Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvā teritorija

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2.pants. Apdzīvotā vieta

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

(2) Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

II nodaļa

Administratīvās teritorijas

4.pants. Administratīvās teritorijas

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) novados.

5.pants. Apriņķis

(1) Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas.

(2) Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima.

(3) Izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

6.pants. Republikas pilsēta

(1) Republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā.

(2) Izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;

2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;

3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkta noteikumiem.

(4) Republikas pilsētu robežas attēlotas šā likuma 3.pielikumā. Republikas pilsētas robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.

7.pants. Novads

(1) Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā.

(2) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;

3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;

5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;

6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

(3) Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta otrās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Novadu robežas attēlotas šā likuma 3.pielikumā. Novada robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

8.pants. Novada teritoriālais iedalījums

(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās:

1) novada pilsētās;

2) novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.

(3) Ja novada teritorijā pirms novada izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijusi vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām — novada pilsētām vai pagastiem.

(4) Novada dome var grozīt attiecīgā novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozīta novada robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

III nodaļa

Apdzīvotās vietas

9.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

10.pants. Pilsētas

(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženier-infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežu nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

11.pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

12.pants. Viensēta

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

IV nodaļa

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi

13.pants. Administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi

Nosaukumu apriņķim, republikas pilsētai, novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, kā arī šīs administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

14.pants. Ciemu un viensētu nosaukumi

(1) Nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē attiecīgā novada dome.

(2) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.

(3) Lēmumu par nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(4) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā — novada pilsētā vai novada pagastā — nedrīkst atkārtoties.

15.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestāde, dzelzceļa stacija, lidlauks vai osta, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

V nodaļa

Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija

16.pants. Adresācijas sistēmas pamats

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

17.pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu.

(3) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā;

2) datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;

3) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu.

18.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām vietējām pašvaldībām, kuras saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10.punktu izveido novadu, kā arī uz tām pagastu vai pilsētu ar lauku teritoriju pašvaldībām, kuras pārveido par novadu atbilstoši šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Šajā gadījumā attiecīgā novada pašvaldība triju darbdienu laikā pēc novada domes pirmās sēdes publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par novada pašvaldības darbības uzsākšanu.

4. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumi par Ministru kabineta atzinumu un pašvaldību lēmumu izvērtēšanu piemērojami ar 2009.gada 1.jūliju. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šajās normās minētās darbības veic, nodrošinot pēctecīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un konsultējoties ar vietējām pašvaldībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

5. Līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā likuma 7.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem šajā minētā panta daļā ietvertajiem kritērijiem.

6. Par valsts budžeta līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu. Kārtību, kādā tiek piešķirti finanšu līdzekļi pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai, un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

7. Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 15.decembrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar pārējām novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.

8. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

9. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

10. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šādā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu tā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

11. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa norīkota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

12. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti.

13. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

14. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienā.

15. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

16. Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

18. Līdz 2009.gada 1.jūlijam administratīvās teritorijas statusu saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punkta otrajā teikumā minēto gadījumu.

19. Ministru kabinets, izvērtējis vietējo pašvaldību lēmumus, līdz 2010.gada 1.janvārim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par pilsētas ar lauku teritoriju sadalīšanu novada pilsētā un novada pagastā vai pilsētas lauku teritorijas pievienošanu esošajam novada pagastam. Līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai pilsētās ar lauku teritoriju pilsētas teritorija pielīdzināma novada pilsētai, bet pilsētas lauku
teritorija — novada pagastam.

20. Līdz republikas pilsētu robežu aprakstu apstiprināšanai līdzšinējo republikas pilsētu — Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes un Jūrmalas, kā arī Valmieras un Jēkabpils pilsētas faktiskās robežas uzskatāmas par šā likuma 1.pielikumā minēto attiecīgo republikas pilsētu robežām. Līdz novadu robežu aprakstu apstiprināšanai šā likuma 2.pielikumā minēto novadu faktiskās robežas veido novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu tie robežu posmi, kuri ir kopīgi ar blakus esošo novadu vai republikas pilsētu vai ir posms no valsts robežas.

21. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas likumā noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

22. Lai nodrošinātu 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novadu izveidošana, pašvaldībām apvienojoties saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu, līdz 2009.gada 31.janvārim vietējo pašvaldību domes (padomes) sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada novadā pēc iedzīvotāju skaita lielākās (atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības teritorijā.

23. Ja deputātu kopsapulce šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.janvārim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

24. Ministru kabinets:

1) līdz 2009.gada 1.jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.

25. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai”;

2) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 “Adresācijas noteikumi”;

3) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”;

4) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 30.decembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 31.decembri.

 

 

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

1.pielikums

Republikas pilsētas

Nr.p.k.	Pilsētas nosaukums
1.	Daugavpils
2.	Jēkabpils
3.	Jelgava
4.	Jūrmala
5.	Liepāja
6.	Rēzekne
7.	Rīga
8.	Valmiera
9.	Ventspils

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

2.pielikums

Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības

Nr. p.k.	Novads	Novada teritoriālās vienības — novada pilsētas un novada pagasti
1.	Aglonas novads	Aglonas pagasts
		Grāveru pagasts
		Kastuļinas pagasts
		Šķeltovas pagasts
2.	Aizkraukles novads	Aizkraukles pagasts
		Aizkraukles pilsēta
3.	Aizputes novads	Aizputes pagasts
		Aizputes pilsēta
		Cīravas pagasts
		Kalvenes pagasts
		Kazdangas pagasts
		Lažas pagasts
4.	Aknīstes novads	Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju
		Asares pagasts
		Gārsenes pagasts
5.	Alojas novads	Alojas pilsēta ar lauku teritoriju
		Braslavas pagasts
		Brīvzemnieku pagasts
		Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju
6.	Alsungas novads
7.	Alūksnes novads	Alsviķu pagasts
		Alūksnes pilsēta
		Annas pagasts
		Ilzenes pagasts
		Jaunalūksnes pagasts
		Jaunannas pagasts
		Jaunlaicenes pagasts
		Kalncempju pagasts
		Liepnas pagasts
		Malienas pagasts
		Mālupes pagasts
		Mārkalnes pagasts
		Pededzes pagasts
		Veclaicenes pagasts
		Zeltiņu pagasts
		Ziemera pagasts
8.	Amatas novads	Amatas pagasts
		Drabešu pagasts
		Nītaures pagasts
		Skujenes pagasts
		Zaubes pagasts
9.	Apes novads	Apes pilsēta ar lauku teritoriju
		Gaujienas pagasts
		Trapenes pagasts
		Virešu pagasts
10.	Auces novads	Auces pilsēta ar lauku teritoriju
		Bēnes pagasts
		Īles pagasts
		Lielauces pagasts
		Ukru pagasts
		Vītiņu pagasts
11.	Ādažu novads
12.	Babītes novads	Salas pagasts
		Babītes pagasts
13.	Baldones novads
14.	Baltinavas novads
15.	Balvu novads	Balvu pagasts
		Balvu pilsēta
		Bērzkalnes pagasts
		Bērzpils pagasts
		Briežuciema pagasts
		Krišjāņu pagasts
		Kubuļu pagasts
		Lazdulejas pagasts
		Tilžas pagasts
		Vectilžas pagasts
		Vīksnas pagasts
16.	Bauskas novads	Bauskas pilsēta
		Brunavas pagasts
		Ceraukstes pagasts
		Codes pagasts
		Dāviņu pagasts
		Gailīšu pagasts
		Īslīces pagasts
		Mežotnes pagasts
		Vecsaules pagasts
17.	Beverīnas novads	Brenguļu pagasts
		Kauguru pagasts
		Trikātas pagasts
18.	Brocēnu novads	Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju
		Blīdenes pagasts
		Gaiķu pagasts
		Remtes pagasts
19.	Burtnieku novads	Burtnieku pagasts
		Ēveles pagasts
		Matīšu pagasts
		Rencēnu pagasts
		Valmieras pagasts
		Vecates pagasts
20.	Carnikavas novads
21.	Cēsu novads	Cēsu pilsēta
		Vaives pagasts
22.	Cesvaines novads
23.	Ciblas novads	Blontu pagasts
		Ciblas pagasts
		Līdumnieku pagasts
		Pušmucovas pagasts
		Zvirgzdenes pagasts
24.	Dagdas novads	Andrupenes pagasts
		Andzeļu pagasts
		Asūnes pagasts
		Bērziņu pagasts
		Dagdas pilsēta
		Dagdas pagasts
		Ezernieku pagasts
		Konstantinovas pagasts
		Ķepovas pagasts
		Svariņu pagasts
		Šķaunes pagasts
25.	Daugavpils novads	Ambeļu pagasts
		Biķernieku pagasts
		Demenes pagasts
		Dubnas pagasts
		Kalkūnes pagasts
		Kalupes pagasts
		Laucesas pagasts
		Līksnas pagasts
		Maļinovas pagasts
		Medumu pagasts
		Naujenes pagasts
		Nīcgales pagasts
		Salienas pagasts
		Skrudalienas pagasts
		Sventes pagasts
		Tabores pagasts
		Vaboles pagasts
		Vecsalienas pagasts
		Višķu pagasts
26.	Dobeles novads	Annenieku pagasts
		Auru pagasts
		Bērzes pagasts
		Bikstu pagasts
		Dobeles pagasts
		Dobeles pilsēta
		Jaunbērzes pagasts
		Krimūnu pagasts
		Naudītes pagasts
		Penkules pagasts
		Zebrenes pagasts
27.	Dundagas novads	Kolkas pagasts
		Dundagas pagasts
28.	Durbes novads	Dunalkas pagasts
		Durbes pilsēta ar lauku teritoriju
		Tadaiķu pagasts
		Vecpils pagasts
29.	Engures novads	Engures pagasts
		Lapmežciema pagasts
		Smārdes pagasts
30.	Ērgļu novads	Ērgļu pagasts
		Jumurdas pagasts
		Sausnējas pagasts
31.	Garkalnes novads
32.	Grobiņas novads	Bārtas pagasts
		Gaviezes pagasts
		Grobiņas pagasts
		Grobiņas pilsēta
		Medzes pagasts
33.	Gulbenes novads	Beļavas pagasts
		Daukstu pagasts
		Druvienas pagasts
		Galgauskas pagasts
		Gulbenes pilsēta
		Jaungulbenes pagasts
		Lejasciema pagasts
		Litenes pagasts
		Lizuma pagasts
		Līgo pagasts
		Rankas pagasts
		Stāmerienas pagasts
		Stradu pagasts
		Tirzas pagasts
34.	Iecavas novads
35.	Ikšķiles novads
36.	Inčukalna novads	Inčukalna pagasts
		Vangažu pilsēta
37.	Ilūkstes novads	Bebrenes pagasts
		Dvietes pagasts
		Eglaines pagasts
		Ilūkstes pilsēta
		Pilskalnes pagasts
		Subates pilsēta ar lauku teritoriju
		Šēderes pagasts
38.	Jaunjelgavas novads	Daudzeses pagasts
		Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju
		Seces pagasts
		Sērenes pagasts
		Staburaga pagasts
		Sunākstes pagasts
39.	Jaunpiebalgas novads	Jaunpiebalgas pagasts
		Zosēnu pagasts
40.	Jaunpils novads	Jaunpils pagasts
		Viesatu pagasts
41.	Jēkabpils novads	Ābeļu pagasts
		Dignājas pagasts
		Dunavas pagasts
		Kalna pagasts
		Leimaņu pagasts
		Rubenes pagasts
		Zasas pagasts
42.	Jelgavas novads	Elejas pagasts
		Glūdas pagasts
		Jaunsvirlaukas pagasts
		Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju
		Lielplatones pagasts
		Līvbērzes pagasts
		Platones pagasts
		Sesavas pagasts
		Svētes pagasts
		Valgundes pagasts
		Vilces pagasts
		Vircavas pagasts
		Zaļenieku pagasts
43.	Kandavas novads	Cēres pagasts
		Kandavas pagasts
		Kandavas pilsēta
		Matkules pagasts
		Vānes pagasts
		Zantes pagasts
		Zemītes pagasts
44.	Kārsavas novads	Goliševas pagasts
		Kārsavas pilsēta
		Malnavas pagasts
		Mērdzenes pagasts
		Mežvidu pagasts
		Salnavas pagasts
45.	Kokneses novads	Bebru pagasts
		Iršu pagasts
		Kokneses pagasts
46.	Krāslavas novads	Aulejas pagasts
		Indras pagasts
		Izvaltas pagasts
		Kalniešu pagasts
		Kaplavas pagasts
		Kombuļu pagasts
		Krāslavas pagasts
		Krāslavas pilsēta
		Piedrujas pagasts
		Robežnieku pagasts
		Skaistas pagasts
		Ūdrīšu pagasts
47.	Krimuldas novads	Krimuldas pagasts
		Lēdurgas pagasts
48.	Krustpils novads	Atašienes pagasts
		Krustpils pagasts
		Kūku pagasts
		Mežāres pagasts
		Variešu pagasts
		Vīpes pagasts
49.	Kuldīgas novads	Ēdoles pagasts
		Gudenieku pagasts
		Īvandes pagasts
		Kabiles pagasts
		Kuldīgas pilsēta
		Kurmāles pagasts
		Laidu pagasts
		Padures pagasts
		Pelču pagasts
		Rendas pagasts
		Rumbas pagasts
		Snēpeles pagasts
		Turlavas pagasts
		Vārmes pagasts
50.	Ķeguma novads	Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju
		Rembates pagasts
		Birzgales pagasts
51.	Ķekavas novads	Baložu pilsēta
		Daugmales pagasts
		Ķekavas pagasts
52.	Lielvārdes novads	Jumpravas pagasts
		Lēdmanes pagasts
		Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju
53.	Līgatnes novads	Līgatnes pagasts
		Līgatnes pilsēta
54.	Limbažu novads	Katvaru pagasts
		Limbažu pagasts
		Limbažu pilsēta
		Pāles pagasts
		Skultes pagasts
		Umurgas pagasts
		Vidrižu pagasts
		Viļķenes pagasts
55.	Līvānu novads	Jersikas pagasts
		Līvānu pilsēta
		Rožupes pagasts
		Rudzātu pagasts
		Sutru pagasts
		Turku pagasts
56.	Lubānas novads	Indrānu pagasts
		Lubānas pilsēta
57.	Ludzas novads	Briģu pagasts
		Cirmas pagasts
		Isnaudas pagasts
		Istras pagasts
		Ludzas pilsēta
		Nirzas pagasts
		Ņukšu pagasts
		Pildas pagasts
		Pureņu pagasts
		Rundēnu pagasts
58.	Madonas novads	Aronas pagasts
		Barkavas pagasts
		Bērzaunes pagasts
		Dzelzavas pagasts
		Kalsnavas pagasts
		Lazdonas pagasts
		Liezēres pagasts
		Ļaudonas pagasts
		Madonas pilsēta
		Mārcienas pagasts
		Mētrienas pagasts
		Ošupes pagasts
		Praulienas pagasts
		Sarkaņu pagasts
		Vestienas pagasts
59.	Mālpils novads
60.	Mārupes novads
61.	Mazsalacas novads	Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju
		Ramatas pagasts
		Sēļu pagasts
		Skaņkalnes pagasts
62.	Naukšēnu novads	Ķoņu pagasts
		Naukšēnu pagasts
63.	Neretas novads	Mazzalves pagasts
		Neretas pagasts
		Pilskalnes pagasts
		Zalves pagasts
64.	Nīcas novads	Nīcas pagasts
		Otaņķu pagasts
65.	Ogres novads	Krapes pagasts
		Ķeipenes pagasts
		Lauberes pagasts
		Madlienas pagasts
		Mazozolu pagasts
		Meņģeles pagasts
		Ogres pilsēta
		Ogresgala pagasts
		Suntažu pagasts
		Taurupes pagasts
66.	Olaines novads	Olaines pagasts
		Olaines pilsēta
67.	Ozolnieku novads	Ozolnieku pagasts
		Cenu pagasts
		Sidrabenes pagasts
68.	Pārgaujas novads	Raiskuma pagasts
		Stalbes pagasts
		Straupes pagasts
69.	Pāvilostas novads	Vērgales pagasts
		Pāvilostas pilsēta
		Sakas pagasts
70.	Pļaviņu novads	Aiviekstes pagasts
		Klintaines pagasts
		Pļaviņu pilsēta
		Vietalvas pagasts
71.	Preiļu novads	Aizkalnes pagasts
		Pelēču pagasts
		Preiļu pagasts
		Preiļu pilsēta
		Saunas pagasts
72.	Priekules novads	Bunkas pagasts
		Virgas pagasts
		Gramzdas pagasts
		Kalētu pagasts
		Priekules pilsēta
		Priekules pagasts
73.	Priekuļu novads	Liepas pagasts
		Mārsnēnu pagasts
		Priekuļu pagasts
		Veselavas pagasts
74.	Raunas novads	Drustu pagasts
		Raunas pagasts
75.	Rēzeknes novads	Audriņu pagasts
		Bērzgales pagasts
		Čornajas pagasts
		Dricānu  pagasts
		Feimaņu pagasts
		Gaigalavas pagasts
		Griškānu pagasts
		Ilzeskalna pagasts
		Kantinieku pagasts
		Kaunatas pagasts
		Lendžu pagasts
		Lūznavas pagasts
		Mākoņkalna pagasts
		Maltas pagasts
		Nagļu pagasts
		Nautrēnu pagasts
		Ozolaines pagasts
		Ozolmuižas pagasts
		Pušas pagasts
		Rikavas pagasts
		Sakstagala pagasts
		Silmalas pagasts
		Stoļerovas pagasts
		Stružānu pagasts
		Vērēmu pagasts
76.	Riebiņu novads	Galēnu pagasts
		Riebiņu pagasts
		Rušonas pagasts
		Silajāņu pagasts
		Sīļukalna pagasts
		Stabulnieku pagasts
77.	Rojas novads	Mērsraga pagasts
		Rojas pagasts
78.	Ropažu novads
79.	Rucavas novads	Dunikas pagasts
		Rucavas pagasts
80.	Rugāju novads	Lazdukalna pagasts
		Rugāju pagasts
81.	Rundāles novads	Rundāles pagasts
		Svitenes pagasts
		Viesturu pagasts
82.	Rūjienas novads	Ipiķu pagasts
		Jeru pagasts
		Lodes pagasts
		Rūjienas pilsēta
		Vilpulkas pagasts
83.	Salacgrīvas novads	Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju
		Liepupes pagasts
		Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju
84.	Salas novads	Sēlpils pagasts
		Salas pagasts
85.	Salaspils novads
86.	Saldus novads	Ezeres pagasts
		Jaunauces pagasts
		Jaunlutriņu pagasts
		Kursīšu pagasts
		Lutriņu pagasts
		Nīgrandes pagasts
		Novadnieku pagasts
		Pampāļu pagasts
		Rubas pagasts
		Saldus pagasts
		Saldus pilsēta
		Šķēdes pagasts
		Vadakstes pagasts
		Zaņas pagasts
		Zirņu pagasts
		Zvārdes pagasts
87.	Saulkrastu novads
88.	Sējas novads
89.	Siguldas novads	Allažu pagasts
		Mores pagasts
		Siguldas pagasts
		Siguldas pilsēta
90.	Skrīveru novads
91.	Skrundas novads	Nīkrāces pagasts
		Raņķu pagasts
		Rudbāržu pagasts
		Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju
92.	Smiltenes novads	Bilskas pagasts
		Blomes pagasts
		Brantu pagasts
		Grundzāles pagasts
		Launkalnes pagasts
		Palsmanes pagasts
		Smiltenes pagasts
		Smiltenes pilsēta
		Variņu pagasts
93.	Stopiņu novads
94.	Strenču novads	Jērcēnu pagasts
		Plāņu pagasts
		Sedas pilsēta ar lauku teritoriju
		Strenču pilsēta
95.	Talsu novads	Abavas pagasts
		Balgales pagasts
		Ģibuļu pagasts
		Īves pagasts
		Ķūļciema pagasts
		Laidzes pagasts
		Laucienes pagasts
		Lībagu pagasts
		Lubes pagasts
		Sabiles pilsēta
		Stendes pilsēta
		Strazdes pagasts
		Talsu pilsēta
		Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju
		Valdgales pagasts
		Vandzenes pagasts
		Virbu pagasts
96.	Tērvetes novads	Augstkalnes pagasts
		Bukaišu pagasts
		Tērvetes pagasts
97.	Tukuma novads	Degoles pagasts
		Džūkstes pagasts
		Irlavas pagasts
		Jaunsātu pagasts
		Lestenes pagasts
		Pūres pagasts
		Sēmes pagasts
		Slampes pagasts
		Tukuma pilsēta
		Tumes pagasts
		Zentenes pagasts
98.	Vaiņodes novads	Embūtes pagasts
		Vaiņodes pagasts
99.	Valkas novads	Ērģemes pagasts
		Kārķu pagasts
		Valkas pagasts
		Valkas pilsēta
		Vijciema pagasts
		Zvārtavas pagasts
100.	Valmieras novads	Bērzaines pagasts
		Dikļu pagasts
		Kocēnu pagasts
		Vaidavas pagasts
		Zilākalna pagasts
101.	Varakļānu novads	Murmastienes pagasts
		Varakļānu pagasts
		Varakļānu pilsēta
102.	Vārkavas novads	Rožkalnu pagasts
		Upmalas pagasts
		Vārkavas pagasts
103.	Vecpiebalgas novads	Dzērbenes pagasts
		Inešu pagasts
		Kaives pagasts
		Taurenes pagasts
		Vecpiebalgas pagasts
104.	Vecumnieku novads	Bārbeles pagasts
		Kurmenes pagasts
		Skaistkalnes pagasts
		Stelpes pagasts
		Valles pagasts
		Vecumnieku pagasts
105.	Ventspils novads	Ances pagasts
		Jūrkalnes pagasts
		Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju
		Popes pagasts
		Puzes pagasts
		Tārgales pagasts
		Ugāles pagasts
		Usmas pagasts
		Užavas pagasts
		Vārves pagasts
		Ziru pagasts
		Zlēku pagasts
106.	Viesītes novads	Elkšņu pagasts
		Rites pagasts
		Saukas pagasts
		Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju
107.	Viļakas novads	Kupravas pagasts
		Medņevas pagasts
		Susāju pagasts
		Šķilbēnu pagasts
		Vecumu pagasts
		Viļakas pilsēta
		Žīguru pagasts
108.	Viļānu novads	Dekšāres pagasts
		Sokolku pagasts
		Viļānu pagasts
		Viļānu pilsēta
109.	Zilupes novads	Lauderu pagasts
		Pasienes pagasts
		Zaļesjes pagasts
		Zilupes pilsēta

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

3.pielikums

Latvijas administratīvais iedalījums

Skat. arī Latvijas jaunā administratīvā iedalījuma karti — šī “Latvijas Vēstneša” laidiena ielikumā — “Latvijas Vēstneša” redakcija