Eiropas Komisija: Par zemāku un konkurētspējīgāku pārtikas cenu nodrošināšanu

Eiropas Komisija ir pieņēmusi paziņojumu, kura mērķis ir uzlabot pārtikas piegādes ķēdes darbību, lai patērētājiem nodrošinātu zemākas cenas. Salīdzinājumā ar šā gada sākumā reģistrēto līmeni pārtikas cenas ir ievērojami kritušās, taču iemesli, kas izraisa lauksaimniecības preču cenu kāpumu vidējā termiņā, piemēram, reglamentējoši ierobežojumi, nepietiekama konkurence un spekulācija, nekur nav pazuduši, un ar tiem jārēķinās.

“No 2007.gada augusta līdz 2008.gada jūlijam pārtikas cenu inflācija veidoja aptuveni trešo daļu no kopējās inflācijas, galvenokārt ietekmējot mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem. Pašreizējā ekonomikas attīstības tempu samazināšanās laikā ir būtiski skaidri apliecināt, ka esam nolēmuši nopietni pievērsties neelastīgumam un citiem faktoriem, kas kavē optimālu tirgus darbību. Tas ne tikai garantēs konkurētspējīgākas un taisnīgākas cenas patērētājiem, bet arī nodrošinās neaizsargātāko iedzīvotāju pirktspējas saglabāšanos un veicinās darbavietu veidošanos,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

“Lauksaimniecības politikai ir izšķirošā nozīme, lai pie patērētājiem nonāktu pārtika par pieņemamu cenu. Pārmaiņas pēc nesen veiktās KLP “veselības pārbaudes” ļauj lauksaimniekiem labāk reaģēt uz tirgus signāliem. Ceru, ka, panākot līdzsvarotu rezultātu Pasaules tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu kārtā, būs iespējams atcelt dažus starptautiskās pārtikas tirdzniecības ierobežojumus,” sacīja lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla.

10.decembrī pieņemtajā paziņojumā ierosināti veidi, kā uzlabot pārtikas piegādes ķēdes darbību Eiropā, lai pastāvīgi garantētu konkurētspējīgas cenas Eiropas mājsaimniecībām. Paziņojums pieņemts, atsaucoties uz Eiropadomes jūnija sanāksmē izteikto aicinājumu izpētīt iemeslus straujajam pārtikas cenu kāpumam pēc vēl krasāka patēriņa preču cenu pieauguma.

Komisija ierosina

Veicināt pārtikas piegādes ķēdes konkurētspēju, lai palielinātu tās noturību pret “cenu lēcieniem” pasaulē. Augsta līmeņa grupa lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspējas jautājumos 2009.gada sākumā izstrādās attiecīgus ieteikumus.

Nodrošināt enerģiskus un saskaņotus pasākumus konkurences iedzīvināšanai ES un valstu līmenī, izmantojot Eiropas konkurences iestāžu tīklu, un mērķtiecīgi jāvēršas pret īpaši kaitējošām darbībām un ierobežojumiem.

Pārskatīt noteikumus, kas var potenciāli ierobežot konkurenci valsts un/vai Eiropas mērogā. Noteikumi, kas kavē jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, rūpīgi jāpārbauda un vajadzības gadījumā jāatceļ, vienlaikus paturot prātā to sociālos mērķus un mērķus vides jomā. To darīs mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības un Pakalpojumu direktīvas transponēšanas ietvaros. Katrā valstī jāizvērtē noteikumi, kas ierobežo iespēju konkurēt ar cenām. Būtu jāpārbauda novēloti mazumtirgotāju maksājumi vai pārmērīgi augstas maksas, ko no ražotājiem pieprasa par piedāvājumiem atlaižu akciju laikā. Valstīs būtu jāorganizē arī apspriešanās par noteikumiem, kas nosaka veikalu darbalaiku.

Patērētajiem jābūt iespējai labāk salīdzināt cenas. Nākotnē plānots iedibināt pastāvīgu Eiropas cenu uzraudzību.

Komisija kopā ar patēriņa preču tirgus regulatoriem izpētīs, kā tirgū novērst pārmērīgas svārstības, kas nenāk par labu ne ražotājiem, ne patērētājiem.

Jāaktivizē centieni atjaunot pārtikas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru pasaulē, veicināt lauksaimniecības pētniecību un nodrošināt starptautisko tirgu atvērtību.

Lai gan patēriņa preču cenas ir krasi pazeminājušās, vidēji ilgā termiņā tās, visticamāk, stabilizēsies strukturālo faktoru, piemēram, globālā pieprasījuma pieauguma, iespaidā.

Kopš 2006.gada līdz ar cenu kāpumu bija vērojami arī strauji augoši ieguldījumi saistītajos atvasinātajos vērtspapīros. Nesenais pēkšņais ieguldījumu apsīkums nākotnes līgumu tirgos varētu liecināt par spekulāciju burbuļa plīšanu. Tomēr bažas par nestabilitāti nebūt nemazinās.

Liela nozīme ir bijusi arī ar konkurences un reglamentēšanas intensitāti saistītajām problēmām pārtikas piegādes ķēdes darbībā.

Pārtikas cenas dalībvalstīs uz pārmaiņām ir reaģējušas ļoti dažādi, tas liecina par to, ka ES tirgus joprojām ir sadrumstalots. Tirgus konsolidācijas rezultātā tiks panākta lielāka efektivitāte un zemākas cenas. Taču tā nedrīkst pasliktināt vietējos konkurences apstākļus, tādējādi kaitējot patērētājiem un uzņēmējdarbībai.

Šķiet, ka pastāv ievērojamas iespējas uzlabot pārtikas piegādes ķēdes darbību, lai nodrošinātu, ka tirgus sektoru integrācija un konsolidācija iet roku rokā ar labāku konkurētspēju un zemākām cenām, kā arī ar lielāku pārtikas produktu izvēli.

Atvērtas tirdzniecības politikas veicināšana pēc PTO Dohas sarunu kārtas noslēguma nāks par labu visiem, tostarp arī jaunattīstības valstīm, kam augstās cenas kaitē visvairāk. Vienojoties par KLP “veselības pārbaudi”, ES ir spērusi izšķirošo soli, lai palīdzētu lauksaimniekiem labāk reaģēt uz tirgus signāliem un izpētīt jaunas iespējas, vienlaikus sagādājot modernu drošības tīklu nopietnu tirgus krīžu gadījumiem.

Vispārīga informācija

Jūnijā notikušajā samitā Komisijai tika dots uzdevums labāk uzraudzīt lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu attīstību, analizēt spekulāciju ietekmi uz lauksaimniecības preču cenām un izvērtēt pārtikas piegādes ķēdes darbību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa