• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1111 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2008., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/185956

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.873

Par valsts pārvaldes iestādes "Latvijas Nacionālā opera" pārveidi

Vēl šajā numurā

30.12.2008., Nr. 202

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1111

Pieņemts: 22.12.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.1111

Rīgā 2008.gada 22.decembrī (prot. Nr.94 102.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.panta pirmo daļu

 

1. Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 208.nr.; 2007, 146., 207.nr.; 2008, 118.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumu tekstu aiz vārdiem “ārsta palīgs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “(feldšeris)” (attiecīgā locījumā);

1.2. aizstāt 5.2.apakšpunktā skaitli “61,6” ar skaitli “60,6”;

1.3. papildināt noteikumus ar 5.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.4. samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju – ne vairāk kā 1 %.”;

1.4. papildināt 10.11.apakšpunktu aiz skaitļa “5.” ar vārdu un skaitli “un 37.”;

1.5. papildināt noteikumus ar 10.14. un 10.15.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10.14. orgānu donori;

10.15. personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās.”;

1.6. papildināt 14.2.apakšpunktu aiz vārdiem “anēmijas slimniekiem” ar vārdiem “pacientiem, kas saņem mājas aprūpi, un pacientiem, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;”;

1.7. izteikt 14.5. un 14.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“14.5. par abortiem, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ;

14.6. par cilmes šūnu bankas un spermas donoru bankas uzturēšanu, mākslīgo insemināciju, in vitro fertilizāciju;”;

1.8. papildināt 14.8.apakšpunktu aiz vārda “ārstēšanu” ar vārdiem “un dzimuma maiņu”;

1.9. papildināt 14.12.apakšpunktu aiz vārdiem “vai abām acīm” ar vārdiem “iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālās briļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;”;

1.10. izteikt 14.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

“14.13. par dzirdes aparātu iegādi, izņemot dzirdes implantus bērniem;”;

1.11. papildināt noteikumus ar 14.23.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“14.23.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu XIInodaļai;”;

1.12. aizstāt 14.26.1.apakšpunktā vārdu “speciālista” ar vārdiem “ārsta rehabilitologa”;

1.13. svītrot 14.26.2.apakšpunktu;

1.14. izteikt 21.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“21.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja;”;

1.15. papildināt noteikumus ar 21.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“21.3. mājās atbilstoši šo noteikumu XII1 nodaļai.”;

1.16. papildināt 27.punkta ievaddaļu aiz vārda “aģentūra” ar vārdiem un skaitļiem “mēneša laikā pēc šo noteikumu 22. un 25.punktā minētās vienošanās saņemšanas”;

1.17. aizstāt 28.punktā vārda “datu” ar vārdu “vadības”;

1.18. izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar aģentūru, aģentūra piecu darbdienu laikā izslēdz pacientus no ģimenes ārsta pacientu saraksta un vietējos plašsaziņas līdzekļos izziņo par šī ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu pārreģistrāciju. Pārreģistrācijas termiņš ir seši mēneši.”;

1.19. papildināt 30.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pacientus, kuri pārreģistrācijas termiņa laikā nav reģistrējušies pie cita ģimenes ārsta, aģentūra ir tiesīga reģistrēt pie ģimenes ārsta, kurš pārņem šo noteikumu 29.punktā minētā ģimenes ārsta praksi.”;

1.20. izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu, aģentūra ir tiesīga izslēgt pacientu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, informējot par to pacientu. Pacientam ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta.”;

1.21. aizstāt 37.punktā vārdus “piecu darbdienu laikā” ar vārdiem “mēneša laikā”;

1.22. izteikt 59.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“59.5. vecmātes un dežūrārsta darbu;”;

1.23. papildināt 60.1.apakšpunktu aiz skaitļa un vārda “11.pielikumu” ar vārdiem “(kapitācijas nauda);”;

1.24. izteikt 60.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“60.4. samaksa par īslaicīgo pacienta aprūpi;”;

1.25. izteikt 60.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“60.7. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 60.1., 60.2., 60.3., 60.4., 60.5. un 60.6.apakšpunktu.”;

1.26. papildināt noteikumus ar 60.1, 60.2 un 60.3 punktu šādā redakcijā:

“60.1 Par īslaicīgo pacienta aprūpi atbilstoši šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem (īslaicīgais pacients) veselības aprūpes pakalpojumu sniegušajam ģimenes ārstam samaksā ģimenes ārsta aprūpes epizodes tarifu (šo noteikumu 21.pielikums) un manipulāciju tarifu (šo noteikumu 14.pielikums).

60.2 Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodes tarifu apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura pacients reģistrēts, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no mēneša kapitācijas naudas.

60.3 Ja pacients, kurš ir reģistrējies pie ģimenes ārsta, veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem (nav īslaicīgais pacients), šim pacientam sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.”;

1.27. papildināt 67.punkta ievaddaļu aiz vārdiem “var piešķirt līdzekļus, ja” ar vārdiem “tiek ievēroti visi šie nosacījumi:”;

1.28. papildināt noteikumus ar 67.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“67.4. ģimenes ārsta prakse ir līgumattiecībās ar aģentūru ne ilgāk kā 12 mēnešus.”;

1.29. svītrot 69.punktu;

1.30. svītrot 69.2 punktu;

1.31. izteikt 70.punktu šādā redakcijā:

“70. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits sasniedz 600, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar aģentūru, tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido:

70.1. šo noteikumu 180.1.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

70.2. šo noteikumu 180.2.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

70.3. šo noteikumu 12.pielikuma 1.punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei.”;

1.32. papildināt 71.punktu aiz skaitļa un vārda “15.pielikumā” ar vārdiem un skaitli “un XIInodaļā”;

1.33. izteikt 74.punktu šādā redakcijā:

“74. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, aģentūra izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

74.1. pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;

74.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem.”;

1.34. izteikt 76.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“76.6. pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, lai veiktu šo noteikumu 37.pielikuma 2.2.apakšpunktā minēto slēpto asiņu izmeklējumu;”;

1.35. papildināt noteikumus ar 76.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“76.7. ar aģentūras nosūtīto uzaicinājumu valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros.”;

1.36. aizstāt 76.1 punkta ievaddaļā skaitļus un vārdus “5.pielikuma 2.4.apakšpunktā” ar skaitli un vārdu “37.pielikumā”;

1.37. izteikt 76.1 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“76.1. organizē un nosūta uzaicinājumus krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu veikšanai valsts organizētā skrīningā iekļauto mērķa grupu iedzīvotājiem;”;

1.38. izteikt 76.1 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“76.3. katru gadu līdz 1.septembrim pieņem lēmumu par nākamajā gadā organizējamā skrīningā iekļaujamo vecuma grupu izmeklēšanas plānu atbilstoši šo noteikumu 37.pielikumā minētajām vadlīnijām.”;

1.39. svītrot 78.2.apakšpunktā vārdus “pa tālruni vai personīgi”;

1.40. izteikt 83.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“83.3. vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par pacienta stacionēšanas nepieciešamību un pacienta stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.”;

1.41. papildināt noteikumus ar 83.1 punktu šādā redakcijā:

“83.1 Ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka slimnieku nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to nosūtītāju.”;

1.42. svītrot 86.1. un 86.2.apakšpunktā vārdu un skaitli “un 112.5”;

1.43. svītrot 93.4., 93.5. un 93.6.apakšpunktu;

1.44. izteikt 96.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“96.3. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes naudas līdzekļu apmēru nosaka, piemērojot iepriekšējā gada pakalpojumu apjomu līguma ietvaros un prognozējamo pakalpojumu tarifu. Naudas līdzekļu apjomu var koriģēt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai pieejamos finanšu līdzekļus.”;

1.45. izteikt 97.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“97. Aģentūra samaksu par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā minēto pakalpojumu tarifu formulu, izmantojot šādus samaksas veidus:”;

1.46. aizstāt 99.punktā skaitli un vārdu “1.punkts” ar skaitli un vārdu “1.2.apakšpunkts”;

1.47. izteikt 100.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Papildus šo noteikumu 22.pielikuma 1.2.apakšpunktā noteiktajam gadījuma samaksas grupas tarifam piemaksā šo noteikumu 22.pielikuma 2.punktā minēto gadījuma samaksas grupas tarifā neiekļauto manipulāciju tarifu summu.”;

1.48. aizstāt 101.punktā skaitli un vārdu “1.punktā” (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu “1.2.apakšpunktā” (attiecīgā locījumā);

1.49. papildināt noteikumus ar 114.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“114.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācijas ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš saskaņā ar šo noteikumu 188.punktu ir saņēmis E 112 veidlapu.”;

1.50. papildināt 117.punkta otro teikumu aiz vārdiem “(izsaukumus, kas nav minēti šo noteikumu 112.punktā)” ar vārdiem “ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka nepamatots izsau­kums ir maksas pakalpojums”;

1.51. papildināt noteikumus ar 117.1 punktu šādā redakcijā:

“117.1 Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē neatliekamās palīdzības izsaukuma pieņemšanas laiku reģistrē brīdī, kad dežurējošā ārstniecības persona pabeidz izsaukuma saņemšanas sarunu vai citas saņemtās informācijas izvērtējumu.”;

1.52. izteikt 120.punktu šādā redakcijā:

“120. Samaksu par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem veic saskaņā ar tāmes finansējuma principiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem sadalījumā pa izdevumu veidiem.”;

1.53. aizstāt 121.1.apakšpunktā skaitli un vārdu “124.punktā” ar skaitli un vārdu “122.punktā”;

1.54. izteikt 126.punktu šādā redakcijā:

“126. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā šādus kritērijus:

126.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos;

126.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas;

126.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nodrošinājums ar ārstniecības un ārstniecības atbalsta personālu;

126.4. atbilstošs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja materiālteh­niskais nodrošinājums;

126.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

126.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

126.7. citi kritēriji, kas raksturo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iespējas sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.”;

1.55. svītrot 127.punkta otro teikumu;

1.56. izteikt 130.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“130.1. plānotais ārstēto pacientu skaits un sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī plānotās pacientu skaita un veselības aprūpes pakalpojumu veidu izmaiņas un plānotie tarifi;”;

1.57. papildināt noteikumus ar 130.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“130.3. stacionārajā ārstniecības iestādē ar šo noteikumu 13.pielikumā norādītajām diagnozēm ārstēto pacientu skaits un to ārstēšanas izmaksas.”;

1.58. svītrot 131.punktu;

1.59. papildināt noteikumus ar 132.1 punktu šādā redakcijā:

“132.1  Ja aģentūra ir noslēgusi līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šo noteikumu 122.2.apakšpunktā vai 123.punktā minēto kārtību, aģentūra atkārtotu atlases procedūru par to pašu pakalpojumu sniegšanu neveic un slēdz līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šo noteikumu 132.punktu.”;

1.60. aizstāt 135.1.apakšpunktā vārdus “pa ceturkšņiem” ar vārdiem “pa mēnešiem”;

1.61. svītrot 135.3.apakšpunktā skaitli “28.”;

1.62. svītrot 135.4.apakšpunktu;

1.63. svītrot 135.7.apakšpunktu;

1.64. izteikt 135.punktu šādā redakcijā:

“135.1 Aģentūra līgumā ar ārstniecības iestādi par šo noteikumu 59.8.apakšpunktā minēto māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) iekļauj māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nosacījumus.”;

1.65. svītrot 138.punktu;

1.66. papildināt noteikumus ar 141.1 punktu šādā redakcijā:

“141.1 Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru vairāk nekā par 5 %, aģentūra samaksā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam 25 % no summas, kas pārsniedz plānotā gada finanšu apmēra 105 %.”;

1.67. svītrot 142.punktā vārdus “aģentūrā strādājošā ārsta eksperta vai citas”;

1.68. papildināt 143.punktu aiz vārda “pakalpojumus” ar vārdiem “izņemot organizētā vēža skrīninga izmeklējumus”;

1.69. aizstāt 144.3.apakšpunktā vārdu “netiek” ar vārdu “nav”;

1.70. izteikt 153.punktu šādā redakcijā:

“153. Ārstniecības iestādes iesniedz aģentūrā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet aģentūra nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā aģentūra uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu kompetento institūciju pilnvarotās personas (piemēram, medikamentu iepirkumiem – Zāļu cenu valsts aģentūras un Zāļu valsts aģentūras pilnvaroto pārstāvi, medicīnas ierīču iepirkumiem – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras pilnvaroto pārstāvi).”;

1.71. svītrot 159. un 160.punktu;

1.72. izteikt 176.punktu šādā redakcijā:

“176. Aģentūra, aprēķinot veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, izmanto datu analīzi par ārstniecības iestāžu faktiskajiem izdevumiem no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem pārskatiem, veselības aprūpes statistikas datus, informāciju par ārstniecības līdzekļu cenām, kā arī ārstu profesionālo asociāciju sniegto informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem resursiem.”;

1.73. izteikt 179.punktu šādā redakcijā:

“179. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kopējās izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa (lati par stundu);

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – amortizācija.”;

1.74. izteikt 180.punkta ievaddaļu un 180.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“180. Darba samaksu (D) par pakalpojumu latos aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

180.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 654,00 lati;”;

1.75. papildināt noteikumus ar 183.3. un 183.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“183.3. starptautiskas organizācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

183.4. studentu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.”;

1.76. papildināt noteikumus ar 184.1 punktu šādā redakcijā:

“184.1 Ja personai izbeigušās attiecīgās tiesības izmantot E veidlapu, izsniegtā E veidlapa tiek anulēta un par to tiek paziņots attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai, nosūtot E 108 veidlapu “Paziņojums par to, ka tiek apturētas vai pārtrauktas tiesības uz slimības un maternitātes apdrošināšanas pabalstu pakalpojumu veidā”.”;

1.77. izteikt 185.punktu šādā redakcijā:

“185. Lai saņemtu aizpildītu E 106 veidlapu “Apliecība par tādu personu tiesībām uz slimības un maternitātes pabalstiem pakalpojumu veidā, kuras dzīvo valstī, kas nav kompetentā valsts”, persona iesniedz aģentūrā šādus dokumentus:

185.1. ja persona ir nodarbināta (pakļauta valsts sociālajai apdrošināšanai) Latvijas Republikā, bet tās pastāvīgā dzīvesvieta ir citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē:

185.1.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

185.1.1.1. vārds, uzvārds, tālrunis;

185.1.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs;

185.1.1.3. adrese pastāvīgās dzīvesvietas valstī;

185.1.1.4. nodarbinātības sākuma datums;

185.1.1.5. laikposms, kurā persona atgriežas savā dzīvesvietas valstī (piemēram, reizi nedēļā, reizi mēnesī, dažas reizes gadā);

185.1.1.6. darbavietas nosaukums un adrese;

185.1.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtās E 101 veid­lapas “Apliecība par piemērojamiem tiesību aktiem” vai E 103 veidlapas “Izvēles tiesību piemērošana” kopiju (izņemot valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātos);

185.1.3. izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka persona tur ir nodarbināta;

185.2. ja persona ir ES/EEZ dalībvalsts (tai skaitā arī Latvijas) vai Šveices iedzīvotājs un ir pastāvīgi nodarbināta (pakļauta valsts sociālajai apdrošināšanai) Latvijas Republikā, bet darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem) nosūtīta uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici:

185.2.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

185.2.1.1. vārds, uzvārds, tālrunis;

185.2.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs;

185.2.1.3. dzīvesvietas adrese valstī, kurā persona uzturēsies;

185.2.1.4. nosūtītājas darbavietas nosaukums un adrese;

185.2.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtās E 101 veid­lapas “Apliecība par piemērojamiem tiesību aktiem” vai E 103 veidlapas “Izvēles tiesību piemērošana” kopiju (izņemot valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātos);

185.2.3. izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka persona tur ir nodarbināta un tiek nosūtīta darbā uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici.”;

1.78. izteikt 185.1 punktu šādā redakcijā:

“185.1 Lai saņemtu E 109 veidlapu “Apliecība apdrošinātas personas ģimenes locekļu reģistrēšanai un uzskaitījuma atjaunināšanai”, persona, kuras dzīvesvieta ir citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē un kura ir tādas personas ģimenes loceklis (laulātais, bērns līdz 18 gadu vecumam), kas ir pakļauta valsts sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā, aģentūrā iesniedz šādus dokumentus:

185.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

185.1.1. vārds, uzvārds, kontakttālrunis;

185.1.2. personas kods, identifikācijas numurs;

185.1.3. deklarētās dzīvesvietas adrese;

185.1.4. vai persona ir nodarbināta, vai saņem kādu pabalstu un kurā valstī, ja saņem (piemēram, pensiju, maternitātes pabalstu);

185.1.5. tā ģimenes locekļa vārds, uzvārds, personas kods, identifikācijas numurs un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, kurš ir nodarbināts (pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai) Latvijas Republikā un kura apgādībā atrodas persona;

185.2. laulību vai radniecību apliecinošu dokumentu (laulības apliecības, dzimšanas apliecības) kopijas.”;

1.79. izteikt 186. un 187.punktu šādā redakcijā:

“186.  E veidlapa vai lēmums par E veidlapas izsniegšanas atteikumu tiek sagatavots 30 dienu laikā pēc šajos noteikumos norādīto dokumentu saņemšanas un izsniegts personai personīgi vai nosūtīts pa pastu.

187. Iesniegumu Eiropas veselības apdrošināšanas kartes saņemšanai persona var iesniegt aģentūrā personīgi vai nosūtīt pa pastu vai pa faksu. Iesniegumu Eiropas veselības apdrošināšanas kartes saņemšanai var iesniegt arī aģentūras mājaslapā internetā tiešsaistes režīmā. Aģentūra 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izgatavo apdrošināšanas karti un izsniedz to personai personīgi vai tās likumiskajam vai pilnvarotajam pārstāvim, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai pēc personas rakstiska lūguma nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē uz norādīto adresi. Apdrošināšanas karte tiek izsniegta uz trijiem gadiem.”;

1.80. papildināt noteikumus ar 187.1 un 187.2 punktu šādā redakcijā:

“187.1 Eiropas veselības apdrošināšanas karti atkārtoti izsniedz iepriekšējās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa laikā tikai pēc iepriekš izsniegtās apdrošināšanas kartes anulēšanas, pamatojoties uz personas iesniegumu. Atkārtota kartes izsniegšana ir maksas pakalpojums.

187.2 Ja personai, īslaicīgi uzturoties kādā no ES/EEZ vai Šveices Konfederācijas valstīm, vajadzīga neatliekamā vai nepieciešamā ārstnieciskā palīdzība un viņai nav Eiropas veselības apdrošināšanas kartes, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tās valsts ārstniecības iestādes vai kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, personai izsniedz apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.”;

1.81. papildināt 197.punkta ievaddaļu aiz vārdiem “par saņemtajiem” ar vārdiem “neatliekamajiem vai nepieciešamajiem, vai plānveida ambula­torajiem”;

1.82. papildināt noteikumus ar 197.1 un 197.2 punktu šādā redakcijā:

“197.1 Ja persona ir saņēmusi neatliekamos vai nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, aģentūra veic izdevumu atmaksu personai saskaņā ar tās valsts nosacījumiem par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, kurā personai tika sniegti pakalpojumi. Aģentūra izdevumus atmaksā, pamatojoties uz ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices kompetentās institūcijas sniegto informāciju. Aģentūra pieprasa informāciju par personai atmaksājamo summu saskaņā ar regulas Nr.574/72 34.panta 2.paragrāfu.

197.2 Ja persona ir saņēmusi ambulatoros plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, aģentūra izdevumus atmaksā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem atmaksas nosacījumiem.”;

1.83. svītrot 198.punktu;

1.84. aizstāt 202.punkta ievaddaļā vārdus “četru mēnešu” ar vārdiem “triju gadu”;

1.85. aizstāt 204.punktā vārdus “sešu mēnešu” ar vārdiem “četru mēnešu”;

1.86. izteikt 211.1. un 211.1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“211.1. ortopēdijā – gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanas operācijām:

211.1.1. steidzamības kārtā, pamatojoties šo noteikumu 32.pielikuma 1. un 2.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots lielo locītavu problēmu ārstu konsilijs;”;

1.87. svītrot 211.1.2.apakšpunktu;

1.88. svītrot 211.1 2.apakšpunktu;

1.89. svītrot 213.punktā vārdus “vai otorinolaringoloģijas”;

1.90. svītrot 214.punktu;

1.91. izteikt 216.punktu šādā redakcijā:

“216. Aģentūra pacientus reģistrē centralizētā rindā, pamatojoties uz pacienta iesniegto pozitīvo atzinumu, ko saskaņā ar šo noteikumu 32.pielikuma 1. un 2.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām endoprotezēšanai steidzamības kārtā pieņēmis lielo locītavu problēmu ārstu konsilijs.”;

1.92. svītrot 217.punktā vārdus “un ģimenes ārstu”;

1.93. izteikt 226.punktu šādā redakcijā:

“226. Aģentūra nosaka plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā valsts finansējuma sadalījumu atsevišķos pakalpojumu veidos, kā arī veic plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas procesa analīzi valstī.”;

1.94. papildināt noteikumus ar XII1 nodaļu šādā redakcijā:

XII.1 Kārtība, kādā veicama pacientu veselības aprūpe mājās

233.1 Pacientam veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz, ja viņam ir nepieciešama regulāra (pastāvīga) ambulatora ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē ambulatorās aprūpes saņemšanai.

233.2 Veselības aprūpes pakalpojumi mājās tiek sniegti pacientiem ar šādām diagnozēm un stāvokļiem:

233.21. guļoši pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem (C00-C97; D37- D48);

233.22. pacienti ar psihiskiem traucējumiem (F00-F03;F06.0-F06.3; G10- G32; A81);

233.23. pacienti ar izgulējumiem (L89);

233.24. pacienti ar cerebrālo trieku un citiem paralītiskajiem sindromiem (G80-G83);

233.25. pacienti, kuriem nepieciešama respiratora terapija (Z99.1);

233.26. pacienti ar kustību traucējumiem, kuriem ir šādas diagnozes: B20-B24; E10-E11; G35; I60-I69; T91.3; Z48; Z93; Z94; Z98.

233.3 Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona var saņemt, ja viņai ir ģimenes ārsta nosūtījums vai stacionārās ārstniecības iestādes nosūtījums (pēc izrakstīšanas no stacionāra), kurā norādīts, kādus veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešams nodrošināt, pakalpojuma sniegšanas pamatojums un laikposms, kurā tas jānodrošina.

233.4 Pēc izrakstīšanas no slimnīcas sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos mājas aprūpes ilgums ir līdz piecām kalendāra dienām, ja nav medicīnisko indikāciju tās veikšanai ilgāk.

233.5 Beidzoties laikposmam, kurā tika sniegti veselības aprūpes pakalpojumi mājās, pakalpojumu sniedzējs iesniedz pacienta ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši pacienta faktiskai dzīvesvietai aprūpes epikrīzi (vai etapa epikrīzi), norādot aprūpes rezultātu.

233.6 Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk par vienu kalendāra mēnesi, tad divu darbdienu laikā pēc kalendāra mēneša beigām ģimenes ārsts pēc pacienta apmeklējuma sniedz pakalpojumu sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās pārtraukšanu vai turpināšanu.

233.7 Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta medicīnas māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), kas strādā ārstniecības iestādē, kura noslēgusi ar aģentūru līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās.

233.8 Veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzējs atbilstoši kompetencei:

233.81. plāno pacienta aprūpi;

233.82. veic nozīmētās diagnostiskās un ārstnieciskās manipulācijas;

233.83. asistē ārstam diagnostisko un ārstniecisko manipulāciju laikā;

233.84. sagatavo pacientu diagnostiskām un ārstnieciskām procedūrām un izmeklēšanām;

233.85. veic pacienta paliatīvo aprūpi;

233.86. izglīto un apmāca pacientu un viņa ģimenes locekļus veselības aprūpes pasākumu veikšanā;

233.87. nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ierašanās brīdim;

233.88. ja nepieciešams, pacienta aprūpē iesaista pacienta ģimenes ārstu vai pamatteritorijas ģimenes ārstu;

233.89. dokumentē pacienta veselības aprūpi atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību ārstniecības iestādē.”;

1.95. izteikt 240.punktu šādā redakcijā:

“240. Aģentūra primārās veselības aprūpes ārstu sarakstā nereģistrē jaunus primārās veselības aprūpes pediatrus un primārās veselības aprūpes internistus, izņemot šo noteikumu 240.1 punktā minēto gadījumu.”;

1.96. papildināt noteikumus ar 240.1 punktu šādā redakcijā:

“240.1 Aģentūra primārās veselības aprūpes ārstu sarakstā reģistrē jaunus primārās veselības aprūpes pediatrus un primārās veselības aprūpes internistus, ja primārās veselības aprūpes pediatrs vai primārās veselības aprūpes internists saskaņā ar šo noteikumu 49.punktu ir vairāk nekā 12 mēnešus nepārtraukti aizvietojis ģimenes ārstu.”;

1.97. papildināt noteikumus ar 246.1 punktu šādā redakcijā:

“246.1 Līdz 2009.gada 30.jūnijam aģentūra nodod ārstniecības iestādēm datus par šo noteikumu 211.1.apakšpunktā minētajām rindām ortopēdijā. Ārstniecības iestādes no 2009.gada 1.jūlija nodrošina minēto ortopēdijas rindu vadību.”;

1.98. svītrot 249.punktu;

1.99. svītrot 252.punktā skaitli “28.”;

1.100. papildināt noteikumus ar 256., 257., 258., 259., 260. un 261.punktu šādā redakcijā:

“256. Šo noteikumu 141.punkts ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, un tajā noteikto kārtību piemēro, izvērtējot veselības pakalpojumu sniedzēju 2008.gadā plānotā finanšu apmēra izlietojumu.

257. Šo noteikumu 141.1 punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, un tajā noteikto kārtību piemēro, izvērtējot veselības pakalpojumu sniedzēju 2009.gadā plānotā finanšu apmēra izlietojumu.

258. Šo noteikumu XII nodaļa ir spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam.

259. No 2009.gada 1.janvāra aģentūra neuzņem jaunus pacientus centralizētajā lielo locītavu plānveida endoprotezēšanas rindā ar 50 % ārstēšanās izdevumu līdzmaksājumu atbilstoši šo noteikumu 32.pielikuma 3.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām.

260. Aģentūra līgumos ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina endoprotezēšanas pakalpojumus, iekļauj pienākumu ārstniecības iestādei līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošināt centralizētajā lielo locītavu plānveida endoprotezēšanas rindā ar 50 % ārstēšanās izdevumu līdzmaksājumu uzņemto pacientu ārstēšanu.

261. Aģentūra ar 2009.gada 1.aprīli neslēdz šo noteikumu 121.2.apakšpunktā minētos līgumus ar šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm.”;

1.101. izteikt 5.pielikumu šādā redakcijā:

“5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Profilaktisko apskašu programma

1. Bērnu profilaktiskās apskates:

1.1. pirmajā dzīves mēnesī:

1.1.1. ģimenes ārsta veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā;

1.1.2. vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un turpmāk vienu reizi 10 dienās;

1.1.3. ceturtajā–piektajā dzīves dienā – asins paraugu ņemšana un nosūtīšana uz fenilketonūrijas (FKU) un iedzimtas hipotireozes skrīningu (TSH), ja tas nav izdarīts dzemdību nodaļā vai ir pieprasījums no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” par atkārtotu izmeklēšanu;

1.1.4. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.2. no viena līdz sešu mēnešu vecumam – vienu reizi mēnesī:

1.2.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;

1.2.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.2.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.3. no septiņu līdz 11 mēnešu vecumam:

1.3.1. māsas, ārsta palīga (feldšera) vai ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes minētajā laikposmā;

1.3.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.4.  12 mēnešu vecumā:

1.4.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;

1.4.2. hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs;

1.4.3. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.4.4. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.5.  13–24 mēnešu vecumā:

1.5.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes gadā;

1.5.2. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.5.3. okulista veikta apskate (redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielē­šanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6.  2–6 gadu vecumā:

1.6.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā;

1.6.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā;

1.6.3. okulista veikta apskate triju gadu vecumā (salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklā­šanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skia­skopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6.4. okulista veikta apskate pirms skolas 6–7 gadu vecumā (redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6.5. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.7.  7–18 gadu vecumā:

1.7.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā;

1.7.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā, izņemot 7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes gadā;

1.7.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

2. Pieaugušo profilaktiskās apskates:

2.1. ģimenes ārsta veiktā vispārējā veselības pārbaude (pacienta sūdzības, ķermeņa svars un garums, ādas un gļotādu stāvoklis, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un palpācija, vairogdziedzera projekcijas novērtēšana, krūšu dziedzeru izskats un palpācija, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, sirds darbības un plaušu auskultācija, vēdera palpācija, rektālā digitālā palpācija pacientiem no 50 gadu vecuma, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts pacientu ir izmeklējis slimības laikā, – reizi gadā;

2.2. ģimenes ārsta vai ginekologa veikta ginekoloģiskā apskate (pacientes sūdzības, reproduktīvā anamnēze, ieskaitot kontracepcijas metožu izmantošanu, dzemdes novērtēšana bimanuāli, olnīcu palpācija, krūšu dziedzeru palpācija un izskats, dzemdes kakla un mugurējo velvju stāvoklis, rektālā digitālā palpācija no 50 gadu vecuma) – reizi gadā;

2.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

3. Grūtnieces un nedēļnieces aprūpe atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanu.

4. Šī pielikuma 1. un 2.punktā minētajā ģimenes ārsta apskatē ģimenes ārsts izvērtē papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību.

5. Profilaktisko programmu realizācijas nosacījumi:

Nr.
p.k.

Programmas nosaukums

Diagnoze

Veicamās manipulācijas

(norādot atbilstošu pacientu grupu un 4.aprūpes epizodi)

Tālākā izmeklēšana

1.

Ģimenes ārsta veiktā pieaugušo vispārējā veselības pārbaude

Z00.0

01016 – pieaugušo  profilaktiskā apskate, ko veic ģimenes ārsts

2.

Ģimenes ārsta veiktā bērnu vispārējā veselības pārbaude

Z00.1

01061 – bērnu profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts;

01064 – bērnu profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts bērna mājās

3.

Ginekologa, dzemdību speciālista veiktā profilaktiskā apskate

Z01.4

01004 – ginekologa, dzemdību speciālista ginekoloģiskā profilaktiskā apskate

4.

Ģimenes ārsta veiktā ginekoloģiskā profilaktiskā apskate

Z01.4

01063 – ģimenes ārsta ginekoloģiskā profilaktiskā apskate

5.

Okulista veiktā profilaktiskā apskate

Z01.0

Atbilstoši šī pielikuma 1.5.3., 1.6.3. un 1.6.4.apakšpunktā noteiktajām manipulācijām

 

6.

Ginekologa, dzemdību speciālista veiktā grūtnieces aprūpe

01070 – ginekologa, dzemdību speciālista pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces vai nedēļnieces apskate

Atbilstoši normatīvajos aktos par dzemdību palīdzības nodrošināšanu noteiktajam

7.

Vecmātes veiktā grūtnieces aprūpe

01029 – vecmātes pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces vai nedēļnieces apskate

Atbilstoši normatīvajos aktos par dzemdību palīdzības nodrošināšanu noteiktajam

8.

Ģimenes ārsta veiktā grūtnieces aprūpe

Z34.0, Z34.8, Z34.9

01062 – ģimenes ārsta pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces apskate

Atbilstoši normatīvajos aktos par dzemdību palīdzības nodrošināšanu noteiktajam”

1.102. svītrot 6.pielikuma 58.punktu;

1.103. papildināt 6.pielikumu ar 62.1 un 62.punktu šādā redakcijā:

“62.1

40172

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (pozitīva)

62.2

40173

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (negatīva)”

1.104. izteikt 7.pielikumu šādā redakcijā:

“7.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Dinamiskās novērošanas nosacījumi rehabilitācijā

Dinamisko novērošanu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā izmanto, lai pacientiem ar hroniskiem veselības traucējumiem un ar tiem saistītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem nepieciešamajā apjomā nodrošinātu specializētu rehabilitaloga novērošanu, funkcionēšanas novērtēšanu un ārstniecību, kā arī stacionārus un ambulatorus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus šādā veidā:

1. Dinamisko novērošanu organizē stacionārās vai ambulatorās medicīniskās rehabilitācijas iestādes.

2. Iekļaujot pacientu dinamiskās novērošanas programmā, tiek novērtēts pacienta veselības stāvoklis un ar to saistītie funkcionēšanas ierobežojumi, rehabilitācijas potenciāls, pacienta un viņa piederīgo motivācija un veselības stāvokļa stabilitāte rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, to atkārtojot vismaz vienreiz gadā. Pacienta stāvoklim stabilizējoties (atbilstoši rehabilitācijas iestādes atzinumam), pēc pacienta iniciatīvas vai pacientam pārejot dzīvot stacionāri organizētas institucionālas sociālās palīdzības sistēmā, dinamiskā novērošana pacientam var tikt atcelta.

3. Iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskās novērošanas programmā, rehabilitologs:

3.1. nosaka pacienta veselības stāvokļa kontroles intervālus un organizē to īstenošanu;

3.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas;

3.3. nosūta pacientu valsts apmaksātu stacionāro vai ambulatoro medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

3.4. ja nepieciešams, saskaņo un koordinē izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldību sociālo dienestu.

4. Rehabilitācijas iestāde, kura iekļāvusi pacientu dinamiskās novērošanas pro­grammā, nodrošina:

4.1. dinamiskās novērošanas programmā iekļauto pacientu uzskaiti;

4.2. pacientu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas rezultātu apkopošanu.”;

1.105. svītrot 10.pielikumu;

1.106. izteikt 11.pielikumu šādā redakcijā:

“11.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Primārās veselības aprūpes finanšu līdzekļu sadale

I. Primārās veselības aprūpes finanšu līdzekļu sadale zobārstniecības pakalpojumiem

1. Kopējos līdzekļus ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem plāno šādi:

1.1. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem aprēķina, reizinot šajā ārstniecības iestādē iepriekšējā periodā bērniem katras veiktās zobārstniecības manipulācijas skaitu (S(1...n)) ar tās prognozēto tarifu (TC(1...n)) un summējot:

Lb(zob 1)=S1xTC1+S2xTC2+...+SnxTCn

1.2. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (turpmāk – pacienti) aprēķina, reizinot šajā ārstniecības iestādē iepriekšējā periodā pacientiem katras veiktās zobārstniecības manipulācijas skaitu (S(1...n)) ar tās prognozēto tarifu (TC(1...n)) un summējot:

(zob 1)=S1xTC1+S2xTC2+...+SnxTCn

1.3. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk – dalībnieki) Lč(zob 1) plāno šādi:

1.3.1. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību dalībniekiem, aprēķina, reizinot šajā ārstniecības iestādē dalībniekiem iepriekšējā periodā katras veiktās zobārstniecības manipulāciju skaitu, kas atbilst zobārstniecības palīdzībai (Sz(1...n)), ar tās prognozēto tarifu (TCz(1...n)), summējot un no summas aprēķinot 50 %:

Lčz(zob 1)=(Sz1xTCz1+Sz2xTCz2+... +SznxTCzn) x50 %

1.3.2. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm, dalībniekiem aprēķina, reizinot šajā ārstniecības iestādē dalībniekiem iepriekšējā periodā katras veiktās zobārstniecības manipulāciju skaitu, kas atbilst zobu protezēšanai ar izņemamām plastmasas protēzēm (Sp(1...n)), ar tās prognozēto tarifu (TCp(1...n)) un summējot:

Lčp(zob 1)=Sp1xTCp1+Sp2xTCp2+... +SpnxTCpn

1.3.3. naudas līdzekļu apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem dalībniekiem iegūst, summējot 1.3.1. un 1.3.2.apakšpunktā aprēķinātos apjomus:

(zob 1)=Lčz(zob 1)+Lčp(zob 1)

1.4. kopējo naudas līdzekļu apjomu ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Li(zob 1) iegūst, summējot 1.1., 1.2. un 1.3.3.apakšpunktā aprēķināto apmēru:

Li(zob 1)=Lb(zob 1) +Lš(zob 1)+Lč(zob 1)

2. Kopējo naudas līdzekļu apmēru zob­ārstniecībai aģentūras teritoriālajā nodaļā Lt (zob 1) aprēķina, summējot katras šajā teritorijā ārstniecības iestādes aprēķinātos kopējos apmērus Li (zob 1…i):

Lt (zob 1)=Li (zob 1, 1)+Li (zob 2, 1)+..+Li (zob i, 1)

3. Kopējo naudas līdzekļu apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Lk (zob) iegūst, summējot katras aģentūras teritoriālajās nodaļās aprēķināto kopējo apmēru Lt (zob 1...5):

Lk (zob)=Lt (zob 1)+Lt (zob 2)++ Lt (zob 5)

Kopējo naudas apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var koriģēt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus.

4. Nepieciešamo līdzekļu apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs.

II. Primārās veselības aprūpes finanšu līdzekļu sadale ģimenes ārstiem

5. Kopējo kapitācijas naudas apmēru aģentūra plāno, izmantojot šādus rādītājus:

5.1. kopējais kapitācijas naudas apmērs L ir 5 % no apakšprogrammai “Ārstniecība” paredzētajiem finanšu gada valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem – budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 3000 “Subsīdijas un dotācijas”);

5.2. kapitācijas naudu uz vienu personu mēnesī (LR) aprēķina, kopējo aprēķināto kapitācijas naudas apmēru (L) izdalot ar veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku reģistrā reģistrēto personu skaitu uz kārtējā gada 30.jūniju (D), kas ir reizināts ar 12:

LR = L/(Dx12)

6. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu aģentūra aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 30.jūniju par personu skaitu vecumu grupās un apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā:

6.1. personas iedala šādās vecuma grupās:

6.1.1. vecumā līdz 1 gadam;

6.1.2. 1 līdz 7 gadi;

6.1.3. 7 līdz 18 gadi;

6.1.4. 18 līdz 45 gadi;

6.1.5. 45 līdz 65 gadi;

6.1.6. 65 gadi un vecāki;

6.2. pamatojoties uz aģentūras vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopā;

6.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā un valstī kopumā nosaka atbilstoši veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku reģistra datiem;

6.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu. Dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu;

6.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki1...6).

7. Aģentūra aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apjomu pēc šādiem kritērijiem:

7.1. vispirms aprēķina katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (Kp), izmantojot šādu formulu:

 

Kp =

ki1xn1+ki2xn2+ki3xn3+ki4xn4+ki5xn5

, kur

N

 

n1, n2 .. – reģistrēto pacientu skaits konkrētajā vecuma grupā;

N – kopējais pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits;

7.2. līdzīgi aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (KV);

7.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu Kp ar valsts koeficientu KV, iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd:

Kd = Kp:KV

7.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu N un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī LR, iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (LN), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12:

LN=KdxLRxNx12

7.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1.decembri. 

8. Aģentūras teritoriālajām nodaļām plānotais kapitācijas naudas apmērs tiek aprēķināts šādi:

8.1. aprēķina katras aģentūras teritoriālās nodaļas veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku kopējo koeficientu (KT), izmantojot šādu formulu:

 

KT

ki1xd1+ki2xd2+ki3xd3+ki4xd4+ki5xd5

, kur

DT

 

d1, d2 .. – veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku skaits konkrētajā vecuma grupā;

DT – kopējais veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku skaits Aģentūras teritoriālajā nodaļā.

Piezīme. Veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku skaitu nosaka pēc stāvokļa uz kārtējā gada 30.jūniju;

8.2. dalot aģentūras teritoriālās nodaļas veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku kopējo koeficientu KT ar valsts koeficientu KV , iegūst aģentūras teritoriālās nodaļas diferencēto koeficientu KDT:

KDT = KT:KV

8.3. kopējo plānoto aģentūras teritoriālās nodaļas kapitācijas naudas apmēru gadā LT iegūst, reizinot kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī LR ar kopējo veselības obligātās apdrošināšanas dalībnieku skaitu aģentūras teritoriālajā nodaļā DT, aģentūras teritoriālās nodaļas diferencēto koeficientu KDT un reizinot ar 12:

LT=LRxDTxKDTx12

9. Aģentūras teritoriālajām nodaļām novirzāmo naudas līdzekļu apmēru ģimenes ārstu veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai aģentūra aprēķina, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu katras iepriekšējā gadā veiktās manipulācijas skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot:

LM( 1….5)=S1 ( 1….5)xTC1+S2 (1....5)xTC2+ Sn (1....5)xTCn

10. Manipulāciju saraksta paplašināšanas gadījumā šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot.

III. Maksājuma aprēķins ģimenes ārsta praksei par sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no ģimenes ārsta kontrolētajiem sekundārajai veselības aprūpei paredzētajiem līdzekļiem

11. Kopējo sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto ģimenes ārsta kontrolēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai nepieciešamo līdzekļu apjomu aģentūra plāno, izmantojot šādus rādītājus:

11.1. ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaits sadalījumā pa ģimenes ārstu un ārstu pediatru praksēm. Dati tiek ņemti no aģentūras vadības informācijas sistēmas uz kārtējā gada 30.jūniju;

11.2. sekundārās veselības aprūpes speciālistu veikto aprūpes epizožu (Se) un manipulāciju (Sm) skaitu iegūst no aģentūras vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 30.jūniju par iepriek­šējiem 12 mēnešiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikuma un 19.pielikuma 2.punkta nosacījumiem:

11.2.1. no vadības informācijas sistēmas tiek atlasīts katra konkrētā speciālista aprūpes epizožu skaits Se1 ... Sen sadalījumā pa prakšu tipiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos pakalpojumus;

11.2.2. no vadības informācijas sistēmas tiek atlasīts sekundārās veselības aprūpes speciālistu veiktais katras manipulācijas skaits Sm sadalījumā pa prakšu tipiem, izņemot rehabilitācijas, fizikālās medicīnas un dienas stacionārā sniegtos pakalpojumus.

12. Kopējo sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto ģimenes ārsta kontrolēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai nepieciešamo līdzekļu apmēru ģimenes ārsta praksei Lg aģentūra iegūst:

12.1. sekundārās veselības aprūpes speciālistu veikto epizožu skaitu ģimenes ārsta prakses pacientiem Seg1 ... Segn reizinot ar to prognozētajiem tarifiem Te1 ...Ten un summējot:

Eg=(Seg1xTe1)+(Seg2xTe2).. + (SegnxTen), kur

Eg – kopējā plānojamo līdzekļu summa par sekundārās veselības aprūpes speciālistu veiktajām epizodēm;

12.2. sekundārās veselības aprūpes speciālistu veikto manipulāciju skaitu ģimenes ārsta prakses pacientiem Smgreizinot ar to prognozētajiem tarifiem Tm un summējot:

Mg = (Smg1 x Tm1) + (Smg2 x Tm2) ... + (Smgn x Tmn), kur

Mg – kopējā plānojamo līdzekļu summa par sekundārās veselības aprūpes speciālistu veiktajām manipulācijām;

12.3. kopējais sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto ģimenes ārsta kontrolēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai nepieciešamais līdzekļu apmērs ģimenes ārsta praksei Lg:

Lg= Eg +Mg

13. Sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto ģimenes ārsta kontrolēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai nepieciešamo līdzekļu apmēru uz vienu reģistrēto pacientu mēnesī ģimenes ārsta praksē (ja reģistrēto bērnu īpatsvars nepārsniedz 70 % no kopējā pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaita – ģimenes ārsta prakse) Lgm iegūst, aprēķināto kopējo līdzekļu apmēru Lg izdalot ar ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaitu uz kārtējā gada 30.jūniju Pg un izdalot ar 12:

Lgm =(Lg:Pg)x12

14. Sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto ģimenes ārsta konkrēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai nepieciešamo līdzekļu apmēru uz vienu reģistrēto pacientu mēnesī ārsta pediatra praksē (ja reģistrēto bērnu īpatsvars pārsniedz 70 % no kopējā pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaita – ārsta pediatra prakse) Lpm iegūst, aprēķināto kopējo līdzekļu apjomu Lp izdalot ar ārstu pediatru praksēs reģistrēto pacientu skaitu uz kārtējā gada 30.jūniju Pp un izdalot ar 12:

Lpm = (Lp:Pp):12

15. Aģentūras teritoriālajām nodaļām gadā nepieciešamais līdzekļu apmērs Ltn ģimenes ārsta kontrolēto sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto pakalpojumu samaksai tiek aprēķināts, reizinot vienam reģistrētajam pacientam ģimenes ārsta praksē mēnesī nepieciešamo līdzekļu apmēru Lgmt ar reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksēs Pgt teritoriālajā nodaļā un reizinot ar 12, kas tiek summēts ar skaitli, ko iegūst, reizinot vienam reģistrētajam pacientam ārsta pediatra praksē mēnesī nepieciešamo līdzekļu apmēru Lpmt ar reģistrēto pacientu skaitu ārstu pediatru praksēs Ppt teritoriālajā nodaļā un reizinot ar 12:

Ltn=(LgmtxPg tx12)+(LpmtxPpt x12)

16. Ģimenes ārstam nepieciešamo līdzekļu apmēru kontrolēto sekundārās veselības aprūpes speciālistu sniegto pakalpojumu samaksai gadā iegūst:

16.1. ģimenes ārsta praksei – reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē Pg reizinot ar vienam reģistrētajam pacientam mēnesī nepieciešamo līdzekļu apmēru Lgm un reizinot ar 12;

16.2. ārsta pediatra praksei – reģistrēto pacientu skaitu ārsta pediatra praksē Ppreizinot ar vienam reģistrētajam pacientam ārsta pediatra praksē mēnesī nepieciešamo līdzekļu apmēru Lpm un reizinot ar 12.”;

1.107. izteikt 12.pielikumu šādā redakcijā:

“12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Fiksētās piemaksas un maksājumi

1. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei – Ls 240 mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kuras atbilstoši līgumam ar aģentūru saņem kapitācijas naudu.

2. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir Ls 100, ja attiecīgā ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un ja:

2.1. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir citā administratīvajā teritorijā. Maksājumu par papildu pieņemšanas vietu tajā pašā administratīvajā teritorijā veic, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību ir noteikusi aģentūra;

2.2. prakses papildu pieņemšanas vietas pamatteritorija ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem;

2.3. prakses papildu pieņemšanas vieta reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā;

2.4. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā.

2.1 Ja ģimenes ārsta prakses papildu pieņemšanas vieta ir tajā pašā administratīvajā teritorijā, šī pielikuma 2.punktā minēto maksājumu saņem, ja papildu pieņemšanas vietas nepieciešamība ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotajā primārās veselības aprūpes plānā un tiek izpildītas šī pielikuma 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā noteiktās prasības.

3. Ģimenes ārsta ikmēneša fiksētā piemaksa atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma:

3.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – piemaksas nav;

3.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrāt­kilometru – Ls 180 gadā (15 Ls/mēn.);

3.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrāt­kilometru – Ls 300 gadā (25 Ls/mēn.);

3.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – Ls 480 gadā (40 Ls/mēn.).

4. Piemaksu par teritorijas blīvumu nenosaka, ja ģimenes ārsta prakses vieta, kura ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, neatrodas aģentūras apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

5. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas administratīvās teritorijas (pilsētas, pagasti), nosaka šo pagastu iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

6. Ikmēneša fiksētā piemaksa atkarībā no ģimenes ārsta prakses attāluma līdz slimnīcai:

6.1. līdz 20 km – piemaksas nav;

6.2. no 20 līdz 40 km – Ls 240 gadā  (20 Ls/mēn.);

6.3. virs 40 km – Ls 480 gadā (40 Ls /mēn.).

7. Par attālumu līdz slimnīcai uzskata attālumu no apdzīvotās vietas, kurā atrodas ģimenes ārsta darba vieta, līdz tuvākajai reģionālajai daudzprofilu slimnīcai vai lokālajai daudzprofilu slimnīcai.

8. Piemaksu par attālumu līdz slimnīcai nenosaka, ja ģimenes ārsta prakses vieta, kura ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, neatrodas aģentūras apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

9. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas administratīvās teritorijas un katrā no tām ir vismaz viena ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta, kurā ģimenes ārsts pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā, fiksēto piemaksu nosaka par katru administratīvo teritoriju.

10. Ģimenes ārsta ikmēneša fiksētā piemaksa par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam – Ls 20.

11. Ģimenes ārsta ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi:

Piemaksa par katru pacientu Ls/mēnesī

Diagnožu kodi

 0,04

 C00, C17, C26, C43, C44, C63, C68, I09, I11,  I50, K50

 0,09

 C04, C09, C15, C18, C53, C54, C76, E25, E27, I20,  K74, M06, N18

 0,17

 C20, C22, C23, C32, C50, C67, C70, C90, C91, C92,  E84,  G10, I05, I10, I25, N04, Z95

 0, 30

 C16, C25, C31, C48, C55, C56, C64, C74, C81, C88, E10, E22, E23, F20, G70, J45, K51

 0,42

 C12, C13, C34, C39, C61, C71, C72, C73, C82, E11, E83, G20, G40, M05, M34

 0,53

 C07, G35, M33, T66

 0,68

 C37, C51, C57, C96, M32

 0,98

 C45, C47, C66

12. Ģimenes ārsts saņem šī pielikuma 11.punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu trīs vai vairāk reizes.

13. Maksājums par katru šo noteikumu 5.pielikumā noteikto profilaktisko izmeklējumu saņēmušo pieaugušo pacientu – Ls 0,50 par ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veiktu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs (no trim sekojošām vēdera izejām).

14. Maksājums par katru pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu mēnesī (kapitācijas nauda) – Ls 0,7. Ikmēneša kapitācijas naudas apmēru katram ģimenes ārstam aprēķina atbilstoši šo noteikumu 11.pielikuma nosacījumiem.

15. Maksājums ģimenes ārsta praksei speciālistu sniegto ģimenes ārsta kontrolēto veselības aprūpes pakalpojumu samaksai atbilstoši šo noteikumu 11. un 13.pielikuma nosacījumiem:

15.1. par katru reģistrēto pacientu, ja reģistrēto bērnu īpatsvars nepārsniedz 70 %, – Ls 0,10 mēnesī;

15.2. par katru reģistrēto pacientu, ja reģistrēto bērnu īpatsvars pārsniedz 70 %, – Ls 0,13 mēnesī.

16. Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu šo noteikumu 74.punktā minētajā gadījumā – Ls 100 mēnesī.

17. Maksājums ģimenes ārsta prakses reģistratora darba samaksai – Ls 160 mēnesī, ņemot vērā darba samaksas aprēķinu par 1800 reģistrētajiem pieaugušiem pacientiem un par 800 reģistrētajiem pacientiem vecumā līdz 18 gadiem.

18. Ģimenes ārsta prakses reģistratora darba samaksas apmēru (Ar) katru mēnesi nosaka šādi:

18.1. aprēķina darba samaksas daļu par pieaugušo pacientu aprūpi:

Ap = Np:1800x(D+S), kur

N – ģimenes ārsta praksē reģistrēto pieaugušo pacientu skaits;

D – noteiktā darba samaksa Ls 160 mēnesī;

S – valsts sociālās apdrošināšanas  obligāto iemaksu likme;

18.2. aprēķina reģistratora darba samaksas daļu par pacientu vecumā līdz 18 gadiem aprūpi:

Ab = Nb:800x(D+S), kur

Nb – ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits līdz 18 gadu vecumam;

D – noteiktā darba samaksa Ls 160 mēnesī;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme;

18.3. aprēķina kopējo ģimenes ārsta praksei paredzēto reģistratora darba samaksas apjomu:

Ar = A+Ab”;

1.108. svītrot 14.pielikuma 105.punktu;

1.109. papildināt 14.pielikumu ar 105.1 un 105.punktu šādā redakcijā:

“105.1

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (pozitīva)

40172

ģimenes ārsts, internists, pediatrs

105.2

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (negatīva)

40173

ģimenes ārsts, internists, pediatrs”

1.110. izteikt 14.pielikuma 112.punktu šādā redakcijā:

“112.

Ģimenes ārsta mājas vizīte pie slimniekiem, veicot paliatīvu aprūpi un veselības aprūpi mājās

60086

Pamata diagnozes kodi: B20-B24; C00-97;D37-D48;G05; G12;G13;G35;G54.6;G55.0;G60.0; G61.0;G63.1;G70; G95.1;G95.2;G99.2; I50;I69;K22.2;L89;T91.3;
blakusdiagnozes kods visos gadījumos - Z51.5

ģimenes ārsts, internists, pediatrs”

1.111. izteikt 15.pielikumu šādā redakcijā:

“15.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Ģimenes ārsta māsas un ārsta palīga (feldšera) darba apjoms un darbības nodrošināšanas maksājuma aprēķināšanas kārtība

1. Ģimenes ārsta darba vietā vai ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošas māsas un ārsta palīga (feldšera) pamatuzdevumi, pildot ģimenes ārsta uzdotos uzdevumus slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē:

1.1. veikt pacientu un viņu piederīgo izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;

1.2. sniegt informāciju par saslimšanas riska faktoriem;

1.3. sekot profilaktisko apskašu programmas izpildei;

1.4. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;

1.5. sadarbībā ar ģimenes ārstu veikt pacientu aprūpi ārsta darba vietā un, ja nepieciešams, arī pacientu aprūpi mājas apstākļos;

1.6. veikt ģimenes ārsta noteiktās procedūras ārsta darba vietā un, ja nepieciešams, arī mājas apstākļos;

1.7. sadarbībā ar ģimenes ārstu sastādīt un īstenot vakcinācijas kalendāru;

1.8. veikt riska grupu izvērtēšanu un novērošanu pēc individuālas shēmas;

1.9. sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību darba laikā;

1.10. dokumentēt veikto aprūpi;

1.11. nodrošināt medicīniskās un uzskaites dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu.

2. Ģimenes ārsta un māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības un finansēšanas nosacījumus ietver līgumā starp ģimenes ārstu un aģentūru.

3. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši šo noteikumu 180.2.apakšpunktā noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī:

3.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

3.2. par 800 pacientu vecumā līdz 18 gadiem veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

4. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi:

4.1. aprēķina ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi:

Ap = N:1800x(D+S), kur

N – ģimenes ārsta praksē reģistrēto pieaugušo pacientu skaits;

D – šo noteikumu 180.2.apakšpunktā noteiktā vidējā darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme;

4.2. aprēķina ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu vecumā līdz 18 gadiem aprūpi:

Ab = Nb:800x(D+S), kur

Nb – ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits līdz 18 gadu vecumam;

D – šo noteikumu 180.2.apakšpunktā noteiktā vidējā darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme;

4.3. aprēķina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu:

Am = Ap+Ab

5. Aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo ārstniecības personu skaitu un pēc šī pielikuma 4.punkta nosacījumiem aprēķināto darbības nodrošināšanas maksājuma apjoma sadalījumu starp vairākām māsām vai ārsta palīgiem (feldšeriem) nosaka ģimenes ārsts un to iekļauj līgumā ar aģentūru.

6. Lai izlīdzinātu ģimenes ārsta māsas un ārsta palīga (feldšera) darbību teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju blīvumu, piemēro darbības nodrošināšanas maksājuma koeficientu atbilstoši iedzīvotāju blīvumam ģimenes ārsta aprūpējamā administratīvā teritorijā:

A= AmxKb, kur

Kb – darbības nodrošinājuma maksājuma koeficienta vērtība atkarībā no iedzīvotāju skaita uz vienu administratīvās teritorijas kvadrātkilometru (iedzīvotāju blīvums):

6.1.  1,0 – teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir lielāks par 500 cilv./km2;

6.2.  1,2 – teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir 100–499 cilv./km2;

6.3.  1,3 – teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir 20–99 cilv./km2;

6.4.  1,4 – teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 20 cilv./km2.

7. Darbības nodrošināšanas maksājuma koeficienta vērtību nosaka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju blīvumu administratīvajās teritorijās uz iepriekšējā gada 31.decembri.

8. Ja ģimenes ārsta aprūpē bez pilsētas teritorijas ir arī viens vai vairāki pagasti, nosaka aprūpējamās teritorijas vidējo blīvumu, iedzīvotāju skaita summu šajās teritorijās izdalot ar kopējo šo teritoriju platību kvadrātkilometros. Iegūtajai vērtībai piemēro darba samaksas koeficientu atbilstoši šī pielikuma 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktam.

9. Pilsēta vai pagasts, kura iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, ir teritorija ar vienu iedzīvotāju blīvumu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

10. Ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām, kas veic tāda pacienta aprūpi, kuram nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, darbu apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteikto tarifu par manipulācijas veikšanu ar kodu 60251 “Ārstniecības un pacientu aprūpes personas vizīte pie pacienta, kam nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija”.

11. Ārsta palīga (feldšera) vai māsas apmeklējums, veicot veselības aprūpi mājās (atbilstoši šo noteikumu XIInodaļai), tiek apmaksāts saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteikto tarifu par manipulācijas veikšanu ar kodu 60255 “Ārsta palīga (feldšera) vai māsas veiktā viena pacienta veselības aprūpe mājās (atbilstoši šo noteikumu XIInodaļai) par diennakti”, kā arī ņemot vērā līgumā ar aģentūru noteikto darba apjomu un darbības nosacījumus, ja ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir noslēgts līgums ar aģentūru.

12. Ārsta palīgiem (feldšeriem), ar kuriem aģentūra ir noslēgusi līgumu atbilstoši šo noteikumu 74.punkta nosacījumiem, darbu apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 180.2.apakšpunktā noteikto darba samaksu, ņemot vērā līgumā ar aģentūru noteikto darba apjomu.

13. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus.”;

1.112. izteikt 17.pielikumu šādā redakcijā:

“17.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Fiksētā ikmēneša maksājuma aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām

1. Šo noteikumu 93.punktā noteikto speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbības nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu gada apjomu latos nosaka saskaņā ar tabulu:

Specialitātes vai struktūrvienības nosaukums

1 slodze

0,25 slodzes

0,5 slodzes

0,75 slodzes

1,25 slodzes

1,5 slodzes

1,75 slodzes

2,0 slodzes

2,25 slodzes

3,00 slodzes

4,50 slodzes

Psihiatrs

 1 992

 498

 996

 1 494

 2 490

 2 988

 3 486

 3 737

 4 482

 5 079

 5 827

Narkologs

 2 004

 501

 1 002

 1 503

 2 505

 3 006

 3 507

 3 759

 4 509

 5 110

 5 862

Ftiziopneimonologs

 2 100

 525

 1 050

 1 575

 2 625

 3 150

 3 675

 3 939

 4 725

 5 355

 6 143

Diabētiskās pēdas aprūpes kabinets

 2 220

 555

 1 110

 1 665

 2 775

 3 330

 3 885

 4 164

 4 995

 5 661

 6 494

Paliatīvās aprūpes kabinets

 2 268

 567

 1 134

 1 701

 2 835

 3 402

 3 969

 4 254

 5 103

 5 783

 6 634

Bronhiālās astmas kabinets

 2 100

 525

 1 050

 1 575

 2 625

 3 150

 3 675

 3 939

 4 725

 5 355

 6 143

Traumpunkts

 5 064

 1 266

 2 532

 3 798

 6 330

 7 596

 8 862

 9 497

 11 394

 12 913

 14 812

Stomas kabinets

 3 408

 852

 1 704

 2 556

 4 260

 5 112

 5 964

 6 392

 7 668

 8 690

 9 969

Dežūrārsta kabinets

 2 100

 525

 1 050

 1 575

 2 625

 3 150

 3 245

 3 939

 4 725

 5 355

 6 143

Paliatīvās aprūpes kabinets BKUS*

 24636

 –

 –

 –

 –

 –

 –

 –

 –

 –

 –

 Psihologa kabinets

 1908

 477

 954

 1431

 2385

 2862

 3339

 3579

 4293

 4865

 5581

2. Ikmēneša fiksētā maksājuma apjoms darbības nodrošināšanai sastāda 1/12 daļu no tabulā noteiktā gada apjoma.

3. Ārstu un māsu darba samaksu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 180.punktam, ņemot vērā līgumā ar aģentūru noteikto ārstu un māsu darba apjomu. Veicot narkomānu multidisciplināro rehabilitāciju un ambulatorās paliatīvās aprūpes nodrošināšanu BKUS*, darba samaksas aprēķinā iekļauj arī psihologa darba samaksu atbilstoši šo noteikumu 180.punktā noteiktajai ārsta darba samaksai.

4. Kopējo ikmēneša fiksēto maksājumu sastāda šī pielikuma 2. un 3.punktā aprēķināto maksājumu summa.

Piezīme. * BKUS – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.”;

1.113. papildināt 18.pielikumu ar 2240.1 un 2240.2 punktu šādā redakcijā:

“2240.1

40172

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (pozitīva)

0,96

2240.2

40173

Apslēptās asinis ar teststrēmeli (negatīva)

0,96”

 1.114. papildināt 18.pielikumu ar 33074.punktu šādā redakcijā:

“3307.4

60255

Ārsta palīga (feldšera) vai māsas veiktā viena pacienta veselības aprūpe mājās (atbilstoši šo noteikumu XII1 nodaļai) par diennakti

8,29”

 1.115. svītrot 18.pielikuma 2236.punktu;

1.116. izteikt 18.pielikuma 3278.punktu šādā redakcijā:

“3278.

60086

Ģimenes ārsta  mājas vizīte pie  slimniekiem, veicot paliatīvu aprūpi un veselības aprūpi mājās

6,13”

 1.117. izteikt 24.pielikumu šādā redakcijā:

“24.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Ārstniecības iestādes, kuras sniedz stacionāros sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus

Nr.
p.k.

Ārstniecības iestāžu grupas un nosaukumi

  1.

Slimnīcas

1.1.

SIA “Akrona 12”

1.2.

Rīgas pašvaldības SIA “Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs”

1.3.

SIA “Aizkraukles slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.4.

VSIA “Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca”

1.5.

SIA “Alūksnes slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.6.

SIA “Ādažu privātslimnīca”

1.7.

Balvu rajona pašvaldības aģentūra “Balvu slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.8.

SIA “Bauskas slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.9.

SIA “Balt Aliance”

1.10.

VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.11.

VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””

1.12.

Cēsu rajona pašvaldības aģentūra “Cēsu rajona slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.13.

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.14.

VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”

1.15.

VSIA “Daugavas slimnīca”

1.16.

SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.17.

AS “Ezra-SK Rīgas slimnīca “Bikur Holim””

1.18.

Gulbenes rajona pašvaldības SIA “Gulbenes slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.19.

Pašvaldības SIA “Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca”

1.20.

SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.21.

SIA “Jēkabpils rajona centrālā slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.22.

SIA “Jūrmalas slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.23.

SIA “Krāslavas slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.24.

SIA “Kuldīgas slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.25.

VSIA “Latgales novada rehabilitācijas centrs “Rāzna””

1.26.

AS “Latvijas Jūras medicīnas centrs”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.27.

SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.28.

Līvānu novada domes pašvaldības SIA “Līvānu slimnīca”

1.29.

SIA “Limbažu slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.30.

SIA “Ludzas rajona slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.31.

Madonas rajona pašvaldības SIA “Madonas slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.32.

SIA “Mazsalacas slimnīca”

1.33.

VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””; specializētais centrs

1.34.

SIA “Ogres rajona slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.35.

VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.36.

VSIA “Piejūras slimnīca”

1.37.

SIA “Preiļu slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.38.

SIA “Priekules slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.39.

SIA “Rehabilitācijas centrs “Krimulda””

1.40.

SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””

1.41.

Pašvaldības SIA “Rēzeknes slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.42.

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.43.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Dzemdību nams”

1.44.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1.slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.45.

VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”; specializētais centrs

1.46.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 2.slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.47.

Rīgas rajona pašvaldības SIA “Rīgas rajona slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.48.

SIA “Saldus medicīnas centrs”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.49.

SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.50.

SIA “Sanare-KRC “Jaunķemeri””

1.51.

VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””

1.52.

VSIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca”

1.53.

VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”

1.54.

Talsu rajona pašvaldības AS “Talsu slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.55.

VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”; specializētais centrs

1.56.

Tukuma rajona padomes aģentūra “Tukuma slimnīca”; lokālā daudzprofilu slimnīca

1.57.

Pašvaldības SIA “Ventspils slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.58.

SIA “Vidzemes slimnīca”; reģionālā daudzprofilu slimnīca

1.59.

SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne””

2.

Aprūpes slimnīcas

2.1.

SIA “Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centrs”

2.2.

Auces pašvaldības SIA “Auces slimnīca”

2.3.

Pašvaldības SIA “Ādažu slimnīca”

2.4.

Dagdas pilsētas pašvaldības iestāde “Dagdas slimnīca”

2.5.

Ērgļu pašvaldības SIA “Ērgļu slimnīca”

2.6.

SIA “Olaines veselības centrs”

2.7.

Pašvaldības SIA “Saulkrastu slimnīca”

2.8.

Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca”

2.9.

SIA “Kārsavas slimnīca”

2.10.

Varakļānu pilsētas pašvaldības SIA “Varakļānu slimnīca”

2.11.

SIA “Viesītes veselības un sociālās aprūpes centrs”

2.12.

Viļakas pilsētas pašvaldības aģentūra “Viļakas slimnīca”

2.13.

Rēzeknes rajona pašvaldības SIA “Viļānu slimnīca””

1.118. papildināt 25.pielikuma nosaukumu aiz vārda “sniegšanu” ar vārdiem “pirmsslimnīcas etapā”;

1.119. izteikt 25.pielikuma 3.punktu šādā redakcijā:

“3. SIA “Alūksnes slimnīca””;

1.120. izteikt 25.pielikuma 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Dagdas pilsētas pašvaldības iestāde “Dagdas slimnīca”*”;

1.121. izteikt 25.pielikuma 9.punktu šādā redakcijā:

“9. SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca””;

1.122. izteikt 25.pielikuma 26.punktu šādā redakcijā:

“26. SIA “Priekules slimnīca”*”;

1.123. izteikt 25.pielikuma 32.punktu šādā redakcijā:

“32. Tukuma rajona padomes aģentūra “Tukuma slimnīca””;

1.124. izteikt 25.pielikuma 34.punktu šādā redakcijā:

“34. SIA “Neatliekamā medicīniskā palīdzība””;

1.125. izteikt 25.pielikuma 38.punktu šādā redakcijā:

“38. Viļakas pilsētas pašvaldības aģentūra “Viļakas slimnīca”*”;

1.126. izteikt 32.pielikumu šādā redakcijā:

“32.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Medicīniskās indikācijas centralizētas pretendentu rindas veidošanai ortopēdijā

1. Medicīniskās indikācijas gūžas locītavas endoprotezēšanai steidzamības kārtā:

1.1. ciskas kaula galviņas novirzīšanās kraniāli vairāk par 10 mm gada laikā;

1.2. ciskas kaula galviņas novirzīšanās mediāli aiz Kohera līnijas;

1.3. abu gūžas locītavu koksartroze, ja pēc vienas gūžas locītavas operācijas kāju garuma atšķirība ir lielāka par 30 mm;

1.4. strauji progresējoša gūžas locītavas deģenerācija vai kontraktūra pacientiem, kas jaunāki par 50 gadiem;

1.5. nesaaudzis augšstilba kaula kak­liņa lūzums.

2. Medicīniskās indikācijas ceļa locītavas endoprotezēšanai steidzamības kārtā:

2.1. ceļa locītavas laterāli vai mediāli vērsta deformācija, kas lielāka par 25;

2.2. ceļa locītavas lielā lielkaula kondiļa defekts, kas distāli pārsniedz mazā lielkaula galviņas līmeni;

2.3. ceļa locītavas ekstensijas iztrūkums vairāk par 20;

2.4. strauji progresējoša ceļa locītavas deģenerācija vai kontraktūra pacientiem, kas jaunāki par 50 gadiem;

2.5. paraartikulāri nesaauguši lūzumi endoprotezētai locītavai vai locītavai ar deģeneratīvām izmaiņām.

3. Medicīniskās indikācijas lielo locītavu endoprotezēšanai, lai iekļautu rindā, kurā pacients sedz 50 % no plānveida veselības aprūpes pakalpojuma:

3.1. cementa fiksācijas gūžas locītavas endoprotezēšana:

3.1.1. gūžas locītavas deģeneratīva slimība pacientam, kas vecāks par 60 gadiem;

3.1.2. augšstilba kaula kakliņa lūzums ar deģeneratīvu slimību gūžas locītavā;

3.2. bezcementa fiksācijas gūžas locītavas endoprotezēšana – gūžas locītavas deģeneratīva slimība pacientam, kas jaunāks par 60 gadiem;

3.3. hibrīda tipa gūžas locītavas endoprotezēšana – gūžas locītavas deģe­neratīva slimība ar acetatulārās bedrītes displāziju vai izteiktu cistisku deģene­rāciju;

3.4. ceļa locītavas endoprotezēšana – ceļa locītavas deģeneratīva slimība.”;

1.127. svītrot 33.pielikumu;

1.128. papildināt noteikumus ar 37.pielikumu šādā redakcijā:

“37.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Valsts organizētais vēža skrīnings

1. Valsts organizētais vēža skrīnings – uz iedzīvotāju reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu, indikatīvo rādītāju datu un klīnisko datu bāzes veidošanu un rezultātu pastāvīgu monitorēšanu, lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās.

2. Valsts organizētais vēža skrīnings ietver šādus izmeklējumus:

2.1. dzemdes kakla vēža skrīningtesta citoloģiskais izmeklējums, ko veic reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;

2.2. slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām), ko veic pacientiem vecumā no 50 gadiem reizi gadā kā skrīningtestu zarnu vēzim;

2.3. krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi, ko veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, – reizi divos gados.

3. Valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanas nosacījumi:

Nr.
p.k.

Programmas nosaukums

Diagnoze un veicamās manipulācijas

Profilaktisko izmeklējumu rezultātu kodēšana

Nosūtījums tālākiem izmeklējumiem un izmeklējumu rezultātu kodēšana (norādot atbilstošu pacientu grupu)

1.

Citoloģiskās uztriepes paņemšana, ko veic ginekologs, dzemdību speciālists, ģimenes ārsts, vecmāte, ārsta palīgs (feldšeris), dzemdes kakla audzēju agrīnai diagnostikai

Diagnoze Z 01.4

01074 – citoloģiskās uztriepes paņemšana no dzemdes kakla un mugurējās velves

2.

Dzemdes kakla uztriepes citoloģiskā izmeklēšana

Diagnoze Z12.4

42003 – citoloģiskās uztriepes no dzemdes kakla un mugurējās velves izmeklēšana (viens preparāts)

C0 – nevar nolasīt (maz materiāla, eritrocīti klāj redzes lauku);

C1 – norma I grupa;

C2 – norma II grupa (iekaisums);

C3 – CIN 1 = LSIL (viegla cervikālā intraepiteliālā neoplāzija);

C4 – CIN 2/CIN3 = HSIL (mērena vai izteikta cervikālā intraepiteliālā neoplāzija);

C5 – vēža šūnas;

C6 – saplīsis stikliņš, tehniska kļūda

Ja ir patoloģiska atrade, – ģimenes ārsta vai speciālistu konsultācijas un izmeklējumi, tai skaitā atkārtoti izmeklējumi pēc pacienta novērošanas vai ārstēšanas:

(pamatdiagnoze atbilstoši atradei: C53.0-9; D06.0-9; N87.0; N87.1; N87.2; N87.9;

blakusdiagnoze Z12.4)

 

3.

Zarnu audzēju agrīnā diagnostika

Diagnoze Z12.1

40173 – apslēptās asinis ar teststrēmeli, ja izmeklējuma rezultāts ir negatīvs;

40172 – apslēptās asinis ar teststrēmeli, ja izmeklējuma rezultāts ir pozitīvs

Pozitīvs

Negatīvs

Ja ir patoloģiska atrade, – ģimenes ārsta vai speciālistu konsultācijas un izmeklējumi, tai skaitā atkārtoti izmeklējumi pēc pacienta novērošanas vai ārstēšanas:

(pamatdiagnoze atbilstoši atradei:

C18–C21 vai cita; blakusdiagnoze Z12.1)

4.

Krūts audzēju agrīnā diagnostika

Diagnoze Z12.3

50096 – mamogrāfija abām krūtīm, katrai divās projekcijās

50101 – mamogrā­fijas apraksts (abām krūtīm, katrai divās projekcijās) 

R 1 – norma;

R 2 – potenciāli labdabīga atrade/atsevišķs labdabīgs veidojums;

R 3 – aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas;

R 4 – potenciāla malignitāte/aizdomas par ļaundabīgu veidojumu;

R 5 – pierādīta malignitāte/ļaundabīga atrade

Ja ir patoloģiska atrade, – ģimenes ārsta vai speciālistu konsultācijas un izmeklējumi, tai skaitā atkārtoti izmeklējumi pēc pacienta novērošanas vai ārstēšanas:

(pamatdiagnoze atbilstoši atradei:

C50.0- 9: N63;N64 vai cita;

blakusdiagnoze Z12.3)

Piezīme. C0–C6 – citoloģiskais rezultāts no laboratorijas; R1–R5 – mamogrāfijas attēla izvērtēšanas rezultāts.

4. Organizētā vēža skrīninga īstenošanas kārtība:

4.1. lai nodrošinātu dzemdes kakla vēža organizēto skrīningu, uzaicinājuma vēstuli mērķa grupas sievietēm (vecumā no 25 līdz 70 gadiem) sūta reizi trijos gados;

4.2. lai nodrošinātu krūts vēža organizēto skrīningu, uzaicinājuma vēstuli mērķa grupas sievietēm (vecumā no 50 līdz 69 gadiem) sūta reizi divos gados;

4.3. uzaicinājuma vēstules netiek nosūtītas iedzīvotājiem, kuriem ir diagnozes atbilstoši SSK-10 kodiem: C53; C54; C56; C57; C50;

4.4. lai apzinātu pacientus ar 4.3.apakš­punktā minētajiem diagnožu kodiem, aģentūra atbilstoši savstarpēji noslēgtajam sadarbības līgumam veic datu apmaiņu ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru, kuras pārziņā ir ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs;

4.5. informāciju par organizētā vēža skrīninga izmeklējumu rezultātiem attiecīgais pakalpojuma sniedzējs ievada aģentūras vadības informācijas sistēmā;

4.6. ārstniecības persona nodrošina pacienta informēšanu par skrīninga izmeklējuma rezultātiem;

4.7. lai veiktu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs, ģimenes ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa:

4.7.1. mērķa grupas pacientam sniedz informāciju par zarnu audzēju skrīningu;

4.7.2. nodrošina testa veikšanu;

4.7.3. nodrošina pacienta informēšanu par testa rezultātiem;

4.7.4. informāciju par organizētā vēža skrīninga izmeklējuma testa rezultātiem testa izpildītājs ievada aģentūras vadības informācijas sistēmā.

5. Sievietes izmeklēšanas algoritms pēc citoloģiskā testa rezultātu saņemšanas:

Citoloģiskais rezultāts

Novērošanas programma,
ko nodrošina ginekologs vai ģimenes ārsts

C0

Nevar nolasīt

(maz materiāla, eritrocīti klāj redzes lauku)

Atkārtot testu pēc 3 mēnešiem

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija, ja, 3 reizes atkārtojot, nevar nolasīt

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija, ja pēc terapijas kursa nevar nolasīt

C1

Norma – I grupa

Nav ieteikumu – iziet no skrīninga, ja vecums ≥ 67 gadi

Uzaicinājums uz nākamo skrīninga raundu pēc 3 gadiem programmas ietvaros, ko nodrošina aģentūra

C2

Norma – II grupa

(iekaisums)

Ārstēt, atkārtot testu pēc 6 mēnešiem

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija, ja, 3 reizes atkārtojot, ir C2

C3

CIN1 = LSIL

Atkārtot testu pēc 6 mēnešiem

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija, ja, 2 reizes atkārtojot, pēc iniciāla C3 ir C3

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija, ja, pirmo reizi atkārtojot, pēc iniciāla C3 ir C4

Atkārtot testu pēc 6 mēnešiem, ja biopsija apstiprina C1

Konizācija vai gļotādas ekscīzija KS kontrolē, ja biopsija apstiprina C3 vai C4

C4

CIN2/CIN3 = HSIL

Mērķbiopsija, lietojot KS, vai cervikālā kanāla abrāzija

Atkārtot testu pēc 6 mēnešiem, ja biopsija apstiprina C1

Konizācija vai gļotādas ekscīzija KS kontrolē, ja biopsija apstiprina C3 vai C4

C5

Vēža šūnas

Nosūta konsultācijai pie onkoloģijas ginekologa un ziņo ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistram

C6

Saplīsis stikliņš,

tehniska kļūda

Atkārtot testu pēc 3 mēnešiem programmas ietvaros

Piezīmes.

1. C0 – C6 – citoloģiskais rezultāts no laboratorijas.

2. KS – kolposkopija.

3. CIN 1 – viegla cervikālā intraepiteliālā neoplāzija.

4. CIN 2 – mērena cervikālā intraepiteliālā neoplāzija.

5. CIN 3 – izteikta cervikālā intraepiteliālā neoplāzija.

6. LSIL – zemas pakāpes daudzkārtaina plakana epitēla bojājums (low-grade squamous intraepithelial lesion).

7. HSIL – augstas pakāpes daudzkārtaina plakana epitēla bojājums (high-grade squamous intraepithelial lesion).

6. Sievietes izmeklēšanas algoritms pēc mamogrāfijas izmeklējuma rezultāta nolasīšanas:

Mamogrāfijas attēla rezultāts

Novērošanas programma, ko nodrošina radiologs diagnosts un ģimenes ārsts

R 1 – norma

Nav ieteikumu. Turpina piedalīties organizētajā skrīningā pēc 2 gadiem

R 2 – potenciāli labdabīga atrade/atsevišķs labdabīgs veidojums

Nav ieteikumu. Turpina piedalīties organizētajā skrīningā pēc 2 gadiem

R 3 – aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas

Veikt papildu attēla izmeklējumus un, iespējams, biopsiju

R 4 – potenciāla malignitāte/aizdomas par ļaundabīgu veidojumu

Veikt papildu attēla izmeklējumus un biopsiju

R 5 – pierādīta malignitāte/ļaundabīga atrade

Nepieciešama ārstēšana

Piezīme. R1–R5 – mamogrāfijas attēla izvērtēšanas rezultāts.

 

7. Izmeklēšanas algoritms pēc slēpto asiņu testa rezultātu nolasīšanas fēču paraugā:

Testa rezultāts

Izmeklēšanas programma,
ko nodrošina ģimenes ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris)

Negatīvs (visi laukumiņi)

Pacients tiek uzaicināts atkārtota testa veikšanai pēc gada

Pozitīvs (vismaz viens laukumiņš)

Pacientu nosūta kolonoskopijas veikšanai (ārsta palīgs (feldšeris) informē par kolonoskopijas veikšanas nepieciešamību un iesaka vērsties pie ģimenes ārsta)”

2. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Veselības ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!