Par Latvijas maksājumu bilanci 2008.gada 3.ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja sarukt un 3.ceturksnī bija 489,0 milj. latu jeb 12,6% no iekšzemes kopprodukta (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 959,5 milj. latu jeb 25,8% no IKP).

Tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazinājumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP sarukums par 7,8 procentu punktiem, krītoties importam (par 5,3%), savukārt eksportam saglabājot mērenu, bet stabilu izaugsmi (14,6%). Pozitīva ietekme bija arī kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP kāpumam par 3,1 procentu punktu, ievērojami samazinoties pārvedumiem no privātpersonu kontiem Latvijā uz ārvalstīm. Mazāk pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP un samazinājās ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP.

2008.gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tekošā konta negatīvais saldo saruka līdz 15,4% no IKP (pirms gada – 25,7% no IKP). Vājinoties iekšzemes pieprasījumam, jau no gada sākuma saruka preču imports, tādējādi tekošā konta deficīta samazināšanos noteica preču negatīvā saldo kritums.

Tekošā konta deficīta segumā turpināja dominēt ilgtermiņa kapitāls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 3.ceturksnī sasniedza 5,1% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 7,3% no IKP).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 9,7% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 26,9% no IKP). Lielākās kapitāla ieplūdes veidoja banku līdzīga apjoma ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi, kā arī banku īstermiņa aizdevumu un noguldījumu ārvalstīs sarukums. Lielākās kapitāla aizplūdes radīja nerezidentu noguldījumu samazinājums Latvijas bankās (10,4% no IKP).

Rezerves aktīvi 3.ceturksnī samazinājās par 25,5 milj. latu, bet kopumā no gada sākuma tie pieauga par 225,5 milj. latu.

Latvijas maksājumu bilances vērtējums

Kā jau tika gaidīts, līdz ar tautsaimniecības lejupslīdi jau ceturto ceturksni pēc kārtas būtiski saruka tekošā konta deficīts un galvenais iemesls bija preču importa kritums. Kredītiestādēm izvirzot arvien stingrākus kreditēšanas nosacījumus, turpināja kristies iekšzemes pieprasījums, sevišķi pēc ilglietojuma precēm, t.sk. transportlīdzekļiem.

Savukārt eksporta apjoms gandrīz visās preču grupās palielinājās, vēl maz reaģējot uz ārējā pieprasījuma vājināšanos globālās finanšu krīzes ietekmē. Eksporta palielinājumu lielākoties noteica cenu kāpums, savukārt koka un koka izstrādājumu grupai bija vērojams gan fiziskā apjoma, gan cenu kritums.

Pieprasījuma mazināšanās un konkurences pieaugums ārējos tirgos turpmāk ierobežos eksporta cenu palielināšanas un jaunu tirgu iekarošanas iespējas. Savukārt finanšu resursu pieejamības un ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes mazināšanās ierobežos tālāku eksporta apjoma kāpumu. Darbaspēka izmaksu sarukums un pēdējos mēnešos vērojamais izejvielu cenu kritums, kā arī darbaspēka pieejamība pašlaik ir labvēlīgi faktori preču eksporta attīstībai, tomēr to pozitīvo ietekmi mazina Latvijas un tās galveno tirdzniecības partnervalstu atrašanās ekonomiskās izaugsmes lejupslīdes fāzē.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs