Par AS “Latvijas valsts meži” darbības revīziju

Valsts kontrole:

Zemkopības ministrija (ZM) nav pietiekami uzraudzījusi AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbību ne attiecībā uz LVM valsts budžetā veicamajiem maksājumiem un LVM pamatkapitāla izmaiņām, ne saistībā ar LVM mērķu sasniegšanu.

Nosakot valsts budžetā ieskaitāmā LVM maksājuma apjomu, ZM nav izvērtējusi un pamatojusi ne valstij pienākošos līdzekļu no valsts mežu produkcijas atsavināšanas apmēru, ne LVM dividendēs izmaksājamās peļņas daļas lielumu, tajā skaitā nav ņēmusi vērā arī tiesību aktā noteiktos faktorus – mežaudžu platību, kvalitāti, produktivitāti un meža infrastruktūru.

Tā rezultātā, sākot ar 2004.gadu, minēto valsts budžetā veikto maksājumu apmērs būtiski atpalika no peļņas pieauguma dinamikas, 2004.–2005.gadā maksājumiem pat samazinoties, un LVM rīcībā tika atstāti ievērojami naudas līdzekļi.

Tā, piemēram, 2007.gadā LVM peļņa bija 92,7 miljoni latu, no kuras valsts budžetā tika iemaksāti 28,7 miljoni latu, bet 64 miljoni tika izmantoti LVM pamatkapitāla palielināšanai.

Savukārt līdz 2007.gada 31.decembrim LVM ieguldījumi depozītos un vērtspapīros bija 79 miljoni latu, no kuriem līdz 2007.gadam bija uzkrāti 24,3 miljoni latu, bet 2007.gadā depozītos un vērtspapīros papildus tika ieguldīti 54,7 miljoni latu.

Nosakot nepamatoti mazus LVM valsts budžetā veicamos maksājumus, ZM nav aizstāvējusi valsts intereses, lai valsts gūtu tai pienākošos labumu no sava īpašuma lietošanas un pārdošanas, toties LVM pamatkapitāls no dibināšanas brīža ir palielināts no 1 miljona līdz 132 miljoniem latu, neizvērtējot LVM pamatkapitāla izmaiņu nepieciešamību.

ZM arī nav noteikusi LVM ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un nav uzraudzījusi kapitālsabiedrībai noteikto mērķu sasniegšanu, tāpēc nav iespējams pārliecināties par Latvijas Meža politikas īstenošanu attiecībā uz valsts mežiem un meža zemēm.

LVM padomes locekļus ZM ir iecēlusi, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem un neizvērtējot pretendentu profesionālo kvalifikāciju, tādējādi veicinājusi valsts interesēm neatbilstošu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz kapitālsabiedrības peļņas sadali.

Atlīdzību LVM padomes locekļiem ZM ir noteikusi procentuāli no LVM valdes priekšsēdētāja atlīdzības, tādējādi radusies situācija, kad padomes locekļi lēmumu par valdes atlīdzības noteikšanu, iespējams, ir pieņēmuši, pastāvot amatpersonu interešu konfliktam.

Turklāt padomes locekļiem mēneša atlīdzība ir izmaksāta neatkarīgi no tā, vai padomes loceklis ir piedalījies kapitālsabiedrības padomes sēdē, tādā veidā nenodrošinot lietderīgu kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izmantošanu.

Revīzijā tika atklātas arī LVM iekšējās kontroles nepilnības. Tā, piemēram, LVM saimnieciskās darbības datu informācijas sistēmā tika konstatētas būtiskas neatbilstības starp faktiski izcirsto un sākotnēji novērtēto apaļo kokmateriālu apjomu, analizējot katru cirsmu atsevišķi, – līdz 76 reizēm.

Tāpat arī konstatētas neatbilstības starp informācijas sistēmu datiem par 2006.gada un 2007.gada kokmateriālu pārdošanas apjomiem attiecīgi 112 902 m³ un 219 879 m³ apmērā.

Pēc revīzijas VK ir sniegusi 21 ieteikumu ZM un LVM, kuri jāievieš līdz 2009.gada 31.decembrim.

Revīzija par LVM rīcības ar tai valdījumā un pārvaldībā nodoto valsts īpašumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un ZM darbības izvērtējumu LVM uzraudzībā veikta par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim.

Valsts kontroles informācija

Zemkopības ministrija:

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi atbildes vēstuli Valsts kontrolei (VK) par revīzijas ziņojumu pēc tās izteiktajiem pārmetumiem ministrijai un tās pārraudzībā esošajai akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) par nepietiekamu akciju sabiedrības uzraudzību. “Mēs nekādā gadījumā nevaram piekrist visiem Valsts kontroles secinājumiem, kā arī pašai revīzijas izdarīšanas metodikai,” saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. “Tāpēc esam apstrīdējuši Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu par ziņojuma apstiprināšanu un turpināsim diskusiju Valsts kontroles padomē gan par izdarītajiem secinājumiem, gan par ieteikumiem, kas ieviešami,” uzsver zemkopības ministrs. “Piemēram, kopš LVM izveides akciju sabiedrība dividendēs un līdzīgos maksājumos ir iemaksājusi valsts budžetā 148,7 miljonus latu, un tas ir vairāk, nekā to veicis jebkurš cits valsts uzņēmums.”

“Valsts kontroles secinājumi radušies no vienpusējas pieejas: Valsts kontrole, vērtējot AS “Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrijas darbību, ir vērtējusi ne tikai dividenžu apjoma un pamatkapitāla palielināšanas likumību, bet ir mēģinājusi novērtēt arī valsts mežu apsaimniekošanas politikas efektivitāti, diemžēl neņemot vērā to, ka AS “LVM” galvenais uzdevums un izveidošanas mērķis ir nodrošināt valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un meža (valsts kapitāla) vērtības palielināšanu,” teikts ZM nosūtītajā atbildes vēstulē Valsts kontrolei.

Vēstulē norādīts arī uz citām ziņojuma niansēm, kam ministrija nevar piekrist. “Mēs sagatavosim plašu skaidrojumu gan par ziņojumā konstatēto, gan izdarītajiem secinājumiem un diskutēsim par to Valsts kontroles padomē,” par turpmāko ZM rīcību sola zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrs īpaši akcentē, ka ir pateicīgs Valsts kontrolei un tās darbiniekiem, ar kuriem revīzijas laikā bijusi konstruktīva sadarbība: “Mums ir liels prieks, ka VK darbinieki bija gatavi sadarbībai, turklāt VK ziņojumā teiktais ir viela pārdomām gan ministrijas atbildīgajiem speciālistiem, gan akciju sabiedrības vadībai.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa