Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 22.decembrī

TM: Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

Ministru kabinets 22.decembrī izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm šobrīd atrodas 2.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2008.gada septembrī, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par piecām direktīvām un Latvija nav pārņēmusi 17 ES direktīvas. Vēl 55 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā sešas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par deviņu direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, divām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Apkopotā informācija liecina, ka Labklājības ministrijas atbildībā ir divu direktīvu pārņemšana, no kurām vienai direktīvai iestājies pārņemšanas termiņš, un Satiksmes ministrijas atbildībā ir 12 direktīvas, no kurām divu direktīvu pārņemšanas termiņš jau iestājies. TM jāatbild par trīs direktīvu pārņemšanu, no kurām vienai pārņemšanas termiņš jau iestājies. Trīs direktīvas ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts divām. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par 14 direktīvu pārņemšanu, kuru pārņemšanas termiņš iestājies vienai.

10 ES direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, no kurām pārņemšanas termiņš iestājies vienai.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas uzsāktas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, vērtējot pašreizējo situāciju direktīvu pārņemšanā, jāatzīst, ka vēl joprojām ir sešas direktīvas, kuras bija jāpārņem 2004. un 2006.gadā, taču tas joprojām nav izdarīts. Četrām direktīvām bija jābūt pārņemtām 2007.gadā, savukārt septiņām direktīvām bija jābūt pārņemtām līdz 2008.gada 20.decembrim. Līdz šā gada beigām jābūt pārņemtām četrām jaunām direktīvām. Tāpat negatīvi vērtējams fakts, ka vēl aizvien ir septiņas nepārņemtas direktīvas, par kurām jau uzsāktas pārkāpuma procedūras par to, ka Latvija nav izpildījusi uzņemtās saistības un nav veikusi šo direktīvu pārņemšanu savā nacionālajā tiesību sistēmā.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets šodien uzdeva atbildīgajām institūcijām noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

TM: Par kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam

22.decembrī Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā, Saeima 2008.gada jūlijā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 13.augustā. Saskaņā ar šo likumu līdz nākamā gada 1.janvārim jāizstrādā jauna kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

Līdz šim spēkā esošā kārtība papildināta ar pienākumu arī pašvaldību institūcijām sniegt informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

TM: Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmēru, atlīdzināmiem izdevumiem un to izmaksas kārtību

22.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmēru, atlīdzināmiem izdevumiem un to izmaksas kārtību. Tos izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Juridiskās palīdzības administrācijas, tiesas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Noteikumu galvenie mērķi ir efektivizēt Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos paredzētās fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, kā arī izvērtēt pašreizējo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu pietiekamību un pārskatīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem noteiktos juridiskās palīdzības samaksas apmērus. Līdz ar to juridiskās palīdzības sniedzēji tiks motivēti sniegt valsts apmaksāto juridisko palīdzību.

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība civillietās, administratīvajās lietās un kriminālprocesā tiks precizēta, atsevišķi izdalot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus. Piemēram, civillietās par prasības pieteikuma, pieteikuma, pretprasības, blakussūdzības vai izlīguma sastādīšanu juridiskās palīdzības sniedzējam būs noteikta samaksa Ls 22,50 apmērā. Tiks palielināts juridiskās palīdzības sniedzējam noteiktās samaksas apmērs par sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību, proti, par sniegtu konsultāciju – no Ls 7 uz Ls 13,50 stundā, par pārstāvību tiesas sēdē – no Ls 10 uz Ls 20 stundā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā paredzēts jauns ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto atlīdzināmo izdevumu veids, proti, no valsts budžeta līdzekļiem tiks veikta samaksa juridiskās palīdzības sniedzējam par ceļā patērēto laiku gadījumos, ja juridiskā palīdzība sniegta ārpus prakses vietas.

Ņemot vērā administrācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru šim mērķim, noteikts pakāpenisks samaksas apmēra palielinājums ar 2009.gada 1.janvāri, 2010.gada 1.janvāri un 2011.gada 1.janvāri.

TM: Par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību

22.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem.

Noteikumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Finanšu ministrijas, Juridiskās palīdzības administrācijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP).

Kā teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā, 2008.gada jūlijā veiktie grozījumi Advokatūras likumā paredz, ka LZAP nodrošina un organizē zvērinātu advokātu aicināšanas koordinēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā caur tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecāko institūtu. Tas ir LZAP apstiprināts konkrētā tiesas darbības teritorijā praktizējošs zvērināts advokāts, kas paralēli profesionālo pienākumu izpildīšanai veic aizstāvju vai pārstāvju kriminālprocesā koordinēšanu.

Noteikumi paredz noteikt procedūru zvērinātu advokātu vecāko atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmēra noteikšanai, pēc kuras vadoties tiek aprēķināts mēneša atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmērs konkrētās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam.

Zvērinātu advokātu vecākā mēneša atlīdzības un mēneša kopējo atlīdzināmo izdevumu apmēru noteiks saskaņā ar darba apjomu, kas tiks iedalīts grupās, piemērojot katrai no grupām noteiktu koeficientu. Konkrētā zvērinātu advokātu vecākā darba apjoma grupas noteikšanai tiks izmantots LZAP iesniegtais pārskats par tiesas darbības teritoriju zvērinātu advokātu vecāko saņemto un caurskatīto procesa virzītāju pieprasījumu skaitu kalendārajā gadā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā zvērināta advokāta vecākajam atlīdzinās arī pasta pakalpojumu, kancelejas preču, mobilā telefona sarunu un datortehnikas apkopes izdevumus par kopējo summu Ls 82, telpas nomas maksas izdevumus Ls 57 apmērā un stacionārā telefona sarunu un interneta pieslēguma izdevumus Ls 35 apmērā.

Noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

TM: Par Lietuvas Republikas pilsoņa Georgija Korubova izdošanu Šveices Konfederācijai kriminālvajāšanai

Ministru kabinets 22.decembrī pieņēma rīkojumu par Lietuvas Republikas pilsoņa Georgija Korubova izdošanu Šveices Konfederācijai kriminālvajāšanai.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, saskaņā ar spēkā esošo Eiropas Padomes 1957.gada 13.decembra konvenciju par izdošanu Ārlietu ministrijā tika saņemts Šveices vēstniecības tiesiskās palīdzības lūgums par Georgija Korubova izdošanu Šveices Konfederācijas Tieslietu un policijas departamentam kriminālvajāšanai.

2007.gada 5.martā Šveices Cīrihes kantona IV Krimināltiesiskās prokuratūras prokurors M.Kerli pieņēmis lēmumu par G.Korubova apcietināšanu. Lēmumā norādīts, ka G.Korubovs tiek apsūdzēts par to, ka 2007.gada 22.februārī Šveices juvelierizstrādājumu veikalā “Alte Galerie Enge” grupā ar citu personu noslepkavoja veikala īpašnieku un nolaupīja juvelierizstrādājumus un pulksteņus.

Noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc Šveices Krimināllikuma, proti, “slepkavība, par ko paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem gadiem”, “slepkavība ar sevišķu cietsirdību, par ko paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit gadiem”, “nolaupīšana (personas sagrābšana, lietojot vardarbību vai draudus vai miesas bojājumus), par ko paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem”.

Darbības, kuras G.Korubovs izdarīja Šveices Konfederācijā, atzīstamas par noziedzīgo nodarījumu arī Latvijā un tiek kvalificētas kā “slepkavība pastiprinošos apstākļos, ja tā saistīta ar laupīšanu, par ko paredzēts sods – mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu”.

Ar 2008.gada 22.maija Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu G.Korubovam piemērots izdošanas apcietinājums.

Izpildot Šveices Cīrihes kantona IV Krimināltiesiskās prokuratūras 2007.gada 5.marta lēmumu, prokurors M.Viļums 2008.gada 27.maijā pieņēmis lēmumu par G.Korubova izdošanas pieļaujamību Šveices Konfederācijai. Lēmuma tiesiskumu un pamatotību G.Korubovs apstrīdējis, iesniedzot sūdzību Augstākajā tiesā. Līdz ar to lūgums tika nodots papildus pārbaudei Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pēc papildu pārbaudes veikšanas prokurors A.Zaķis 2008.gada 28.jūlijā pieņēma lēmumu, ar kuru atzina par pieļaujamu G.Korubova izdošanu Šveices Konfederācijai. Par to G.Korubovs atkal iesniedza sūdzību, kurā lūdza minēto lēmumu atcelt, norādot, ka izdošanas lūguma pārbaudes materiāli nesatur dokumentu, kas būtu vērtējams kā viennozīmīgs un nepārprotams Šveices Konfederācijas kompetentās varas iestādes lūgums par viņa izdošanu, kas būtu adresēts Latvijas Republikai.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2008.gada 29.augusta lēmumu tika nolemts prokurora A.Zaķa 2008.gada 28.jūlija lēmumu par G.Korubova izdošanas pieļaujamību Šveices Konfederācijai atstāt negrozītu. Līdz ar to konstatēts, ka Latvijas Republikai nav tiesisku šķēršļu G.Korubova izdošanai Šveices Konfederācijai kriminālvajāšanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma un videi draudzīgas būvniecības veicināšanai

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai.

Informatīvais ziņojums sagatavots par Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 5.24. un 5.97. apakšpunktā ietverto uzdevumu izpildi.

Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās sastāv no trim neatkarīgām sadaļām: zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) ieviešanas stratēģijas, normatīvā ietvara un vides kritērijiem sešām preču un pakalpojumu grupām (biroja papīrs; tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi; biroja aprīkojums; autotransports; biroja mēbeles; pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumi).

Katrā sadaļā skartas problēmas, ar kurām parasti sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi ZPI veicināšanai. Ieteikumus noslēdz pielikumu sadaļa ar potenciālajam lietotājam nepieciešamu informāciju.

Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai izstrādāti sakarā ar plāna 5.24. apakšpunktā ietverto uzdevumu starpministriju (Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas) un pieaicināto ekspertu darba grupā.

Būvniecībai – ļoti komplicētai preču un pakalpojumu grupai – izstrādāti ieteikumi, kas domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus. Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus ieskaitot.

Abu ieteikumu izstrādē izmantotas Eiropas Komisijas ZPI rekomendācijas un vadlīnijas, Starptautiskās pašvaldību vides aizsardzības padomes (ICLEI) ilgtspējīgā iepirkuma ieteikumi, citu Eiropas Savienības dalībvalstu labākās prakses piemēri, kā arī Vides ministrijas ZPI pilotprojekta rezultāti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par likumprojektu “Gaujas Nacionālais parks”

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Gaujas Nacionālais parks”.

Šobrīd ir spēkā Gaujas Nacionālā parka likums, kas pieņemts Saeimā 1999.gada 16.decembrī.

Daļa no likumā ietvertajām normām neatbilst Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, arī Vides aizsardzības likumam, likumam “Par piesārņojumu”, Sugu un biotopu aizsardzības likumam un likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Līdz ar to ir nepieciešams Gaujas Nacionālā parka likumu izteikt jaunā redakcijā.

Likumprojektā tiek precizētas atsevišķas aizliegtās darbības, noteikta darbību saskaņošanas kārtība atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie normatīvie akti nosaka normatīvo regulējumu, kad jāsaņem tehniskie noteikumi un kad jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Jaunā likumprojekta norma ir vērsta uz administratīvo procedūru vienkāršošanu, neparedzot vēl papildus atsevišķu saskaņojumu ar Gaujas Nacionālā parka administrāciju.

Likumprojektā ir noteikts, ka Gaujas Nacionālā parka administrācija ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumu un citu nacionālo parku padotības formai). Likumprojekts ir arī izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 6.punktā, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija sēdes protokola Nr.54 18.§ 3.punktā dotajam uzdevumam, nodrošinot tā atbilstību jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Gaujas Nacionālais parks ir dibināts 1973.gadā un ir pirmais nacionālais parks Latvijā. Tā galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, vienlaikus tas izmantojams izziņas tūrismam un atpūtai. Parka platība ir 91 745 ha. Parka teritorija iedalīta piecās funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta.

VidM: Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Šobrīd Latvijā nav regulējuma, kas paredzētu starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrācijas kārtību, kā arī nav precīzu datu par šiem īpatņiem un to īpašniekiem. Tāpat netiek reģistrēti arī audzētāji, kuri komerciālos nolūkos pavairo starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu augus vai dzīvniekus. Līdz ar to ir apgrūtināta apdraudēto sugu aizsardzība.

Plānots, ka 2008.gadā tiks pieņemti noteikumi, kas regulētu starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrācijas, marķēšanas un sertifikātu izsniegšanas kārtību. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai izpildītu prasības, kuras noteiktas Padomes regulā (EK) Nr.338/97 (1996.gada 9.decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot to tirdzniecību, un Komisijas regulā (EK) Nr.865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību.

Tā kā noteikumos tiek paredzēts, ka par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanu maksājama valsts nodeva, ir nepieciešami grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Likumprojektā tiek noteikts, ka, sākot ar 2010.gada 1.aprīli, par starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrēšanu maksājama valsts nodeva.

VidM: Par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”

22.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību prasības nacionālajā likumdošanā, 2008.gada 17.jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.454 “Peldvietu higiēnas prasības” un 2008.gada 7.jūlijā Ministru kabineta noteikumi Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanai un prasībām sabiedrības informēšanai”.

2007.gada 23.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, kuras prasības nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem līdz 2009.gada 26.novembrim, tāpēc ir jāizstrādā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Direktīvas 2006/7/EK normas ar šo likumprojektu netiek pārņemtas, bet likumprojektā ir iestrādāti Veselības ministrijas sagatavotie priekšlikumi peldvietu, peldvietu ūdeņiem un peldsezonas skaidrojošiem terminiem un ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt peldvietu ūdens sarakstu, kurās monitoringu veic par valsts budžeta līdzekļiem; peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību un drošības prasības; kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu, kā arī tiesības noteikt uzrakstu vai simbolu paraugus; pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Likumprojektā ir pārņemtas atsevišķas direktīvas 2007/60/EK prasības – doti plūdu un plūdu riska termini; ir noteikts, ka par plūdu riska novērtējumu un pārvaldībai nepieciešamo karšu un plānu izstrādi ir atbildīga tā pati institūcija (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra), kas nodrošina Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādi; noteiktas prasības sabiedrības iesaistīšanai plūdu pārvaldības plānu izstrādē un informācijas sniegšanai citām valstīm un Eiropas Komisijai.

VidM: Par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”

22.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Likumprojektā noteikts, ka tiks izveidots un uzturēts datu reģistrs, kurā reģistrēs apdraudētos dzīvniekus, kā arī apdraudēto dzīvnieku un augu audzētājus.

Par apdraudēta dzīvnieka reģistrēšanu paredzēts maksāt valsts nodevu, tāpēc likumprojekts ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru par starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas dzīvnieku reģistrēšanu, kā arī nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Likumprojekts ir papildināts, lai noteiktu, ka Vides ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu kompetencē ietilpst arī ierobežotas pieejamības informācijas noteikšana par īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietām.

Plānots, ka 2008.gadā tiks pieņemti noteikumi, kas regulētu starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrācijas, marķēšanas un sertifikātu izsniegšanas kārtību.

Šie noteikumi ir nepieciešami, lai izpildītu prasības, kuras noteiktas Padomes regulā (EK) Nr.338/97 (1996.gada 9.decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot to tirdzniecību, un Komisijas regulā (EK) Nr.865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes regulas (EK) Nr.338/97 (1996.gada 9.decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot to tirdzniecību, ieviešanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju

Valdība 22.decembrī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija”.

Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtēšanas mērķis ir noteikt to kaitīgo tiešo vai netiešo, tūlītējo vai kavēto ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kas nepieciešams, lai pēc atļaujas izdošanas Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē vai tirgū noteiktu atbilstošus riska pārvaldības un monitoringa pasākumus.

Saskaņā ar noteikumiem personai, kas vēlas izplatīt ģenētiski modificētos organismus, ir jānosaka tās ģenētiski modificētā organisma īpašības, kas var radīt iespējamo kaitīgo ietekmi.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa