Ministru kabineta rīkojums Nr.834

Rīgā 2008.gada 23.decembrī (prot. Nr.89 16.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Bauskā, Rīgas ielā 3

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Anda Žeikara (adrese – Jelgavas rajona Platones pagasts, “Stigas”, LV-3021) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 23.augustā ar Nr.1.257.).

2. Andis Žeikars ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 003 0030) Bauskā, Rīgas ielā 3.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 003 0030) Bauskā, Rīgas ielā 3, sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 003 0030) 1287 m² platībā, administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 4001 003 0030 001), garāžas (būves kadastra apzīmējums 4001 003 0030 002), noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4001 003 0030 003) un transformatora (būves kadastra apzīmējums 4001 003 0030 004) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.15 “Par nekustamo īpašumu Bauskā, Rīgas ielā 3”, valsts īpašuma objekts ir nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Valsts īpašuma objekta īpašuma tiesības ir nostiprinātas Bauskas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0011 7603 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā;

3.2. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības;

3.4. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Aizsardzības ministrijai, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības nozarē. Aizsardzības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 1.punktu un 4.2.apakšpunktu un Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.pantu, 3.panta pirmās daļas 2.punktu, ceturto daļu un 13.pantu nodrošina valsts pārvaldes funkcijas – organizēt un koordinēt valsts aizsardzības politikas īstenošanu. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams minēto funkciju nodrošināšanai;

3.5. valsts īpašuma objekts ir infrastruktūras sastāvdaļa, kas nodrošina 3.Zemessardzes novada 54.inženiertehniskā bataljona 3.inženiertehniskajai rotai noteikto uzdevumu izpildi valsts aizsardzības jomā. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.pantu, likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 2.pantu, Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plāna 2005.–2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 8.jūnija rīkojumu Nr.381 “Par Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu 2005.–2008.gadam”) 2.4.apakšpunktu, kā arī Aizsardzības ministrijas darbības stratēģijas 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 14.novembra rīkojumu Nr.708 “Par Aizsardzības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) 2.2.10.apakšprogrammu 3.Zemessardzes novada 54.inženiertehniskā bataljona 3.inženiertehniskajai rotai ir noteikti šādi uzdevumi:

3.5.1. aizsargāt valsts sauszemes teritoriju un nodrošināt uzņemošās valsts atbalsta funkciju;

3.5.2. iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

3.5.3. piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, veiksmīgi sadarbojoties ar civilajām institūcijām;

3.5.4. pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3.5.5. sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei;

3.5.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

3.5.7. likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās;

3.5.8. veikt zemessargu tiesisko un militāro sagatavošanu Zemessardzes uzdevumu izpildei;

3.6. valsts īpašuma objekts ir vienīgais valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā esošais īpašums Bauskā;

3.7. kopš 2007.gada valsts īpašuma objektu lieto Jaunsardzes centrs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 25.2.apakšpunktu Jaunsardzes centrs ir Aizsardzības ministrijas padotībā esoša iestāde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumu Nr.529 “Jaunsardzes centra nolikums” 2. un 3.punktu Jaunsardzes centra darbības mērķis un funkcija ir īstenot jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā, kā arī veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu;

3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgas ielā 3, Bauskā” (turpmāk – rīkojuma projekts) tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam Andim Žeikaram viedokļa sniegšanai. Andis Žeikars 2007.gada 17.aprīļa vēstulē Nr.53-pr izsaka šādus iebildumus:

3.8.1. valsts īpašuma objektā nav izvietota neviena Aizsardzības ministrijas struktūrvienība, ne arī kāda tās padotībā esoša iestāde. Tāpēc arī faktiski valsts īpašuma objektā nekādas valsts pārvaldes funkcijas netiek veiktas un nevar tikt veiktas. Rīkojuma projektā minēto ārējo normatīvo aktu tiesību normas nesatur nekādu speciālu regulējumu attiecībā uz valsts īpašuma objektu;

3.8.2. Zemessardzes 53.bataljons, kas tika izvietots valsts īpašuma objektā, sakarā ar Zemessardzes reorganizāciju ir likvidēts. Aizsardzības ministrija rīkojuma projektā norāda, ka valsts īpašuma objekts ir kaut kāda “infrastruktūras sastāvdaļa”, aizbildinot savu apgalvojumu ar to, ka objektā mitinās Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona 3.inženiertehniskā rota. Andis Žeikars norāda, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošām ziņām minētais apgalvojums ir nepatiess. Ar Ministru kabineta rīkojumu ir noteikts, ka visa minētā Nacionālo bruņoto spēku vienība miera laikā ir izvietota citā teritorijā – Ogrē, Mednieku ielā 12. Minētais Ministru kabineta rīkojums faktiski ir izpildīts. Līdz ar to valsts īpašuma objekts reāli ir kļuvis par bijušo militāro objektu, kas netiek renovēts, degradē apkārtējo vidi, nav saimnieciski izmantots un nav iznomāts. Turpinās valsts īpašuma objekta sagrūšanas process, daļa būvju ir izdemolēta;

3.8.3. rīkojuma projekta 3.5.apakšpunktā (šā rīkojuma 3.6.apakšpunkts) izteiktais apgalvojums ir maldinošs un nepatiess. Ir vispārzināms, ka valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā ir daudzi nekustamie īpašumi, kurus izmanto Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības;

3.8.4. rīkojuma projekta 5.punktā izdarītais secinājums nav pamatots. Neadekvāts lietas faktisko un juridisko apstākļu konstatējums rīkojuma projekta 3.3.apakšpunktā, situācijai neatbilstošs deklaratīvs uzstādījums rīkojuma projekta 3.4.apakšpunktā un maldinošs apgalvojums rīkojuma projekta 3.5.apakšpunktā (šā rīkojuma 3.6.apakš­punkts) jau a priori liedz iespēju rīkojuma projekta 5.punktā objektīvi vērtēt labumu, ko iegūst valsts, noraidot Anda Žeikara privatizācijas ierosinājumu. Cilvēktiesību ierobežojums, atņemot Andim Žeikaram likumā noteiktās tiesības piedalīties valsts īpašuma objekta privatizācijā, pēc būtības rīkojuma projektā vispār nav vērtēts. Pie šādiem apstākļiem labumu samērīguma analīze nav iespējama un nav veikta;

3.9. izvērtējot privatizācijas ierosinātāja Anda Žeikara izteiktos iebildumus, Ministru kabinets norāda, ka:

3.9.1. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 18.panta trešo daļu Nacionālo bruņoto spēku kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem. Šā rīkojuma 3.5.apakšpunktā ir norādīta Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība, kas izmanto valsts nekustamo īpašumu, kā arī kādiem mērķiem tas tiek izmantots;

3.9.2. Zemessardzes reorganizācijas procesi ir veikti, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta piekto daļu, ceturto daļu, kā arī Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes iekšējiem normatīvajiem aktiem. Valsts īpašuma objekts ir Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona 3.inženiertehniskās rotas atbalsta punkts, kas nodrošina Nacionālo bruņoto spēku likumā un likumā “Par Latvijas Zemessardzi” noteikto uzdevumu izpildi, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plāna 2005.–2008.gadam 2.4.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildi – specializēt Zemessardzes spējas, uz Zemessardzes bataljona bāzes izveidojot inženieru tehnisko vienību, kā arī saglabāt un attīstīt Zemessardzes nemilitārās funkcijas, kas paredz atbalsta sniegšanu pašvaldībām, sadarbību ar Iekšlietu ministriju un citām iestādēm tehnogēno un dabas katastrofas seku likvidēšanā un valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā;

3.9.3. šā rīkojuma 3.6.apakšpunktā ir norādīts, ka valsts īpašuma objekts ir vienīgais valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā esošais īpašums Bauskā. Privatizācijas ierosinātājam nosūtītajā rīkojuma projekta redakcijā bija pieļauta tehniska kļūda – izlaists vārds “Bauskā”. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas datiem valsts īpašuma objekts ir vienīgais valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā esošais nekustamais īpašums Bauskas pilsētā un Bauskas rajonā (Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 14.07.2008. vēstule Nr.11-27Z/B-56);

3.9.4. valsts īpašuma objekta nepieciešamību valsts aizsardzības funkciju izpildei pamato šā rīkojuma 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētie ārējie normatīvie akti. Valsts īpašuma objekta attīstība ir plānota saskaņā ar Aizsardzības ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam noteikto vidējā termiņa prioritāti – attīstīt Latvijas Republikas Zemessardzi, kura sniegtu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku profesionālajām vienībām, nodrošinātu valsts teritorijas aizsardzību un sniegtu atbalstu civilajai sabiedrībai. Izvērtējot valsts īpašuma objekta nepieciešamību saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, sabiedrības intereses ir lielākas nekā privātpersonas tiesību ierobežojums.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par nekustamā īpašuma, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, ja tiek atteikts nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta valsts aizsardzības politikas īstenošana.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai valsts aizsardzības jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Aizsardzības ministra vietā – iekšlietu ministrs M.Segliņš