Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 22.decembrī

 

AM: Par Gruzijai paredzētu iemaksu “Partnerattiecības mieram” Trasta fondā

22.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par iemaksu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas “Partnerattiecības mieram” Trasta fondā Gruzijai”. MK rīkojuma projekts paredz no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas “Partnerattiecības mieram” Trasta fondā Gruzijai iemaksāt 4666 latus.

Ņemot vērā nesen notikušo Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu, Baltijas valstis ir nākušas klajā ar priekšlikumu paplašināt jau esošo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas programmas “Partnerattiecības mieram” Trasta fonda projektu, lai neitralizētu sprādzienbīstamos priekšmetus, kas Gruzijas teritorijā palikuši pēc kara. Lai izstrādātu projekta nākamo fāzi un precizētu tā izmaksas, NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūrai ir jāveic papildu izpēte.

Projekta paplašināšanas izpētei nepieciešami 20 000 eiro. Savstarpēji vienojoties ar pārējām projekta līdzvadītājām Lietuvu un Igauniju, nolemts, ka Latvijai jāsedz viena trešā daļa no izpētei nepieciešamajām izmaksām.

Gruzija ir viena no NATO partnervalstīm, kuru AM atbalsta aizsardzības reformu palīdzības un sadarbības jomā. 2008.gada sākumā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm uzņēmās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas programmas “Partnerattiecības mieram” Trasta fonda Gruzijai līdzvadību, kā arī iemaksāja 30 000 eiro fonda projektā. Projekta mērķis ir demilitarizēt 1080 S-8 nevadāmās gaiss–zeme kaujas raķetes militārajā bāzē Vartsikhe, kā arī 5724 Alzan tipa raķetes un 1976 Kristall tipa raķetes, kas atrodas Dedoplistkaro militārajā bāzē. Trasta fonda projekts tika formāli atklāts šā gada septembrī Ziemeļatlantijas padomes vizītes laikā Gruzijā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi viesnīcu sniegtajiem pakalpojumiem

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rosina piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi tiem viesnīcu sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem līgums noslēgts līdz 2008.gada 31.decembrim. Šādu priekšlikumu Ekonomikas ministrija 22.decembrī iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Kā zināms, Saeima šā gada 12.decembrī apstiprināja grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, paredzot, ka, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, PVN likme viesnīcu sniegtajiem pakalpojumiem ir 21%.

Ņemot vērā tūrisma nozares darbības specifiku, vairums viesnīcu līgumus par pakalpojumu sniegšanu nākamajā gadā slēdz jau iepriekšējā sezonā, proti, līgumus ar sadarbības partneriem – korporatīvajiem klientiem, tūrisma aģentūrām Latvijā un ārvalstīs – par viesnīcu pakalpojumu sniegšanu 2009.gadā viesnīcas ir noslēgušas jau tagad, ierēķinot 5% PVN likmi. Ja šie darījumi tiks aplikti ar 21% likmi, kā to paredz izmaiņas likumdošanā, PVN starpība būs jāsedz viesnīcu īpašniekiem.

Jāpiebilst, ka konkurējošās Baltijas valstis saglabās pazemināto PVN likmi: Lietuva piemēros pārejas noteikumus – PVN likmi 5% (līdz nākamā gada beigām) 19% likmes vietā, Igaunija pacels tikai līdz 9%. Ja netiks piemēroti pārejas noteikumi, Latvijā būs otrā augstākā likme Eiropā (pēc Dānijas, kur ir 25%). 50% katra ārvalstu tūrista izdevumu veido izmaksas par viesnīcām un restorāniem, līdz ar to šobrīd būtiski ir saglabāt viesu izmitināšanas pakalpojumu konkurētspēju.

Tādēļ Ekonomikas ministrija rosina šiem pakalpojumiem piemērot pašreiz spēkā esošo 5% PVN likmi, lai mazinātu PVN likmes kāpuma ietekmi uz tūrisma un ar to saistītām nozarēm (piemēram, transporta, restorānu biznesa, tirdzniecības un citām).

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvji 2008.gada 19.decembrī tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu šo jautājumu un rosinātu tādas izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas veicinātu Latvijas tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu nozaru konkurētspēju. Ekonomikas ministrija vēlreiz uzsvēra tūrisma sektora kā pakalpojumu eksporta nozīmi tautsaimniecības attīstībā – pēc Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem, tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksportā 2007.gadā bija 5,6%, Latvijas pakalpojumu eksportā – 18,3%, un tas sastādīja 342,8 milj. latu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka 5. Latvijas tūrisma forumā K.Gerhards rosināja arī pārskatīt tūrisma nozares attīstību veicinošās Eiropas Savienības struktūrfondu programmas un aicināja tūrisma nozares speciālistus un uzņēmējus vienoties par šo līdzekļu novirzīšanu pašreiz aktuālākajām vajadzībām.

Pašreiz ir apturēta divu tūrisma nozares ES struktūrfondu programmu īstenošana gandrīz 14 milj. latu apmērā, lai dotu iespēju nozarei izvērtēt esošo situāciju un vienoties par šo līdzekļu izlietojumu aktuālākajām vajadzībām.

Tāpat ministrs aicinājis tūrisma nozares speciālistus paust vienotu nostāju par TAVA un LIAA ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību tālāko darbu un tā optimizāciju, norādot, ka pašreizējie viedokļi ir izteikti pretrunīgi.

Tuvākajā laikā plānots sākt diskusiju ar pašvaldībām par TAVA reģionālo biroju Latvijā un pašvaldību tūrisma informācijas centru iespējamu apvienošanu, lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus un optimizētu tūrisma biroju Latvijā darbu.

 

EM: Par pasākumiem motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par vēl vienas ES struktūrfondu atbalsta programmas ieviešanu – aktivitāti “Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai”.

Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir valsts aģentūra – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas arī īstenos dažādus motivācijas pasākumus uzņēmējdarbības sākšanai.

Aktivitātes mērķis ir informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību, celt uzņēmējdarbības prestižu sabiedrības acīs, kā arī sekmēt sabiedrības izpratni par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar inovācijām un to potenciālu, tādējādi iedrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības un uzņēmēju daļu pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un pielietošanai.

Aktivitātes mērķa grupa ir pamatizglītības, vidējās, vidējās speciālās, augstākās izglītības iestāžu audzēkņi, potenciālie uzņēmējdarbības uzsācēji, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, valsts institūcijas, kā arī sabiedrība kopumā.

Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 2 017 460,73 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 714 841,76 lati un valsts budžeta finansējums – 302 618,97 lati.

Noteikumu projekts nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projekta iesnieguma atlases izsludināšanas, projekta iesnieguma pieņemšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstītas šādas darbības: praktiski apmācību pasākumi izglītojamajiem vidējās un augstākās izglītības iestāžu līmenī par inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanu; pedagogu izpratnes padziļināšana par inovatīvas uzņēmējdarbības iespējām, sekmējot praktisku apmācību norisi; “skolēnu mācību firmas” programmas īstenošana; semināru rīkošana inovatīvo ideju autoriem un mentoringa programmu nodrošināšana; debašu konkursu rīkošana vidējās un augstākās izglītības iestāžu izglītojamajiem par inovatīvas uzņēmējdarbības jautājumiem; inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanas un inovāciju attīstības labās prakses apzināšanas un izplatīšanas pasākumi, veicinot ar inovāciju saistītās labās prakses pārņemšanu uzņēmējdarbībā; inovācijas un uzņēmējdarbības mārketinga aktivitātes, tajā skaitā video, audio, vizuālā reklāma.

 

EM: Par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriskās nošķiršanas atcelšanu

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka precīzāku to personu uzskaitījumu, uz ko attiecināmi skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība; kā arī precizē skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” tika izskatīts vienotā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, jo likumprojekti kopīgi nodrošina vienotu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības tiesiskā regulējuma sakārtošanu, atceļot komercdarbības brīvību ierobežojošās un aktualitāti zaudējušās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības tiesību normas.

Līdz ar likumprojektu paketes akceptēšanu Saeimā tiks atcelti 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” un tajos noteiktie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriskās nošķiršanas (nodalīšanas) ierobežojumi, atļaujot tirgotājam ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību nodarboties vienuviet vienā tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā.

Jau 2008.gada 13.maija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā” un secināts, ka šobrīd spēkā esošajā likumdošanā (1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”) ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums zināmā mērā ierobežo komercdarbības brīvību un nav vairs aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības attīstības tendencēm Latvijā.

Tādējādi informatīvajā ziņojumā tika norādīts uz nepieciešamību atcelt pašreizējo tirdzniecības organizēšanas kārtību, atceļot ierobežojumu vienuviet veikt gan vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību.

Likumprojekti neparedz ieviest jaunas prasības un administratīvās procedūras saimnieciskās darbības veicējiem, tādējādi netiek palielināts administratīvais slogs, bet tie dod iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, ja viņi to vēlas, veikt vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību vienā ēkā un telpā, saglabājot vien prasību vairumtirdzniecības vietās veikt bezskaidras naudas norēķinus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par MK noteikumu par vadības līgumiem atzīšanu par spēku zaudējušiem

Valdība 22.decembrī pieņēma lēmumu atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta (MK) noteikumus par vadības līgumiem.

Šā gada 12.decembrī Saeima pieņēma likumu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā, kura mērķis bija ierobežot izdevumus amatpersonu atlīdzībai. Ar likumu reglamentēts, ka valsts vai pašvaldības institūcijā ar 2009.gadu netiek izmaksātas prēmijas, naudas balvas un atvaļinājuma pabalsti par atvaļinājumu 2009.gadā. Tāpat ar nākamo gadu netiek slēgti vadības līgumi, un noslēgtie vadības līgumi uzskatāmi par izbeigtiem. Ierobežojumi noteikti arī normatīvajos aktos paredzētajiem pabalstiem.

Tā kā ar likuma spēku noteikts, ka ar nākamo gadu netiek slēgti vadības līgumi, ievērojot juridisko tehniku, par spēku zaudējušiem jāatzīst arī MK noteikumi, kas līdz šim regulēja šo jomu.

Normatīvais akts atzīts par spēku zaudējušu, lai nodrošinātu likumā par valsts budžetu 2009.gadam minēto kopējās atlīdzības samazinājumu valsts budžeta finansētajām institūcijām par 15% no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

 

FM: Par normatīvo aktu precizēšanu atbilstoši grozījumiem likumā par PVN

Lai precizētu normatīvos aktus atbilstoši mainītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, valdība 22.decembrī atbalstīja grozījumus vairākos tiesību aktos.

Izmaiņas veiktas:

• Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā PVN piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;

• MK noteikumos par kārtību, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams PVN par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības (ES) teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu;

• MK noteikumos par kārtību, kādā PVN piemērojams neapliekamās personas veiktajai jauna transportlīdzekļa piegādei ES teritorijā;

• MK noteikumos par PVN piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem;

• MK noteikumos par PVN likuma normu piemērošanas kārtību.

Jau iepriekš ziņots, ka Saeima šā gada 12.decembrī pieņēma grozījumus PVN likumā, kas paredz palielināt standartlikmi no 18% līdz 21%, kā arī paaugstināt samazināto PVN likmi no 5% līdz 10%. Samazinātā PVN likme 10% apmērā turpmāk tiks piemērota tikai medikamentu piegādēm, medicīnas ierīču un preču piegādēm, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē. Preses piegādēm ir noteikts pārejas periods, 2009.gadā piemērojot samazināto likmi 10% apmērā, savukārt pēc tam – standartlikmi 21% apmērā.

 

FM: Par papildu pasākumiem “Parex bankas” likviditātes nodrošināšanai

Lai sekmētu akciju sabiedrības “Parex banka” stabilizācijas procesa veiksmīgu norisi, kā arī nostiprinātu Latvijas finanšu sistēmu kopumā, Ministru kabinets 22.decembrī atbalstīja papildu pasākumus bankas likviditātes nodrošināšanai.

Valdība lēma 23.decembrī Parex bankā izvietot noguldījumu aptuveni 287 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts eiro denominēto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādei. Iegādātos vērtspapīrus Parex banka varēs izmantot Latvijas Bankas monetārajās operācijās likviditātes nodrošināšanai.

Noguldījuma izvietošana Parex bankā ievērojami palielinās tās likviditāti, nodrošinot bankas spēju arī turpmāk laikus pildīt saistības pret noguldītājiem un citiem klientiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību

Lai nodrošinātu gada ienākuma deklarācijas atbilstību likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), 22.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību.

Ar grozījumiem likumā par IIN tika noteikta atšķirīga nodokļa likme, tas ir 15%, ienākumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veic noteiktu darbību, tiek dota iespēja izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli. Izmaiņas arīdzan paredz proporcionāli sadalīt likumā noteiktos atskaitījumus, kas samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, starp attiecīgajiem ienākumu veidiem.

Lai nodrošinātu dažādu nodokļa likmju piemērošanu, plānots veikt izmaiņas gada ienākumu deklarācijā D, vienlaikus MK noteikumus papildinot ar jaunu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas D6 pielikumu, lai nodrošinātu likumā noteikto atskaitījumu, kas samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, sadalījumu proporcionāli starp attiecīgajiem ienākumu veidiem.

MK noteikumus plānots papildināt ar D5 pielikumu, kas jāaizpilda IIN maksātājam, kurš par saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem maksā fiksēto ienākuma nodokli.

Tāpat tiesību akts papildināts ar normu nodokļa maksātājam, kurš deklarāciju iesniedz, lai deklarētu tikai taksācijas gada attaisnotos izdevumus par veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, aizpildīt tikai deklarācijas D 08. vai 09.rindu.

 

FM: Par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs. FM izstrādātie grozījumi paredz samazināt galvojuma apmēru.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi reglamentē: lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību, galvenais parādnieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē iesniegumu un tajā norāda galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras nodrošināšanai un preču pagaidu uzglabāšanai. Šobrīd par uzglabāšanu muitas noliktavā un pārējām muitas procedūrām tiek aprēķināta tāda muitas parāda summa, kas varētu rasties par preču atlikumu noliktavā vai par kopējo preču apgrozījumu pēdējos 12 mēnešos un kas tiek dalīta ar seši.

Tomēr prakse liecina, ka tik liels galvojuma apmērs nav nepieciešams un komersantiem rodas grūtības nodrošināt šādu naudas summu. Lielais galvojums sadārdzina arī šo muitas pakalpojumu, tādēļ samazinās Latvijas preču eksporta konkurētspēja. Lai atrisinātu situāciju, grozījumi paredz 12 mēnešus aizstāt ar sešiem, bet aprēķināto galvojuma summu turpmāk dalīt ar skaitli trīs.

Tāpat atbalstītais noteikumu projekts paredz iespēju par 50, 70 vai 90 procentiem samazināt summu, no kuras aprēķina vispārējā galvojuma apjomu. Šāda iespēja paredzēta gadījumos, ja galvenais parādnieks ilgstoši ir izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda nodrošināšanai.

 

FM: Par apropriācijas pārdali atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais MK rīkojums par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Apropriācijas pārdale tiks veikta Tieslietu ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Programmā juridiskās palīdzības nodrošināšanai tiks veikta pārdale 20 tūkstošu latu apmērā no izdevumiem precēm un pakalpojumiem uz izdevumiem sociāliem pabalstiem. Savukārt ministrijas programmā “Ieslodzījuma vietas”, kā arī apakšprogrammās “Tiesu administrācija” un “Pasūtītāja finansētās kadastrālās darbības” tiks samazināti izdevumi atalgojumam kopumā par 381 tūkstoti latu.

Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai veikta izdevumu pārdale 10,9 miljonu latu apmērā. Līdzekļi pārdalīti par labu valsts budžeta kapitālo izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz pašvaldību pamatbudžetu.

Ārlietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Centrālais aparāts” tiks samazināti izdevumi atalgojumam 80 tūkstošu latu apmērā, bet Tiesībsarga biroja pamatbudžeta ietvaros no izdevumiem precēm un pakalpojumiem tika veikta līdzekļu pārdale 87 tūkstošu latu apmērā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu bērnu piedzimšanas pabalstu un papildu pienākumu apmaksu.

Savukārt Centrālās zemes komisijas pamatbudžeta ietvaros veikta 2 tūkstošu latu pārdale no līdzekļiem preču un pakalpojumu iegādei uz izdevumiem atlīdzībai.

 

FM: Par valsts kapitālsabiedrību minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

22.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu.

Grozījumi paredz, ka valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2008.gada pārskata gadu nosaka un aprēķina 50% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas. Palielinot minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu no 27% līdz 50%, ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2009.gadā tiek plānota 25 miljonu latu apmērā.

 

FM: Par aizdomīgu darījumu pazīmēm un ziņošanas kārtību par tām

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un neparastu vai aizdomīgu darījumu ziņošanas kārtību. Tiesību aktā tiek precizētas normas, kas nosaka neparasta darījuma pazīmes, un tiek apstiprinātas veidlapas ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem.

Saskaņā ar noteikumiem darījums uzskatāms par neparastu, ja tajā piedalās klients, kurš tiek turēts aizdomās par teroristiska akta organizēšanu, darījumā izmantota skaidra nauda 40 tūkstošu un vairāk latu apmērā vai klients vēlas apmainīt naudas summu, kas lielāka par tūkstoti latu, pret banknotēm ar lielāku vai mazāku nominālu. Par aizdomīgiem uzskatāmi arī gadījumi, kad klients pērk azartspēļu dalības līdzekļus par summu vismaz 5000 latu apmērā vai norēķinās par nekustamā īpašuma vai dārgakmeņu iegādi ar skaidru naudas summu 10 tūkstošu latu apmērā vai vairāk. Pavisam noteikumos minētas gandrīz 30 aizdomīga vai neparasta darījuma pazīmes.

Noteikumi uzdod ziņot par katru konsultētu, paredzētu, pieteiktu, sāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm, kā arī par atklātajiem faktiem, kuri neatbilst šajos noteikumos minētajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Noteikumos reglamentēts, ka ziņojumi par neparastu vai aizdomīgu darījumu iesniedzami ar pavadvēstuli rakstiskā vai elektroniskā veidā. Sagatavotas divas veidlapas, kas ļaus izvēlēties piemērotāko ziņojuma sniegšanas veidu, vadoties no ziņotāja tehniskajām iespējām. Lai palīdzētu aizpildīt apstiprinātās ziņojuma par neparastu vai aizdomīgu darījumu veidlapas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests izdos jaunu instrukciju, kurā tiks sniegti norādījumi veidlapu aizpildīšanā.

MK noteikumi tika izstrādāti saskaņā ar likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Līdz ar to par spēku zaudējušiem atzīs 2001.gada 20.martā izdotos MK noteikumus Nr.127 par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību.

 

FM: Par sabiedriskā labuma organizāciju iepriekšējā gada un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu

22.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos MK noteikumus par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu.

13.augustā stājās spēkā grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz efektīvāku sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzības kontroli, īpaši pievēršot uzmanību šo organizāciju saņemto ziedojumu izlietojuma lietderīgumam. Jaunā redakcijā tika izteikts arī likumā noteiktais deleģējums MK apstiprināt biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu, līdz ar to ir jāizdod jauni MK noteikumi.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, veidlapas paraugā veiktas vairākas precizējošas izmaiņas. Veidlapa tiks sadalīta divās daļās. I daļu aizpilda sabiedriskā labuma organizācijas (biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas vai to iestādes), atskaitoties par pārskata gadā veikto sabiedriskā labuma darbību, bet I un II daļu organizācijas, kas saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu iesniedz FM iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

Tā kā veidlapā iekļaujamā informācija tiks publiskota un būs pieejama ikvienam interesentam, tai skaitā organizācijas esošajam vai potenciālajam ziedotājam, tad veidlapā organizācijām būs jānorāda arī sabiedriskā labuma guvēju skaits pārskata gadā un jāataino pēc noteiktām pozīcijām pārskata gadā saņemto ziedojumu izlietojums. Veidlapas II daļā organizācijas plānotajā darbībā tiks izdalīti īstermiņa projekti un ilgtermiņa projekti, kas jau ir iesākti pārskata gadā un tiks īstenoti arī nākamajā pārskata gadā, kā arī tie, kas tiks sākti tikai nākamajā pārskata gadā.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā FM un nodokļu administrācijas pieredzi, kā arī Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupas ierosinājumus. Darba grupā tika plaši pārstāvēti gan valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam par sabiedriskā labuma organizāciju var kļūt biedrība vai nodibinājums, kura statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, reliģiskā organizācija un tās iestāde, kas veic sabiedriskā labuma darbību.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2005.gada 18.janvāra MK noteikumi Nr.52 “Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”.

 

FM: Par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrību pārskata paraugu

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrību pārskatu veidlapu paraugiem. Tiesību aktā precizēta 1.pielikuma veidlapa atbilstoši 2006.gada grozījumiem likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Grozījumi likumā noteica citus procentuālos apmērus, kuri izmantojami nodokļu atvieglojumu piemērošanai veiktajiem ieguldījumiem pēc 2007.gada. Lai nodrošinātu tiešo nodokļu atlaižu pareizu piemērošanu pie atšķirīgām nodokļa atvieglojumu intensitātēm un to atspoguļošanu pārskata veidlapās, FM ir izstrādājusi veidlapas paraugu jaunā redakcijā.

Tā kā 2009.gadā paredzēts pabeigt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, noteikumu pielikumos tiek precizēts administratīvi teritoriālais iedalījums.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu papildus izvērtējamām aktivitātēm

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais protokollēmums par Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā. Valdība vienojās par trim līmeņiem, kā veikt ES aktivitāšu realizēšanu, – sākumā īstenot prioritāros un paātrinātos projektus, vēlāk realizēt parastā kārtībā veicamās aktivitātes, bet mazāk svarīgos pasākumus izvērtēt papildus.

Par prioritārām šobrīd tiek uzskatītas 58 no 145 ES Sociālā un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru realizēšanai 2009.gadā būs nepieciešami 369 miljoni latu. Otrajā līmenī ierindotas 26 aktivitātes, kuru īstenošana prasīs 97 miljonus latu no valsts budžeta un kuras paredzēts realizēt normālā kārtībā. Savukārt papildus vērtējamo aktivitāšu sarakstā atrodas 61 aktivitāte, kuru iespējamā atlikšana ļaus ietaupīt 125 miljonus latu.

Lai noteiktu tās ES fondu aktivitātes, kuru sākšana un īstenošana ir jāveic paātrināti, tika pielietoti trīs kritēriji. Pirmkārt, tika vērtēts, kādu ietekmi uz tautsaimniecību šie projekti atstās īstermiņā. Otrkārt, tika analizēts, vai plānotās aktivitātes ļaus ātri saņemt ievērojamas atmaksas no ES. Trešais vērtēšanas kritērijs bija tas, vai projekti jau uzsākti un vai to īstenošana var sākties nekavējoties.

Nosakot tās ES fondu aktivitātes, kuru sākšana vai turpināšana 2009.gadā būs vēl papildus jāizvērtē, tika izmantoti šādi kritēriji:

• aktivitātes rezultāti nedod tiešu ieguldījumu straujā tautsaimniecības attīstībā;

• nav apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji vai MK noteikumi par aktivitātes īstenošanu;

• nav izstrādāts aktivitātes īstenošanas mehānisms;

• nav veiktas administratīvas un institucionālas reformas, kas nodrošinātu investīciju vai ieguldījumu efektivitāti.

Valdība vienojās turpināt darbu pie šā jautājuma, tādēļ tiks izveidota darba grupa, kas nākamajā gadā sāks izvērtēt ES fondu aktivitātes, kuras varētu realizēt, ja to ļaus valsts ekonomiskā situācija un budžeta resursi. Akceptētais protokollēmums paredz, ka trešās kategorijas ES fondu projekti var tikt sākti un īstenoti tikai pēc šīs komisijas ierosinājuma un attiecīga MK lēmuma.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par sporta nozares pārvaldības uzlabošanu

Lai uzlabotu sporta nozares pārvaldību Latvijā, paātrinot lēmumu pieņemšanu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku pieņemto lēmumu izpildi, kā arī samazinot birokrātiskās procedūras, no 2009.gada 2.februāra Sporta pārvaldes funkcijas veiks Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un valsts aģentūra “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs” (Metodiskais centrs), to 22.decembrī nolēma Ministru kabinets.

Veicot sporta nozares pārvaldības uzlabošanu, IZM konsultāciju procesā ar sociālajiem partneriem kopīgi vienojās, ka lietderīgi veikt IZM Sporta pārvaldes reorganizāciju.

Tas ļaus uzlabot sporta pārvaldīšanas institucionālo struktūru un funkcijas, nodrošinās efektīvu sporta politikas izstrādi un īstenošanu, palielinās nevalstisko organizāciju lomu sporta politikā, kā arī taupīs valsts budžeta līdzekļus.

Rīkojums par Sporta pārvaldes reorganizāciju paredz, ka IZM pēc Sporta pārvaldes reorganizācijas izstrādās un īstenos sporta nozares finansēšanas stratēģiju, kā arī plānos un administrēs sportam piešķiramos valsts budžeta līdzekļus, organizēs un koordinēs nacionālo sporta bāzu darbību sporta jomā, veiks sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kontrolēs atzīto sporta federāciju darbību, uzturēs un aktualizēs sporta federāciju reģistru.

Pēc Sporta pārvaldes reorganizācijas Metodiskais centrs nodrošinās metodisko vadību un kontroli darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem, koordinēs un pārzinās sporta izglītības iestāžu darbu, kā arī jaunatnes sporta pasākumus, veiks sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību, uzturēs un aktualizēs talantīgo jauno sportistu reģistru, apkopos un analizēs informāciju par sporta izglītības iestāžu licencēto programmu īstenošanas plāna izpildi, grupu noslogotību, dalību sacensībās, kā arī cita veida statistiku sporta jomā, popularizēs sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas sporta jomā.

Apstiprināts, ka biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome” pārņems līdz šim Sporta pārvaldes kompetencē esošas funkcijas: veikt sporta federāciju atzīšanu, kā arī kontrolēt atzīto sporta federāciju darbību, uzturēt un aktualizēt sporta federāciju reģistru.

Šobrīd Sporta pārvaldes kompetencē esošo šaušanas instruktoru sertifikāciju turpmāk veiks Metodiskais centrs, taču pēc grozījumu veikšanas Ieroču aprites likumā minēto uzdevumu plānots deleģēt biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”.

Sporta pārvaldes reorganizācija nosaka veikt izmaiņas arī vairākos citos normatīvajos aktos, kas 22.decembrī tika izskatīti Ministru kabineta sēdē, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums, Sporta likums, Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, u.c. 

Sporta pārvaldē pašlaik strādā 32 darbinieki, taču pārvaldes reorganizācijas rezultātā darbinieku skaitu plānots samazināt, likvidējot 17 amata vietas. Ar 2009.gada 2.februāri IZM tiks nodotas 10 amata vietas, bet metodiskajam centram – 5.

Ņemot vērā Sporta pārvaldes reorganizāciju un izmaiņas IZM struktūrā, 22.decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus arī Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā, nosakot, ka līdzšinējā IZM valsts sekretāra vietnieka sporta jautājumos Edgara Šnepa, Sporta pārvaldes vadītāja Alda Liekniņa un Sporta pedagoģijas akadēmijas rektora Ulda Grāvīša vietā turpmāk padomē būs IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne un jaunais Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens, kurš rektora amata pienākumus sāks pildīt no 2009.gada.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu

Ministru kabineta sēdē 22.decembrī izskatīts un atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais koncepcijas projekts par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Koncepcija ir kultūrpolitikas plānošanas dokuments, kas paredz izveidot normatīvo un organizatorisko sistēmu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma – daudzveidīga dzīvo kultūras vērtību kopuma – saglabāšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai mantojuma apgūšanā, uzturēšanā un nodošanā tālāk nākamajām paaudzēm.

KM izstrādātā koncepcija paredz izveidot normatīvo bāzi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmas noteikšanai un pastāvīga atbalsta mehānisma izveidei, tajā skaitā tiks izstrādāts likums par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Pamatojoties uz Latvijas digitālajā kultūras kartē apkopoto informāciju, Latvijā ir plānots izveidot Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un sākt kultūras mantojuma izpausmju saglabāšanas programmu izstrādi un īstenošanu. Vienlaikus koncepcija paredz nepieciešamību noteikt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma meistaru statusu un izveidot atbalsta mehānismu, lai nodrošinātu viņu zināšanu un prasmju pārmantojamību. Koncepcija paredz arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumu iekļaut visos izglītības sistēmas līmeņos, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma nodošanā tālāk nākamajām paaudzēm.

Kā atbildīgā institūcija koncepcijas īstenošanā noteikta Kultūras ministrija sadarbībā ar valsts aģentūru “Tautas mākslas centrs” (no 2009.gada 1.janvāra – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra).

Koncepciju paredzēts ieviest no 2009.gada līdz 2011.gadam.

Šobrīd nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā vērojamas vairākas nepilnības un šķēršļi:

• sabiedrības izpratnes trūkums par nemateriālo kultūras mantojumu un tā funkcijām nacionālas valsts attīstības kontekstā;

• Latvijā netiek pietiekami novērtēti un atbalstīti nemateriālā kultūras mantojuma meistari;

• nav izstrādāta normatīvā bāze Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai;

• vērojama vāja informatīvā saikne un sadarbība starp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām institūcijām un nemateriālā kultūras mantojuma meistariem un pārmantotājiem;

• nepietiekama valsts un pašvaldību institūciju, nevalstiskā un privātā sektora sadarbība nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā; trūkst tādu sadarbības modeļu, kas vienlaikus ļautu saglabāt unikālas vietējās tradīcijas un sekmētu līdzsvarotas kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstību;

• prioritāšu nelīdzsvarotība, plānojot un īstenojot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumus;

• vāja nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošana ar izglītības sistēmas starpniecību.

Latvija kā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības, kas prasa pastiprinātu valsts atbildību un līdzdalību tās teritorijā esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, to sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus nosacījumus tā nodošanai nākamajām paaudzēm. Nozīmīgākie konvencijā noteiktie pasākumi ir nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveide, tiesību aktu izstrādāšana un īpašu institūciju izveide vai noteikšana nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju aizsardzībai savā valstī.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību

Ar 2009.gada 1.janvāri no 14 līdz 10 kalendārajām dienām saīsinās pārejošās darbnespējas lapas A izsniegšanas periodu. Tas nozīmē, ka, sākot no 11.darbnespējas dienas, tiks izsniegta darbnespējas lapa B. Tāpat kā līdz šim pārejošās darbnespējas lapas A periodā slimības naudu izmaksās darba devējs, savukārt darbnespējas lapas B laikā slimības pabalstu izmaksās valsts. Turklāt darba devējam darbnespējas lapā B sniegtās ziņas vairs nebūs jāapstiprina ar zīmogu.   

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, ko 22.decembrī apstiprināja valdība.

Grozījumi nepieciešami, lai saskaņotu minētos noteikumus ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

 

LM: Par sociālās aprūpes centra “Kalkūni” nolikumu

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās aprūpes centrā (SAC) “Kalkūni” varēs saņemt arī pilngadību sasniegušie SAC “Kalkūni” iemītnieki, kuri turpina mācības specializētajā izglītības iestādē.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Sociālās aprūpes centra “Kalkūni” nolikums”, ko 22.decembrī apstiprināja valdībā. Minētais nolikums paredz arī specializētas nodaļas izveidi 20 SAC “Kalkūni” klientiem – jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kuriem ikdienā nepieciešama īpaša kopšana.

Šobrīd SAC “Kalkūni” uzturas 118 bērni, no kuriem 43 bērni mācās Daugavpils 1.speciālajā skolā. Saskaņā ar SAC “Kalkūni” sniegto informāciju 34 no šiem bērniem skolu nepabeigs līdz pilngadības sasniegšanai, un divi jaunieši, kuri apmeklē skolu, jau ir sasnieguši pilngadību.

 

LM: Par kompleksiem atbalsta pasākumiem iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū

Lai motivētu un palīdzētu cilvēkiem ar atkarības problēmām, bijušajiem ieslodzītajiem, jaunajām māmiņām un citiem sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem atgriezties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmākos piecus gadus plāno ieguldīt vairāk nekā 15 miljonus latu dažādu komplekso atbalsta pasākumu organizēšanai.

Paredzēts, ka atbalstu saņems gandrīz 14 tūkstoši sociālas atstumtības riskam pakļauto cilvēku, to skaitā jaunieši, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā pēc ilgas prombūtnes, pirmspensijas vecuma cilvēki un citi.

Kompleksie atbalsta pasākumi paredz speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības, ierastās vides maiņu (pusceļa mājas, grupu mājas (dzīvokļi)), higiēnas nodrošināšanu, pasākumus atkarības problēmu risināšanai, darba prasmju attīstīšanu un citas aktivitātes, lai palīdzētu šo mērķa grupu cilvēkiem iekļauties darba tirgū.

Tāpat projekta ietvaros tiks piedāvāta iespēja apgūt nepieciešamās darba prasmes un iemaņas, īslaicīgi strādājot pie darba devēja. Tas nozīmē, ka, piemēram, četras dienas nedēļā šiem cilvēkiem būs iespēja darba vadītāja uzraudzībā strādāt algotā darbā, bet piektajā dienā – saņemt individuālas speciālistu konsultācijas, piedalīties grupu darbā, saņemt praktisku apmācību darba vietā un tamlīdzīgi.

Savukārt personas ar atkarības problēmām un viņu ģimenes locekļi varēs iziet ģimenes terapijas kursu motivācijas un izturības atgūšanai, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū. Tāpat šiem cilvēkiem paredzēta virkne pasākumu atkarības problēmu risināšanā – ārsta palīdzība, noturības stiprināšana, motivācijas programmas u.c.

Plānots, ka pēc atbalsta saņemšanas vismaz 35% projektā iesaistīto personu iekļausies darba tirgū.

Tas paredzēts 22.decembrī valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par ESF aktivitāti “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par universālā pasta pakalpojuma pieejamību un sniegšanas nepārtrauktību

22.decembrī valdība apstiprināja jauno Pasta likumu, kas nodrošinās universālā pasta pakalpojuma pieejamību un sniegšanas nepārtrauktību.

Tas paredz abonētās preses piegādes un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensāciju, tādējādi garantējot to, ka universālā pasta pakalpojuma tarifi netiks strauji mainīti.

Universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas par pieņemamām cenām pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Iekļaujot abonētās preses piegādi universālajā pakalpojumā, tiks saglabāta šā pakalpojuma pieejamība visiem valsts iedzīvotājiem par samērīgām cenām, vienlaikus kompensējot zaudējumus pakalpojuma sniedzējam.

Likumprojektā precizēta terminoloģija, kā arī definēti līdz šim trūkstošie jēdzieni un iekļauts jauns atsevišķu jautājumu regulējums. Normatīvais akts paredz sūdzību izskatīšanas kārtību, nosaka pakalpojumu lietotāju pienākumus un tiesības, bet neuzliek papildu administratīvo slogu. Ar to tiek vienkāršota vispārējās atļaujas saņemšanas kārtība, jo komersantam tiks piešķirtas tiesības uzsākt pasta pakalpojumu sniegšanu uzreiz pēc reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanas, negaidot īpašu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu.

Jaunā Pasta likuma izstrādē ņemti vērā konkurences veicināšanas principi, piemērojot caurskatāmas, nediskriminējošas un samērīgas regulēšanas procedūras, kā arī pasta pakalpojumu lietotāju interešu aizsardzības principi.

Likuma projekts nosaka vienotu tiesisko regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanas jomā visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem – jaunais regulējums attieksies ne tikai uz VAS “Latvijas Pasts” (LP), bet arī citiem komersantiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēram, kurjeru, eksprespasta kompānijām u.tml.

Pasta likuma izstrādi paredz Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2005.–2009.gadam īstenošanas programma, kas valdībā tika apstiprināta 2006.gada janvārī. 1994.gada 12.maijā pieņemtais un šobrīd spēkā esošais Pasta likums ir novecojis un vairākkārt būtiski grozīts, līdz ar to ir lietderīgāk izstrādāt pilnīgi jaunu likumu. Jaunā likumprojekta izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Nevalstisko pasta komersantu biedrību, Latvijas Loģistikas asociāciju, Latvijas Tiešā mārketinga asociāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, “Latvijas Pastu”, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā arī Vācijas ekspertiem.

Saskaņā ar 2008.gada 30.septembra Ministru kabineta lēmumu līdzekļi VAS “Latvijas Pasts” preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanai par 2008.gadu 3,93 miljonu latu apmērā tiks piešķirti no Satiksmes ministrijas 2009.gada budžeta. Vienlaikus konceptuāli tika atbalstīta arī kompensācijas piešķiršana par 2009.gada zaudējumiem ar nosacījumu, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma apmēru un avotu jānosaka 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa