāti, un viņi zina, kas ir vislabākais viņu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kaut kad astoņdesmitajos gados daudzi latvieši ar lielu aizrautību lasīja Justina Marcinkeviča drāmu “Mindaugs”, un šajā drāmā karalis Mindaugs, kurš ir Lietuvas apvienotājs, sižetiski risina vienu paralēlu līniju. Viņš katrreiz, kad ir ar viltu vai ar godu ieguvis jaunu novadu, ko varējis pievienot Lietuvai, šo novadu arī mēģina pielipināt māla kartei. Viņa sirdsapziņu simbolizē podnieks, kurš visu laiku Mindaugam, karalim Mindaugam, saka: “Šī salipinātā karte – tā neturēsies kopā.” Protams, beigās šis nevis darbs, bet nedarbs… šis brāķis, kas ir karte, sabrūk. Un es gribētu teikt, ka to, kādā veidā šobrīd tiek veidota Latvijas novadu karte, es salīdzinātu ar šo karaļa Mindauga brāķi – māla karti, kas pie pirmā satricinājuma sabrūk.

Es nedomāju, ka tad, kad 2006.gadā Latvijā visi gāja pie vēlēšanu urnām, cilvēki balsoja par to, lai tiktu tik krasi mainītas Latvijas novadu aprises, lai tiktu mainītas vēsturiskās un kultūras piederības izjūtas, kas katru no mums saista pie tā vai cita novada, pie tās vai citas pilsētas.

Runājot par šīs reformas mērķi. Viens no mērķiem bija padarīt Latvijas reģionus viendabīgākus, vienmērīgākus gan pēc savām iespējām, gan lieluma. Kolēģi! Kāda vienmērība iespējās ir Ogres novadam, kurā ir 32 tūkstoši iedzīvotāju, un Baltinavas novadam ar 1400 iedzīvotājiem? Nekādas!

Mēs esam ķērušies pie vienas lietas, ko līdz galam nespējam īstenot, jo nevaram paši ievērot šo visbūtiskāko vienlīdzības principu.

Otrām kārtām – kāds vienlīdzīgas pārstāvības princips pašvaldību vēlēšanās ir iespējams novadā, kur ir 1400 iedzīvotāji un 32 tūkstoši iedzīvotāju? Neapšaubāmi, tur viens pašvaldības deputāts savu mandātu saņem no daudzkārt lielāka vēlētāju skaita.

Kur ir teikts, ka mums akurāt ir jāveic šāda reforma? Tādu prasību nav, šis projekts ir dzimis šeit pat, Latvijā, mūsu pašu birokrātijas galvās. Francijā vismazākais novads ir 150 cilvēku liels (No zāles: “Baigi daudz!”), šī vieta ir pazīstama visā pasaulē, un es ceru, ka arī šeit, it īpaši tie, kas saistīti ar dziļu ticības pārliecību, pazīst klosteri, kurš atrodas uz Senmišela salas. Tur ir tikai 150 iedzīvotāji. Francijā ne reizi, veidojot arī jaunas administratīvi teritoriālās aprises, nevienam nav ienācis prātā, ka viņi varētu Senmišelu pievienot kādam citam novadam. Tas deputāts vai tas valdības loceklis, kas nāktu klajā ar šāda veida priekšlikumiem, neizbēgami būtu zaudējis nākamajās vēlēšanās jebkura vēlētāja uzticību. Bez Senmišela salas Francijas Pireneji un Francijas Alpi ir pilni ar nelieliem ciematiem, kuros ir gan skolas, gan daudz kas cits dzīvē nepieciešams. Šie cietokšņu ciemati ir celti viduslaikos – tad, kad pret šīm atsevišķajām kopienām cēlās gan pāvests, gan Francijas karaļi. Tie ir izturējuši.

Šodien mēs ļoti līdzīgi varētu rīkoties, ievērojot brīvprātības principu attiecībā uz tiem, kas ir izteikuši vēlēšanos šobrīd saglabāt savu patstāvību. Kālab mēs nevaram šo vēlēšanos piepildīt?

Paies laiks, cilvēki pārliecināsies, vai šis jaunais piedāvātais administratīvi teritoriālais dalījums darbojas. Viņi paši izteiks vēlēšanos pievienoties kādam lielākam novadam. Tas, kas top ar varu, nevar pastāvēt! Tas sabrūk! To pierāda gan Mindauga salipinātā Lietuva, gan daudzu citu valstu vēsture, kur novadi ir staigājuši no vienas pārvaldības citas pārvaldības ziņā.

Nu, nebalsosim par šo karti! Ņemsim vērā to, ko patiesi vēlas cilvēki!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Man ir ļoti žēl klausīties to, ka esam aizgājuši tur, ka visur redzam tikai politiskus iemeslus. Šeit iemesli nav politiski, šeit tie ir tikai emocionāli, un šeit tie ir sociāli.

Emocionāli tāpēc, ka, protams, reforma nevienā valstī nav bijusi populāra un nekur tā nav beigusies brīvprātīgi. Tas vienkārši nav iespējams! Bet, protams, ir ļoti skaisti runāt par to, ka kaut kas notiks, ka kaut kas likvidēsies, kaut kas… viss būs citādāk.

Par sociālo problēmu. Jūs aicināt neatbalstīt šo, jūs aicināt atbalstīt priekšlikumus un dot brīvību 30 pašvaldībām! Bet kāpēc 30? Kāpēc ne 200? Visi ir skaisti, un visiem vajadzētu dot tādā gadījumā! 30 vai 35 ir tie, kuri… es nezinu, vai par savu budžetu vai par kādas partijas naudu… algo labus juristus un Satversmes tiesā apstrīd ne jau to, ka kaut kas ir nepareizs… ne jau to, ka reforma ir nepareiza, arī pat ne brīvprātību, bet tikai procedūru. Runa ir par procedūru, vai tā tika ievērota vai ne. Un jautājums ir… nešķirojot, kāds būs Satversmes tiesas lēmums, mans jautājums ir par tiem vēl 80 novadiem, kas šādus pašus pieteikumus ir sagatavojuši, kas gaida tikai to brīdi, lai pateiktu 30, un tad būs vēl 80.

Un kāpēc tā ir sociāla problēma, jo runa taču ir par cilvēkiem, par viņu stabilitāti un nākotni? Runa ir par to, vai būs priekšsēdētājam krēsls vai nebūs. Un daudzos gadījumos viņiem ir galīgi vienalga, kā jūtas iedzīvotāji, jo iedzīvotājiem likumdošana paredz visu, izņemot šos 7 deputātus un priekšsēdētāju – mierinātāju, kas kopā var pakritizēt valdību, kopā paraudāt par grūto dzīvi. Un šie ir vienīgie iemesli.

Un tad vēlreiz es atkārtošu to jautājumu: “Kāpēc jūs gribat cīnīties par tiem 30 vai tirgoties ar mums par kaut kādiem 10, vai, kā jūs, “Pilsoniskā Savienība”, tajā naktī teicāt: “Atlaidiet vēl 10, un tad mēs arī balstīsim koalīciju.” Varat nebalstīt! Jautājums jau ir par to, vai šie 30, kuriem bija gudrāki juristi, ir citādāki nekā tie 80? Un citādāki nekā tie 300, kas arī negribētu apvienoties?

Es skatos, ka šodien acīmredzot ir tā diena, kad runa ir par ilgtspējīgu Latviju, kad runa ir par mūsu nākotni. Un parlaments sadalīsies – tajos, kas ir par to, lai mēs ietu uz priekšu, un tajos, kam vajag tikai politiskās runas, stagnāciju un mīņāšanos uz vietas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie klātesošie! Labrīt, tie cilvēki, kas šodien ir ārpus zāles, kas ir piketā un kas varbūt klausās! Gribas pateikt mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, konceptuālo nostāju šajā jautājumā.

Es gribu atgādināt visiem, ka mēs esam ievēlētas amatpersonas un mēs paužam un darām to, ko liek mūsu vēlētāji. Un šajā sakarā, ja mēs runājam par šīm pašvaldībām, par šiem pašvaldību vadītājiem, kuri it kā turas pie saviem siltajiem krēsliem, es jums varu parādīt, cienījamie kolēģi, veselu virkni parakstu, kas ir savākti tur, kur ir veikti vietēja mēroga referendumi, kuros iedzīvotāji skaidri un gaiši pauduši savu gribu. Viņi nevēlas iet šajos lielajos novados. Viņi atbalsta savas pašvaldības, un te nav nekāda sakara ar kādas konkrētās pašvaldības priekšsēdētāja turēšanos pie sava krēsla. Jūs saprotiet, šajā krīzes situācijā, kad rodas ļoti būtiski jautājumi – kā saglabāt mazās skolas, kā uzturēt lauku ceļus, visi jautājumi, kas saistīti ar komunālo saimniecību –, ir jābūt šiem pašvaldību vadītājiem tiešām lielai drosmei uzņemties atbildību būt aci pret aci ar cilvēkiem; viņi ir starpnieki starp mums, Saeimu, un iet visus šos sarežģītos, cilvēkiem aktuālos jautājumus risināt. Tātad mums, godīgi sakot, jāpasaka viņiem paldies, ka viņi ir gatavi vilkt šo smago atbildības nastu un stāvēt kopā ar cilvēkiem šajā atbildīgajā krīzes periodā.

Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reformu. Šīs reformas būtība ir ne jau tikai šis konkrētais, šodien skatāmais darba kārtības punkts – karte. Karte ir viens no šīs reformas jautājumiem, un tas, protams, ir būtisks. Bet ir, kolēģi, vesela virkne šo reformu pavadošo likumprojektu… un faktiski tā reforma tikai pēc tam pa īstam sāksies un pa īstam mēs redzēsim, kas notiks ar visām šīm vietām; kas būs tad, kad šie novadi būs, sāks darboties. Kā risināsies šie savstarpējie jautājumi, kā risināsies jautājumi ar visiem kredītiem, jo varbūt vienai pašvaldībai ir, bet otrai pašvaldībai nav… Kas tos kredītus atdos? Kas būs ar tādiem objektiem, kuri aiziet pāri pār vienas pašvaldības atbildības sfērām, vai ar pansionātiem, slimnīcām vai kādiem citiem? Pašreiz mēs visi domājam, ka viss tas notiks tā, kā mēs esam iedomājušies, un ka tas būs ļoti jauki un skaisti. Kā būs ar šiem ceļiem? Kas tos uzturēs? Kur būs līdzekļi? Kur būs nauda? Mēs uzskatām, ka šodien, konkrēti sazīmējot šo karti, saliekot šos novadus kopā, mēs esam veikuši reformu. Tas ir blefs. Tas ir, man liekas, acu apmāns, un tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami.

Šajā situācijā ir skaidrs, ka ir dažādi pašvaldību viedokļi. Ir tādas, kas grib reformēties. Ir tādas, kas negrib. Ir tādas, kas ir šaubu un neziņas pilnas – vai būs šie 200 tūkstoši vai nebūs. Vai krīzes apstākļos saņems vai nesaņems? Es personīgi ticu Ivaram Godmanim. Un, ja viņš reiz solījis, ka būs, nu tad turēs pie vārda. Un arī mēs kā koalīcija par to atbildam. Tas ir mūsu valdības atbildības loks – atbildība pret šīm pašvaldībām, kuras gaida šo naudu, turklāt gaida to varbūt diezgan ātri.

Bet, runājot par šiem mūsu konkrētajiem priekšlikumiem, mēs vadāmies – skaidri un gaiši – pēc šīs situācijas. Jā, ir pašvaldības, kas ir vērsušās Satversmes tiesā, un, manuprāt, šeit ir galīgi lieki tām pārmest, ka tās ir kaut kur meklējušas naudu, ka ir kaut kādu partijas naudu izlietojušas. Jo tajās pašvaldībās, kas vērsušās Satversmes tiesā… tur vadībā ir Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, tur vadībā ir Tautas partijas pārstāvji, tur ir no partijas “Jaunais laiks”, tur ir bezpartejiskie… Principā visi šie pašvaldību vadītāji pēc savas būtības ir bezpartejiskie, jo visus viņus vieno viena vēlme – būt pašiem saimniekiem savā zemē.

Un līdz ar to, kolēģi, mūsu viedoklis šodien ir skaidrs un nepārprotams. Mēs aizstāvēsim tās pašvaldības, kas ir vērsušās Satversmes tiesā, mēs balsosim par šo pašvaldību patstāvību. Mēs balsosim pret karti, ja nebūs šo pašvaldību intereses ievērotas. Tā ir mūsu nostādne. Bet par katru konkrēto pašvaldību, par tās konkrētām iespējām strādāt kā atsevišķam novadam, mēs argumentēsim, kad būs runa par šiem konkrētiem pašvaldību priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, klātesošie un tie, kas seko līdzi šim tiešām svarīgajam notikumam – balsojumam par to, vai Latvijā notiks novadu reforma vai nenotiks.

Šeit ir izskanējis tik daudz pašu radītu mītu un diemžēl arī melu, ka tomēr dažus no tiem es gribētu paskaidrot un izteikt savu viedokli.

Par brīvprātību. Tiešām Dānijas piemērs, kura ir reformējusi vairākkārt, līdz sasniegusi tādus pašvaldību apmērus, kas ir ekonomiski pamatoti, rāda, ka brīvprātīgā veidā diemžēl pārvarēt savu viensētnieka vai sava izdevīguma, vai arī vienkārši ekonomisko likumsakarību nesaprašanas loģiku nav iespējams. Un tādēļ parlamentam ir jāizrāda sapratne par to, kādam mērogam ir jābūt pašvaldībās.

Jāteic, ka šī karte tiešām izskatās ļoti dažāda. Diemžēl. Diemžēl. Mērogi šeit jau daudzu kompromisu rezultātā… Un lielākoties šie kompromisi vienmēr bija tad, kad Zaļo un Zemnieku savienībai atkal bija kārtējās prasības… Mērogi ir samazinājušies, un atsevišķi novadi, domāju, nebūs rīcībspējīgi, jo tie ir vienkārši par mazu.

Mana pārliecība ir tā, ka pareizais mērogs būtu bijis aptuveni, šur tur modificējot, bijušo rajonu robežās, jo tas ir tas mērogs, kad spēj gan pārvaldīt attiecīgo teritoriju, gan spēj pārdalīt līdzekļus, kas ir nepieciešami, jo pagastiņš ar 500 iedzīvotājiem to mazo lauku skolu nemaz nespēj un nespēs uzturēt pienācīgā līmenī. Un atļaut pašiem lemt, ja diemžēl ir pašvaldības, kur knapi varēs sastādīt vienu vēlēšanu sarakstu un šajā sarakstā būs ģimenes locekļi, radi un draugi… Nē, tas ir viens cits pagasts, kur, piemēram, tad, kad sāka runāt par reformu, bija tūkstoš iedzīvotāju, tagad tur ir piecsimt. Jā, viņi droši vien grib turpināt paši valdīt savā mazajā kņazistē, bet tikai viņu valdīšanas rezultātā iedzīvotāji vienalga dodas uz tiem attīstības centriem, kas attīstījušies dabiski.

Un tā ir to politiķu, vietējo politiķu, atbildība, lai šis attīstības centrs nevis nogremdētu tos, kas ir apvienojušies ar šo centru, bet spētu dalīties ar viņiem gan idejās, gan palīdzētu veidot tādus projektus, kas ir kopīgi visam novadam, lai ūdenssaimniecība ir laba ne tikai pilsētā, bet arī lauku centros… Ja, teiksim, kādā mazā skoliņā… un te es Druvietes kundzei varu daļēji piekrist, ka sākumskolai noteikti būtu jāpaliek, bet, ja šajā mazajā skoliņā nav pienācīga ķīmijas vai fizikas kabineta, jo viens tāds aprīkojums maksā 50 000 latu, tad varbūt tomēr prātīgāk ir pēc 7.klases doties uz 15 vai 20 kilometru tālo, tuvāko, labi aprīkoto skolu ar kvalificētākiem pedagogiem.

Tā ka šī karte mums ir jāatbalsta… Jā, ar smagu sirdi, jo tā ir tikai trešdaļa soļa pareizajā virzienā, bet tā ir trešdaļa soļa pareizajā virzienā! Un, protams, būs arī nākamie. Bet, ja mēs šodien nespersim to trešdaļu soļa, tad nebūs vēl piecpadsmit gadu to nākamo soļu.

Es varu minēt kaut vai vienu piemēru. Savulaik, vēl pirms 6 gadiem, izpētes, starp citu, ir bijušas entās, jo gandrīz katrs ministrs piešķīra naudu pašvaldību optimālu apvienošanās projektu izstrādei. Piemēram, Valkas rajonā tika uzskatīts, ka optimāli ir jābūt diviem novadiem. Daudzu kompromisu rezultātā tur tagad ir trīs, bet vēl divi pagasti aiziet vispār pie citiem rajoniem, kas nav pareizi no ekonomiskā viedokļa, bet tas, protams, ir labāk nekā šis mazais sīkzemnieks, un, ja mēs velkam paralēles… Jā, mums arī te vienmēr ir aizstāvji, kas saka: “Nu, lai ir tās zemnieku saimniecības ar divām trijām govīm, ja viņi grib! Lai viņi tā saimnieko.” Bet šīs saimniecības dzīvo naturālajā saimniecībā. Vai mēs tiešām gribam, lai arī pašvaldības dzīvotu naturālajā saimniecībā? (No zāles dep. I.Rībena: “Mēs visi paši dzīvosim naturālā saimniecībā!”)

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es atgriezīšos pie 19.priekšlikuma. Šis priekšlikums, ko ir iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs, pasaka, ka novadus un teritoriālā iedalījuma vienības nosaka šā likuma otrais pielikums. Līdzīgs priekšlikums ir iesniegts arī no partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas, un ir pilnīgi vienalga, kuru mēs no šiem priekšlikumiem atbalstām, jo ir skaidrs, ka būs otrais pielikums, un tajā, manuprāt, ir likumsakarīgi jāsakārto visi nobalsotie priekšlikumi. Bet priekšlikumi par novadu veidošanu dalās trijās grupās: ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, par kuriem mēs sāksim balsot, sākot ar 23., par katru priekšlikumu. Un tas ir ļoti labi, ka šie priekšlikumi ir iesniegti atsevišķi. Bet partijas “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikums ir iesniegts kā 197.priekšlikums. Praktiski pēc satura tie ir ļoti līdzīgi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, un tāpēc mēs balsosim arī par katru Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Ja būs kādas atšķirības un Saeima neatbalstīs kādu no šiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, tādā gadījumā mēs prasīsim balsojumu par tiem priekšlikumiem, kurus mēs vēlamies aizstāvēt, lai aizstāvētu nevis mazo viensētnieku gribu, bet tās pašvaldības, kuras tik tiešām spēj sakarīgi strādāt vai kuras vieno etniskās, kultūras vai kādas citas vienības. Nu, kaut vai Ance un Tārgale, kur ir vairāk nekā 2800 iedzīvotāju un kurš ir īpatnējs lībiešu novads.

Lai mēs vēl mazliet parunātu par to, kā turpināsies mūsu balsojumi, es aicinu balsot pēc izvēles par 19. vai par 20.priekšlikumu, un šis priekšlikums tad tiks iestrādāts 8.panta pirmajā daļā, bet tabulā nevar palikt tāds ieraksts, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 156.priekšlikumā.

156.priekšlikumā ir runāts pavisam par kaut ko citu. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet praktiski to ir sagatavojusi un ar balsu vairākumu nobalsojusi Tautas partijas frakcija. Un tas paredz visus šos dīvainos kritērijus. Bet kritēriji tiek laboti vēl arī priekšlikumos, sākot no 151. līdz 155. Pievērsīsim atkārtoti arī mēs uzmanību, kad nonāksim līdz šiem priekšlikumiem.

Nu, un tātad šis aicinājums to iestrādāt otrajā pielikumā saistās arī ar vēl vienu priekšlikumu. Tas ir 201.priekšlikums pašā pēdējā lapiņā, un tur ir pateikts, ka atkarībā no tā, kā mēs nobalsosim par katru priekšlikumu, par katru novadu vai pagastu apvienību, tiks labots trešais pielikums.

Kas ir trešais pielikums? Es nupat izrunājos ar Spurdziņa kungu, un mēs sapratām, ka trešais pielikums – tā ir novadu karte. Tātad mēs negribam neviens šeit, zālē, boikotēt novadu reformu, bet gribam, lai tā notiktu brīvprātīgi. Šeit nenotiks nekādas demonstrācijas, nekas, ja mēs ievērosim šo brīvprātības principu un balsosim pēc sirdsapziņas par katra novada, kurš prasa savu patstāvību, atbalstīšanu. Nu, lūk!

Un tālāk. Nevar tā teikt, kā, piemēram, Tautas partija paziņo, ka tikai lielie novadi ir jāatbalsta, bet mazie ir viensētnieki. Viensētnieks, Kraukļa kungs, ir ļoti laba lieta (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tikai ne pašvaldībām!”), viņam tā gotiņa dod pieniņu tam dēliņam un meitiņai, kuriem jāiet skolā. Un es domāju, ka tā nevajag uzstāties… Un nevar arī teikt tā, ka mūsu lieta, kā saka Tautas partija, ir taisnīga un mēs uzvarēsim. Uzvarēs taisnība!

Un tāpēc balsosim par tiem visiem priekšlikumiem pēc kārtas. Atbalstīsim arī mazos!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! PCTVL piekristu viedoklim, ka brīvprātības princips šajā likumā ir aizmirsts. Un šis 2.pielikums ir ne vairāk kā vēlēšanu apgabalu sadalījums Tautas partijas labā.

Es tikai gribētu atgādināt, ka tas notiek Latvijā ne pirmo reizi. Pagājušā gadsimta 80.gadu nobeigumā bija tāds Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Vaļerjanovičs Gorbunovs, kurš tolaik vēl runāja krieviski bez akcenta. Viņš varbūt ne bez ASV padomnieku palīdzības arī sadalīja Latvijas teritoriju pa vēlēšanu apgabaliem. Ļoti dīvaini!

Teiksim, PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās lauku apgabalu, kur dzīvoja pārsvarā latvieši, pēc iedzīvotāju skaita bija četras reizes mazāk nekā Rīgā, kur dzīvoja pārsvarā krievi.

1989.gada pašvaldību vēlēšanās – pēdējās, kad visi iedzīvotāji bija balsstiesīgi, apgabalu robežas Rīgā bija visai dīvainas, lai apvienotu visus krievu rajonus vienā apgabalā un dotu krieviem iespēju ievēlēt vienu deputātu divu vai triju iespējamo deputātu vietā.

Sakarā ar to arī bija Latvijas Tautas frontes pārliecinoša uzvara un izveidojās Godmaņa pirmā valdība. Rezultātā tautsaimniecība mums ir pilnīgi sagrauta, tauta izmirst. Un, lūk, negodīgā administratīvā reforma arī ir šīs Pirra uzvaras auglis.

Cienījamie klātesošie! PCTVL deputāti ir parakstījuši Aicinājumu Valsts prezidentam lemt jautājumu par reformu tautas referendumā. Un ne mēs, cienījamais Brigmaņa kungs, atsaucām savus parakstus.

Es aicinu jūs atbalstīt brīvprātības principu – nobalsot par visu novadu vēlmi dzīvot atsevišķi un, ja tas neiznāk, balsot “pret” šo likumprojektu kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Man jāatgādina… Te runāja daudz par vēsturi. Es esmu izpētījis Kurzemes vēsturi kopš 1795.gada, kad Kurzemi pievienoja Cariskajai Krievijai, līdz pat šai dienai – tas ir, 214 gadu garumā.

Tad, pirmkārt, man ir trīs lietas, ko es gribu pateikt. Vārds “pagasts”. Mēs to lietojam. Šis vārds jau bija pazīstams 13.gadsimtā, kad lielkrievu kņazi brauca savākt savus meslus – tātad no vārda, patīk mums vai nepatīk, “погостить”.

Tikai 1867.gadā, kad tika izdots likums par pagastu pārvaldību Krievijas guberņās, šādi pagasti Latvijā izveidojās arī Dundagā. 1866.gadā sanāca deputāti – bet tad viņus sauca “vietnieku pulki” – un ievēlēja pirmo pagastveci Frici Adamoviču. Es Dundagā biju 19.pagastvecis.

Tādā veidā 82 gadus pastāvēja šie pagasti. Un tad 1949.gada 31.decembrī pagasti un apriņķi tika nolikvidēti un tika veidotas ciema padomes un izveidotas izpildkomitejas.

Nāca 1990.gads. Mēs ar lielu aizrautību likvidējām šīs izpildkomitejas un atjaunojām pašvaldības. Un tad pirmais jautājums – kāpēc mums nepatīk vārds “pagasts”? Atceros, – tad, kad bija runa par to, kā sauksim jaunos veidojumus, bija priekšlikums tos nosaukt par aplokiem. Nu, vārds “aploks”, protams, slikts. Nosauca par novadu.

Otrkārt. Tātad nav vēl pagājuši 18 gadi, bet mēs atkal vēlamies atgriezties pie tām pašām izpildkomitejām, neņemot vērā ne ekonomiskos, ne kultūrvēsturiskos, ne etnogrāfiskos principus.

Pašvaldības mērogs ir atkarīgs pārsvarā tikai no diviem kritērijiem.

Pirmais kritērijs ir infrastruktūra. Un mēs neesam unikāli. Pavērojiet, kā notika reformas tepat netālu – Dānijā. Sakārtojas infrastruktūra, mērogs tiek palielināts.

Otrs ļoti svarīgs kritērijs, runājot par pašvaldības mērogu, ir tas, ka konkrētas pašvaldības iedzīvotājs sajūt piederību konkrētai pašvaldībai. Tātad, izveidojot vienu, kā saka… Šeit mēs sakām: mēs gribam atgriezties pie izpildkomitejas. Viens rajons, viens pagasts… tur tad attālums starp pašvaldībām ir simts kilometru. Un tāpēc bija kompromiss – 167 novadi. Gods un slava Kučinska kungam!

Nē! Tas viss tika izjaukts! Ir izveidotas tādas… nezinu… bieži vien lietojam šo vārdu – “šķēres”: lielākais novads – 38 tūkstoši, mazākais novads – 1 400. Divdesmit septiņas reizes!... Kas šo putru savārīja? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Zaļie zemnieki!”) Tautas partija!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Faktiski Zalāna kunga priekšlikumā nav nekā slikta. Novadus un teritoriālā iedalījuma vienības nosaka šā likuma 2.pielikums. Un to, es domāju, principā varētu atbalstīt (pilnīgi vai daļēji – tam sevišķi lielas nozīmes nav).

Es gribu runāt par kaut ko citu. Atcerēsimies 90.gadu sākumu! Mums bija rūpniecības reforma, lauksaimniecības reforma, zvejniecības reforma, zinātnes reforma – un tā es vēl varētu turpināt. Un kas no tā sanāca? Izpostīta rūpniecība, izpostīta Latvijas lauksaimniecība, grūti iet zvejniecībai, un mēs zinām, kas šodien notiek arī ar zinātni.

Vēl varētu minēt veselības aizsardzības reformu. Tās rezultāts – tautas veselība pasliktinājusies. Cilvēki mirst kā mušas. Katru gadu par 9-12 tūkstošiem izmirst vairāk cilvēku nekā piedzimst.

Mums bija arī izglītības reforma, un daudzi no jums kā lakstīgalas no šīs tribīnes dziedāja, ka palielināšoties konkurence, uzlabošoties zināšanu kvalitāte. Taču šodien gan skolotāji, gan skolu direktori, gan zinātnieki pasaka, ka rezultāts ir negatīvs.

Ar teritoriālo reformu… es baidos, ka mēs gribam, kā labāk, bet iznāks, kā vienmēr. Trīsdesmit trīs novadi negrib apvienoties “kolhozā”. Kā var tos tur dzīt ar varu? Tas taču jau bija padomju laikos, un, kā jums ir zināms, nekas labs no tā nesanāca.

Nav pārdomāts, kā pārvaldīs veselības aizsardzību, kā pārvaldīs izglītības sistēmu vai to vienu skoliņu, kura būs attiecīgajā novadā. Kā tā organizēs centralizētos eksāmenus, kurš kam maksās, un tā tālāk un tā joprojām.

Mēs šobrīd rīkojamies kā slikts karavadonis – uzsākam kauju un pēc tam sākam domāt un rīkoties.

Šeit jau minēja par to, kā saglabās mazās skolas… vienam otram gudriniekam galvā jau ir, ka tās jālikvidē. Nedrīkst to darīt! Jūs vēl vairāk izpostīsiet un iznīcināsiet Latvijas laukus, un tur visvairāk ir latviešu skoliņu. Krievu skoliņu mazkomplektu laukos ir diezgan maz. Jūs paši paceļat roku pret savām saknēm. Nedrīkst to darīt!

Savas frakcijas vārdā es arī gribu jums paziņot: mēs atbalstīsim šā likuma visu pozitīvo, mēs atbalstīsim visus priekšlikumus, kas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības, ar vietējo cilvēku vēlmēm. To mēs atbalstīsim. Bet attiecīgus jautājumus mēs nevaram atbalstīt. Atkārtoju: ar varu iedzīt “kolhozā” nedrīkst! Ja tas nebūs ņemts vērā, mēs, bez šaubām, nevarēsim atbalstīt šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezident! Sēdes vadītāj! Kolēģi!

Kalnietes kundze, Francija nav labākais piemērs! Mums ir jāskatās uz valstīm, kas ir līdzīgas teritorijas, iedzīvotāju skaita un tradīciju ziņā.

Dānijā tūkstotis pašvaldību apvienojās brīvprātīgi, bet četri simti – es atkārtoju – četri simti! – pašvaldību tika apvienotas piespiedu kārtā. (No zāles dep. J.Pliners: “Cik Dānijā ir ministrijas, cik pie mums?”)

Kursītes kundze, brīvprātība ne vienmēr dod rezultātus! Jūs pieminējāt Suitu novadu. Gudenieki aizgāja uz Kuldīgas novadu, jūrkalnieši brīvprātīgi aizgāja uz Ventspils novadu un palika pliki alsundznieki, kas diemžēl ir tikai trešā daļa no suitiem.

Runājot par republikas pilsētām. Es jau šeit minēju, ka vislabāk ir, ja jaunos novadus var izveidot ap dzīvotspējīgajiem urbānajiem centriem, kuri darbotos kā piegulošās lauku teritorijas centri, tādējādi radot ekonomiski integrētus apvidus.

Ir daudz brīnišķīgu novadu izveidots, skatoties kartē: Sigulda, Smiltene, Valka, Dobele, Auce, kur ir šie centri. Un, manu­prāt, mēs ar laiku būsim spiesti pārskatīt arī republikas pilsētu statusu, jo paskatieties kartē, piemēram, uz Ventspils novadu. Ventas kreisajā krastā visas tās daudzās pašvaldības… Ventspils novadā nav nevienas vidusskolas. Visi skolēni brauc mācīties uz Ventspili, brauc atpakaļ. Lielākā daļa brauc strādāt uz Ventspili, brauc atpakaļ. Ventspilniekiem ir vasarnīcas novada teritorijā, tur viņi uzturas vasarā. Tātad visa šī savstarpējā mijiedarbība apliecina to, ka republikas pilsētai šajā gadījumā ir jākļūst arī par novada centru.

Un pēdējais. Protams, komisijai var izteikt tikai līdzjūtību, jo komisija ir bijusi spiesta meklēt kompromisu, un ne vienmēr, balsojot un meklējot kompromisu, ir iznācis labākais rezultāts. Piemēram, Rūjienas novads būtu brīnišķīgs novads pēc saviem apmēriem, pēc savas ietekmes, pēc sava centra, ja tam būtu pievienots arī Ķoņu pagasts un Naukšēnu novads. Paskatieties kartē! Ķoņu pagasts robežojas ar pašu Rūjienas pilsētu. Uz Rūjienu brauc gandrīz visi strādāt, uz Rūjienu brauc mācīties. Ir vairāk kā skaidrs, ka perspektīvā Naukšēnu novads un Rūjienas novads būs jāapvieno un jāizveido viens novads, un šādus piemērus…

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, jūsu runas laiks atkal ir beidzies.

Dz.Ābiķis.

…raugoties kartē, var nosaukt ne vienu vien. Bet nobeigumā… Jā, nobeigumā gribu teikt tikai to, ka es esmu pietiekami daudz iedziļinājies šajās problēmās un pārrunājis lietas ar speciālistiem, ar saviem kolēģiem universitātē, ar ģeogrāfiem, ar ekonomģeogrāfiem...

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, jūs esat pārsniedzis runas laiku par četrdesmit sekundēm. Jūs atvainojiet, bet es esmu spiests jums liegt vārdu.

Dz.Ābiķis.

Ļaujiet man teikumu pabeigt!

... un visi uzskata, ka reforma ir jāpabeidz. Šis ir pirmais solis, kam sekos nākamais.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, esmu spiests jums aizrādīt, ka jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Bet teikumu tu ļauj pabeigt, sēdes vadītāj!”)

Ar sēdes vadītāju saskaņā ar Kārtības rulli nediskutē…

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Kučinska kungs! Iespējams, ka es nebūtu vispār ņēmusi vārdu otro reizi, ja ne jūsu uzstāšanās. Vispirms es gribētu teikt, Kučinska kungs, ka 167 novadi – tā ir reforma, ko jūs kā ministrs uzsākāt, un tā lielā mērā arī atbilst tai pārliecībai, kāda pašlaik parādās novados. Tātad jums nebūtu jārunā par to, ko tad darīsim ar 30 un ko tad darīsim ar 80, kāpēc vieniem dot un otriem nedot, jo šis 167 novadu modelis bija ļoti optimāls. Un, ja jūs atceraties, tas neraisīja tik asus protestus kā šis.

Man šķiet, ir ļoti neētiski cilvēku vēlēšanos saglabāt savu patstāvību tā novienādot un teikt: “Viņi turas pie saviem krēsliem.” Tas ir ļoti vienkāršs skatījums, jo cilvēki nevis turas pie saviem krēsliem (tajā skaitā arī visi 100 Saeimas deputāti), bet motivācija bieži vien ir pavisam cita. Turklāt ļoti daudzos novados ir notikušas iedzīvotāju aptaujas, kurās ļoti skaidri parādās, ka arī viņi turas pie saviem krēsliem – viņi vēlas šajā novadā pastāvīgi dzīvot.

Man, protams, ir prieks arī par to, ka Kučinska kungs un vēl arī citi deputāti, kas agrāk šos vārdus nepazina, beidzot ir iemācījušies vārdus “ilgtspējīga Latvija”.

Ilgtspējīga Latvija nozīmē izglītību, grāmatas un valodu, un tas drauds, ka šie dabīgie attīstības centri būs kaut kur ārpus mazā Baltinavas vai citiem novadiem… Jā, to jau mēs vērojam diendienā kopš 2004.gada, jo Latvijas dabīgās attīstības centrs pašlaik ir Īrija un vēl dažas citas valstis.

Ja mēs paskatāmies uz to, kā tad praksē tā ilgtspējīgā attīstība tiek īstenota… piemēram, kapitālsabiedrības šobrīd valstij izmaksā 7 miljonus, bet liela daļa deputātu nobalsoja pret to, ka uz tām tiek attiecināts 15 procentu samazinājums atalgojumā, nemaz nerunājot par to, ka tiktu noteikti griesti kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļiem. Redziet, ja tie būtu noteikti, tad valstij atrastos tas pusotrs miljons, ko valsts iegūs, paaugstinot PVN grāmatām no 5 procentiem uz 21 procentu.

Sēdes vadītājs.

Jūsu runas laiks ir beidzies.

S.Kalniete.

Protams, ka mēs balsosim par tiem priekšlikumiem, kurus esam iesnieguši. Un atkarībā no tā, vai deputāti tos būs atbalstījuši vai ne, mēs arī izšķirsimies, vai atbalstīt šo karti. Es gribētu teikt…

Sēdes vadītājs.

Jūsu runas laiks ir beidzies, Kalnietes kundze!

S.Kalniete.

Jā, arī Ābiķa kungam beidzās. Es pabeigšu šo teikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli runātājam ir tiesības lūgt Saeimu pagarināt runas laiku par pus minūti vai par… Vai deputāti iebilst, ka runas laiks tiek pagarināts tik tālu, lai Kalnietes kundze varētu pabeigt savu domu? (No zāles: “Lai runā! Lai pabeidz!”) Deputāti neiebilst. Jūs varat turpināt.

S.Kalniete.

Es sirsnīgi, kolēģi, jums pateicos par to!

Lai šoreiz ar šo administratīvi teritoriālo reformu neiznāk tā kā slavenajā Černomirdina teicienā: gribējām kā labāk, iznāca – kā vienmēr. Un to, kā iznāk vienmēr Tautas partijai, to mēs kopš 2004.gada esam redzējuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie visi klātesošie! Es biju atsaucis savas tiesības runāt, bet, noklausījies daudzu Saeimas deputātu runas, es tomēr saprotu, ka es nevaru nerunāt.

Dzejnieka Andreja Eglīša bērēs mācītājs runāja un lasīja vienu no viņa pēdējām vēstulēm. Un šī vēstule bija skumju un sāpju pilna, kurā šis lielais dzejnieks runāja par to, ka braucot no Rīgas uz viņa dzimto Ļaudonu, viņš īstenībā redz arī vasaras karstumā tuksnesi, ka neredz ļaudis, neredz darbaprieku, neredz cilvēkus. Šis tuksnesis plešas arvien lielāks.

Es dzīvoju 26 kilometrus no Madonas un varu Madonā – rajona pilsētā – nokļūt pa trim ceļiem. Vienu ceļu izvēloties, pēc laika es nokļūstu uz asfalta, un tur es nedaudz redzu no šī darbaprieka: redzu cilvēkus, redzu kustību. Bet pa pārējiem diviem ceļiem braucot, es varu nobraukt 26 kilometrus līdz Madonai un atpakaļ un arī vasaras viszaļākajā laikā neredzēt nevienu cilvēku. Absolūti nevienu! Tuksnesis izplešas arvien tālāk.

Tādēļ es piekrītu arī deputātei Kursītei, kura saka, ka, lūk, šī kultūrvēsturiskā piederības sajūta arī ir nepieciešama un ka tas… šī sajūta nemaz nav ņemta vērā kā nepieciešamība šajā teritoriālajā reformā.

Arī es meklēju, nolēmis 1997.gadā aiziet no Rīgas, meklēju šo sakņu piederību un atradu mājvietu Madonas rajonā, kur es esmu pavadījis skaistas bērnības dienas un kur manas mātes priekšteči, kā tagad zinu, pēc ģenealoģiskā koka, ir pavadījuši varbūt trīs gadu simtus, un tas ir svarīgāk… Tas ir svarīgāk nekā materiālā piederība, par ko tagad daži deputāti saka, ka, lūk, būs visi tie labumi, ko dos šī apvienošanās.

Šī kultūrvēsturiskās piederības sajūta rada materiālās vērtības, nevis otrādi.

Arī deputātei Druvietei es varu tikai piekrist, ka mazās skoliņas ir jāsaglabā neatkarīgi no tā, ka šeit daži deputāti, kuri aizstāv šo reformu, izteicās, ka, lūk, tur būs fizikas kabinets, kura tagad te nav, un tā tālāk.

Šeit pat, Saeimas bibliotēkā, es esmu lasījis pēdējos mēnešos par Somiju – par Somijas izglītības sistēmu. Mēs zinām, ka šī izglītības sistēma tiek augsti vērtēta visā pasaulē un ka daudzu pasaules valstu izglītības darbinieki – skolotāji un zinātnieki – brauc mācīties, kā somi ir sasnieguši šo augsto līmeni.

Lūk, ne tikai Polārā loka apgabalos Somijā, bet arī citur Somijā, lauku novados, lai neiztukšotu Somiju, Somijas valdība maksā skolotājiem ievērojamas piemaksas un visos mācību priekšmetos, lai bērns, kas pabeidz šādā nomaļā stūrītī pamatskolu vai vidusskolu, būtu ieguvis nepieciešamās atzīmes un nepieciešamo izglītību visos priekšmetos. Lai viņš tad, kad viņš pārcelsies no šā novada uz pilsētām vai kādu citu blīvi apdzīvotu Somijas apgabalu, varētu turpināt savu izglītību. Viņi uztur skolas, kurās bērnu skaits tikai nedaudz pārsniedz skolotāju skaitu. Jā, uztur un uzturēs, kā var to lasīt!

Tālāk. Šeit Kučinska kungs un arī citi reformas piekritēji jau kuro reizi būtībā apvaino daudzus pagastu vadītājus. Protams, būs atsevišķi cilvēki vienmēr, kas savas egoistiskās intereses stādīs augstāk par vispārības interesēm, bet attiecībā uz teritoriālo reformu, arī tagad dzīvodams, lūk, šajā novadā jau 32 gadus, es varu pateikt, ka tas tā nav. Tie vienmēr būs mazākumā, Kučinska kungs! Vairākumā gadījumu, šeit jau teica arī citi runātāji, paši pagasta iedzīvotāji ar saviem parakstiem un ar savu nostāju atbalsta tos pašvaldību priekšsēdētājus, kuri ir pret reformu. Tāpēc šādi vispārināt – ka tie visi ir slikti cilvēki, kuri vadās tikai no egoistiskām interesēm – nevajadzētu, jo tas ir apvainojums daudziem priekšzīmīgiem pagastu vadītājiem, kurus atbalsta vietējie iedzīvotāji.

Tālāk. Deputāts Krauklis saka, lūk, ka tādējādi mēs tagad izveidosim pēc šīs kartes, kura viņam bija rokā… pazudīs tādi pagasti, kuros ir naturālā saimniecība. Tas tā nav! Vestiena ar saviem 800 iedzīvotājiem ir mazs pagasts. Tas nekādi neietilpst tajos jūsu tūkstoš rēķinos, bet mums joprojām ir divas priekšzīmīgas saimniecības, kuru galvenais ienākumu avots ir lauksaimniecība un kur nav naturālā saimniecība. Ar tādu piemēru vien, manuprāt, pietiek, lai varētu pateikt, ka… Jā, tikai divas, bet tas jau ir Eiropas… Tādēļ, ka mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un Eiropa sagrāva mūsu lauksaimniecību.

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Lācis.

Jā, beidzu. Atļaujiet 30 sekundes vai 50.

Sēdes vadītājs.

Vai mēs varam piekrist? (No zāles: “Jā! Lai runā!”) Lūdzu, turpiniet!

V.Lācis.

Amerikas Savienotās Valstis ar savu konservatīvismu šajā gadījumā ir labs piemērs. Jūs zināt, ka katrai pavalstij, štatam, ir tiesības sūtīt tālāk kā tautas pārstāvjus divus senatorus. Un tur ir Menas štats, kur iedzīvotāju skaits gadu desmitiem tikai nedaudz pārsniedz vienu miljonu iedzīvotāju. Bet viņi sūta divus senatorus tāpat kā lielie štati, kur vienā pilsētā ir 10 vai 15 miljoni iedzīvotāju. Un amerikāņi ievēro šo principu. Ja reiz Menas štats pastāv, šī pašvaldība, īsta pašvaldība pastāv, viņi to netraucē.

Un beidzamais. Tiešām beidzamais. Ne tādēļ, ka es esmu bijis kādreiz šīs frakcijas sastāvā. Es pilnībā saprotu Zaļo un Zemnieku savienības nostāju, un šodien, ceļā uz darbu lasot, man atkal bija nepatīkami, ka šo nostāju attēlo kā valdības gāšanas mēģinājumu. Viņi nemaz citādi nevar rīkoties. Tāpat kā kādreiz pašā sākumā teica par “Jauno laiku”, kad “Jaunajam laikam” galvenais bija antikorupcijas apkarošanas princips, godīguma princips. Viņi taču nedrīkst valdības dēļ darīt politisku pašnāvību. Viņi rūpējas par savu elektorātu, kas šai partijai ir uzticējies.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Prezidija priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Dāmas un kungi! Labdien! Šodien mums ir ļoti nozīmīga diskusija. Un diskusija ir par pašvaldību reformu. Šī problēma ir samilzusi, to mētā kā tādu karstu kartupeli. Ne īsti norīt, ne īsti izspļaut. Īsti nevienam vairs negribas ar to sapīties. Taču redz, ka līdz galam kaut kā labāk vai sliktāk novest vajag.

Vēlos izteikt “Jaunā laika” viedokli. “Jaunais laiks” neatbalsta un neatbalstīs tādu reformu, kas neatrisina galvenās problēmas. Galvenās laukos un novados dzīvojošo cilvēku problēmas. Sākoties šai reformai, augsti godājamie politiķi, jūs solījāt, ka reforma ir nepieciešama tāpēc, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai uzlabotu gan kvalitāti, gan pieejamību tiem pakalpojumiem, kurus pašvaldība nodrošina cilvēkiem reģionos. Tāds čiks no tā visa vien ir sanācis. Nedz ceļi uzlabosies, nedz ceļu kvalitāte uzlabosies, nedz ambulanču, nedz bibliotēku laukos būs vairāk. Gluži otrādi. Šķiet, ka šīs reformas rezultātā tas viss ies mazumā.

Otra lieta, par ko politiķi runāja, bija kapacitātes koncentrēšana. Pagaidām izskatās, ka koncentrēts tiks, piemēram, izglītības tīkls, skolu tīkls. Jēkabpils rajona piemērs. No divdesmit septiņām deviņgadīgajām skolām, ja reforma turpināsies tā kā tagad, 25 būs jāaizver. Ja būs skolu koncentrācija, būs tieši sliktākais rezultāts, nevis tāds, kādu to varētu vēlēties iedzīvotāji. Turklāt neviens jau nav sniedzis atbildi – ja šīs skolas slēgs, kas notiks ar bērniem? Kā viņus spēs izvadāt tās pašvaldības, kas paliks pāri?

Vēl viena lieta, kuru politiķi solīja… kuru politiķi solīja, sākot šo reformu; vismaz argumentēja, ka reforma ir ļoti nepieciešama kaut vai tāpēc, lai varētu nodrošināt viendabību. Kāds no kolēģiem jau runāja, ka jaunizveidotajiem novadiem būtu jābūt salīdzinoši vienādiem. Tad vieglāk būšot administrēt. Rezultāts – atkal čiks! Ir gan milzīgi lieli, gan mazi novadi. Arī šajā jomā nekas nav panākts.

Un vēl viena, manuprāt, ļoti nozīmīga lieta – brīvprātība. Sākumā tika solīts, ka būs brīvprātība. Kāpēc tad bija jāsola, ja beigās tik un tā nolēma apvienot piespiedu veidā? Tad jau varēja uzreiz veco rajonu robežās ar vienu rīkojumu apvienot jau pirms nezin cik gadiem un rezultāts būtu sasniegts, un reforma jau būtu sen, sen aiz kalniem. Bet, ja reiz solījāt brīvprātību, godājamie kolēģi, tad pildiet savus solījumus un ļaujiet, lai tie pagasti, kuri vēlas dzīvot tālāk vieni paši, lai viņi izbauda, ko nozīmē būt vieniem pašiem blakus varbūt kādam lielākam pagastam, un ar laiku lai pieņem paši savu lēmumu par turpmāko likteni. Pēc gada vai diviem apvienosies, un kas par to, ja kādu laiku tas pagasts būs pabijis kā viens atsevišķs novads un pēc tam nolems pievienoties?

Manuprāt, kolēģi, šī reforma ir ačgārna savā būtībā, jo visi mēs labi saprotam, ka cilvēku dzīve reģionos tik tiešām ir sliktāka nekā lielajās pilsētās. Tāpēc it kā tika radīta šī reforma.

Bet īstenībā jau, šodien balsojot, mēs neatbildam uz tiem jautājumiem, kas ir cēloņi tai sliktākajai dzīvei. Mēs kaut kādā veidā mēģinām mainīt administratīvās robežas, pārzīmēt kaut kādas teritorijas, bet cēloņi – slikti ceļi, komunikāciju trūkums, varbūt izglītības iestāžu trūkums – cēloņi jau netiek risināti.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šī reforma būtībā ļoti atbilst tam, ko no tribīnes teica Šadurska kungs. Šeit tiešām tiek pārzīmētas robežas, nevis kaut kādā veidā mēģināts uzlabot situāciju.

“Jaunais laiks” nevar atbalstīt un neatbalstīs tādu reformu, kura nerisina iedzīvotāju galvenās problēmas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam, otro reizi.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie autoritārie deputāti un cienītās deputātes! Senajiem Latvijas novadiem ir mūžības cena. Tos nedrīkst ne pārdot, ne pirkt. Un nedrīkst tos šķēlēt ar spēku. Daudzi novadi ir sakropļoti dažādos laikmetos un karos, daudzi novadi ir sakropļoti, taču daudzi unikāli novadi vēl ir saglabājušies – Suitu novads, Rucavas novads, Nīcas, Bārtas novads ar saviem raksturīgajiem tautastērpiem, ar savām dziesmām, dziedāšanas manieri, ar savu dialektu, kas kā dārgums saglabājies cauri daudziem gadsimtiem. Un tādi novadi ir vēl arī citi: Piebalga, Smiltene, Ērģeme, Mazsalaca… Mūsu pienākums ir saglabāt šos novadus un iekļaut arī novadu reformas gaitā, un domāt, bet par to netika nemaz domāts. Katrs vietvārds (toponīms jeb zinātniski – mikrotoponīms) ir kultūrvēstures dārgums. Vietvārdu iznīcināšana ir noziegums, tāpat kā dabas pieminekļu vai arhitektūras pieminekļu nīcināšana.

Šī novadu piespiedu veidošana saskaras ar vietvārdu iznīcināšanu. Šis ir Latvijas negodīgas sašķēlēšanas likums. Jo tālāk – jo negodīgāk un vardarbīgāk!

Sākotnēji reforma bija iecerēta labi un arī virzījās pareizi, it kā jau visi atbalstīja. Apvienojās divi trīs pagasti… vai nu tur ar burkāna palīdzību, vai ar naudām viņi tā tika mudināti… Un tad – jo tālāk, jo niknāk.

Kā mēs varam ar varu piespiest, es to nesaprotu. Kā var pašvaldībai uzspiest dzīvesveidu un apvienošanos ar spēku no augšas, no Rīgas? Kučinska kungs minēja… tā ļoti viltīgi viņš runāja… Viņš saka: “30 pašvaldības uzspiedīs it kā savu gribu tām pārējām 80.” Nu, tā nav patiesība! Šīs 30 pašvaldības, kas tur stāv ārā, pašas grib dzīvot brīvi un neuzspiež savu gribu tām pārējām 80. Tās ir apvienojušās, pašas grib prasīt sev brīvu rīcību. Kā mēs apvienojamies, cik… vai ne… Ir jau arī tādi, kas vienreiz apvienojās…

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.J.Eniņš.

Cik ta man bija?

Sēdes vadītājs.

Jums bija 2 minūtes, jo šī ir otrā reize, kad jūs runājat. Pirmoreiz jūs debatējāt iepriekšējā sēdē, respektīvi, pirms sēdes pārtraukuma. (No zāles: “Lai runā! Lai runā!”)

G.J.Eniņš.

Viņi grib, lai es runāju.

Sēdes vadītājs.

Cik laika jums vajag, lai pabeigtu savu domu?

G.J.Eniņš.

Jā, domas pabeigšana, ir tāda, ka…

Sēdes vadītājs.

Cik daudz laika jums vajag, lai pabeigtu domu?

G.J.Eniņš.

Nu, divas minūtes, pusotru.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs deputātam Eniņam dodam vēl divas minūtes? (No zāles: “Nav! Lai domu pabeidz!”) Turpiniet, lūdzu!

G.J.Eniņš.

Tā doma tāda: kā var piespiest? Tātad 30 pašvaldības, lūk, diktēšot pārējām 80. Bet, ja kaut vai trīs vai divas, vai tikai viena negrib ar varu iet, tad ļaujiet, dodiet viņiem to brīvību, kaut vai tās nonāktu sliktākos apstākļos. Pēc tam varbūt lūgsies kaut kam pievienoties, bet nevajag tagad mocīt ar lūgšanos. Šai reformai, šim procesam jābūt atvērtam visu laiku. Mainīsies ceļi, mainīsies dzīve un tehnoloģijas, un patiešām veidosies lielāki pagasti – lielpagasti.

Labi, paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Jaukie karstgalvji barikāžu abās pusēs! Tā es jūs uzrunāju, un piedodiet par šo uzrunu. Bet tieši tā man gribas sacīt, jo jūs jūtat šīs vēsmas. Un, redziet, viss šajā grēcīgajā pasaulē ir atkarīgs no domāšanas. Domāšanai seko rīcība, vai nu pareiza, vai nepareiza, un tas, kas pašlaik notiek Latvijā, saucam to par krīzi vai citādi, – tas ir nepareizas domāšanas rezultāts, un citādi jūs man to neieskaidrosit un nevienam citam neieskaidrosit. Lūk, tur jau tā bēda! Tātad mēs esam nepareizi domājuši un lielā mērā nepareizi domājam, varbūt pat no visām pusēm, ieskaitot arī mani šodien, šajā Latvijai ārkārtīgi svarīgajā jautājumā par šo reformu.

Draugi mīļie, mani drusciņ – nevis drusciņ, bet daudz – pārsteidz Tautas partijas cilvēku, kurus es katru atsevišķi cienu, bet kopumā šī ietiepība un – es gribētu teikt – iedomība. Jūs esat iedomājušies, ka jums ir patiesība pēdējā instancē, un viss. Ieklausieties, kas šodien un pēdējās dienās skan no plašsaziņas līdzekļiem un ko nupat šeit, Saeimā, arī Kučinska kungs teica, ka vairs nebūšot ne pozīcijas, ne opozīcijas, ka vairs nebūšot koalīcijas, un tā tālāk un tā joprojām. Būšot tikai – kas ir par reformu un kas ārpus reformas. Tātad valdība arī tiks pārskatīta, un tā tālāk un tā joprojām. Vārdu sakot, ar baidīšanu, ar visādām citādām metodēm. Vai tad tā var, vai tā drīkst (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jā!”) un vai tas ir pareizi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Es ļoti šaubos, vai jums ir taisnība šajā pēdējā instancē.

Tā nevar būt!

“Pareizā” domāšana gadu desmitiem bija tur, Austrumos. Mūs arī tur iedzina uz 50 gadiem. Mēs zinām, kas iznāca no šīs “pareizās” un piespiedu rīcības, piespiedu domāšanas – padarīt laimīgus par katru cenu! Tā arī tagad mēs gribam padarīt laimīgus par katru cenu.

Tā ir ilūzija! Tā ir absolūta ilūzija. Un tā nedrīkstētu rīkoties. Man ir pavisam maz laika, tūlīt es beidzu!

Tiktāl esam šodien, kā tautā mēdz sacīt, – auzās, ka vienīgais, pareizais… Vienīgais pareizais, man šķiet, rezultāts šodien būtu tāds: ja mēs vienotos par kompromisu, par kuru jau vairāki deputāti šeit runāja, – pašlaik paredzētais plus 19 vai 20 pašvaldības.

Nekas ļauns… Es atkārtoju. Un kategoriski pie tā turos. Un tā ir pilnīga taisnība. Nekas ļauns nenotiks Latvijā, ja mēs pieņemsim šo kompromisu, kas apmierinās visus mūs.

Draugi mīļie! Darīsim tā un nestāvēsim barikāžu divās pusēs! Bet vienosimies kopīgi un nedalīsimies tagad pēc tā, kurš atbalstīs – tas būs mūsējais, draugs, bet, kurš neatbalstīs – tas būs ienaidnieks.

Tā nedrīkstētu rīkoties!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas nepilnas 2 minūtes. Debatēs ir pieteikušies vēl četri deputāti.

Nākamais pieteicies deputāts Staņislavs Šķesters, kurš runās pirmoreiz. Es saprotu, ka viņam nepietiek ar šo pusotru minūti.

Mans priekšlikums līdz ar to – iet pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek apkopoti balsošanas… es atvainojos, reģistrācijas rezultāti, pirmkārt, es gribētu mūsu visu vārdā sveikt deputātu Miroslavu Mitrofanovu, kuram šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Es domāju, ka ar tikpat lielām gavilēm mēs varētu sveikt arī deputātu Staņislavu Šķesteru, kuram vakar bija apaļa dzimšanas diena. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisijas sēde pēc piecām minūtēm Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vents Armands Krauklis un Viktors Ščerbatihs.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var vēl vienu reizi nozvanīt, jo daļa kolēģu ir tepat blakus esošajā zālē.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs turpinām skatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā. Turpinām debates par 19.priekšlikumu.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien! Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Šodien ir vietā jautājums – vai ir lietderīgi vispār šādi realizēt šo reformu, kad ekonomiskā krīze pie valsts un pašvaldību durvīm jau ir pieklauvējusi un ir skaidra pozīcija, ka reformas samezglojumus pašām pašvaldībām vajadzēs risināt vienlaikus ar ekonomiskās krīzes izraisītiem sociāliem samezglojumiem.

Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reformu kā tādu, bet reformas jēga un būtība mums reizēm nav saprotama tādā kontekstā, kā to varbūt saprot koalīcijas partneri. Pašvaldību reformas koncepcijā ir teikts, ka pašvaldību reformas uzdevums ir decentralizēt un… demokratizēt un decentralizēt valsts varu un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā. Pašvaldību reforma ir veicama ar demo­krātiskām metodēm. Tā jārealizē, pārliecinot pašvaldību darbiniekus un iedzīvotājus par reformas nepieciešamību un jēgu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka pašvaldību reforma ietver teritoriālā iedalījuma reformu un arī juridisko reformu. Vēlāk radās atziņa, ka otrā līmeņa pašvaldības, tas ir, rajonu pašvaldības, derētu lielākas, lai labāk varētu realizēt reģionālās nozīmes funkcijas un projektus, kuru ietekme pārsniedz rajona robežas. Attīstījās daudzas un dažādas domas, ka pašvaldību reforma jāpapildina ar trešo sadaļu – reģionālo reformu, kaut arī likumprojektā, kas pašreiz tiek skatīts, skaidri tiek iezīmēts šis otrais līmenis – apriņķu veidošana. Bet man liekas, tas bija pamatjautājums, kāpēc pašvaldības, vietējās pašvaldības, varbūt nevarēja pieņemt tādus precīzus un varbūt labākus lēmumus, kādus tās pieņem pašreiz saistībā ar reformu, tāpēc ka tās tiešām nezināja par šo otro līmeni. Ja būtu bijusi skaidrība, politiskie uzstādījumi par otro līmeni, es domāju, ka šī reforma, šī karte būtu citāda.

Pretēji iedzīvotāju un pašvaldību deputātu viedoklim par administratīvi teritoriālās reformas vienīgo jēgu kļuva lielo pašvaldību izveidošana, kaut arī citi apgalvojumi par lielo pašvaldību priekšrocībām tā arī palika apgalvojumu līmenī.

Kā jūs zināt, viens no izveidoto novadu piemēriem ir Kandavas novads. Un šis viens no pirmajiem novadiem, kas izveidojās mūsu valstī un tika arī stimulēts tā izveidošanas process, šodien saņem no pašvaldību izlīdzināšanas daudz vairāk nekā tas saņēma, kad šie pagasti nebija apvienojušies. Tāds pats piemērs arī Rēzeknes rajonā, kur vēl agrāk – 1995.gadā – veica triju pašvaldību apvienošanu, izveidoja Silmalas pagastu, un rezultātā šī pašvaldība saņem no pašvaldību izlīdzināšanas lielāku finansējumu – līdz 80 un vairāk procentiem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka ne jau pašvaldību lielums ir tas kritērijs, kurš nosaka pašvaldības dzīvotspēju, attīstības iespējas un tā tālāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viens no!”)

Reforma faktiski ir pārvērtusies par primāru pagastu apvienošanu. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uztur šo uzstādījumu, ka šai reformai bija jānotiek un arī būtu jānotiek tikai tad, kad pašvaldības pašas ir pieņēmušas lēmumus, pašas ir vienojušās par apvienošanos, un mums nebūtu tiesības šodien lemt viņu vietā, kādās teritorijās, kādās administratīvās teritorijās cilvēkiem tālāk dzīvot.

Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkstam paļauties uz to, ka ekonomiskā krīze pāries ātri un viegli un mazināsies sociālās problēmas, kas gaida iedzīvotājus tieši pašvaldībās. Un tiešām pašvaldībām šajā situācijā būs jāiztur tā smagākā lieta – būs jānodrošina gan sociālie pabalsti, gan jānodrošina bērniem iespēja mācīties skolās, gan jāiztīra ceļi, gan arī jāveic citas funkcijas, ko tās dara šodien un ko vajadzēs darīt arī rīt.

Tāpēc, mūsuprāt, lietderīgi ir pašvaldību reformu realizēt tādā apmērā, kādā pašvaldības to ir pieņēmušas, tas ir, brīvprātīgi, bez šādiem ietekmēšanas līdzekļiem, spaidiem un viltus un, teiksim, neskatot rajonu pašvaldības, bet turpinot strādāt, lai reģionālās reformas turpmākajā gaitā sagatavotos apriņķu pašvaldību izveidošanai.

Mūsu politiskie oponenti – arī šodien mēs to dzirdējām – reizēm izsakās, ka Zaļo un Zemnieku savienība aizstāv tikai savu pašvaldību vadītāju intereses šajā novadu veidošanas procesā un šajā kartē.

Mēs arī nenoliedzam, ka jebkuram politiskam spēkam ir intereses, un tas ir arī politisko partiju uzdevums – aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Bet paskatieties uz šīm 34 pašvaldībām, kuras ir iesniegušas savu prasību Satversmes tiesā. Starp tām tiešām ir gandrīz visu politisko spēku pārstāvji pašvaldību vadītāji.

Vairāk nekā…

Sēdes vadītājs.

Šķestera kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

S.Šķesters.

...četrus gadus, pēdējos gadus administratīvi teritoriālā reforma… šis princips paredzēja, ka reforma…

Sēdes vadītājs.

Cik…

S.Šķesters.

Paldies.

Ja drīkstētu, vēl 2 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Lai runā!”) Jums ir vēl 2 minūtes. Turpiniet!

S.Šķesters.

Paldies, kolēģi!

Es domāju, ka mums ir jānosaka pamatpriekšnosacījumi, kādi būtu nepieciešami, lai tiešām pašvaldības, kuras izveidos, varētu normāli realizēt savas funkcijas un savus pienākumus. Tas ir pirmais. Ir jābūt tai vienotībai… administratīvi teritoriālajai vienotībai.

Tālāk. Mums ir jāizveido šīs pilnvērtīgās infrastruktūras tīkli – ceļu tīkli, sakaru tīkli, transporta tīkli, un tādā veidā mēs varam nodrošināt infrastruktūru attiecīgajā teritorijā.

Un trešais. Man liekas, pati būtiskākā ir sociāli ekonomiskās vides izlīdzināšana. Es teikšu, ka dzīves līmenis diktē šīs pašvaldības lielumu un arī attīstības iespējas. Ja mēs… cilvēki, kas dzīvo šajā teritorijā, var atļauties šodien brīvi pārvietoties ar automobiļiem un šis dzīves līmenis ir krietni augsts, tad ir skaidrs, ka šīs teritorijas var būt daudz, daudz lielākas un attiecīgi arī šīs problēmas viņiem ir mazāk saistošas.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu tomēr atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības 21.priekšlikumu par 8.pantu, jo tas pasaka, ka Latvijas administratīvo iedalījumu mēs veicam šādos novados…

Sēdes vadītājs.

Bet mēs par 19.priekšlikumu runājam. Par 21. – pēc tam.

S.Šķesters.

Nu labi, es tad varēšu turpināt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam, otro reizi.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Zaķa kungs! Bet es redzu, ka viņa nav zālē… Bet “Jaunais laiks”! Es esmu zināmā neziņā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tad, kad notika balsojums par priekšlikumu, rezultātu izšķīra divas “Jaunā laika” balsis, jo viņi balsoja tā, kā balsoja Tautas partija. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Malači!”) Un tagad es esmu neziņā… To, ko runāja, teiksim, Zaķa kungs… reizē ar to būtu pavisam cita situācija tajos priekšlikumos un būtu pavisam cita aina, kādu mēs ieguvām… Tad es aicinu tomēr, kā saka, ievērot to, ko izteica Zaķa kungs, arī šajos balsojumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.

 

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti!

19.priekšlikums tiešām ir tāds, kurā var runāt par visu – par dzīvi. Un katrs, ko grib, to var runāt. Tāpat darīšu arī es.

Tātad vispirms. Šī reforma vismaz 15 gadus gandē dzīvi cilvēkiem laukos un pilsētās. Maz ticams, ka tā uzlabos vai nomierinās cilvēkus arī šodien pēc katra balsojuma.

Kāpēc? Tāpēc, ka jāatceras, ar ko viss sākās. Vispirms tika formulēti mērķi, visnotaļ labi – izveidot pašpietiekamas pašvaldības. Mēs jau toreiz to stingri atbalstījām, paturot prātā, ka pašvaldība būs vairāk neatkarīga no politiskajiem tirgiem šeit, no politiskās korupcijas, kad “pareizās” partijas ministrs palīdz savam kolēģim pašvaldībā un visi cilvēki – gan šīs ministrijas darbinieki, gan noteiktā pašvaldībā dzīvojošie – kļūst par dzimtcilvēkiem un ir atkarīgi no šīs draudzības starp pagastveci vai pilsētas vai rajona vadītāju un attiecīgās ministrijas ierēdni vai politiķi.

Skaidrs, ka to varētu apturēt, ja būtu, ko apturēt, – ja būtu tādas pašvaldības, lielāki novadi ar attīstības centriem. Bet diemžēl politiķi, kas būtībā šos 15 gadus ir visu laiku valdījuši vieni un tie paši, ar nelielām izmaiņām, drīzāk fiziskām nekā politiskām, ir sākuši meklēt kompromisus. Tā ir pirmā un lielākā nelaime ar šo reformu, jo – ko nozīmē tas, ka politiķi un partijas meklē kompromisu? Viņi sāk tirgoties, un, Kučinska kungs un Zalāna kungs, jūs to pašu joprojām darāt, un, lai kāds būtu iznākums, šis rezultāts nebūs labs. Bet ko mēs varam darīt labu šodien vispār? Var pielikt punktu. Pielikt punktu šai reformai, lai varētu paskatīties un ieraudzīt visas lielās kļūdas, ko mēs esam sadarījuši pa šiem daudzajiem kompromisu meklēšanas gadiem.

Nākamais. Kāds rezultāts būtu labākais, Šķestera kungs? Labākais rezultāts būtu, lai pašvaldību skaits būtu mazāks un tās būtu lielākas. Visi citi varianti ir tālāk no ideālā, proti, kad bija rajonu robežās (ar izņēmumiem) veidotas pašvaldības. Kas attiecas uz sirdij tuviem nosaukumiem, vietām un skolām, kuras taisīs vai netaisīs ciet, tam ir mazs sakars ar šo teritoriālo reformu, sakars ir gaužām mazs, un tā nav vispār, es teiktu. Vai skolas tiks taisītas ciet, vai saglabāsies mūsu sirdij mīļie nosaukumi, vietvārdi, – tas ir atkarīgs jau no pašvaldības darba kvalitātes, un mazā pagastā, mazā novadā šī kvalitāte būs stipri ierobežota.

Es aicinu tomēr šodien pielikt punktu un balsot par mazāka skaita novadu izveidošanu. Starp citu, ja šodien mēs runājam un redzam, kas notiek šeit, zālē... Patiesībā es maz ticu, un es nedomāju, ka tie, kas mūs dzird ārpus Saeimas un pēc tam lasīs žurnālistu rakstus ar dažādu ievirzi… viņi tāpat saprot, ka pašreiz ir maza cīņa, ka maz šeit cīnās divas karojošās puses par vieniem vai par otriem variantiem. Pārsvarā tie ir politiski tirgi. Manā skatījumā, Tautas partijai būtu pat izdevīgi, ja opozīcija kopā ar zaļzemniekiem izgāztu viņu variantu un faktiski uzņemtos atbildību par tālāko “bardaku” valstī. Protams, viņiem tas būtu izdevīgi, bet, kolēģi mīļie, arī pēc šīs reformas mēs turpināsim dzīvot šajā valstī un mums varbūt iznāks kādreiz ne tikai kaunēties, bet arī atbildēt par muļķībām, ko mēs šeit sabalsosim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Trīs lietas pēc tam, kad tika cilāts mans uzvārds.

Par koalīciju un opozīciju. Kāpēc šodien sadalās tie, kas atbalsta, un tie, kas neatbalsta? Tabūna kungs, man ļoti žēl, ka jūs esat viens no koalīcijas, kas domā citādi. Bet pats, pats, pats dīvainākais, kur es gribētu runāt par konsekvenci... Ja jūs, cienītie “Jaunā laika” deputāti, atceraties labu karti, labu produktu, ko virzīja Gatera kungs, toreiz jūsu ministrs... Tautas partija bija opozīcijā, tomēr konsekventi to atbalstīja. Jūsu piemērs šobrīd ir mazliet citāds.

M.Kučinskis.

Otra lieta – par tiem 30 priekšlikumiem, ko tagad vēl ar šo karti gribētos izdarīt, kaut kādā ziņā pārtaisīt. Ticiet man, ministrs dabū ļoti lielus pārmetumus par nobrauktajiem kilometriem un benzīnu. Es zinu, ko runāju, sakot, ka pamatā tur ir cilvēciskas problēmas. Tur ir neskaidrība par savu personisko nākotni, par savu ģimeni, tas viss ir saprotams un piedodams.

Vienīgi par Satversmes tiesu. 3.punkts. Es tomēr ieteiktu izlasīt pieteikumus, nevis runāt, ka šie 30 ir uzrakstījuši, ka ir kaut kādi racionāli argumenti, kāpēc viņiem nav jābūt kopējā novadā. Tur nav racionālu argumentu. Tur ir procedūra. Un, ja kāds ir tik drosmīgs, lai šodien arī pasaka, par kādu naudu tika algoti tie gudrie juristi, kas ieteica, ka Satversmes tiesa ir vienīgais atslēgas caurums, pa kuru var izlīst, lai sagandētu reformu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais premjerministra kungs! Kolēģi!

Es gribētu… Es praktiski piekrītu daudz kam, ko šeit teica cilvēki, kas neatbalsta šāda veida reformu. Arī “Jaunais laiks” ir skatījis gan savā domē, gan valdē jautājumu par teritoriālo reformu. Un mēs arī saprotam, ka tas ir nepieciešams. Es arī saprotu, ka šī reforma ir valstij nepieciešama. Bet tādu reformu, kur netiek risināti jautājumi par cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu, kur netiek risināti jautājumi par infrastruktūru, kur vispār nav skaidrs par budžetu, kāds tas būs, tādu reformu es nevaru atbalstīt. Arī mūsu partijas domes un valdes lēmumi neatbalsta šo reformu.

Un es arī lūdzu pārējos kolēģus šāda veida reformu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šorīt es paklausījos, ko par administratīvi teritoriālo reformu domā Aivars Lembergs.

Nevar nepiekrist tam, ko viņš ir teicis šodien savā intervijā Latvijas neatkarīgajā televīzijā. Viņš teica, ka reformas mērķis ir panākt, lai teritorijas attīstītos, un labākais modelis būtu 7 republikas pilsētas un 26 novadi.

Nevar nepiekrist šai domai. Vēl var papildināt, ka vajadzētu lemt jautājumu par Lielrīgas izveidošanu, lai pievienotu Rīgai piegulošās teritorijas, kuru galvenā funkcija ir dot iespējas atpūsties cilvēkiem, kas strādā un pelna naudu Rīgā. Varbūt vēl vajadzētu papildināt šo paketi ar likumu, kas regulētu Rīgas kā galvaspilsētas pamatfunkcijas un sakaru ar Latvijas valsti. Bet tas ir ļoti svarīgi un nekad, nekur vēsturē neviena reforma… Es pasvītroju: neviena reforma nav tikusi veikta tā, lai apmierinātu visus.

Šodien ir daudz svarīgāki jautājumi, it īpaši arī reformas kontekstā. Mūsu Latvijas valsts kuģis ļoti šūpojas vētrainā pasaules ekonomiskās krīzes okeānā. Un kuģa korpusā ir vairākas plaisas. Un šodien galvenais jautājums – vai vecie pagastveči vai jaunie novadu bosi varēs nodrošināt to, par ko sen jau bija norūpējies toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs un tagadējais premjers Ivars Godmanis, kurš teica, gan drusku citādākā kontekstā: “Ļoti atklāti runājot, es pateikšu skaidri un gaiši: sakarā ar brīvo cenu ieviešanu mani interesē tikai viens – kā mēs nodrošināsim ar pienu mazos bērnus?” Es ļoti baidos, ka tas jautājums ir galvenais jautājums, uz kuru reforma nedos atbildes, bet reforma ir jāveic, un tas likums ir jāpieņem. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Otrreiz šajā tribīnē es kāpu, noklausījies “Saskaņas Centra” frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča runu, kurā viņš nosauca visu to, kas ir pret šo teritoriālo reformu, par politisko tirgu. Taisnība, Jāni Urbanovič! Politiskais tirgus jau ir noticis, un par to ziņo itin visi, izņemot dažus jūsu spārna plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Proti, tā kā Zaļo un Zemnieku savienība acīmredzot neatteiksies aizstāvēt savu elektorātu, valdība var krist, ja nevar pieņemt šo pašvaldību teritoriālo reformu. Tirgus ir noticis, Tautas partija jau ir apsolījusi jums ministru vietas, apsolījusi uzņemt jūs valdībā un tā tālāk. Tā ka jūs esat tieši tirgus dalībnieki! (Aplausi zālē.)

Tālāk. Kā to rādīja Latvijas televīzija, kurā varējām dzirdēt dažus Ministru prezidenta Godmaņa vārdus, domāju, ka tā ir patiesība, ka arī Ministru prezidents kā šo koalīcijas partiju pārstāvis ir piedalījies šajā tirgū. Pārlicis pašvaldību teritoriālās reformas izskatīšanu no pagājušās sēdes uz šo sēdi. Mēs dzirdējām, ka tas noticis tāpēc, ka drošības dēļ bija jāaprunājas vēl arī ar PCTVL. Tādēļ lūdzu neapvainot citus par politisko tirgu, ja paši jau šo tirgu esat izveidojuši.

(No zāles dep. V.A.Krauklis: “Visvaldi, kauns!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Valdības vadītāj! Es runāšu ļoti īsi. Jā, taisnība, Latvijas karti jau noteiks mūsu balsojums šodien Saeimā. Bet es gribu mums visiem likt pie sirds vienu, es domāju, neapgāžamu patiesību, ka šajos daudzajos gados, kopš jaunās robežas Latvijas kartē esam mēģinājuši ievilkt, šo karti katru dienu ir veidojuši visi Latvijas cilvēki kopumā, un īpaši arī pašvaldību vadītāji vai nu spēja, vai nespēja vienoties par kaut ko, nevis pret kaut ko. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Arī es patiesi uzskatu, ka reforma, kāda tā ir šobrīd, pirmkārt, nav skaidra. Otrkārt, tā nebūt nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Un šeit, godātie Tautas partijas kolēģi, jūsu četri ministri, sākot ar Radzeviča kungu, kuru jūs “pārpirkāt”, piedodiet, par ministra amatu no “Jaunā laika” 2004.gadā, bija sākums šim procesam. Tas ir pirmais.

Otrais, godātie kolēģi! Tiešā veidā ministrs, Ministru kabinets ir atbildīgs par to reformas sadaļu, kura nav vis karte, par ko mēs šodien lemjam, bet ir saturs, Godmaņa kungs. Un saturs sastāv no pakalpojumu pieejamības, par ko Ministru kabinetā vienojas ministrijas – Izglītības, Labklājības, Zemkopības, Finanšu un tā tālāk. Tātad tā ir būtiska sadaļa, kas reāli nav tapusi, un šobrīd neviens nesaprot, kādā veidā šie pakalpojumi tiks sniegti. Tā ir vienkārši realitāte, un šeit tiešām ir jāuzņemas atbildība ne tikai Zalāna kungam, bet ministriem, kuriem bija pienākums to izdarīt.

Otra lieta, kas nav izdarīta. Tā ir otrā līmeņa pašvaldību koncepcijas izveide. Zalāna kungs, jums likums nosaka līdz šā gada beigām iesniegt koncepciju. Es ļoti ceru, ka šī koncepcija ir tapšanas stadijas beigu procesā, un es ļoti ceru, ka Saeimā tā tiešām tiks iesniegta atbilstoši tam, kā likums to nosaka, kā mēs šeit, Saeimā, esam balsojuši.

Nākamā lieta, kolēģi! Un viena no svarīgākajām. Joprojām neviens šeit zālē sēdošais nerunā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kas šobrīd ir viena no atslēgas lietām, par to, kā šīs pašvaldības strādās, kā tās dzīvos, kā tās spēs dot saviem cilvēkiem skolas, sociālos pakalpojumus. Šī finanšu izlīdzināšana joprojām ir lielais nezināmais. Līdz ar to tas, ko mēs šeit diskutējam, kolēģi, ne vienmēr ir pamatoti un kompetenti.

Un atkal, godīgi runājot, man liekas, ka lielas problēmas, liela daļa problēmu šajā valstī rodas tieši no nekompetences. Ja mēs divos lasījumos jau esam skatījuši šo likumprojektu, kas būtībā runā par to, kurš lemj par karti – Ministru kabinets vai Saeima –, un divos lasījumos tas nav izraisījis šādas debates un tik karstu pretimstāvēšanu, bet trešajā lasījumā, kad tieši tiek robežas nospraustas, nez kāpēc tieši šobrīd parādās šie jautājumi. Tad, kolēģi, padomāsim, vai mēs visi kopā – šeit, zālē, sēdošie – jūtamies pilnīgi kompetenti visās šā likuma niansēs, visā, kas te ir rakstīts un kas te nav rakstīts. Varbūt jāpēta atsevišķas detaļas, kas tur ir?

Un, ja mēs runājam tikai un vienīgi, teiksim, ar politiskām lielām frāzēm un saukļiem, vai tas ir Latvijas valstij ilgtermiņā izdevīgi un svarīgi… Principā, kolēģi, iztēlosimies, kas notiek, ja mēs noraidām šo likumprojektu. Nekas jau tāds… nekas jau tāds. Vienkārši spēkā paliek jau šobrīd pieņemtais Ministru kabineta lēmums ar karti par 112 pašvaldībām, kurā nav ne Skrīveru, ne Suitu novada, kurā nav Baltinavas un tā tālāk. Tas vienkārši tā ir.

Tātad mēs jau varam mēģināt šeit nobalsot, ka saule no rītiem nelec, bet riet. Mēs to varam darīt. Bet saule kā lēca, tā arī lēks no rītiem.

Tāpēc, kolēģi, es saprotu, ka ir viena lieta tiešām… politiskā diskusija par tēmu “reforma” ir laba vai slikta… Es to cienu, respektēju, un jebkurā veidā es uzskatu, ka tas ir pareizi. Bet arī šeit, šajā zālē, ir jābūt kaut nelielai kripatiņai kompetences, par kādām tehniskām detaļām mēs šeit runājam. Un šīs detaļas ir – kas nākamos desmit, piecpadsmit un varbūt vairāk gadus lems par nākamo novadu apvienošanos, šķelšanos, izveidošanos. Par to, kas būs republikas pilsētas, pēc kādiem kritērijiem tās tiks noteiktas un tā tālāk.

Un es esmu dziļi pārliecināts, ka par to ir jālemj Saeimai, nevis Ministru kabinetam, kolēģi! Es joprojām uzskatu, ka šajā diskusijā mums vajadzētu iekļaut vismaz nelielu daļu arī no šīs tematikas, nevis runāt tikai par to, kas mums te no malas liekas un kā ir pareizi.

Es esmu ļoti daudz runājis no šīs tribīnes visa šā likuma tapšanas gaitā, un es vienmēr esmu uzskatījis, ka atbalstīt var tikai kvalitatīvu reformu. Diemžēl šī reforma šobrīd nav kvalitatīva. Un man nav pamata cerēt, ka tā tāda būs.

Un tāpēc “Jaunais laiks” kopā saka – jā, mēs atbalstīsim tikai kvalitatīvu reformu un nekādā veidā atkal neiesim kaut kur! Un tomēr šobrīd mēs raudzīsimies, kā mēs nobalsosim par šo konkrēto karti, vai tas atbilst tiem principiem, par ko mēs esam runājuši.

Tā ka, kolēģi, es aicinu diskutēt kvalitatīvāk. Es aicinu runāt par saturiskām lietām, kas tiešām satrauc mūsu cilvēkus ārpus Rīgas un novados. Un aicinu nevis tikai izteikt politiskus lozungus, noliegumu vai apliecinājumu, kas tiešām ir politiski izdevīgi kādam, bet runāt par saturu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs… deputāte Silva Bendrāte vairs nevēlas, kā es saprotu… Tomēr vēlas? Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģis Artis Kampars jau daudz ko pateica. Tomēr es arī vēl gribu akcentēt tos dažus jautājumus, kas man liek tomēr nākt šeit tribīnē un kas man gluži īsti nepatīk tajā visā, ko mēs šodien runājam un sakām.

Tātad es vēlreiz gribu akcentēt. Mēs neesam neviens acīmredzot šajā zālē pret šo jautājumu atrisināšanu reformas ceļā, jo no tā ir savs labums. Tomēr esam par to, lai uz visiem būtiskākajiem jautājumiem tiktu atbildēts; un uz tiem nav šajā brīdī saņemtas atbildes.

Mūsu cilvēki, “Jaunā laika” cilvēki, ir deleģēti strādāt šajā komisijā, līdz pēdējam brīdim iestājoties par tiem loģiskākajiem un labākajiem risinājumiem. Taču tas nenozīmē, ka tas, kas galarezultātā ir izdevies, ir tas, par ko var iestāties viss “Jaunais laiks”.

Un es gribu teikt arī to, ka tie jautājumi, kas nav atbildēti… Man liekas, ka būtu… ka būtu faktiski jāieklausās… Ja šīs lietas ir Satversmes tiesā, vajadzētu arī sagaidīt atbildi, jo nav jau nekur tik ļoti jāskrien.

Tāpat ir neskaidri šie finansiālie jautājumi. Es izbraukāju Kurzemē vairākus novadus, vairākus pagastus un uzklausīju arī cilvēkus, kas bija uztraukušies par reformu. Un finanšu jautājums ir būtiskākais, kas viņus satrauc. Tātad gan šis negatīvais pūrs – šie kredīti, gan tas finansiālais galējais ienākums, kur divi vai trīs, vai četri pliki tiek salikti kopā, vai tur tā bagātība radīsies, un kāpēc bagātie negrib nevienu pliku sev klāt pielikt? Un kā tad rezultātā šeit ir saveidots? Tāpat arī par tiem pavisam parastajiem ikdienas tehniskajiem un finansiālajiem termiņiem pārveidošanās procesā. Tas nav tik vienkāršs jautājums tagad, kad valstī ir krīze. Pašvaldība skaita katru santīmu, katru latu, un tas jautājums ir atklāts.

Runājot par brīvprātības principu, jā, 30 lietas ir Satversmes tiesā, un kāds saka, ka tas ir ļoti maz, tas nav nekas. Tomēr tagad šīs pašvaldības tiek sauktas gan par viltniecēm, gan par sliktajām, gan par tādām, kam ir tukšas prasības, kam nav argumentu, kam ir vispār paveicies ar tādiem gudriem juristiem. Tomēr tas ir demokrātijas process, un, ja vēl 90 domā, tad mēs varam sagaidīt tiesas procesus reformas pieņemšanas rezultātā. Un 90 un 30 kopā jau ir viena piektā daļa pašvaldību, tas vairs nav maz.

Lūk, tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nav tikuši uzklausīti līdz galam, ka nav uzklausīti un izanalizēti viņu argumenti, ka varbūt ir bijis kāds spiediens, varbūt arī bijis šis kārdinošais “āķis”, šie 200 tūkstoši latu, – tātad visi jautājumi nav skaidri. Un lietuvieši šajā pašā brīdī tepat kaimiņos saka: “Tikai neatkārtojiet mūsu kļūdas, mums bija ļoti lieli novadi, vajag mazākus.” Vai mums būtu jāatsakās no reformas? Nē, mums nav no reformas jāatsakās, bet vai mums reforma ir jāsteidz, lai mēs paspētu aizskriet līdz pašvaldību vēlēšanām? Manuprāt, šī steiga vienkārši gandē šo procesu. Un Eiropas un pasaules pieredze liecina, ka reformas var notikt daudzus desmitus gadu, tās notiek pa posmiem, secīgi, loģiski. Kāpēc tad mums ir jāielec uzreiz tajās biksēs jeb tajā galarezultātā, ko gribam sasniegt? Tas varētu nozīmēt tikai to, ka mēs labāko nesasniegsim. Mēs nez kāpēc negribam mācīties no citu kļūdām. Varbūt tomēr ir jēga padomāt, kā šo reformu grūtajos krīzes apstākļos iesaldēt uz kādu gadu vai diviem, jo tas pacēlums ir liels, ir ļoti daudz jau izdarīts, tas process ir ļoti labi iesākts. Šis viens posms ir diezgan tālu pavirzīts uz priekšu, kāpēc mēs nevaram debatēt kādu gadu vai divus, teiksim, tāpat turpinot, neatslābstot un nemazinot šo aktivitāti? Debatēt par labāko variantu.

Un visbeidzot es gribu teikt – šodien mēs balsosim par to, un, iespējams, atkal nostrādās balsošanas mašīna… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kāda mašīna?”) Tieši tā – piespiežot podziņu! Un tas man ļoti nepatika arī balsojumā par iepriekšējo, par krīzes plānu, jo parlaments ir padarīts par tādu balsošanas mašīnu. Šis ir ļoti atbildīgs brīdis, jo mēs, ātri steidzoties, aizmirstam, ka mēs, iespējams, kaut ko sāksim zīmēt smiltīs, bet mēs nedrīkstam zīmēt smiltīs, jo mēs zīmējam savas valsts un savas tautas nākotni.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

Jūs pirmo reizi par šo punktu esat debatējusi pirms sēdes pārtraukuma. Tā kā šī ir otrā reize, jums ir divas minūtes.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Vispirms par saturiskām lietām. Kas tad notiek, ja šodien šo likumu nepieņem? Nekas!

Paskatieties, lūdzu, 172.priekšlikumu. Paliek spēkā vecais likums, kas tika pieņemts 1998.gadā ar grozījumiem 2007.gadā. Un, proti, visi gaida Satversmes tiesas spriedumu, jo šo karti, ko tagad iezīmē te deputāti, kuri, kā nupat “De facto” pārbaudīja, nemaz nezina, kur tie vairāk nekā 100 novadi atrodas, bet visi ir gatavi balsot. Nekas nenotiek! Pagaidīsim Satversmes tiesas spriedumu.

Otrkārt. Šeit kolēģi no Tautas partijas runāja: “Ak, tu kungs, kas nu tagad par advokātu biroju te ir paņemts! Par kādām naudām Satversmes tiesā vērsušies!” Demokrātiskā un tiesiskā valstī tā ir viena no demokrātijas iezīmēm, ka var kontrolēt likumā noteiktās personas, Ministru kabinetu vai likumu neatbilstību Satversmei. Un jums vajadzētu zināt vismaz to – ja šis pieteikums ir uzrakstīts juridiski nekvalitatīvi, Satversmes tiesa vispār lietu neierosina.

Kas tad notiks, ja šodien mēs to likumu nepieņemsim? Pagaidīsim, ko teiks Satversmes tiesa. Vai tiesa pateiks, ka tiešām vairāk nekā 30 pašvaldību, kas ir vērsušās Satversmes tiesā, ir pareizi traktējušas šo 1.pantu vai ne. Bet jums jau laikam no tā ir bail, un tāpēc jūs te spiežat to visu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies. (Aplausi.)

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Apspriežot 19.priekšlikumu, manuprāt, daudzi ir aizmirsuši, ko mēs apspriežam.

Un tomēr. No šīs tribīnes runāja deputāts Lāča kungs, un es noskaidroju – viņš pārteicās. Viņš uzskatīja, ka notiek pārrunas starp valdošajiem un “Saskaņas Centru”, bet pateica kļūdaini – PCTVL.

Mēs esam partija ar savu ideoloģiju. Ja mēs uzskatām, ka vienošanās ir slikta, nevaram to parakstīt, mēs to neparakstījām.

Sēdes vadītājs.

Šis ir politisks paziņojums…

J.Pliners.

Ja mēs uzskatām, ka budžets ir slikts, mēs arī par to nebalsojām. Un mūsu viedokli par šo likumu jau es izteicu.

Tātad PCTVL nav “Saskaņas Centrs”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet, Plinera kungs, paziņojumiem ir cita kārtība.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Man vispirms ir viens jautājums “Jaunajam laikam”. Kā zināms, priekšlikumi, saskaņā ar kuriem netika atbalstīta gandrīz 20 novadu tieksme uz patstāvību, tika atbalstīti tieši ar “Jaunā laika” deputātu Arta Kampara un Sarmītes Ķikustes balsīm. Kā tad iznāk, kāda tad īsti ir “Jaunā laika” nostāja? Pieņemsim jebkuru variantu, bet tad lūdzu to skaidri formulēt!

Tālāk. Jautājums par demokrātiju. Šajā zālē izskanēja viedoklis, ka demokrātija ne vienmēr ir labākais veids, kā risināt problēmas. Dīvaina nostāja. Šķiet, ka mums, kaut arī lielāko daļu savas dzīves esam pavadījuši citā iekārtā, tomēr ir bijis pietiekams aklimatizācijas laiks un, šķiet, 21.gadsimta Eiropas Savienības valstī vērsties pret demokrātiju nu nebūtu pieļaujams.

Un trešais. Pilnībā nevaru piekrist nostājai, ka tā sauktā skolu tīkla optimizācija nav saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Šī saikne ir un ir pat ļoti cieša, jo vienmēr vieglāk ir lemt par citu bērna likteni. Vienmēr vieglāk ir izdomāt optimālu modeli uz papīra, nekā ieklausīties sava tālākā kaimiņa balsī un spriest par problēmām pavisam citā lielas administratīvas vienības galā. Un nevaru piekrist tieši tādēļ, ka pilnībā nav sakārtoti jautājumi, kas saistās gan ar izglītību, gan ar sociālo infrastruktūru.

Pilnībā piekrītu kolēģei Čepānei, ka labāk ir nesteigties. Labāk nomērīt ne tikai 7, bet 70 reizes, tas grieziens var būt ļoti sāpīgs gan valstij, gan arī katram šīs valsts iedzīvotājam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim, otro reizi...

Deputātam Jānim Reiram, otro reizi...

Deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamais valdības vadītāj! Godājamie kolēģi! Šī reforma tik tiešām šodien nav politisks jautājums. Mēs šeit debatēs dzirdam ļoti daudz emocionālu frāžu un emocionālu argumentu. Tiem ir tiesības pastāvēt, un tie vienmēr pastāvēs.

Taču es gribu jums atgādināt, ka par šo reformu… Tā nav tapusi kaut kur kabinetu klusumā, kaut kur ierēdņu galvās. Par šo reformu sāka runāt 1992.gada beigās. Latvijas Republikas Augstākā padome izveidoja speciālu apakškomisiju, kura sāka runāt par šīs reformas nepieciešamību. Šī reforma, pēc manām domām, ir pietiekami plaši sabiedrībā diskutēta.

Mums ir bijis 15 gadu, lai brīvprātīgi apvienotos. Un tas kompromisa līmenis, kas ir sasniegts šodien, ar kuru nāk klajā komisijā – ka 97 procenti pašvaldību ir vienojušās, 7 procentiem pašvaldību ir savs uzskats par šo reformu, – tas, manuprāt, ir ļoti augsts kompromisa līmenis, un kopumā tas būtu, manuprāt, atbalstāms.

Otrkārt. Šī reforma šo 17 gadu laikā ir bijusi pakļauta visdažādākajām ietekmēm. Par šo reformu ir runājuši, domājuši, darījuši, rakstījuši arī ļoti daudzi zinātnieki. Ir izpētīta visu apkārtējo valstu pieredze. Kolēģi, Latvijā vien par šo reformu un reformas kontekstā vairāk nekā 40 cilvēki šodien ir aizstāvējuši vai nu maģistra, vai pat doktora grādu. Kolēģi, šai reformai ir arī zinātnisks pamatojums.

Un trešais, kolēģi, ko es gribu teikt. Šīs reformas mērķis, protams, ir ilgtspējīga attīstība. Ilgtspējīga attīstība nozīmē lielākas iespējas, lielāku spēju katrai pašvaldībai piedalīties dažādos projektos. Mūsdienu izpratnē tas nozīmē, piemēram, apgūt Eiropas Savienības naudu ar savu līdzfinansējumu. Tas nozīmē būt spējīgiem sakārtot savu infrastruktūru. Ja kāds man šeit saka: ja infrastruktūra nav sakārtota, nav jātaisa reforma –, tad, kolēģi, tā ir kaut kāda absurda loģika. Gluži otrādi. Tāpēc, ka mēs neesam šo reformu veikuši ātrāk, šobrīd varbūt šur tur tā infrastruktūra arī ir sliktāka. Šī reforma ir nepieciešams priekšnoteikums, lai infrastruktūra sakārtotos. Kolēģi, es intereses pēc apskatījos un mēģināju saskaitīt tās pašvaldības, kuras it kā šodien ir pret reformu. Cik starp tām ir tādu, kas maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, cik ir tādu, kas neko nemaksā, taču arī nesaņem, un cik ir saņēmēju. Gribu, kolēģi, teikt, ka dominējošais to skaits ir saņēmējas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Katru gadu tās saņem 6,8 miljonus latu. Ja es, teiksim, atrastos šādas pašvaldības vadītāja vietā, man nebūtu nekādu iebildumu bezgala ilgi sēdēt un vadīt mazu pašvaldību un visu laiku teikt: “Valsts man nedod pietiekami daudz. Dodiet man vēl! Dodiet man vēl!” Un katrreiz, kad pie manis atnāk, teiksim, kādi cilvēki no kādas ministrijas vai kāda Eiropas Savienības fonda, vai kādi citi cilvēki, katru reizi teikt: “Ziniet, mēs esam maza pašvaldība, valsts mums nedod, un tāpēc mēs neko nevaram. Un, ziniet, tāpēc mums ir slikta infrastruktūra. Un, ziniet, tāpēc bērni bēg no mums, tāpēc ģimenes pārceļas uz tām vietām, kur šī infrastruktūra ir un kur dzīve ir labāka!” Kolēģi, arī tās pašvaldības, kas ir maksātājas, lielā mērā ir pret šo reformu. Ir pašvaldības, kas… ja jūs uzmanīgi paskatīsieties kartē, tās atrodas apkārt lielajām pilsētām un savā ziņā profitē uz šo lielo pilsētu infrastruktūras rēķina, pašas nepiedalās un bieži vien ir pilnībā pret šīs infrastruktūras sakārtošanu un kārtošanu.

Kolēģi, nobeigumā es gribu teikt, ka katrai nācijai ir jāspēj sevi pārvaldīt. Jāsaka gan, ka ne katra nācija spēj sevi pārvaldīt. Un varbūt tieši tāpēc ir daudz tādu nāciju, kurām nav pašnoteikšanās tiesību un nav savas valsts. Manuprāt, kolēģi, šis jautājums ir tieši jautājums par to, vai mēs spējam sevi pārvaldīt. Jo stabilas, ilgtspējīgu attīstību nodrošinošas pašvaldības ir tieši tas, kas ir nepieciešams stabilas valsts attīstībai.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs balsot par reformu, atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Esmu pārliecināts, ka tas būs vēl viens apliecinājums tam, ka mēs esam nācija, kura spēj sevi pārvaldīt, zina, kas tai vajadzīgs, lai sevi pārvaldītu, un spēj šad un tad pieņemt arī varbūt ne tik populārus lēmumus, kā mums visiem to gribētos darīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram, šķiet, otro reizi.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es gribu pastāstīt (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nu nevajag stāstīt!”) par motīviem un par balsojumiem. Kā mēs zinām, Kārtības rullī ir noteikts, ka likums tiek pieņemts tikai tad un tajā brīdī, kad ir nobalsojusi Saeima. Komisijas balsojumam, likumprojektu skatot Saeimas Sēžu zālē, ir ieteikuma raksturs. Un, piemēram, es domāju, ka labāk un korektāk būtu tikt skaidrībā pašiem ar saviem balsojumiem, piemēram, par atbalstu PVN, par atbalstu grāmatām un citām lietām, nevis jautāt citiem cilvēkiem...

Sēdes vadītājs.

Runāsim, lūdzu, par šo likumu!

J.Reirs.

Tā ka es vēlreiz lūdzu izpētīt labāk Kārtības rulli un saprast, kā tiek veidoti balsojumi un pieņemti lēmumi likumdošanas procesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā… Bet īstenībā jūs pats šobrīd pārkāpāt Kārtības rulli, jo mēs runājam par priekšlikumu.

Vārds deputātei Annei Seilei, otro reizi.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es runāšu par 19.priekšlikumu un par gaitu, kādā mēs apspriežam šo likumu.

Likums ir ārkārtīgi svarīgs. Pašlaik mēs runājam par 19.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts daļēji. Lai tā arī paliktu! Es domāju, ka šeit pat nav jāprasa Saeimas balsojums. Pāriesim pie nākamajiem priekšlikumiem.

Bet, ja “Pilsoniskās Savienības” deputāti kaut kādā veidā ir aizvainojuši citu frakciju deputātus, es savā vārdā kā frakcijas vadītāja par to atvainojos, jo mums visiem kopā ir jādomā par to, lai mēs pieņemtu sakarīgu reformu un lai šī reforma varētu stāties spēkā, nevis jācīnās partijām savā starpā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Augsti godātā Saeima! Ministru prezidenta kungs!

Jā, protams, šodien mēs esam tādā stadijā, ka tas, kādā veidā reforma virzīsies tālāk, ir atkarīgs tieši no jūsu lēmuma, un tieši par to jau arī ir šis 19.priekšlikums.

Es nevaru piekrist tiem, kas saka, ka procesi, kuri ir bijuši šeit, nav bijuši pietiekami demokrātiski, nav bijis brīvprātības un tā tālāk. Mums ir bijis nedaudz vairāk kā 15 gadu laika, un visu laiku ir bijusi brīvprātība. Un šajā brīvprātības laikā mums no vairāk nekā 500 pašvaldībām ir izveidojušies tikai 37 novadi. Un tas, ka mēs izbeidzam brīvprātību, pareizāk sakot, esam to izbeiguši, nav ne mans, ne Ministru prezidenta, ne jūsu šodienas lēmums, jo patiesībā brīvprātība jau ir izbeigta ar diezgan sen Saeimā pieņemto Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurš paredz, ka brīvprātības vairs nav. Un šobrīd mēs esam tajā posmā, kurā valdība ir pieņēmusi karti, vairākas reizes diskutējot, un tajā posmā, kad iespēja šo lēmumu kaut kādā veidā koriģēt ir tieši jūsu rokās.

Protams, es kā ministrs varu teikt, ka 26 rajoni (pēdējā laikā izskan šādi viedokļi), ja tie tiek pārveidoti par novadiem, iespējams, ir ekonomiski pamatotākais variants, taču tas, kas ir ekonomiski pamatots, ne vienmēr nonāk līdz galam sākotnējā veidā, jo ir ļoti daudz politisku kompromisu. Un tā karte, kas ir komisijas priekšlikumā (attiecīgajā 2.pielikumā) un daudzos citos priekšlikumos, – tā karte šobrīd ir vislabākais politiskais kompromiss. Jā, tās ir atkāpes… tās ir atkāpes, kas dos šo ietvaru, par kuru daudzi deputāti minēja… ka reforma nerisina to un nerisina vēl kaut ko… Protams, tāpēc, ka tie likumi, kas risina daudzus jautājumus, kā dzīvos pašvaldības, jau ir pieņemti, šis ir likums par ietvaru: kāds būs tas ietvars, kurā politiķiem vietējā līmenī būs iespējas vai nu izdzīvot, vai attīstīties.

Protams, tiem, kas aizstāv mazās pašvaldības, ir jāsaprot, ka tām dzīvot būs daudz grūtāk, un tas būs atbalstīts nevis viņu pašu līmenī, bet tieši šeit.

Un vēl. Par projektu “102”, kuru toreiz “Jaunā laika” ministrs un “Jaunais laiks” atbalstīja… un par projektu “167”, kas bija Māra Kučinska... Bija apmēram tikpat daudz pretinieku, cik šobrīd ir to, kuri ir pret šo konkrēto karti vai šo konkrēto ietvaru Latvijas pašvaldībām.

Tā ka protestētāji būs vienmēr. Un es arī savās diskusijās ar viņiem esmu aicinājis tomēr mēģināt vienoties un rast kaut kādu sapratni par to, ka karte pati par sevi neko neatrisinās. Tā vai nu dos iespējas gadījumā, ja būs lieli novadi, vai arī šīs iespējas atņems, ja novadi būs mazi.

Tāpēc es aicinu arī turpmāk diskutēt tā, lai šā likuma ietvaros mēs pieņemtu labāko ietvaru, un šobrīd, manuprāt, labākais tomēr ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministri! Klātesošie!

Mēs atceramies to nakti, kad bija jāpieņem ļoti nopietni lēmumi, un es vēlreiz gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kas tos pieņēma. Viens no iemesliem, kāpēc arī es iestājos par to, lai šīs debates pārnestu uz šodienu, bija šā jautājuma svarīgums.

Es tiešām esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ir būtisks vēsturisks lēmums, kas, pēc manas dziļas pārliecības, ir pieņemams un tāpēc arī apspriešanai jābūt… jā, gan emocionālai, gan politiski, gan ekonomiski, gan sociāli pamatotai un kompetentai (cik nu tās kompetences mums katram ir, protams).

Man ir bijusi iespēja šajā zālē būt līdzdalībniekam, ņemt dalību ļoti daudzās, ļoti asās reformās, un, ja mēs tā atskatāmies atpakaļ, tad pirmo trīs gadu laikā praktiski piecās vissmagākajās reformās nācās būt iniciatoram, mēģināt pārliecināt deputātus, un visas šīs reformas bijušas ļoti smagas. Un tāpēc es sākumā gribu salīdzināt tās.

Es gribu jums minēt pāris piemēru.

Mums bija izšķirošs brīdis 1991.gadā, kad bija runa par zemes reformu. Izšķirošs brīdis šajā zālē iestājās tad, kad, realizējot zemes reformu, bija jāpieņem lēmums, vai būs piespiedu noma vai nebūs. Faktiski lēmums bija šāds: atdot zemes īpašumus īpašniekiem, bet noslēgt piespiedu nomu ar kolektīvām saimniecībām, kas tajā laikā faktiski saimniekoja lauksaimniecībā, un nedot zemes īpašniekiem brīvas tiesības. Tas bija izšķirošs brīdis: ja būtu nobalsots uz vienu pusi, tad, es domāju, mēs būtu pilnīgi citādākā Latvijā un mums būtu pilnīgi citādāka uzbūve laukos.

Toreiz, būdams Ministru padomes priekšsēdētājs, es lūdzu visu Latvijas Tautas frontes frakciju veikt izbraukuma sēdi, slēgtu sēdi, Jūrmalā, kurā mēs – kas ir bijuši Augstākajā padomē, tie atceras – apspriedām šo jautājumu. Es sēdes sākumā uzstājos par šādu lietu. Bija paredzams, ka šādām tektoniskām, milzīgām izmaiņām tautsaimniecībā, lauksaimniecībā, kur mainās zemes īpašuma tiesības un kolektīvām saimniecībām reāli vairs nav īpašuma vai saimniekošanas priekšmeta, sekas būs ļoti radikālas. Un es faktiski piedāvāju pat tādu variantu, ka daļu no šīm rentablajām saimniecībām varētu uz laiku paturēt, kamēr reāli izveidosies konkurence no privātiem saimniekotājiem laukos, bet deputātu atbilde bija konkrēta un bija pareiza, jo no juridiskā un morāli tiesiskā viedokļa bija samērā bezcerīgi cilvēkam teikt: ja mana zeme, tēvu zeme, ko man atņēma 1949.gadā, atrodas izputējušā kolhozā, tad es saņemšu to atpakaļ, bet, ja tā atrodas “Lāčplēša” teritorijā vai “Nākotnes” teritorijā, tad man nav tiesību to saņemt.

Rezultāts, būsim precīzi, ir tas, ka mēs esam pilnīgi izmantojuši un pabeiguši zemes reformu 17 gados, mēs esam pazaudējuši ļoti daudz darba vietu laukos. Tas ir jāpasaka atklāti un godīgi. Taču tajā pašā laikā man jāsaka, ka ar Eiropas Savienības palīdzību saimniekošana laukos beidzot – tiesa, ne pilnīgi, bet tomēr – no sava minimālā līmeņa ir pakāpusies un iet uz priekšu. Īpaša pateicība man jāizsaka tiem cilvēkiem, kas šeit, zālē, sēž un kas toreiz viennozīmīgi pēc sava toreizējā statusa un izcelsmes varēja mierīgi balsot pretēji un varēja mierīgi teikt “nē” attiecībā uz piespiedu nomu, un līdz ar to faktiski mēs zemes reformu nepabeigtu.

Redziet, pirmās Latvijas laikā, Kārļa Ulmaņa laikā, zemes reforma norisinājās 17 gadus, turklāt – atšķirībā no vēršanās Satversmes tiesā – vācu baroni vērsās ar prasību Nāciju līgā, un tas ir daudz augstāks līmenis. Un izglāba tikai viena situācija: Zemnieku savienība toreiz pārliecināja sociāldemokrātus, ka nedrīkst atņemt zemi par velti, ka ir jāsamaksā vismaz simboliska maksa par šo zemi, ko atsavināja vācu muižām, un tas tika izdarīts. Pretējā gadījumā Nāciju līgas lēmums varētu būt bijis arī citādāks.

Otrās reformas laikā trīs gadus es biju zemes reformas priekšsēdētājs – būdams diezgan aizņemts arī ar vairākām citām lietām, tomēr biju. Mēs to arī beidzām pēc 17 gadiem.

Tagad mēs esam ļoti izšķirošā brīdī – mums ir jāpieņem lēmums par šo reformu. Kāpēc mums ir šāda uzbūve šajā valstī – vairāk nekā 450 pagastu, tik daudz pilsētu? Kāpēc tik daudz mazo skolu, kāpēc tik daudz ir mazo slimnīcu? Kāpēc tik daudz? Šī infrastruktūra ir tik ļoti sīka un sadrumstalota, ka jau ilgus gadus absolūti neatbilst mūsu iedzīvotāju blīvumam, mūsu iedzīvotāju migrācijai, dabiskajai dzimstībai un mirstībai. Kāpēc? Tāpēc, ka šī sistēma ir izveidota… faktiski sākta veidot Aleksandra II laikā un reāli atbilda toreizējām komunikācijas, satiksmes iespējām. Tāpēc arī pārvietojās ar zirgu pajūgiem, tāpēc nebija iespējas pārvarēt lielākus attālumus neviena cilvēkam vajadzīga pakalpojuma saņemšanai. Nebija šādas iespējas.

Tagad esam citā situācijā, taču mums šī uzbūve ir palikusi no tiem laikiem. Tā problēma ar šādu uzbūvi – tā ir ļoti cilvēciska un ļoti saprotama. Mums, latviešiem, ir pilnīgi skaidrs: mums vienmēr būs daudz tuvāks mazs, bet savs, nekā liels un kopējs. Tā nu tas ir! Tas ir redzams mūsu mentalitātē.

Problēma ir tā, ka

a) mēs to nevaram vairs uzturēt un finansēt;

b) zināmā mērā tas ir vēstures mantojums, kurš vairs neatbilst realitātei uz vietām, vadoties no cilvēku blīvuma, no reālās situācijas, no tā, kā ir izmainījušās un kādas tagad ir cilvēku skaita ziņā attiecības starp pilsētu un laukiem, starp lielo Rīgu un apkārtesošajiem rajoniem, starp rajonu pilsētām un tām vietām, kur ir maz cilvēku palicis.

Labi. Ja mēs vadīsimies no principa, ka mēs nedarām neko, te ir divas problēmas. Būsim pilnīgi precīzi: tāda reāla informācija par īpaši atbalstāmiem reģioniem un par Reģionālā fonda aktivitāti beidzās tad, kad parādījās Eiropas fondi. Jo faktiski tie pilnībā aizstāj šo investīciju programmu.

Bet pēdējā informācija no Reģionālā fonda bija ārprātīgi negatīva. Ja esošo sistēmu saglabājam, mums atšķirības tikai pieaug. Mums tajā laikā, 2001.gadā vai 2002.gadā, kas ir pēdējais, kad ir bijusi Reģionālā fonda atskaite... Jūs varat to izlasīt, tā ir publicēta.

Ja mēs skatāmies kopproduktu uz cilvēku Latgalē un Zemgalē, tad tie būtu 14–16 procenti no Eiropas līmeņa, un Rīgā toreiz bija 37 procenti. Turklāt nepatīkami bija tas, ka atsevišķos mazos pagastos, tādos kā Rēzeknes rajonā, IKP uz iedzīvotāju samazinājās, kad mēs ziņojām, ka kopumā mums IKP iet uz augšu. No turienes... es nezinu... es varu minēt tikai, kā es saprotu, racionālu argumentu: tas nozīmē, ka esošā uzbūve netuvina dzīves līmeni. Viņa to attālina.

Un tas nav tikai tāpēc, ka nevarēs apgūt Eiropas fondus. Es nerunāju par potenciālām lietām, es runāju par faktiskām lietām – ka kopprodukts uz cilvēku reģionālā griezumā, ņemot vērā, ka tas administratīvi eksistē mazajos pagastos, diemžēl nav stimulējis to, lai viens no mērķiem – policentriskā attīstība – izlīdzinātu attīstību Latvijā. Lai cilvēki nedzīvotu pilnīgi atšķirīgi. Lai tas būtu iespējams. Un tas ir fakts. To var pierādīt ar skaitļiem. To nevar apstrīdēt.

I.Godmanis.

Labi. Vai ir vēl kādi argumenti? Kas notiek tad, ja mēs nedarām neko? Būsim godīgi. Būsim godīgi! Arī mani centieni panākt kompromisu… Es esmu ļoti smagā stāvoklī – es esmu valdības vadītājs. Un arī koalīcijas partijas, divas lielākās, ir ļoti, fundamentāli atšķirīgās pozīcijās, turklāt kopējais mūsu mērķis... deklarācijā rakstīts – reformu pabeigt likuma veidā... Atšķirība būs fundamentāla. Tas, ko es klausījos jau naktī... un tagad es redzu, ka … Būsim godīgi: faktiski nav runa par pašvaldību skaitu kā tādu, sāk izskatīties, ka runa ir par to, ka ir cilvēki, kas ir pret to, aicina vispār nedarīt šo lietu, uzskatīdami, ka šī lieta par labu nenāks. Un tas tā ir – tiem cilvēkiem ir tiesības tā domāt, tajā skaitā arī deputātiem.

Bet es jums minēšu vairākus piemērus. Ar ko tad ir jārēķinās, ja mēs paliekam pie šīs tēmas, kas ir? Redziet, kāda ir mūsu situācija: esam recesijas fāzē. Mūsu ekonomika ļoti strauji samazinās.

Vakar es tikos ar lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem... nevis ar vadītājiem, bet ar finanšu lietās atbildīgiem cilvēkiem, un mēs izanalizējām divas lietas: kas tagad reāli notiek ar jaunās apkures stāšanos spēkā, kā izmainās pabalstu struktūra un kā pēc mūsu parlamentā pieņemtā lēmuma visas šīs lielās pilsētas mēģina sabalansēt savu budžetu. Un tad, lūk, no turienes izriet viens elementārs secinājums: Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī fundamentāli samazinās ienākumu līmenis, prognozē samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī par 22–24 procentiem. Prognozē! Ja tas notiks tā, mums nebūs nekāda pamata, balstoties uz esošo izlīdzināšanas likumu, piespiest – pastāvot tādam samazinājumam! – donorus, lai viņi turpinātu maksāt akceptoriem to pašu summu, ko akceptori cerēs saņemt, vadoties pēc vecā sadalījuma. Pat nemainot formulu, mēs nonāksim pie situācijas, ka īpaši mazu izmēru pašvaldības pārstās eksistēt finansiāli. Un tas notiks gada vidū. Tas nebūs reģionālās reformas rezultātā, bet finansiāli tie līdzekļi, ko viņi saņem no donoriem, ņemot vērā, ka viņu pašu līdzekļi ir pilnīgi nepietiekami, lai varētu paši sevi administrēt, šo pašvaldību eksistenci pārtrauks nevis reģionālās reformas rezultātā, bet finansiālas problēmas rezultātā, un tad tīri definitīvi tajās visās parādīsies administratori. Un mums nekas cits neatliks, kā vien šīs pašvaldības nolikt uz stabilizāciju... vai tā saucamajā stabilizācijas statusā, kad mums ir jāieceļ administrators. Bez diskusijām!

Šeit nav nekādas iespējas. Šeit ir absolūti nežēlīga matemātika. Mums neizdosies izlietot karaspēku vai ko citu, lai piespiestu Rīgu, piespiestu lielās pilsētas, kurām reāli samazinās ieņēmumi... Ka tās uz citu ieņēmumu samazināšanas rēķina subsidēs tos pagastus, kas ir ārkārtīgi mazi, un šie pagasti būs saņēmēji tikai tāpēc vien, ka šiem pagastiem šī nauda ir nepieciešama – tas vienkārši nebūs tā! Mēs esam demokrātiskā valstī. Mums būs Satversmes tiesas lēmumi nevis saistībā ar šīm pašvaldībām, Čepānes kundze, – es atvainojos, es uzrunāju jūs –, bet mums būs lēmumi saistībā ar lielajām pilsētām... šie Satversmes tiesas lēmumu pieprasījumi.

Ja mēs runājam drusku tālāk, tad man jāsaka sekojošais. Kādus racionālus argumentus es varu minēt? Politiski ir samērā grūti pārliecināt, es domāju, politiskas organizācijas, partijas, kam tas ir ielikts principā. Es vienkārši minēšu racionālus argumentus, lai jūs tos izvērtētu.

Ja mēs skatāmies pirmo racionālo argumentu, es varu pilnīgi piekrist, ka šis ir vissliktākais gads, kad šī reforma mums jāīsteno. Bet problēma ir viena – mēs šo reformu neīstenojām, kā Bērziņa kungs precīzi teica, šos 16 gadus. Brīvprātības laiks eksistē vismaz 15 gadus. Un kas ir dīvaini? Tas, ka jebkuram ministram, nākot šeit, un jebkuram ministram, virzot šo reformu, novadu skaits būtiski neatšķiras. Un no pirmā modeļa, kas bija “102” un kas reāli izkristalizējās, kad Krūmiņa kungs bija ministrs, līdz tam modelim, kas ir Zalāna kungam, atšķirību praktiski nav nekādu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Mēs jau 1992.gadā nesākām runāt par pagastu skaitu. Mēs apmēram trīs gadus norunājām par to, vai būs deviņi centri vai pieci centri. Un tā mēs to arī neatrisinājām, kaut gan vismaz plānošanas reģionu skaitu mēs noteicām. Un tur mēs neesam vēl nekādus lēmumus pieņēmuši.

Nu, labi, tad mēs runāsim par to... jā, šis gads nav pats labākais, bet manis minētie argumenti parāda, ka mēs nevaram vilcināties. Labi, nav labākais! Un valsts ir atbalstījusi šo pasākumu vai nav? Ar pilnu atbildību es varu teikt, ka valsts un valdība ir vairāk nekā 90 miljonus šajā pasākumā jau ieguldījusi, un mūsu saistības ir turpināt to. Šie 200 tūkstoši, ko pagasti saņēma, pieņemot lēmumu apvienoties novados, ir pietiekami... Es ceru arī uz godprātību, ka viņi tos neizmantos, teiksim, patēriņam, bet drīzāk tam, lai šīs vietas, kas vairs nebūs ar deputātiem piepildītas pagasta padomēs... lai tur būtu visi tie paši cilvēki, kas tur ir arī tagad, lai viņi spētu sakomunicēties ar novadu vadību un lai viņi spētu nodrošināt šo pakalpojumu. Jo – būsim godīgi! – nedrīkst melot no abām pusēm. Attālums palielināsies. Jā, palielināsies! Būs nepieciešami vismaz viens, divi gadi, ja pat ne trīs – akomodācijai, piemērošanai, bet nevajag stāstīt to, ka tajā brīdī, kad pagastā vairs nebūs deputātu, kad būs aizsistas durvis ciet un tur neviens nesniegs nekādus pakalpojumus, par to atbildēs ministrs, par to atbildēs valdība.

Un tur ir arī investēta nauda, tāpēc es dzirdēju šos priekšlikumus un šādas domas jau pagājušajā gadā… pagājušajā reizē naktī… Tie nav taisnīgi. Tas nav godīgi!

Ko es vēl gribu teikt? Redziet, jautājums ir šāds. Ir pilnīgi bezcerīgi runāt par novadu reformu, ja mēs nerunājam tālāk par valsts struktūru reformēšanu. Viens no reāliem mērķiem, kā mēs varētu mēģināt šo valsti pārvaldīt racionālāk un administratīvi pareizi, ir pēc iespējas deleģēt tiesības uz leju, decentralizēt tiesības – no valdības struktūrām decentralizēt tiesības pašvaldību līmenī.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūs racionāli saprotat, ka deleģēt var tām struktūrām, kam ir administratīvā kapacitāte un kritiskā masa. Jūs nevarat deleģēt šīs tiesības 450 struktūrām. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka šī kritiskā masa ir nepieciešama. Šis izmērs ir nepieciešams. Ir nepieciešams, lai novada centrā būtu vismaz pilsēta vai pilsētiņa, kas varētu ap sevi kristalizēt visu to, kas ir šajā novadā, jo, tiklīdz mēs sāksim domāt, kā mums reģionalizēt tālāk policiju, kā mums darīt visas šīs lietas, neaizmirsīsim, ka daudzas valsts iestādes nopietni gaida šīs novadu reformas rezultātu. Tikai tāpēc tās nav pieņēmušas galējos lēmumus. Tas ir pietiekami racionāls arguments, kas sasaista kopā novadu reformu ar valsts pārvaldes reformu.

Ja man ir jāsaka vēl noslēgumā… Mēs esam divu reformu priekšvakarā: viena ir veselības aprūpes reforma, un otra ir izglītības reforma. Un šīs abas reformas nebūs no saldākajām, jo arī Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds, pētot mūsu sistēmu, no savām prasībām neatkāpsies. Tās visas ir loģiskas. Bet tās visas ir loģiski īstenojamas tad, ja attiecīgā pašvaldības struktūra novada līmenī būs atbilstoša, lai mēs varētu reformēt arī šīs divas sfēras un mēģināt to izdarīt tā, lai cilvēki no tā nevis neciestu… ne tikai neciestu, bet pat iegūtu. Un tas nav nekas īpaši sarežģīts – tā ir vienota veselības aprūpes dienesta neatliekamā izveide; tas vēl arvien ir decentralizēts, absolūti sadrumstalots un līdz ar to dažāds mūsu Latvijā.

Tas nozīmē pietiekami izlīdzināta vidusskolas un augstākās izglītības līmeņa nodrošināšanu visā reģionā, visā Latvijā, kas mums nav. Mums vēl arvien mazajos pagastos ir vidusskolas, kurās ir desmit bērni vidusskolā, kur skolotāju skaits ir lielāks nekā skolēnu skaits, un tāpēc mums Latvijā vidējais skolotāju… skolēnu skaits klasē ir 7 vienā klasē, nevis 16 vai 14, kā tas ir Eiropas Savienībā.

Mēs visu to varētu mēģināt izturēt, bet mums, kolēģi, vienkārši nav tik daudz finanšu. Mums to nebūs, būsim godīgi!

Un noslēgumā es varu teikt par nākotni. Protams, atbildība ir milzīga, bet tāda atbildība ir vienmēr, kad jūs pieņemat lēmumu par reformu. Manā pieredzē nav bijis tā, ka var izvairīties no šīs atbildības. Protams, mēs esam pēdējā valsts šajā reģionā, kas to nav izdarījusi. To ir izdarījusi gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai, atšķirībā varbūt no Latvijas, tur otrais līmenis ir valsts līmenis – tur ir valdības administrācijas pārstāvji un gubernatori.

Labi, mēs šo jautājumu neesam cilājuši tāpēc, ka mums ir citas demokrātijas tradīcijas, bet mums ir bezcerīgi runāt par otro līmeni, ja nebūs izveidots pirmais. Bezcerīgi!

Un noslēgumā par Eiropas fondiem un tā tālāk. Te ir divas ļoti konkrētas lietas.

Valsts investīciju programmā, kas nav liela – 27 miljoni, ir skaidri zināms, ka tās pašvaldības, kam pašām ir savs līdzfinansējums, ir tiesības šos projektus apgūt. Kam šā līdzfinansējuma nav, tām līdz šim bija iespēja iet un kasē aizņemties šo naudu, bet pēc tam, pēc projekta izpildes, kase to norakstīja.

Cienītie kolēģi! Ir samērā bezcerīgi šādos mazos pagastos veikt šo procedūru. Tas ir viens.

Un otrs. Vienīgā nauda attīstībai, kas mums būs tuvāko trīs gadu laikā, ja nebūs nekādu privātu investīciju, būs tikai Eiropas struktūrfondu nauda. Lūk, lai šo Eiropas struktūrfondu naudu apgūtu, pēc manas dziļas pārliecības, ir jābūt kritiskai masai un izmēram, lai to izdarītu reģionāli. Tiklīdz mēs paliksim tajā struktūrā, kurā mēs esam, mēs šo naudu varbūt apgūsim centralizēti, jo mums jau nebūs citas izejas, bet reģionāli – noteikti ne. Un tad iznāks tā, ka visas tās lietas, par ko mēs runājām, nevis tuvināsies vidējam līmenim, bet vienkārši attālināsies.

Tāpēc noslēgumā gribu pateikt tā: jūs tiešām esat vēsturiska lēmuma priekšā. Es aicinu katram izvērtēt šos racionālos argumentus. Es aicinu apzināties arī šo lēmumu sekas ne jau tikai politikā... Ne jau tikai politikā, bet kopumā visos šajos aspektos, par ko es runāju, – par sociālajiem, par ekonomiskajiem, par politiskajiem un cilvēciskajiem apstākļiem.

Paldies jums par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Es gribu sniegt divus skaidrojumus.

Pirmais ir Seiles kundzei un Laicāna kungam par Tautas partijas ietekmi komisijā. Redziet, matemātika ir tāda, ka mums ir 3 balsis no 12. Laicāna kungs, arī ar “Jaunā laika” 2 balsīm ir tikai 5 no 12. Es tā domāju, un es balstos uz savu kolēģu izteikumiem komisijā, ka mēs strādājam ļoti koleģiāli, un tāpēc mans lūgums ir tāds, lai tie kolēģi, kas strādā komisijā, to garu pārnes arī uz Saeimas sēdi un nerunā pilnīgi pretēji… nerīkojas pilnīgi pretīgi.

Otrais skaidrojums. Atgriežoties pie 19.priekšlikuma. Īstenībā tas sakrīt… ministra priekšlikums sakrīt ar “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumu, un šeit tā jēga ir viena, kam diemžēl pieskārās tikai daži debatētāji. Runa ir par to, ka šo novadu administratīvo teritoriju nosaka Saeima. Komisija viennozīmīgi iestājās par to, ka to dara nevis valdība, bet valsts augstākais likumdevējs – Saeima.

Es lūdzu atbalstīt 19. … Es atvainojos, tas ir daļēji atbalstīts, un arī “Pilsoniskās Savienības” līdzīgs priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 156.priekšlikuma pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav iebildumu! Nav!”) Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Premjera kungs! Ministri! Klātesošie deputāti! Tiešām premjera kungs pieminēja savā runā šīs lietas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, un es jums varu pateikt to, ka mēs esam mazliet divas lietas sajaukuši. Mēs šodien nerunājam par republikas pilsētām, ar tām viss ir skaidrs, un šī reforma tās diemžēl neskar.

Otra lieta, ja mēs runājam par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Jūs pats zināt, ka mums ir arī republikas pilsētas, tādas kā Daugavpils, kas saņem līdzekļus no šī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Un jūs zināt, ka vispār pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kur nenotiek savstarpēja pašvaldību sistēmas izlīdzināšana. Vai tā notiek no pašvaldību budžetiem, vai tā notiek no valsts nodokļiem, bet šī pašvaldību sistēmas izlīdzināšana visā pasaulē notiek, jo nekad nebūs tāda situācija, ka, teiksim, Zilupē uz pašvaldību attieksies tādi paši nosacījumi kā Rīgā, Ventspilī vai vēl kaut kādā citā pašvaldībā. Tā ka nevajag šīs lietas te mums sasteigt, kad tās lietas ir…

Sēdes vadītājs.

Bet par 21.priekšlikumu, lūdzu!

S.Šķesters.

Ja runā par konkrēto priekšlikumu, cienījamie kolēģi, šeit vispār faktiski ir kompromiss. Kā jūs minējāt, komisija ir atbalstījusi 109 pašvaldības. Mūsu priekšlikumos, kas izriet no 21.priekšlikuma, ir 127 pašvaldības – tātad reāli šī starpība ir 18 pašvaldības. Nevajag šeit runāt par kaut kādu citu skaitli. Būsim korekti!

Tātad reāli, es domāju, šīs 18 pašvaldības, kuras iekļautas mūsu priekšlikumos, ir arī tās pašvaldības, kuras ir griezušās Satversmes tiesā. Un te es neredzu nekādu pārkāpumu jeb, teiksim, to, ka, redz, šīs pašvaldības ir sliktas. Tās ir konkrēti pieņēmušas tādus lēmumus, un mums šie lēmumi ir jārespektē. Un tāpēc, es domāju, mēs varētu šodien, Adventes laikā, vienoties par to, ka mēs pievienojam šiem 109 vēl šos 18 – pieņemam šo karti. Tad Zaļo un Zemnieku savienība būtu apmierināta, un, es domāju, arī jūs, pārējie, būtu apmierināti un mierīgi varētu sagaidīt Jauno gadu, jo šīs pašvaldības tiešām ir ļoti dažādas, bet kopumā, man liekas, tās savus principus ir uzturējušas, un mums nav nekāda pamata apstrīdēt, teiksim, šo viņu izvēli. Jo, kā jūs zināt, 2007.gada 4.septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi tomēr šīs pašvaldības iedzina zināmā šāda izmisuma solī un tām nācās šo taisnību aizstāvēt pat Satversmes tiesā…

Sēdes vadītājs.

Bet 21.priekšlikums skan – “Latvijas iedalījums novados”. Ar šādu priekšlikumu Zaļo un Zemnieku savienība vēlas papildināt likumprojekta 8.pantu, Šķestera kungs! Nu, lūdzu, esiet korekts pret visiem!

S.Šķesters.

Tieši tā! Mēs tātad lūdzam papildināt 8.pantu par Latvijas administratīvo iedalījumu šādos novados, kas ir akceptēti tālāk no 23. līdz 150.priekšlikumam. Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Un, kā jau es minēju, atbalstot šo priekšlikumu, mēs varētu atbalstīt arī pārējos mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, priekšlikumus. Mēs varētu tiešām tos apmierināt un pielikt reiz punktu šīs reformas pirmajai fāzei, jo laiks parādīs... Laiks parādīs, kā šīs pašvaldības funkcionēs, kā tās būs spējīgas veikt šos pienākumus. Un mums tomēr šajā situācijā, es domāju, arī būs iespēja šā likumprojekta ietvaros veidot vēl jaunas pašvaldības – apvienoties un radīt arī citādus veidojumus, nekā ir šajā kartē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

Šķestera kungs, es jūs lūdzu, nākamreiz uzstājoties, tiešām runāt par priekšlikumu, jo jūs šobrīd runājāt nevis par 21., bet par 23.priekšlikumu līdz pat… es nezinu, līdz kuram... līdz kuram simtajam priekšlikumam. Tomēr kārtība ir kārtība. Kārtības rullis ir kārtības rullis. Atvainojiet, kārtībai ir jābūt!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tātad par 21.priekšlikumu. “Pilsoniskā Savienība” atbalsta visus 127 novadus, kādus ir ierosinājusi Zaļo un Zemnieku savienība, bet neatbalsta šo – 21.priekšlikumu. Un kāpēc?

Tāpēc, ka likumprojekta loģiskā uzbūve ir tāda – mēs pasakām, ka Saeima izveido šīs administratīvās teritorijas, bet pielikumos nosaka, kādas šīs teritorijas ir.

Pirmais pielikums – tās ir republikas pilsētas.

Otrais pielikums – te ir visi novadi pārskaitīti. Ja mēs nobalsosim par 21. – Šķestera kunga priekšlikumu, tādā gadījumā tas nāks šeit iekšā un visus novadus saliks šeit, šajā vietā, ja?

Trešais pielikums ir novadu karte, bet 201.priekšlikums pasaka, ka visi nobalsotie priekšlikumi – gan Zaļo un Zemnieku savienības, gan “Pilsoniskās Savienības” ierosinātie priekšlikumi, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi – tiks apkopoti un šī novadu karte tiks precizēta kā trešais pielikums.

Tā ir pielikumu būtības struktūra. Un šeit nevajag balsot... iebalsot likuma vidū pēkšņi novadus, kamēr mēs vēl neesam runājuši par pilsētām.

Es atvainojos “zemniekiem”! Es jūs ļoti atbalstu, bet šajā priekšlikumā gan ne.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

 

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Lasot šo priekšlikumu, ir skaidri un gaiši saprotams, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, “zemnieki”, piedāvā ielikt visu šo dalījumu tieši pamattekstā.

Mēs tikko, balsojot un piekrītot 19. un 20.priekšlikuma daļējam atbalstam, pateicām, ka dalījums būs nevis pamattekstā, bet pielikumā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzam nobalsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Manuprāt, Seiles kundze ļoti objektīvi un pamatoti izstāstīja, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 67, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu, jo komisija izšķīrās par to, ka jābūt ir stingrai pieejai – ka likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu. Nevis tikai ņem vērā, bet pievieno šo atzinumu.

Lūdzu neatbalstīt 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Es varbūt atļaušos paskaidrot, kādēļ šāda pieeja no komisijas puses. Tādēļ, ka jau iepriekšējās debates, nupat teiktais un mūsu balsojums norādīja, ka mēs veidojam šos pielikumus, un līdz ar to, tā kā komisijas viedoklis sakrīt ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli, mēs uzskatījām, ka tie ir daļēji atbalstīti priekšlikumi, taču es neliku to likuma pamattekstā, bet liku pielikumā. Līdz ar to, ja ir šādi daļēji atbalstīts, tad tas nozīmē, ka 200.priekšlikumā jeb komisijas piedāvātajā pielikumā ir tieši tāds pats novadu veidojums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija tagad, sākot ar 23.priekšlikumu, aicina balsot par šiem priekšlikumiem. Ja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā, kuru mēs vēl neesam ne apsprieduši, ne redzējuši, ne izteikušies diskusijās par to, tādā gadījumā, manuprāt, var izveidoties sajukums.

Es aicinu nobalsot par 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu – uzreiz, jo 201.priekšlikums pasaka, ka tad šie priekšlikumi visi tiks salikti kopā, sakārtoti tajā kopējā priekšlikumā. Un nevar būt tā, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tas ir jāatbalsta visā pilnībā.

Es aicinu balsot “par”, jo tas pilnīgi sakrīt gan ar mūsu frakcijas iesniegto priekšlikumu, gan ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Ja mēs nobalsosim par to visi vienprātīgi “par”, tas būs pirmais šajā sarakstā no priekšlikumiem, kuri tiks iekļauti 2.pielikumā, – otrā pielikuma 1.priekšlikums.

Es nezinu, ko teiks Lagzdiņa kungs, bet man ir šoreiz taisnība.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību tam, kā ir formulēts minētais priekšlikums Nr.23: “Papildināt likumprojekta 8.panta otro daļu ar šādu tekstu.” Mēs nupat atbalstījām 8.panta otro daļu tādā redakcijā, kāda ir 7.lappuses kreisajā pusē, apakšā. Kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību tātad! Un tieši šādā redakcijā piedāvā komisija veidot pamattekstu. Savukārt par konkrēto redakciju, kura atbalstīta pēc būtības saturiski, bet formas ziņā ir pārnesta uz pielikumu, es aicinātu šobrīd nebalsot “par”. Tas nozīmē, ka mēs visu šo uzskaitījumu ieliekam likuma pamattekstā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Es mēģināšu izskaidrot, kolēģi! Šie priekšlikumi, kaut arī tie sakrīt gan ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, gan arī ar valdības, “Pilsoniskās Savienības” frakcijas un komisijas… Mēs jau iepriekš nobalsojām, ka mēs veidojam šos pielikumus. Tālāk mēs esam arī atrunājuši, ka, ja notiek izmaiņas un Saeimas balsojums nesakrīt ar komisijas balsojumu, automātiski tas tiek ienests šajā te pielikumā.

Ja mēs atbalstām 23.priekšlikumu, tas nozīmē, ka šie konkrētie novadi tiek ierakstīti likuma pamattekstā.

Es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu!... Par procedūru no vietas runā deputāts… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! 201.priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, paredz sakārtot 3.pielikumu atbilstoši iepriekšējiem balsojumiem par priekšlikumiem, sākot ar Nr.14… tad Nr.23, – šeit ir arī 23.priekšlikums, par kuru mēs pašlaik runājam, – līdz 150.priekšlikumam… Un tālāk kā tekstā. Tātad, ja mēs nobalsojam par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu… un ir jābalso par to, jo tas ir ievietots tabulā… tad to sakārtos tajos pielikumos iekšā, ko mēs jau esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei par procedūru.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Par procedūru es vēlos jums paskaidrot: ja šie priekšlikumi, kas, protams, ir balsojami, tiek nobalsoti tagad, tad tie parādīsies, pirmkārt, 8.pantā – tieši tā, kā ir ierosinājumā rakstīts, – un pēc tam vēlreiz tabulā – tā, kā tas ir rakstīts 201.priekšlikumā. Un tas nozīmē, ka mēs vienu un to pašu, ja balsojumi būs vienādi, liksim divās vietās, bet, ja atšķirīgi, tad būs gan 8.pants ar visiem priekšlikumiem, gan 3.pielikums. Lūdzu, redziet, kādi ir precīzi priekšlikumi. Tie runā par 8.pantu un tā papildināšanu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Es, konsultējoties ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu, vēlos arī no savas puses paskaidrot, ka jurista viedoklis ir analoģisks tam, ko teica Muižnieces kundze. Tātad, ja šis priekšlikums jau ir atbalstīts un ielikts 200.priekšlikumā… jā, protams, tas balsojams, nepārprotami, bet, ja par to nobalso un to iebalso, tas parādās divās vietās.

Ja mēs savukārt iebalsojam neatbalstītu priekšlikumu no šīs kopējās paketes, tad saskaņā ar jau Seiles kundzes minēto likumprojekta pantu tas parādīsies pēc tam 2.pielikumā, par kuru mēs esam vienojušies, ka tur tātad tiek apkopoti arī visi tie rezultāti, ko mēs esam ar saviem balsojumiem panākuši.

Vai deputāts Šķesters vēlas kaut ko par procedūru teikt? (No zāles: “Balsojam!”) Lūdzu Šķestera kungam ieslēgt mikrofonu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Seiles kundze jau pateica, ka 201.priekšlikums sakārto visu šo tabulu tādā veidā, kā vajag. Un te nav runa par to, ka tas ir iesniegts tādā redakcijā par šo – 8.pantu. To mēs pēc tam sakārtosim, kā es sapratu, atbilstoši tam, kā mēs te sabalsojām. (No zāles: “Balsojam! Balsojam!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim! Par procedūru.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Jā… Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka šeit nu tiešām ir vajadzīgs juridiski ļoti korekti sakārtots dokuments. Ja Saeimas… te nav būtībā jautājums par to, vai divās vai trijās vietās… Ja mēs skaidri un precīzi varam formulēt šajā likumā... Galvenais, ka ir tāds novads tādā sastāvā. Es domāju, ka šis ir jautājums, kas ir juristam visprecīzāk… precīzi jāpasaka, un mēs esam gatavi tā darīt.

Sēdes vadītājs.

Vēl komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Es par procedūru.

Kolēģi! Lai mēs izietu ļoti vienkārši no šīs situācijas (kaut gan neuzskatu, ka šī situācija ir sarežģīta; vienkārši ir neizpratne dažu kolēģu vidū), es ierosinu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai atsaukt tos priekšlikumus, kur sakrīt visi viedokļi, un mēs varam tad balsot par tiem, kur nesakrīt viedokļi. Es lūdzu atsaukt tos priekšlikumus, kur nav atšķirības ne valdības viedoklī, ne Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedoklī, ne “Pilsoniskās Savienības” frakcijas, ne komisijas viedoklī, un mēs varam tad diskutēt un debatēt un balsot par tiem, kuros ir atšķirības. Tas varbūt ieviesīs lielāku skaidrību, jo īstenībā jau neskaidrību nav, ir tikai viedoklis, kā veidot pielikumu, un juridiskā ziņā korekti arī tika sniegts šis skaidrojums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Vai mēs varam balsot vai nevaram?”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs teicāt, ka šajā gadījumā nav vajadzīgs šeit balsojums. Bet tādā gadījumā paskaidrojiet, ko nozīmē 201.priekšlikums, kas paredz, ka 3.pielikums tiks sakārtots atbilstoši šiem balsojumiem. Un, otrkārt, es gribētu pajautāt: ja tagad šis te tiek noliegts, sakot, ka mēs nevaram balsot, vai tādā gadījumā jūs piekritīsiet, ka otrajā un tajos priekšlikumos... ka tiks balsots atsevišķi? Jo pēc Kārtības ruļļa tas iznāk viens priekšlikums. Un viens var runāt “par”, otrs var runāt “pret”, cik es saprotu. Un, ja šajā gadījumā netiek atsevišķi balsots par viena vai par otra priekšlikuma atsevišķām sastāvdaļām, tādā gadījumā šeit, manuprāt, liks, iespējams, pārsvars balsot par visu šo pielikumu kopumā. Un tad Zaļo un Zemnieku savienība un “Pilsoniskā Savienība” būs zaudētājas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Ko jūs darāt vispār?”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru piekrist Spurdziņa kunga iepriekš teiktajam, runājot par procedūru, proti, ja tiek at­saukti tie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, kuros viedoklis sakrīt ar 200.priekšlikumu, un paliek tie, kuros nesakrīt, tad... nu tad tie, kuros viedoklis nesakrīt... ja tie tagad tiks atbalstīti, tad tie parādīsies likumā divreiz, bet pārējie – vienu reizi. Nav nekādas jēgas no tā.

Tāpēc es ierosinu procedurāli rīkoties tā: vienkārši nobalsot visus šos priekšlikumus, noskaidrot Saeimas vairākuma viedokli un pēc tam, protams, juridiski sakārtot dokumentu tā, lai katrs novads parādītos dokumentā vienu reizi tur, kur tam ir jābūt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis.

Kolēģi! Es ierosinu izsludināt pārtraukumu. Šajā pārtraukumā Juridiskais birojs konsultēs visu frakciju iesaistītās puses par šo jautājumu, jo tas ir pārāk atbildīgs lēmums, lai tagad to pieņemtu, tā teikt, uz urrā…

Sēdes vadītājs.

Jā… Spurdziņa kungs vēlas vēl ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Ko es vēl varu piebilst pie visa teiktā?

Kolēģi! 201.priekšlikums ir komisijas ierosinājums, kā sakārtot pielikumu gadījumos, kad komisijas viedoklis nesakrīt ar iesniegtajiem priekšlikumiem, – tad tiek iekļauti nobalsotie priekšlikumi šajā attiecīgajā pielikumā. Kā var pateikt vēl kaut ko skaidrāk?!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Man ir priekšlikums atlikt balsošanu un veikt to pēc pārtraukuma.

Un tūlīt visu frakciju vadītāji kopā ar Saeimas juristiem sapulcējas Sarkanajā zālē.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Reģistrācija nākamajā pārtraukumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Kolēģi! Kļūda! Bērziņš no LPP/LC frakcijas... Kolēģi Ārlietu komisijas locekļi, lūdzu pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja.

Bērziņa kungs, jums tagad nebija dots vārds! Vārds otram Bērziņa kungam, kurš bija pieteikts.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Tas nebija tas Bērziņš… Viltvārdis!

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcijas “Jaunais laiks”).

Man divi paziņojumi. Pirmām kārtām no Iļģuciema cietuma bērniem un pusaudžiem liels paldies visām tām deputātēm, kuras atrada iespēju būt tik sirsnīgas un atbalstīt to, lai arī bērniem, kuri atrodas cietumā ne savas vainas pēc, būtu cilvēcīgi un gaiši Ziemassvētki ar piparkūku smaržu un dāvanām.

Un otrs ir tehnisks paziņojums. Tiesu iekārtas likuma apakškomisijas sēde pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vairāk paziņojumu sniedzēju nav. Darbu turpināsim pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es varētu palūgt varbūt vēlreiz zvanu? Jo var gadīties, ka mums tūlīt ir jābalso. Kā mums ir ar kvorumu? Varbūt vēl pusminūti pagaidīsim.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Zaķa kungs! Es atgādinu, ka mēs šobrīd runājam par 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, kurš ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā. Pagājušajā pārtraukumā visu frakciju vadītāji kopā ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu izrunāja šos procedurālos jautājumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, jebkurš priekšlikums ir balsojams. Taču, ja priekšlikums ir atbalstīts vai daļēji atbalstīts un iesniedzējs neuzstāj uz īpašu balsojumu, tādā gadījumā tas tiek iekļauts komisijas – šajā gadījumā 200.priekšlikumā. Tie priekšlikumi, ko komisija nav atbalstījusi… par tiem, protams, tāpat var balsot; ja tos iebalso, tad saskaņā ar šā paša likumprojekta 199.priekšlikumu tiek vēlreiz pārskatīts šis pielikums. Ja mēs arī iebalsotu tagad kādu no šiem jau daļēji atbalstītajiem pēc tās pašas procedūras, tad šis pats pielikums tiktu pārskatīts… vienkārši tādēļ, lai šie pagastu nosaukumi… es atvainojos, novadu nosaukumi parādītos likumā divās vietās.

Tātad ideja ir tāda. Mēs varam balsot par jebko, taču, ja neviens neuzstāj uz balsojumu un piekrīt komisijas viedoklim, tādā gadījumā, kā mums ir pieņemts pēc konsensusa principa, mēs vienkārši ejam tālāk.

Tagad es dodu vārdu vēlreiz deputātam Spurdziņam, un es saprotu, ka mēs vai nu balsojam, vai nebalsojam par 23.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

Paldies par korekto izskaidrojumu. Komisijas vārdā es tikai varu atkārtot to, ko es jau teicu, – 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, jo tas sakrīt ar komisijas priekšlikumu un ir iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 24. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 25. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais 26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tā ir sagadījies, ka dzīvoju kaimiņos Allažu pagastam. Un tas, protams, ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien tiekos tur ar cilvēkiem. Pēdējā tikšanās bija pirms nedēļas. Un allažnieki man kaut ko uzdāvināja. Es zinu, ka es izpelnīšos sēdes vadītāja dusmas, bet man tas jums jāparāda. Jūs noteikti visi zināt, kas tas ir, ja? (No zāles dep. A.Rugāte: “Nezinām!”)

Tas ir “Allažu ķimelis”. Īstenībā tā dāvana ir dziļi simboliska, jo “Allažu ķimeli” ražo kopš 1823.gada – tātad gandrīz 200 gadus. Un tagad mēs ar vienu, kā saka, pogas spiedienu panāksim to, ka “Allažu ķimelis” praktiski varētu saukties par “Siguldas ķimeli”, jo Allažus ir paredzēts pievienot Siguldas novadam.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Tad, kad savulaik Siguldas novada dome tikās ar Allažu pagasta vadību, lai runātu par iespējamo apvienošanos, viens no jautājumiem, ko uzstādīja Allažu pagasts, bija saistīts ar to, ka viņi jau desmit gadus apmaksā brīvpusdienas 1.–4. klases skolēniem – tātad pamatskolai. Jautājums, ko viņi uzdeva Siguldas pilsētai, bija šāds: vai apvienojoties tiek paturētas iespējas visiem lauku bērniem Allažos saņemt šīs brīvpusdienas? No Siguldas puses atbilde bija viennozīmīga: Sigulda tās neapmaksās!

Lūk, jums viens piemērs, ka apvienošanās ne vienmēr… Un šajā gadījumā daudzkārt arī tieši šis apvienošanas mēģinājums, kurš pašlaik tiek realizēts, nenes kādu konkrētu labumu, īpaši lauku cilvēkiem.

Allažu pagasts, atšķirībā varbūt no citiem mazākiem pagastiem, ir spējīgs veikt visas funkcijas un tās arī veic.

Pagājušajā gadā Allažu pagasts nodeva pašu spēkiem, pašu līdzekļiem būvētu sporta zāli, turpretim Siguldas novads, kuram grasās to pievienot, jau vairāk nekā desmit gadus nav uzcēlis nevienu sporta būvi. Bērniem trūkst vietas, kur skoloties, bērniem trūkst vietas, kur fizkultūras stundām notikt.

Es jūs tiešām ļoti aicinu Allažu pagastu laist tā saucamajā brīvlaišanā un atļaut tam pastāvēt joprojām, lai tāpat arī “Allažu ķimelis”, kurš jau 200 gadus ir pieejams jebkur, būtu pieejams joprojām!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Te sākas tagad balsojumi par šiem 19 novadiem, bet man no šīs tribīnes tomēr zināmā mērā jāatvainojas “Jaunā laika” frakcijai, jo varbūt es nebiju korekts.

Kāpēc es aizstāvu tieši šos novadus? Pirmkārt, runājot par Allažiem jāteic, ka jau 167 novadu kartē Allaži bija kā atsevišķs novads. Allaži jau tad zināja un arī šodien zina, kā tiem izdzīvot arī jaunajos apstākļos. Arī pagastvecis ir zinātņu doktors. Viņš nav, kā saka, pielipis pie krēsla.

Un runājot vēl par to – mazs vai liels pagasts. Jūs saprotat, ka var pastāvēt mazas un lielas valstis. Vai tas nozīmē, ka Luksemburga arī nevar pastāvēt? Latvija – maza. Arī tā nevar pastāvēt? Vai tas nozīmē, ka mums jāpievienojas lielajai Krievijai? Es domāju, ka ne jau lielums vai mazums nosaka pagastu. Un galvenais – tas ir Rīgas rajona pagasts. Rīgas rajonā ir jau 17 pašvaldības. Iedzīvotāju skaits Rīgas rajona pašvaldībās pieaug.

Un tas arī ir partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums –atbalstīt Allažu novadu kā atsevišķu novadu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka labas lietas Allažu pagastā notiek un ražotas tiek, bet Allažu pagasts likumprojektā ir iekļauts Siguldas novadā. Taču interesanti ir tas, ka Siguldas novada dome pati nepiekrīt šai Allažu pagasta iekļaušanai Siguldas novadā. Siguldas domē 2007.gada 21.novembrī ir pieņemts lēmums par teritoriālo reformu, un tajā viņi arī motivē, kāpēc viņi negribētu būt kopā vienā novadā ar Allažu pagastu.

Allažu pagasta pašvaldības 2007.gada 20.decembra padomes sēdē deputāti konstatēja, ka šī padome un šis pagasts var pastāvēt un nodrošināt visus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Un tādā veidā šī pašvaldība ir gatava tālāk strādāt, saglabāt vienotu šo savu teritoriju un nosaukt to par Allažu novadu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo “Allaži” ir lībiešu cilmes nosaukums un, pārfrāzējot Plinera kungu, citādi mēs paši ar savām rokām iznīcinām ne tikai latvisko, bet arī lībisko pamatu. Ja Allaži uzskata, ka var pastāvēt, viņi ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu pateikt, kāds ir speciālista viedoklis, respektīvi, profesionāla teritoriju plānotāja viedoklis (No zāles dep. I.Rībena: “Uzvārdus! Uzvārdus!”): Siguldas novadā varētu ietilpt ne tikai iepriekš minētie pagasti, kā to piedāvā komisija, bet arī Vangaži, Līgatne, Inčukalns. Tad ar Siguldu kā ļoti piemērota mēroga pilsētu centrā tas būtu ļoti labi funkcionējošs novads. Diemžēl tas nav izdarīts un jāapmierinās ar to, kas ir. Nu, tad atbalstīsim vismaz to, ko komisija piedāvā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar šo balsojumu sākas šī lielā pretimstāvēšana, par ko es runāju, pirmo reizi uzstājoties. Un nu divi āži uz šaurās laipas nekādi nevar vienoties. Ragi kopā! Līdz pat draudiem mest ārā vienu vai otru, vai trešu... atsevišķus cilvēkus no valdības, tātad pat valdības nestabilitāti iekļaujot; un tā tālāk, un tā joprojām.

Cienījamie kolēģi! Vai tiešām, ja 18 vai 19 pagasti pienāks klāt, notiks kaut kāda traģēdija? Vai nenotiks šī reforma? Es jautāju jums atkal, atkal un atkal, un neviens nevar atbildēt uz to. Un, ja nevar atbildēt, tad ir skaidrs, ka nekas nenotiks. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Sliktāk būs!”) Un patiešām nekas nenotiks!

Tāpat kā nenotiks ar Allažiem šajā gadījumā. Tie nav nekur tālu – kaut kur pie robežas vai galīgi mežā iekšā… Tepat vien – tuvu Rīgai. Pastāvēs, ja grib. Pastāvēs! Ja nepastāvēs, tad pievienosies tai pašai Siguldai, un nekas ļauns nenotiks, ja tas būs pēc diviem gadiem.

Cilvēki mīļie! Nu, apjēdziet un apdomājieties, un nobalsojiet, un nestāviet vieni otriem pretī kā divi āži – šīs divas puses! Divas puses deputātu, politiķu. Tur taču ir cilvēki, kuri… Apstājieties! Apdomājieties vēlreiz! Jo šie balsojumi sākas tieši ar šo priekšlikumu un turpmākajiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Tabūna kungs! Nu tā nu nav, ka neviens šajā zālē nevar jums atbildēt. Es mēģināšu atbildēt.

Atbilde ir ļoti vienkārša. Protams, ka nekas nenotiks. Vienīgais, kas šajā zālē ir svarīgi, – tā ir varas demonstrācija. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Runā par tēmu, nemuldi!”) Ja atlaidīs Allažu novadu, tad ir jautājums, kurš būs vinnējis – vai Tautas partija vai Zaļo un Zemnieku savienība? Un šis varas demonstrācijas princips, protams, šajā zālē ir nesalīdzināmi svarīgāks par novada iedzīvotāju tiesībām pašiem izlemt.

Godātie kolēģi! Dzimtbūšanu dažādās guberņās atcēla dažādos laikos –1817.gadā, 1861.gadā, bet šodien diemžēl Latvijas Republikas Saeimā, lai demonstrētu savu varu, politiskās partijas gribot negribot sāk atgriezties pie dzimtbūšanas principiem. Manuprāt, mūsu dienās ir absolūti neiespējama pati jautājuma nostādne, ka pretēji novada iedzīvotāju gribai… Ja novads var pastāvēt viens pats un ja novada iedzīvotāji ir izteikuši šādu vēlēšanos, un ja novada vadība… un šobrīd pagasta vadība to atbalsta, tad ir galēji nepieņemami, ka Saeimas deputāti lemj pretēji iedzīvotāju gribai. Tas ir absolūti pretēji visiem pašvaldību principiem!

Godātie kolēģi! Es aicinu atcerēties savukārt tik svētīgo dzimtbūšanas atcelšanas aktu un šodien neatgriezties pie dzimtbūtnieciskām metodēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka, debatējot par šo likumu, es runāju pirmo un pēdējo reizi.

Par konkrēto priekšlikumu runājot, jāvelk paralēles ar 19., par kuru bija visgarākās debates. Un, ja mums pārmet kurlumu un neieklausīšanos, tad man ir jautājums: vai tiešām jūs esat kurli un nedzirdējāt, ko jums teica Ministru prezidents, pamatojot šo reformu?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Man tikai maza piebilde Šadurska kungam. Jūs teicāt – Allažu novadu atlaidīs… Nu, neviens taču neatlaidīs… Nu, beidziet te runāt.

Turklāt Allažu pagasts kā vienība saglabājas – tikai jaunajā Siguldas novadā.

Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 28. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij, Ministru prezident un kolēģi! Tik ilgi nostrādājis pašvaldībā, es vienkārši nevaru nenākt šeit un dažus vārdus neteikt par savu viedokli.

Es jau uzklausīju iepriekš teikto un atkārtoties negribu – un nav arī laika.

Par konkrēto priekšlikumu – 28.priekšlikumu – jāteic, ka 28.priekšlikums saistīts ar 44.priekšlikumu. Tātad, ja Alojas pilsēta, Braslavas pagasts un Staicele grib būt kopā, nu kāpēc viņiem to neļaut? No sākuma tāda versija arī bija, jo Staicele nezināja, kur tai palikt; tagad Staicelei ir sava doma, it kā tā var palikt viena pati. Un, saistot šo priekšlikumu kopā ar 44.priekšlikumu, tas ir jāskata kopā ar to, jo Brīvzemnieku pagasts grib būt atsevišķi, tas negrib būt kopā ne ar vienu, un tas saka: “Kas mums kopējs ar Staiceli?” Pagājušo ceturtdien es pie viņiem piegāju, un viņi lūdza, lai es nāku šeit un aicinu kolēģus ļaut viņiem dzīvot, attīstīties vieniem pašiem, tāpēc… Un Staicelei faktiski bija vienalga, jo komisija uz savu sēdi bija uzaicinājusi visu šo pagastu, kuri ir minēti gan 28., gan 44.priekšlikumā, vadītājus un ar viņiem izrunājās. Bet 200.priekšlikumā ir salikts viss kopā – 28.priekšlikumā minētie plus vēl klāt Brīvzemnieku pagasts...

Es lūdzu kolēģus atbalstīt gan 28., gan 44.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Komisijas vārdā es droši vien daudz un dikti varētu runāt par katru šo mūsu priekšlikumu. Vienīgais, ko es gribētu pateikt: komisija uzklausīja šo pašvaldību vadītājus, un mēs sapratām, ka galvenā problēma nav vis tā, ka cilvēkiem varētu klāties sliktāk, bet tā, ka priekšsēdētāji savā starpā nevar satikt.

Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 29.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais 29.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 30. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu arī Amatas novada cilvēku vārdā, jo Amatas novads tika izveidots jau 2000.gadā, pamatojoties uz pagastu apvienošanu. Tā ka viņi šo likuma pantu jau ir izpildījuši, un tagad nav neviena likuma panta, kas noteiktu, ka būtu jāapvienojas pagastiem ar novadiem. Pagasts pašlaik attīstās ļoti perspektīvi, budžeta dotācijas tas nesaņem, un ir jāņem vērā arī tas, ka 72 procenti no pagasta iedzīvotājiem iekšējā referendumā nobalsoja par to, ka viņi ir spējīgi vieni paši dzīvot un attīstīties.

Es lūdzu atbalstīt tomēr Amatas novadu – tādu, kāds tas pašlaik ir izveidojies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Šajā gadījumā, kolēģi, tomēr es gribētu nedaudz vairāk pastāstīt par to, kā komisija uzklausīja Cēsu esošā rajona pašvaldības. Vairākas reizes mēs lūdzām sanākt vēlreiz kopā pēc visu termiņu iztecēšanas jeb beigšanās un tiešām savā starpā apspriest to, ko viņi nav izdarījuši. Respektīvi, mēs atkāpāmies no sava laika grafika un tieši viņu dēļ vēl divas nedēļas ilgāk strādājām… Lūdzām viņus vēl satikties savā starpā un risināt šo problēmu: kurš ar kuru var sadzīvot kopā vai nevar.

Varbūt tas, ko es teicu, skan tā: nevar. Un nevar tieši tāpēc, ka pašreiz ievēlētie pagastu vadītāji vienkārši cits ar citu nespēj sarunāties. Jo tad, kad komisija, konsultējoties ne ar pašvaldībām, bet ar uzņēmējiem, ar cilvēkiem, kas dzīvo Cēsu rajonā, šo karti izveidoja tādu, kādu komisija jums to piedāvā, tikai tad sekoja Cēsu rajonā esošo pašvaldību viedokļi caur faksiem, telefona zvaniem.

Un vēl komisija veica divas atkāpes: nesūtīja šo tabulu uz Saeimas sēdi trešajam, galīgajam, lasījumam, bet vēl izgrozīja divus novadus, kuri rada šo savstarpējo saskaņu jau pēc komisijas iepriekš pieņemtā lēmuma. Tātad mums nevar pārmest, ka komisija neizrādītu cieņu un toleranci pret šo te pašvaldību vadītājiem.

Bet šajā gadījumā es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Mēs pašreiz runājam par Ances novadu, kurā ir domājušas apvienoties divas no pašvaldībām, kas iet uz Satversmes tiesu, – Ance un Tārgale.

Es gribu teikt, kolēģi, ka šis – ļoti nosacīti! –, no vienas puses, ir mazs novads, jo tur ir tikai kādi, pēc mūsu kolēģu priekšstata, 2700 iedzīvotāji. Bet pēc būtības tas ir ļoti liels novads, jo tas sastāda apmēram vienu trešo daļu no Ventspils rajona teritorijas.

A.Brigmanis.

Un faktiski reālais iedzīvotāju skaits, kas šajā novadā uzturas, vairākkārtīgi pārsniedz šo deklarēto iedzīvotāju skaitu, jo šis Tārgales novada pagasts ir tas, kas ir klāt pie pašas Ventspils. Un šeit atrodas ļoti daudzi nozīmīgi uzņēmumi; mēs varētu minēt kaut vai SIA “Kureks”, SIA “VIA”, SIA “Lata” un tā tālāk.

Principā arī Tārgales novads ir tāds novads, kam faktiski šobrīd nav nekādu kredītsaistību, un principā, es domāju, kolēģi, ka šis ir klasisks piemērs tam, ka tāds novads varētu būt stabila vērtība, un arī teritoriālajā vienībā, tādā kā Ventspils rajons, tas absolūti neko, var teikt, nenošķeļ, netraucē citiem apvienoties, jo tas ir viena pieguloša teritoriāla vienība.

Un es, kolēģi, jūs aicinu tomēr šajā situācijā Ances un Tārgales iedzīvotāju vēlmi ņemt vērā, jo tās ir vēsturiski un ģeogrāfiski saistītas teritorijas. Un, ja mēs runājam par to, vai mēs ņemam vai neņemam vērā etnogrāfiskās un kultūrvēsturiskās vērtības, tad šeit mums jārunā arī par tādu lietu kā par lībiešiem.

Kolēģi! Būsim korekti, ievērosim iedzīvotāju intereses un atbalstīsim šo novadu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tieši dēļ Ances novada es esmu saņēmis lielākos pārmetumus, ka esmu šā novada lobijs. Bet tā ir sanācis, ka 1997.gadā mēs izveidojām sadarbības apvienību “Ziemeļkurzeme”, kura ļoti veiksmīgi darbojas vēl līdz šai dienai.

Man jāatzīmē, ka Ventspils rajonā tā īpatnība, ka mazs iedzīvotāju blīvums, pirmkārt, ir saistīta ar to, ka tas ir vismežainākais rajons – 70 procenti tā teritorijas ir klāta ar mežiem. Un, otrkārt, šajā rajonā bija, kā saka, padomijas laikā izvietotas ļoti daudzas armijas daļas. Un tāpēc Ances novads jeb Kursas novads, kā to gribētu labāk saukt, ir pirmām kārtām saistīts ar to, ka… Ir trīs atslēgvārdi, kas saistīti ar šo novadu un arī ar Dundagas novadu.

Pirmkārt, tas ir lībiešu novads, jo lībieši… kā jūs zināt, Ziemeļkurzemes lībieši dzīvoja Kolkas, Dundagas, Ances un Tārgales pagastā. Lībiešiem neizdevās 1922.gadā izveidot šādu novadu. Es domāju, ka tagad, pēc 86 gadiem, mēs, Saeima, izdarītu, kā saka, lielu darbu, ja mēs šādu novadu izveidotu.

Otrkārt, kā es jau minēju, tas ir zaļais novads, jo ir klāts ar mežiem un īpaši aizsargājamām teritorijām.

Un, treškārt, – tas ir ļoti svarīgi – tā ir piekraste. Piekraste, kas vieno Ances novadu un Dundagas novadu. Un tāpēc Dundagas novadam un Ances novadam ir ārkārtīgi daudz kopīgu projektu (piemēram, projekti attiecībā uz informācijas tehnoloģijām). Un tāpēc es aicinu, lai mazinātu… Ja Liepājas rajonā var būt 8 novadi, kāpēc vismaz viens novads nevar būt Ventspils rajonā? Lai mazinātu šo lielo, teiksim… jo Ances pagastā ir 12 pašvaldības un tiks ievēlēti tikai 15 deputāti.

Lūdzu atbalstīt… tas ir arī “Pilsoniskās Savienības” priekšlikums – atbalstīt Ances novadu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Laicāna kungs jau raksturoja situāciju, kāda tā ir saistībā ar cilvēku blīvumu, ar teritoriju. Taču mēs savā komisijā uzklausījām visus iesaistītos Ventspils rajona pašvaldību vadītājus, un komisijas lēmums tomēr bija – neatbalstīt šo atsevišķo Ances novadu. Jo, pirmkārt, šie divi pagasti principā savu infrastruktūru saista ar Ventspils pilsētu, un, otrkārt, mūsu komisija uzskata, ka daudz attīstošākas iespējas ir visam lielajam Ventspils novadam kopumā.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

33. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par Auces novadu – netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

35. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 36.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 37. – daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Komisijas viedoklim par 37.priekšlikumu deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

38. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka Rīgas rajona pašvaldības – tās visas ir gandrīz līdzvērtīgas. Baložu pilsētas dome, rūpīgi īstenojot administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu, jau 2006.gada 31.martā pieņēma lēmumu par Titurgas novada izveidošanu uz Baložu pilsētas un Titurgas (ar lauku teritoriju) administratīvās teritorijas bāzes. Baložu pilsētai pievienojot Titurgas lauku teritoriju, atrodas šajā teritorijā dārzkopības sabiedrība “Titurga” un cita lauksaimnieciski izmantojamā zeme, kā arī Baložu kūdras purvs.

Ņemot vērā minēto, Baložu pašvaldība atzīstama par pilsētu ar lauku teritoriju.

Šajā administratīvajā teritorijā dzīvo kopumā vairāk nekā… faktiski uz šo brīdi to deklarējuši kā savu dzīvesvietu 5352 iedzīvotāji, un tajā ir divi nopietni centri – Titurga un Baloži. Taču šajā administratīvi teritoriālās reformas likumprojektā Baložu pilsētas pašvaldība ir iekļauta Ķekavas novadā.

Baložu pašvaldības budžets ir pozitīvs, un faktiski pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā viņi iemaksā vairāk nekā pusmiljonu latu 2008.gadā. Baložu pašvaldībā ir arī izstrādāts un apstiprināts attīstības plāns 2008.–2020.gadam, tāpēc Baložu pašvaldība ir pilna apņēmības strādāt.

Un, ja mēs skatāmies uz Rīgas rajona pašvaldībām kopumā, tad redzam, ka daudzi no šiem pagastiem ir vienkārši pārdēvēti par novadiem, ņemot vērā viņu finansiālo stāvokli un varbūt arī atrašanās vietu (tuvu Rīgai).

Vēl viens faktors, kas, man liekas, ļoti nozīmīgs ir Baložu pilsētas iedzīvotājiem, – tā ir tieši šī iedzīvotāju plūsma. Kā jūs saprotat, Baloži ir Rīgas tuvumā. Un centrs – Ķekava… tas faktiski ir pret vēju skatiens...

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par Titurgas novada izveidošanu un, pamatojoties uz šo vēsturisko nosaukumu, kas kādreiz bija Baložiem, šai teritorijai, to saukt par Titurgas novadu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Vai ir attīstības plāns vai nav… vai atbilst izvirzītajiem kritērijiem vai ne… Izskatās, ka te tiek izšķirts nevis pēc būtības, bet pēc komisijā pieņemtā burta. Novadu reforma pārvēršas par farsu, kur apbrīnojamā kārtā viedokļi saskan Tautas partijai, “tēvzemiešiem” un “saskaņiešiem”. (Es atvainojos deputātam Pēterim Tabūnam, kas izteica pārdomātu un izsvērtu viedokli!)

Vai nav dīvaini… Nāk prātā Edvarta Virzas kodīgais dzejolis “Deputāts”. Kādi lībieši, kādi latvieši, kādi krievi… te citas lietas, citi akcenti.

O tempora, o mores! Ābiķa kungs! Ja komisija atbalsta latgaliešu mazo Baltinavas novadu, paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Te nav par Latgali!”) Kas ir par iemeslu, ka komisija neatbalsta lībisko sakņu Titurgas novadu?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie administratori, deputāti! Šis ir atkal tāds piemērs, kur nu pilnīgi tā kā skarbarga… Kaut gan izpildīti visi nosacījumi, kā jau te deputāts Šķesters aprādīja, nebūtu man viņa teiktais jāatkārto, – viņi iemaksā katru gadu vairāk par pusmiljonu izlīdzināšanas fondā, var pastāvēt, viss sakārtots, projekti ir izstrādāti, – nē, vajag pievienot tādam apšaubāmākam pagastam kā Ķekava, par kuru vēsture ir zināma; zinām, kā tur uzvedas! Es ar šiem cilvēkiem runāju, un viņi ļoti lūdza mani arī tieši šeit paskaidrot, ka viņi negrib būt kopā ar šo savā ziņā… nu, jaunajā vēsturē ne visai pieklājīgi, tā teikt, dzīvojošo pagastu, kuram nācās mainīt vadību… un turklāt tiem nav izstrādāts ne tas projekts…

Un ļoti labi ir arī tas, ka nosaukuma “Baloži” vietā ir “Titurga”. Nu jau arī profesore Janīna Kursīte atgādināja, ka, saglabājot šo nosaukumu, mēs vienlaikus saglabājam, iedzīvinām vietvārdu šajā novada nosaukumā. Un tad nu man gribas jautāt… Ja vispār mēs izklātu šo karti tagad un skatītos… Tur ir tāds Stopiņu novads; tas nosaukums vispār skan ļoti smieklīgi. Tas novads nav nekad vēsturiski tur bijis, ne tam kaut kādi savi etnogrāfiski apģērbi, ne sava valoda. Tas ir Pierīgas… No muižnieka Stopiusa tur kaut kas radies, kaut kāds sameistarojums, tas tā ir bijis no paša sākta gala… Es tur nodzīvoju ilgus gadus un turieniešus pazīstu, nu viņi jau it kā malači… pasludināja sevi par novadu, un viņi ir bagāti… Jā, viņiem iedzīvotāju skaits… Bet kur tad ir tie kritēriji? Kāpēc mums vesela Ventspils ir novads… Gulbene… un tā tālāk tur tie – milzonīgie…?

Tā karte vien liecina, cik… cik, var teikt, voluntāri stādīti, veidoti šie novadi. Vēlreiz pasaku: jūs vēršaties pret cilvēku brīvestību, pret to, kā viņi grib, kā ir sakārtojušies un… Piedodiet, ja atkārtojos… Ja šis pagasts, kas grib būt novads, ir tiešām pirmklasīgi sakārtots un viņš var pastāvēt (jā, viņš maksā vairāk nekā miljonu izlīdzināšanas fondā!), kāpēc jūs viņam uzliekat tās savas ķēdes, tās važas?! Jūs un arī… arī “saskaņieši”. Kāpēc jūs, “saskaņieši”, “Saskaņas Centrs”, kas dažreiz sakāt, ka it kā esat par brīvību un demokrātiju, – kāpēc jūs vispār tagad esat nolēmuši balsot “pret” demokrātiski veidotiem pagastiem? Un, ja arī būtu tā, ka izdarītu kaut ko arī nepareizāku – kļūdīšanās taču visos gadījumos iespējama –, pēc tam taču par to var vienoties arī citādāk, bet šis ir noteikti tas gadījums, par kuru jābalso “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Aicinu būt korektiem un precīziem un pirmām kārtām vēršos pie Kursītes kundzes.

Ja jūs minat, ka kāds ar kādu kopā balso, tad, lūdzu, miniet arī to, ka jūs balsojat kopā ar PCTVL. (No zāles: “Ārprāts!”) Tas ir pirmkārt.

Un man ir jautājums: kāpēc pret normālu Ķekavas… pret normāla Ķekavas pagasta… pret Ķekavas novada izveidošanu iestājas “Pilsoniskā Savienība” kopā ar PCTVL? Tas ir jautājums jums, Kursītes kundze. Lūdzu, pamatojiet!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es nevarētu piekrist deputātam Eniņam. Šis tomēr ir tas gadījums… es saprotu, ka varētu būt atšķirīgas jūtas pret daudziem novadiem, bet šis nu ir tas gadījums, kad būtu jābalso “pret”.

Kādi ir tie iemesli? Lai ko mums te teiktu par Titurgas novadu, tā teritorija patiesībā, saskaņā ar teritorijas attīstības plānu, kas te tika pieminēts, ir Baložu pilsēta ar lauku teritoriju, kas ir mazāka nekā divi hektāri. Salīdzinājumam: tā ir mazāka nekā Vērmaņdārzs. Tāda ir tā slavenā lauku teritorija.

Ja mēs tagad runājam par to, kas vispār Baložu pilsētā ir noticis līdz šim, tad… Varbūt kāds no jums to neatceras, bet tie deputāti, kas strādāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lieliski atceras, ka šī dome nobalsoja par bumbu patvertnes pirkšanu vienu dienu pēc tam, kad Putins bija paziņojis par raķešu izvietošanu Eiropā. Tā ir tā dome, kas bija gatava 200 tūkstošus latu tērēt, lai nopirktu bumbu patvertni. Tā ir tā dome, kas kopš 1998.gada nebija spējīga izveidot teritorijas attīstības plānu. Un, lai ko šeit teiktu no augstās tribīnes, ka viņiem tāds plāns esot, taču tas plāns ir tapis un iesniegts ministrijā tikai šā gada 26.novembrī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. (No zāles reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns: “Nē, paldies!”) Zalāna kungs tomēr nevēlas debatēt.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Jā.

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, vēršos pie jums, cienījamā profesores kundze! Toponīms “Titurga” nekur nepazudīs. Titurga paliek.

Un, otrkārt, es gribu kolēģiem atgādināt, ka Baloži ir viena no tām retajām pašvaldībām Rīgas pievārtē, kurās latvieši ir izteiktā mazākumā. Un, apvienojot ar Ķekavas pagastu, mēs dabūsim stipri latviskāku novadu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Štokenberga kungs jau izstāstīja lielu daļu to apsvērumu, kuru dēļ komisija ierosina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī nākamais – 40. priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

41. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa… Es atvainojos!

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā Bauskas novadu veidotu Bauskas pilsēta un vēl trīs pagasti – Brunava, Ceraukste, Dāviņi, kas visi atrodas Bauskas tuvumā. Tas būtu ļoti labs novads.

Bet 200.priekšlikumā, kuru ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šo novadu veidos Bauska plus astoņi pagasti. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ļoti labi!”) Un seši no šiem pagastiem ir ierosinājuši lietu Satversmes tiesā. Tie ir Gailīši, Mežotne, Vecauce, Īslīce, Code un Vecsaule.

Arī šie pagasti varētu apvienoties savā starpā, ja nebūtu šis milzīgais spiediens – veidot vienu lielo Bauskas novadu.

Un tagad padomāsim, ka šajās vietās, kuras jūs saucat par nomalēm, piemēram, Gailīšu pagastā, ir bijušā ļoti slavenā kolhoza “Uzvara” teritorija, kas ir attīstījusi savu infrastruktūru un varētu dzīvot pil­nīgi patstāvīgi, bet varētu apvienoties arī ar kaimiņiem.

Es domāju, ka tādas piespiedu laulības arī Bauskas rajonā nav pieļaujamas.

A.Seile.

Un tagad nedaudz pamodelēsim to, kāda varētu izveidoties šī Bauskas novada padome. Acīmredzot, tāpat kā Gulbenē, tāpat kā Talsos, tiks ievēlēti pārsvarā pilsētu deputāti. (No zāles: “Muļķības!”) Un kā tad būs ar satiksmi? Kā būs ar skolām? Kā būs ar mazajām skolām? Gandrīz katrā no šīm pašvaldībām ir vidusskola, pamatskola un sākumskola, mūzikas skola un mākslas skola, un visas citas lietas, kas nepieciešamas infrastruktūras attīstībai.

Es ierosinu balsot par 41. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, kurš ir gluži tāds pats kā tas, ko ierosinājusi arī partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija.

Saņemieties, deputāti!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Vai arī tagad kāds sacīs, ka Bauskas pilsēta kopā ar trim pagastiem nespēs pastāvēt?

Zalāna kungs, vai Bauskas pilsēta ar trim pagastiem nespēs pastāvēt? Nespēs, ja? Saprotu, jums nespēs. No jūsu viedokļa.

Bet es pateikšu vienu ārkārtīgi drūmu faktu, ko es tagad konstatēju pēc šiem balsojumiem, – ka latviešu lauku likteni ārpus Rīgas izšķir šodien ar “Saskaņas Centra” balsīm. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Paldies Dievam!”) Ar prokrieviski orientētas partijas balsīm, kuru vidū ir tādi pīlāri kā Rubiks. Un tagad, protams, viņi berzē rokas priecādamies par to, ka viņi atkal kārtējo reizi latviešus var, tā sakot, sakašķēt, pretnostatīt (No zāles dep. A.Rugāte: “Runā par priekšlikumu!”; dep. V.A.Krauklis: “Par priekšlikumu!”), un priecīgi, protams, ir arī tie latvieši, kuri allaž ir iestājušies un pašlaik jau domā par to, kā šos te “Saskaņas Centra”…

Sēdes vadītājs.

Runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns.

…cilvēkus pielaist pie varas. Man ir kauns! Man ir kauns! Vēlreiz kauns!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

(No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet jārunā tikai par priekšlikumu!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no priekšlikumiem, kurā tiešām Bauskas pilsēta apvienojas ar apkārtējiem pagastiem. Bet mūsu priekšlikums ir tāds, ka tomēr šis bijušais Bauskas rajons kopumā pēc projekta pašreiz sadalās – pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītā projekta, sadalās divos novados. Tātad – lielais Bauskas novads un Rundāles novads, kas ir blakus.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi saistībā ar Bauskas rajonu ir šādi. Mēs uzskatām, ka šī teritorija ir liela, un ne jau tikai mēs tā uzskatām. Tā uzskata pašvaldības, tā uzskata iedzīvotāji Bauskā. Tādēļ, mūsuprāt, 41.priekšlikums būtu atbalstāms un būtu jāatbalsta arī visi pārējie priekšlikumi, tādi kā priekšlikumi par Īslīces novadu un vēl pārējie, pie kuriem mēs atgriezīsimies tad, kad izskatīsim šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es saprotu, ka tik emocionāla retorika šeit no tribīnes sen nav dzirdēta. Citam ir kauns, cits nesaprot, ko darīt.

Es runāšu kā Īslīces pagasta iedzīvotājs un Saeimas deputāts, kurš ļoti labi pārzina šo situāciju jau 30 gadus. Ja mēs atbalstām šādu priekšlikumu, tad, tīri no teritorijas viedokļa, es gribu teikt, ka Dāviņu pagasts šādā situācijā būs atdalīts no Bauskas, pie kuras to šobrīd vēlas pievienot Zaļo un Zemnieku frakcija ar savu priekšlikumu. Nebūs kopīgas teritorijas un kopīgas robežas.

Ja runājam par Īslīces pagastu, tas iztur visus šos kritērijus. Bet Īslīces pagasta centrs no Bauskas, ātrā solī ejot, atrodas 20 minūšu gājienā.

Nākamais. Par Gailīšu pagastu. Mēs mākslīgi veidojam šādas teritorijas un gribam, lai tās normāli attīstītos. Visa dzīve rit ap Bausku. Protams, ir pagasti, kuriem ir savas tradīcijas, kuri ir spēcīgi, kuriem ir skolas. Citam ir arī baznīca, citam ir arī attiecīgs medicīnas nodrošinājums. Ir cilvēku skaits. Bet neradīsim tādas teritorijas, kuras nav organiski redzamas kartē, nav savienojamas, radīsim tādas, kuras var darboties. Šeit nav pretrunas.

Ja mēs runājam par to, ka kāds baidās, ka netiks pārstāvēti šo pagastu iedzīvotāji kopīgajā pārvaldē, es varu jums uz šo brīdi jau nosaukt daudzu to uzvārdus, kuri var pārstāvēt un tiks atbalstīti, ja viņi startēs vēlēšanās šinī novadā. Šīs personības zina ne tikai Īslīces pagastā, ne tikai Gailīšu pagastā un citos, bet zina visā Bauskas rajonā, tā pašreizējā teritorijā.

Es uzskatu, ka šāds priekšlikums tīri no loģikas viedokļa nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Es tikai pavisam īsi gribu teikt, ka šis priekšlikums spilgti parāda absurdumu, ar kādu tiek vispār iesniegti priekšlikumi ar mērķi izveidot teritorijas, kuras vispār nav savā starpā saistītas. Nav izprotamas tās intereses, kādēļ šādi priekšlikumi tiek iesniegti. Un par to domāšanas veidu, kas ir Bauskai blakus esošajos pagastos, vislabāk liecina apmēram pirms pusgada pieņemtais… diemžēl valdība bija spiesta pieņemt lēmumu, kurā tieši pagastu rīcības – sabotāžas – dēļ patiesībā tika torpedēts Bauskas pils atjaunošanas projekts tikai tāpēc vien, ka viņi negribēja uzņemties vispār nekādas saistības par šo objektu, kuru paši patiesībā lietos, un tas ir valsts nozīmes piemineklis. Un valsts, protams, bezizejā bija spiesta piešķirt gandrīz divus miljonus latu šā projekta pabeigšanai. Tas spilgti parāda to, ka vienkārši šie attiecīgie pašvaldību vadītāji redz tikai sevi un savu krēslu un vienoties kopīgām interesēm vispār nav spējīgi.

Tāpēc es aicinu šādas savtīgas intereses tomēr neatbalstīt un redzēt bildi kopumā. Un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Man nav ko piebilst. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Ar 42.priekšlikumu ir šāda situācija. Man jums tā būtu jāizskaidro

Noraidot 34. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par Auces novadu –, īstenībā būtu Saeimai jāievēro arī tas, ka mēs atbalstām un par visu šo esošo rajonu teritoriju konsekventi pieņemam savus lēmumus. Tajā pašā laikā, protams, Saeima var lemt par visu.

To es gribēju paskaidrot.

42.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Bet debatēs jebkurā gadījumā ir pieteikusies deputāte Baiba Rivža.

Sākam debates.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Deputāti!

Man jālūdz jūs tomēr respektēt Bēnes iedzīvotāju gribu strādāt patstāvīgi. Tam ir objektīvi pamati.

Pirmkārt, Bēne vienmēr ir bijusi patstāvīgs pagasts.

Otrkārt, viņiem ir pilnīgi visa infra­struktūra. Ir vidusskola, ir bērnudārzs, ir tautas nams, pieaugušo izglītības centrs… tas viss, kas ir vajadzīgs. Ir arī atbilstoša uzņēmējdarbība, ir Baltijā lielākais šūšanas cehs, arī kulinārijas cehs, graudu pārstrādes cehs. Un, ja tā ir iedzīvotāju vēlme un viņi ir gatavi strādāt paši, mums nav objektīva pamata to nerespektēt.

Kāpēc viņi nav ar mieru būt Auces novadā? Tur arī ir izskaidrojums… Reāli iznāk, ka vienam novadam iznāk divi lieli konkurējoši centri – Bēne, kur vienā pašā Bēnē ir vairāk nekā 1700 cilvēku, plus Auce, kas atkal ir patstāvīgs centrs. Un tāpēc ir pilnīgs pamats respektēt Bēnes iedzīvotāju vēlmi.

Ja viņi nākotnē domās citādi, viņiem ir pilnīgi visas iespējas šo situāciju mainīt – pašiem piekrist un apvienoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Es jau šo situāciju paskaidroju. Mēs noraidījām priekšlikumu par Auces novadu, īstenībā tie ir saistīti. Es lūdzu Saeimai ievērot šo konsekvenci un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Nav atbalstīts arī 43. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 44. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Es tikai, kolēģi, atgādinu, ka mēs neatbalstījām 28.priekšlikumu par Alojas novadu, un lūdzu Saeimai būt konsekventai un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu tomēr tādā privileģētā situācijā drusciņ, jo man nav nekādas problēmas ar Liepājas reģionu. Kaut gan viņi pieņēma lēmumu pret savu gribu un ar asarām acīs. Tāpēc man ir jāaizstāv tie, kas man to lūdz, un es runāju par Brīvzemnieku pagastu, par 44.priekšlikumu. Māra Kučinska laikā tas projekts “167” jau ļoti labi aizgāja, bet mainījās ministri, un viss sagāja ne tā. Un šis pagasts uztraucas par to, ka viņiem būs nomales sindroms, viņi vienkārši negrib būt kopā ar Staiceli, jo Staicele viņus “apēdīs” (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Staicele ir laba!”), un tāpēc es negribu jums nevienam uzspiest savu gribu, es tikai gribu teikt, lai jūs izprotat situāciju, un vispār, strādājot tik ilgi pašvaldībā par vadītāju, es pēc savas pieredzes varu teikt, ka nekas labs nekad nav iznācis ar piespiešanu, ar varu. Tāpēc es un tikpat arī jūs, paskatoties kartē, varat izlemt, kāpēc to Brīvzemnieku pagastu nevar vai nu pie Valmieras, vai pie Limbažiem. Viņi ir izdarījuši iedzīvotāju aptauju, un viņi grib paši savu novadu. Nu ļausim, lai izmēģina!

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un man nepatīk piespiedu varas sistēma, nekad!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Es tikai varu atkārtot, ka mēs jau iepriekš noraidījām Alojas novada izveidi, un lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu par Brīvzemnieku novada izveidi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

45 – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

46.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

47. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

48. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts, un mans pienākums ir jums norādīt, ka tas saistās jau ar iepriekš neatbalstīto 31.priekšlikumu par Amatas novada izveidi. Komisijas lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

49. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

51.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnīgs lēmums!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

52. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godprātīgs lēmums!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

53. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 53.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šeit ir klasisks piemērs, kā grib savienot divas pilnīgi antagonistiskas lietas, jo pastāv nesamierināmas pretrunas, kādas pašreiz ir Talsos, šajā konkrētajā Dižstendes novadā, kad par visu varu pilsētas vara grib pievienot šos piegulošos pagastus sev. Nu tik klasisku piemēru ir grūti vēl atrast.

Ģibuļu pagasts ir tiešām attīstīts un spēcīgs pagasts. Tas ir pagasts, kas savā laikā ieguvis sakoptākā Latvijas pagasta nosaukumu. Blakus otrs pagasts – Lībagu pagasts – arī ir bagāts ar labām lauksaimnieciskām tradīcijām. Strazdes pagasts… Visi šie trīs pagasti tātad startē uz Satversmes tiesu. Kopā tie grib veidot Dižstendes novadu. Šajos pagastos ir ļoti daudz kultūrvēsturisko vērtību. Un galvenais – kā novads tas arī iztur visus šos kritērijus, kas ir izvirzīti. Bet diemžēl šeit ambīcijas ņem virsroku, un Zaļo un Zemnieku savienībai, kā saka… Manuprāt, mums nav nekāda iemesla apgalvot, ka šis pagasts pats nevarētu eksistēt, ka šis novads nevarētu eksistēt un strādāt, un attīstīties. Tas ir, manuprāt, viens no perspektīvākajiem novadiem, kāds var būt.

Bet šajā situācijā ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir iekšējo konfliktu mezgls, kas ir ielikts uz mūžīgiem laikiem.

Tā ka, kolēģi, es domāju, neveidosim konfliktus, neveidosim iedzīvotāju starpā naidu, kas šeit ir. Atbalstīsim Dižstendes novadu un ievērosim iedzīvotāju intereses.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Arī partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija atbalsta Dižstendes novada izveidošanos. Jo Talsu rajons ir otrs lielākais rajons, novads pēc Ogres, kurā būs 16 pašvaldības, 35 un vairāk tūkstoši iedzīvotāju un tiks ievēlēti 17 deputāti.

Pirmkārt, kādā veidā šie 17 deputāti pārstāvēs visu šo teritoriju?

Otrkārt, tiešām šīs vēsturiskās saites – Stende, Pastende, Dižstende un vēl pārējās ir pastāvējušas, var teikt, gadsimtiem ilgi un atbilst visiem kritērijiem, kādi arī tika iestrādāti attiecībā uz novadu veidošanos.

Šajā novadā ir uzceltas divas jaunas rūpnīcas. Jājautā – kur tas vēl līdz šim ir izdarīts? Un, lai nemazinātu šo samērīguma principu, Dižstendes novads nekādā gadījumā nevar traucēt, teiksim, arī Latvijas turpmākajai attīstībai.

Es iesaku balsot “par” Dižstendes novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Kolēģi! Klausoties ilgāku laiku, skaidri top redzams, ka šī reforma ir politiska reforma, jo ļoti daudz taču esam dzirdējuši pierādījumus, ka ir pagasti, kuriem ir infrastruktūra, kuriem ir arī nauda, kuri paši maksā izlīdzināšanas fondā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Labi tas ir!”) Ir visi noteikumi, un tik un tā neļauj viņiem tajā novadā būt, izveidot tādu novadu, kā viņi grib. Un tas ir arī šajā gadījumā.

Tautas partija, jūs taču esat pierādījuši, ka tā ir politiska reforma, ka netiek ņemti vērā visi tie kritēriji, visas mērauklas, kuras jūs mēģināt apstrīdēt un mēģināja arī Ministru prezidents… Žēl, ka viņš ir aizgājis… Pierādīt mēģinājāt, ka tieši šīs mērauklas, šie kritēriji ir reformas pamatā. Visas šīs pretrunas ir redzamas, ka nekādi kritēriji nepastāv, nekādas mērauklas nepastāv un vadošā partija ar lielāko deputātu skaitu – Tautas partija šajā gadījumā – vēlas politiski veidotas reformas, kas nav pieņemamas opozīcijai un, es gribu teikt, arī godīgiem pozīcijas deputātiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu mazliet viest skaidrību, jo man ir sanācis kādus astoņus gadus vadīt Lībagu pagasta pašvaldību. Man ir sanācis vadīt Talsu rajonu kā rajona padomes priekšsēdētājam, kad visa reforma sākās. Un es ļoti, pat ļoti labi zinu šo situāciju.

Pirmām kārtām es gribētu uzsvērt to, ka pašā sākumā Talsu rajons vēlējās tieši šo modeli – viens rajons, viens novads. Bet diemžēl atsevišķu politisko spēku dēļ, es nesaukšu vārdā, jo viņi paši ļoti labi to zina… viņi nedaudz iespītējās, un tā mums Talsu rajonā pašlaik veidojas trīs novadi. Nu labi! Lai būtu trīs. Bet tad cilvēki sajuta, ka tomēr vēl var spēlēt uz jūtām un kaut ko veidot mazliet citādāk, jo dīvaini ir tas, ka šie divi lielie, pie Talsiem esošie pagasti, kuru centri no Talsu pilsētas atrodas ja ne gluži 20 minūšu gājienā, ir no 5 līdz 7 kilometru attālumā. Cilvēkiem darba vietas pamatā ir Talsos. Bērni pamatā mācās Talsos. Šim jaunveidojamam novadam nav vidusskolas. Tas atrodas pašā pilsētas pievārtē.

Piesauktais Ģibuļu pagasts. Ģibuļu pagastā atrodas Talsu pilsētas attīrīšanas iekārtas. Par ko mēs šeit runājam?

Tālāk vēl kāds faktors. Ja gadījumā notiek kaut kāds kosmisks brīnums un tiešām šie trīs pagasti izveido savu novadu, tad viņi nostājas priekšā citām – daudz lielākām, attīstītākām pašvaldībām, kas ir labprātīgi izteikušas vēlēšanos piedalīties Talsu novada veidošanā. Es varu nosaukt piemērus – Stendes pilsēta, Sabiles novads, kas ir diezgan liels, Virbu pagasts, kas ir slavens ar savām rūpnieciskajām tradīcijām. Tā ka vajag ieviest kaut kādu skaidrību.

Un kas attiecas, protams, uz Dižstendes novadu, man ir ļoti patīkami dzirdēt, ka šis nosaukums ir palicis. Jo man viens arī šeit, zālē, sēdošais kolēģis pārmeta, ka 1996.gadā, kad mēs sākām veidot piecu pašvaldību sadarbības modeli, nosaucām to par Dižstendes novadu. Bet mēs veidojām šo sadarbību ar pirmo soli, lai kopīgi veiktu tās funkcijas, kuras katra pašvaldība atsevišķi nevarēja izdarīt. Mēs algojām kopīgu juristu, mēs algojām kopīgu arhitektu. Un tas būtu nākamais solis uz reformu. Tā ka es kategoriski aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Māri!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies. Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ne tikai Ārberga kungs, bet arī es dzīvoju Talsu rajonā, Dundagas pagastā. Paldies Dievam, ka Dundagas pagastam šī brīvlaišana ir un tas kopā ar Kolku varēs veidot vienu novadu.

Bet kāpēc tāda cīņa par šo zināmā mērā bagāto novadu? Tas ir diezgan skaidrs, ka visi lielākie novadi, kas tagad tiek veidoti sakarā ar šo novadu karti, ir Tautas partijas pārvaldībā. Nu gribas jau Tautas partijai vēl arī nākamajās vēlēšanās vinnēt. Bet es domāju, ka jūs iegūtu daudz vairāk balsu, ja ievērotu iedzīvotāju vēlēšanos. Pašā pēdējā brīdī, protams, tika izveidots arī Rojas novads, kuru tiešām vajadzēja veidot gar piekrasti. Bet kādēļ gan lai nebūtu šis Dižstendes novads, kur ir ārkārtīgi sakarīgi pašvaldību vadītāji, kuri tik tiešām ir attīstījuši rūpniecību savā teritorijā un kuri var patstāvīgi eksistēt. Es domāju, ka nevajag izdarīt tādu mūžīgo spiedienu. Vajag ievērot pašvaldību vēlēšanos un šeit nevajag uzstāt tik ļoti, jo lielais ne vienmēr ir tas labākais. Ja iedzīvotāji vēlas, ja pašvaldības vēlas, ir jāatļauj šīm pašvaldībām strādāt.

Paldies par uzmanību. Atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais runās deputāts Māris Ārbergs, otro reizi.

M.Ārbergs.

Es tikai pavisam īsi. Aizmirsu pašu galveno pateikt. Man arī līdzi īstenībā ir dokuments, kur ir iedzīvotāji savākuši parakstus – kopskaitā 350, kas ir oficiāli iereģistrēti Lībagu pagasta padomē 2007.gada 30.augustā. Arī šo cilvēku griba ir jāņem vērā. Jo es, kad tikos ar pagasta padomes deputātiem, stāstīju viņiem komitejā… un tur ir vienkārši, tur ar deputātiem… arī deputāti uz vietām ir “mazā saeima”, kas lemj, jo Lībagu pagastā, cik es zinu, un arī Ģibuļu pagastā nav bijis kaut kāds vietējais referendums, kas precīzi varētu atspoguļot iedzīvotāju viedokli. Man šie paraksti šeit ir; ja kāds netic, varu iedot apskatīties.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Kolēģi, turpinām debates!

Nākamā debatēs runās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies, kolēģi!

Mani ļoti iepriecināja tā mazo un lielo skaitļu loģika, kas parādās atkarībā no situācijas, jo es arī piekrītu, ka 300 cilvēku paraksti ir jāņem vērā. Es tieši tāpat uzskatu, ka ir jāņem vērā to daudzo tūkstošu paraksti, kas domā citādi.

Ja mēs atskatāmies nedaudz pagātnē, es atceros šo kvēlo diskusiju, kas mums te bija – starp tiem 900 tūkstošiem, kas referendumā nenobalsoja, un tiem 600 tūkstošiem, kas nobalsoja. Un tur bija runa nevis par vienu desmito daļu, bet gandrīz par divām piektdaļām Latvijas iedzīvotāju. Tad, kad mēs ar skaitļiem šādi argumentējam, vajadzētu to tā globālāk darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Izsludināt referendumu par Talsiem!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

54. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 55. – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

56. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

57. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

58. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas 59.priekšlikums par Gailīšu novada izveidi. Nav atbalstīts, un tas saistās ar jau iepriekš neatbalstīto 41.priekšlikumu par Bauskas novadu. Lūgums Saeimai būt konsekventai un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates par 59.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Gailīšu pagastā ir vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju. 5 tūkstoši! Tas ir krietni vairāk par tiem 4 tūkstošiem, ko mēs te tagad piepeši gribam paģērēt no novada. 5 tūkstoši iedzīvotāju!

Ir veikta aptauja. 5 tūkstoši cilvēku ir atbildējuši un 95 procenti, pat vairāk, ir teikuši, ka viņi vēlas saimniekot patstāvīgi. Viņiem ir pilna infrastruktūra, kas ir vajadzīga, vidusskolu ieskaitot. Ir materiāli tehniskā bāze un uzņēmējdarbība. Un Gailīšu pagasts maksā pašvaldību fondā, viņi maksā… viņi faktiski uztur citas pašvaldības. Un mēs vienalga negribam ļaut viņiem strādāt patstāvīgi.

Tā ka es lūdzu respektēt šo 5 tūkstošu cilvēku viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis.

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Nupat jau es runāju par to, ka tā ir Tautas partijas izdomāta politiska reforma. Es domāju, ka Baibas Rivžas teiktais par šo Gailīšu pagastu, kur viss ir: ir nauda, ir infrastruktūra, ir vajadzīgais iedzīvotāju skaits, ir šo iedzīvotāju vēlme… Un jūs to ignorējat un runājat… Elementārs godīgums taču vajadzīgs arī politikā. Un jūs runājat par mērauklām un kritērijiem. Nu tad te ir visi kritēriji. Es sagaidu no jums, ka šajā gadījumā par Gailīšu pagastu jūs nobalsosiet, ievērojot tās mērauklas, kādas jūs paši šeit esat devuši. Un, ja ne, tad vēl skaidrāk – tā ir Tautas partijas izdomāta politiska reforma.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Debatēs runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Mani pieteica… Es gribētu tikai precizēt. Es nezinu, ar kādiem statistikas datiem Rivžas kundze operē, bet Gailīšu pagastā, kas grib kļūt par Gailīšu novadu, saskaņā ar statistikas datiem dzīvo 2682 iedzīvotāji. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Baiba, kauns!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis laikam ir vienīgais priekšlikums, kurā es atbalstīju Zaļo un Zemnieku savienību. Man tikai ir jautājums Rivžas kundzei un Lāča kungam – kad jūs pēdējo reizi esat bijuši šajā pagastā, ka tik vēlu to aizstāvat?

Es balsošu “par”, tāpēc ka es tiešām tur esmu regulārs viesis un man tur ir ļoti aktīvi atbalstītāji. Un principā šā pagasta dzīve man ļoti labi zināma, tāpēc arī es ar pārliecību varu nākt šajā tribīnē un runāt, tikai mani reizēm izbrīna, ka nāk runāt cilvēki, kas konkrētajā pagastā savu mūžu nav bijuši, bet nu labāk tā nekā nekā. Šajā situācijā es izdarīju izņēmumu, šajā situācijā es balsošu “par”. Bet par likumu kopumā es tomēr aicinu arī tos, kas zaudēs šajos mazajos balsojumos, balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es neesmu no Gailīšu pagasta, bet es visiem jums gribētu uzdot vienu jautājumu, it īpaši Zalāna kungam, Šķestera kungam… nē, visiem ministriem, kas ir bijuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā. Atbildiet man uz vienu jautājumu: vai šajā likumā vai kādos citos likumos ir dots pastāvīgā iedzīvotāja jēdziena saturs? Jūs te strīdaties, vienā vietā – 4500, otrā – 5 tūkstoši. Es jums atbildēšu. Jums jau nav ko teikt. Nav šāda jēdziena. Vai šajā gadījumā jūs ņemsiet vērā tos, kas ir deklarējušies, vai jūs ņemsiet vērā tos, kas maksā nodokļus, vai jūs ņemsiet vērā, kā atsevišķos likumos ir noteikts, ka pastāvīgie iedzīvotāji ir tie, kuriem nav pilsoņa pases? Vai jūs man pateiksiet, cik ilgi šim pastāvīgajam iedzīvotājam tur ir jābūt, vai viņam uz novada izveidošanas brīdi ir jābūt tur, ja viņš tur ir deklarējies, vai viņam tur jānodzīvo ir divi vai trīs mēneši? Es jums šos jautājumus uzdodu tāpēc, ka nevienā likumā un arī šeit nav paskaidrots, ko nozīmē pastāvīgā iedzīvotāja jēdziens, un, ja radīsies strīdus jautājumi par šo lietu, tā patiešām var būt problēma.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man ļoti patika Rasnača kunga uzstāšanās.

Rasnača kungs atklāti un godīgi pateica, ka viņš atbalstīs Gailīšu novadu, jo tur dzīvo viņa vēlētāji. (No zāles: “Malacis!”) Tātad tas viss, ko es pirmīt teicu par Gerija iedibināto “salamandru” principu, ir skaidri un gaiši pierādījies vismaz ar Rasnača kunga vārdiem. Tātad vietām, kur dzīvo mūsu vēlētāji, protams, ir jābūt atsevišķām pašvaldībām. Tur, kur nedzīvo, – nu, kāda starpība, liekam kopā visus krustu šķērsu, pilnīgi vienalga, kā, lai tiem pārējiem sliktāk.

Paldies, Rasnača kungs, par atklātu un godīgu valodu. Tiesa gan, šim principam piekrist es nevaru.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

E.Zalāns.

Paldies.

Es nāku tikai tāpēc, ka man tika uzdots konkrēts jautājums, un es uz to konkrēti arī atbildēšu.

Tie dati, ar kuriem strādā mūsu ministrija, tie ir Iedzīvotāju reģistra dati, konkrētajā gadījumā – uz šā gada 1.jūliju. Un tie ir tie dati, pēc kuriem tika aprēķināts arī pašvaldības budžets – tas ir, ienākuma nodoklis; nākamajā gadā 83 procentus no šī samaksātā nodokļa saņems attiecīgā pašvaldība. Un tie ir tie dati, ar ko pašvaldība strādā. Ar citiem datiem mūsu ministrija nestrādā.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministram.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runā deputāts Visvaldis Lācis, otro reizi.

V.Lācis.

Cienījamie klātesošie! Garāmejot deputātam Spurdziņam un ministram Zalānam, es saņēmu pārmetumu, ka es izplatot melus; proti, ka šajā Gailīšu pagastā neesot vis 5000 iedzīvotāju, bet 2500. Es neizplatu melus, to teica deputāte Rivža.

Bet es nedomāju, ka arī viņa izplata melus. Ja jau līdz šim … Pagaidiet, paklausieties!.. līdz šim jau ne vienā vien gadījumā ir pierādījies, ka tā ir politiska reforma. Tur, kur atbilst iedzīvotāju skaits, kur ir 5000 un kur ir nauda un infrastruktūra, jūs tik un tā liedzāt nodibināt novadu.

Jūs jau… Var pierādījumus atrast, un mēs atradīsim vēl vairāk, ka jūs esat izdomājuši politisku reformu, kur tās mērauklas jūs paši neievērojat.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs.

Godātais Šadurska kungs! Es ļoti, ļoti lūdzu klausīties ar abām ausīm! (No zāles dep. A.Rugāte: “Ja viena darbojas, ko tad?”)

Tāpēc atkārtoju vēlreiz: es minēju, ka es ļoti labi pārzinu situāciju šajā pagastā. Šajā pagastā – papildus varu minēt – ir patstāvīga infrastruktūra, ir patstāvīgi sociālie objekti un tā tālāk. Šajā pagastā cilvēki spēj nodrošināt to, ka pagasts… Šadurska kungs, ar abām! …ka pagasts ir donors pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Ja jūs to nedzirdat, tad klausieties… lasiet stenogrammas!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis.

Godātais Rasnača kungs! Tas ir ļoti labi, ka jūs dziļi pārzināt situāciju Gailīšu pagastā, tas ir ļoti labi, ka Gailīšu pagasts ir donors pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ka tur ir attīstīta infrastruktūra. Diemžēl iepriekšējie Saeimas balsojumi liecina, ka Saeimas balsojums nav par to novadu patstāvību, kuri tieši tāpat kā Gailīšu pagasts ir donori pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kuros ir attīstīta infrastruktūra un kuros ir pietiekams iedzīvotāju skaits.

K.Šadurskis.

Un, Rasnača kungs, ja jūs esat tik liels speciālists Gailīšu novada jautājumā, tad sakiet man, lūdzu, kāda joda pēc jūs balsojat par tiem novadiem, kur jūs neesat speciālists? (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam – par procedūru.

Bet debates ir beigtas. Lai nebūtu jautājumu.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Man būtu ļoti liels lūgums, kolēģi Šadurski, neizmantot Kārtības rullī noteiktos ierobežojumus runāt tikai divas reizes. Jūs uzdodat jautājumu, labi zinot, ka man nav tiesības iet trešo reizi tribīnē.

Lūdzu, tā turpmāk nedariet!

Sēdes vadītājs.

Deputātam Spurdziņam vārds – komisijas vārdā. (No zāles: “Balsot!”)

O.Spurdziņš.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais 60.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Un es arī gribu jums norādīt, ka jau… Es atvainojos, tas nav saistošs… Jā, šis priekšlikums vienkārši nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nu tagad gan es vairs nepaļāvos tikai uz pašvaldības vadītāja viedokli, bet ieskatījos statistikā. Glūdas pagastā ir nepilni 3 tūkstoši iedzīvotāju, bet vienalga es domāju, ka tie Gailīši ir malači.

Jā… Un kāpēc Glūda ir novads, kas varētu patsāvīgi strādāt? Kāpēc?

Pirmkārt. Iedzīvotāju aptauja to ir stingri pateikusi.

Otrkārt. Glūda ir bijušais slavenais kolhozs “Nākotne”. Visa tā infrastruktūra, kura bija kolhozam “Nākotne”, kas bija viens no pirmajiem Latvijā, tātad ir viņējā. Tas nozīmē, ka viņiem ir 18 uzņēmumi, 60 zemnieku saimniecības…, ka materiāli viņi ir pilnīgi nodrošināti. Bezdarba līmeņa tikpat kā nav – 2 procenti.

Un vēl viena lieta, ko es gribētu īpaši uzsvērt. Mums ir tas attīstības indekss. Mēs Latvijā rēķinām. Reģionālās attīstības aģentūra… Reģionālās attīstības fonds rēķina šo te indeksu. Un šis pagasts ir 20.vietā no visu pagastu lielā skaita, kas mums ir tuvu pie 500. Tātad no visu pagastu skaita 20.vietā! Un septiņu gadu laikā viņi no 119.vietas ir pacēlušies uz 20.vietu. Tas nozīmē, ka viņiem tiešām ir lielas attīstības iespējas. Un tāpēc es lūdzu respektēt iedzīvotāju viedokli un atļaut Glūdai būt kā novadam.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš. (No zāles: “Balsot vajag!”)

O.Spurdziņš.

Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Deputātam Spurdziņam nav nekas vairs piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Reģistrācija būs tikai šīs sēdes beigās.

Tiekamies pēc pusstundas.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ir pienācis laiks turpināt sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums. Un šobrīd mums ir izskatāms 62.priekšlikums.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais 62.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Arī 63. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

Arī 64. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī 65.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un arī 66. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

67. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Klātesošie deputāti! Tātad runa ir par Inčukalna novadu. Šī pašvaldība arī griezusies Satversmes tiesā, jo grib pastāvēt vieni paši.

Inčukalna novads ir izveidots 2006.gadā septembrī. Šī ir viena no tām pašvaldībām, kuras ir izpildījušas Ministru kabineta noteikumus, tā izveidojusi savu novadu jau pirms 2007.gada 4.septembrī pieņemtā Ministru kabineta noteikumu grafika. Šī ir finansiāli ļoti stipra pašvaldība, kopējais budžets ir 2,2 miljoni, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas – 285 tūkstoši latu, un faktiski visi šie nepieciešamie pakalpojumi tiek veikti augstā kvalitātē un savlaicīgi. Notiek arī nopietns darbs pie infrastruktūras sakārtošanas, un faktiski Inčukalna pagasta… novada dome ir pieņēmusi lēmumu saglabāt šo pašvaldību tagad pastāvošajās robežās.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Tūlīt balsojumā pierādīsies, vai es esmu kādu partiju apvainojis, teikdams, ka tā ir politizēta reforma, vai ne.

Nu jūsu priekšā būs pašvaldība, kur visi jūsu dotie kritēriji ir izpildīti: ir noteiktais iedzīvotāju skaits, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksāta nauda, ir infrastruktūra, vidusskola – viss ir. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Lielāks ir labāks!”) Un tagad redzēsim, kā jūs balsosiet, – vai atbalstīsiet Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, ka šis… Neatbalstīsiet… Nu, tātad politizēta reforma! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jo lielāks, jo labāks, Visvaldi!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

O.Spurdziņš.

Es gribētu īsi piebilst Lāča kungam, ka šeit nav problēma ar iespējama lieluma veidošanu, bet gan ar to, ka Vangažu pilsēta paliek viena pati bez attīstības iespējām. Līdz ar to komisija, ļoti rūpīgi uzklausot, izdarīja secinājumu, ka Inčukalna novadā tomēr ir jāiekļauj arī Vangažu pilsēta.

Paldies. Es aicinu neatbalstīt šo 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 68. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts. Bet, runājot par Īslīces novadu, mums jāatceras, ka mēs jau 41.priekšlikumu par Bauskas novadu neatbalstījām, un tie abi ir saistīti.

Lūgums neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 68.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža.

Sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Īslīces pagastā ir vairāk par 4 tūkstošiem cilvēku – tātad pārsniedz to 4 tūkstošu skaitli, kas mums ir kā uzstādījums. Tas ir tiešām ļoti aktīvs un enerģisks pagasts. Jā, tas ir tuvu Bauskai, tā ir taisnība, bet tā cilvēki vienmēr ir bijuši lepni par savu pagastu, bijuši aktīvi; tur ir vidusskola 400 bērniem, SOS ciemats, tur ir bērnudārzs, tur ir veidojušās pirmās mikrokredītu grupas (tāpēc es labi zinu šo pagastu) un ir bijuši izcili pagasta padomes priekšsēdētāji un saimnieciskā darbība… Tas ir finansiāli patstāvīgs pagasts.

Tā ka es lūdzu jūs respektēt iedzīvotāju vēlmi!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Īslīces pagasts jeb Īslīces novads, par kādu tas grib veidoties, pilnīgi atbilst tiem kritērijiem, ko mēs paši esam izvirzījuši. Un, piemēram, viens no jautājumiem, kas ir saistīts ar it kā tuvumu centram – Bauskai… Nu, tad nav tālu jāmeklē piemēri. Mums ir arī bijušas… bijusi pilsēta, kura ir viena pilsēta, bet kurai pietika politiskās stingrības 1991.gadā Valkas daļu paņemt Latvijai, bet Valgas daļu atdot Igaunijai, un neviens nerunāja par to, ka tā ir viena pilsēta ar kopēju teritoriju.

Iestājoties Šengenā… Bratislavai un Vīnei praktiski nevar saprast, kur viena beidzas un kur otra sākas, bet tāpēc jau mēs nepievienosim tagad Slovākiju Austrijai… Līdz ar to šis pagasts ir pelnījis… tas pilnībā uztur visu infrastruktūru, pilnībā pats sev nodrošina visu.

Un vēl, kas ir svarīgi – tas ir jautājums par Leišmali. Šis pagasts, iekļaujoties Bauskas rajonā, viennozīmīgi nesaņems to, ko viņi tagad paši lemj, un ir ļoti nepareizi teikt, ka nekas nemainīsies. Mainīsies! Ja tagad Īslīces iedzīvotāji un arī pārējo pievienojamo pagastu iedzīvotāji paši lemj… deputāti lemj par savu finansējumu, tad tagad tur sēdēs izpildvaras pārstāvis, kurš pildīs tikai to, ko nolems centrā, un centrs ne vienmēr nolems tā, kā būtu izdevīgi tieši Īslīces piedāvājumam.

Te Godmaņa kungs teica, ka viss būs normāli, bet mēs taču redzam, ka investīcijas pašvaldībām Saeimā tiek novirzītas tikai koalīcijas pašvaldībām… Un ne jau tāpēc, ka Godmaņa kungs ir slikts cilvēks, bet viņš tādu iesniedza tāpēc, ka tāda ir cilvēka daba…

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par Īslīces pagastu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Neiespaidosimies no tā, ka Dalbiņa kungs, dzīvodams Īslīcē, saka, ka nevajag izveidot šo novadu. Novads ir ārkārtīgi spēcīgs. Gandrīz 5 tūkstoši iedzīvotāju. Šajā novadā ir vidusskola, kura regulāri piedalās olimpiādēs un ļoti bieži saņem balvas. Šajā novadā ir virsmežniecība, šajā novadā ir arī Saulaines lauksaimniecības skola, kuras tradīcijas jau ir ārkārtīgi senas. Atcerēsimies kaut vai Kaucmindes mājturības skolu! Un šie cilvēki grib saglabāt savu patstāvību. Es aicinu atbalstīt šo – 68.priekšlikumu.

Un tieši tāds pats priekšlikums ir arī mūsu, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas, iesniegtajā variantā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vēlreiz gribu teikt, ka šinī sēdē ir ļoti interesanti, jo visi citi, kuri nedzīvo tur, kur kāds dzīvo… – šeit piesauca arī manu uzvārdu –, zina labāk nekā es par to, kas notiek šajā pagastā. Es apsveicu jūs attiecībā uz Īslīces pagastu, Seiles kundze, bet gribu jums norādīt, ka jūs kļūdaini pieminējāt, ka Kaucminde atrodas Īslīces pagastā. Piedodiet, bet nē – Rundāles! Paskatieties! Tā nekad nav bijusi Īslīces pagastā. Tas ir punkts viens.

Nākamais. Jebkurā gadījumā neuztraucies, Reira kungs! Īslīces pagasts, neskatoties uz to, ka tas it kā nav bijis oranžā krāsā, ir saņēmis investīcijas skolai, kuru tiešām viņi kopj no pašas pirmās dienas. Viņi visus savus līdzekļus ir veltījuši izglītības attīstībai, par ko viņiem gods un slava.

Es tikai vēlreiz gribu atgādināt: ja šis spēcīgais pagasts būs arī novadā, tad šī spēcīgā pagasta cilvēki, kurus pazīst visā rajonā pēc uzvārdiem, piedalīsies arī novada pārvaldīšanā. Un es ceru, ka viņiem ir pilnīgas iespējas vēlēšanās nopietni konkurēt ar jebkuru šā novada izvirzītu deputāta kandidātu, būt šā novada vadībā un tikpat veiksmīgi attīstīt šo lielāko, spēcīgāko novadu, kas, kā es teicu, robežojas ar Bausku un kur viens centrs no otra ir 20 minūšu gājienā.

Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā šādu priekšlikumu nebūtu pareizi atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nav ko piebilst, Juris Dalbiņš visu pareizi pateica!”) Piebilst nevēlas. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

69. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 70.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 71. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

72. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

73… Es atvainojos! Vienīgā pamanītā tehniskā kļūda… Rūpīgi analizējot, šis priekšlikums nav daļēji atbalstīts. Tas nav atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja.

Par 73.priekšlikumu komisijas viedoklis – neatbalstīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

74. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 74.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters.

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jersikas pagasts ir viena no tām Latgales pašvaldībām, kuras ir iesniegušas pieprasījumu Satversmes tiesā. Jersikas pašvaldības deputāti vairākkārt ir izvērtējuši piedāvājumu veidot šo kopējo novadu ar Līvānu novadu. Tā kā arī viņi ir veikuši iedzīvotāju aptaujas, divās iedzīvotāju aptaujās 90 procenti iedzīvotāju ir nobalsojuši pret apvienošanos ar Līvānu novadu. Tāpēc arī Jersikas padomes deputāti nav tiesīgi neņemt vērā šo iedzīvotāju intereses. Un arī mums nebūtu tiesību neņemt vērā šo vietējo iedzīvotāju gribu.

Jersikas pašvaldība nav liela pašvaldība, bet tomēr tai ir kultūrvēsturiskas saknes. Tā ir viena no senās latgaļu valsts – Jersikas valsts… vēsturiskais centrs... Jā, tieši tā! Tieši tā! Tā ir bijusi centrs Latgales valstī…

Nebija gan! Atvaino!

Tātad, cienījamie kolēģi, tāpēc es lūdzu saglabāt šīs pašvaldības statusu, pārveidojot to par Jersikas novadu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, neesmu štata runātājs, un par tādu es netaisos kļūt šajā Saeimā. Bet, klausoties, ka tie štata runātāji, kas šeit nāk un stundām stāsta par to, kā bija viņu jaunībā, kad kaimiņu upītē dzīvoja vēži… “Tad es aizgāju, pacēlu to akmeni, un tur bija vēdzele. Un es viņu varēju kailām rokām noķert. Un tad atnāca kolhozs, un mūs sadzina kolhozos, uzbūvēja fermu, un piedzēries traktorists šajā upītē ielaida amonjaku. Un šodien nav ne to vēžu, ne to vēdzeļu…”

Zināt, tas jau neattiecas uz šo reformu! Cilvēki, kas nāk šeit, vienkārši ir zagļi. Tie ir laika zagļi (No zāles: “Pareizi!”), kas mums visiem atņem laiku.

Un tagad, kad es klausos šo parlamentāro diskusiju, kas nu ir formulēta kā diskusija, zināt, man brīžiem liekas, ka šeit ir kā tādā parodijā, kad mēmais teica kurlajam, ka aklais ir redzējis, kā klibais ieskrējās un pārlēca pār grāvi. Zināt, tas ir ļoti ironiski, bet diemžēl tas tā ir.

Un man iekrita ausīs tās tēzes, ko saka opozīcija.

Es atceros par karali Mindaugu…

Sēdes vadītāja.

Klauža kungs, par priekšlikumu, lūdzu!

J.Klaužs.

Divas minūtes vēl drīkst?

Sēdes vadītāja.

Par priekšlikumu, lūdzu!

J.Klaužs.

Es tagad atklāšu vienu arheoloģisku noslēpumu. Zināt, kas bija rakstīts uz karaļa Mindauga kapakmeņa? Tur bija uzrakstīts, ka karalis Mindaugs bija Tautas partijas biedrs, un viņš apvienoja Lietuvu un reorganizēja Lietuvu. Un viņa reorganizācijas rezultātā Lietuva tapa par tādu valsti, kas varēja karot ar Lietuvas tatāriem. Arī šodien Traķos dzīvo tatāru pēcteči – karaīmi.

Zināt, kad es klausos šos stāstus par Jersiku, par Jersikas karaļvalsti… ziniet, nu, visu cieņu! Ja es šodien skatītos tajā kartē, kuru varbūt 13.gadsimtā zīmēja karalis Visvaldis, – ka Jersikas karaļvalsts beidzas tur, pie Beverīnas novada –, tad es noteikti par to balsotu un atbalstītu, bet diemžēl realitāte… Kā tad šodien nav Jersikas pagastā, Šķestera kungs? Policijas tur nav, slimnīcas tur nav, būvvaldes tur nav, baznīcas tur nav. Tur pat veikala nav, bet viņiem to visu arī nevajag. Kāpēc viņiem to vajag, ja piecu minūšu gājiena attālumā ir Līvāni? Un viņi atnāk kājām vai ar zirgu atbrauc… Nu, ar zirgu jau nebrauc, brauc ar mašīnām, un viņiem tas viss ir. Un viņi jau ļoti sen ir integrējušies Līvānu novadā. Bet to nespēj izdarīt pagasta vadītāja, kurai toties ir ar ko braukt, ir fakss, ir aparāts, ir sekretāres, kā šeit apkārt, un kura veic referendumus un braukā pa mājām, ved sausās tortītes, kliņģerīšus un stāsta tiem cilvēkiem, cik slikta viņiem būs dzīve, ja viņi iekļausies Līvānu novadā. Zināt, tas tā ironiski par visu to...

Kāda patiesībā ir realitāte? Uzdodiet paši sev jautājumu! Šādai mazai valstij kā Latvija 500 pašvaldības ir daudz vai maz? Ja kādam liekas, ka tas ir maz, tad vajag 700 vai tūkstoti. Un tad ir skaidrs, ka šī diskusija ir tāda, kur mēmais teica kurlajam...

Vēl daži mīti. Reforma ir notikusi tik strauji, ka straujāk vairs nevar būt. Zināt, nu zirgam jāsmejas par šo apgalvojumu, jo… Kāds būtu īstais laiks? Cik gados būtu reformai jānotiek? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Simt piecdesmit gados!”) Pirmais – simtu piecdesmit. Kurš dotu vairāk? Divi simti! Zaļie un Zemnieki, jūsu piedāvājums?... Nu, redziet! Pašiem smiekli nāk par to.

Zināt, un otrais mīts – tas, ka visu šo lietu menedžē Tautas partija. Zināt, es arī piecus gadus vadīju Līvānu novada pašvaldību. Un es uzdodu jautājumu: kur man bija vieglāk vinnēt vēlēšanas – vai tajā teritorijā, kur bija divi pagastiņi, vai tajā, kur tagad pienāks vēl kādi četri klāt? Un kur bija vieglāk menedžēt lietas? Protams, ka bija vieglāk menedžēt tajā mazajā pašvaldībā.

Bet saprotiet, kolēģi, ir valstiska domāšana, un ir īstermiņa intereses. Un diemžēl, ja jūs nespējat domāt valstiski, nu, tad atvainojiet… Tā jau ir jūsu problēma. Es, protams, aicinu atbalstīt šo reformu; lai arī cik laba vai slikta tā būtu, tas ir labākais, kas dotajā brīdī mums ir.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Lai nu Klauža kungs man piedod, ka es nozagšu pāris minūšu no viņa bezgala vērtīgā laika (No zāles: “Visu laiku!”), kuru citādi Klauža kungs varētu veltīt savas dzimtās valodas apguvei un uzzināt, ka šo brīdi viņam neviens nav iedevis... ka nav latviešu valodā “dotā brīža”.

Un tomēr kultūrvēstures tēmas laikam ir diezgan svarīgas arī reformas sakarā, un, ja mēs runājam par Jersikas novadu, laikam pilnīgi abstrahēties no mūsu senču kultūras mēs nevaram, jo vārdiem “Jersikas valsts” ir sava nozīme, sava skaņa un sava vieta vēsturē.

Godātie kolēģi, no hronikām ir redzams, ka Jersika ir vismaz 800–900 gadus veca. Un mēs zinām, kas bija Jersikas valdnieks. Indriķa hronika viņu sauc par Visvaldi (oriģinālā – “Visevalde”), kā Klauža kungs ļoti pareizi atzīmēja. Visvaldis ir vienīgais Livonijas valdnieks, ko latviešu Indriķis titulē par karali – oriģinālā Rex.

Tā sauc arī Polockas un Pliskavas kņazus, proti, tādus suverēnus, virs kuriem nebija citu suverēnu. Pat zemgaļu lielkungu Viestartu Indriķis sauca tikai par maior natu de Semigallia, princeps vai dux Semigallorum, tātad – ne karalis. Karalis bija viens!

1211.gadā, Jersikas zemi starp bīskapu un ordeni dalot, tās visas kopumā tiek sauktas Lettia. Tātad uz Jersiku attiecas pirmo reizi vēstures dokumentos šis lietotais mūsu zemes apzīmējums.

Pirmo reizi dokumentos tās vārds minēts pāvesta bullā 1210.gada 20.oktobrī un turpmāk regulāri figurē Livonijas valsts dokumentācijā līdz 14. gadsimta beigām.

Tā 1336.gadā Livonija ir Lettia, 1359. – Lettia Semigallia. Tātad jau 13.gadsimtā latīniski bija minēts mūsu valsts nosaukums – Lettia, nevis tikai Livonija.

Tātad Visvaldis bija mūsu pirmais dokumentētais suverēnais karalis, ja sekojam hronistiem. Jersika bija neliela valsts, bet tā ir mūsu pirmā rakstos apliecinātā suverēnā latgaļu latviešu valsts.

Un cieņa vien pret mūsu valsts sākotni, es domāju, liek mums balsot par neatkarīgu Jersikas novadu.

Un godātais Klauža kungs! Jūs atsaucāties uz Mindaugu un kaut kā interesanti pieminējāt Tautas partiju. Bet atcerēsimies vēl vēsturi, ka Mindaugu viņa paša bajāri nodūra pirtī. Kaut nu Dievs nedotu Tautas partijai!

Paldies.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Neatkarību Jersikai! Jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies, Šadurska kungs!

Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Re, nu, kur esam nonākuši! Jo tālāk, jo trakāk!

Vairākums no latviešu deputātiem Saeimā esam kļuvuši par laikazagļiem. Labi, ka ne par kabatzagļiem (No zāles: “Vēl nezin!”), kas lien Klauža kabatā. Viņš to varētu arī atļauties droši vien, jo paralēles varētu sameklēt ļoti vienkārši…

Draugi mīļie! Te vairs nav… sen vairs nav ne Rivžas kundzes, ne Seiles kundzes, ne pārējo kundžu, ne kungu… Nekādas argumentu cīņas te nav vai sacensības. Šeit ir viens ļoti iespaidīgs rīks, ko sauc par buldozeru. Un, kad buldozerā nonāk cilvēkbērns pie stūres, viņš jūtas ārkārtīgi varens, visi šķēršļi viņam ir, tā sakot, nulles vērtībā, un tad viņam ir milzīga pašapziņa – ar citiem var nerēķināties un taisnība ir tikai…

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pēteri par Jersikas ķēniņu!”)

P.Tabūns.

… viņam. Un tādēļ žēl… Mēs jau varam arī klusēt. Buldozers izdarīs savu darbu šodien, bet Latvija…

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, mēs šobrīd izskatām 74.priekšlikumu!

P.Tabūns.

Jā, es saprotu… Jā, paldies.

Tā ka ar “Saskaņas Centra” gādību ieeļļotais buldozers izdarīs savu darbu šodien.

Sēdes vadītāja.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Komisija savu lēmumu – neatbalstīt šo priekšlikumu – pieņēma sakarā ar to, ka tiešām Jersikas pagasta infrastruktūra ir ļoti saistīta ar esošo Līvānu novadu.

Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

75. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

76. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Un man ir jānorāda, ka tas saistīts ar jau nobalsoto 43.priekšlikumu. Un lūgums ir Saeimai būt konsekventai savos lēmumos.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 76.priekšlikumu.

Debatēt pieteikusies deputāte Baiba Rivža par 76.priekšlikumu. (No zāles: “Jersikas karaliene!”) Deputāte Baiba Rivža tomēr debatēt nevēlas, debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Kauguru pagasta iedzīvotāju vēlmi veidot savu novadu. Šeit ir gan objektīva, gan arī kultūrvēsturiska argumentācija. Iedzīvotāju skaita ziņā šis novads nebūt nebūtu mazākais no šīsdienas sēdē apstiprinātajiem novadiem. (Tieši tā! Kā zināms, ir apstiprināts novads, kurā ir tikai 1400 iedzīvotāju.) Turklāt jāņem vērā, ka uz šo novadu pašreiz notiek iedzīvotāju migrācija gan no tuvējās Valmieras, gan arī no citām pilsētām, un līdz ar to iespējams, ka šā novada iedzīvotāju skaits pat divkāršosies.

Un kur nu vēl tāds arguments kā iedzīvotāju viedoklis, kas acīmredzot netiek ņemts vērā. Šis viedoklis ir pausts vairākās aptaujās, kurās, protams, ir atbalstīta šā novada autonomija. Ir apstiprināts šīs teritorijas plāns, ir visa nepieciešamā infrastruktūra: skola, bērnudārzs, kultūras nams, divas bibliotēkas, Jaunatnes centrs, un šis pagasts turklāt pilda arī vairākas valsts funkcijas, tajā ir pat sava policija.

Taču galvenā argumentācija atkal būs kultūrvēsturiska (ja vien tai šajā diskusijā vispār ir nozīme). Jau 21.gadu Kauguru pagastā darbojas Zentas Mauriņas dibinātā Mūrmuižas Tautas universitāte, un, šķiet, lielākā daļa no mums ir bijuši šīs universitātes viesi. Tā ir unikāla parādība ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā, ka viena pagasta iedzīvotāju spēkos ir bijis uzturēt šo vietējo gaismas pili, šo informācijas avotu un turēt savus iedzīvotājus augstā vērtē, nodrošinot viņiem ne tikai fizisko, bet arī intelektuālo un garīgo labklājību.

Arī vēsture šajā gadījumā ir mūsu pusē. Atcerēsimies 1802.gadu, tā sauktos Kauguru nemierus! Būdami nemierā ar valdības lēmumu, Kauguru pagasta iedzīvotāji sacēlās pret pastāvošo varu. Es ceru, ka šoreiz nebūs jāizmanto tik radikālas metodes, bet, protams, arī ceru, ka mūsdienu demokrātiskās Latvijas valsts vara, protams, savās metodēs būs atšķirīga no cara laika pārvaldes, kas, kā zināms, iedzīvotāju vēlmi neatbalstīja. Šoreiz atbalstīsim!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Varbūt vairāk kā Valmieras iedzīvotājs.

Mēs jau, Druvietes kundze, varam atgriezties arī pie hernhūtiešu kustības, protams, un tas arī būs vēsturiski. Un šo novadu es ļoti labi zinu. Bet tajā pašā laikā, cik es esmu runājis ar cilvēkiem savā novadā, Beverīnas novadu, kur iekļauts arī Kauguru pagasts, visi apsveic, jo tas tiešām ir ar vēsturiskām tradīcijām. Visi kopā, nevis šis mazais pagastiņš atsevišķi…

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

77. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 78.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

79. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 80.priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

81. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Arī 82.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 83.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

84. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu. Man jums jāatgādina, ka mēs noraidījām šāda priekšlikuma izpratnē veidotu novadu, jo neatbalstījām 38.priekšlikumu. Lūdzu būt konsekventiem un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst… Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

85. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par Lapmežciema novada izveidi. Netika atbalstīts komisijā. Un man ir jāatgādina, ka mēs jau noraidījām 57.priekšlikumu – par Engures novadu. Un tie ir saistīti. Lūgums būt konsekventiem un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 85.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Lapmežciems atrodas Tukuma rajonā, kurš slavens ar to, ka tajā atrodas arī šīs reformas pionieris – Kandavas novads. Un, 10 gadus sekojot līdzi Kandavas novada attīstībai, man jāsaka, ka no gada uz gadu palielinās dotācijas lielums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Un šobrīd tas jau tuvojas pusmiljonam.

Es vēl gribētu atgādināt, ka daudzas pašvaldības ir pieņēmušas ļoti smagu kompromisa lēmumu, lai vispār varētu novadu izveidot. Tāds ir arī pagasts, kurā es dzīvoju, tas ir, Tumes pagasts. Un šie deputāti šo smago lēmumu pieņēma tāpēc, ka citādi vispār Tukuma novadu nebija iespējams izveidot. Tas ir pagasts, kurš arī ir maksātājs finanšu izlīdzināšanas fondā, pagasts, kurā atrodas viena no pirmajām no jauna uzceltajām skolām, kas ir pārtapusi par vidusskolu.

Un man vienkārši atliek tikai cerēt, ka šī pašvaldība dodas piespiedu laulībā, kā teica Seiles kundze, un es ļoti ceru, ka no bagātas līgavas tā neattapsies nabadzīgas atraitnes statusā, jo Tukuma novads apvienojoties zaudē kopumā 700 tūkstošus latu.

Bet nu par Lapmežciemu. Lapmežciems vienmēr bijusi īpatnēja pašvaldība. Atrodas pašā Tukuma rajona stūrītī blakus Jūrmalas pilsētai. Interesanti ir tas, ka iedzīvotāju blīvums tajā ir viens no augstākajiem – 50 cilvēku uz 1 kvadrātkilometru. Tajā ir viens no pirmajiem doktorātiem Latvijā. Tāpat par savu naudu pagasts ir uzcēlis arī Sporta halli.

Bez tam šis pagasts sadarbojas ar četrām Eiropas valstu pilsētām, kuras lieluma ziņā ir šādas – 60 tūkstošu lielas. Tātad mazais Lapmežciema novads absolūti netraucēs sadarboties arī lielu kultūras projektu ietvaros. Pagasts ir arī apguvis pusmiljonu latu no Eiropas naudām.

D.Staķe.

Un, ziniet, interesanti varbūt ir tas, ka neviens bērns nekad no Lapmežciema skolas nav braucis mācīties uz Engures vidusskolu, bet izmantojis, protams, tuvējās Jūrmalas pakalpojumus.

Katrā ziņā šis pagasts ir atšķirīgs arī mentālā ziņā.

Es tiešām aicinu deputātus šodien šo izņēmumu akceptēt un ļaut arī šim pagastam attīstīties, ko tas arī dara visu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debatēs runās parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Es tikai par Lapmežciemu gribētu informēt un pateikt divas lietas.

Pirmā. Lapmežciemā vēl aizvien nav izstrādāts tāds nopietns dokuments kā pašvaldības teritorijas plānojums. (No zāles: “Kauns! Kauns!”) Būtībā, kā jūs zināt, tas ir viens no tiem dokumentiem, kuri nosaka to, kādā veidā pašvaldība attīstīsies nākotnē. Un, ja šobrīd konkrētais pagasts nevar pateikt, kāda ir tā attīstības vīzija, tad… kā jūs domājat, kā tas spēs to darīt arī nākotnē?

Bet otrs stāsts ir par to, ka Lapmežciemā nav vidusskolas. Tas nozīmē, ka Lapmežciems savus skolēnus sūta uz citām skolām, maksā lielāku vai mazāku summu savstarpējos norēķinos un līdz ar to patiesībā savu izglītības politiku pilnā mērā neveic.

Tas – vienkārši informācijai, lai jūs spētu labāk pieņemt lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates tiek slēgtas.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Piebilst nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

86. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 87.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Arī 88.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

89.priekšlikums nav atbalstīts. Un es aicinu Saeimas deputātus ievērot savu lēmumu par 74.priekšlikumu un būt konsekventiem – neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Par 89.priekšlikumu deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu – 89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 90. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Es atgādinu, ka 73.priekšlikumu mēs jau noraidījām… Tas ir ar šo saistīts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Lūdzu būt konsekventiem un neatbalstīt arī 90.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

91. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

92.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Laicāns vēlas debatēt par 92.priekšlikumu? (No zāles dep. G.Laicāns: “Par deviņdesmit pirmo!”) Nē.

Turpinām, lūdzu!

O.Spurdziņš.

93. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

94. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

95. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 95.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Jā. Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Maltas pagasts ir viens no attīstītākajiem pagastiem Rēzeknes rajonā. Varbūt tiešām par šo pagastu es varu daudz vairāk pateikt, jo dzīves gadi, teiksim, bija pavadīti šajā pusē. Vienīgi par to laika zagšanu... Es domāju, ka labāk jau laiku zagt nekā kaut ko citu... (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Labāk neko nezagt!”) Vispār labāk varbūt tiešām neko nezagt. Tas būtu skaistāk.

Kolēģi! Es domāju, ka Maltas pagasts ir faktiski viens no attīstītākajiem pagastiem Rēzeknes rajonā, kā es jau minēju. Infrastruktūra ir ļoti attīstīta, šo pašvaldību šķērso automaģistrāle Sanktpēterburga–Viļņa, dzelzceļš Sanktpēterburga–Varšava. Pagasta centrā dzīvo 3 tūkstoši iedzīvotāju, kopējais budžets ir 1,4 miljoni. Tātad administratīvajā teritorijā ir ļoti attīstīta infrastruktūra un uzņēmējdarbība, pārsvarā tur nodarbojas ar mežizstrādi, mežapstrādi un daudzām citām lietām. Pašvaldībai ir divas vidusskolas un viena speciālā internātskola, kurā mācās vairāk nekā 600 bērnu. Ļoti laba mūzikas skola ir Maltā.

Es saprotu, ka jums tas viss neinteresē varbūt… Bet nu uzklausiet, lūdzu!…

Šajā pašvaldībā atrodas arī Valsts policijas iecirknis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, atrodas Nodarbinātības valsts aģentūra un sociālās aprūpes centrs, kurā izmitināti daudzi arī maznodrošināti cilvēki.

Tātad reāli šī pašvaldība ir ekonomiski ļoti stipra, un mēs tomēr domājam, ka Malta ir viena no tām pašvaldībām, kura varētu arī turpmāk pastāvēt kā atsevišķa pašvaldība. Un Maltas pagasta padome un iedzīvotāji ir pievienojuši jums arī šo informāciju par pagastu un aicinājumu, kurā viņi lūdz tomēr saglabāt šīs pašvaldības teritoriju un tādā veidā vienkārši pārsaukties par Maltas novadu.

Es lūgtu atbalstīt tomēr šo priekšlikumu, un es domāju, ka nākotne parādīs, vai te varbūt var sanākt tāda situācija, ka pie Maltas pagasta varbūt nākotnē arī pievienosies tās pašvaldības, kuras atrodas blakus šim pagastam. Jo, atklāti sakot, citreiz šīs personiskās ambīcijas vai vienkārši nespēja vienoties un izprast vienam otru ir varbūt novedušas pie tādas situācijas, kāda ir, teiksim, Rēzeknes rajonā.

Atklāti sakot, Rēzeknes rajons ir… būs viens no lielākajiem novadiem, kurā būs 24 pašvaldības. Un, teiksim, es domāju, ka Malta būtu spējīga viena pati attīstīties, un tad jau dzīve pierādītu, kur ir labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debatēs nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums šodien tāda kvalitatīva diskusija. Kādus tik mēs argumentus te dzirdam! Lapmežciemā nav vidusskolas, Jersikā nav veikala, un tā tālāk un tā joprojām.

Es laikam nekļūdīšos, ja teikšu, ka Maltā ir vairākas vidusskolas un droši vien diezgan daudzi veikali. Un es tiešām gribētu dzirdēt, kādi tad būs no valdošās koalīcijas argumenti pret Maltas novadu. Un droši vien tas vienīgais būtiskais arguments: “Mēs tā lēmām, mums tā vajag!” netiks izteikts…

Godātie kolēģi! Malta, protams, nevar lepoties ar tik senu vārdu kā Jersika, jo Maltas vārds ir pazīstams tikai no 1936.gada. Līdz tam Maltas ciemu sauca par Borovaju, savukārt Maltas pagastu līdz 1925.gadam – par Rozentovas pagastu. Pagasta nosaukums bija aizgūts no netālās Rozentovas muižas, ar kuru nesaraujami ir saistīta arī Maltas vēsture.

Godātie kolēģi! 1936.gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika uzbūvēts Pēterburgas–Varšavas lielceļš, vēlāk – 1861.gadā – atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga–Varšava, un, virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi, veidojās jauna apdzīvota vieta – kā jau es minēju, Borovaja –, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam un četru ceļu krustojumam, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. 1936.gadā Borovajas ciems pārdēvēts par Maltu. Šajā apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem, vairāki desmiti tirgotavu.

Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Šobrīd Maltas pagasta iedzīvotāju skaits vien pārsniedz 3,5 tūkstošus. Visi infrastruktūras kritēriji, lai Malta būtu neatkarīgs novads, ir pilnīgi izpildīti.

Godātie kolēģi! Es neminēšu nemaz tādas… varētu neminēt tādas kultūrvēsturiskas lietas, ka 18.gadsmita sākumā Rozentova piederēja vācu muižniekiem, bet 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta pirmajā pusē – Šadursku dzimtai. Man šobrīd šajā novadā nepieder neviens īpašums, līdz ar to šeit personīgu interešu nav (No zāles: “Interešu konflikts!”), bet Maltas novadam ir dziļas un svarīgas saknes Latgales attīstībā, un būtu pareizi šim novadam ļaut turpināt attīstīties kā neatkarīgam novadam Latgales un Latvijas sastāvā.

Godātie kolēģi! Ja kāds, piemēram, Tautas partija, grib argumentēt “pret”, tad es ļoti lūdzu nākt ar nopietniem argumentiem – tādiem, kas iztur kritiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runā deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tiešam man jāsaka, ka mēs no tālās Dundagas braucām uz Maltas pagastu spēlēt šahu, un tāpēc ir aicinājums “Saskaņas Centram”, kur, es zinu, vadītājs pats ir liels šaha, teiksim, mīļotājs, atbalstīt šo Maltas novadu. Un jāsaka – kādi gan var būt argumenti? Kā mēs paskaidrosim ļaudīm, kāpēc mēs neatbalstījām šo novadu?

Es nosaukšu kaut vai izglītības iestādes: Maltas 1.vidusskola, Maltas 2.vidusskola, Maltas mūzikas skola, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde, Maltas bērnu un jauniešu interešu centrs, Maltas speciālā bāreņu internātskola, un tā mēs varētu turpināt. Kur ir šī loģika, ka jāieliek Malta lielajā Rēzeknes novadā, kurā ir 27 tūkstoši iedzīvotāji, 25 pašvaldības? Tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc nevar būt Maltas novads!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Debatēs runā deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Man, protams, noklausoties no divpadsmitiem visu nepārspējamo speciālistu runas un argumentus… jo šodien es saprotu, ka visi ir dabūjuši tēmu, kur katrs ir, neapšaubāmi, spēcīgs vai nu etniskajā jomā, vai ģeogrāfiskajā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vēsturiskajā!”), vai kādā vēsturiskajā, turklāt katram ir savi emocionālie argumenti. Es mēģināšu mazliet tomēr pastāstīt.

Un tikai viens teikums, Šadurska kungs, lai vairs nebūtu runas par politiskajiem iemesliem… Maltas pagasta priekšsēdētājs ir Tautas partijas biedrs, pie tam labs biedrs, dibinātājs. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nelec acīs!”) Un šeit nav politikas iekšā. Un Maltas novads, ja tas būtu… ja būtu vienošanās ar apkārtējiem, tai skaitā ar Šķestera kunga dzimteni – Mākoņkalnu, kas pieguļ klāt šim – arī izveidotos ļoti dzīvotspējīgs, es pat teiktu, ļoti perspektīvs novads ar diviem vai kaut vienu piegulošu pagastu.

Šai gadījumā Malta diemžēl pēc komisijas… un pēc visas rūpīgās analīzes neiztur šo kritiku tikai viena iemesla pēc – Rēzeknes rajonam ir cits modelis, par kuru brīvprātīgi parakstījušās gandrīz visas pašvaldības, kas vēlas strādāt lielā pašvaldībā ar centru Rēzeknes pilsētā, rajona padomes ēkā, nodrošinot visus pakalpojumus katrā vietā, lai nepazustu nekas no pakalpojumiem. Un es tur redzu arī patiesas rūpes par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo ap šo pilsētu. Un šis ir gadījums, kur patiešām varētu būt atkāpes. Šis ir viens no retajiem, kuram ir vērā ņemami argumenti, tas ir, iedzīvotāji, vidusskolas. Tai pašā laikā palasiet arī likuma citus pantus un iepriekšējo Administratīvi teritoriālās reformas likumu par to, ka ir jāievēro arī blakusesošo intereses, jo mēs sadūrāmies nepārtraukti ar to, ka man ir manas intereses, bet, kas notiek apkārt, mani neinteresē.

Padomju daudzdzīvokļu nama tipveida dzīvokļa sindroms – kaimiņi mani neinteresē, es viņus nepazīstu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis.

Kolēģi! Es tā klausos Kučinska kungā, viņa balsī – kā mūzikā. Un viss it kā labi skan. Bet Malta, jā… Nu mums Rēzeknes rajonā ir pēc viena principa, kā tad mēs veidosim novadu? Malta negrib. Nē, Malta būs! Dekšāres grib. Nē, Dekšāres nebūs! Dekšāres būs Viļānu novadā.

Mīļie kolēģi! Kas šeit notiek? Vai tiešām tas princips ir tāds: būs ne tā, kā jūs gribat, bet pretēji. Es te kaut ko nesaprotu.

Un, Kučinska kungs, nu, ja jau jūs esat tik liels speciālists, ka visus pārējos tā ar rokas vēzienu noliekat, tad esiet precīzs arī savos faktos! Jo Staņislavs Šķestera kungs nav dzimis Mākoņkalna pagastā. Viņš ir dzimis Ilzeskalna pagastā. Un bijis tikai Mākoņkalna pagastvecis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Jānis Urbanovičs.

 

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Tā kā manu vārdu piesauca, esmu spiests atbildēt. Taisnība, Malta ir tradīcijām bagāta vieta. Taisnība arī tā, ka Rēzeknes rajons, kā saka, netika brīvs no šīs politiskās izrēķināšanās. Daudzi pagastveči vairs nerunā savā starpā, tajā skaitā ar Maltas vadītāju negrib pat sveicināties blakusesošo pagastu cilvēki, vadītāji. Vai un kādā veidā salabs un kā strādās – tas vēl ir liels jautājums. Es domāju, daudzos rajonos ir līdzīga situācija.

Bet rajonā ir atrasta pareiza metode, kur ir arī Maltai ļoti laba, ļoti izdevīga vieta. Tā ietilpst nedalītā Rēzeknes rajonā. Un, manuprāt, tas tikai liecina, ka rajonā kopumā rajona pagastveči ir pārkāpuši pāri tam, kam Maltas vadītājs nav spējis pārkāpt.

Šo cilvēku es pazīstu sen, tāpat kā praktiski visus Rēzeknes rajona vadītājus, pagastu vadītājus. Es domāju, ka te vairāk izpaužas viena cilvēka ambīcijas, nevis Maltas iedzīvotāju intereses, kuras nav tik vienotas, kā viņš jums te klārē.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Vēlreiz nonākam pie tā paša, ka visi kritēriji ir izpildīti, bet Maltai nedosim to, ko tā grib.

Ja mēs apskatāmies tautu folklorā, vienmēr varam atrast kādus trāpīgus izteicienus, kas attiecas arī uz teritoriālo reformu. Proti, krievu tautai ir jauks izteiciens: “Плохому танцору всегда что-то мешает”, proti, sliktam dejotājam vienmēr kaut kas traucē.

Jums arī traucē. Pagastu valde atrodas 5 minūšu gājienā no pilsētas, novadu valde atrodas 20 minūšu no pilsētas. Maltas pagastvecis ir godkārīgs. To, ko vairākums grib, to neņem vērā. Un līdzīgi argumenti tak ir nepārtraukti. Kaut ko vienmēr atrodam, kaut kas traucē, lai varētu izpildīt paši savus noteiktos kritērijus. Vai jūs to nejūtat?

Citreiz tas ir tas, citreiz – tas. Tad iedzīvotāju skaits un… Bet rezultātā izrādās, ka tur, kur visi kritēriji ir, jūs tik un tā neļaujat novadam, kas to vēlas, dzīvot savu patstāvīgu dzīvi.

Un tādēļ, lūk, jau ceturto reizi Jānis Klaužs, šodien viens no aktīvākajiem laikazagļiem, pasaka: “Tā ir politizēta reforma.”

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Ne tik sen jūs runājāt par Dižstendes novadu. Es tur patiešām zinu katru skoliņu, katru bērnudārziņu. Es zinu, ka tur dzīvo lieliski, gudri, čakli, izglītoti cilvēki. Bet jūs pārlauzāt mugurkaulu tam novadam un izlēmāt tā, kā jūs uzskatāt par vajadzīgu, nevis tā, kā vietējie cilvēki jūs lūdza. Šobrīd tas pats notiek ar Maltas novadu. Bija laiki, kad tā bija pilsētiņa, bija laiki, kad tas bija pilsētciemats. Tagad jūs visus gribat apvienot. Viņiem nebūs patstāvības, viņi nevarēs rīkoties ar saviem līdzekļiem. Daudzi jautājumi viņiem būs jākārto rajona centrā vai novadā – Rēzeknes novadā. Viņiem būs neērtāk, sliktāk, grūtāk. Šeit kolēģis Laicāns minēja, cik viņiem ir skoliņu, bērnudārzu, viņiem ir savs Jaunatnes centrs un tā tālāk. Kurš pārvaldīs šo sistēmu? Daudz kas nav pārdomāts. Daudz kas nav izdomāts. Bet patiešām es klausos, domāju un secinu, ka labākais ēdiens latvietim patiešām ir apēst otru latvieti. Mēs varējām pieņemt šo likumu ar pārejas periodu. Dot patstāvību tiem ciematiem, pilsētciematiem, kuri to paši grib, un divu triju gadu laikā viņi izlemtu, vai viņiem izdevīgāk apvienoties, un to viņi izdarītu. Vai otrādi – viņi paliktu patstāvīgi, un nevienam no tā sliktāk nebūtu. Jūs gribat panākt savu. Jūs panāksiet. Bet reformas rezultāts, es paredzu, diemžēl būs negatīvs.

Es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns.

(No zāles dep. A.Golubovs: “Pēter, tikpat dedzīgi kā kādreiz krastmalā!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Re, nu, arī šoreiz laikam argumenti nelīdzēs. Jo argumenti šeit netiek ņemti vērā. Jūs jau dzirdējāt, un tie, kuri ir par šo reformu tādā veidā, kādā viņi iecerējuši, atzīst, ka Maltas novads varētu būt atsevišķa vienība, jo tas ir pierādījis, ka prot saimniekot. Un tā tas arī ir. Es vairākkārt esmu bijis Maltā, ticies ar domes priekšsēdētāju Skudras kungu, kurš ir Tautas partijas pārstāvis. Bet nezinu, kāpēc atkal, redziet, pārējie gribot… pārējie Rēzeknes rajona pagasti gribot Maltu pievienot. Tas ir jūsu arguments. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Valstiskas intereses!”) Nu, piedodiet man! Ļaujiet viņiem dzīvot, ja viņi spēj! Un tas ir skaidri un gaiši.

Es dzirdēju, Ābiķa kungs teica: jā, Malta tiešām varētu būt patstāvīga vienība. Bet ne! Neļausim neparko! Neļausim arī vienam izlēkt no visa mūsu nolemtā. Saprotiet, tas ir tas buldozera princips, kuru jūs nekādi negribat pārkāpt. Es brīnos. Es patiešām brīnos, vai… Faktiski nav ko brīnīties. Tā jūs izdarījāties ar Abreni, tā jūs izdarīsieties vēl ar velns viņu zina ko.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

96. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 97.priekšlikums ir līdzīgi atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu. Bet ir atkal jāatgādina jums, kolēģi, ka 41.priekšlikumā mēs jau noraidījām ar šo saistītu priekšlikumu. Lūgums arī šo neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

99. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 100.priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

101. – arī daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Arī 102. – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī 103.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 104.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 105. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 106.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 107. – komisijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 108.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 109.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Par 110.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 111. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 111.priekšlikumu.

Debatēs runā deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šis nākamais priekšlikums ir par Pūres pagastu. Tātad Pūres pagastā iedzīvotāju skaits nav no tiem lielākajiem, tas ir 1600, kopbudžets ir… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Bet dzīvo Augusts Brigmanis!” Troksnis zālē.)

Varbūt, Kraukļa kungs, jūs nāciet… Ja jūs gribat runāt manā vietā – lūdzu!… Vai arī paklusējiet…

Sēdes vadītāja.

Brigmaņa kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli, jums ir dots laiks runai no tribīnes.

A.Brigmanis.

Es pagaidīšu, kamēr apklusīs….

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieviesīsim klusumu, lai varam dzirdēt Brigmaņa kunga runāto. Lūdzu, turpiniet, Brigmaņa kungs!

A.Brigmanis.

Un kopbudžets tātad pagastam ir 1 miljons latu. Es domāju, ka kolēģi šā pagasta ģeogrāfisko novietojumu zina, tas ir kompakts pagasts, kas atrodas pie Ventspils šosejas. Nesen pagasts pieņēma lēmumu par to, ka tas vēlas būt atsevišķs novads. Līdzīga nostāja pašreiz ir arī Tukuma pilsētai. Tā ka šeit ir tāda situācija. Ne Pūres pagasts vēlas būt pie Tukuma novada, ne arī Tukuma pilsēta vēlas, lai Pūres pagasts būtu klāt šajā Tukuma novadā. Tā ka šeit ir… divas pilnīgi antagonistiskas nostājas, un es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo Pūres iedzīvotāju nostāju. Jo sevišķi tāpēc, ka šie ekonomiskie rādītāji pašreiz Pūrē ir ļoti labi.

Es pateikšu varbūt par dažiem darbiem, kas tagad ir izdarīti (tas ir ar SAPARD atbalstu): noasfaltēts ceļa posms 4,35 kilometri – 250 tūkstošu latu vērtībā; ir uzbūvēts sporta komplekss pie pamatskolas 630 tūkstošu latu vērtībā; ir no valsts pārņemts otrās šķiras autoceļš 8 kilometru garumā, no kuriem 1,7 kilometri ir noasfaltēti, ieguldot 340 tūkstošus latu; ir pabeigta pamatskolas renovācija, kurā ieguldīti 470 tūkstoši latu; ir veikta kultūras nama renovācija par 280 tūkstošiem latu; ar ERAB atbalstu realizēti divi satiksmes drošības uzlabošanas projekti (viens no tiem – valsts galvenā autoceļa Rīga–Ventspils uzlabošanas projekts), ieguldot 155 tūkstošus latu. Es domāju, ka visiem ir zināmas ražotnes, kas atrodas Pūrē un veiksmīgi strādā. Šo sarakstu, kolēģi, varētu turpināt. Es gribētu tiešām dzirdēt argumentu, kāpēc Pūre nevar būt atsevišķs novads, jo šeit absolūti nekāda kritērija nevar būt – šo iedzīvotāju skaits ir 1600. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Laiks palīdzēt kaimiņiem!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Visi, kas dodas Ventspils virzienā, nevar aizbraukt, neizbraucot caur Pūri. Un, kā saka, ar zināmu ātrumu. Un es par Maltas pagastu jau runāju – par izglītības iestādēm.

Ja vajadzētu nosaukt visus uzņēmumus, kas atrodas Pūrē… jūs jau zināt – “Pūre Food”, “Pūres dārzi” un citi, vienā mazā pašvaldībā ir tik daudz uzņēmumu… Un kādi ir šie argumenti? Kāpēc jāliek Pūre lielajā Tukuma novadā? Turklāt Pūres pagasts ir viens no tiem, kas uzcēla sporta halli, es ceru, ka katrs tur ir bijis. Es esmu ļoti daudz tur bijis un varu minēt to, ko jau Brigmaņa kungs teica, – ar tiem līdzekļiem un piesaistot līdzekļus, cik daudz ceļu ir sakārtots tieši Pūres pagastā. Tāpēc gribētos dzirdēt, kādi ir tie argumenti, kāpēc Pūres pagasts nevar būt Pūres novads. Un arī “Pilsoniskās Savienības” priekšlikums bija par Pūres novadu. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Sapratām!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par Raunas novadu – netika atbalstīts, un man jānorāda, ka jau 110. – saistīto priekšlikumu – komisija neatbalstīja. Lūgums neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 113. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu. Es gribu, kolēģi, jums atgādināt, ka saistīto 95.priekšlikumu Saeima jau neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

114. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 115. – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 116. – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 117. – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 118.priekšlikums arī daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

119. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 120.priekšlikums arī daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 121.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 122.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 123. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī daļēji atbalstīts 124.priekšlikums, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 125.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 126. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

127. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Es atgādinu, ka jau 27. un 67. – saistošos priekšlikumus – mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet deputāti prasa balsojumu par 127.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

128. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 129.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

133.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 131. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 132.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

133.priekšlikums neguva komisijas vairākuma atbalstu. Es atgādinu: jau 53. – saistīto priekšlikumu – komisija neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

134. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

135. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts. Es atgādinu jums, ka 111. – saistītais priekšlikums – neguva Saeimas atbalstu. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

136. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – arī neguva atbalstu. Un saistītais 140. … Jā, arī saistītais priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, jau 2005.gadā Kocēnu un Vaidavas pagasti pieņēma lēmumu par apvienošanos. Un no tā laika tie ir strādājuši pie infrastruktūras un daudzu kopēju projektu veidošanas, un tiem ir pašiem savas pamatskolas, sporta zāles, bērnudārzi, kultūras nams. Izlīdzināšanas fondā tie nemaksā un arī nesaņem no tā. Viņi ir izvērtējuši, kādas būs sliktās puses tam, ja viņus pievienos lielajam apgabalam, un dažu dienu laikā ir savākti jau 858 iedzīvotāju paraksti pret pievienošanos šim lielajam novadam.

Tā ka, respektējot šo divu pašvaldību lēmumus, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

Es saprotu, ka Buhvalova kungs tomēr nevēlas debatēt. Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 137. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu. Es atgādinu, ka 73. – saistošais priekšlikums – arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Valgundes novads ir Jelgavas rajonā. Tā ir vislielākā pašvaldība, un tai ir izstiepta forma – gar Lielupi. To no vienas puses ierobežo Lielupe un no otras puses – meža masīvs. Un tā ir nodalīta no pārējām pašvaldībām. Valgunde savu lēmumu veidot novadu pieņēma pirms trim gadiem, un 2006.gada 17.oktobrī arī Ministru kabinets izdeva noteikumus par Valgundes novada izveidi. Gan toreiz iedzīvotāji bija par to, ka vajadzīgs Valgundes novads, gan šodien. Un šeit ir trīs lieli ciemi. Ir pilnīgi visa infrastruktūra. Ja mēs teicām, ka Lapmežciemam, lūk, nav vidusskolas, un tāpēc, lūk, attīstības plānu… kas, protams, ir pārkāpums, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc nevarēja nobalsot par viņiem, taču Valgundē ir vidusskola, turklāt ļoti laba vidusskola. Un viņi ir saimnieciski patstāvīgi, viņi ir finansiāli patstāvīgi, viņiem ir uzņēmējdarbība, un viņiem arī ģeogrāfiskā forma un atrašanās ir tāda, ka Valgundes pagasts pēc visiem objektīvajiem noteikumiem var pastāvēt. Lūdzu respektēt Valgundes iedzīvotāju gribu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

138. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 139.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

140.priekšlikums neguva komisijas atbalstu, un es gribu atgādināt kolēģiem, ka 136. – saistītais priekšlikums – arī netika Saeimā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

141. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 142. – daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

143.priekšlikums netika atbalstīts komisijā, un saistošie priekšlikumi netika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Es līdzīgi kā Ķencis no “Mērnieku laikiem”, kurš zvērēja un ļoti, ļoti reti uzstājās, Dievam kaut ko lūdzot… Es arī šo tribīni nekad tā neesmu izmantojis, tāpēc šis gadījums ir īpašs, un tāpēc es šeit esmu.

Un, proti, šie jūsu bēdu stāsti, kāpēc tika noraidīts. Manējais noteikti ir tas košākais, spilgtākais savā bezjēdzībā. Un, proti, tad, kad reforma sākās, Vecpiebalgā tika atjaunots, provizoriski atjaunots, šis senais kultūras novads, kas padomijas laikos bija sašķelts divos ciemos. Tātad Ineša ciems un Vecpiebalgas ciems. Un es negribu jums šeit atgādināt zināmos faktus par šā novada kultūrvēsturisko nozīmi. Es tikai gribu piemeldēt, ka šis kultūras, garīguma un mākslinieciskās kultūras uzplaiksnījums sākās jau varbūt 18.gadsimtā, Spurdziņa kunga pieminētajos hernhūtiešu laikos, un uzziedēja 19.gadsimtā. Šī kustība ļoti ietekmēja latviešu nācijas veidošanos visā Latvijā. Un tāpēc šī atpakaļ atdzemdināšana bija liels notikums vecpiebaldzēnu apziņā. Viss notika… tika sastādīts izpētes projekts, tika izstrādāts attiecīgais pamatojums no attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem… tālaika ministrs, man liekas, tas nebija Zalāna kungs, tas bija cits, arī ļoti personiski bija ieinteresēts, un, lūk, jau tad gadu un vairāk stāvēja šis Latvijas novads sakārtots un gaidīja tikai šo atzīšanas brīdi, ko mēs šodien piedzīvojam, un tad notika kaut kas negaidīts. Ieklausieties: tas bija decembrī, nupat.

Jūs zināt, Staprānam ir tāda luga “Četras dienas jūnijā”. Šitās bija trīs dienas decembrī. Pēkšņi mūsu pašvaldību vadītāji no avīzēm, no kaut kādām tenkām uzzināja, ka šim jaunveidojumam jeb atdzemdināmajam novadam tiek pielikta klāt Kaive. Visi bija milzīgi pārsteigti. Kaives pagasts nav sevišķi bagāts, bet nu, labi, tā ir senās Vecpiebalgas daļa, lai tas būtu.

Nākamā dienā tādā pašā veidā visi piebaldzēni – šokētie un jaunšokētie – uzzināja, ka ir pielikts klāt Taurenes pagasts. (No zāles dep. A.Barča: “Kāda vaina? Feini!”) Bet vēl nākamajā dienā – Dzērbenes pagasts. Nepaziņojot neko. Nekonsultējoties. Un jūs saprotat, kas par trakumu: Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds – 1 miljons 800 tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu Vecpiebalgas novadu norauj zem ūdens. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Visi ceļi ved uz Vecpiebalgu!”)

Un tāpēc šis bezjēdzīgums jau iet pāri visām normām. Tas sākums, ko es jums stāstīju, un tad šis nobeigums – Dzērbenes pagasts… Tas ir neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav arī šīs teritoriālās vienības.

Un tāpēc es ļoti jūs daru atbildīgus par to, ka tādu nejēdzību nevajadzētu pieļaut, jo Vecpiebalga ir tāds īpašs centrs… Un īpaša vienošanās, īpaša labvēlība… Tas pēkšņi tika Cēsu… tā saucamo Cēsu kauju jeb Cēsu cīkstiņu dēļ izjaukts.

Un, protams, es aicinu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Un nobeigumā es jums gribu teikt to, ka vienmēr ir labāk ar labu nekā ar varu. Ja abi ar labu, tad abiem ir labi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Tautas uzticamie kalpi! Šodien no rīta un pa dienas cēlienu es domāju un domāju, kaut jums ienāktu prātā uzticība saviem vēlētājiem.

Man šī diena paliks uz mūžu atmiņā. Un tā Latvijai būs diezgan zīmīga, tā būs stipri zīmīga diena. Latvija vairs nebūs tāda.

Saka, ka nevar runāt tas, kas nav bijis tur, pagastā, un nezina. Es domāju, ka es varu runāt par visiem pagastiem. Esmu apmeklējis visu Latviju no austrumiem līdz rietumiem, runādams ar simtiem pagastu iedzīvotāju, un varu sacīt, ka reti kāds… nu, es pat nezinu tādu, kas reformu atbalstītu no sākta gala. Un tagad varbūt aizvien skarbāk iebilst. Un tie, kas ir piekrituši, tie ir piekrituši tā – ar sakostiem zobiem.

Es ar to neizslēdzu, ka ir apvienības, kas bija labas. Es jau pirmajā uzrunā sacīju, ka ir samēra sajūta tad, kad prātīgi apvienojas divi trīs pagasti, nevis tad, kad pēkšņi apvieno vienu milzīgu Ventspili vai Gulbeni, vai Talsus vienā... Nu tad tak vajadzēja izdarīt tā – ņemt un visus tos mūsu rajonus pasludināt par reģioniem un uz tiem attiecināt tos novadus, un tad jums nebūtu šādas te sarežģītības.

Jā, un mums cenšas iestāstīt, ka nav būtiski, cik lielus konglomerātus mēs apvienosim. Tas, ka apvienotajos pagastos nezudīs attīstības un kultūras norises, nav taisnība. Zudīs. Kā piemēru es minēšu, ka ir ļoti būtiski, kur nosaka centru. Vēsture un prakse pierāda, ka arī kolhozu brigādēs, kad bija iezīmēti centri, attīstība notika rosīgāk. Un arī tad, kad tika taču sadalīta Latvija pēc kolhozu laikiem, protams, tajos centros, kur tie bija, gribot negribot viss notika. Un tur, kur salikti pagasti lielā čupā, kur ir kultūras nami un tā tālāk… vēl vairāk izsīks iedzīvotāju skaits, un līdz ar viņiem, protams, zudīs kultūras norises. Un iestāstīt to, ka tas neiespaido, tas ir… Tas nav pareizi. Un kāpēc es nācu runāt tieši par Piebalgu, kas ir mums vismīļākais novads, kur ķēmot un kaut kā neriktīgi…. Es esmu krustu šķērsu arī bijis Piebalgā. Pauls Putniņš tur dzīvo. Un neuzticēties, piemēram, dramaturgam, Latvijas likteņu pārzinātājam, tam, ko viņš šodien pasaka, – tas vienkārši neliekas godīgi. Jā, tāpēc es aicinu padomāt par Piebalgu pareizā salikumā un skatījumā, jo šī Latvijas sadalīšana, sašķēlēšana šodien tuvojas nobeigumam. Varbūt, varbūt Piebalgu, lūdzu, vēl atstājiet tā, lai tā atbilstu savai nodabai.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Spurdziņa kungam kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Jā, noteikti. Šajā sakarā es gribētu teikt, augsti godātais Putniņa kungs, jums priekšā stāvošais komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš bija pilnīgi vienisprātis ar jūsu domām, bet komisija, ņemot vērā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas biedra, komisijas locekļa Šķestera kunga uzstājīgo ierosinājumu un faksus, kas tika komisijā saņemti no šiem attiecīgajiem pagastiem, izdarīja korekcijas un izveidoja novadu ne tā, kā piedāvāts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumā. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms Spurdziņa kungs turpina, man jāinformē, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt šo sēdi, kurā mēs izskatām likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, bez pārtraukuma, līdz visa darba kārtība būs izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā! Nē! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību, lai jums būtu pilnīgi skaidrs, par ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, lai turpinātu bez pārtraukuma šo sēdi, kurā mēs izskatām šo vienu likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – 2. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām ar 144.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

144. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu. Un es atgādinu kolēģiem, ka arī 41. – saistīto priekšlikumu – Saeima neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nu negrib vecsaulieši iet ar kādu kopā, viņi grib būt paši un saimniekot. Viņiem ir trīs izglītības iestādes. Visas trīs ir renovētas. Viena ir arī pašu spēkiem pēc ugunsgrēka atjaunota. Finansiāli viņi ir pilnīgi neatkarīgi. Viņiem ir sakārtota ūdenssaimniecība, saimnieciskā darbība. Un vēl bez visa tā, kā šeit tika minēts, Vecsaulei ir četras baznīcas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vai tad tās taisās nojaukt?”)

Par “zaļajiem un zemniekiem” es esmu pārliecināta, kā viņi balsos. Bet, Pirmā partija, man ir skats uz jums. Kā jūs tagad balsosiet? Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt Vecsaules iedzīvotāju prasību – saimniekot patstāvīgi.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai ir piebilstams kaut kas? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

145.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

146. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Es, kolēģi, atgādinu, ka 32. – saistītais priekšlikums – arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu! Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 146. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

147. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

148. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

149. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

150. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

151. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

152. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Arī neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es jums tagad varu pateikt, kāpēc līdz šim šis cēliens, kas bija, kāpēc tas bija politisks balsojums… Un ļoti tendenciozs. Jo faktiski, sākot no 151.priekšlikuma, sākās otrais cēliens. Un, proti, līdz šim mēs balsojām par to, kas notiks līdz 2009.gada 1.jūlijam. Un, neskatoties uz to, ka 7.pantā ir teikts, ka novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, nosaka arī Saeima likuma 2.pielikumā, šeit faktiski šīs intereses netika izvērtētas.

Un tagad es jums paskaidrošu – kāpēc. Mums ir jāpaskatās saistībā ar šiem priekšlikumiem 175.priekšlikums. Un 175.priekšlikumā ir teikts, ka līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā likuma 7.panta otrās daļas 3. un 4.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem minētā panta daļā ietvertajiem kritērijiem. Piedodiet, tas ir ļoti nenopietni. Tātad šajā gadījumā mēs skaidri redzam, ka līdz 2009.gada 1.jūlijam šīm pašvaldībām, lai noteiktu šos novadus, ir pilnīgi citi kritēriji, bet pēc 2009.gada 1.jūlija būs pilnīgi citi kritēriji. Un acīmredzot jums visiem ir jāsaprot, ka mēs tagad runāsim par tiem kritērijiem, kuriem pastāvot, atsevišķi šie novadi, šīs pašvaldības varētu dabūt brīvlaišanu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. O.Spurdziņš: “Man nav nekas piebilstams.”) Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 152. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

153. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – arī neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Eglītis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Tad, lūdzu, nospiediet pogu tā, lai šeit neparādās viltus informācija.

Turpinām ar 154.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

154. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne.

Godātā Tautas partija un “Saskaņas Centrs”! Latvijas Pirmā partija un TB/LNNK! Es nesaprotu, kas jums nepatīk šajā priekšlikumā. Šajā priekšlikumā jēga ir tāda, ka, sākot no nākamā gada 1.jūlija, lai varētu izveidot novadus, tiek ņemts vērā visos normatīvos aktos, kas runā par valsts attīstību, galvenais princips – ilgtspējīgas attīstības princips. Es ceru, ka jūs saprotat, ko nozīmē ilgtspējīgas attīstības princips. Tas nozīmē līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūrmantojuma attīstību un saglabāšanu. Par ilgtspējīgās attīstības principu šodien es klausījos. Ābiķa kungs teica, ka, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, jāņem ir vērā valsts attīstība, ilgtspējīgas attīstības princips. Par to runāja arī Kučinska kungs, ka jāņem vērā ilgtspējīgas attīstības princips. Par to, es paskatījos, ir Latvijas Pirmās partijas programmā, ka valsts attīstības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības princips. Par to ir runāts Kučinska nacionālajā attīstības plānā “Cilvēks pirmajā vietā”, ka ir jābūt ilgtspējīgas attīstības principam. Kas jums šeit nepatīk? Kāpēc jūs šajā gadījumā ņemat vērā tādus kritērijus kā, piemēram, blakusesošo pašvaldību intereses? Kāpēc tikai divu, piemēram, bet ne vairāku atsevišķu pašvaldību intereses, lai, pieņemsim, varētu pēc 2009.gada 1.jūlija veikt kaut kādu reorganizāciju? Kāpēc jūs ņemat vērā vēsturiskos sakarus? Ko tas vispār nozīmē – šie vēsturiskie sakari? Šeit man ir tāda grāmatiņa, ko ir atnesis Sējas pagasts. Un tur viņi ir izpētījuši, sākot no 11.gadsimta, kādi viņiem ir šie vēsturiskie sakari. Manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti izsvērts. Un jāņem vērā tie principi, kas ir noteikti Teritorijas attīstības plānošanas likumā un citos likumos, nevis pilnīgi šeit nenosakāmi jēdzieni, piemēram, apkārt esošo pašvaldību intereses un vēsturiskie sakari. Par kādiem sakariem jūs runājat?

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienītā partija “Pilsoniskā Savienība”, es, protams, nevaru pretendēt uz tādu izpratni par ilgtspējību kā jūsu bosi, bet jūs varētu vēl skaistāk uzrakstīt, un mēs būtu atbalstījuši. Gan jau varētu atrast vēl kādus, vēl dramatiskākus, vēl labākus vārdus, ja mēs visi būtu “par”. Bet es jau pieminēju salīdzinājumu ar daudzstāvu mājas dzīvokli.

Ja mēs tur izslēdzam un neņemam vērā to, kas notiek ārpus šā novada, (šī vērā neņemšana, protams, ir tendence, kas grib ilgi dzīvot), ja mēs neņemam vērā to, kas notiek lauku novadam blakus esošā pilsētā, ja netiek sabalansētas visas Latvijas intereses, tad mēs ejam uz atsevišķu karalistu savienojumu. Un tikai tā to var nosaukt.

Tā ka, ja jūsu izpratne ir tikai par dzīvošanu dzīvoklī, nerēķinoties ar kaimiņiem, man ir žēl. Bet deklaratīvi tas, protams, būtu atbalstāms, un skaistu vārdu un populistisku izteicienu ziņā jums diemžēl Saeimā neviens nevar līdzināties.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi!

Kārtējo reizi šajās debatēs, kas nupat noris, mēs redzam, ka koalīcijai nav nekādu īstu principu, nav arī ekonomisko principu, pēc kādiem viņi veiks šo reformu.

Un jāpiemin atkal un atkal šis jaukais krievu sakāmvārds, ka sliktam dejotājam vienmēr kaut kas traucē: vienreiz – grīda, citreiz – zābaki, citreiz – vēl kaut kas. Un jums arī vienmēr atrodas, kā šajā gadījumā atradās atkal jūsu pārstāvim, kaut kādi iebildumi. Bet iebildumi kādreiz jau izraisa pat smaidu.

Piemēram. Te jau bija runa… jūs aizstāvējāt apkārtējo pagastu intereses. Arī Jānis Urbanovičs ļoti vāju argumentu lietoja. Faktiski tas nav arguments. Tātad Maltas pagasta vecāko… ar Maltas pagasta vecāko vai arī apkārtējo pagastu vecākajiem nerunās. Redziet, kur ir arguments, kā jūs īstenojat politisku reformu… Nerunās. Nu, lai nerunā!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne.

Es tiešām nerunāju kā populiste atšķirībā no jums, Kučinska kungs. Es vienkārši esmu pārsteigta, ja jūs kā bijušais ministrs nesaprotat, ko nozīmē ilgtspējīgas attīstības princips. Ilgtspējīgas attīstības princips nozīmē, ka, arī veidojot administratīvi teritoriālās vienības, tiek ņemtas vērā gan visas valsts intereses, gan pašvaldību, tostarp arī blakusesošo pašvaldību, intereses, gan arī iedzīvotāju intereses, tostarp nekustamo īpašumu īpašnieku intereses.

Par to es universitātē lasu apmēram 6 stundu garu lekciju. Ja jums ir vēlēšanās, es jūs labprāt uzaicinātu, par to neprasot maksu, paklausīties, ko nozīmē šie principi gan no juridiskā viedokļa, gan arī ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies, cienījamie kolēģi!

Es arī gribētu teikt par šo priekšlikumu: tas ir ļoti loģisks un atbalstāms.

Es gribēju vienīgi precizēt tās lietas, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja kungs teica attiecībā uz Vecpiebalgas novadu. (Starpsaucieni no zāles.)… Stop, stop… Jā, tomēr ir neprecīza informācija.

Es cienu savas komisijas priekšsēdētāju – cilvēku ar ļoti precīzu izpratni par lietām. Es gribēju teikt par Taureni…

Sēdes vadītājs.

Pagaidiet, mēs nerunājam par Taureni, mēs runājam par novadu ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā…

S.Šķesters.

Tā jau ir tā ilgtspējīgā attīstība…

Sēdes vadītājs.

Šķestera kungs…

S.Šķesters.

Ja mēs skatāmies kopumā, tas arī ir ilgtspējīgas attīstības jautājums. Un, ja var par Taureni pateikt, ka Šķesters iesniedza šo priekšlikumu, tad, atvainojos, par Dzērbeni tas bija Māris Kučinskis. Un nevajadzētu tā vienpusēji mani atzīt…

Sēdes vadītājs.

Šķestera kungs, jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli.

S.Šķesters.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds parlamentārajam sekretāram Mārim Krastiņam, kurš šobrīd pārstāv Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti, godājamā Čepānes kundze! Runājot par konkrēto priekšlikumu, tur ir tādi trīs vārdi – novadu veidojošās pašvaldības. Diemžēl šāda veida redakcija tajā brīdī, kad tā stāsies spēkā, saskaņā ar likuma uzbūvi nav korekta. Pēc reformas novadu vairs neveidos pašvaldības, bet veidos teritoriālās vienības, pagasti un pilsētas. Līdz ar to novadi nekādi pēc reformas nevarēs veidot pašvaldības, bet pašvaldības varēs veidot teritoriālas vienības. Līdz ar to diemžēl, lai cik tas priekšlikums arī pēc savas būtības būtu labs, tas ir pretrunā ar visu paredzēto likuma struktūru. Līdz ar to, pēc ministrijas domām, šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko bilst.

O.Spurdziņš.

Es publiski atvainojos Šķestera kungam… tiešām viņš aicināja par Taureni, par Dzērbeni viņš neaicināja.

Bet, atgriežoties pie 154.priekšlikuma, jāteic, ka komisija uzskatīja, ka valdības iesniegtā 6.apakšpunkta redakcija ir daudz korektāka par partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas piedāvāto. Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

155. – Juridiskā biroja priekšlikums, daļēji atbalstīts, iekļaujot to 156. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

156. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

157. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 158. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 159. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

160. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – daļēji atbalstīts, un tas ir iekļauts 161. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

163. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne.

Es šeit dzirdēju tādu repliku, ka šeit jau nav Satversmes tiesa. Protams, šeit nav Satversmes tiesa, šeit līmenis ir daudzkārt zemāks. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ūja! Tā nav smuki!”) Taču diemžēl arī Saeimā būtu jālasa, manuprāt, 2008.gada 27.martā pieņemtais spriedums lietā Nr.2007–17–05. Un, ja to nav izlasījusi komisija un arī mans bijušais diplomands Krastiņa kungs, es esmu ļoti pārsteigta. Kas ir šajā spriedumā teikts? Lietas būtība bija tāda, ka tajā laikā, kad ministrs bija, man liekas… Kurš bija no ministriem? Jūs bijāt, jā. Tajā laikā (varbūt nesaukšu uzvārdus, viņi paši šeit parunās) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs apturēja 3 detālplānojumus saistībā ar strīdu par ciemu robežu noteikšanu. Tas skāra 300 metru krasta kāpu aizsargjoslu, un tur radās problēmas saistībā ar Aizsargjoslu likuma piemērošanu un šo veco 1991.gada likumu, kas noteica ciema robežu noteikšanu. Un, proti, ko Satversmes tiesa pateica? Satversmes tiesa pateica, ka ne likumdevējs, ne Ministru kabinets nav noteicis kārtību, kāda pašvaldībai būtu jāievēro, nosakot ciema robežas. Bez tam tiek minēts, ka vairākkārt, piemēram, pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikuma ir ticis norādīts, ka būtu nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentētu ciema robežu noteikšanas kārtību.

Un bija vēl paredzēts veidot Starpministriju komisiju. Tas viss ir izkūpējis gaisā. Un, kā saka Satversmes tiesa, citēju: “Līdz šim brīdim šāda Starpministriju komisija nav izveidota.” Un tālāk citēju: “Satversmes tiesa uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāparedz gan precīzāki kritēriji, pēc kuriem vietējās pašvaldības nosaka ciema robežas, gan arī kārtība, kādā ministrija šīs robežas saskaņo un apstiprina.”

Tas lielākoties bija saistīts ar šo 300 metru krasta kāpu aizsargjoslu.

Šeit, starpbrīdī runājoties ar Pabrika kungu, viņš teica: “Nu, bet kā tad… Vai tad tiešām, ja jūs iesniedzat šādu priekšlikumu, paredzat, ka nevarētu kaut kur, piemēram, tādā vietā, kur nav attīstīta būvniecība, paredzēt ciematus?” Protams, to varētu paredzēt, bet tajā gadījumā tas ciemats ir jānosauc par ciematu, ja tas tāds ir.

Turklāt pašreizējā redakcijā nav noteikts, vai šeit ir jābūt gatavam teritorijas plānojumam. Es gribētu dzirdēt (lai vismaz paliktu stenogrammā), vismaz no Spurdziņa kunga vai no Zalāna kunga, vai no Kučinska kunga, vai no Lagzdiņa kunga… Nu, es nezinu, visi tie kungi un kundzes, kas šeit, labajā pusē, sēž… Pasakiet, lūdzu, ko nozīmē šajā gadījumā “tiek plānota”! Vai tas ir tad, kad ir teritorijas plānojums stājies spēkā, vai tad, kad teritorijas plānojums tiek uzsākts? Tas Satversmes tiesai turpmākajā interpretācijā būs ārkārtīgi svarīgi, lai visu Baltijas jūru neapbūvētu ar tā sauktajiem lineārajiem ciematiem.

Paldies.

Un es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies par jūsu viedokli debatēs. Vienlaikus es kā šīs sēdes vadītājs esmu spiests jums aizrādīt, ka Saeimas deputātu ētikas kodekss liedz lietot ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus.

Nākamajam vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es saprotu tās bažas, kas ir cienījamai deputātei Čepānes kundzei. Un man te ir dalītas jūtas. Es biju tas ministrs, kas atcēla Kolkas detālplānojumus. Un darīju to viena iemesla dēļ. Es uzskatu, ka pie jūras, piekrastē, mums nav vajadzīgi jauni ciemi. Un tieši tā arī likumā vajadzētu ierakstīt. Tieši tā arī likumā vajadzētu ierakstīt! Diemžēl tā pašreizējā redakcija, kas tika piedāvāta, izslēdz jaunu ciemu plānošanu arī jebkur citur Latvijas teritorijā.

Tāpēc es aicinātu visus deputātus, kaut arī jūs varbūt neesat gatavi šobrīd atbalstīt deputātes Čepānes viedokli: esiet tomēr tik laipni – līdz 15.janvārim ir vaļā priekšlikumi Aizsargjoslu likumā, un Aizsargjoslu likumā šai definīcijai ir jābūt viennozīmīgai. Proti, ka jaunus ciemus pie jūras nevar ne plānot, ne arī no jauna būvēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Paldies. Es prasu, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Štokenberga kungs paskaidroja arī savā uzstāšanās reizē faktiski komisijas viedokli par to, ka mēs nevaram apturēt šo jauno ciematu veidošanu vispār Latvijas teritorijā. Kas attiecas uz īpašo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, tad tas ir jāmin un jānosaka šis aizliegums Aizsargjoslu likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 36, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

164. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 165. – komisijas priekšlikumā…

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

… kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

166. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 167. – ministra kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 168. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

169. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

170. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 171. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

171. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

172. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

173. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – guva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

174. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 175. – komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

176. – ministra priekšlikums – guva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

177. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

178. – ministra priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

179. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

180. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

181. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

182. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – atbalstīts daļēji un iestrādāts 184.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 183. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 184.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

184. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

185. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

186. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

187. – ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 188. – Juridiskā biroja atbalstītā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

189. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst

O.Spurdziņš.

190. – ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji. Tas ir iestrādāts 191. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

192. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

193. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

194. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 195. – ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

195. – ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

196. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

197. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! 197.priekšlikums, ko iesniedz “Pilsoniskā Savienība” ir viens no priekšlikumiem par 2.pielikumu un tātad par novadu sarakstu. Mēs šajā priekšlikumā aicinām balsot pa daļām (No zāles: “Nē!”) – katru no priekšlikumiem – no 1. līdz 133.priekšlikumam, kur ir teikts par novadu veidošanu. Protams, šāds balsojums Saeimā būs, ja to pieprasām. Bet mēs balsojumu prasām tikai par dažiem no šiem priekšlikumiem. (No zāles dep. A.Rugāte: “Vai nu visiem, vai nevienam!”) Un šo sarakstu es tūlīt nodošu sēdes vadītājam, par kuriem priekšlikumiem mēs prasām balsojumu. Bet, protams, ka pirmais balsojums saskaņā ar to, ko nosaka Kārtības rullis, būs par to, vai balsojam vai nebalsojam pa daļām.

Ja gadījumā Saeima nenobalso un nedod šīs tiesības atsevišķi balsot par katru novadu, vismaz par tiem, par kuriem mēs pieprasām balsot kā par atsevišķu daļu, tādā gadījumā jūs varētu pavērot uzmanīgi, kā veidojas balsojumi. Šie balsojumi parasti ir no 134 līdz 137 balsīm. Lai arī šodien nav 11.decembris un lai gan šodien nav pilnmēness nakts, tomēr savākt parakstus par šā likuma neizsludināšanu ir ārkārtīgi vienkārši. Tos var savākt tādā pašā veidā, kā mēs to izdarījām pēc “Pilsoniskās Savienības” deputātu ierosmes jau 11.decembrī.

Es lūdzu jums būt demokrātiskiem un pieļaut šo balsojumu, lai mums nebūtu likumprojekts jāapstrīd kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 133.pantu… Būtu labi, ja kāds varētu izslēgt savu zvanošo telefonu… Saskaņā ar 133.pantu katrs deputāts var ierosināt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām, kā to izdarīja šobrīd deputāte Anna Seile.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šo priekšlikumu. Tātad viens par to, lai balsotu pa daļām, viens pret to, lai balsotu pa daļām.

Deputāte Seile ir iesniegusi priekšlikumu, lai no šā 197.priekšlikuma atsevišķi balsotu par… tūlīt saskaitīšu… vairāk nekā par 20 punktiem; ja ir ļoti precīzi vajadzīgs, es varu saskaitīt…

Es saprotu, ka deputāts Gunārs Laicāns ir pieteicies runāt “par” šo priekšlikumu balsot pa daļām… (No zāles: “Seile jau runāja!”) Nē, deputāte Seile runāja debatēs par 197.priekšlikumu. Viņa ierosināja. Kolēģi, būsim korekti!

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms trešā lasījuma es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nepārtraukti uzdevu jautājumu – kādā veidā tiks iesniegti šie priekšlikumi attiecībā uz novadiem? Un tā es arī atbildi nesaņēmu.

Ja mēs būtu vienojušies jau varbūt pirms otrā balsojuma… Un tāpēc mēs nolēmām, ka iesniegsim šos priekšlikumus kā vienu pielikumu. Un tagad iznāk, ka… protams, visi šie te, teiksim, mūsu priekšlikumi sakrita ļoti daudzi… 99 procenti pamatā sakrita ar “zemnieku” priekšlikumiem, bet es vēlreiz saku: ir viens konkrēts 73.priekšlikums, tas ir par Lubānas novadu, kurš pamatā šodien netika apspriests. Un arī tie pārējie priekšlikumi, kuri mums ir iesniegti šodien, ja tie būtu atbalstīti “zemsaviešu” piedāvājumā, mēs, protams, nebūtu lūguši šo balsojumu.

Bet, tā kā neviens no šiem priekšlikumiem par 19 novadiem netika atbalstīts, mēs uzturam spēkā savu prasību par balsojumu par tiem novadiem, kuriem mēs neguvām šajā gadījumā atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Laicānam.

Kamēr deputāts Laicāns runāja, es saskaitīju: “Pilsoniskā Savienība” lūdz atsevišķu balsojumu par 30 daļām no 197.priekšlikuma.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš acīmredzot runās “pret”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tas, ko piedāvā šobrīd “Pilsoniskā Savienība”, ir atkārtojums visam tam, ko mēs darījām no pulksten 12.00, jo priekšlikumi ir vieni un tie paši. Varbūt ar dažām niansēm… Un, ja būtu piedāvātas vēl šīs nianses, kuras īstenībā ir vēl dīvainākas nekā tās, ko mēs jau noraidījām… ja būtu tās, tad vēl varētu saprast… Šobrīd tas ir vienkārši mēģinājums vēlreiz atsākt debates un vēlreiz runāt to pašu, ko mēs jau vienreiz esam izrunājuši plus klāt nāk šantāža par to, ka, ja mēs kaut ko tā nedarīsim… Es jums gribu atgādināt notikumus naktī, kad jūs ar mani par desmit novadiem runājāt starplaikā starp savām dziesmām: sak, atbalstiet desmit, un tad viss būs kārtībā… Šodien likmes pieaugušas vai kas…? (No zāles: “Šantāžisti!”)

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Kučinska kungs, es jūs arī aicinātu būt korektam, runājot no Saeimas tribīnes.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” priekšlikumu par 197.priekšlikumu – balsot pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu… Godātie kolēģi, lūdzu klusumu!… balsosim par priekšlikumu – balsot pa daļām par 197.priekšlikumu! Tātad par to, lai par 197.priekšlikumu mēs balsotu pa daļām… Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

Līdz ar to 197.priekšlikums ir izskatāms kā viens vesels.

Tā kā debatēs uzstājās deputāte Seile un debates ir beigušās, tad, ja nu jums kas piebilstams komisijas vārdā…

O.Spurdziņš.

Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par… Nē, ir jautājums: vai par 197.priekšlikumu vispār kāds prasa balsojumu, jo priekšlikums ir daļēji atbalstīts… Jā, “Pilsoniskā Savienība” prasa balsojumu.

Tātad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

198. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

199. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

200. – komisijas priekšlikums. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

201. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un atbalstīts ir arī 202. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 202.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 35, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu nobalsot likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

(Aplausi.)

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to 11.decembra sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Reģistrācija neesot nepieciešama, jo mēs esot jau atbilstoši Kārtības rullī noteiktajam skaitam reģistrējušies.

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju vadītāji! 5 minūtēs no šā brīža lūdzu pulcēties Saeimas Sarkanajā zālē, jo mums ir jāapkopo priekšlikumi par to, ko turpmāk darīt ar Saeimas budžetu 2009.gadam.

Sēdes vadītājs.

Tātad Sarkanajā zālē pēc 5 minūtēm – Frakciju padome.

Savukārt šodienas kārtējā sēde sāksies pulksten 18.15.

 

 

Saeimas 11.decembra sēdes un šīs sēdes turpinājuma 18.decembrī kopsavilkums — iepriekšējā Saeimas materiālu 82.laidienā (“LV”, Nr.200, 23.12.2008.)