Eiropas Parlaments: Par Francijas prezidentūras rezultātiem

31.decembrī noslēdzās Francijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. 16.decembrī, apspriežot pusgada laikā sasniegto ar prezidentu Nikolā Sarkozī, daudzi no runātājiem atzinīgi vērtēja Francijas ātro atbildi uz Gruzijas krīzi un finanšu tirgus notikumiem.

Debatēs izskanēja arī kritika par Francijas valdības atkāpšanos no sākotnējām iecerēm vairākos klimata pārmaiņu pakotnes punktos un par nodomu turpināt Lisabonas līguma ratifikāciju.

“Jūs sākāt prezidentūru laikā, kad bija vajadzīga rīcība un sarunas. Jūs stājāties pretim izaicinājumiem Gruzijas, finanšu krīzes un citos jautājumos,” debašu ievadā uzsvēra Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings.

“Kad Francija uzsāka prezidējošās valsts pienākumus, situāciju Eiropā noteica Lisabonas līguma ratifikācijas pārtraukums. Nevarēja iedomāties, ka sāksies karš starp Gruziju un Krieviju. Nevarēja iedomāties, cik dziļa būs finanšu krīze un ekonomikas krīze, kas tai sekos,” ievadā atgādināja Francijas prezidents.

“Francijas prezidentūra mēģināja organizēt darbu atbilstoši divām prasībām: pasaulē ir nepieciešama spēcīga Eiropa. Taču tāda nav iespējama, ja tā nav vienota.” Spēcīga Eiropa, prezidenta skatījumā, noraida tādas vienošanās, kas nostumj malā problemātiskus jautājumus.

Atgādinot spilgtākos prezidentūras notikumus, N.Sarkozī pievērsās Gruzijas krīzei, kurā prezidentūras galvenais mērķis bija “pārtraukt karu un novērst Bosnijas situācijas atkārtošanos, kad atbildību uzņēmās ASV, bet Eiropa tikai sekoja”. Pateicoties tam, ka Eiropa spēja vienoties, izdevās panākt pamieru.

“Es negribu teikt, ka viss ir atrisināts,” atgādinot par ātri panāktajiem risinājumiem, reaģējot uz finanšu krīzi, atzīmēja prezidents, “tomēr, ja mēs nebūtu rīkojošies, mēs pašlaik būtu bankrota priekšā,” norādīja N.Sarkozī. “Mūsu ekonomika un politiskā kultūra atšķiras, tomēr mums visiem izdevās vienoties.” “Šodien mums jācenšas pievērsties dažām Baltijas valstīm,” piebilda prezidents.

“Būtu bezatbildīgi, ja Eiropas Savienība neparādītu vienotību,” runājot par likumprojektiem cīņai pret klimata pārmaiņām, uzsvēra prezidents. “Kā gan ES tad varētu sagaidīt, ka tai seko Ķīna, Indija, Brazīlija un citas valstis?” Vienlaikus prezidentūrai bija būtiski ņemt vērā tā dēvēto jauno dalībvalstu īpašo situāciju. “Klimata politika nav vērsta uz to, lai novestu Poliju, Ungāriju vai citas valstis līdz sociālajai eksplozijai. Lēmumiem vides jomā nav jābūt uzspiestiem: tiem jābūt atbalstītiem.”

Prezidents atgādināja, ka ir panākts kompromiss par Lisabonas līgumu. Tas paredz vienu komisāru katrai dalībvalstij, kā arī to, ka Īrija saņem garantijas attiecībā uz tās neitralitāti, nodokļu politikas neatkarību un ģimenes tiesībām.

Politisko grupu vērtējums

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētāja Žozefa Dola skatījumā, ar darbu pie klimata pārmaiņu un imigrācijas likumprojektiem, kā arī ar atbildi uz finanšu krīzi prezidentūra palīdzējusi Eiropai iegūt visas pasaules cieņu. “Klimata pakotne ļoti labi aizsargā mūsu sociālās intereses un pasargā vidi. Sarunu rezultātā nav ne uzvarētāju, ne zaudētāju,” uzsvēra deputāts. Tagad Eiropai jācīnās par efektīvāku lēmumu pieņemšanu: “Ja teiksim “jā” Lisabonas līgumam, mums būs visi vajadzīgie ieroči.”

“Francijas prezidentūra bija veiksmes stāsts. Jūs pierādījāt sevi kā pārliecināts eiropietis,” novērtēja Martins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā). Tomēr klimata pārmaiņu politiskajā jomā prezidentūra var lepoties ar lielisku panākumu bilanci, pateicoties galvenokārt Eiropas Parlamenta darbam. Katrs deputāts, kas bija atbildīgs par vienu no sešiem likumprojektiem, ar trīs līdz piecu darbinieku palīdzību spējuši veikt tikpat apjomīgu darbu kā Eiropas Komisijas “tūkstoši”. Prezidentūra arī pietiekami labi, tomēr nedaudz novēloti rīkojusies reakcijā uz finanšu krīzi.

Dažas Francijas prezidentūras īpašības izklausās “kā pasakā” – tā Francijas veikumu vērtēja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Greiems Vatsons. “Francija savus izaicinājumus pati neizvēlējās, bet stājās tiem pretim enerģiski, ar entuziasmu un radoši,” vērtēja deputāts. Dažos jautājumos rezultātus gan var kritizēt: klimata pārmaiņu jautājumā piešķirts daudz atkāpju, ir apstādināts jautājums par kvalificētā darbaspēka piesaisti.

Kritiskāk prezidentūras paveikto vērtēja Daniels Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa). Deputāta izpratnē Francijas politika bijusi divkosīga: “Kad Nikolā Sarkozī 2008.gadā pirmo reizi ieradās Eiropas Parlamentā, viņš apgalvoja, ka vienprātība nogalina demokrātiju. Mēs bijām pārsteigti. [..] Ja jūs vēlaties ratificēt Lisabonas līgumu, tas tiešām nozīmē – vienprātība nogalina demokrātiju.” Deputāts arī pārmeta pret Ķīnu piemēroto politiku: “Mūsu politika Ķīnas jautājumā bija to nepazemot. Taču man jāsaka, ka Ķīna mūs bradāja ar kājām. Mēs sakām “nē” šādai politikai.”

“Jūs parādījāt drosmi Gruzijas un Krievijas konfliktā, jūs arī spējāt likt idejas politisko debašu centrā, tā panākot, ka Eiropa atgriežas uz pasaules politiskās skatuves,” Nāciju Eiropas grupas vārdā norādīja Kristiana Muskardīni. “Varam diskutēt par to, vai katrai valstij nepieciešams savs komisārs, tomēr esmu pateicīga par šādu Francijas prezidentūras priekšlikumu,” atzina deputāte.

“Pēc Padomes vienošanās par klimata paketi 2008.gads izrādījās nozīmīgākais klimata pārmaiņu novēršanā pēc 2001.gada, kad tika pieņemts Kioto protokols,” nedēļas nogalē panākto vienošanos vērtēja Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). “Taisnīgi, ka papildus atbalsts tiek sniegts tām valstīm, kas laikā no 1990.gada samazinājušas CO₂ izmešus par vairāk nekā 20%.” Vērtējot prezidentūru kopumā, deputāts atzina: “Pēdējās Eiropadomes rezultāti ir uzlūkojami kā panākums līdzīgi kā prezidentūras aktīvā loma Krievijas un Gruzijas konflikta noregulējumā, ja vien Eiropas Savienība nebūtu nodevusi ar tās gādību slēgtā līguma izpildes interpretācijas tiesības Krievijai.”

Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis Frānsiss Vurcs atzina: “Prezidentūra paliks atmiņā daudzu satraucošo notikumu dēļ.” Tomēr deputāta skatījumā rezultāti tiek novērtēti pārāk augstu, jo tie ir daudzu piekāpšanos rezultāts.

Neatkarības un demokrātijas grupas pārstāvis Naidžels Feridžs atzina, ka prezidentūra bijusi “dinamiska un enerģiska”, tomēr nožēloja, ka tās rezultātā Savienība ieguvusi vēl lielāku varu. Deputāts atkārtoja savu nostāju par Lisabonas līgumu: “Īrija nevēlas Lisabonas līgumu, lūdzu, pieņemiet šo rezultātu!”

Lielākajām politiskajām grupām pretēju viedokli pauda neatkarīgais deputāts Bruno Golnišs. Viņaprāt, risinājums finanšu krīzei bija jāmeklē valstu vai globālā līmenī. Ar daudzajām atkāpēm klimata pārmaiņu pakotnes būtība ir zudusi, bet Itālijas valdība jau tagad pārkāpj ES tiesību aktus imigrācijas jomā.

Eiropas Parlamenta preses dienests