• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 18. decembra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2008., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/185887

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums par Saeimas 2008. gada 18. decembra sēdi

Vēl šajā numurā

30.12.2008., Nr. 202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 18. decembra sēdes

 

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

No šodienas garās darba kārtības un ļoti ilgajām debatēm mums gribas atzīmēt divas, man šķiet, pašas galvenās lietas.

Pirmā ir tā, ka tika apstiprināta valsts kontrolieres amatā atkārtoti Inguna Sudraba un tā ir ļoti liela uzticība, ka faktiski gandrīz vienbalsīgi tika apstiprināta nākamajam termiņam. Pirms četriem gadiem viņu mēs arī izvirzījām pirmo reizi un viņa ir pierādījusi ar savu darbu, ka patiešām Valsts kontrole var dot ļoti lielu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Un pats lielākais šodienas darba rezultāts ir pēc 15 gadu debatēm apstiprinātā novadu reforma. Šī Saeima tomēr ir spējusi tikt galā ar lietu, ar ko visa pasaule ir daudz strādājusi, un Latvija pēdējos 15 gadus daždažādās debatēs ir mēģinājusi to izdarīt, bet šodien punkts ir pielikts. Nākotne rādīs, kādi būs rezultāti, bet šodien tas ir ļoti liels solis uz priekšu. Mēs esam spēruši to, lai Latvijas attīstībai vairāk nebūtu traucēklis pašvaldības, kuras nevar attīstīties.

Tautas partijas frakcijas vārdā gribu pateikt lielu paldies visiem, kas atbalstīja šo likumprojektu un varēja nostāties pāri visām savām politiskajām ambīcijām.

Tautas partijas frakcijas vārdā vēlos novēlēt visiem priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu un ticēt tam, ka Latvija būs stipra, Latvija attīstīsies.

 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Vēlā vakara stundā droši vien ļoti detalizētas un satraucošas runas nav vajadzīgas.

Varam apsveikt valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu ar ļoti pārliecinošu apstiprināšanu amatā vēl uz nākošo laika periodu. Šeit Saeima bija praktiski vienprātīga.

Pēc garām un emocionālām debatēm pieņemts ir arī Administratīvā iedalījuma un apdzīvoto vietu likums, kas nosaka, ka Latvijā būs 9 valsts nozīmes pilsētas jeb republikas pilsētas, kā tekstā tiek sacīts, un 109 novadi. Protams, tas ir samērā sarežģīts kompromiss starp tiem, kas vēlējās lielākus un lielus novadus, un starp tiem, kas vēlējās samērā mazus vai maziņus novadus.

Uzskatām, ka tas ir solis uz priekšu, kaut arī mūsu organizācijā nav pilnīgas vienprātības šajos samērā sarežģītajos jautājumos un, protams, ka savu iespaidu uz reformu atstāj arī ļoti ilgais tās sagatavošanas laiks, biežās ministru maiņas un arī biežās zigzagveidīgās izmaiņas attiecībā uz novadu modeli – te liekot lielu skaitli, te liekot atkal ļoti mazu. Tas, protams, apgrūtināja daudziem Latvijas iedzīvotājiem iespēju saprast, kādā virzienā tad šī reforma īsti virzīsies. Gandrīz droši var teikt, ka pēc nākošajām pašvaldību vēlēšanām droši vēl viena otra korekcija būs vajadzīga, jo daži novadi ir tik samērā niecīgi, ka diez vai tiem būs iespējams pilnībā veidot rajonu padomju funkcijas, ko likums tām faktiski uzliek.

Un visbeidzot. Arī vēlā vakara stundā stājās spēkā valdības steigā iesniegtais, bet ļoti vajadzīgais Banku pārņemšanas likums, kas ļaus labprātīgi vai arī, ja neizdosies vienoties starp valsti un bankas akcionāriem, arī piespiedu kārtā pārņemt akcijas, kas konkrēti ir vajadzīgas šobrīd saistībā ar “Parex bankas” 15 procentiem, par kuriem atsevišķi mazākuma akcionāri ir izteikuši vēlmi ar valdību nevienoties. Tātad šeit droši vien ir tas apstāklis, ko labāk zina valdība un finanšu ministrs, ka sarunu turpināšanai ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Savienības valstīm, kas Latvijai ir gatavas palīdzēt, tomēr ir vajadzīgs šis solis, lai valsts vajadzības gadījumā ar īpaša likuma pamatu varētu arī šādas akcijas pārņemt valsts īpašumā.

Nobeigumā “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK deputāti vēl priecīgus Ziemassvētkus, novēl arī veiksmīgi sagaidīt 2009.gadu, kas, protams, nebūs viegls, bet secinājums viens būs – būs jāstrādā rūpīgāk un apzinīgāk, un mērķtiecīgāk nekā iepriekš.

 

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Visupirms es gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri atrada laiku un šodien piedalījās piketā pie Saeimas, kuri izrādīja savu pilsonisko aktivitāti, tādējādi cenšoties ietekmēt lēmumus.

Es ļoti ceru, ka tieši tādā veidā, ar aktīvu cilvēku līdzdalību, arī tagad un arī nākotnē mēs spēsim pieņemt arvien kvalitatīvākus lēmumus.

Bet nu par to, kas notika Saeimā.

Manuprāt, trīs galvenās lietas ir sekojošas. Pirmā lieta ir novadu karte, jaunā novadu karte, ko pieņēma šodien Saeima. Šķiet, šis bija viens no tiem lēmumiem, kurš tika briedināts ļoti ilgi, bet pieņemts samērā nekvalitatīvs. Šīs novadu reformas autori sākumā apgalvoja, ka reforma būs brīvprātīga, sākumā apgalvoja, ka reforma nesīs mums, lauku iedzīvotājiem, pakalpojumu pieejamību arvien labāk un arī kvalitāti arvien labāku un solīja to, ka novadi izveidosies apmēram līdzīga izmēra, lai varētu būt apmēram līdzīgi spēcīgi novadi. Rezultātā mēs redzam, ka nedz ceļu kvalitāte, nedz autobusu maršrutu biežums, nedz arī daudzi citi pakalpojumi labāki šīs reformas rezultātā acīmredzot tomēr nekļūs. Mēs redzam, ka nākotnē reformas rezultātā tiks likvidētas diezgan daudzas skolas reģionos un daudzas citas lietas labākas šīs reformas rezultātā nebūs. Iegūs tikai vienīgi tās politiskās partijas, kuras šodien pārzīmēja karti savās interesēs, lai nākamajās vēlēšanās viņu mēri varētu būt, kā saka, valdīt lielākajos reģionos.

“Jaunais laiks” šādu reformu, kas nerisina iedzīvotājiem svarīgās galvenās problēmas, neatbalsta un neatbalstīs arī nākotnē.

Otrs jautājums. Mēs šodien atkārtoti nobalsojām par valsts kontrolieri. Tātad Inguna Sudrabas kundze tika ievēlēta uz atkārtotu termiņu, ar ko arī apsveicam.

Un trešā lieta, par ko jau kolēģi pieminēja, ir likums “Par banku pārņemšanu”. Manuprāt, šim likumam bija jābūt pirms tam, kā vispār sākās darbība ar “Parex banku”. Godmaņa valdība nedaudz kavējas vai pat, pareizāk sakot, diezgan daudz kavējas, jo sākumā bija jābūt noteikumiem un tad bija jābūt rīcībai, nevis otrādi. Diemžēl mūsu gadījumā Latvijā tas bija otrādi, kas arī tika diezgan smagi nosodīts diskusijās ar Godmaņa kungu.

Un noslēgumā. “Jaunā laika” vārdā apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus Ziemassvētkos. Laimīgu visiem Jauno gadu un nākamajā gadā novēlu tādu klasisku varbūt novēlējumu, jo runā, ka tās dienas, ko cilvēki pavada dabā vai pie ūdeņiem, Dievs neieskaita viņu mūžā, tāpēc aicinu visus nākamajā gadā arvien biežāk doties dabā un makšķerēt, sēņot un tā tālāk, bet būt pie dabas, tādējādi pagarināt sava mūža laimi.

Lai jums laimīgs nākamais gads, neskatoties uz tām grūtībām, kas varētu būt.

 

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Šodien vissvarīgākais jautājums bija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Un mēs sākām jaunu ēru faktiski. Mums tātad ir kā administratīvās teritorijas, ir novadi, republikas pilsētas un apriņķi un tātad 109 novadi un 9 republikas pilsētas. Un apriņķi vēl tikai taps.

Un Zaļie un Zemnieki šodien palika mazākumā, bet mēs iestājāmies par visām pašvaldībām, par visiem pagastiem, par viņu brīvprātības principu, par visām tām teritorijām, kas izteikuši bija savu vēlēšanos, vai palikt kā atsevišķi novadi, vai arī apvienoties kā, piemēram, Mežotne un Code, un veidot vienu novadu, bet ievērot brīvprātības principu. Jo tikai cilvēku pašu motivācija var vislabāk izvērtēt to situāciju, kādā viņi dzīvo. Un mēs noraidām kategoriski tos pārmetumus, kas ir izskanējuši, ka, lūk, ka mēs aizstāvot vienu vai otru pašvaldību vadītāja krēslu. Tā nebūt nav. Visās šajās teritorijās, ko mēs šodien skatījām, ir veikti iedzīvotāju apsekojumi, tur anketas un paraksti par to, ka tā ir iedzīvotāju griba, ka viņi grib dzīvot savā pagastā un savā novadā. Nu, un tāpēc mēs uzskatām, ka nav objektīva pamata, kāpēc Īslīce, piemēram, Bēne, Valgunde, Gailīšu pagasts, nevarētu būt kā novadi.

Un te diskusijās arī izskanēja tas, ka, nu ja, tās ir mazas teritorijas, ka finansiāli viņas nevarēs sevi nodrošināt. Tas nav tā! Piemēram, Gailīšu pagasts. Viņi jau paši vēl maksā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Viņi maksā! Pamatā tās visas teritorijas ir tādas, kas finansiāli pašas sevi var nodrošināt. Un tāpēc, es domāju, tādi viedokļi… viņu viedoklis bija pārdomāts un izsvērts un visi bija objektīvi pamati, lai šie novadi varētu dzīvot.

Nu, bet, protams, mums ir jārēķinās, ka Saeimā uzvar balsu vairākums, un šobrīd tā situācija ir tāda. Bet es domāju, ka dzīve rādīs, kā tālāk tātad attīstīsies novadu lietas.

Un to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem, to, ko solījām kongresā, un arī valdes sēdē, to mēs arī esam izpildījuši.

Nu mēs arī bijām vieni no pirmajiem, kas atbalstīja Sudrabas kundzi. Un ļoti priecājamies par to, ka ar milzīgu balsu pārsvaru šodien arī Sudrabas kundze tika atkārtoti ievēlēta.

Un noslēgumā es gribētu pateikt visiem sirsnīgus sveicienus tuvējos Ziemassvētkos un teikt, ka ir grūtāki laiki šobrīd, bet būs labāki laiki un mums ir jābūt stipriem savās dzimtās un ģimenēs. Mums ir daudz, daudz arī lietu, ar kurām mēs varam būt lepni. Un tāpēc es novēlu sirds siltumu un gaišumu Ziemassvētkos un svētīgu Jauno gadu!

 

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimas vairākums atkal ir pieņēmis daudz nekam nevajadzīgus vai kaitīgus likumprojektus.

Piemēram, piespiedu Administratīvās reformas likumu, kurš neapmierina nevienu lauku iedzīvotāju, vai “Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuri atklāti uzkurina nacionālo naidu.

Diez vai visu to var uzskatīt par Ziemassvētku dāvanu. Es pat nerunāju par PVN likmes paaugstināšanu 2–4 reizes, kuru Saeimas vairākums apstiprināja iepriekšējā ceturtdienā.

Un tomēr. PCTVL vārdā – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Varbūt būs arī jauna Saeima un jauna valdība, ja Zatlera kungs tomēr izmantos savas tiesības – atlaist esošos likum­devējus.

 

G.Laicāns
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Protams, šodien bija galvenā pašvaldību reforma un novadu karte.

Un tā kā netika apstiprināti 19 novadi, kur priekšlikumi bija gan Zemnieku savienībai, gan mūsu, tad “Pilsoniskā Savienība” nevarēja atbalstīt šo likumprojektu, jo “Pilsoniskā Savienība” atzīst par labāko variantu 167 novadu karti, par kuru bija panākta vienošanās 2006.gadā.

Mēs uzskatām, ka galvenie iemesli pašvaldību neapmierinātībai... ir, pirmkārt, Vēlēšanu likuma nosacījumi nenodrošina samērīgu pašvaldību deputātu skaitu ievēlēšanu no lielo novadu nomalēm. Jo iedzīvotāju skaits pilsētās un novadu centros vairākkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu lauku apvidos.

Otrkārt, lielo novadu veidošanās strauji paātrinās iedzīvotāju koncentrāciju novadu centros un sociāli ekonomisko apstākļu strauju pasliktināšanos nomalēs, kas var novest pie skolu likvidācijas, sabiedriskā transporta samazinājuma un tamlīdzīgiem procesiem.

Lielo novadu piespiedu izveidošana nav ekonomiski pamatota un paātrinās lauku uzņēmēju un pat ģimenes uzņēmumu bankrotus, palielinot bezdarbnieku skaitu un iedzīvotāju izdzīvošanas iespējas.

Un trešais. Nav pietiekamā apjomā plānoti finanšu līdzekļi valsts atbalsta programmām un jaunās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ieviešanai, kā arī netiek pārtraukta valsts budžeta līdzekļu sadale pēc politiskās ietekmes principa.

Un tāpēc “Pilsoniskās Savienības” frakcijas deputāti iesniedza Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un lūdz to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Mēs ceram, ka Valsts prezidents aicinās uz sarunām arī neapmierinātās 30 pašvaldības.

“Pilsoniskās Savienības” frakcijas vārdā vēlos novēlēt baltus Ziemassvētkus un cerīgu Jauno gadu.

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par ekonomisko situāciju valstī un par ekonomikas stabilizācijas plānu.

Latvijai ir vajadzīga Starptautiskā valūtas fonda palīdzība, jo pretējā gadījumā valsts nonāks uz bankrota sliekšņa. Bet tajā pašā laikā nedrīkst palielināt PVN likmes. Algas ir jāsamazina tikai ierēdņiem, bet ne skolotājiem, ārstiem, policistiem vai robežsargiem.

“Saskaņas Centrs” parakstīja memorandu, kuru piedāvāja Valsts prezidents un kurš aicina vienoties Latvijas valsts glābšanai. Mēs parakstījām šo dokumentu, jo saprotam, cik traģiska var kļūt situācija, ja Latvija nesaņems ārējo palīdzību. Tādā veidā mēs atbalstām mūsu valsti un tautu. Bet mēs esam kategoriski pret veselu rindu punktu, kurus valdība ir iekļāvusi šajā programmā. Mēs esam opozīcija valdībai, nevis valstij. Mēs atbalstām palīdzības saņemšanu, neskatoties uz to, ka pēc palīdzības griežas valdošā koalīcija, kura ir novedusi valsti līdz krīzei. Tāpēc ka bez palīdzības valstij iestāsies nevis krīze, bet sabrukums.

Tajā pašā laikā “Saskaņas Centrs” atsakās balsot par vairākiem programmas punktiem, kurus ir piedāvājusi valdība. “Saskaņas Centrs” uzsver, ka PVN palielināšana novedīs pie cenu paaugstināšanas, tai skaitā arī pirmās nepieciešamības precēm un komunālajiem pakalpojumiem. Tas savukārt veicinās turpmāku iedzīvotāju labklājības līmeņa pazemināšanos, vēl lielāku patēriņa kritumu un nopietni apdraudēs vietējo biznesu, jo īpaši vidējo un mazo.

“Saskaņas Centrs” pieprasa samazināt algas tikai ierēdņiem un atstāt iepriekšējā līmenī skolotāju, policistu, robežsargu, mediķu un citu budžeta iestāžu darbinieku algas. “Saskaņas Centrs” ir arī pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimumu palielināšanu tikai līdz 90 latiem, nevis līdz 100 latiem, kā tas tika plānots iepriekš.

Nobeigumā frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlu priecīgus un gaišus Ziemassvētkus, bet Jaunajā gadā nepazaudēt iegūto, turpināt iesākto un sasniegt iecerēto.

 

J.Šmits
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē deputāti pieņēma vēsturisku lēmumu. Ir apstiprināta jauna Latvijas novadu karte. Tas ir jautājums, kura gala lēmums ir ticis atlikts no gada uz gadu jau no Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža – gandrīz vai 17 gadi. Protams, šī lēmuma nozīmīgumu un sekas mēs apzināmies un ieraudzīsim vēlāk. Tomēr gribu izteikt pārliecību, ka tas ir bijis uz nākotni un uz nākotnes attīstību vērsts lēmums.

Partijas LPP/LC deputātu atbalstošo balsojumu novadu reformai nenoteica kādas ambīcijas vai politiskais aprēķins, kā mums ir izdevīgāk, bet nepieciešamība izdarīt to, ko sen ir paveikušas mūsu tuvākās kaimiņvalstis – Igaunija, Lietuva, Dānija un daudzas citas. Arī caur strīdiem un protestiem, bet tomēr paveikušas. Un šis galvenais princips visās teritoriālajās reformās ir bijis tas, lai katra atsevišķā teritoriālā vienība būtu konkurētspējīga, ar iespējām saņemt un arī atmaksāt kredītus novadu attīstībai, savu izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskā transporta sistēmu. Lai novads dzimtu… lai novadā dzimtu, izglītotos bērni, lai tajos paliktu un dzīvotu ģimenes, lai nebūtu tā, ka novadā palikušas tikai suitu sievas, bet jaunieši ir aizmukuši uz Rīgu.

Katrs novads ar savu centru, vidusskolu, slimnīcu un baznīcu. Katrs novads pats par sevi un visi – kopā vienotai Latvijai.

Šodienas sēde ir arī pēdējā šogad un pagaidām arī pēdējā, kurā es darbojos kā Saeimas deputāts. Pēc īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizācijas un ministra Oskara Kastēna Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas vismaz uz laiku es no jums atvados. Tāpēc vēlos no visas sirds pateikties visiem saviem atbalstītājiem, arī kritiķiem, ja viņu kritika ir bijusi pamatota, sadarbības partneriem, visiem Latvijas kristīgo konfesiju arhibīskapiem, mācītājiem, visiem kristiešiem un dievlūdzējiem, ar kuru atbalstu esam paveikuši daudzas nozīmīgas vēsturiskas lietas.

Kā mēs zinām, šogad Saeima ir izskatījusi un pieņēmusi 7 Latvijas tradicionālo kristīgo Baznīcu speciālos likumus, kas regulē Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības un nosaka Baznīcas likumīgo stāvokli un statusu, stiprina sadarbību starp valsts institūcijām un daudzskaitlīgajām kristiešu institūcijām un kopienām gan tiesiskajos aspektos, kā, piemēram, laulības slēgšana, gan izglītībā, kristīgās mācības ieviešanā skolā un arī daudzās citās lietās, kas noteikti arī notiks vēl nākotnē.

Gribu īpaši uzsvērt, ka, vadot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs esam izstrādājuši un Saeimā pieņēmuši likumu “Par pornogrāfijas ierobežošanu”. Tāds likums ir pieņemts pirmo reizi brīvvalsts pastāvēšanas laikā. Pašvaldībām tagad ir tiesības neļaut atvērt intīmpreču veikalus un tamlīdzīgus iestādījumus, kas, es domāju, nedara godu mūsu Latvijas sabiedrībai, un mēs esam laikam vienīgā galvaspilsēta un zeme, kur tas notiek publiski, pilsētas centrā un skolu, baznīcu un bērnu priekšā.

Tāpat arī tamlīdzīgu iestādījumu… un noteikt tādus ierobežojumus, ja tie apdraud citu personu un sabiedrības tikumību un cilvēktiesības.

Par vēsturisku es arī uzskatu lēmumu Satversmē ierakstītu, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, ka valsts aizstāv un aizsargā ģimeni. Šis jautājums, lai cik mums liktos banāls, ir tomēr tas, kas sargā mūs kā nāciju no izmiršanas. Mūsdienās daudz un dažādi debatēja par to, kas tad ir galu galā ģimene? Bet ģimene ir tā, kādu to ir nolicis Dievs un arī noteikts Svētajos rakstos.

Atbalsts ģimenēm nemainīgi ir bijusi viena no manām un manas
partijas – LPP/LC frakcijas – pamatvērtībām un prioritātēm, un šī prioritāte nav palikusi vien uz papīra, bet izpaudusies ļoti konkrētā atbalstā ģimenēm ar bērniem. Lielā mērā pateicoties Bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbam un īpaši bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam, Latvija var lepoties ar unikālu labvēlīgu valsts atbalstu sistēmu jaunajiem vecākiem, jo uzstādītais mērķis – lai vecāku dzīves līmenis pēc bērna piedzimšanas, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, paliek vismaz tāds pats, kā ir bijis iepriekš sasniegts.

Sistēma, kurā viens no bērnu vecākiem var gada laikā saņemt bērna kopšanas pabalstu algas apmērā, turklāt vēl strādāt un pelnīt algu, nepastāv nevienā citā Eiropas valstī. Esmu patiesi gandarīts par šo paveikto darbu ģimenes atbalsta jomā. Tāpat kā par sasniegto bērnu adopcijas un audžuģimeņu atbalstu jomā, kas ļaus divkārt samazināt bērnu skaitu bērnunamos un viņu augšanu ģimenēs. Tieši vietējās adopcijas pieaugumu, dzimstības pieaugumu jau 5 gadu garumā.

Noslēgumā es vēlos teikt sekojošo. Ar dziļu nožēlu jāsecina, ka sabiedrības prātus ir pārņēmusi krīze. Situācijas pasliktināšanās priekšnojautas. Taču es jums visiem kā kristīgs cilvēks novēlu vispirms lūkoties uz Dievu. Atbrīvot savu prātu un lūkoties ar Dieva acīm uz lietām un ielaist savā sirdī to prieku, ko dod mums labā vēsts, ko mēs visi gaidām katru gadu no jauna, ka ir dzimis Glābējs, Dieva dēls – Jēzus Kristus.

Krīzes laikos mums var nākties atteikties no dārgām dāvanām un daudzām lietām, kas patiesībā mūsu dzīvē varbūt arī nav nepieciešamas, bet šī dāvana katrus Ziemassvētkus paliek nemainīga vērtība. Tāpēc visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem Latvijas klausītājiem es no sirds vēlu gaišus un priecīgus Kristus dzimšanas svētkus un laimīgu un Dieva svētītu tā Kunga žēlastības 2009.gadu. Lai jums visiem svētīgs šis vakars!

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!