Saeimas 2008. gada 18. decembra sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kura strādā nenogurstoši, ir lūgusi arī iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Iepriekš minētā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” arī lēmuma projektu “Par Stellas Blūmas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Šajā pašā sadaļā komisija lūdz arī iekļaut lēmuma projektu “Par Daces Kantsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Juridiskā komisija lūdz šajā sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Rudītes Miglas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies par atbalstu.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Solvitas Sērdienes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Šajā pašā sadaļā tiek lūgts iekļaut arī lēmuma projektu “Par Vijas Videnieces atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas darba kārtībā arī likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Savukārt Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” un lūdz iekļaut to šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek lūgts iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, un izskatīt to kā steidzamu. To ir parakstījis Ministru prezidents Ivars Godmanis. Likumprojekta nosaukums ir “Banku pārņemšanas likums”. Tas iekļaujams sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”… Tas pēc tam?

Es atvainojos, tas ir vienkārši pielikums esošajai darba kārtībai. Jūs mani atvainojiet, man ir tikpat daudz papīru kā jums. Un pat vēl vairāk.

Un tātad, godātie kolēģi, sākam skatīt pirmo šodienas darba kārtības sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Vienlaikus man jāteic, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu deputāti Leiškalns, Ribakovs, Rugāte, Mitrofanovs un Imants Kalniņš lūdz izsludināt šobrīd pārtraukumu uz 15 minūtēm.

Vai deputāts Leiškalns kā pirmais parakstītājs vēlas motivēt šo lūgumu?

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, es kā pirmais parakstītājs vēlos aicināt atbildīgo komisiju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, uz sēdi Sarkanajā zālē tūliņ, tiklīdz sāksies pārtraukums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Bet par pārtraukumu vēl nav nolemts. Vai deputātiem ir iebildumi? Es saprotu, ka šis pārtraukums ir ļoti nepieciešams. Tātad pārtraukums uz 15 minūtēm. Mēs tiekamies pulksten 18.40.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms mēs turpinām skatīt šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj vēl par dažiem iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut pirms sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Štokenberga kungam esot iebildumi.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens var runāt “par”, viens – “pret” iekļaušanu darba kārtībā. Vai jūs prasāt balsojumu? Štokenberga kungs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Esiet ļoti uzmanīgi!

Godātie kolēģi! Mēs šobrīd balsojam par to, vai mēs izdarīsim grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā – iekļausim izskatīšanai pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu pirms sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” likumprojektu “Banku pārņemšanas likums”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 3, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības komisija lūdz šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” iekļaut šodienas darba kārtībā kā 8.punktu… es saprotu – kā 1.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un pieci deputāti lūdz pārcelt likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” uz šodienas sēdes darba kārtības beigām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs šobrīd skatām likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Strādāsim ar dokumentu Nr.3537 – likumprojektu “Banku pārņemšanas likums”, ko iesniedzis Ministru kabinets. Saņemts tikko. Komisijā ir atbalstīta likumprojekta steidzamība... Komisija atbalstījusi likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Turklāt komisija kopā ar juristiem jau ir sagatavojusi vismaz 20 priekšlikumus minētajam likumprojektam, kurus mēs ar jūsu svētību skatīsim tajā laikā, kad tepat, Sarkanajā zālē, vēlēs Sudrabas kundzi.

Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Štokenbergs vēlas runāt par steidzamību vai par pirmo lasījumu? (No zāles dep. A.Štokenbergs: “Par pirmo lasījumu!”)

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Banku pārņemšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā deputāts Leiškalns ziņos par pirmo lasījumu.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu steigties ne ar steidzamību, ne ar šā likuma satura pilnveidošanu. Un es mēģināšu pamatot savu viedokli.

Pirmkārt, tie juristi, kuri ir kādreiz Juridiskajā komisijā skatījuši jautājumus par īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, protams, atceras Satversmes 105.pantu, kurā ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Un tālāk: “Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām…” Es pasvītroju to, kas ir rakstīts Satversmē, runa ir par īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām “…pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”

Ko mums piedāvā likumprojekta autori? Viņi piedāvā mums šonakt steigā pieņemt vienu likumu, kurš, manuprāt, ir vismaz diskutējams attiecībā uz to, vai likumprojekta autori ir jebkādā veidā pierādījuši, ka šo akciju pārņemšana atbilst sabiedrības vajadzībām un ka tāpēc ir pieļaujama atkāpšanās no Satversmes 105.panta. Mums kuluāros tiek stāstīts, ka esot kaut kāda slepena vēstule no kaut kādas mums nezināmas institūcijas, kuru rādīt mums nevarot, jo tā esot slepena. Dieva dēļ, ja kādam šeit ir problēmas ar slepenību, parādiet, lūdzu, šo vēstuli vismaz Nacionālās drošības komisijā. Vai tiešām šī slepenība ir pamatojama ar (citēšu Satversmi vēlreiz) “sabiedrības vajadzībām”? Es šeit runāju kā jurists. Man dziļi neinteresē, kam pieder šīs akcijas. Bet es zinu, ka šīs akcijas pieder vismaz 60 akcionāriem, to skaitā ir ārvalstu investori, un tie nav kaut kādi mistiski “ofšori”. Tās ir cienījamas investīciju firmas, tādas kā Zviedrijas “East Capital”, kam pieder 4,2 procenti. Tas ir konsorcijs “Amber Trust”, “Firebird Management” un “Danske Capital”, kuriem kopā pieder 4,6 procenti. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens no šiem akcionāriem šobrīd no valdības nav saņēmis oferti, proti, priekšlikumu, kuru varētu saskaņā ar Civillikumu definēt kā atpirkšanas piedāvājumu. Neviens no valdības nav norādījis ne cenu, par kādu šīs akcijas gatavojas atpirkt, ne arī jebkādus citus nosacījumus. Šobrīd tiek piedāvāts Saeimai pieņemt likumu mums nezināmu motīvu dēļ, es teiktu, pat slepenu motīvu dēļ. Un šī steiga manī rada bažas. Tā manī rada bažas par to, ka Latvija tiks ievilkta starptautiskajā tiesvedībā par ārvalstu investīciju aizsardzību Latvijā. Ja kāds no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas mani spēj pārliecināt par pretējo, tad, lūdzu, dariet to.

Es vēlreiz gribu atgādināt, ka šis likums attiecas ne tikai uz akcionāriem. Šis likums, šā likuma 4.panta ceturtā daļa attiecas arī uz kreditoriem. Tā attiecas uz akcionāru kreditoriem, kuriem nekāda atlīdzība, saprātīga atlīdzība, par to, ka tiek noņemtas jebkuras ķīlas uz viņiem ieķīlātajām akcijām, šajā likumā nav paredzēta. Šeit nav nekā specifiska par taisnīgo atlīdzību attiecībā uz kreditoriem, kuri šobrīd ir akcionāru ķīlu turētāji.

Tāpēc es aicinu… Nu jau ir par vēlu aicināt par to steidzamību… Es aicinu visus šos minētos trūkumus ļoti rūpīgi izvērtēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un es vēlreiz aicinātu sanākt arī Nacionālās drošības komisiju, ja tiešām ir tāda situācija, ka Saeimai jālemj par to, ka likums tiek balstīts uz vēstuli, kuru neviens no Saeimas deputātiem līdz šim brīdim nav redzējis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, dāmas un kungi! Aigars Štokenbergs šeit runāja ne tikai kā politiķis, bet arī kā jurists.

Man ir jāsaka pāris vārdu ne tikai kā politiķim, bet arī kā politologam.

Pirmdien pusdienas laikā es klausījos interviju ar mūsu premjeru Ivaru Godmani. Un šajā intervijā Ivars Godmanis teica apmēram šādi: “Rīt valdības sēdē mēs pieņemsim vienu svarīgu likumu, kas attiecas uz visu banku sektoru. Bet es jums šodien neteikšu, kas tas par likumu.”

Vai jūs varat man nosaukt kaut vienu Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šādā veidā pieņem ekonomiskās stabilizācijas plānu, svarīgus likumus par banku nozari, un tā tālāk un tā joprojām?

Es domāju, ka šajā konkrētajā gadījumā pirmām kārtām premjeram un valdībai, ja viņi grib iziet no krīzes, vajadzēja izrunāt šā likuma saturu gan ar uzņēmējiem, gan ar banku sektoru, gan ar pārējām ieinteresētajām personām un organizācijām. Un tā ir sistemātiska kļūda šai valdībai, kas šādā veidā “triec cauri” vakara pusē vai pa nakti lēmumus, par kuriem sabiedrība nav informēta, par kuriem uzņēmēji nav informēti, par kuriem jūs, deputāti, neesat informēti.

Lai paceļ rokas tie deputāti, kuri šo likumprojektu ir izlasījuši! Kurš ir izlasījis šo likumprojektu? Visi ir izlasījuši… Un visi ir gatavi balsot pirmajā lasījumā? Lūk, te mēs redzam, cik kvalitatīvus lēmumus mēs varam šovakar pieņemt šajā sakarā. Turklāt mēs redzam, ka visas ziņu aģentūras jau informē par to, ka mūsu Rietumu investori, kas ir šajās bankās, protestē pret šo soli. Tas nav veids, kā veidot politiku. Un mums beidzot tas ir jāsaprot. Un, ja mēs nesāksim vienreiz… un nebeigsim šīs lietas, tad mums visiem tas beigsies ļoti slikti.

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā balsojumā un darīt lietas nākotnē daudz kvalitatīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

“Pilsoniskā Savienība” balsoja “pret” šā likuma virzīšanu steidzamības kārtā. Šī steidzamība, šī metode kā tāda, vispār nav pieņemama tad, ja ir jālemj nozīmīgi jautājumi.

Es gribu atcerēties iepriekšējo Saeimas sēdi, kur pulksten vienos vai divos naktī mēs piedzīvojām to, ka mums gribēja uzspiest, lai mēs pieņemtu administratīvi teritoriālo karti. Šodien mēs esam jau tik daudz stundu pie šīs kartes strādājuši! Iedomājieties, kāda kvalitāte būtu tam lēmumam, ja mēs to būtu darījuši toreiz, naktī! Un pašlaik mums tiek piedāvāts šādā pašā veidā, bez pietiekamām diskusijām un iedziļināšanās, pieņemt likumu, kam būs liels iespaids uz Latvijas finanšu sistēmu.

Katrā ziņā es par šo likumprojektu nevaru balsot šādos apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pabrika kungs jums jautāja, vai jūs esat izlasījuši šo likumprojektu. Es gribētu teikt, ka nepietiek šo likumprojektu tikai izlasīt. Šis likumprojekts ir jāsaprot, par šo likumprojektu ir jādiskutē.

Es izteikšu savu viedokli. Protams, saskaņā ar Satversmes 105.pantu īpašuma tiesības nav absolūtas. Saskaņā ar šo pantu īpašuma tiesības var ierobežot saskaņā ar likumu. Proti, mums tiek piedāvāts likumprojekts, kur tiek paredzēts līdzīgi… Kā jūs zināt, ir likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Tas ir tāds virslikums, pamatojoties uz kuru mums ir notikušas vairākas īpašuma atsavināšanas lietas.

Acīmredzot likumprojekta izstrādātāji ir paredzējuši, ka varēs līdzīgi rīkoties arī tagad, – ka arī saistībā ar iespējamo šīs bankas krīzi būs atsevišķs likums, uz kura pamata varēs pieņemt vēl vienu likumu, kuru arī attiecīgi piemērojot tiks pārņemta valsts īpašumā šī banka.

Lai varētu šo likumprojektu pieņemt, visupirms mums ir jāizvērtē, vai šim likumprojektam ir leģitīms mērķis, proti, likumīgs mērķis. Iespējams, ka tam ir leģitīms mērķis, proti, aizsargāt sabiedrību šādas finansiālas krīzes apstākļos.

Taču pats svarīgākais, ko jūs, manuprāt, neviens neesat izvērtējuši, ir samērīgums starp sabiedrības interesēm un īpašumtiesību ierobežošanu šīm bankām. Ir jābūt līdzsvaram! Manuprāt, šajā gadījumā tik vienkāršoti pieejot jautājumam par īpašumtiesību ierobežošanu, par īpašumtiesību atņemšanu, mēs absolūti pārkāpjam šo samērīgumu.

Šeit ir klāt ļoti daudzas, kā pašas saka, nacionālkonservatīvās partijas. Kā jūs zināt, pasaulē konservatīvās partijas ļoti aizsargā nekustamo īpašumu kā tādu.

Es jūs aicinu nepieņemt to tik lielā steigā, neizdarīt šo kļūdu. Mēs visi esam noguruši, turklāt šo likumprojektu mēs saņēmām tikai no rīta, daži pavirši ir izlasījuši, nevis uztvēruši šā likumprojekta jēgu. Es aicinu to neatbalstīt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Viens no būtiskākajiem banku sistēmas stabilitātes nosacījumiem ir klientu uzticība. Šķiet, ka neviens to neapšauba.

Un es lūdzu: kolēģi, atbildiet uz vienu ļoti vienkāršu jautājumu – vai tas, ka šāda likuma pieņemšana notiek tik ļoti lielā steigā, vairos klientu, investoru uzticību mūsu banku sistēmai vai ne?

Viens citāts no likumprojekta 8.panta: “Akciju piespiedu atsavināšanas gadījumā bankas akcionāriem piešķiramās…” – es uzsveru! – “…taisnīgās atlīdzības apmērs tiek noteikts saskaņā ar novērtējumu atbilstoši summai, kuru bankas akcionārs iegūtu bankas likvidācijas gadījumā.”

Tālāk šā paša panta pirmajā daļā ir runa par, atkal uzsveru, taisnīgās atlīdzības apmēru, kāds tiek noteikts attiecībā uz mantas piespiedu atsavināšanu, proti, to summu, kādu “banka iegūtu, pārdodot mantu bankas likvidācijas procesā”.

Godātie kolēģi! Šis novērtējums būs ļoti nosacīts. Es neticu, ka šeit ir iespējams ļoti precīzs novērtējums. Un šo novērtējumu likumā var saukt par taisnīgu, cik vien grib. To, vai tas ir taisnīgs vai ne, nosaka prakse, nevis šis vērtējums. Šo novērtējumu veic finanšu ministra apstiprināta komisija (tālāk ir minēts tās sastāvs): “Novērtējums ir veicams atbilstoši bankas stāvoklim, kāds tas bija dienā, kad [..] iesniegts ierosinājums par bankas pārņemšanu.” Un vēl viens teikums: “Komisijas locekļi nav civiltiesiski atbildīgi par sekām, kādas rodas vai varētu rasties novērtējuma rezultātā, izņemot…” Nu, protams, izņemot gadījumu, kad tiek pierādīts, ka viņi ir darbojušies prettiesiski!

Godātie kolēģi! Šai komisijai, kurai nav uzlikta nekāda atbildība, ir jāveic kāds vērtējums attiecībā… sakarā ar kuru tad akcionārs saņems šo, kā likumā deklarēts, taisnīgo atlīdzību.

Es domāju, ka tās ir ļoti nepārdomātas, sasteigtas normas. Un, zināt, godātie kolēģi, tas atgādina kaut ko no vēstures, no kara komunisma politikas. Es domāju, ka šādi mēs nedrīkstam rīkoties šodien, šo likumprojektu pieņemot tik sasteigti, bez plašām speciālistu diskusijām.

Kā Pabrika kungs ļoti būtiski piezīmēja, veikdams šo ekspresaptauju, tikai daži deputāti ir izlasījuši šo likumprojektu. Bet likumprojektu tiešām nepietiek vienkārši pa diagonāli pārlasīt, ar to ir jāstrādā. Es domāju, ka šis būtu vislielākais “lāča pakalpojums” mūsu banku sistēmai, ja mēs šādi bezatbildīgi rīkotos, šo likumprojektu šodien pieņemot.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Esmu no tiem deputātiem, kuri strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī no tiem, kuri tik tiešām šo likumprojektu ir izlasījuši. Bet man jāteic, ka tas vien, ka es esmu izlasījis, nenozīmē, ka es to spēju izprast. Un līdz šim man neviens nav varējis arī līdz galam paskaidrot.

Proti, likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā ir rakstīts: “Neatkarīgi no kreditoru piekrišanas uz šā likuma 3.pantā minētā atsevišķā likuma pamata dzēšamas visas uz atsavināmajām akcijām ierakstītās ķīlas tiesības un citi apgrūtinājumi…” Un tur ir minēts tāds man ne pārāk skaidrs mehānisms, kā tiek vai netiek atlīdzināts tiem… nu, kā saka, tiem, kas ir tie kreditori. Tas, kā šis likumprojekts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts, ir raksturīgi, pēdējā gada laikā tā ļoti daudzi likumi tiek pieņemti. Proti, saistībā ar šo likumprojektu es jums pateikšu, kādā veidā šorīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Apropriācijas likuma grozījumu kārtībā atļāva finanšu ministram un Ministru kabinetam palielināt valsts parādu par nezināmu summu. Es atkārtoju – par nezināmu summu. No Finanšu ministrijas, no valdības, atnāca vēstule, ka saistībā ar likviditātes jautājumiem, īpaši saistībā laikam ar “Parex bankas” pārņemšanu, būs nepieciešams palielināt ārējo parādu. Uz vienkāršo jautājumu, uz kādiem procentiem, par kādu summu un ar kādu izlietojumu, diemžēl neviens no valdības pārstāvjiem nevarēja ne man, ne pārējiem komisijas locekļiem atbildēt. Vienu es varēju nojaust – ka varbūt ir runa par 200 miljoniem latu, varbūt runa ir par 400 miljoniem latu, bet varbūt runa ir par vēl lielāku summu. Proti, šīs tiesības, kas agrāk bija ekskluzīvi Saeimai… Pēc garām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilda, kā likums to noteic, pret šādu Apropriācijas likuma maiņu, faktiski ļoti būtisku šāgada budžeta maiņu jeb budžeta likuma maiņu. Vienīgi divi deputāti balsojot iebilda – Einars Repše un es.

Un, ja arī visa pārējā opozīcija būtu iebildusi, koalīcija tomēr… Nu, tā, kā jūs strādājat… neuzdodami jautājumus, neieskatīdamies… Gan jau valdība zina, ko tā dara. Es piedāvāju hipotēzi, ka mūsu valdība varbūt tiešām nezina, ko tā dara. Un, ja mēs šādu domu pieņemam, tad šis likumprojekts ir kārtējais šāds valdības piedāvājums, jo mēs, deputāti, neizprotam tās sekas, ko izraisīs šis priekšlikums. Vismaz Juridiskajai komisijai vajadzētu būt līdzatbildīgai, jo šī komisija tomēr skata šāda veida likumprojektus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pārsvarā skata naudas jautājumus, bet šis likumprojekts skar īpašuma tiesības, tas būs atsavināšanas likums. Taču mans piedāvājums, ka Juridisko komisiju arī vajag iesaistīt, tika noraidīts. Es saprotu, ka tātad ir kaut kāda steiga, jo diemžēl tas vienīgais arguments, ko es saņemu, ir – “Vajag!”

Draugi mīļie, vienam Austrumu valsts parlamentam varētu būt arguments, ka vajag, jo priekšniekam, kā saka, tas ir vajadzīgs, un paklausīgam parlamentam tas vienkārši jāpieņem. Bet mēs, draugi mīļie, neesam Austrumu valsts parlaments, mēs esam Rietumu demokrātija, vismaz šorīt vēl bijām, kad es pamodos. Mums nebūtu nevienam… Es īpaši uzrunāju pozīcijas deputātus: “Draugi mīļie, ko jūs darāt! Tā taču ir jūsu atbildība – prasīt skaidrību no valdības, kuru esat ievēlējuši.” Un, kad šī skaidrība tika prasīta arī no viena otra pozīcijas deputāta, tā skaidrība netika sniegta. Tātad arguments, ka vajag, nav arguments. Mums ir jāsaprot, ko mēs pieņemam, kāpēc mēs to pieņemam un kādas būs tās tiesiskās un mantiskās sekas, ko šāds likums izraisīs. Līdz šim neviens nav varējis to mums pateikt. Un man ir ļoti lielas bažas, ka arī labu domādami… Acīmredzot šis ir ierēdņu izstrādāts, nevis politiķu izstrādāts likums. Arī labi domājoši ierēdņi, iespējams, varētu ļoti kļūdīties. Un es neuzskatu, ka šim parlamentam būtu akli jāpilda valdības pasūtījums. Es vēlreiz atkārtoju – pastāv reāla iespēja, ka tā tiešām nezina, ko tā dara. Tātad es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Pirms tiek iedarbināta Saeimas balsošanas mašīna, es, vēl izskatot šo likumprojektu, jūtu savu pilsoņa pienākumu pateikt vārdus, lai tie tiktu ierakstīti stenogrammā. Jo uzrunāt valdošo koalīciju, es domāju, nav nozīmes.

Neliela pieredze man ir bijusi, strādājot valdības sastāvā; mēs skatījām lietu pēc lietas, kurās saskaņā ar starptautisko šķīrējtiesu spriedumiem Latvijai bija jāmaksā ievērojamas summas. Un man kā valdības loceklim toreiz radās dabisks jautājums – kas par to atbild? Vienmēr atsaucās uz iepriekš slēgtiem līgumiem, par ko bija atbildīgas kādas iepriekšējās valdības, un tā joprojām, un vainīgā nekad nebija. Un no nodokļu maksātāju naudas tika maksāti miljoni.

Godātie kolēģi! Vai jūs nebiedē situācija, ka šā likuma pieņemšanas un akciju piespiedu atsavināšanas rezultāts būs tas, ka pret Latviju tiks celtas prasības, kuras mūsu nodokļu maksātājiem saskaņā ar starptautisko šķīrējtiesu spriedumiem būs jāapmierina? Godātie kolēģi, es gribu teikt, ka par šiem maksājumiem būs atbildīgs, personīgi atbildīgs, ikviens Saeimas deputāts, kurš būs nobalsojis par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pirms jūs pieņemat lēmumu, es gribu jums pateikt vēl mazliet vairāk informācijas, pirmām kārtām juridiskās informācijas.

8.panta pirmā daļa paredz, ka “bankas akcionāriem piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmērs tiek noteikts saskaņā ar novērtējumu atbilstoši summai, kuru bankas akcionārs iegūtu bankas likvidācijas gadījumā.” Jūs varat uzminēt, kā šo summu vispār ir iespējams aprēķināt? Daži piemēri. Pagājušā gada septembrī starptautiskās auditorkompānijas novērtēja, ka “Parex bankas” kopējā akciju vērtība ir lielāka nekā 1 miljards eiro. Šogad, pirms nedēļas, bankas prezidents Nils Melngailis sniedza interviju, kurā viņš paziņoja, ka bankas akciju vērtība varētu būt starp 2 latiem un 400 miljoniem latu. Cik vērts ir šis ieraksts 8.pantā? Kā jūs, cienījamie likumdevēji, domājat, – kā katrā no šiem 60 likumiem, kuri tiks taisīti uz šā likuma pamata, tiks runāts par piespiedu atsavināšanu? Kā jūs to praktiski iedomājaties? Kā tiks izvērtēta bankas likvidācijas vērtība katrā no šiem 60 gadījumiem?

Es gribētu jums pateikt, ka pēdējo piecu gadu laikā neviens no mazākuma akcionāriem nav izņēmis dividendēs no “Parex bankas” nevienu santīmu. Par ko viņi tiktu tagad sodīti? Par to, ka Latvijas valsts nav spējīga aizņemties ārvalstīs? Par ko? Kas būs tas nākamais, kam valdība nāks pakaļ? Ja valdība turpmāk nevarēs aizņemties, turklāt mums nezināmu iemeslu dēļ… es atkārtoju, joprojām nezināmu iemeslu dēļ… Kas būs nākamais, ko mums vajadzēs ieķīlāt vai atsavināt sabiedrības vajadzībām? Kas tas būs? Jūsu katra krekls?

Visbeidzot. Pēdējā manā rīcībā esošā informācija ir tāda, ka tie akcionāri, kurus es šeit pieminēju, Zviedrijas un Dānijas investori, iesniegs prasību Stokholmas arbitrāžas tiesā, un paziņojums par to būs jau rīt no rīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Jā, dāmas un kungi! Es pieņemu, ka likums ir varbūt ne pārāk veiksmīgi un steigā uzrakstīts. Es jums varu paskaidrot, ka veselu dienu strādā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji kopā ar mūsu pašu Juridisko biroju un gatavo virkni labojumu.

Es varu pateikt, ka valsts nav atsavinājusi un valstij nevar ienākt prātā atsavināt kādu banku, ja tā nav nonākusi finansiālās grūtībās, ja tā vairs nav spējīga piesaistīt kapitālu. Atsavināšana sākas tikai tad, kad nodokļu maksātāju nauda jeb valsts kapitāls tajā tiek ielikts iekšā.

Ja mēs runājam… Ja kāds ir kaut kur neveiksmīgi ieguldījis… Cik daudzi ir neveiksmīgi ieguldījuši vērtspapīru tirgū, un prasīt, lai viņiem vērtspapīru vērtības krišanās gadījumā atmaksā to pašu summu, kas ir vērtspapīru… teiksim, krīzes laikā, ir neiedomājami. Bet, protams, likums tiks sakārtots. Likumā tiks piedāvāti vismaz 20 labojumi (No zāles dep. I.Čepāne: “Ārprāts!”), kurus izstrādā finanšu speciālisti kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Ārprātu mums šeit nevajag piesaukt! Es atceros, cik viegli, ātri un skaidrā veidā par 2 santīmiem kvadrātmetrā mēs noņēmām virkni zemesgabalu lidostā, tāpēc ka Krištopans tā prasīja, būdams satiksmes ministrs, un tepat Rīgas ostas teritorijā…

Mēs esam darījuši daudz briesmīgākas… Šis ir likums, šī ir cīņa par akciju vērtības noteikšanu, un jebkurš pieņemtais lēmums ir pārskatāms tiesā. Mums vajag uz tām lietām skatīties un reizēm drusciņ arī saprast, kāpēc lieta ir nepieciešama vai kāpēc lieta ir steidzama.

Protams, žēl, ka šobrīd šeit nav premjera, bet jācīnās, kā var.

Es arī piekrītu, ka šis nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai piekritīgs likumprojekts, tas ir riktīgs Juridiskās komisijas likums, jo nav jau svarīgi, ko mēs atsavinām – automobili, zemesgabalu, es nezinu… māju vai kaut ko citu. Bet nu likums ir.

Likums ir nepieciešams, tāpēc aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 23, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimā.

K.Leiškalns.

Lai piedod man Kārlis Šadurskis, bet atbildīgā komisija nosaka priekšlikumu iesniegšanai 5 minūtes, jo priekšlikumi ir sagatavoti. Izskatīšana – šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim, viņam acīmredzot ir alternatīvs priekšlikums.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Man ir cits priekšlikums.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz mūsu starpsesiju pārtraukuma pēdējai dienai un izskatīšana – otrajā Saeimas sēdē, kad mēs janvārī atsāksim darbu. Es diemžēl neatceros no galvas datumus…

Sēdes vadītājs.

Man ir lūgums precizēt… Starpsesiju pārtraukuma pēdējā diena, ja es pareizi atceros, ir 9.janvāris. Un izskatīšana… kā jūs teicāt – otrajā sēdē?

K.Šadurskis.

Otrajā sēdē pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs.

Un izskatīšana 22.janvārī…

Saskaņā ar Kārtības rulli par alternatīvo priekšlikumu mums jāsāk balsot no tālākā…

Es atvainojos, Imantam Kalniņam arī ir priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Man ir priekšlikums – 30 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir vēl viens priekšlikums – 30 minūtes priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšana – šodienas sēdē.

Artis Pabriks… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Artim Pabrikam!

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka mēs zinām to, ka apmēram trīs vai pieci deputāti ir iepazinušies…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, kaut kā galīgi nevar dzirdēt Arti Pabriku. Kaut kas nav kārtībā ar mikrofonu.

A.Pabriks.

Ņemot vērā to, ka droši vien ne vairāk par pieciem deputātiem ir iepazinušies ar šo likumu, es uzskatu, ka termiņš ir jānosaka līdz nākamajai sēdei, kura būs pēc kārtas.

Sēdes vadītājs.

Vēl vienu reizi! Līdz nākamajai sēdei?

A.Pabriks.

… Kārtējai nākamajai sēdei.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz nākamajai kārtējai sēdei?

A.Pabriks.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Tātad nākamā kārtējā sēde ir nākamā gada ir 15.janvārī. Un izskatīšana? Nu, kā? Jums ir jānosauc vienā priekšlikumu paketē priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana galīgajā lasījumā.

A.Pabriks.

22.janvārī.

Sēdes vadītājs.

22.janvārī. Tā. Es tūlīt apkopošu priekšlikumus. Tātad mums ir četri priekšlikumi. Sāksim balsot no tālākā. Tālākais priekšlikums mums ir deputāta Pabrika priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 15.janvāris, izskatīšana – 2009.gada 22.janvārī. Šo mēs liekam uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Tātad vēlreiz atgādinu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 2009.gada 22.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais tālākais priekšlikums ir deputāta Šadurska priekšlikums, kurš ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 9.janvāri un izskatīšanu galīgajā lasījumā – 2009.gada 22.janvārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9.janvāri un izskatīšanu galīgajā lasījumā – 22.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 46, atturas – 6. Priekšlikums noraidīts.

Deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums: (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Atsauc, Imant! Lūdzu, atsauc!”) priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes un galīgais lasījums – šodien. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 30 minūtes un galīgais lasījums – šodien! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 56, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to paliek vienīgais priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5 minūtes un galīgais lasījums – šodien.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es jūs informēju, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izslēgt no šodienas darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Ir! Ir!”) Es atvainojos! Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Jūs par procedūru? Jums ir kas sakāms par procedūru? Ja ne, tad jūs nevarat no vietas runāt…

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Protams, priekšsēdētāja kungs! Lūdzu, precizējiet, par kuru likumprojektu ir runa, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi pirmajā lasījumā… Vai par to ir runa?

Sēdes vadītājs.

Nē, runa ir par likumprojektu, attiecībā uz kuru šo priekšlikumu pirmais ir parakstījis deputāts Juris Dalbiņš, un likumprojekta numurs ir 995.

J.Lagzdiņš.

Paldies, priekšsēdētāj! Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai arī nevienam citam no deputātiem nav iebildumu? Tātad darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – Valsts kontroliera vēlēšanas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts kontroliera amatam ir izvirzīts viens kandidāts. Jums jau ir pieredze, aizpildot balsošanas biļetenus, tāpēc es tuvāk neskaidrošu.

Balsu skaitītājus lūdzu uz Balsošanas zāli. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Palūdziet, lai jums ļauj nobalsot drusciņ ātrāk, jo tad tūliņ būs komisijas sēde, kur mums ir jāizskata 20 priekšlikumi likumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Kad balsu skaitītāji savu darbu būs paveikuši, ar zvanu jūs tiksit aicināti zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ieņemiet, lūdzu, vietas! Mums ir jāturpina sēde.

Lūdzu deputātu uzmanību! Mums jāturpina sēde.

Godātie kolēģi! Balsu skaitītāji ir beiguši savu darbu, un es aicinu balsu skaitītāju vārdā ziņot Pēteri Tabūnu par balsošanas rezultātiem.

Lūdzu ziņot!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.23. par balsošanas rezultātiem, ievēlot Valsts kontrolieri.

2008.gada 18.decembrī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.21.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 29 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzītas 89 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām – atzītas 2 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Ingunu Sudrabu nodotās balsis: par – 84, pret – 5.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Valsts kontrolieri ievēlēta Inguna Sudraba.

 

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Apsveicam! Visu Saeimas deputātu vārdā apsveicu Ingunu Sudrabu ar atkārtotu ievēlēšanu Valsts kontroliera amatā.

Un tagad mēs turpinām savu sēdi.

Izskatām lēmuma projektu.

Lēmuma projekts “Par Lailas Gulbes iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labvakar, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Lailas Gulbes iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu balsojumu! Lūdzu zvanu! Un tā – balsosim par lēmuma projektu “Par Lailas Gulbes iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Anitas Moļņikas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Anitas Moļņikas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Moļņikas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Stellas Blūmas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Stellas Blūmas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Stellas Blūmas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Daces Kantsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja arī lēmuma projektu “Par Daces Kantsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Arī šeit komisijas lēmums bija vienprātīgs.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsojam par lēmuma projektu “Par Daces Kantsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Rudītes Miglas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Rudītes Miglas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Un desmit deputāti balsoja “par”, neviens deputāts nebalsoja “pret”, un četri deputāti atturējās.

Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsojam par lēmuma projektu “Par Rudītes Miglas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 5, atturas – 22. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo skatām lēmuma projektu “Par Solvitas Sērdienes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Solvitas Sērdienes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Solvitas Sērdienes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Balsojums aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Vijas Videnieces atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu atbalstīja lēmuma projektu “Par Vijas Videnieces atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.

Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs balsojam par lēmuma projektu “Par Vijas Videnieces atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 3, atturas – 9. Lēmums pieņemts.

I.Šlesere.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Līdz ar to šī sadaļa ir izskatīta.

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”. Šajā sadaļā kā pirmo skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Pirmais lasījums. Komisija ir ierosinājusi atzīt šo likumu par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Šī likumprojekta iniciators ir Tautsaimniecības komisija, un šī iniciatīva ir balstīta uz Rīgas domes mums adresēto vēstuli. Paskaidrošu detaļās, kāpēc tas bija nepieciešams.

Tātad – redzot to, ka ir ļoti daudz privatizācijas pieteikumu, kad jāizskata, vai zemes gabals ir apbūvēts vai nav apbūvēts, ir nododams privatizācijai vai nav nododams privatizācijai, Rīga dome mūs jau gada sākumā lūdza pagarināt termiņu, līdz kuram drīkstētu tos izskatīt. Mēs atļāvām līdz nākamā gada beigām skatīt tos zemes gabalus, kuri ir neapbūvēti zemes gabali, bet līdz šā gada beigām – skatīt tos, kas ir apbūvēti zemes gabali. Nu, piemēram, ir tāda situācija, ka cilvēkam ir privatizēta vai pieder māja un zem šīs mājas ir zeme. Arī Ministru kabinetā šī procedūra ir atvieglota, un mēs uzskatījām, ka Rīgas domei šā gada laikā ir jātiek ar šiem privatizācijas jautājumiem skaidrībā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ Rīgas dome līdz šim brīdim ar šiem jautājumiem nav tikusi galā. Un, lai neradītu tādu juridisku precedentu, ka nākamā gada pirmajās dienās vai pirmajos mēnešos neskaitāmi privatizācijas pieteikumus iesniegušie cilvēki sāk vērsties administratīvajā tiesā, bet, kā mēs labi zinām, administratīvā tiesa jau šobrīd ir pamatīgi pārslogota… Tāpēc mēs komisijas vārdā aicinām atbalstīt to, ka Rīgas dome drīkst visa nākamā gada laikā izskatīt jautājumus arī par apbūvētiem zemes gabaliem, līdzīgi kā šobrīd par neapbūvētiem zemes gabaliem.

Bet kā papildu slogu tām pašvaldībām, kuras to darīs, jo tas neattiecas tikai uz Rīgu vien, mēs uzliekam to, ka reizi mēnesī tām ir jāziņo Saeimai, Tautsaimniecības komisijai, par to, kā šī privatizācija iet uz priekšu. Tāpēc komisija, šā likumprojekta autore, aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis.

Komisijas vārdā aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un to, kad mēs otrajā lasījumā skatīsim šo likumprojektu.

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Komisija savā vēstulē un arī es komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu tūlīt pat nekavējoties izskatīt arī otrajā lasījumā. Ja nav iebildumu, es lūdzu tā arī šobrīd darīt.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka deputātei Seilei ir iebildumi. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija kopā ar Agrārās, vides un reģionālas politikas komisiju izskatīja Rīgas domes priekšlikumus par termiņa pagarināšanu, bet Rīgas domes pārstāvji šajā sēdē izteica domu, ka apbūvētie zemes gabali varētu būt arī tie, uz kuriem ir nelikumīgas būves. Abu komisiju deputāti izteica savu izbrīnu un iebildumus, un es šaubos, vai tik tiešām normāli tiks piemērota visa šā gada laikā tā izvērtēšana. Man liekas, ka te steiga nav vajadzīga, mēs varam šo termiņu pagarināt arī pēc Jaunā gada.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Tātad, ja ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tiek skatīts arī otrajā, galīgajā, lasījumā, bet steidzamība mums jau ir piešķirta, tas nozīmē, ka mēs varam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – tātad noteikt to, kad mēs izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Dz.Zaķis.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien pulksten 20.20 un izskatīšana šodienas sēdē kā pēdējais jautājums.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 20.20 un izskatīšana – šodien kā pēdējais jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” ir, ja tā drīkst izteikties, standartlīgums starpvalstu attiecībās. Uz otro lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Komisijas viedoklis ir atbalstīt to otrajā un galīgajā lasījumā. Aicinu arī jūs piebiedroties komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatāmies dokumentu 3307B – “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Uz otro lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi. Visu priekšlikumu autors ir Juridiskais birojs.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 4. – ir Juridiskā biroja priekšlikums par spēkā stāšanās termiņu; ar to tehniski tiek precizēts šis izsludināšanas un spēkā stāšanās jautājums.

Sēdes vadītājs.

Un tas ir…

Dz.Rasnačs.

…atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to aicinām pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, aicinu balsot par to, lai Liepājas Olimpiskajam centram piešķirtu nacionālās sporta bāzes statusu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums izskatīts komisijā. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 16. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (dokumenta Nr.3340).

Otrajam lasījumam ir iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Vienu mirklīti! 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Lūdzu Saeimu – manus mīļos kolēģus – atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”. Izskatām to otrajā, galīgajā, lasījumā, jo ar jūsu lēmumu tas ir atzīts par steidzamu.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pavisam divi priekšlikumi, un abus priekšlikumus ir iesniegusi Juridiskā komisija.

1.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 3.punktu, tajā ietverot noteikumus, kādus mēs esam pieņēmuši arī Saeimas kārtības rullī, un līdz ar to vienādojot atlīdzību gan Saeimas deputātiem, gan arī no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem 2009.gadā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas attiecas uz likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Par Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem”, kas sagatavots izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu nav saņemti nekādi priekšlikumi vai papildinājumi. Komisija papildus ir izskatījusi šo dokumentu, ir uzklausījusi arī papildu informāciju no atbildīgajām ministrijām un aicina deputātus nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tajā iekļauti likumprojekti Nr.661 un Nr.696. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3503 – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka mēs sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam. Ā, nē… Jānis Šmits nevēlas debatēt.

Citam nevienam iebildumu nav? Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Tabūns. Tas nav ieguvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Es ierosinu par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, uzlikt naudas sodu nevis līdz 50 latiem, tātad varbūt no 1 santīma līdz 50 latiem, bet no 50 līdz 200 latiem. Dzīve ir pierādījusi, ka valsts valodas nelietošana ir ārkārtīgi bieži sastopama un sankcijas ir jāpalielina. Es, protams, neloloju cerības, ka, paaugstinot šo sodu, mēs tiksim galā ar šo parādību, ka nelieto latviešu valodu profesionālo pienākumu veikšanā, bet kompleksi, kā viens no līdzekļiem, tas noteikti palīdzēs.

Un es, apsteidzot notikumus, gribu sacīt Juridiskajai komisijai savā ziņā paldies, jo tā tomēr pārskatīja šo sodu un palielināja no 25 līdz 50 latiem. Es tomēr, kolēģi, iesaku jums atbalstīt manu priekšlikumu, kas ir šāds: palielināt no 50 līdz 200 latiem.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Jā, godātais Tabūna kungs! Es atbalstītu jūsu priekšlikumu, ja jūs mani pārliecinātu, ka ar šīs normas palīdzību varētu sodīt arī tos ministrus un deputātus, kuri nerunā valsts valodā, piemēram, sniedzot intervijas televīzijai, radio. Tad es tiešām balsotu, Tabūna kungs, “par”, jo uzskatu, ka tā ir pilnīga nejēdzība.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas guva pārliecinošu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšlikums vienīgi par naudas soda apmēra zemākās robežas paaugstināšanu no nulles līdz 25 latiem izskatās kā kompromiss, it īpaši ja to salīdzina ar tikko noraidīto deputāta Pētera Tabūna priekšlikumu – pacelt esošo naudas soda apmēru četrreiz. Tomēr, cienījamie likumdevēji, nav vērts uzskatīt mūs par muļķiem. Tabūna kungs Saeimā pārstāv apvienību TB/LNNK. Šo pašu apvienību valdībā pārstāv cienījamais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņa kungs, kura vadītā ministrija pēc paša ministra iniciatīvas iesniedza Ministru kabinetā šobrīd jau Saeimā apspriežamo likumprojektu. Viens partijas biedrs ar saviem priekšlikumiem izsaka neuzticību citam savas partijas biedram, atbildīgā komisija visus viņa priekšlikumus saskanīgi noraida un iesniedz savu priekšlikumu, kas uz šā dīvainā fona izskatās kaut cik civilizēti un humāni. Re, mēs arī gribējām, kā Eiropā, tomēr mūsu sabiedrības spiediens liek mums rūpēties par dzimtās valodas saglabāšanu. Mēs taču esam demokrāti. Mums ir jārēķinās ar vēlētāju viedokli. Kaut gan šie vēlētāji ir kādi daži simti profesionālu stukaču, kuri tikai pēdējā laikā sāka rakstīt sūdzības Valsts valodas centram, kad šis centrs bija nonācis cienījamā Bērziņa kunga paspārnē.

Salīdzinājumā ar pērno gadu aptuveni par 40 procentiem palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir neapmierināti ar valodas likumdošanas pārkāpumiem. Tā 15.decembrī laikrakstam “Telegraf” paziņoja Valsts valodas centra Kontroles nodaļas priekšnieks Antons Kursītis. To, ka skaitliski aug sūdzības par valodas likumdošanas pārkāpumiem, viņš izskaidro ar bezdarba pieaugumu. Pārsvarā jau sūdzas nevis par darba devējiem, bet viens darbinieks par citu.

Pēc viņa teiktā, Valsts valodas centram adresēto sūdzību skaits pieaudzis ne tikai salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet arī salīdzinājumā ar šā gada sākumu.

Pēdējo mēnešu laikā par Valsts valodas likuma pārkāpumiem signalizē daudz biežāk.

Lūk, arī Juridiskā komisija un Saeimas vairākums iesaistījās faktiski denunciāciju atbalstīšanā un starpnacionālā naida kurināšanas veicināšanā.

Šī Juridiskās komisijas “civilizētā” (pēdiņās) priekšlikuma būtība ir acīmredzama. Ja mēs to pieņemsim, tad valodas inspekcijas upuris vairs netiks sveikā ar brīdinājumu vien, bet gan obligātā kārtā tiks reāli sodīts.

Lūk, ko par šo tēmu raksta patiesi civilizētās pasaules pārstāvji, kuri ir spiesti rakņāties mūsu samazgās un mēslos.

Runa ir par Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību trešo – februāra – ziņojumu par Latviju.

Citēju: “Komisija prasa Valsts valodas likuma sabalansētu īstenošanu, dodot priekšroku konstruktīviem, neobligātiem pasākumiem, kas veicinātu latviešu valodas apguvi, saglabājot mazākumtautību valodu lietošanu. Komisija mudina Latvijas varas iestādes uz Valodas likuma līdzsvarotu īstenošanu, sevišķu uzmanību pievēršot cilvēktiesību principiem. Komisija stingri mudina Latvijas varas iestādes dot priekšroku konstruktīviem, uz brīvprātības principiem balstītiem pasākumiem, lai iedrošinātu krievvalodīgos iedzīvotājus mācīties un lietot latviešu valodu visos likumā noteiktajos gadījumos.” (Citāta beigas.)

V.Buzajevs.

Nu, bet mums, Saeimā, ir nevis eiropeiska, bet gan aziātiska komisija, nevis pret rasismu un neiecietību, bet par… Un šī komisija atņēma valodas inspektoriem pēdējo iespēju nodrošināt līdzsvaroto likuma īstenošanu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es atbalstīju arī iepriekšējo – Pētera Tabūna priekšlikumu.

Patiesībā ne jau soda bardzība ir svarīgākais, bet svarīgākais ir tas, ka likumdevējs demonstrē savu attieksmi pret šiem pārkāpumiem. Un, ja soda lielums tiek paaugstināts, nu, atbilstoši kaut vai mūsu inflācijai, lai sodi būtu kaut cik jūtami, es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā un pareizās politikas demonstrācija.

Man ļoti iepatikās Jāņa Lagzdiņa teiktais debatēs par iepriekšējo priekšlikumu. Un tā patiesībā ir ļoti laba doma, vienīgā nelaime, ka to aizliedz Satversmes 30.pants, pret kura grozīšanu Jānis Lagzdiņš pats ir vairākkārt balsojis. Proti, ka deputātu… nu, vismaz deputātu nedrīkst administratīvi sodīt bez Saeimas piekrišanas. Var būt, ka tiešām ir vērts atgriezties pie šīs normas revidēšanas. Es gribētu no šīs tribīnes izteikt atzinību tiem deputātiem un tiem ministriem – un tagad Mareks Segliņš arī ir piepulcējies tam pulciņam, Latvijas valsts amatpersonu pulciņam –, kuri ar saziņas līdzekļiem runā, atbilstoši deputāta vai ministra cieņai un pašcieņai, valsts valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Es atvainojos! Deputāts Rasnačs arī vēlas uzstāties.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, kolēģi, es nebūtu debatēs pieteicies, ja nebūtu Šadurska kunga košās runas. Taču jāsaka, ka “Pilsoniskās Savienības” svētā apņemšanās runāt tikai latviski tika lauzta 31.oktobra raidījumā “Zveja”.

Tā ka noskatieties šo raidījumu! (No zāles: “Rasnač, kurš tas bija?”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā arī deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs.

Nav ko piebilst. Komisijas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu, nesarunājieties starp tribīni un zāli! Rezultāti: par – 58, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Tabūns. Arī šajā situācijā tas nav atbalstīts, bet kaut ko līdzīgu ir akceptējusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim. Šadurska kungs, es saprotu, kavējas nākt uz tribīni.

Lūdzu – Pēteris Tabūns, nākamais debatētājs.

Šadurska kungs, jūs šobrīd datorā tiekat indicēts kā cilvēks, kurš pieteicies debatēm. Bet vārds – deputātam Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es iesniedzu šo priekšlikumu sakarā ar to, ka vēl aizvien sēdēs un citās darba sanāksmēs netiek nodrošināts tulkojums latviešu valodā. Daudzviet. Un mans priekšlikums ir paaugstināt šo sodu no 50 līdz 200 latiem. Šobrīd tas ir no… Tas šobrīd ir līdz 50 latiem, tas nozīmē – no 1 santīma vai no 1 lata līdz 50 latiem. Un, lai es nenāktu tribīnē sakarā ar savu – 6.priekšlikumu, atgādināšu, ka manis iesniegtais 6.priekšlikums ir par atkārtotu tulkojuma nenodrošināšanu sēdēs un citās darba sanāksmēs sodu palielināt no 200 līdz 500 latiem. Līdz šim tas bija no 50 līdz 100 latiem. Un es atkal izsaku pateicību Juridiskajai komisijai, jo, ja netiks atbalstīts mans priekšlikums, arī tad šeit tomēr, kā jau Šadurska kungs teica, ir pasperts solītis uz priekšu – sods ir palielināts. Atkārtotā gadījumā sods ir palielināts no 100 līdz 200 latiem, un tas jau ir labi.

Atbildot uz Lagzdiņa kunga sacīto, teikšu, ka būtu, protams, labi, ja deputāti un ministri (un ne tikai) it visur atbildētu masu saziņas līdzekļiem tikai un vienīgi latviešu valodā. Bet panākt to, protams, Lagzdiņa kungs, nav manos spēkos. Tas ir sirdsapziņas jautājums un attieksme pret savu valodu, pret latviešu valodu. Tā ka diemžēl tā tas ir. Es jau sen, sen, sen nerunāju vairs ar žurnālistiem krievu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis.

Kolēģi! Gribu paskaidrot, ka notikusi zināma alošanās. Balsojot par iepriekšējo priekšlikumu, mani tik ļoti satrauca Rasnača kunga no tribīnes paustā patiesībai neatbilstošā informācija, ka es apjukumā nospiedu nevis balsošanas pogu, bet mikrofona pogu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Šausmas!”)

Bet, Rasnača kungs, to nu gan vajadzētu atšķirt – “Pilsoniskās Savienības” deputātu no “Pilsoniskās Savienības” biedra. Un, ja nevar atšķirt, tad no tribīnes nevajag melot.

Bet šo priekšlikumu es atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Piebilstams ir vien tas, ka ir lūgums pēc tam deputātiem pārlasīt stenogrammā, ko viņi ir teikuši un ko viņi ir dzirdējuši. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Jā, bet jebkurā gadījumā būtu…

Dz.Rasnačs.

Komisijas vārdā es nevaru aicināt balsot “par”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Jā. Tātad runājam tomēr par priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 58, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu Juridiskā komisija formulēja pēc tam, kad bija uzklausīta Valsts valodas centra informācija, un, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsot!”) Ā, es atvainojos, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu, prasiet skaļāk! Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tabūns. Tas diemžēl arī nav atbalstīts. (No zāles dep. P.Tabūns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Tabūns prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

7.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija. Atkal maina sodus. Un, protams, tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

8. – deputāta Pētera Tabūna priekšlikums. Tika izvērtēts un uzklausīts Valsts valodas centrs. Komisija secināja, ka pagaidām vēl nav tāda stabila administratīvo sodu prakse izveidojusies, līdz ar to priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns.

Cienījamie kolēģi! Es iesniedzu priekšlikumu, lai palielinātu sodu, kā šeit rakstīts, – par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Jau virsraksts vien rāda, ka ir piemērojams stingrāks sods… stingrāks sods, es uzsveru, ne tikai simboliski no nulles vai viena lata līdz 250 latiem. Es piedāvāju par klaju necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu sodīt, sākot ar 150 latiem līdz 300 latiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izdebatēja un izvērtēja deputāta Tabūna priekšlikumus un atzina, ka pants par necieņu pret valsts valodu ir ieviests kodeksā nesen un, kā mūs arī informēja Valsts valodas inspekcija, vēl ne reizi nav praksē pielietots. Tieši tādēļ komisija neatrada nekādu pamatojumu tam, lai palielinātu šīs normas sankciju, kura vēl joprojām nav piemērota, un arī neuzskatīja, ka šajā gadījumā būtu nepieciešams papildināt šo pantu ar jaunu daļu.

Un tādēļ Juridiskā komisija aicina uztvert šo mūsu spriedumu ar izpratni un neatbalstīt ne 8., ne 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu. Balsosim par 8. – deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 58, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikums ir līdzīgs. To arī ir iesniedzis deputāts Pēteris Tabūns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Pēc būtības gan liekas, ka tas nav balsojams, bet principā balsojams ir jebkas. Balsosim par 9. – deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

10.priekšlikumu iesniegusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Broka, un tas precizē to kārtību, kuru mēs jau bijām pieņēmuši līdz tam – citos grozījumos Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka šo uzlikto sodu pārsūdzēšanas kārtību. Protams, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Broka, tas atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts un formulēts 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Un tad ir 13. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Ja mēs pielietotu pozitīvas metodes, mēs daudz vairāk panāktu valsts valodas lietošanu. Un jūs tā darītu, ja patiešām mīlētu un cienītu savu valodu. Ar negatīvām metodēm var tikai izraisīt pretestības garu cittautiešos, un bieži vien tas tā arī notiek.

PCTVL piedāvā mainīt jaunās kodeksa normas, kura paredz uzlikt naudas sodu par sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, spēkā stāšanās termiņu. Divu mēnešu termiņš, pēc PCTVL frakcijas viedokļa, ir nepieciešams, lai Ministru kabinets paspētu pārskatīt noteikumus Nr.130 – “Noteikumus par valodu lietošanu informācijā” – atbilstoši labas pārvaldības principam. Vārdu sakot, šie noteikumi arī ir tie paši normatīvie akti, uz kuriem dota norāde kodeksā.

Dāmas un kungi! Valsts valodas likums tika pieņemts tieši pirms 9 gadiem, un kopš tā laika tajā nekādi grozījumi netika ieviesti. Pats likums neuzliek nekādus ierobežojumus sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanai sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai lietot arī svešvalodu. Likuma 21.pantā tiesības noteikt, kad to var un kad nevar, tiek nodotas Ministru kabineta pārziņā. Šīs valsts iestāžu tiesības nosaka “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”, kurus mēs arī piedāvājam saskaņot ar labas pārvaldības principu. Īsumā. Tātad šie noteikumi paredz informēt krievu valodā tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem krievu valoda ir dzimtā, tātad apmēram 40 procentus valsts iedzīvotāju, tikai tajā gadījumā, ja rodas epidēmijas, ugunsgrēki un plūdi. Iestādes var informēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus arī par jebkuriem citiem savas darbības veidiem, piemēram, kā teikts anotācijā likumprojektam, par komunālo pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, jebkuros iespiedmateriālos; šos materiālus nedrīkst brīvi izvietot, bet tie ir jātur seifā un jāizsniedz krievvalodīgajiem pēc pieprasījuma, pie tam nepieciešams modri lūkoties apkārt, vai gadījumā nenāk valodas inspektors. Lūk, šo praksi arī tiesībsargs uzskata par neatbilstošu labas pārvaldības principam. Viņš bija atsūtījis Juridiskajai komisijai vēstuli, kurā piedāvāja vispār izslēgt no kodeksa šo naudas soda veidu. Kodeksa grozījumu otrajā lasījumā Saeima nebija atbalstījusi attiecīgo priekšlikumu. Tādēļ mēs arī piedāvājam virzīties no pretējās puses un uzdot Ministru kabinetam grozīt pašus noteikumus, lai atļautu brīvi un atklāti informēt krievvalodīgos gan par apkures tarifiem, gan par balsošanas kārtību vēlēšanās.

Šie noteikumi, kas pilnībā neatbilst veselajam saprātam, praktiski negrozītā veidā pastāv jau septiņarpus gadu. Un nevienam agrāk nebija radusies nepieciešamība uzlikt naudas sodu par to pārkāpumu.

Noteikumu piemērošanas pieredze demonstrē, ka tie pēc savas būtības nav izpildāmi tādās pilsētās kā, piemēram, Daugavpils, Krāslava, Ludza, un iestādes tos patiesi pārkāpj.

Kas tad no tā izriet? Ar veselo saprātu apveltīts cilvēks teiks, ka noteikumi būtu jāgroza. Valstsvīrs, kas uzskata, ka nevis viņam būtu jāpielāgojas realitātei, bet gan realitāte būtu jāpielāgo viņam, pieprasīs uzlikt naudas sodu par neizpildāmo noteikumu neizpildīšanu.

Dāmas un kungi, būsim taču reālisti un nobalsosim par PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedz pats aizliegums lietot krievu un citas valodas līdztekus latviešu valodai, publiski informējot iedzīvotājus, nedz naudas sodu uzlikšana par šī aizlieguma pārkāpšanu neatbilst ne tikai labas pārvaldības principam. Šis aizliegums, šie naudas sodi nav savienojami ar veselo saprātu.

Turklāt tie ir nesavienojami arī ar pašu Valsts valodas likumu. Saskaņā ar likuma 1.pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt:

pirmkārt, latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

otrkārt, latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

treškārt, tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;

ceturtkārt, mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas

un, beidzot, latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

Anotācijā grozījumiem kodeksā ir teikts, ka naudas sodi tiek ieviesti, lai neinformētu krievus par komunālajiem tarifiem.

Lūdzu, izskaidrojiet man, kādā veidā informācijas par komunālajiem tarifiem nesniegšana krievvalodīgo iedzīvotāju daļai ietekmēs latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā?

Atbilde ir acīm redzama. Nekādi neietekmēs. Visiem šiem aizliegumiem lietot krievu valodu nav nekāda sakara ar Valsts valodas likuma trim galvenajiem mērķiem.

Varbūt aizliegums informēt par komunālajiem tarifiem veicina latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē? Nu jā, ja jau visu Latvijas kultūrvidi var reducēt līdz kanalizācijai un atkritumu izvešanai, tad, protams, veicina.

Varbūt jūs ticat, ka naudas sodu uzlikšana par informācijas, kas vēsta par tarifu paaugstināšanos, izkāršanu krievu valodā veicina mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas, kā arī veicina ātrāku sabiedrības integrāciju?

Lūk, tāda ir situācija ar šo naudas sodu ieviešanu, pret ko gan tiesībsargs iebilst, gan Darba devēju konfederācija iebilst. Vienīgais arguments par labu šiem naudas sodiem ir tas, ka veselajam saprātam neatbilstoši Ministru kabineta noteikumi patiesi netiek ievēroti.

Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā šo noteikumu neatbilstība veselajam saprātam tika pilnā mērā noskaidrota, un tas tad arī kļuva par neapstrīdamu argumentu par labu PCTVL frakcijas priekšlikumam. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Klaužs vēlas kaut ko teikt? Nevēlas vairs. Vai deputāts Buzajevs vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nu, mēs vēl līdz 14.priekšlikumam neesam tikuši, jo referents par 14.priekšlikumu vēl nav sācis referēt.

Dz.Rasnačs.

14.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un tas arī, protams, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu brīnišķīgais kodekss tika papildināts ar tikpat brīnišķīgu pantu, kas paredz uzlikt naudas sodu darba devējam par to, ka viņš neiesniedz to darbinieku proskripcijas sarakstu, kuriem nepieciešama valodas atestācija. Gan Darba devēju konfederācija, gan mēs no Saeimas tribīnes un atbildīgajā komisijā jau daudzkārt bijām pauduši to, ko mēs šajā sakarā domājam. Otrajā lasījumā abas krievu frakcijas Saeimā nobalsoja par šī panta izsvītrošanu no likumprojekta.

Mūsu priekšlikums trešajam lasījumam ir daudz pieticīgāks – ieviest šo pantu spēkā nevis ar jauno gadu, bet gan no 1.augusta. Pamatojums šim priekšlikumam ir dzelžains, un jebkurā citā patiesi demokrātiskā parlamentā, izņemot mūsējo, visi būtu spiesti ņemt to vērā.

Cienījamie likumdevēji! Šobrīd apspriežamo jautājumu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.296, kas tiešām dod darba devējam tiesības sastādīt šo sarakstu. Tiesības, nevis pienākumus! 25.septembrī valsts sekretāru sanāksmē apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulē valsts valodas prasmes atestācijas kārtību. Tajos tiešām iekļauts pavisam jauns 7.punkts, kas skan sekojoši: “Darba devējs saskaņā ar profesiju klasifikatoru trīs mēnešu laikā no tā darbības reģistrēšanas dienas izveido savas institūcijas profesiju un attiecīgo amatu sarakstu.” Tātad tiesības pārveidojas par pienākumiem, bet tas nav spēkā esošs akts. Tas ir tikai projekts. Šo noteikumu projekta 64.punktā ir paredzēts attiecīgs pārejas noteikums: “Darba devējs, kura darbība reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuram saskaņā ar profesiju klasifikatoru nav izveidots savas institūcijas profesiju un amatu saraksts, veic šo noteikumu 7.punktā noteiktās darbības triju mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.”

Savukārt noteikumu 76.punktā ir teikts: “Noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.maiju.” Atskaitiet no šī 1.maija trīs mēnešus, un jums tieši arī sanāks 1.augusts. Tātad normatīvais akts, kas uzliek darba devējam par pienākumu iesniegt sarakstus, stājas spēkā tikai no 1.augusta, bet naudas sodus viņam uzlikt mēs grasāmies jau no 1.janvāra.

PCTVL frakcijas priekšlikums arī ir vērsts uz to, lai izskaustu šo nejēdzību, ka labā roka, tas ir, Saeima, nezina, ko dara kreisā roka, tas ir, Ministru kabinets. Visi vajadzīgie rakstveida pierādījumi tika iesniegti Juridiskajā komisijā. Bet tā noraidīja mūsu priekšlikumus, pie tam neminot nevienu vienīgu argumentu.

Gribētos dzirdēt šo argumentāciju Saeimas sēdē, jo ar to, ko mēs izklāstījām no Saeimas tribīnes, pilnīgi pietiek, lai jebkurš darba devējs pārsūdzētu tiesā viņam uzlikto naudas sodu un vēl pieprasītu no valsts prāvu naudas summu par morālā kaitējuma nodarīšanu.

Ja mūsu likumdošanas darbība paliks tādā pašā līmenī, kāds bija līdz šim, kā uzskatāmi demonstrē iepriekš minētais pants, tad nepietiks pat ar divkāršu PVN likmes paaugstināšanu, lai salāpītu caurumus valsts budžetā.

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē es brīdināju, ka nedrīkst skatīt šo likumprojektu pirms Ziemassvētkiem. Pirmkārt, tas neatbilst kristīgajām vērtībām, un, otrkārt, mēs griezāmies pie Valsts prezidenta ar lūgumu to neizsludināt, un Valsts prezidenta Kancelejai tad būtu jāstrādā svētku dienā.

Nu, ko jūs gribējāt, to jūs arī saņemsiet.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka Juridiskā komisija ir ļoti pamatoti noraidījusi šo priekšlikumu, turklāt noraidīšanas argumentācija ir jau vismaz no šīs tribīnes izskanējusi neskaitāmas reizes. Un tas ir ļoti žēl, ja iesniedzēji to nesaklausa.

Un nebūtu vērts nākt par šo priekšlikumu debatēt, bet mani Buzajeva kunga runā ļoti ieinteresēja viens termins, ko viņš lietoja. Buzajeva kungs teica “abas parlamenta krievu frakcijas”. Līdz šim politkorektā runā mēs esam vienmēr centušies izvairīties no šī termina un teikuši “kreisie” un tamlīdzīgi, kaut gan nacionālā jautājumā ir diezgan grūti šķirot labējos un kreisos. Man ir jautājums Buzajeva kungam. Viss skaidrs. PCTVL frakciju es turpmāk arī drīkstu publiskā runā saukt par “krievu frakciju”. Man ir jautājums: vai es drīkstu arī “Saskaņas Centra” frakciju saukt šādā vārdā?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs.

Nu, bija jautājums, būs arī atbilde. Bet tikai par lietas būtību, par mūsu frakcijas…

Sēdes vadītājs.

Bet mēs runājam par priekšlikumu.

V.Buzajevs.

… Par 14.priekšlikumu. Šeit ir runa, cienījamais Šadurska kungs, par cilvēku sodīšanu par spēkā neesošas normas pārkāpšanu. Tas ir absurds. Un saskaņā ar to ir nepieciešams pagarināt šo likuma spēkā stāšanās termiņu, un miers.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Rasnačs.

Un tad visbeidzot komisijas vārdā aicinu pieņemt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 22, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar reģistrācijas numuru 744), trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.3504 – likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Arī tas izskatāms trešajā lasījumā. Ir tikai trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Un, visbeidzot, 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Aicinu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar reģistrācijas numuru 744) trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms skatām nākamo likumprojektu, es informēju, ka saņemts 10 deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz izskatīta visa darba kārtība, bez pārtraukuma. (No zāles: “Jā! Jā!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Iebildumu nav. Turpinām bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”. Reģistrācijas numurs – 869. Trešajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi, jo tas ir precizējošs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

3.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina papildināt 165.pantu. Juridiskā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

Paldies.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” ziņo deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3507, “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums. Godājamie kolēģi! Dokuments izskatīts, vienbalsīgs Ārlietu komisijas atbalsts ir saņemts. Aicinu kolēģus nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā… Jā, ir viens Juridiskā biroja… nē… Ir viens priekšlikums. Kolēģi, šis priekšlikums… Godājamie kolēģi, es atvainojos. Ir viens priekšlikums, tas ir deputāta Kabanova priekšlikums. Kolēģi, šo priekšlikumu komisija ir vienbalsīgi noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais komisijas priekšsēdētāj! Jūs diemžēl maldinājāt Saeimu, jo nebija tā, ka komisija vienprātīgi manu priekšlikumu neatbalstīja. To atbalstīja deputāts Sergejs Mirskis. To viņš var apliecināt.

Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība starptautiskās operācijās jāierobežo ar Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Kāpēc es domāju, ka tā vajag darīt? Kad 1949.gadā tika dibināta NATO, bija visiem zināms 5.pants. 5.pants nozīmē, ka NATO valstīm jāiet palīgā saviem sabiedrotajiem gadījumā, ja viņi ir apdraudēti vai viņiem tiek rīkots uzbrukums.

Kas notiek tagad? Tagad NATO karo Afganistānā. Neviens Rietumu stratēģis pirms 20 gadiem nevarēja pat murgainā sapnī iedomāties to, ka Afganistānu okupēs tādas valstis kā Vācija, Francija un tā tālāk.

Bet šodien diemžēl Eiropas cilvēki mirst Afganistānā. Es nezinu, kāpēc tas notiek. Kam vajadzīga šī nabadzīgā, atpalikusī valsts, kura gadsimtiem ilgi dzīvo feodālismā un pastāvīgā terorā?

Es pētīju 20.gadsimta Afganistānas vēsturi un arī jums gribētu novēlēt noskatīties Mihaila Ļeontjeva filmu ar nosaukumu “Lielā spēle”. Tā ir daudzsēriju filma par Afganistānu. Un tur ir stāstīts par to, kā angļi un citi plānoja iekarot Afganistānu, bet viņiem tas neizdevās.

Man šķiet, ka ir pēdējais laiks apstādināt Latvijas dalību šajā bezjēdzīgajā operācijā. Afganistānas karš nevar būt pabeigts. Un mums vajag mūsu puišus atpakaļ uz mājām. Es domāju, jo ātrāk, jo labāk.

Tagad Latvija tērē Afganistānas operācijai vairāk nekā 5 miljonus gadā. Vai šī nauda nav vajadzīga Latvijas, piemēram, iekšējai drošībai? Mūsu policistiem?

Vakar, kā jūs zināt, nogalināti inkasatori, ja? Kāpēc viņiem nebija normāla bruņojuma, bruņuvestes? Viss tērēts šai afgāņu avantūrai. Šai afgāņu operācijai.

Man ir piedāvājums – pieņemt mūsu priekšlikumu, likvidēt Latvijas karaspēka bāzes Afganistānā un Latvijai īstenot tikai palīdzības akcijas NATO un Eiropas Savienības ietvaros.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Kabanova kungs jūs mēģina nedaudz maldināt. Viņa priekšlikuma būtība ir šāda. Sagatavotais likumprojekts saka, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros.

Tas nozīmē: ja Latvija ir starptautiskas organizācijas dalībvalsts, kurai ir apstiprināts attiecīgs mandāts, tad Latvija var piedalīties kādā no starptautiskajām operācijām.

Kabanova kunga priekšlikums pēc savas būtības ir sekojošs – viņš piedāvā šajā likumprojektā ierakstīt, ka Latvija, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās, tādējādi ierobežodams vispār… nu, līdz absurdam… līdz absurdam šo likumprojektu.

Kolēģi, komisija vienbalsīgi šo… laikam ne gluži vienbalsīgi, vienam deputātam balsojot “pret” un vienam “atturoties”, ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Es aicinu to noraidīt, kolēģi, un nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā, vispirms mums jābalso par priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 7, atturas – 11. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Ir laba ziņa – par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ir saņemti tikai trīs priekšlikumi.

Pirmais no tiem ir iesniegts no Ligitas Silaraupas – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres, daļēji ir atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.2, ko izstrādājusi atbildīgā komisija un līdz ar to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Un arī 3.priekšlikums ir Ligitas Silaraupas iesniegts priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt, tāpat kā šo likumprojektu, trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Es saprotu, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā tiek lūgts arī atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3517 “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības komisija saņēmusi un izstrādājusi 12 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts tikai daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas izstrādātajā 8.priekšlikumā. Tāpat kā 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. – atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums.

Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas izstrādātajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3518 – likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

4.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

7.priekšlikumu arī iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Nākamais priekšlikums ir pēc vairākām lapām – 8.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu iesniedza deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

10. – iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

11. – iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

12.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumā – 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

14.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

15. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs – paaugstināt divreiz valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu administratīvajai rajona tiesai. Priekšlikums parādījās pēdējā brīdī pirms trešā lasījuma. Nekāda pamatojuma šim priekšlikumam nav. Un nekādas sabiedriskās apspriešanas arī nebija.

Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka runa ir par Administratīvā procesa likumu, tātad par personas strīdu ar valsti. Un valsts gribētu, atņemot dažas personas tiesības, divreiz paaugstināt valsts nodevu, lai persona varētu to pielikumu apstrīdēt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribētu arī teikt, ka dažos citos likuma jaunajos pantos ir daudz tādu pašu brīnumu. Un, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs, PCTVL tomēr neatbalstīs šo likumprojektu kopumā.

Aicinu neatbalstīt 15. – tieslietu ministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

16. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

17. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 18.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 19.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20.priekšlikumu formulējis Juridiskais birojs. Komisijā tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs.

21. – arī sagatavojis Juridiskais birojs. Komisijā tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

22. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

23. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

25. – iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 26.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Un 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

29. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

30. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva Juridiskās komisijas priekšlikumā – 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es debatēšu par 32.priekšlikumu… jo 31.priekšlikums ir apvienots ar 32.priekšlikumu, es citādi nevaru…

Sēdes vadītājs.

Jā, jums ir tiesības debatēt, protams, jo tajā brīdī neviens neprasīja balsojumu. Jā, runājiet! Lūdzu!

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Es arī neprasīšu balsojumu.

Grozījumi izveido 191.¹ pantu – izveido jaunu metodi: “Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana”. Protams, tas ierobežo cilvēktiesības – Satversmē nostiprināto tiesas pieejamību ikvienam. Jāuzsver, ka nav nekādu objektīvu, neitrālu pētījumu, ka traucējošie pieteicēji ir nodarījuši kādu kaitējumu tiesu sistēmai, lai traucētu citu personu tiesībām. Drīzāk personu tiesības, manuprāt, traucē mazais tiesnešu skaits administratīvajā rajona tiesā. Tādēļ tiesas sēdes nozīmē, piemēram, uz 2010.gadu.

Vienīgo viedokli ir izteikusi senatore Jautrīte Briede izdevuma “Latvijas Universitātes Raksti” 74.numurā šogad. Citēju: “Uz tiesu persona parasti nāk, ja tai ir nobriedis nopietns vai principiāls strīds ar valsts pārvaldes iestādi. Dažkārt personām, kas vēršas tiesā ar daudziem pieteikumiem, piemīt garīga rakstura saslimšana.”

Kolēģi! Tiesības uz taisnīgu tiesu paredz Satversmes 92.pants, un tikai vienas tiesneses viedoklis nav pietiekams pamats, lai tās atņemtu.

Kolēģi, es gribu izteikt lielu uzslavu Juridiskajai komisijai, kura uzklausīja manus, opozīcijas deputāta, argumentus, ka piedāvātie kritēriji ir pārāk plaši. Proti, bija vajadzīgi tikai divi apstākļi: pieteikums ir acīmredzami nepamatots, un šā paša pieteicēja iesniegtos citus pieteikumus vairākkārt, proti, divreiz atteikts pieņemt vai tie noraidīti. Ar šiem kritērijiem tiek piešķirta mūža diskvalifikācija.

32.priekšlikums šo normu mīkstina, tāpēc es to atbalstu. Kādi ierobežojumi būs tiesai, šo normu piemērojot? Tiesneši drīkstēs atteikties pieteikumus pieņemt tikai tad, ja kumulatīvi iestāsies trīs apstākļi.

Pirmais. Pieteicēja pieteikumi pēdējo triju gadu laikā vismaz divreiz noraidīti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai arī vismaz par diviem pieteikumiem stājies spēkā kasācijas instances lēmums, ka tie nav izskatāmi nekādā tiesā.

Šeit nav ietverami gadījumi, kad administratīvo tiesu sistēma norāda, ka jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Otrais apstāklis. Pieteikums ir acīmredzami nepamatots.

Trešais apstāklis. Šis pieteikums neskar Satversmē noteiktās un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fiksētās pamattiesības un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās cilvēktiesības, jo to aizstāvēšanu, vēršoties tiesā, nedrīkst ierobežot.

Ļoti svarīgs ir jautājums par acīmredzami nepamatotu pieteikumu. Lai pieteikumu atzītu par acīmredzami nepamatotu, ir jāiestājas vismaz trim kumulatīvajiem nosacījumiem.

Pirmkārt. Pieteikumā nav nevienas atsauces uz tiesību normām.

Otrkārt. Pieteikums neskar ne administratīvo procesu, ne valsts tiesības.

Treškārt. Pieteicēju prasījumi atbilst šķietama prettiesiskuma jēdzienam.

Gribu lūgt jūs atbalstīt Juridiskā biroja izstrādāto 32.priekšlikumu un uzsvērt, ka šo normu tiesas drīkstēs izmantot ļoti šauri, tikai attiecībā uz senatores Jautrītes Briedes minētajiem ļaudīm, kam ir garīga rakstura saslimšana, taču tāda, kas neļauj atņemt rīcībspēju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Neuzstāj. Līdz ar to tas nav balsojams. Deputātiem nav iebildumu, balsojums netiek pieprasīts.

Turpinām ar 33. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

33.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

34.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

35.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

38. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

39. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Es izlaidu, jā?

Sēdes vadītājs.

Man liekas, ka jūs vienu izlaidāt.

Dz.Rasnačs.

Jā, es atvainojos. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atbalstīts, jā.

Dz.Rasnačs.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

45.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 46.priekšlikums atbalstīts, to iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

47. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

48. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 50.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisijā atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

51. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

52. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

53. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

54. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 23, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

55. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu… (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītājs.

Es nesapratu… Kur ir problēma? Es atvainojos! Lai Saeima būtu lemtspējīga, ir jābūt vairāk nekā pusei, mums šobrīd ir balsojuši 52 deputāti. Būsim korekti un nekavēsim lēmumu!

Turpinām!

Dz.Rasnačs.

55. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

56. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Savukārt 57. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

58.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija un pati, protams, arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

59.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Divi pēdējie priekšlikumi. Deputāts Jānis Dukšinskis iesniedza priekšlikumu, ko komisija neatbalstīja, jo secināja, ka tās problēmas, kuras minējis Dukšinska kungs, vairāk būtu attiecināmas uz kriminālprocesa problēmām nekā uz šā likumprojekta būtību un nav saistāmas ar administratīvajām tiesām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Un 61. – deputāta Šadurska priekšlikumu – komisija arī neatbalstīja. Uzklausīja ministriju… ministrijas pārstāvjus un secināja, ka ministrija ir gatava jau ar 1.janvāri šīs būtiskās pārmaiņas īstenot, ņemot vērā arī to, ka amatos ir apstiprināta vesela virkne administratīvo tiesnešu, kuri strādās reģionos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” trešajā lasījumā, dokuments Nr.3521. Pavisam saņemti 64 priekšlikumi, kuri visi ir atbalstīti.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 18.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 19. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 25. – Juridiskā biroja priekšlikums –, kolēģi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis 26. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 27.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un arī 30. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

31.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 32. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Un 34. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

35. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 36. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

37.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 38. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

39. – arī Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Visbeidzot 40. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Kolēģi, 41.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 42. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 43. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 45. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 46. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un 48. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 49. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un 50. – Juridiskā biroja priekšlikums –, paldies Dievam, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

52. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 56. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

57.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 58.priekšlikums, ko mums iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Un arī 59. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

62. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 63. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 64.priekšlikumu, kas ir pārejas noteikumi, kuri nosaka atsevišķu pantu spēkā stāšanās datumus un kurus ir iesniedzis Juridiskais birojs, kolēģi, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar izskatāmo dokumentu Nr.3451. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt šā gada 23.decembri.

Sēdes vadītāja.

23.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi! Skatīsim grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Likumprojekta vienīgais mērķis ir nodrošināt Eiropas direktīvas iestrādi, kas, veicot apdrošināšanu, liedz – es gan nezinu, kā to var izdarīt, – diskrimināciju pēc dzimuma pazīmēm.

Bet direktīva paliek direktīva, tāpēc es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Nākamā gada 8.janvāris.

Sēdes vadītāja.

2009.gada 8.janvāris. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi!

Pirmajā lasījumā mēs izskatīsim grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”. Tie tāpat ir saistīti ar kādu Eiropas Savienības direktīvu, kuras iestrādes termiņi jau ir beigušies. Un tāpēc komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 34, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 13, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.

K.Leiškalns.

2009.gada 15.janvāris – priekšlikumiem un 29.janvāris – izskatīšanai sēdē.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks un izskatīšanas diena ir noteikti.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.decembris.

Sēdes vadītāja.

Vēlreiz, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

23.decembris.

Sēdes vadītāja.

23.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Aicinu likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemt pirmajā lasījumā. Konceptuāli jūs, kolēģi deputāti, tikāt informēti par šā likumprojekta koncepciju. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir jāpieņem. Šī koncepcija ir pareiza, taču domāju, ka deputāti, kas iesnieguši šo likumprojektu – Lagzdiņa kungs, Ābiķa kungs, Kučinska, Spurdziņa un Leiškalna kungi – aicinu šos kungus nedaudz ieklausīties –, nav ņēmuši vērā dažus apstākļus, kuri būtu cienījamiem iesniedzējiem un citiem mums, kolēģi, noteikti jāapsver, iesniedzot priekšlikumus otrajam lasījumam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ņemsim!”)

Proti, šis likumprojekts ir ļoti vienkāršs – tiešās pārvaldes iestāžu atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, atļaut savienot savu amata vai darba pildīšanu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darbiem citās minētajās iestādēs. Norma ir ļoti pareiza. Taču no anotācijas mēs redzam, ka konsultācijas nav notikušas, un varbūt šo konsultāciju trūkuma dēļ es ierosinu padomāt par problēmu, ko darīt dažu specifisku profesiju pārstāvjiem, tādiem kā… kolēģi, ieklausieties, lūdzu… būvuzraugi, arhitekti, konstruktori, santehniķi, tāmētāji, mērnieki, apkopēji, grāmatveži, kuru darba specifika ir saistīta ar darba attiecībām ar plašu klientu loku, no kuriem noteikti vairāk nekā trīs var gadīties valsts vai pašvaldību institūcijas.

Piemēram, godātie kolēģi, ko darīt klavieru skaņotājam? (No zāles dep. J.Šmits: “Nezinu!”) Jo klavieru skaņotājs nevar nopelnīt sev iztiku, skaņodams klavieres tikai trijās mūzikas skolās, kas parasti ir valsts vai pašvaldību institūcijas.

Šajā gadījumā klavieru skaņotājam ir vai nu, pārkāpjot likumu, jāformē dokumenti uz citu personu, vai jāignorē šī likuma norma, līdz ar to nonākot kaut kādā “pelēkajā zonā”, kas patiesībā, es domāju, nav bijis likuma iesniedzēju mērķis. Tāpēc, kolēģi, vienkārši strādājot ar šo likumprojektu turpmāk, es iesaku par šīm dažām specifiskajām profesijām padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Artis Kampars.

 

(No zāles dep. J.Šmits: “Pilnmēness beidzās!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Tāds dīvains likums ar it kā ļoti labu un saprātīgu jēgu, jo tā tematika, par kuru mēs jau vairākus mēnešus runājam, ir, ka valsts pārvaldes izdevumus vajag mazināt un šos daudzos, it kā paralēlos darbus vajag mazināt.

Apspriests likums – ne vairāk kā divi papilddarbi, bet likuma 2.punkts… Kāda dīvaine raksta tā: “Nu, un ja tomēr Kabinets atļauj, varam strādāt arī vairāk.” Nu, latviski – jā! Latvijas Saeimas un Latvijas domāšanas veidā tad to var tulkot ļoti vienkārši: nu, ja jūs tā labi palūgsieties, tad Kabinets nolems jums arī 10 darbiņus atļaut vai 20, a varbūt arī vairāk…

Tā ka, kolēģi, šis ir, manuprāt, viens tipisks priekšlikums, kurā it kā ar vienu roku mēs darām kaut ko labu, kā te visi prasa, bet ar otru roku maziem, maziem burtiņiem rakstām, ka Kabinets tomēr varēja izdarīt izņēmumus.

Atbalstīsim! Virziens ir pareizs, bet, kolēģi, otrajā lasījumā noteikti ir kategoriski jāprecizē. Nevar būt tā, ka atkal kādam ir lemšana – atļausim vairāk, atļausim mazāk kādam… Tagad ir iespēja to darīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Lagzdiņa kungs? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tātad tie, kuri uzstājās debatēs, runāja par 4 jautājumiem.

Pirmais. Bija variants likumprojekta autoriem Valsts pārvaldes iekārtas likumu papildināt ar īpašu nodaļu, kas, protams, kā to ierosināja tātad Šadurska kungs, detalizētāk reglamentētu vēl papildu situācijas un gadījumus, lai nebūtu problēmas atsevišķu profesiju pārstāvjiem, bet, ja, kolēģi, jūs esat izlasījuši Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tad jūs droši vien būsiet ievērojuši, ka minētais likumprojekts ir ļoti konceptuāls un runā par lieliem… ja tā varētu teikt, tādiem nu, gandrīz konstitucionāliem jautājumiem. Un tādējādi nebūtu īstā vieta Valsts pārvaldes iekārtas likumā detalizēti runāt par atsevišķu profesiju ierobežojumiem vai kādiem citiem noteikumiem, kam vairāk būtu vieta Ministru kabineta noteikumos.

Un šeit debatēs izskanēja divi pretēji viedokļi.

Pirmais debatētājs, Šadurska kungs, norādīja uz to, ka varētu būt atsevišķas profesijas vai amati, kurus ieņem strādājošie šajās iestādēs, bet kuriem šādi ierobežojumi, kādi ir paredzēti tātad 96.panta pirmajā daļā, būtu pārāk bargi.

Protams, mēs apzināmies, ka šīs profesijas un amati ir ļoti daudzi un dažādi, un tādējādi ir tieši tas, ka šajā pantā ir otrā daļa, kas dod tiesības Ministru kabinetam atsevišķām profesijām vai amatiem noteikt papildu ierobežojumus vai papildu atvieglojumus, pret ko, manuprāt, nepamatoti iebilda Kampara kungs.

Kas attiecas uz konsultācijām. Protams, tās notiks, tādēļ arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami garš.

Faktiski tā bija visa mana informācija par to, ko komisijā runāja, sagatavojot pirmo lasījumu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.janvāris.

Sēdes vadītāja.

13.janvāris – nākamajā gadā. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklāju debates.

Pirmais debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mums ir divas iespējas: vai nu ātri beigt savu darbu, vai tomēr strādāt ar atbildības izjūtu. Es kaut kā par otro…

Šā likumprojekta ideja ir ļoti līdzīga, ļoti apsveicama, ļoti pareiza un attiecas tikai uz valsts amatpersonām.

Tātad runa ir atkal par iespējām savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darba veikšanu citā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja tas nerada interešu konfliktu, un tā tālāk.

Kolēģi! Norma ir ļoti pareiza, un, lasot šo normu, mums uzreiz nāk prātā nu tie dāsni atalgotie politierēdņi, kas, šķiet, prot visu, jo var strādāt visās jomās. Šķiet, ka viņi prot arī diennakti pastiept divreiz garāku, jo šo jomu ir ļoti daudz un amatu ir ļoti daudz. Bet likuma norma tomēr ir norma, kas mums ir jālasa burtiski.

Tāpēc es runāšu par to jomu, kuru pārzinu un kur es atkal godājamiem likumprojekta iesniedzējiem iesaku pārdomāt par izņēmumiem un labojumiem uz otro lasījumu. Proti, runa ir par akadēmiskajām aprindām. Universitātes rektors, Zinātņu akadēmijas prezidents, prorektors, dekāns – visi ir amatpersonas. Rektors, nu var teikt, ex oficio ir arī Senāta loceklis. Rektors ir, pirmkārt, profesors, kas ir viens amats; otrkārt, rektors, kas ir otrs amats; treškārt, viņš ir Senāta loceklis, kas ir trešais amats. Tātad – jau viss! Piedevām viņš ir noteikti savā nozarē Ekspertu komisijas eksperts. Viņš acīmredzot ir Akadēmiskās informācijas kvalitātes novērtēšanas centra eksperts. Viņš ir zinātniskās tēmas vadītājs grantā. Tie ir daudzi amati!

Es nepaslinkoju un izrakstīju no amatpersonu deklarācijām: Juris Ekmanis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; 12 amati. Un tie visi ir administratīvi amati. Bet, godātie kolēģi, tie ir absolūti nepieciešami!

Elmārs Grēns – Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs; seši amati.

Mārcis Auziņš – rektors; septiņi amati.

Indriķis Muižnieks – prorektors; astoņi amati…

Nē, kolēģi, es nolasīšu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Atbalstīsim! Atbalstīsim!”) kaut vai Mārča Auziņa amatus! Līdz ar to es domāju, ka ne tikai zinātnes un akadēmiskajās aprindās, bet arī ļoti daudz kur citur, kur šīs personas ir amatpersonas, šī amatu veikšana ir neatraujami saistīta ar profesionālo darbu. Ir vienkārši jāparedz grozījumi uz otro lasījumu!

Bet norma ir ļoti laba. Paldies iesniedzējiem! Es jūtu, ka viņi domā valstiski. Un darīsim to, tikai darīsim to precīzi!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas ko piebilst? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nevajag piebilst, lūdzu!”) Nē… Lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Kolēģi Šadurski! Lasīsim, lūdzu, likumu!

Tātad 6.panta otrā daļa tiek piedāvāta šādā redakcijā: “Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu…”, tajā skaitā jūsu nosauktajiem “…ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darba veikšanu citā valsts vai pašvaldību institūcijā…” Tas nozīmē, ka Latvijas Universitātē jūsu nosauktās amatpersonas var ieņemt tos amatus, ko jūs minējāt. Jo tā ir tā pati iestāde. Tad runa ir par citu – turklāt runa ir par valsts vai pašvaldību iestādēm. Citā augstskolā jūsu minētie cilvēki var būt amatpersonas jebkādā amatā… (Starpsauciens no zāles.) Tieši tā! Es aicinu, kolēģi, ņemt to vērā, jo tas, ko teica Šadurska kungs, ir ievērots, šo likumprojektu sagatavojot.

Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vēlos norādīt deputātam Šadurskim, ka debates ir slēgtas. Debates ir beigušās. Lagzdiņa kungs runāja komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Arī 13.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 13.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

Kā nākamo skatām likumprojektu “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri grūti strādājot, ir sagatavojusi otrajam lasījumam minēto likumprojektu. Pavisam jūsu izvērtēšanai iesniegts 61 priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir akceptēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Vienbalsīgi atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī akceptēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta pirmo daļu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 3.pantu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

Arī nākamais – 8.priekšlikums –, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir akceptēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir guvis atbalstu, protams, komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts. Aicinu to darīt arī kolēģus deputātus.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Juridiskā biroja 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret šiem priekšlikumiem.

J.Lagzdiņš.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Juridiskā biroja 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. …

Sēdes vadītāja.

Lagzdiņa kungs, mēs varam izskatīt reizē tikai tos priekšlikumus, kas attiecas uz vienu pantu.

J.Lagzdiņš.

Paldies, sēdes vadītājas kundze, par aizrādījumu! Tātad 20., 21. un 22.priekšlikums ir atbalstīti…

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos, nav atbalstīts. Es atvainojos, kolēģi deputāti!

Sēdes vadītāja.

Tātad precizējam: 20. – atbalstīts. 21. – nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

21. – nav atbalstīts. 22. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

Arī 24. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

25., 26., 27. – Juridiskā biroja priekšlikumi par 11.pantu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

Arī 28. un 29. – Juridiskā biroja priekšlikumi par 12.pantu – ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

31., 32., 33., 34., 35., 36. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

Arī nākamais – 37. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 38. – Juridiskā biroja priekšlikums – akceptēts komisijā...

Sēdes vadītāja.

Nav atbalstīts, kā redzams šeit.

J.Lagzdiņš.

Es atvainojos!

Sēdes vadītāja.

Tātad 38.priekšlikums nav atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums – akceptēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

41. – arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

42. – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

43. – ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

44. – arī guvis atbalstu atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

47. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Turklāt redakcionāli precizēta norma.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā, kolēģi deputāti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

55. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Nākamais, godātie kolēģi, priekšlikums ir tabulā diezgan tālu uz priekšu, proti, 32.lappusē.

56. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

57. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 27.panta trešo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

58. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

59. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir, protams, akceptēts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 60., priekšpēdējais, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Un visbeidzot 61. – komisijas priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu pieņemt tātad otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.janvāris.

Sēdes vadītāja.

16.janvāris nākamajā gadā. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

J.Lagzdiņš.

Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu! Īpaši liels paldies par atbalstu kolēģim deputātam Bērziņam!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”, kuros ir apstiprināta Rāznas nacionālā parka robežu shēma atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam.

Nu jau likvidētās Vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Komisija beidz savu darbu tikai ar 1.janvāri.

Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 16.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts, kuru mēs izskatām, ir likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei!

Šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējie par šo pašu tēmu, ko mēs skatījām, un arī nākamie četri ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu iestrādi nacionālajā likumdošanā. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kāds numurs direktīvai?”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Paskatieties anotācijā!

Sēdes vadītāja.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

K.Leiškalns.

Es nolasīšu visu anotāciju…

Sēdes vadītāja.

Leiškalna kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Tā bija regula!”)

Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

8.janvāris ir nākamajā jeb 2009.gadā.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 8.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts pirmajam lasījumam ir nodots sakarā ar direktīvas, kuras numurs ir ierakstīts jums izdalītajā anotācijā, iestrādi attiecīgajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

2009.gads, 8.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 8.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Arī šis likumprojekts saistīts ar direktīvu – ar ne vienas vien direktīvas – iestrādi, jo, vienu direktīvu grozot, nacionālajiem likumdevējiem ir jāmaina daži panti likumā, ko mēs arī darām.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

2009.gads, 8.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 8.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu, kura mērķis ir iestrādāt likumā tās Eiropas Savienības direktīvas, kas groza procedūras noteikumus un vērtēšanas kritērijus, un prasa to darīt arī nacionālajiem likumdevējiem.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 2009.gada 8.janvārim.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 8.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labvakar, godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs 3546, – “Grozījums Ārstniecības likumā”. Grozījuma iniciators ir Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas galveno ārstu sabiedrība.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi uzlabot ārstniecības pakalpojumu pieejamību, un tas uzlabos medicīniskos pakalpojumus iedzīvotājiem. Uz doto brīdi likums neparedz iespēju nepiemērot ārstniecības personām likumā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku. Saņemti pozitīvi atzinumi no Labklājības ministrijas, no Veselības ministrijas, no Finanšu ministrijas un arī no atbilstošās arodbiedrības.

Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

V.Orlovs.

2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 16.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējās caurlūkošanas pārcelšanu no 2008.gada 18.decembra sēdes uz 2009.gada 26.februāra sēdi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, cienījamie kolēģi, lūdz pārcelt otrreizējo caurlūkošanu likumam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” no šā gada 18.decembra sēdes uz 2009.gada 26.februāra sēdi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par piedāvāto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja savā sēdē. Šis likumprojekts tika saņemts no valdības sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu, kas nosaka, ka uz ieslodzītajiem, kuri piedalās resocializācijas programmās un strādā, ir attiecināmas tādas pašas tiesības, kādas ir noteiktas darba likumdošanā, – piecu dienu darba nedēļa un arī apmaksāts atvaļinājums –, ja viņi izpilda šos pienākumus.

Komisija pēc diskusijām, balsojot par šo likumprojektu, to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs pirmais runās deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka debates komisijā bija diezgan vētrainas. Un jāņem vērā, ka šāds formulējums, ka arī ieslodzītajiem, kuri piedalās darbā, pilda, tā sakot, darba terapiju, ir šīs tiesības. Izpratnes par šo jautājumu nebija, kaut arī likumprojekts ir Tieslietu ministrijas sagatavots.

Es domāju, ka viņi tā īsti nespēja pārliecināt komisijas locekļus. Bet, ņemot vērā, ka tas ir Satversmes tiesas spriedums, es uzskatu, ka būtu pilnīgi nepieņemami nepildīt šo tiesas spriedumu, bet šinī gadījumā būtu pareizi šo likumprojektu virzīt pirmajā lasījumā un pēc tam pie šā likumprojekta rūpīgi piestrādāt, lai izpildītu mūsu valstī pieņemtu lēmumu, kurš faktiski ir neapstrīdams.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Paldies, kolēģi!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2009.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” paredz noteikt kārtību, kādā kontrolējama civilās aizsardzības prasību ievērošana. Tāpat paredz arī to, ka plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem bez maksas jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudēm. Likumprojekts paredz uzdot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam koordinēt civilās aizsardzības mācību organizēšanu valsts un reģionālajā līmenī, saskaņojot ar ministrijām un attiecīgo iestādi, kas rīkos mācības, mācību vadītāju, mācību līmeni, norises formu un mērķi.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, un es komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums. Likuma grozījumu mērķis ir padarīt dokumentu iesniegšanas procedūru ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku, iesaistot tajā ieinteresētās augstskolas. Šo grozījumu rezultātā attiecīgos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs iesniegt pašas augstskolas. Tie nebūs jāpārsūta no attiecīgo valstu un Latvijas Republikas vēstniecībām uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un atpakaļ. Augstskolas varēs savlaicīgi iesniegt pilnībā nokomplektētu nepieciešamo dokumentu paketi uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Komisija šo projektu izskatīja un lūdz Saeimu konceptuāli atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti vēlas debatēt par likumprojektu.

Pirmais debatēs runā deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Man ir tikai viens lūgums – ņemot vērā augstskolu darba specifiku un to, ka jāsāk rekrutēt jaunos potenciālos studentus ārzemēs, vajag ļoti raiti virzīt šā likumprojekta izskatīšanu gan komisijā, gan pēc tam arī Saeimā… (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Šodien!”) Nē, šodien ne, bet janvārī!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam – 2009.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3459 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Atbildīgā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajā lasījumā.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītāja.

12.janvāris nākamajā gadā. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Banku pārņemšanas likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” mums ir 20 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

3. – par ārkārtīgi nozīmīgu tēmu ir Juridiskā biroja korektais precizējums likumprojektā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums par to, kā notiek banku pārņemšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

6. – atbildīgās komisijas ierosinājums izslēgt no likumprojekta 4.panta ceturtās daļas vārdu “personiskā”; tas ir tikai redakcijas sakārtošanai un pārpratumu novēršanai.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums par sarunām ar banku vai tās akcionāriem. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums… šis ir ārkārtīgi nozīmīgs priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi. Runa ir par to, kas notiek piecu dienu laikā pēc pārņemšanas sarunām ar akcionāriem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

10. – par šo pašu pantu un tēmu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Par 7.pantu ir 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

13. – par likumprojekta debatēs pieminēto 8.panta pirmo daļu. Tas ir juridiski korekti sakārtots un guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

14. – par 8.panta otro daļu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Strādājam visu laiku pie 8.panta.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Par 9.panta otro daļu ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu. Tas ir ļoti svarīgs papildinājums par akcionāru sapulces sasaukšanu. Atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

19. – Juridiskais birojs piedāvā pārejas noteikumos tēmu par to, kas ir jāizdara Ministru kabinetam citos likumos līdz šā gada 1.martam. Tas ir iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt… Es atvainojos! Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es varētu vēlreiz atkārtot visu to argumentāciju, ko lietoju līdz šim. Es joprojām esmu pārliecināts, ka šis likums ir juridiski absurds, un tas, ka Saeima šovakar varētu nebalsot par šo likumu, aiztaupītu mums to kaunu, ko mēs varam prognozēt jau rīt. Un, proti, ir pilnīgi skaidrs, ka vadošās Zviedrijas un Dānijas biznesa avīzes rīt, varbūt parīt iznāks ar virsrakstiem – “Latvijā tiek nacionalizēti zviedru, dāņu ieguldījumi!” Tas būs “lielisks” (pēdiņās) signāls jebkuram ārvalstu investoram, kurš vēl domā, vai Latvijā atstāt ārvalstu ieguldījumus vai to nedarīt.

Jā, mēs tagad runājam par to, kā šo kaunu novērst un kāds tam ir iemesls, kāds tam ir pamatojums. Tas te ir ierakstīts… Tas te ir ierakstīts. Jums nav, dārgie kolēģi, jābalso šodien steigā, jo līdz 1.martam vienalga ir jāgroza visi tie pārējie likumi, kas ir saistīti ar šo likumu; proti, ir jāgroza likums “Par bankām”, kā minimums ir jāgroza Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums, ir jāgroza virkne vēl citu likumu, lai šis likums nenonāktu pretrunā ar tiem likumiem. Ja kāds šo likumu uzskata par speciālo likumu, kuru varēs izmantot tāpat vien, tad tas tā nav.

Es aicinu tāpēc noraidīt gan šo priekšlikumu, gan likumu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Es vēlos tikai pateikt, ka “Pilsoniskā Savienība” šo likumu neatbalstīs tāpēc, ka tā steiga, ar kādu šis likums tika izdzīts cauri Saeimai, ir nepieņemama. Un šā likumprojekta kvalitāti simbolizē tie 17 priekšlikumi, kurus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, lai to uzlabotu.

Es brīnos par to, ka valdība šādu likumu ir varējusi pieņemt un ka pie šā likuma ir strādājis valdības juridiskais dienests. Man liekas, visburvīgākā muļķība ir ierakstīta 2.priekšlikumā: “Ierosinām vārdus “trešajās valstīs”…” (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet tas ir labots!”) Kas tās par trešajām valstīm? Šī terminoloģija jau vismaz desmit gadus nepastāv.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Šajā vēlajā vakara stundā… Pirms pāris dienām man prasīja, vai šogad ir piedzīvots brīnums, un es to nevarēju atcerēties vairāku gadu garumā… Tagad man ir jāsaka, ka es gan esmu piedzīvojusi brīnumu. Esmu dažādos laikos bijusi gan Latvijas Universitātes Senātā, gan citās institūcijās, bet pirmo reizi dzīvē man gadās redzēt, ka kādu likumu augstākajā valsts vietā pieņem… Štokenberga kungs vai Pabrika kungs jau jautāja: cik deputāti ir izlasījuši šo likumprojektu? Es varu pateikt, ka šis likumprojekts…

Sēdes vadītājs.

Es ļoti atvainojos, bet jārunā ir par 19., 20.priekšlikumu…

J.Kursīte-Pakule.

… man nebija iesniegts… Un tad, jā, mans priekšlikums… Jā, es pateikšu…

Sēdes vadītājs.

Jārunā nevis par jūsējo, bet par 19. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir iekļauts 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Kursītes kundze, neuztveriet to personiski, bet Saeimas kārtības rullis...

J.Kursīte-Pakule.

Un ir priekšlikums, ka šajā vēlajā vakara stundā omulīgais Leiškalna kungs varētu nobalsot visu vietā un pozīcija varētu vētraini aplaudēt.

Sēdes vadītājs.

Es tomēr gribētu atgādināt, ka, neskatoties uz visu, Saeimas kārtības rullis reglamentē Saeimas darbu gan agri no rīta, gan vēlu vakarā, gan visos pārējos diennakts laikos, kad Saeima strādā.

Nākamajam vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Mēs nevaram atbalstīt šo likumprojektu ne pirmajā, ne otrajā lasījumā (No zāles: “Par priekšlikumu!”), ne arī šos piedāvātos labojumus...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu runāt par priekšlikumiem!

A.Pabriks.

Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc mēs šos priekšlikumus nevaram atbalstīt.

Tāpēc, ka pirmām kārtām man ļoti gribētos šeit redzēt mūsu finanšu ministru Ati Slakteri, bet padomājot es nācu pie slēdziena, ka…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A.Pabriks.

… ka varbūt ir labāk, ka viņa šeit nav. Es vēlos paskaidrot, kāpēc es viņu nevaru atbalstīt. Es vēlos paskaidrot, kāpēc es šo priekšlikumu nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti, lūdzu klusumu! Deputāts Pabriks pastāstīs, kāpēc viņš nevar atbalstīt pārejas noteikumus.

A.Pabriks.

Es šo priekšlikumu nevaru atbalstīt vismaz piecu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Es domāju, ka šāda veida priekšlikumi, kas ir ietverti šādā veidā, pieņemot šo likumu, pārkāpj pamatā visas liberālās demokrātijas pamatnormas.

(Troksnis zālē.)

Pirmkārt…

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs teicāt, ka 2009.gada 1.marts… ka tas pārkāpjot kādas pamattiesības… Pabrika kungs, nu esiet, lūdzu, korekts!

A.Pabriks.

Pirmkārt. Šādi priekšlikumi pārkāpj varas dalījumu. Proti, mēs nevaram pieņemt šos priekšlikumus, jo deputāti nav ar tiem iepazinušies. Tas ir Monteskjē…

Otrkārt. Tie pārkāpj varas dalījumu starp valdību un parlamentu, kas ir ierobežota valdība. Un tas ir Džons Loks.

Treškārt. Tas ierobežo šo te likumu pieņemšanu, tāpēc ka Roberts Dāls kādreiz ir teicis, ka mums ir nepieciešama izglītota diskusija par šiem jautājumiem.

Ceturtkārt. Šis ir jautājums par privātā īpašuma tiesībām, par kuru pārkāpšanu mēs tiksim iesūdzēti agri vai vēlu.

Un piektkārt. Šeit ir runa par mūsu varas leģitimitāti. Hanna Arendt.

Es domāju, ka mums ir jābalso “pret”.

Sēdes vadītājs.

Šis priekšlikums, pirmkārt, nerunā par varas leģitimitāti.

Un otrkārt, es jums aizrādu par to, ka jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, kurš paredz, ka, likumprojektu apspriežot otrajā vai trešajā lasījumā, runā tikai konkrēti par priekšlikumiem. Un, ja es esmu konsekventi to visu dienu darījis, tādā gadījumā es aizrādu arī jums.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Par minēto priekšlikumu, manuprāt, komisijas vārdā nav ko piebilst. Kamēr valdība nav izdarījusi to, uz ko aicina pārejas noteikumos atbildīgā komisija, šis likums visos gadījumos tiks uzskatīts par speciālo likumu.

Otrkārt, šobrīd nekāda banku pārņemšana jeb nacionalizācija nedraud. Tā vienīgā pārņemšana, kas ir notikusi šobrīd Latvijā, ir notikusi tikai un vienīgi pēc pašu īpašnieku lūguma, jo viņi saprata, kas draud gan viņiem, gan arī visai Latvijas ekonomikai, ja valdība to banku “nolaidīs uz grunti”. Tas ir pilnīgi skaidrs! Šis likums ļauj vienoties ar valsti labprātīgi vai ļauj valstij paņemt akcijas uz īpaša likuma pamata, tāpat kā mēs noņemam zemi, ja nepieciešamība to spiež.

Treškārt, šis likums ļauj arī mazākuma akcionāriem, ja jūs runājat tieši par tiem, solidāri piedalīties bankas atveseļošanā, un līdz ar to viņu akcijas nekādā veidā nevar tikt atsavinātas, ja viņi solidāri piedalās. Jo nevar būt arī tāda situācija, ka nodokļu maksātāji glābj banku, tā nemitīgi audzējot bankrotējušu (šinī brīdī) akcionāru akciju vērtību.

Jo tas taču nekur nav pieļaujams. Šeit netiek pārkāpts neviens – ne tiesiskuma, ne demokrātijas princips. Un to, ko rakstīs zviedru avīzes rīt, es nevaru iedomāties.

Es Latvijas avīzēs lasīju vismaz par kādu piecu ASV milzīgu banku nacionalizāciju un vairākām Eiropas bankām.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumiem un likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles: “Pareizi, Kārli!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Tātad es saprotu, ka mēs, Leiškalna kungs, balsojam šobrīd par 19.priekšlikumu, kurš ir ietverts 20. – komisijas priekšlikumā. Par 19.priekšlikumu…

K.Leiškalns.

19.priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Es aicinu balsot par 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jā, tātad mēs balsojam šobrīd par 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts 19.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 19, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, tas ir svarīgi, būtiski, taisnīgi, tiesiski, un, redzot, cik ļoti dažs labs šeit cenšas, kādam arī neizdevīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Banku pārņemšanas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 22, atturas – 12. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Dokuments Nr.3547-B – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.

Dz.Zaķis.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi saņemti nav, tāpēc aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Otrajā…

Dz.Zaķis.

Atvainojos! Otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3513 – “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Uz otro lasījumu komisija saņēmusi 28 priekšlikumus, kuri ir izskatīti komisijas sēdē.

1. – Saeimas Juridiskā biroja viedais priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

Tāpat arī ir atbalstīts 3., 4. un 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Šmits.

6., 7. un 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

Tāpat arī 10. un 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

14. – ļoti izsvērtais, labi noformulētais atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

15. – tikpat izsvērtais, labi noformulētais atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums, tāpat arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, šis ir pēdējais šodienas darba kārtības punkts. Varbūt mēģināsim vismaz tiktāl saņemties, lai mēs dzirdētu referentu!

Turpiniet, Šmita kungs!

J.Šmits.

21. – atbildīgās komisijas…

Sēdes vadītājs.

Tas attiecas arī uz deputātu Pabriku, uz deputātu Dalbiņu un uz pārējiem kolēģiem. Nu varbūt kaut kā mēģināsim vismaz pēdējo sēdi pirms Ziemassvētkiem pabeigt tā, lai mums nevienam nav šaubu par to, ko deputāts Šmits, liekas, savā – vismaz varētu teikt tā – pēdējā sēdē, kamēr nav mainīta valdība… lai mēs dzirdam, ko viņš mums ir teicis.

Turpiniet, lūdzu, Šmita kungs!

J.Šmits.

Jā, labi. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Šmits.

Tāpat arī 24., 25. un 26. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Šmits.

27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts…

Sēdes vadītājs.

27. – nav atbalstīts.

J.Šmits.

Nav atbalstīts. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Šmits.

Un 28. – vissvarīgākais, visizsvērtākais – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, lai likums varētu stāties spēkā un varētu sākt darboties.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. (Zālē aplausi un ovācijas.)

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Godātie kolēģi, reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju, ka uz deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu ir saņemta izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde, kas, pēc jautājuma iesniedzēju informācijas, apmierina jautājuma iesniedzējus, un līdz ar to atbildes sniegšana uz šo jautājumu mutvārdos nav nepieciešama.

Savukārt tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Lagzdiņš, Viktors Ščerbatihs un Jānis Urbanovičs.

Paldies par darbu! Laimīgus jums svētkus! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies par darbu!

Priecīgus svētkus! Laimīgu Jauno gadu!

Tiksimies nākamgad!