Finanšu ministrija: Par izmaiņām tiesību aktos, kas stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī

 

No 2009.gada 1.janvāra Latvijā stājas spēkā šādas izmaiņas likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfēra:

 

Nodokļu politikas joma:

• Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Saeimā pieņemti 2008.gada 14.novembrī);

• Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Saeimā pieņemti 2008.gada 14.novembrī);

• Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Saeimā pieņemti 2008.gada 12.decembrī);

• Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”;

• Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”;

• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;

• Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008.gada 4.novembra noteikumos Nr.924 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2009.gadam”;

• Grozījumi MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”;

• Grozījumi MK 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”;

• Grozījumi MK 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.222 “Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa”;

• MK 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”;

• MK 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.285 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2009.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām”;

• Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem;

• Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

• Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru Padomes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

 

Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzība:

• Likums par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā;

• MK noteikumi “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu”;

• Grozījumi MK 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”;

• Grozījumi MK 2002.gada 30.jūlija noteikumos Nr.334 “Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu”.

 

Budžeta politika un metodoloģija:

• Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību;

• Likums par valsts budžetu 2009.gadam;

• Grozījumi likumā par valsts budžetu 2009.gadam;

• Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums;

• Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”;

• Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”;

• Grozījumi MK 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā”;

• MK noteikumi “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā”.

 

Detalizētāka informācija par izmaiņām

 

Nodokļu politikas joma

Izmaiņas likumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

1. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

• Maksājumi nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu

Mērķis – stimulēt aviosabiedrības atjaunot un paplašināt starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu nomu, lai aviosabiedrību iespējamā reģistrācijas vietas maiņa (ņemot vērā aviosabiedrību – nodokļu maksātāju mobilitāti) uz citu valsti neradītu nodokļu maksātājam būtiskas nodokļu priekšrocības, salīdzinot ar Latviju, un saglabājot būtisku aviosabiedrību maksāto nodokļu apmēru Latvijā. Grozījumi likuma 3.pantā paredz, ka atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta astotās daļas izpratnē vai nomu, un no tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā.

• Dividenžu un procentu maksājumi nerezidentiem

Mērķis – radīt skaidrību ienākuma izmaksātājiem, kādi pierādījumi par ienākuma saņēmēja atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir pietiekami, lai piemērotu likumā noteikto vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz ES vai EEZ valstu rezidentiem izmaksātajām dividendēm un procentu maksājumiem. Grozījumi likumā paredz, ka nodokli no nerezidentam (tādas ES vai EEZ valsts rezidentam, ar kuru nav spēkā konvencija) izmaksātajām summām neietur (vai ietur samazinātā apmērā), ja ienākuma izmaksātāja rīcībā ir nerezidenta rezidences valsts iestādes izdots dokuments vai tā noraksts, kas apstiprina nerezidenta rezidenci konkrētajā valstī un to, ka nerezidenta gūtie ienākumi ir pakļauti aplikšanai ar konkrētās valsts nodokli, kas līdzīgs Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklim.

• Sociālā iekļaušanās

Mērķis – sniegt atbalstu darba devējiem, kas no jauna izveido un vismaz divus gadus saglabā darba vietas darba spējīgiem invalīdiem. Grozījumi likumā nosaka, ka izmaksas, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek atzītas izmaksās divas reizes.

• Pašu kapitāla palielināšana

Mērķis – radīt stimulu kapitālsabiedrības īpašniekiem nesadalīt nopelnīto dividendēs, bet ieguldīt kapitālsabiedrības attīstībā, palielinot pašu kapitālu. Grozījumi likumā paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par nosacītu kredītprocentu summu, kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu (pašu kapitāla palielinājuma daļas apmērā).

• Pamatlīdzekļu aizstāšana

Mērķis – radīt stimulu nodokļu maksātājiem neefektīvas un nemodernas tehnoloģiskās iekārtas aizstāt ar jaunām un efektīvām iekārtām, aizstāšanas brīdī atliekot nodokļa nomaksu par atsavināto pamatlīdzekli, kā arī veicināt ražotņu pārcelšanu no teritorijām ar augstu zemes kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa slogu uz nodokļu ziņā izdevīgākām teritorijām pārējā Latvijas daļā.

Grozījumi likumā paredz atbrīvot no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu (t.sk. tehnoloģisko iekārtu) realizācijas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis.

