Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts).”

2. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas nenosaka citādi.”

3. Izteikt 15.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) likums;”.

4. Papildināt 21.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa uzskata, ka nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par nepilngadīgās personas pārstāvi var noteikt arī citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt nepilngadīgajai personai sevišķo aizbildni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā.”

5. Aizstāt 28.panta piektajā daļā vārdus “trešās personas pieaicināšanu” ar vārdiem “atteikšanos pieaicināt trešo personu”.

6. 38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja personu apvienības pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma.”

7. 47.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

8. 48.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Lūgumu” ar vārdiem “Motivētu lūgumu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj 14 dienu laikā rakstveida procesā.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj iestāde, tās atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa šo jautājumu rakstveida procesā izlemj 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj tiesa (tiesnesis), par tiesas (tiesneša) atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.”

9. Izslēgt 50.panta ceturto daļu.

10. Papildināt 61.panta otro teikumu pēc vārdiem “otro daļu” ar vārdiem “vai citiem likumiem”.

11. Papildināt 62.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem “sabiedrisko kārtību” ar vārdu “vidi”.

12. Papildināt likumu ar 63.¹ pantu šādā redakcijā:

“63.¹ pants. Administratīvā līguma noslēgšana

Iestāde jebkurā administratīvā procesa stadijā var vienoties ar procesa dalībniekiem par administratīvā līguma slēgšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā līguma slēgšanu var ierosināt gan iestāde, gan privātpersona.”

13. 64.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod, pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts šo aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.

(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt, un lēmums jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad izteikts paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.”

14. Izteikt 65.panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz vai administratīvā akta izdošanu atsaka (63.panta pirmās daļas 4.punkts).”

15. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

“68.pants. Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert:

1) ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu;

2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.”

16. 69.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “sabiedrisko kārtību” ar vārdu “vidi”;

aizstāt 1.punktā vārdus “privātpersonu dzīvību” ar vārdiem “personas dzīvību”.

17. Izteikt 70.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādes pienākums ir pierādīt, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.”

18. Papildināt 79.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums iesniegts, nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un tā iesniedzējs nav lūdzis procesuālā termiņa atjaunošanu, augstāka iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atsaka tā izskatīšanu pēc būtības. Šādu lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

19. 80.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu” ar vārdiem “vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja administratīvā akta apstrīdēšana aptur tā darbību, bet pārsūdzēšana saskaņā ar šā likuma 185.panta ceturto daļu neaptur administratīvā akta darbību, attiecīgā administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš.”

20. Izteikt 82. un 83.pantu šādā redakcijā:

“82.pants. Spēku zaudējuša administratīvā akta un procesuālo pārkāpumu apstrīdēšana

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, šādos gadījumos:

1) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu;

2) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(2) Ja administratīvais akts zaudē spēku tā apstrīdēšanas procesa laikā, bet iesniedzējs pamato šā procesa turpināšanas nepieciešamību, procesu turpina, līdz tiek pieņemts lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.

(3) Ja persona piekrīt administratīvā akta rezolutīvajai daļai (67.panta 8.punkts), šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Šādu apstrīdēšanas iesniegumu iesniedz tādā pašā kārtībā un termiņā kā apstrīdēšanas iesniegumu par visu administratīvo aktu kopumā.

83.pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.–88.panta noteikumiem.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

(3) Administratīvo procesu no jauna var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.”

21. Izteikt 85.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;”.

22. 86.panta otrajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;”;

papildināt 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā.”

23. 87.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas nebija tā rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Iestādes atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var apstrīdēt un pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Ja iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna iesniegts, kamēr administratīvais akts nav kļuvis neapstrīdams, šāds iesniegums uzskatāms par administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.”

24. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna

Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu:

1) Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

2) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

25. 91.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iesniegums par iestādes faktisko rīcību un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.”

26. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

“93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu). Uz iesniegumu par atlīdzinājuma izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

(4) Prasījumu atlīdzināt zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai likumā noteikta īpaša pārsūdzēšanas kārtība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības izskatīšanai tiesā.”

27. Papildināt 101.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma 91.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

28. 105.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “apelācijas kārtībā” ar vārdiem “izņemot likumā noteiktos gadījumus”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “kasācijas kārtībā” ar vārdiem “izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

29. Aizstāt 108.panta piektajā daļā vārdus “Plašsaziņas līdzekļu darbinieki” ar vārdu “Ikviens”.

30. Papildināt 108.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās šādas lietas izskatīšanā, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.”

31. Izslēgt 113.panta trešajā daļā vārdus “un citus dokumentus”.

32. Papildināt 118.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.”

33. Izteikt 122. un 123.pantu šādā redakcijā:

“122. pants. Piekritība

Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši šā likuma 189.panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi. Ja lietu kā pirmās instances tiesa izskata Administratīvā rajona tiesa un tai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šādu lietu izskata Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

123.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tā izskata pēc būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.

(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:

1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;

3) tiesas vai tiesneša ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesu namā uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc blakus sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam tiesu namam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.

(6) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, kad lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības noteikumi vai lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.”

34. 124.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “piecu latu apmērā” ar skaitli un vārdiem “10 latu apmērā”.

35. Izteikt 126.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei. Šajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.).”

36. Papildināt 128.panta trešo daļu pēc vārdiem “mantisko stāvokli” ar vārdiem “pēc personas lūguma”.

37. Izteikt 143.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

38. 146.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “tiesas” ar vārdiem “vai tiesneša”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta (pielaista) persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiesas nolēmums attiecīgajā lietā nevar skart, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, var iesniegt blakus sūdzību.”;

izslēgt sestajā daļā skaitļus un vārdus “(204.panta piektā daļa)”.

39. Aizstāt 155.panta otrajā daļā vārdu “Pieteikumu” ar vārdu “Lūgumu”.

40. Aizstāt 156.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “Pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “Lūgums” (attiecīgā locījumā) un otrajā un trešajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā).

41. Aizstāt 157.panta nosaukumā, otrajā un sestajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) un pirmajā daļā vārdu “Pieteikumu” — ar vārdu “Lūgumu”.

42. Izteikt 158.pantu šādā redakcijā:

“158.pants. Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

43. 184.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

44. Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:

“185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personu dzīvībai, veselībai un mantai;

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības;

9) iesniegts pieteikums par vispārīgo administratīvo aktu;

10) administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.);

11) pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktu atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, tiesa vienlaicīgi var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.”

45. 185.¹ pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks” ar vārdiem “vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Tiesa var atteikties” ar vārdiem “Tiesa atsakās”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

46. 186.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama” ar vārdiem “kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama”;

papildināt trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.”

47. 188.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību. Ja šajā lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi, pieteikumu var iesniegt gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91.panta ceturtā daļa).”

48. Izteikt 189.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses). Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses. Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Par pieteikuma iesniegšanas datumu šādā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā. Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesai iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā.”

49. 190.panta pirmajā daļā:

papildināt daļas ievaddaļu pēc vārda “tiesā” ar vārdiem “(attiecīgajā tiesu namā)”;

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atteikšanos izskatīt pieteikumu (191.¹ pants).”

50. Papildināt 191.panta pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10.punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.¹ pantu;

12) pieteikums iesniegts par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet attiecīgais pieteicēja norādītais vai tiesas konstatētais procesuālais pārkāpums nav radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu vai arī šāda pieteikuma iesniegšana nav nepieciešama atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.”

51. Papildināt likumu ar 191.¹ pantu šādā redakcijā:

“191.¹ pants. Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesa var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības);

2) šā paša pieteicēja iesniegtos citus pieteikumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt vai tie noraidīti.

(2) Jautājumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots, tiesa izlemj koleģiāli 14 dienu laikā šādā kārtībā:

1) ja tiesnesis, kuram pieteikums nodots izlemšanai šā likuma 190.pantā noteiktajā kārtībā, konstatē, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju jautājumam par pieteikuma pieņemšanu noteikt koleģiālu izlemšanu triju tiesnešu sastāvā;

2) ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētais pamats, lai atteiktu pieteikuma izskatīšanu, tā var pieņemt lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā norāda uz pieteikuma acīmredzamu nepamatotību, kā arī uz informāciju, kas apliecina šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto apstākļu pastāvēšanu;

3) ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu, atšķiras, tiesneši pieņem lēmumu par to, ka konkrētajā gadījumā nav pamata atteikt pieteikuma izskatīšanu. Šādā gadījumā tiesas priekšsēdētājs pieteikumu izlemšanai vispārējā kārtībā nodod tiesnesim (190.pants).

(3) Par tiesas lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu pieteicējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

52. Aizstāt 193.panta otrajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

53. Papildināt likumu ar 194.¹ pantu šādā redakcijā:

“194.¹ pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem un papildinājumiem

Ja saņemti pieteikuma grozījumi vai papildinājumi, tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi vai papildinājumi nav attiecināmi uz konkrēto lietu, bet pēc būtības ir jauns pieteikums, nodod tos tiesas kancelejai kā atsevišķu pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā. Šāda tiesas (tiesneša) rīcība nav pārsūdzama. Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka iesniegtie pieteikuma grozījumi vai papildinājumi attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai un pievienošanai lietai (191.panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu vai papildinājumu pieņemšanu atbilstoši šā likuma 190.panta nosacījumiem.”

54. 195.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pārsūdzētā administratīvā akta darbība” ar vārdiem “pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas”;

aizstāt panta tekstā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) un vārdu “Pieteikumā” — ar vārdu “Lūgumā”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu.”

55. Papildināt 196.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīkoties ar personas nekustamo īpašumu.”

56. 197.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un otrajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) un pirmajā daļā vārdu “Pieteikumu” — ar vārdu “Lūgumu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Tiesa var atteikties” ar vārdiem “Tiesa atsakās”.

57. 198.pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”;

aizstāt otro un trešo teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.”

58. 200.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma” un trešajā daļā vārdu “Pieteikumu” — ar vārdu “Lūgumu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.”

59. Aizstāt 201.pantā vārdu “pieteikums” ar vārdu “lūgums”.

60. Izslēgt 202.panta otro daļu.

61. 204.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu 10.punktu šādā redakcijā:

“10) izlemj jautājumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam iesniegt savam paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu;”;

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas 10.punktu par 11.punktu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja pārsūdzēts vispārīgais administratīvais akts, tiesai, izlemjot jautājumu par trešo personu pieaicināšanu (pielaišanu) lietā, ir pienākums pieaicināt tās personas, kuras izteikušas attiecīgu lūgumu. Pārējo iespējamo trešo personu pieaicināšanas nepieciešamību tiesa izlemj pēc sava ieskata.”

62. Aizstāt 236.panta nosaukumā vārdu “Pieteikums” ar vārdu “Iesniegums” un pirmajā un trešajā daļā vārdu “pieteikumu” — ar vārdu “iesniegumu”.

63. Papildināt 250.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana.”

64. Papildināt 251.panta trešo daļu pirms vārda “laiku” ar vārdiem “vietu un”.

65. Papildināt 253.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja saskaņā ar šā likuma 185.panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā akta darbība uzskatāma par apturētu. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.”

66. Papildināt likumu ar 256.² pantu šādā redakcijā:

“256.² pants. Spriedums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu

(1) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, tā taisa spriedumu, kurā tiek atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesā ir pieļauts attiecīgs procesuālais pārkāpums vai pārkāpumi, kas radījuši būtisku personas konkrētu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

(2) Ja līdz ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu likumā noteiktajā kārtībā prasīta zaudējumu vai kaitējumu atlīdzināšana un tiesa to atzīst par pamatotu, tā taisa spriedumu arī par atlīdzinājuma apmēru.”

67. 260.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “spriedumā” ar vārdu “nolēmumā”.

68. Aizstāt 262.panta pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”.

69. 263.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, šāds spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Ja apelācijas sūdzība vai — likumā noteiktajos gadījumos — kasācijas sūdzība iesniegta, bet attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāts atteicis tiesvedības ierosināšanu, ierosināto tiesvedību izbeidzis vai atstājis sūdzību bez izskatīšanas, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.”

70. Aizstāt 266.panta pirmajā daļā un otrās daļas otrajā teikumā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) un otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “Pieteikumu” — ar vārdu “Lūgumu”.

71. 269.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka strīda atrisināšanai gatavojas slēgt administratīvo līgumu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

72. Aizstāt 277.pantā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”.

73. 282.pantā:

papildināt 5.punktu pēc vārdiem “kura lietā ir pieteicējs” ar vārdiem “vai arī pēc būtības apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, bet gada laikā no pieteicēja nāves dienas neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi turpināt attiecīgā pieteikuma uzturēšanu”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;”;

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;

10) pieteikums iesniegts par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet attiecīgais pieteicēja norādītais vai tiesas konstatētais procesuālais pārkāpums nav radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu vai arī šāda pieteikuma iesniegšana nav nepieciešama atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.”

74. 283.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā” ar skaitļiem un vārdiem “282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai tiesneša”.

75. Aizstāt 286.panta ceturtajā daļā skaitli un vārdus “10 dienu laikā” ar skaitli un vārdiem “14 dienu laikā”.

76. Izteikt 289.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību.”

77. 306.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa rakstveida procesā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.”;

izslēgt trešo daļu.

78. 311.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

79. Papildināt 316.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja tiesas lēmums pārsūdzams no tā saņemšanas dienas, lēmums uzskatāms par paziņotu (saņemtu), ievērojot šā likuma 70.pantā noteikto par administratīvā akta paziņošanu.”

80. Papildināt 317.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiesas spriedumam likumā  noteikta īpaša pārsūdzības kārtība, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, tad blakus sūdzību par tiesas pieņemto procesuālo lēmumu adresē tai tiesai, kas izskatītu sūdzību par tiesas spriedumu.”

81. Izteikt 324.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja blakus sūdzība iesniegta par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību (323.pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vai par lēmumu, kas likumā tieši noteikts kā nepārsūdzams, šo blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.”

82. 338.¹ panta otrajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus “apelācijas instances tiesas spriedums” ar vārdiem “pārsūdzētais spriedums”;

aizstāt 2.punktā vārdus “apelācijas instances tiesas sprieduma” ar vārdiem “pārsūdzētā sprieduma”.

83. 343.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “lūgumu”;

izslēgt panta tekstā vārdus “tiesas sēdē”.

84. 346.panta pirmajā daļā:

izslēgt otrajā teikumā vārdus “ne vēlāk kā”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Izņēmuma gadījumā, ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.”

85. Aizstāt 351.pantā vārdu “sastādīšanas” ar vārdu “pasludināšanas”.

86. Izteikt 352.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdu labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.”

87. Izteikt 356.pantu šādā redakcijā:

“356.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Par pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanu lemj attiecīgi Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vai senatoru kolēģija.

(2) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja tiek konstatēti procesuāli šķēršļi pieteikuma pieļaujamībai. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai var atteikt, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vai senatoru kolēģija pieņem pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanai, attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts to izskata rakstveida procesā.

(5) Ja tiesa procesuālus šķēršļus pieteikuma pieļaujamībai konstatē pieteikuma izskatīšanas gaitā, tā tiesvedību izbeidz. Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

88. 360.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem “vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185.pants)”;

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdu “piespiedu”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārdiem “sabiedrisko kārtību” ar vārdu “vidi”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu “videi”.

89. Papildināt 362.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem “izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185.pants)”.

90. Izteikt 364.pantu šādā redakcijā:

“364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

(2) Iestādes administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 363.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde (izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod izpildrīkojumu.”

91. 367.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Ja izpildiestāde ir tiesu izpildītājs, izpildrīkojumu izdod iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu. Izpildrīkojumam ir izpildu dokumenta spēks.”;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams;”.

92. 370.pantā:

izteikt ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams;”;

papildināt sesto daļu ar jaunu piekto teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.”

93. Aizstāt 373.panta trešajā daļā vārdus “citas privātpersonas dzīvību” ar vārdiem “citas personas dzīvību”.

94. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4.¹ Ja šā likuma 185.panta ceturtās daļas 9., 10. vai 11.punktā minēto administratīvo aktu darbība pirms 2009.gada 1.janvāra ir apturēta atbilstoši šā likuma 185.panta pirmajai daļai, attiecīgo administratīvo aktu darbība atjaunojas ar 2009.gada 1.februāri. Šo administratīvo aktu darbību var likumā noteiktajā kārtībā lūgt apturēt.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“6. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, veic to lietu pārdali, kuras noteiktas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu pārdali, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese. Veicot šo pārdali, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietas efektīvāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

7. Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, pabeidz uzsāktās lietas izskatīšanu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums šādos gadījumos nav tālāk pārsūdzams.

8. Šā likuma 126.panta trešajā daļā ietvertais pienākums atmaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri no valsts nodevas ar tiesas lēmumu atbrīvoti pirms 2009.gada 1.janvāra.

9. Šā likuma 48.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta personas sūdzība par iestādes atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, kā arī šā likuma 79.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta sūdzība par iestādes lēmumu atteikt izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu procesuālā termiņa nokavējuma dēļ, nav attiecināma uz tām sūdzībām, kuras tiesā saņemtas pirms 2009.gada 1.janvāra.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 30.decembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.