Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ilze Krastiņa. Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā 

Nesen “Jurista Vārdā” Mg.iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem. Uzticība un personiskais godīgums ir mēraukla samērīgam honorāram par advokāta zināšanu un darba ieguldījumu klienta uzticētajā lietā, jo advokāta profesionālajā godīgumā “slēpjas” arī godīga advokātu attieksme pret samērīga honorāra noteikšanu.

Atbilstoši Advokatūras likuma 107.pantam zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Raugoties arī no ētiskā viedokļa, advokāts nedrīkst aizmirst, ka nevis samaksa par viņa darbu, bet gan viņa klienta intereses un taisnīgas tiesas spriešanas nepieciešamība ir primāras (Latvijas Advokātu ētikas kodeksa 6.1.punkts). Tas, vai ir pieļaujama Pactum de Quota litis (honorāra paaugstināšana lietas uzvaras gadījumā) principa piemērošana Latvijas advokatūras praksē pēc pašreizējās likumdošanas un ētikas kanoniem, ir jautājums, uz kuru atbildes un prakse ir ļoti dažāda. Savukārt šajā rakstā vēlos paust savu viedokli saistībā ar publikāciju “Jurista Vārdā” par šo jautājumu, konkrēti – Mg.iur. A.Rudzinskas publikāciju “Par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā” (“JV” Nr.40 un Nr.41, 2008).

• Rihards Gulbis. Datorprogrammu licencēšanas tiesiskie aspekti 

Datorprogrammu licenču izsniegšana (licenču līgumu noslēgšana) ir plaši izplatīts veids, kā persona iegūst tiesības lietot datorprogrammas. Taču pašu licenču juridiskā daba un mijiedarbība ar normatīvi tiesisko regulējumu, it īpaši patērētāju tiesību aizsardzības jomā, daudzviet ir neskaidra un rada daudz jautājumu, kuru noskaidrošana ir būtiska gan datorprogrammu izstrādātāju un izplatītāju, gan lietotāju tiesību un pienākumu apjoma noteikšanā.

Datorprogrammas parasti tiek aizsargātas kā autortiesību darbi, bet atsevišķās valstīs, piemēram, ASV, tās var arī patentēt. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību līguma, kas pieņemts 1996.gada 20.decembrī Ženēvā, 4.pantā ir norādīts, ka datorprogrammas ir aizsargātas tāpat kā literārie darbi Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 2.panta izpratnē. Līdzīgi arī Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumā “Par intelektuālajām īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību” (t.s. TRIPS nolīgumā) ir noteikts, ka neatkarīgi no tā, vai tās izteiktas pirmkoda vai objektkoda veidā, datorprogrammas ir aizsargātas tāpat kā Bernes konvencija aizsargā literāros darbus.

• Irēna Ņesterova. Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu 

Advokāta un klienta savstarpējās attiecības ir balstītas uz uzticēšanos, ko garantē konfidencialitātes princips, uzliekot advokātam pienākumu neizpaust profesionālo noslēpumu – informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, sniedzot juridisko palīdzību. Konfidencialitātes princips nodrošina visas sabiedrības, kā arī taisnīgas tiesas spriešanas intereses un tikai pēc tam kalpo atsevišķas personas interesēm.

Konfidencialitātes princips ir cieši saistīts un garantē, lai tiktu ievērotas personas pamattiesības – personas tiesības uz advokāta palīdzību, kā arī personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Niemietz v Germany norāda, ka advokāta profesionālā noslēpuma ierobežošanai var būt ietekme uz tālāko tiesvedību un tādējādi arī uz tiesībām, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pantā.

“Jurista Vārda” redakcija