• Pamatlīdzekļu vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām

Mērķis – veicināt apstrādes rūpniecību, kas ir galvenā uz eksportu orientētā nozare. Turpinās piemērot būtisku nodokļa stimulu nodokļu maksātājiem, kas veic ražošanu un laika posmā līdz 2013.gadam iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. Grozījumi likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta 1.2.daļā paredz pagarināt īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģijām uz pieciem gadiem (no 2009.gada līdz 2013.gadam), nosakot pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu šajā periodā 1,5.

• Nemateriālo ieguldījumu norakstīšanas kārtība

Mērķis – veicināt patentu un preču zīmju reģistrāciju Latvijā, tādējādi palielinot privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā. Virzība uz Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju pētniecības un attīstības izmaksu īpatsvarā IKP. Izmaiņas likumā paredz grozījumus likuma 13.pantā, kas tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents vai preču zīme, ieviesīs nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.

• Zaudējumu pārnešanas kārtība

Mērķis – veicināt nodokļu režīma konkurētspēju attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanā,  kurus piecu gadu laikā  nav iespējams atpelnīt.

Grozījumi likuma 14.pantā paredz pakāpeniski pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no 5 uz 8 gadiem.

2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Saeimā pieņemti 2008.gada 14.novembrī)

• Dividendes

Likumprojektā iestrādāti likuma 3.panta trešās daļas 10.punkta redakcijas grozījumi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu no citu ES dalībvalstu un EEZ valstu rezidentiem, kas novērš iespēju dažādi interpretēt likuma normas.

• Pensionāra neapliekamais minimums

Lai strādājošie pensionāri varētu pilnībā izmantot likumā noteikto neapliekamo minimumu, likumā tiek noregulētas normas, kuras paredz neapliekamā minimuma piemērošanu pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem citiem ienākumiem. Personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, attiecībā uz citiem ienākumiem neapliekamais minimums par 2009.taksācijas gadu tiks piemērots rezumējošā kārtībā – t.i., iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un pensijas apmērs pārsniedz pensionāra neapliekamā minimuma apmēru, neapliekamais minimums tiks saglabāts šīs pensijas apmērā.

• Atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas

Lai mazinātu inflācijas ietekmi un atbalstītu maksātājus, kuri gūst ienākumus no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, likumā noteiktais atbrīvojums tiek paaugstināts līdz 4000 latiem gadā.

• Speciālais algas nodokļa režīms jūrniekiem

Ņemot vērā problēmas jūrniecības sektorā, kā arī starptautisko nodokļu konkurenci, lai risinātu jūrniecības problēmas (vairākās ES dalībvalstīs tiek noteikts atvieglots režīms jūrniekiem, piemēram, Lietuvā jūrnieku ienākumi, kas gūti uz kuģa, tam atrodoties reisā, netiek aplikti ar ienākuma nodokli), likumprojekts paredz attiecināt speciālo algas nodokļa režīmu uz visiem jūrniekiem neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga reģistrēts kuģis. Vienlaikus, ņemot vērā faktiskā algas līmeņa atšķirību, ieviesta kuģu virsnieku un pārējā personālsastāva algas nodokļa bāzes diferenciācija. Virsniekiem algas nodokļa bāze tiek noteikta 2,5 minimālo darba algu apmērā, pārējam personālam – 1,5 minimālo darba algu apmērā.

3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Saeimā pieņemti 2008.gada 12.decembrī)

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pazemināta par 2% punktiem no 25 līdz 23%.

4. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Pašreiz likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ir noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikme 18% apmērā un samazinātā likme 5% apmērā, kas attiecas uz likuma 6.2.pantā iekļautajām preču un pakalpojumu grupām. Lai mazinātu globālās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz:

• paaugstināt PVN standartlikmi no 18% līdz 21%;

• atcelt likuma 6.2.pantā noteikto PVN samazināto likmi 5% apmērā;

• noteikt PVN samazināto likmi 10% medikamentu piegādēm, medicīnas precēm un ierīcēm, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē un līdz 2010.gadam preses izdevumiem.

5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Atbilstoši 2007.gada 20.decembra direktīvā 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm, noteiktajam, likuma “Par akcīzes nodokli” 21.pants papildināts ar jaunām normām, kuras paredz, ka no akcīzes nodokļa tiek atbrīvotas akcīzes preces, kuras ir fiziskās personas personīgajā bagāžā un kuras šī persona ieved no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, nepārsniedzot noteiktos daudzumus. Pamatā tiek saglabāti pašreiz esošie kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, kas šobrīd ir noteikti Padomes 1983.gada 28.marta regulā Nr.918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, vienīgi negāzētam vīnam tie ir palielināti no 2 litriem uz 4 litriem, kā arī tiek noteikts monetārā lieluma vietā kvantitatīvais ierobežojums alum – 16 litri. Likuma 21.panta ceturtajā daļā noteiktais ir piemērojams ar 2008.gada 1.decembri.

Par akcīzes nodokļa likmes pārrēķinu akcīzes precēm likuma pārejas noteikumos 12.3.punktā paredzētais termiņš, kādā ir jāsamaksā valsts budžetā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpība, ir pagarināts no 15 dienām uz 45 dienām, lai nodrošinātu optimālu akcīzes nodokļa iekasēšanu pēc akcīzes nodokļa likmju maiņas.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz 2009.gada 1.februārī:

* alum (par 100 litriem) palielināt akcīzes nodokļa likmi no Ls 1,30 uz Ls 1,45 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, kas izteikts ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, bet ne mazāk kā Ls 4 (šobrīd Ls 2) par 100 litriem alus;

* citai smēķējamai tabakai palielināt akcīzes nodokļa likmi no Ls 14 uz Ls 23 (par 1000 gramiem tabakas). Likmes palielinājums ir nepieciešams, jo praksē ir izveidojusies situācija, ka, ņemot smēķējamas tabakas paraugus, ir ļoti grūti nošķirt, kurš produkts atbilst smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai ar likmi Ls 23 (par 1000 gramiem tabakas) un kurš citai smēķējamai tabakai ar likmi Ls 14 (par 1000 gramiem tabakas). Līdz ar to, lai novērstu iespēju, ka abiem produktiem tiek piemērota zemākā akcīzes nodokļa likme, nepieciešams palielināt akcīzes nodokli citai smēķējamai tabakai, pielīdzinot to akcīzes nodokļa līmenim smalki sagrieztai tabakai;

* vīnam un raudzētiem dzērieniem palielināt akcīzes nodokļa likmi no Ls 30 uz Ls 40 (par 100 litriem). Likmes palielinājums ir nepieciešams, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi vīnam un raudzētiem dzērieniem starp Baltijas valstīm;

* pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināt akcīzes nodokļa likmi no Ls 705 uz Ls 825 (par 100 litriem absolūtā spirta). Likmes palielinājums ir nepieciešams, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem starp Baltijas valstīm, kā arī no veselības aspekta, lai mazinātu stipro alkoholisko dzērienu patēriņu;

* akcīzes nodokļa likmi palielināt šādiem naftas produktiem:

– svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) no Ls 228 uz Ls 269;

– svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) no Ls 297 uz Ls 300;

– petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) no Ls 193 uz Ls 234;

– dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) no Ls 193 uz Ls 234;

– naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem (par 1000 kilogramiem) no Ls 87 uz Ls 90;

– degvieleļļai, kuras kolorimetriskais indekss ir mazāks par 2,0 un kinemātiskā viskozitāte 50° C ir mazāka par 25 mm²/s, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) no Ls 193 uz Ls 234;

– ja svinu nesaturošam benzīnam akcīzes preču noliktavā Latvijas Republikā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), attiecīgajiem produktiem (par 1000 litriem):

– nodokli aprēķina pēc likmes Ls 256, ja absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma,

– svinu nesaturošam benzīnam noteikto likmi proporcionāli samazina atbilstoši absolūtā etilspirta daudzumam, ja absolūtā spirta saturs veido no 70 līdz 95 tilpumprocentiem no kopējā produktu daudzuma;

– ja dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem akcīzes preču noliktavā Latvijas Republikā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, attiecīgajiem naftas produktiem nodokli aprēķina:

– pēc likmes Ls 223 par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma,

– pēc likmes 164 lati par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma;

• bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi palielināt no Ls 2 uz Ls 4 (par 100 litriem);

• kafijai akcīzes nodokļa likmi palielināt no Ls 50 uz Ls 100 (par 100 kilogramiem).

6. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Ar 2009.gada 1.janvāri stāsies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz noteikt nodokļu administrācijai tiesības piešķirt nokavētiem nodokļu maksājumiem nomaksas termiņa pagarinājumu, sadalot tos līdz gadam no iesnieguma iesniegšanas termiņa. Iesniegums ir jāiesniedz nodokļu administrācijā mēneša laikā no maksāšanas termiņa iestāšanās. Iesniegumu par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas izveidojās 2008.gadā, varēs iesniegt līdz 2009.gada 1.februārim. Par parāda nomaksas grafiku nodokļu maksātājs varēs vienoties ar nodokļu administrāciju.

 

Izmaiņas MK noteikumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

1. Grozījumi MK 2008.gada 4.novembra noteikumos Nr.924 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai 2009.gadam”

Grozījumi MK noteikumos paredz ar 2009.gadu neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai paaugstināt attiecīgi līdz 90 latiem un 63 latiem, tas ir, par 12,5% salīdzinājumā ar 2008.gadu.

2. Grozījumi MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”

Grozījumi MK noteikumos paredz paaugstināt ar 2009.gadu papildu atvieglojumu apmēru invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem līdz 108 latiem mēnesī (līdz šim 96 latu) un III grupas invalīdiem līdz 84 latiem mēnesī (līdz šim 75 latu), tas ir, par 12,5% salīdzinājumā ar 2008.gadu.

3. Grozījumi MK 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”

Paaugstināta attaisnoto izdevumu par izglītību un medicīnas pakalpojumiem norma no 150 latiem līdz 300 latiem, tuvinot šos izdevumus reālajam mācību maksas apmēram. Iekļauti attaisnotajos izdevumos arī maksājumi par izglītības iegūšanu citās Eiropas Savienības valstīs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteikto pamatbrīvību ievērošanu un nediskriminācijas principu īstenošanu.

4. Grozījumi MK 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.222 “Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa”

Precizēta kārtība par algas nodokļa grāmatiņā iekļaujamajām ziņām. Grozījumi paredz atteikties no prasības darba ņēmējam informēt darba devēju par deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu un nosaka pienākumu darba devējam, kura juridiskā adrese atrodas Rīgā, Liepājā vai Ventspilī, izmantojot Iedzīvotāju reģistra elektronisko pakalpojumu, iegūt apstiprinājumu par to, vai darbinieka deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī atrodas tās pašvaldības teritorijā, kurā ir darba devēja juridiskā adrese.

5. MK 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”

Noteikumi izstrādāti, lai ar jaunajiem paziņojumu veidlapu paraugiem aizstātu iepriekšējos paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugus. Iepriekšējie paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugi nesniedza pietiekamu informāciju par nodokļa maksātāju gūtajiem ienākumiem sadalījumā pa ienākumu veidiem ne nodokļa maksātājam, ne nodokļu administrācijai. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo paziņojumu un pārskatu daudzveidību, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus ienākuma izmaksātājam.

6. MK 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.285 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2009.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām”

Noteikumos iekļautas 18 biedrības un nodibinājumi, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tām piederošajām ēkām. Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, nodokļa atbrīvojumu 2009.gadam ir paredzēts noteikt 4 jaunām biedrībām: biedrība “Rīgas Ebreju kopiena”, biedrība “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija”, biedrība “Izglītības attīstības centrs” un biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”.

 

Nodokļu konvencijas, kuru piemērošana tiks uzsākta ar 2009.gada 1.janvāri

1. Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Normatīvais akts veicinās komercdarbību Latvijā un Kirgizstānā, atvieglos Kirgizstānas investoru darbību Latvijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Līgums stājās spēkā 2008.gada 4.martā, tā piemērošana tiks uzsākta 2009.gada 1.janvārī.

2. Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Normatīvais akts veicinās komercdarbību Latvijā un Itālijā, atvieglos Itālijas investoru darbību Latvijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Konvencija stājās spēkā 2008.gada 16.jūnijā, tās piemērošana tiks uzsākta 2009.gada 1.janvārī.

3. Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru Padomes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem

Normatīvais akts veicinās komercdarbību Latvijā un Albānijā, atvieglos Albānijas investoru darbību Latvijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Konvencija Saeimā ratificēta 2008.gada 27.novembrī, tās piemērošana tiks uzsākta 2009.gada 1.janvārī.

 

 

Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzība

Izmaiņas likumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

1. Likums “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

2009.gadā tiks samazināts valsts un pašvaldības institūciju (tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību) darba samaksai paredzētais finansējums. Katrai iestādei (uzņēmumam) 2009.gadā ir jāsamazina kopējais atlīdzībai paredzētais finansējuma apjoms par 15% no apstiprinātā vai plānotā apjoma.

 

Izmaiņas MK noteikumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

2. MK noteikumi “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu”

Tā kā 2008.gada 13.augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, ar 2009.gada 1.janvāri spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu”, kas izdoti uz spēku zaudējušā likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” pamata. Līdz ar to ir nepieciešams izdot jaunus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas noteikumus.

3. Grozījumi MK 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”

Tiek precizētas mēneša amatalgas saistībā ar MK lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no Ls 160 uz Ls 180 ar 2009.gada 1.janvāri.

4. Grozījumi MK 2002.gada 30.jūlija noteikumos Nr.334 “Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu”

Tiek precizētas normas par piemaksu un prēmiju noteikšanu, nosakot līdzīgus ierobežojumus, kādi ir noteikti valsts tiešās pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem 2009.gadā.

 

 

Budžeta politika un metodoloģija

Izmaiņas likumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

1. Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību

Lai nodrošinātu precīzāku un kvalitatīvāku vidēja termiņa valsts makroekonomiskās situācijas prognozes un Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu, tiek uzdots sagatavot un iesniegt MK saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Vienlaikus izslēgti iepriekšminētajā grafikā nosakāmie termiņi pašā likumā. Lai nodrošinātu skaidrus un saprotamus kritērijus ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu sagatavošanas, iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtībai, realizējot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, ir papildināts 16.1.pants ar deleģējumu kārtības izstrādāšanai.

Saistībā ar MK 2008.gada 13.maija sēdē doto uzdevumu ir papildināta 9.panta piektā daļa ar 8.punktu, paredzot, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.

Lai nodrošinātu vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara precizēšanu atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, tiek noteikts deleģējums, papildinot 22.pantu ar piekto daļu. Saistībā ar no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu finanšu plānošanas, uzskaites un atskaišu sistēmas izveidi (Pārejas noteikumu 34.punkta izpilde) ir papildināta 27.panta ceturtā daļa, 29.pants papildināts ar trešo daļu, kā arī papildināta 31.panta otrā daļa ar 8.1.punktu.

Lai nodrošinātu regulējumu no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas darbības pārskatu jomā, ir papildināts 30.pants ar deleģējumu kārtības izstrādāšanai. Saistībā ar no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisko personu finanšu un budžeta vadības jautājumiem ir precizēts un papildināts 41.pants un 43.pants. Pārejas noteikumos papildināts 33.punkts.

Lai nodrošinātu efektīvu valsts aizdevumu portfeļa riska līmeņa samazināšanu, likuma 36.panta piektajā daļā ir sašaurināts valsts aizdevumu saņēmēju (subjektu) loks. Likumā veikti arī citi redakcionāli labojumi.

2. Likums par valsts budžetu 2009.gadam

Likums izstrādāts, lai noteiktu un pamatotu, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai 2009.gada budžeta izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.

3. Grozījumi likumā par valsts budžetu 2009.gadam

Grozījumos valsts budžetā 2009.gadam ieņēmumi plānoti 4,407 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 5,146 miljardu latu, tādējādi nosakot budžeta deficītu 4,9% no IKP. Izstrādātajā likumprojektā mainītas arī makroekonomiskās prognozes, paredzot, ka 2009.gadā IKP samazināsies par 5%, patēriņa cenu inflācijas pieaugums būs 5,9%, bet reģistrētais bezdarbs palielināsies līdz 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

4. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums

Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves mērķis ir nodrošināt makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku mazināšanas un novēršanas pasākumu finansējumu situācijās, kad to nav iespējams nodrošināt no citiem valsts budžeta finansējuma avotiem vai tā nodrošināšana ir saistīta ar lieliem valsts budžeta izdevumiem. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervē paredzēts ieskaitīt līdzekļus no valsts īpašuma privatizācijas fonda, valsts pamatbudžeta kopējo nodokļu un nenodokļu ieņēmumus, kuri pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, ja atbilstoši valsts budžeta izpildes rezultātiem valsts pamatbudžetā ir izveidojies finanšu pārpalikums, gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās iemaksas un procentu ieņēmumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldījumiem.

 

Izmaiņas MK noteikumos, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri

1. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par budžetā ieskaitāmo ieņēmumu veidiem, nodrošinot vienotu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un pārskatu sniegšanu. Budžetu ieņēmumu klasifikācija ir saistoša valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm, un tā būs lietojama plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā.

2. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrību ar pārskatāmu informāciju par budžetu izdevumiem ekonomisko kodu sadalījumā, kā arī nodrošinātu vienotu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un pārskatu sniegšanu. Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ir saistoša valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm, tā būs lietojama plānošanā, uzskaitei un pārskatu sagatavošanai.

3. Grozījumi MK 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā”

Noteikumi ir izstrādāti, lai pašvaldībām 2009.gadā varētu sadalīt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus atbilstoši aprēķinātajam nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficientam. Šādi grozījumi tiek izstrādāti katru gadu, attiecīgi nosakot katras pašvaldības īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem pirms diviem gadiem.

4. MK noteikumi “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā”

Noteikumi reglamentē katrai pašvaldībai 2009.gadam aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments