Ministru kabineta noteikumi Nr.1075

Rīgā 2008.gada 22.decembrī (prot. Nr.94  50.§)

Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām

Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 4.panta otro daļu

 

1. Noteikumi nosaka vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapas, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi apstiprina šādas vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapas (turpmāk – pārskatu veidlapas):

2.1. pārskata veidlapa “Nr.2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” (1.pielikums) (turpmāk – ūdens veidlapa). Ūdens veidlapu aizpilda privātpersonas (ūdens resursu lietotāji), kurām ir spēkā esoša ūdens resursu lietošanas atļauja, vai operatori, kuriem ir spēkā esoša atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai;

2.2. pārskata veidlapa “Nr.2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” (2.pielikums) (turpmāk – gaisa veidlapa). Gaisa veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir spēkā esoša atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošai darbībai un kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.166/2006 “Par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu” (turpmāk – Regula) 1.pielikumā minētajai piesārņojošai darbībai un emitē Regulas 2.pielikumā minētās piesārņojošās vielas. Gaisa veidlapā ietverta aizpildīšanas kārtība;

2.3. pārskata veidlapa “Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” (3.pielikums) (turpmāk – atkritumu veidlapa). Atkritumu veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir spēkā esoša atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, kā arī komersanti, kuriem ir izsniegtas jebkādas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.

3. Personas, kurām ir pienākums iesniegt šo noteikumu 2.punktā minētās pārskatu veidlapas (turpmāk – personas):

3.1. ūdens veidlapu aizpilda šo noteikumu 4.pielikumā minētajā kārtībā, bet atkritumu veidlapu – šo noteikumu 5.pielikumā minētajā kārtībā;

3.2. ir atbildīgas par informācijas iesniegšanu šo noteikumu 4.punktā minētajos termiņos. Par informācijas savlaicīgu nesniegšanu vai atteikšanos to sniegt personu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Pārskatu veidlapas par iepriekšējo kalendāra gadu personas iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (turpmāk – aģentūra), veidlapās iekļaujamo informāciju ievadot aģentūras elektroniskajā datubāzē tiešsaistes režīmā:

4.1. ūdens veidlapu – līdz nākamā gada 31.janvārim;

4.2. gaisa veidlapu – līdz nākamā gada 31.janvārim;

4.3. atkritumu veidlapu – līdz nākamā gada 15.februārim.

5. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – reģionālā vides pārvalde):

5.1. kontrolē pārskatu veidlapās iekļautās informācijas atbilstību noteik­tajām prasībām un pārskatu veidlapu iesniegšanu noteiktajos termiņos;

5.2. izvērtē pārskatu veidlapās sniegto informāciju, izdarot par to attiecīgu atzīmi elektroniskās datubāzes kontroles modulī. Ja informācija ir kļūdaina, par to paziņo personai, kura iesniegusi attiecīgo pārskata veidlapu, uzliek tai par pienākumu veikt nepieciešamos labojumus un nosaka termiņus to izpildei, par to paziņojot aģentūrai.

6. Aģentūra:

6.1. šo noteikumu 2.punktā minētās pārskatu veidlapas un šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minēto aizpildīšanas kārtību ievieto aģentūras mājaslapā internetā;

6.2. apkopo iesniegto informāciju un katru gadu līdz 15.jūlijam iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē un Vides ministrijā kopsavilkumu par šo noteikumu 2.punktā minētajām pārskatu veidlapām.

7. Atkritumu veidlapu par 2008.gadu papīra formā iesniedz reģionālajā vides pārvaldē līdz 2009.gada 15.februārim. Reģionālā vides pārvalde minētajā veidlapā iekļauto informāciju līdz 2009.gada 20.maijam ievada elektroniskajā datubāzē un paziņo par to aģentūrai.

8. Šo noteikumu 4.3.apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 30.decembri.

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

Vides ministrs R.Vējonis

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

Vides ministrs R.Vējonis

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

Vides ministrs R.Vējonis

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

Veidlapas “Nr.2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” aizpildīšanas kārtība

1. Ar veidlapā lietoto terminu skaidrojumiem un pielikumu var iepazīties Valsts vides dienesta reģionālajās vides pārvaldēs vai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā http://www.meteo.lv/public/27996.html, kā arī šajā mājas lapā ir pieejamas valsts statistiskā pārskata jaunās veidlapas un to aizpildīšanas norādījumi elektroniskā formā. Datu apkopošanai ieteicams izmantot arī “Notek­ūdeņu vadlīnijas”, kuras izstrādātas Phare projekta “Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā” un atrodamas pēc adreses http://www.meteo.lv/public/27998.html. Vadlīnijas izstrādātas piesārņojošo izplūžu ūdenī monitoringa un kontroles vajadzībām.

2. Tabulu A “Ūdens ņemšana no dabīgiem ūdens avotiem” aizpilda šādi:

2.1. Tabulā A uzrāda informācija par ūdeņu saņemšanu no dabīgiem ūdens avotiem (norādīti Paskaidrojuma tabulā Nr.2), uzrādot katru ūdens avotu atsevišķi;

2.2. 1.ailē ūdens ieguves vietas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, A1, A2;

2.3. 2.ailē norāda ūdens ieguves vietas dabīgā ūdens avota nosaukumu vai piešķirto apzīmējumu. Pazemes ūdeņus grupē pēc horizontiem, norādot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.1;

2.4. 3.ailē ūdens ieguves vietas identifikācijas numuru uzrāda tādu pašu kā piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās vai ūdens resursu lietošanas atļaujās;

2.5. 4.ailē norāda ūdens avota tipu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.2;

2.6. 5.ailē norāda ņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3;

2.7. 6 ailē norāda saņemtā ūdens daudzumu (tūkst.m³/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens ņemšanas avotiem matemātiskai pārbaudei;

2.8. 7.ailē norāda ņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.4.

3. Tabulu AA “Ūdens un notekūdeņu saņemšana no citām fiziskām un juridiskām personām” aizpilda šādi:

3.1. Tabulā AA informāciju par ūdens un notekūdeņu saņemšanu no citām fiziskām un juridiskām personām uzrāda atsevišķi pa kategorijām. Datus par katru ūdens avotu norāda atsevišķi;

3.2. 1.ailē saņemtā ūdens plūsmas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, AA1, AA2;

3.3. 2.ailē uzrāda fizisko vai juridisko personu, no kuras ir saņemts ūdens, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, juridiskās personas firmu vai nosaukumu.

3.4. 3.ailē norāda fiziskās vai juridiskās personas kodu pēc nodokļa maksātāja reģistra (11 zīmju skaitlis). Ja ūdens tiek ņemts no fiziskām personām, kurām nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, norāda personas kodu;

3.5. 4.ailē norāda saņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3;

3.6. 5.ailē norāda saņemto ūdens daudzumu (tūkst.m³/gadā), ailes noslēgumā uzrādot kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens saņēmējiem matemātiskai pārbaudei;

3.7. 6.ailē norāda saņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.4.

4. Tabulu B “Ūdens izmantošana” aizpilda šādi:

4.1. Tabulā B uzrāda informāciju par ūdens izmantošanu. Operators norāda datus tikai par paša izmantoto ūdeni;

4.2. 1.ailē ūdens izmantotājus numurē pēc kārtas un izmanto tālākai pārskata veidlapas aizpildīšanai. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, B1, B2;

4.3. 2.ailē uzrāda atsevišķi ūdens lietotājam piederošās ražotnes (piemēram, fermas, siltumnīcas, rūpnīcu cehi) vai cita ūdens lietotāja nosaukumu, kurš izmanto ūdeni, bet kuram pašam nav ūdens lietošanas atļaujas un par kuru sniedz datus veidlapas aizpildītājs. Ar vienu ierakstu drīkst uzrādīt sadzīvē lietotos ūdeņus un vienveidīgas produkcijas ražotnes ūdeņus ar ūdens ieņemšanu no viena avota un notekūdeņu novadīšanu uz vienu vietu. Šinī gadījumā uzrāda ražotņu skaitu, bet tālākās ailes aizpilda summāri. Par vienveidīgām tiek uzskatītas tādas ražotnes, kuras var aprakstīt ar vienu saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE 2.red. kodu (vēlams līdz četrām zīmēm);

4.4. 3.ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā. Aili aizpilda tikai tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras sniedz datus par citiem ūdens lietotājiem, kuriem nav savas ūdens lietošanas vai ūdens resursu lietošanas atļaujas un kuras neatskaitās patstāvīgi par izmantoto ūdeni, bet saņem to no komunālās ūdensvada sistēmas;

4.5. 4.ailē norāda piederību no tabulas A un AA 1. ailes. Gadījumā, ja izmantošana ir vienveidīga, bet ūdens tiek ņemts no dažādiem avotiem, atsevišķi uzrāda ūdens izmantošanu katram ūdens ņemšanas avotam;

4.6. 5.ailē norāda kodu līdz četrām zīmēm saskaņā ar NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju; Ar to, kā arī ar kodu atbilstības tabulām var iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā: http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=4555. Šajā ailē katram ūdens izmantošanas veidam piešķir to NACE kodu no NACE 2. red. (vēlams līdz 4 zīmēm), kam reāli tika izmantots attiecīgais ūdens daudzums. Atsevišķi uzrāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots irigācijas vajadzībām, piešķirot NACE kodu ar čet­rām zīmēm (piemēram, NACE kods 0111) no klasifikatora grupas “Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība”. Irigācijas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots, lai palielinātu mitruma saturu augsnē un nodrošinātu augiem optimālus augšanas apstākļus. Atsevišķi uzrāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots tehnoloģisko procesu dzesēšanas vajadzībām rūpniecības nozarēm ar NACE kodiem no 1500 līdz 3700, piešķirot NACE kodu ar četrām zīmēm (piemēram, NACE kods 1551), un arī atsevišķi ir uzrāda elektroenerģijas ražošanas un sadales nozare ar NACE kodu 3511. Dzesēšanas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots iekārtu un procesu dzesēšanai;

4.7. 6.ailē norāda izmantotā ūdens daudzumu (tūkst.m³/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo izmantotā ūdens daudzumu matemātiskai pārbaudei;

4.8. 7.ailē uzrāda ražošanas produkcijā vai procesā paliekošos ūdeņus, piemēram, cementa ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, kuģiem, lopu dzirdināšanai, kultūraugu platību laistīšanai;

4.9. 8.ailē uzrāda ūdens daudzumu, kas izmantots atgriezeniskajās sistēmās, piemēram, dzesēšanas ūdens, katlu māju atgriezeniskajās sistēmās;

4.10. 9.ailē norāda ūdens daudzumu, kas zudis ūdens transportēšanas ceļā no ūdens ņemšanas līdz izmantošanas vietai, vai starp ūdens lietošanas un otrreizējas izmantošanas punktiem.

5. Tabulu C “Notekūdeņu attīrīšana” aizpilda šādi:

5.1. Tabulā C uzrāda informāciju par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ar tiešu notekūdeņu novadīšanu vidē;

5.2. 1.ailē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, C1, C2;

5.3. 2.ailē norāda attīrīšanas iekārtas identifikācijas numuru, kuru piešķir Reģionālās vides pārvaldes, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju;

5.4. 3.ailē norāda attīrīšanas iekārtai piesaistīto cilvēku skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai tiek rekomendēts pieņemt, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

5.5. 4.ailē norāda attīrīšanas iekārtai aprēķināto cilvēku ekvivalentu (CE). Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam - BSP₅=60 gO₂/dienā (koeficients BSP₇/BSP₅=1,17). Praktiskā CE aprēķināšana notiek, ienākošā bioķīmiskā skābekļa patēriņa vērtību izsakot gramos (t.i., pareizinot ar 10⁶) un izdalot to ar 365 (dienu skaits gadā, vai 366 – garajā gadā) un 60 (ekvivalents, g BSP₅/iedz/dnn);

5.6. 5.ailē norāda NAI tipu, kas piešķirams atkarībā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) tipa: K – komunālajām (pašvaldību komunālo uzņēmumu) NAI, kuras attīra galvenokārt komunālos un sadzīves notekūdeņus, kas savākti galvenokārt caur centralizētu kanalizācijas sistēmu; R – industriālo (rūpniecības) uzņēmumu NAI, kuras attīra ražošanas un komunālos, sadzīves notekūdeņus; šajā grupā ietilpst arī slimnīcu, viesnīcu, viesu māju, skolu, armijas bāzu un citu objektu NAI, kuras atrodas šo objektu apsaimniekošanā; I – neatkarīgās jeb individuālās NAI, kuras nav pieslēgtas pie centralizētas kanalizācijas sistēmas (t.sk. neizved notekūdeņus uz citām NAI ar cisternām) un uz vietas attīra mājsaimniecību vai nelielu apdzīvoto vietu (mazāku par 50 CE) komunālos un sadzīves notekūdeņus;

5.7. 6.ailē norāda projektēto jaudu pēc cilvēku ekvivalenta;

5.8. 7.ailē norāda projektēto jaudu pēc notekūdeņu daudzuma m³/dnn;

5.9. 8.ailē norāda NAI nodošanas ekspluatācijā vai pēdējās rekonstrukcijas gadu.

5.10. 9.ailē norāda attīrīšanai pieņemto notekūdeņu piederību ar attiecīgo tabulas ieraksta kārtas numuru. No AA tabulas attīrīšanai pieņemtie notekūdeņi no citām organizācijām (ūdens lietotājiem), no B tabulas pašu radītie notekūdeņi;

5.11. 10.ailē norāda faktisko noslodzi katrai attīrīšanas iekārtai (tūkst.m³/gadā). Ailes noslēgumā uzrāda no visām attīrīšanas iekārtām notekūdeņu daudzumu matemātiskai pārbaudei;

5.12. 11.ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst.m³/gadā). Pārplūdes (overflows) ir izplūdes no kombinētās (jauktās) (combine) kanalizācijas sistēmas ūdens tilpnēs lietusgāžu laikā, kad plūsma sistēmā (kanalizācijas ūdeņu un lietus ūdeņu maisījums) pārsniedz projektēto jaudu. Pārplūžu kontroli nosaka HELCOM ieteikumi 11/2;

5.13. 12.ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst.m³/gadā). Apvedūdeņi (by-passes) ir izplūdes no kanalizācijas sistēmas ūdens tilpnēs, lai novērstu attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas bojājumus elektroapgādes pārtraukumu vai avāriju un remontdarbu laikā. Gadījumus, kad atļauts novadīt apvedūdeņus, nosaka HELCOM Ieteikumi 9/2;

5.14. 13.ailē uzrāda notekūdeņu attīrīšanas pakāpi pēc attīrīšanas gala rezultāta atbilstoši pirmējai attīrīšanai, otrējai attīrīšanai vai biogēnu redukcijai (padziļinātai attīrīšanai).

6. Tabulas D “Ūdens un notekūdeņu novadīšana vidē” un DD “Ūdens un notekūdeņu nodošana citām fiziskām vai juridiskām personām” aizpilda šādi:

6.1. Tabulā D uzrāda visus vidē novadītos ūdeņus un notekūdeņus, norādot to kategorijas atsevišķi. Tabulā DD uzrāda visus ūdeņus un notekūdeņus, kuri tiek novadīti citās sistēmās t.sk. kanalizācijas sistēmās, vai nodoti citai organizācijai, uzrādot atsevišķi pa kategorijām;

6.2. 1.ailē ūdens novadīšanu numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, D1, DD1;

6.3. 2.ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts. Piederība no tabulas A, AA, B un C 1. ailes;

6.4. 3.ailē norāda novadāmo ūdeņu kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3, tādu pašu kā ūdens resursu lietošanas un piesārņojuma integrētajās atļaujās. Ja ūdeņi pēc to tīrības pakāpes (normatīvi tīri, normatīvi netīri), gada laikā mainās, tad atsevišķā rindā uzrāda katrai tīrības pakāpei atbilstošo ūdens daudzumu, otrās rindas pirmajā ailē liekot turpinājuma zīmi - zvaigznīti. Notekūdeņus no zivjaudzētavām un zivsaimniecībām norāda ar atbilstošu kategoriju no Paskaidrojuma tabulas 3;

6.5. 4.ailē norāda novadāmo ūdeņu faktisko daudzumu (tūkst.m³/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo ūdens daudzumu no visām novadīšanas vietām matemātiskai pārbaudei;

6.6. 5.ailē norāda novadāmo ūdeņu uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr. 4;

6.7. 6.ailē tabulā D norāda ūdens novadīšanas vietu vidē, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.2. Tabulā DD norāda ūdens novadīšanu citās sistēmās, tajā skaitā kanalizācijas sistēmā vai ūdens nodošanu citai organizācijai, uzrādot saņēmēja vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;

6.8. 7.ailē tabulā D norāda notekūdeņu novadīšanas vietas identifikācijas numuru, kuru piešķir reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju. Tabulā DD norāda kodu pēc nodokļu maksātāja reģistra (11 zīmju skaitlis).

7. Tabulu E “Paliekošais piesārņojums” aizpilda šādi:

7.1. Tabulā E uzrāda piesārņojuma slodzi notekūdeņos tonnās gadā katrā konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā. Visi ūdens resursu lietotāji tabulā uzrāda ienākošo notekūdeņu kvalitāti (tikai piesārņojuma parametri – suspendētās vielas, BSP_5, ĶSP, P_kop , N_kop) un izejošā ūdens kvalitāti (visi kontrolējamie piesārņojuma parametri), to atdalot ar daļas svītru;

7.2. 1.ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts, uzrādot piederības sai­ti no tabulas D vai DD 1. ailes;

7.3. 2.– 11.ailē norāda piesārņojošo vielu parametri - suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP₅), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), virsmas aktīvās vielas (SVAV_kop), kopējais fosfora daudzums (P_kop), fosfora fosfāti (P_PO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā N_kop = N_Kj(N_org + N/NH₄) + N/NO₃ + N/NO₂, biogēni (N_NH4, N_NO3). Naftas produkti jāuzrāda uzņēmumiem, kuriem tas ir noteikts ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās;

7.4. 12. – 19. ailē uzrāda Hg, Pb, Cd, Cr, Zn, Ni, Cu un As piesārņojuma slodzi gadā;

7.5. 20. – 37.ailē uzrāda pārējās organiskās un neorganiskās ūdens videi īpaši bīstamās un īpaši bīstamās vielas, kā arī tos parametrus (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes (saskaņā ar ūdens resursu lietošanas vai integrēto piesārņojošās darbības atļauju), piemēram, ja tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas specifiskas ķīmiskas vielas. Smagos metāli obligāti uzrāda attīrīšanas iekārtām, kuru cilvēku ekvivalents CE (tabula C 4. aile) ir lielāks par 10000. Ja notekūdeņos noteiktā smagā metāla koncentrācija ir zem metodes detektēšanas (noteikšanas) robežas (angļu val.: Method Detection Limit, MDL), tad šajā gadījumā, lai aprēķinātu paliekošā piesārņojuma slodzi, ir jāņem ½ no MDL uzrādītās koncentrācijas (informācija no attiecīgās laboratorijas, kur tiek veiktas notekūdeņu paraugu ķīmiskās analīzes);

7.6. Ja piesārņojuma nav, norāda to ar “0”. Ja piesārņojums netiek noteikts, norāda to ar mīnus zīmi;

7.7. Katras ailes noslēgumā uzrāda kopējo paliekošo piesārņojuma daudzumu matemātiskai pārbaudei.

8. Tabulas F “Saražotās notekūdeņu dūņas” un FF “Saņemtās notekūdeņu dūņas” aizpilda šādi:

8.1. Tabulu F aizpilda notekūdeņu dūņu ražotāji, bet tabulu FF aizpilda notekūdeņu dūņu saņēmēji par saņemto notekūdeņu dūņu daudzumu. Dabiski mitru dūņu 1m³ dūņu masa ir:

8.1.1. ar sausnas saturu līdz 5 % - 0,95 t;

8.1.2. ar sausnas saturu 5 – 20 % - 0,90 t;

8.1.3. ar sausnas saturu virs 20 % - 0,85 t.;

8.2. 1.ailē F tabulā uzrāda plūsmu, no kurienes dūņas tiek ņemtas, piederība no tabulas C 1. ailes. FF tabulā uzrāda notek­ūdeņu dūņu saņemšanu no citām attīrīšanas iekārtām (citiem ūdens lietotājiem), norādot juridiskās personas firmu vai nosaukumu un kodu pēc nodokļu maksātāja reģistra;

8.3. 2.ailē norāda dūņu atbilstību grupai, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.5 (apstrādātas vai neapstrādātas dūņas);

8.4. 3.ailē norāda dabiski mitru notek­ūdeņu dūņu daudzumu attiecīgajā notek­ūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Ailes noslēgumā uzrāda visu dūņu kopējais daudzumu matemātiskai pārbaudei;

8.5. 4.ailē norāda sausnas saturu (%) dabiski mitrā dūņu masā, nosakot to pēc metodikas LVS EN 12880 vai LVS ISO 11465:1993;

8.6. 5.ailē norāda sausnas masu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Sausnas masu nosaka pēc formulas (a*b)/100, kur a – dabiski mitru dūņu masa (t), b – saus­nas saturs dabiski mitrā dūņu masā (%);

8.7. 6.ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu sausnas noteikšanai;

8.8. 7– 13.ailē norāda smago metālu Cu, Zn, Ni, Pb, Cd, Cr, Hg koncentrāciju (g/tonnas) notekūdeņu dūņu sausnā, kas atbilst mg/kg;

8.9. 14.ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu smago metālu noteikšanai;

8.10. 15.ailē norāda dūņu izmantošanas veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.6. Ja dūņas tiek nodotas citam komersantam, norāda tā firmu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā;

8.11. 16.-17.ailē norāda izmantoto dūņu daudzumu: dabiski mitras (t/gadā) un saus­nas masu (t/gadā);

8.12. 3., 5., 16. un 17.ailes noslēgumā uzrāda kopējo dūņu daudzumu matemātiskai pārbaudei, bet 6. un 14.ailes noslēgumā uzrāda kopējo testēto paraugu skaitu gadā.

9. Tabulu G “Ikmēneša ūdens ņemšana/novadīšana” aizpilda tikai tie ūdens resursu lietotāji, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs. Tabulā norāda gan ņemšanu, gan novadīšanu, atdalot tās ar daļsvītru. Ūdens ņemšanu un novadīšanu uzskaita tūkstošos m³/mēnesī.

10. Tabulu H “Testēšanas metožu un laboratoriju raksturojums” aizpilda šādi:

10.1. Tabulu H par paliekošā piesārņojuma analītisko raksturojumu aizpilda ūdens lietotāji sadarbībā ar attiecīgajām laboratorijām, kas veic konkrēto piesārņojumu raksturojošo parametru noteikšanu;

10.2. 1.ailē uzrāda veidlapā minētos parametrus, kā arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās ķīmiskās vielas, kuras noteiktas konkrētajam ūdens lietotājam izsniegtajā ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajā atļaujā;

10.3. 2.ailē norāda testēšanas normatīvi tehniskās dokumentācijas numuru. Uzrāda parametra noteikšanai izmantotās metodikas kodu: ja laboratorijā metodika ir akreditēta, tad uzrāda kodu saskaņā ar akreditācijas apliecības pielikumu, ja laboratorijā metodika nav akreditēta, uzrāda tās izmantotās metodikas kodu, saskaņā ar kuru dotais parametrs ir noteikts. Piemēram, ĶSP noteikšanai: LVS ISO 6060; naftas produktu noteikšanai: LV EN ISO 9277-2;

10.4. 3. un 4.ailē norāda metodes detektēšanas (noteikšanas) robežu (angļu val.: Method Detection Limit, MDL). 3.ailē uzrāda konkrētās metodes noteikšanas robežas lielumu (skaitli), bet 4.ailē - attiecīgā lieluma mērvienību (mg/l vai μg/l);

10.5. 5.ailē norāda izmantotās metodes akreditācijas statusu: “jā” – metode ir akreditēta dotajā laboratorijā; “nē”- metode nav akreditēta dotajā laboratorijā;

10.6. 6., 7., 8. ailē attiecīgi ieraksta laboratorijas, kas veic konkrēto parametru noteikšanu, nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. un akreditācijas apliecības Nr. Ja atsevišķi piesārņojuma parametri ir noteikti dažādās laboratorijās, ailes 6.-8. aizpilda par katru no tām.

11. Tabulu I-1 “Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti augšpus no emisijas vietas” aizpilda šādi:

11.1. Tabulā I-1 uzrāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) augšpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus no emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajām;

11.2. 1.ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings – piederības saite no tabulas D 1. ailes;

11.3. 2.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu augšpus no notek­ūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

11.4. 3.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003);

11.5. 4.– 13.ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP₅), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (P_kop), fosfora fosfāti (P_PO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā N_kop = N_Kj(N_org + N/NH₄) + N/NO₃ + N/NO₂, biogēni (N_NH4, N_NO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.

12. Tabulu I-2 “Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti lejpus no emisijas vietas” aizpilda šādi:

12.1. Tabulā I-2 uzrāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti (piesārņojošo vielu koncentrācijas) lejpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus no emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajām;

12.2. 1.ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings – piederības saite no tabulas D 1. ailes;

12.3. 2.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu lejpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

12.4. 3.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003).

12.5. 4.– 13.ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP₅), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (P_kop), fosfora fosfāti (P_PO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā N_kop = N_Kj(N_org + N/NH₄) + N/NO₃ + N/NO₂, biogēni (N_NH4, N_NO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.

13 Tabulu J “Kanalizācijas sistēmas” aizpilda šādi:

13.1. Tabulu aizpilda operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmas un sniedz kanalizācijas pakalpojumus. Operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmu tikai savā teritorijā vai tikai lietus notekūdeņu kanalizāciju, šo tabulu neaizpilda. Operatori, kas tabulu aizpilda, lietus notekūdeņu kanalizāciju norāda tikai tajā gadījumā, ja tā sajaucas ar komunālo kanalizācijas sistēmu;

13.2. 1.ailē kanalizācijas sistēmas numurē pēc kārtas. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, J1, J2;

13.3. 2.ailē norāda kanalizācijas sistēmas identifikācijas numuru, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru;

13.4. 3.ailē norāda kanalizācijas sistēmas triviālo, operatora piešķirto nosaukumu;

13.5. 4.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

13.6. 5.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmā ienākošo slodzi cilvēku ekvivalentos (aprēķināma analoģiski, kā C tabulas gadījumā);

13.7. 6.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas savākto notekūdeņu daudzumu, tūkstošos m³/gadā;

13.8. 7.ailē norāda iedzīvotāju skaitu, kas tiek nodrošināts ar asenizācijas pakalpojumiem, izvedot notekūdeņos no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

13.9. 8.ailē norāda slodzi cilvēku ekvivalentos, kas attīrīšanas iekārtās nonāk, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām (aprēķināma analoģiski, kā C tabulas gadījumā);

13.10. 9.ailē norāda savākto notekūdeņu daudzumu, kas attīrīšanas iekārtās nonācis, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām;

13.11. 10.ailē norāda no tabulām B vai AA kanalizācijas sistēmā ienākošās notek­ūdeņu plūsmas;

13.12. 11.ailē norāda no kanalizācijas sistēmas uz tabulām C, D vai DD novadītās notekūdeņu plūsmas;

13.13. 12.ailē norāda kanalizācijas sistēmas tipu – komunālā, rūpnieciskā vai individuālā. Kanalizācijas sistēmu tipus klasificē pēc tādiem pašiem principiem, pēc kādiem attīrīšanas iekārtas (sk. punktu 4.6.);

13.14. 13. ailē atzīmē, vai kanalizācijas sistēmai ir tiešā izplūde vidē (bez attīrīšanas) – “jā”, ja izplūde ir vai “nē”, ja tās nav. Ja ir atzīmēts “nē”, tad šai plūsmai sekojošās 3 ailes nepilda;

13.15. 14.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto notekūdeņu apjomu, tūkstošos m³/gadā;

13.16. 15.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi tīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m³/gadā;

13.17. 16.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi netīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m³/gadā.

14. Aizpildot J tabulu, ņem vērā tās sakarības ar C tabulu:

14.1. J tabulas 4. un 7.ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 3. ailes vērtību! Šī summa drīkst būt lielāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 3. ailes vērtību tikai tajā gadījumā, ja kanalizācijas sistēmai ir tiešās izplūdes vidē bez attīrīšanas;

14.2. J tabulas 5. un 8. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 4. ailes vērtību;

14.3. J tabulas 6. un 9. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 10. ailes vērtību.

 

Paskaidrojuma tabula Nr.1

Pazemes ūdeņu horizonti

N. p.k.	Indekss	Nosaukums	Ūdens horizonts iekļauj (jaunais indekss)	Vecais indekss	Kods
1.	Q	Gruntsūdeņi*)	-	-	60
2.	Q I – III	Starpmorēnu spiediena ūdeņi	-	-	61
3.	J2-3	Juras ūdens horizonts	J2k2+3, J2pp, J3o	-	62
4.	P2	Permas ūdens horizonts	P2nk	-	63
5.	C1	Karbona ūdens horizonts	C1nc,C1pp, C1lt	D3nc, pp, šķ, lt	64
6.	C1 – P2	Karbona – Permas ūdens horizonts	C1nc,C1pp, C1lt, P2nk	-	65
7.	D3mr – šķ	Mūru – Šķerveļa ūdens horizonts	D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ	D3dn, d, žd, švt, svt	66
8.	D3mr – C1	Mūru – Karbona ūdens horizonts	D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ, C1	-	67
9.	D3jn – ak	Jonišķu – Akmenes ūdens horizonts	D3jn, D3krs, D3ak	D3krs, lb – el	68
10.	D3jn – šķ (D3fm)	Jonišķu – Šķerveļa ūdens horizonts (Famena komplekss)	D3šķ, D3ktl2+3, D3žg, D3snķ, D3tr, D3mr, D3ak, D3krs, D3jn	D3dn – el	69
11.	D3aml	Amulas ūdens horizonts	D3aml	D3aml	70
12.	D3st	Stipinu ūdens horizonts	D3stp	D3bs, stp	71
13.	D3og	Ogres ūdens horizonts	D3og, D3kt+og	D3pm	72
14.	D3dg	Daugavas ūdens horizonts	D3dg, D3dg3, D3dg2, D3dg1	D3br – sm	73
15.	D3slp	Salaspils ūdens horizonts	D3slp	D3slp, D3sl	74
16.	D3pl	Pļaviņu ūdens horizonts	D3pl	D3pl	75
17.	D3pl+slp	Pļaviņu - Salaspils ūdens horizonts	D3pl, D3slp	D3sr	86
18.	D3pl – dg	Pļaviņu – Daugavas ūdens horizonts	D3dg, D3slp,D3pl	D3br – sr	76
19.	D3am	Amatas ūdens horizonts	D3am	D3am, D3a	77
20.	D3gj	Gaujas ūdens horizonts	D3gj, D3gj1, D3gj2	D3gj, gj2, gj1	78
21.	D3gj+am	Gaujas -Amatas ūdens horizonts	D3gj, D3am	D3Šv	87
22.	D2br	Burtnieku ūdens horizonts	D2br	-	88
23.	D2ar	Arukilas ūdens horizonts	D2ar	-	89
24.	D2ar – br	Arukilas – Burtnieku ūdens horizonts	D2ar, D2br	D2tr, sto, st	79
25.	D2ar – D3gj	Arukilas – Gaujas ūdens horizonts	D2ar, D2br, D3gj	D3šv-D2sto	80
26.	D2nr	Narvas ūdens horizonts	D2nr, D2nr3	-	81
27.	D2nr+ar	Narvas - Arukilas ūdens horizonts	D2nr, D2ar	-	90
28.	D2pr	Pērnavas ūdens horizonts	D2pr	-	82
29.	D2km	Ķemeru ūdens horizonts	D2km	-	83
30.	D2km+pr	Ķemeru-pernavas ūdens horizonts	D2km, D2pr	-	91
31.	Є – O	Kembrija – Ordovika ūdens horizonts	O1 (Varangu horizonts), Є2dm, Є1-2cr, Є1-2tb	Є1iž, Є1ts	84
32.	-	Nenoteikts ūdens horizonts	-	-	85

 

^*) - t.sk. Gaujas, Baltezera u.c. krasta infiltrācijas ūdens ņemšanas vietas.

 

 

Paskaidrojuma tabula Nr. 2

Ūdens avota tips un notekūdeņu novadīšanas vietas

N.p.k.	Nosaukums	Kods
1	2	3
1. 2. 2.2. 2.3. 2.4. 2.5. 2.6. 2.7. 2.8. 3. 3.1. 3.2. 4. 5. 6. 7. 8. 9.	PAZEMES ŪDEŅI (atbilstoši): VIRSZEMESŪDEŅI: Jūra, Līcis, Ezers, Upe, Strauts, Ūdenskrātuve, Dīķis, u.c. Drenāžas ūdeņi: Horizontālā drenāža, Vertikālā drenāža. Karjeru ūdeņi; Purvs; Sateču ūdeņi; Lietus ūdeņi; Krājbaseins; Pazemes filtrācija.	60 – 87 10 – 59 10 11 30 20 40 41 51-59 D HD VD K P SA LI NI NF

 

Paskaidrojuma tabula Nr.3

Ūdens kategorija

N.p.k.	Nosaukums	Kods
1. 2. 3. 4. 5. 6. 6.1. 6.1.1. 6.1.2. 6.1.3. 6.1.4. 6.1.5. 6.2. 6.2.1. 6.2.2. 6.2.3. 6.2.4. 6.2.5. 6.2.6. 6.3. 7. 8. 9. 9.1. 9.1.1. 9.1.2. 9.2. 9.2.1. 9.2.2.	Dzeramais ūdens bez apstrādes, Dzeramais ūdens ar apstrādi, Minerālūdeņi, Tehniskais ūdens bez apstrādes, Tehniskais ūdens ar apstrādi, Notekūdeņi. Bez attīrīšanas: normatīvi tīri komunālie notekūdeņi, normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi, normatīvi netīri komunālie notekūdeņi, normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi, normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi. Ar attīrīšanu: normatīvi tīri komunālie notekūdeņi, normatīvi tīri sadzīves notekūdeņi, normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi, normatīvi netīri komunālie notekūdeņi, normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi, normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi. Toksiskie (toksiskie var būt gan kā neattīrītie tā arī nepietiekoši attīrītie notekūdeņi. Lietus notekūdeņi. Balasta notekūdeņi. Zivjaudzētavu un zivsaimniecību notekūdeņi: Ar attīrīšanu: normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi, normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi, Bez attīrīšanas: normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi, normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi.	DZN DZA MIN TN TA   BTK BTR BNK BNS BNR ATK ATS ATR ANK ANS ANR TAN LN BN   ATZ ANZ BTZ BNZ

 

Paskaidrojuma tabula Nr.4

Ūdens uzskaites veids

N.p.k.	Nosaukums	Kods
1. 2. 3. 4. 5. 6.	Ūdens mērītājs, Elektrības skaitītājs, Normatīvie dokumenti, Aprēķini, Sūkņu jauda Citi	UM ES ND AP SJ CI

 

Paskaidrojuma tabula Nr.5

Notekūdeņu dūņu grupas

N.p.k.	Dūņu grupas	kods
1.   2.	Dūņas, kas apstrādātas atbilstoši LR MK noteikumu Nr. 362 4.1. punktā minētajiem apstrādes veidiem (uzglabāšana vismaz 12 mēnešus, termofilā un mezofilā sadalīšana, aerobā stabilizēšana, kompostēšana, apstrāde ar kaļķi, pasterizācija, žāvēšana). Neapstrādātas notekūdeņu dūņas (notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas apstrādātas kādā no 1. punktā minētajiem veidiem).	AD   ND

 

Paskaidrojuma tabula Nr.6

Notekūdeņu dūņu izmantošanas veidi

N.p.k.	Dūņu izmantošanas veids	Kods
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.	Lauksaimniecība (t.sk. augšņu uzlabošana un mežsaimniecība); Kompostēšana; Sadedzināšana; Apglabāšana atkritumu izgāztuvē; Uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana); Degradēto platību rekultivācija; Apzaļumošana; Citi	L K S A U R Z CI

 

Paskaidrojuma tabula Nr.7

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu veids

N. p. k.	Attīrīšanas veids	Kods
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.	Mehāniskā attīrīšana Bioloģiskā attīrīšana, Ķīmiskā attīrīšana, Mehāniskā un bioloģiskā attīrīšana, Mehāniskā un ķīmiskā attīrīšana, Mehāniskā, ķīmiskā un bioloģiskā attīrīšana, Pēcattīrīšana	M B K MB MK MKB P

 

Paskaidrojuma tabula Nr.8

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tips

N.p.k.	Nosaukums	Kods
1. 1.1. 1.2. 1.3.	MEHĀNISKĀS ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS: Dabiskais nostādinātājs, Septiķis, Smilšu uztvērējs,	DN SE US
1.4. 1.5. 1.6. 1.7. 1.8. 1.9. 1.10. 2. 2.1. 2.1.1. 2.1.2. 2.1.3. 2.1.4. 2.1.5. 2.1.6. 2.1.7. 2.2. 2.2.1. 2.2.2. 2.2.3. 2.2.4. 2.2.5. 2.2.6. 2.2.7. 2.2.8. 2.2.9. 2.2.10. 2.2.11. 2.2.12. 3. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 4. 4.1. 4.2. 4.3. 4.4. 4.5. 4.6. 4.7. 4. 8.	Smilšu uztvērējs ar eļļas atdalītāju, Tauku uztvērējs, Naftas produktu uztvērējs, Naftas produktu uztvērējs ar koagulantu, flokulantu padevi, Flotators, Emšers, Citi. BIOLOĢISKĀS ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS: Filtri: Smilts-grants (SMGF), Šķembu, Sintētiskie Zāģu skaidas, Filtrācijas tranšejas, Pazemes filtrācija, Citi. Standarta iekārtas: Kompaktā iekārta(KU), Rūpnīctipa iekārta (BIO), Cirkulācijas-oksidācijas kanāls, Metāntenks, Biogāzes reaktors, Aerotenks ar nostādinātājbloku, Mehāniskie aeratori, Augstspiediena aerotenks, Ar divpakapju aerotenkiem, Ar preaerāciju earotenku, Biofiltri, Citi . ĶĪMISKĀ ATTĪRĪŠANA: Ķīmiskā attīrīšana ar reaģentu izmantošanu, Elektrokoagulācija ar reaģentu izmantošanu, Jonu apmaiņas filtrācija, Citi. PĒCATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS: Biodīķi, Biodīķi ar aerāciju, Biofiltri, Šķembu filtri, Ātrplūsmas smilšu filtri, Sintētiskie Mikrofiltri, Citi.	UE UT UN UNK FL EM CI   FS FSK FP FZ FT FG FC KU BIO COK MT BR AN AM AG AA AP BF CI KR KE KJ KC BD BDA BF FSK FA FP FM PC

Vides ministrs R.Vējonis

 

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

Veidlapas “Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” aizpildīšanas kārtība

I Vispārējā daļa.

1. Pārskatā iekļauj datus pamatojoties uz operatora vai komersanta veikto uzskaiti.

2. Ja aizpildītajā pārskatā konstatētas kļūdas, pārskata iesniedzējs izdara atbilstošos labojumus un atkārtoti nosūta laboto pārskatu adresātam, kuram šī informācija tiek sniegta.

3. Ja operatora vai komersanta uzņēmumi izvietoti dažādās vietās, kurās veic saimniecisko darbību, tad par katru šādu uzņēmumu iesniedz atsevišķu pārskatu.

4. Ja pārskata iesniedzējs uzrāda vairāk nekā piecus dažādus atkritumu veidus, tad pārskata aizpildīšanai izmanto papildu veidlapas, uzrādot veidlapu kopējo skaitu un numurējot tās.

5. Ja atkritumus nosvērt nav iespējams, to daudzumu (masu) uzrāda pēc iespējas tuvinātu reālajam atkritumu daudzumam, izmantojot atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus vai balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Atkritumu daudzuma pārrēķinam ieteicams izmantot rokasgrāmatas “Rokasgrāmata faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām” 4.8. tabulās apkopotos faktorus. Rokasgrāmata ievietota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras interneta mājas lapā http://www.meteo.lv/public/27998.html . Saistībā ar atkritumu klasifikāciju, reģistrāciju un pārskatu veidošanu ieteicams izmantot arī “Atkritumu reģistrācijas un klasifikācijas vadlīnijas”, kuras izstrādātas Phare projekta “Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā” ietvaros un atrodamas pēc minētās interneta adreses.

6. Ja operatoram vai komersantam ir spēkā esoša A vai B kategorijas atļauja piesārņojošās darbības veikšanai vai apliecinājums C kategorijas darbību veikšana, vai viņš ir iesniedzis iesniegumu minētās atļaujas vai apliecinājuma saņemšanai, pārskata veidlapā par to izdara atzīmi, attiecīgi atzīmējot atbilstošo piesārņojošās darbības kategorijas apzīmējumu.

II. Pārskata veidlapas “Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” aizpildīšanas kārtība.

7. Pārskata daļas aizpilda:

7.1. A daļu – visi operatori vai komersanti;

7.2. B daļu – operatori vai komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atkritumi;

7.3. C daļu – operatori vai komersanti, kuri apsaimnieko atkritumus;

7.4. D daļu – operatori vai komersanti, kuri atkritumus sašķiro vai dalīti savāc pa atkritumu (materiālu) veidiem;

7.5. E daļu – operatori vai komersanti, ja tie nodod atkritumus kādam citam operatoram vai komersantam transportēšanai, pārstrādei vai apglabāšanai vai eksportē tos pārstrādei vai apglabāšanai.

8. Rindā A1 uzrāda operatora vai komersanta pamatdarbību saskaņā ar vispārējo saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2.red. klases 4 zīmju kods).

9. Rindā A2 norāda operatora vai komersanta uzņēmuma atrašanās vietas administratīvi teritoriālo kodu.

10. Rindā A3 norāda operatora vai komersanta darbības veidu ar atkritumiem – atkritumi rodas operatora vai komersanta darbības rezultātā vai operators vai komersants veic atkritumu apsaimniekošanu.

11. Rindā A4 operators vai komersants, kurš ir saņēmis atļauju atkritumu apsaimniekošanai, atzīmē, vai tas ir pašvaldības vai valsts komercsabiedrība vai iestāde, vai privāts komersants.

12. Rindas B1 – B5 aizpilda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”, kur norāda:

12.1. Rindā B1 – atkritumu nosaukumu (saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu);

12.2. Rindā B2 – atkritumu klases kodu (saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu);

12.3. Rindā B3 – atkritumu kategoriju (saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu);

12.4. Rindā B4 – atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar noteikumu 3. pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami;

12.5. Rindā B5 – bīstamo atkritumu sastāvā esošās bīstamās ķīmiskās vielas vai produkti, norādot bīstamās komponentes koncentrāciju (masas %) atkritumos. (saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami.

13. Rindā B6 norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

13.1. M, ja atkritumus sver;

13.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

13.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

14. Rindā B7 norāda atkritumu daudzumu tonnās, kas operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā glabājas pārskata gada sākumā.

15. Rindā B8 norāda pārskata gada laikā radīto atkritumu daudzumu tonnās.

16. Rindā B9 norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs savā teritorijā pats veic ar atkritumiem, norādot pielietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgos atkritumu daudzumus. R un D kodus norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”.

17. Rindā B10 norāda atkritumu daudzumus, kurus pārskata iesniedzējs ir nodevis citam operatoram vai komersantam pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumus norāda atsevišķās rindās.

18. Rindā B11 norāda atkritumu daudzumus, kurus operators vai komersants eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai eksportēto atkritumu daudzumus norāda atsevišķās rindās.

19. Rindā B12 norāda operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā uzkrāto atkritumu daudzumu pārskata gada beigās, kas tiek uzglabāts pirms nodošanas citam komersantam vai iestādei.

20. B7 un B8 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar B9, B10, B11 un B12 rindā norādīto skaitļu summu.

21. Rindas C1 – C5 aizpilda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”, kur norāda:

21.1. Rindā C1 – atkritumu nosaukumu (saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu);

21.2. Rindā C2 – atkritumu klases kodu (saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu);

21.3. Rindā C3 – atkritumu kategoriju (saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu);

21.4. Rindā C4 – atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar noteikumu 3. pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami;

21.5. Rindā C5 – bīstamo atkritumu sastāvā esošās bīstamās ķīmiskās vielas vai produkti, norādot bīstamās komponentes koncentrāciju (masas %) atkritumos. (saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami.

22. Rindā C6 norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

22.1. M, ja atkritumus sver;

22.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

22.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

23. Rindā C7 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi norāda C2 rindā uzrādīto atkritumu (konkrētie ar atkritumu klases kodiem uzrādītie atkritumi) daudzumu, kas glabājas operatora vai komersanta uzņēmumā uz atskaites gada sākumu. Atkritumu poligoni un izgāztuves norāda to atkritumu daudzumu, kas ir uzkrāts un vēl nav apglabāts gada sākumā.

24. Rindā C8 uzrāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, liela gabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, kuri ir savākti tieši no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām).

25. Rindā C9 uzrāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, liela gabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, ja tie ir savākti no atkritumu apsaim­niekotājiem, kas nav radījuši konkrētos atkritumus.

26. Rindā C10 norāda gada laikā operatora vai komersanta pārstrādes vajadzībām importēto atkritumu daudzumu.

27. Rindā C11 norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs veic ar atkritumiem, norādot pielietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgos atkritumu daudzumus. R un D kodus norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”.

28. Rindā C12 uzrāda tos atkritumu daudzumus, kurus pārskata iesniedzējs ir nodevis citam operatoram vai komersantam atskaites gada laikā. Nodotos daudzumus pārstrādei vai apglabāšanai norāda atsevišķās rindās.

29. Rindā C13 norāda atkritumu daudzumus, kurus operators vai komersants eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai eksportēto atkritumu daudzumus norāda atsevišķās rindās.

30. Rindā C14 uzrāda operatora vai komersanta uzņēmumā uzkrāto atkritumu daudzumu (C2 rindā ar atkritumu klases kodiem uzrādītie atkritumi) pārskata gada beigās. Atkritumu poligoni un izgāztuves norāda atskaites gada beigās uzkrāto atkritumu daudzumu, kas vēl nav apglabāts.

31. Rindu C15 aizpilda tikai atkritumu poligoni vai izgāztuves, norādot kopējo apglabāto atkritumu daudzumu, tai skaitā ieskaitot pārskata gadā apglabāto daudzumu.

32. C7, C8, C9 un C10 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar C11, C12, C13 un C14 rindā norādīto skaitļu summu.

33. Rindas D1 atsevišķajās ailēs ieraksta atbilstoši sašķirotos vai dalīti savāktos atkritumu (materiālu) daudzumus.

34. Rindā D2 norāda sašķiroto vai dalīti savākto atkritumu (materiālu) pārstrādes vai reģenerācijas veidu (R kods), pārstrādāto daudzumu, kā arī apglabāšanas gadījumā norāda apglabāšanas veidu (D kods) un apglabāto atkritumu (materiālu) daudzumu. Ja materiāls netiek pārstrādāts vai apglabāts, ailes neaizpilda. R un D kodus norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”.

35. Rindā D3 norāda sašķiroto vai dalīti savākto atkritumu (materiālu) daudzumu, ko gada laikā operators vai komersants ir nodevis citam operatoram vai komersantam.

36. Rindu D4 aizpilda visi operatori vai komersanti, kas eksportē sašķirotos vai dalīti savāktos atkritumus (materiālus). Rindā D4 norāda gada laikā eksportēto atkritumu (materiālu) daudzumu.

37. D1 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar D2, D3 un D4 rindā norādīto skaitļu summu.

38. E daļu aizpilda visi operatori vai komersanti, kas nodod vai eksportē atkritumus. Norāda tā operatora vai komersanta, kam nodod vai eksportē atkritumus, nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (ārvalstu komersantiem reģistrācijas kods nav obligāti jānorāda), atbilstošo atkritumu klases kodu (tam jāsakrīt ar B vai C daļā norādītajiem klases kodiem); norāda sašķirotos vai dalīti savākto atkritumu (materiālu) plūsmu veidus (jāsakrīt ar D daļā norādīto), kā arī uzrāda nodoto vai eksportēto atkritumu (materiālu) daudzumu tonnās. Ja atkritumus nodod vai eksportē ārvalstu komersantiem, to atzīmē tabulas otrā kolonnā.

39. Aizpildīto pārskatu paraksta tā aizpildītājs, kā arī operatora vai komersanta par atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu atbildīgā amatpersona. Pēc pārskata iesniegšanas pārskatu pārbauda un paraksta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes darbinieks. Pārskata rekvizītus “paraksts” un “zīmoga vieta” (“z.v.”) neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Vides ministrs R.Vējonis