Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Komerclikumā

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 202.panta otrās daļas 1.punktā vārdus un skaitli “vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā — balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu”.

2. Izslēgt 205.panta otrajā daļā vārdus un skaitli “vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā — balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu”.

3. Papildināt 220.panta trešo daļu pēc vārdiem “padomes locekļu ievēlēšanai” ar vārdiem “nepieciešams lielāks balsu skaits vai”.

4. Izslēgt 245.panta pirmo daļu.

5. Izslēgt 249.panta trešo daļu.

6. 284.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja likumā nav noteikts lielāks balsu skaits” ar vārdiem “ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “likumā noteikto balsu vairākumu” ar vārdiem “likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu”.

7. Izslēgt 373.panta pirmo daļu.

8. Papildināt 379.panta 1.¹ daļas pēdējo teikumu ar vārdiem “ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits”.

9. Papildināt likumu ar “D” daļu šādā redakcijā:

“D daļa
Komercdarījumi

XX sadaļa
Komercdarījumu vispārīgie noteikumi

388.pants. Komercdarījumu jēdziens

Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

389.pants. Komercdarījums, kurā viena puse ir komersants

Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

390.pants. Komercdarījuma pieņēmums

(1) Individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā uzskatāms par komercdarījumu. Par darījuma attiecināšanu uz komercdarbību šā panta izpratnē uzskatāma iegrāmatošana grāmatvedībā, priekšnodokļa atskaitīšana, darījuma rezultātā iegūto labumu izmantošana komercdarbībā u.tml.

(2) Individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šā akta neizriet pretējais.

391.pants. Komerciālās paražas

Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.

392.pants. Komersanta klusēšana

(1) Ja komersantam (komercaģentam, māklerim, komisionāram, ekspeditoram u.tml.), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu.

(2) Arī tad, ja komersants noraida priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu, viņam ir pienākums uz priekšlikuma izteicēja rēķina nodrošināt tādas kustamas lietas pagaidu uzglabāšanu, kura nosūtīta līdz ar priekšlikumu, ciktāl tas nav saistīts ar nesamērīgiem izdevumiem un ciktāl komersantam ir nodrošināta kustamas lietas uzglabāšanas izdevumu segšana.

393.pants. Komersanta rūpības pienākums

(1) Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neierobežo tādu likuma noteikumu piemērošanu, kuros reglamentēta parādnieka atbildība par ļaunu nolūku, rupju neuzmanību vai tādas rūpības trūkumu, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās.

394.pants. Solidārā atbildība

Ja vairāki komersanti kopīgi uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri.

395.pants. Atlīdzība un procentu aprēķināšana

(1) Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā apvidū parasti maksājamās atlīdzības lielumam.

(2) Par aizdevumiem, priekšapmaksām, izdevumiem un citiem maksājumiem šā panta pirmajā daļā minētais komersants ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus, skaitot no attiecīgā maksājuma izdarīšanas dienas.

396.pants. Izpildījuma laiks

Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un saistības var izpildīt vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas apstākļiem neizriet citādi.

397.pants. Vidēja labuma lieta

Ja komersanta saistības priekšmets ir tāda kustama lieta, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma lietas, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma lietu saprot lietu, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā.

398.pants. Mērvienības un valūta

Šaubu gadījumā uzskata, ka komercdarījuma dalībnieki ir vienojušies par tādām garuma, laukuma, tilpuma, masas un citām mērvienībām, kā arī par valūtu, kāda pastāv attiecīgās saistības izpildījuma vietā.

399.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā.

(2) Aizturējuma tiesības var izmantot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu.

(3) Aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesības. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Komercķīlas likuma 40.panta noteikumi. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aizturējuma tiesību izmantošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu.

(4) Komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru komersants uzņēmies pret otru komersantu.

(5) Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesības atbilstoši likuma noteikumiem par ķīlas tiesību nodibināšanu.

400.pants. Aizturētāja tiesības apmierināt prasījumu

(1) Aizturētājs ir tiesīgs apmierināt savu prasījumu pret otru komersantu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību, ja vien viņi nav noteikti vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu. Aizturētāja prasījuma apmierināšanai attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par rokasķīlas tiesībām.

(2) Pret citām personām, kuras nav minētas šā likuma 399.panta trešajā daļā un kurām par labu aizturētie priekšmeti tikuši apķīlāti pēc aizturējuma tiesību izmantošanas, aizturētājam ir pirmtiesības apmierināt savu prasījumu, pārdodot aizturētos priekšmetus.

401.pants. Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā

(1) Arī tad, ja komersants uz komercdarījuma pamata atsavina viņam nepiederošu lietu par labu citai personai, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz šo lietu, izņemot gadījumu, kad viņš nodošanas brīdī nav bijis labticīgs. Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ.

(2) Ja atsavinātā lieta ir apgrūtināta ar trešo personu tiesībām, šīs tiesības izbeidzas līdz ar īpašuma tiesību pāreju labticīgam ieguvējam, izņemot gadījumu, kad viņš nodošanas brīdī ir zinājis par minētajām tiesībām vai arī nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.

(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz noziedzīgā ceļā iegūtām, nozaudētām vai tādām lietām, uz kurām pretēji īpašnieka gribai lietas valdījums izbeidzies, izņemot naudu, uzrādītāja vērtspapīrus, kā arī lietas, kuras pārdotas izsolē ar tiesas starpniecību.

402.pants. Likumiskās rokasķīlas tiesības

(1) Komersanta likumiskajām rokasķīlas tiesībām attiecīgi piemēro Civillikuma noteikumus par rokasķīlas tiesībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ķīlas ņēmējs, kura prasījumu parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot parādniekam, uz parādnieka rēķina pārdot likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma noteikumus par pārdošanu izsolē. Izsoles izziņošanai un izsoles kārtībai piemērojami attiecīgie Civilprocesa likuma noteikumi par kustamās mantas izsoli.

(3) Likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu pārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu.

(4) Ķīlas ņēmējs atbild parādniekam par likumisko rokasķīlas tiesību priekšmeta pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņa pienākums ir atlīdzināt parādniekam visus zaudējumus, kurus ķīlas ņēmējs varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

403.pants. Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme kā ordera vērtspapīri

(1) Konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi var nodot tālāk ar indosamentu, ja tas attiecīgajā dokumentā ir tieši norādīts (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — ordera vērtspapīrs).

(2) Indosaments pārnes indosatāram visas no indosētā ordera vērtspapīra izrietošās tiesības.

(3) Parādnieks var celt pret ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju vienīgi tās ierunas, kuras attiecas uz ordera vērtspapīrā ietvertā parādnieka gribas izteikuma spēkā esamību un izriet no ordera vērts­papīra satura vai arī kuras parādniekam ir pret pašu ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju.

(4) Parādniekam ir pienākums izpildīt savu saistību, vienīgi saņemot pretī ordera vērtspapīru ar ordera vērtspapīra leģitimētā turētāja kvitējumu par izpildi. Ja saistība izpildīta daļēji, par to izdara atbilstošu atzīmi ordera vērtspapīrā un izsniedz parādniekam kvīti par daļēju izpildi.

404.pants. Indosamenta forma un blanko indosaments

(1) Indosamentu raksta uz ordera vērts­papīra vai tam pievienotās lapas. Indosamentu paraksta indosants.

(2) Indosamentā var nenorādīt indosatāru, un indosaments var izpausties tikai indosanta parakstā (blanko indosaments). Pēdējā gadījumā indosaments, lai tas būtu spēkā, ir rakstāms ordera vērtspapīra otrā pusē vai uz pievienotās lapas.

(3) Ja taisīts blanko indosaments, ordera vērtspapīra turētājs var:

1) aizpildīt indosamentu uz sava vai citas personas vārda;

2) indosēt ordera vērtspapīru tālāk ar blanko indosamentu vai uz kādas citas personas vārda;

3) nodot ordera vērtspapīru tālāk, neaizpildot blanko indosamentu un netaisot jaunu indosamentu.

405.pants. Ordera vērtspapīra turētāja leģitimācija

(1) Persona, kuras rokās nonācis ordera vērtspapīrs, atzīstama par tā leģitimēto turētāju, ciktāl tā pierāda savas tiesības ar indosamentu nepārtrauktu rindu, turklāt arī tad, ja pēdējais ir blanko indosaments. Šajā ziņā izsvītrotie indosamenti uzskatāmi par neierakstītiem. Ja blanko indosamentam seko kāds cits indosaments, pieņem, ka šā pēdējā indosamenta parakstītājs ieguvis ordera vērtspapīru uz blanko indosamenta pamata.

(2) Ja ordera vērtspapīrs tā agrākajam turētājam ir nozudis, jaunajam turētājam, kurš savas tiesības pierāda saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ir pienākums atdot ordera vērtspapīru tikai tad, ja viņš to ir ieguvis ļaunā ticībā vai arī pieļaujot rupju neuzmanību.

(3) Parādniekam ir pienākums pārbaudīt, vai ordera vērtspapīrā ierakstīto indosamentu rinda ir nepārtraukta, bet viņam nav pienākuma pārliecināties par indosantu parakstu īstumu.

406.pants. Noilgums

No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

XXI sadaļa
Atsevišķu komercdarījumu veidu īpašie noteikumi

1.nodaļa
Komerciālā pirkuma līgums

407.pants. Komerciālā pirkuma līguma jēdziens

(1) Komerciālā pirkuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — pirkuma līgums) ir tāds līgums, ar kuru pārdevējs apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto pirkuma maksu. Prece šīs sadaļas izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami arī vērtspapīru pirkumam.

408.pants. Pircēja nokavējums

(1) Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs uz pircēja rēķina un riska par samērīgu samaksu nodot preci glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot pircējam.

(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam, uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma noteikumus par pārdošanu izsolē. Izsoles izziņošanai un izsoles kārtībai piemērojami attiecīgie Civilprocesa likuma noteikumi par kustamās mantas izsoli. Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. Ja prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam nolīgtās cenas un preces pārdošanas cenas starpību.

(3) Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda minēto pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem.

(4) Šā panta noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras saskaņā ar Civillikumu viņš var izmantot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.

409.pants. Pirkums ar specifikāciju

(1) Ja atbilstoši pirkuma līgumam pircējs ir tiesīgs tuvāk noteikt preces formu, izmēru, kvalitāti, šķiru vai citas preces pazīmes, pircēja pienākums ir tās noteikt nolīgtajā termiņā vai iespējami īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas.

(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu preces pazīmju noteikšanā, pārdevējs ir tiesīgs pircēja vietā noteikt minētās pazīmes vai vienpusēji atkāpties no līguma, vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pircēja nokavējuma dēļ.

(3) Ja pārdevējs pircēja vietā pats nosaka preces pazīmes, viņa pienākums ir paziņot pircējam par šo specifikāciju un nolikt saprātīgu termiņu, kurā pircējs var noteikt citu specifikāciju. Ja minētajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam citu specifikāciju, pircējam ir saistoša pārdevēja noteiktā specifikācija.

410.pants. Termiņpirkums

(1) Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar ko vismaz viens no līdzējiem ir apņēmies precīzi izpildīt savu saistību noteiktā dienā vai noteiktā laikposmā, un atbilstoši līdzēju noteikti izteiktai gribai nolīgtais izpildījuma laiks ir šā līguma būtiska sastāvdaļa.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies sakarā ar līguma neizpildi. Otrs līdzējs var prasīt no parādnieka saistības izpildi tikai tad, ja viņš nekavējoties pēc termiņa izbeigšanās paziņo parādniekam par savu vēlmi, lai saistība tiktu izpildīta.

(3) Ja pircējs prasa atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pārdevēja saistības neizpildes dēļ, un precei ir tirgus cena, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši nolīgtās pirkuma cenas un pārdevēja saistības izpildes laikā un vietā pastāvošās šādas preces tirgus cenas starpībai, ja puses nav vienojušās citādi.

411.pants. Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem

(1) Pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru.

(2) Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus, pārbaudot preci, nebija iespējams konstatēt.

(3) Ja apslēptie preces trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis preci ar šiem apslēptajiem trūkumiem.

(4) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas īpašības.

(5) Šā panta noteikumi piemērojami, ja pircējs un pārdevējs ir komersanti.

412.pants. Preces pagaidu uzglabāšana

(1) Ja pircējs ir paziņojis pārdevējam par tādas preces trūkumiem, kas pircējam piegādāta no citas vietas, pircēja pienākums ir gādāt par šīs preces pagaidu uzglabāšanu.

(2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam vai kuras glabāšana ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, pircējs ir tiesīgs pārdot, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

(3) Šā panta noteikumi piemērojami, ja pircējs un pārdevējs ir komersanti.

413.pants. Preces iepakojuma masa

(1) Ja pirkuma maksa ir nosakāma atbilstoši preces masai, preces iepakojuma masa netiek ņemta vērā, ja vien no līguma vai tās vietas komerciālajām paražām, kurā pārdevējam ir pienākums izpildīt savu saistību, neizriet citādi.

(2) Šā likuma ietvaros ar jēdzienu “iepakojums” saprot arī konteinerus, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.

414.pants. Pirkuma līguma noteikumu piemērošana maiņas, piegādes un uzņēmuma līgumam

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tādam maiņas un piegādes līgumam (Civillikuma 2092. un 2109.pants), kura priekšmets ir prece.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami uzņēmuma līgumam par kustamas lietas izgatavošanu no uzņēmēja sagādātā materiāla (Civillikuma 2214.panta pirmā daļa).

2.nodaļa
Komerciālās komisijas līgums

415.pants. Komerciālās komisijas līguma jēdziens un komisijas aģents

(1) Komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju.

(2) Komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi.

416.pants. Komisionāra pienākumi

(1) Komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus.

(2) Komisionārs nodod komitentam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komisionāram it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komitentam par komisijas izpildi.

(3) Komisionāram ir pienākums sniegt komitentam norēķinu par katru noslēgto darījumu, kā arī nodot komitentam to, ko komisionārs ir ieguvis, veicot savus pienākumus.

(4) Komisionārs atbild komitentam par darījuma izpildi, ja viņš vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi nav norādījis komitentam trešo personu, ar kuru noslēgts šis darījums.

417.pants. Komitenta norādījumi

(1) Ja komisionārs nerīkojas atbilstoši komitenta norādījumiem, viņš atbild par komitentam nodarītajiem zaudējumiem, turklāt komitentam nav pienākuma atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.

(2) Komisionārs ir tiesīgs atkāpties no komitenta norādījumiem vienīgi tad, ja viņam ir pamats pieņemt, ka attiecīgajā gadījumā, zinot lietas apstākļus, tāpat rīkotos pats komitents. Šādā gadījumā komisionāra pienākums ir nekavējoties paziņot komitentam par savu atkāpšanos no norādījumiem un sagaidīt komitenta lēmumu, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

418.pants. Cenas robežas

(1) Ja komisionārs, noslēdzot darījumu ar trešo personu, pārkāpj komitenta noteiktās cenas robežas un komitents negrib atzīt, ka attiecīgais darījums ir noslēgts uz viņa rēķina, komitenta pienākums ir nekavējoties, tiklīdz saņemts paziņojums par komisijas izpildi, to darīt zināmu komisionāram. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka komitents ir piekritis komisionāra pieļautajai atkāpei no cenas robežas.

(2) Ja komisionārs vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi piedāvā segt komitenta noteiktās un darījumā ar trešo personu nolīgtās cenas starpību, komitents nav tiesīgs atteikties atzīt, ka darījums ir noslēgts uz viņa rēķina.

419.pants. Izdevīgāki noteikumi

(1) Ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam.

(2) Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu.

420.pants. Prece ar trūkumiem vai bojāta prece

(1) Ja komisionāram piegādātajai un tālāk nosūtāmajai precei ir ārēji trūkumi vai bojājumi, komisionāra pienākums ir izmantot savas tiesības pret pārvadātāju, ekspeditoru, glabātāju vai pārdevēju (iepirkuma komisijas gadījumā), gādāt par pierādījumiem, kas apliecina preces stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot komitentam. Ja komisionārs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies komitentam.

(2) Ja prece ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu preces vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt komitenta norādījumus par turpmāko rīcību ar preci vai arī komitents vilcinās dot norādījumus, komisionārs ir tiesīgs uz komitenta rēķina pārdot preci, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

421.pants. Preces nodošana glabājumā vai pārdošana

Ja komitents nerīkojas ar iepirkto vai pārdodamo preci, kas atrodas komisionāra glabājumā, lai gan atbilstoši lietas apstākļiem komitentam ir pienākums to darīt, komisionārs ir tiesīgs atbilstoši šā likuma 408.panta noteikumiem preci nodot glabājumā citai personai vai pārdot.

422.pants. Komisionāra atbildība par preci

(1) Komisionārs atbild par viņa glabājumā esošās preces bojājumiem, bojāšanos vai bojāeju, kuru viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Par to, ka prece nav apdrošināta, komisionārs atbild tikai tad, ja komitents bija devis komisionāram norādījumu apdrošināt preci.

423.pants. Pienākums pārbaudīt preci un preces pagaidu uzglabāšana

(1) Ja komisionāram uzticēts veikt iepirkuma komisiju un ja komisionārs un komitents ir komersanti, uz komitenta pienākumu pārbaudīt preci un paziņot komisionāram par konstatētajiem preces trūkumiem, kā arī uz pienākumu uzglabāt preci un tiesībām to pārdot attiecināmi šā likuma 411. un 412.panta noteikumi.

(2) Arī tad, ja komitents nav savlaicīgi paziņojis komisionāram par preces trūkumiem, komitents ir tiesīgs prasīt, lai komisionārs viņam cedē savus prasījumus pret trešo personu, no kuras viņš nopircis preci uz komitenta rēķina.

424.pants. No komisijas darījuma izrietošie prasījumi

(1) Prasījumus, kuri izriet no darījuma, ko komisionārs noslēdzis uz komitenta rēķina (tajā skaitā prasījumus par pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu), komitents ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad komisionārs šos prasījumus ir cedējis komitentam.

(2) Attiecībās starp komitentu un komisionāru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par komitenta prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti komitentam.

425.pants. Priekšapmaksa un pēc­apmaksa

(1) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas par labu trešajai personai veic priekšapmaksu vai vienojas par pēcapmaksu, risks par šādu rīcību gulstas uz komisionāru.

(2) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas pārdod trešajai personai preci vai vērtspapīrus ar pēcapmaksu, komisionāra pienākums ir nekavējoties samaksāt komitentam visu pirkuma maksu trešās personas vietā.

426.pants. Komisionāra tiesības uz provīziju un izdevumu atlīdzināšanu

(1) Komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

(2) Komitenta pienākums ir atlīdzināt komisionāram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami komisijas izpildei. Šie izdevumi ietver arī atlīdzību par komisionāra noliktavas telpu vai citu glabāšanai piemērotu vietu un transportlīdzekļu izmantošanu komisijas izpildei.

427.pants. Komisionāra tiesības uz delkrēderi

(1) Komisionāram, kurš galvo par trešās personas saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi).

(2) Iestājoties trešās personas saistības izpildes termiņam vai nosacījumam, komisionārs, kurš galvojis par trešās personas saistības izpildi, atbild komitentam par attiecīgās saistības izpildi tieši un komisionārs nav tiesīgs prasīt, lai komitents ar savu prasījumu vispirms vēršas pie trešās personas.

428.pants. Komisionāra likumiskās rokasķīlas tiesības

Uz komisionāra valdījumā esošo komisijas preci viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina komisionāra prasījumus pret komitentu par provīzijas un delkrēderes samaksu, kā arī par komisijas izpildei nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu.

429.pants. Komisionāra tiesības gūt apmierinājumu no prasījumiem

Komisionāram ir pirmtiesības salīdzinājumā ar komitentu un viņa kreditoriem apmierināt šā likuma 424.pantā minētos prasījumus, kuriem iestājies no komisijas darījuma izrietošā prasījuma izpildes termiņš vai nosacījums. Šajā ziņā komisionārs ir tiesīgs no komisijas darījuma izrietošos prasījumus atteikties cedēt par labu komitentam, saņemt un paturēt uz šo prasījumu pamata doto izpildījumu, likt šos prasījumus priekšā ieskaitam, kā arī tos cedēt citai personai.

3.nodaļa
Ekspedīcijas līgums

430.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens

Ekspedīcijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

431.pants. Ekspeditora tiesības un pienākumi

(1) Ekspeditors, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ja puses nav vienojušās citādi, ir tiesīgs:

1) noteikt transporta veidu un kravas pārvadāšanas ceļu;

2) izvēlēties personas, kas kravu nogādās saņēmējam, noslēgt kravas nogādāšanai nepieciešamo pārvadājuma, glabājuma un ekspedīcijas līgumu, sniegt minētajām personām informāciju un norādījumus, veikt attiecīgus maksājumus.

(2) Ja puses nav vienojušās par kravas piegādes laiku, ekspeditoram ir pienākums nodrošināt kravas nogādāšanu saņēmējam saprātīgā termiņā.

(3) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditoram ir pienākums pieprasīt aktus, ja kravas pārvadājumā konstatēti pārkāpumi, nosūtītāja vai saņēmēja uzdevumā piedalīties aktu sastādīšanā, kā arī, nodrošinot nosūtītāja tiesības, viņa vārdā savlaicīgi iesniegt pretenzijas un prasības.

(4) Ekspeditors veic arī citus nolīgtos pienākumus, kas saistīti ar kravas nogādāšanas organizēšanu, tajā skaitā apdrošina, iepako, marķē un muito kravu. Ekspeditoram ir pienākums noslēgt ar trešajām personām minēto pienākumu izpildei nepieciešamos līgumus tikai tad, ja šāds pienākums izriet no ekspedīcijas līguma.

(5) Kravas nogādes organizēšanai nepieciešamos līgumus ar trešajām personām ekspeditors slēdz savā vārdā vai arī nosūtītāja vārdā, ja ekspeditors ir tam pilnvarots.

(6) Ja ekspeditors rīkojas kā nosūtītāja pārstāvis, ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu, nekā viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

432.pants. Kravas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par kravu

(1) Nosūtītājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt ekspedīcijai nododamo kravu, iesniegt ekspeditoram kravas pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai ekspeditors varētu izpildīt savus pienākumus, arī informāciju par kravu, kura pārvadājama un uzglabājama atbilstoši īpašiem noteikumiem un kurai nepieciešams speciāls aprīkojums vai apkalpošana. Ja ekspedīcijai tiek nodota bīstama krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, nosūtītāja pienākums ir rakstveidā informēt ekspeditoru par kravas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.

(2) Pasūtījums bīstamas kravas vai ar akcīzes nodokli apliekamas preces nogādāšanai piesakāms ekspeditoram rakstveidā.

(3) Nosūtītājs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:

1) krava nav pienācīgi iepakota vai marķēta;

2) ekspeditors nav informēts par kravas bīstamību;

3) nosūtītājs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī ekspeditora rīcības dēļ, nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība.

(5) Ja nosūtītājs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies nosūtītāja vainas dēļ.

433.pants. Kravas iekraušana un izkraušana

Par kravas iekraušanu sākumpunktā ir atbildīgs nosūtītājs, bet par izkraušanu galapunktā — saņēmējs, ja ekspedīcijas līgumā nav noteikts citādi.

434.pants. Krava ar trūkumiem vai bojāta krava

(1) Ja kravai, ko ekspeditors saņēmis no trešās personas un kas nogādājama saņēmējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, ekspeditoram ir pienākums, nodrošinot nosūtītāja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina kravas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot nosūtītājam. Ja ekspeditors neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies nosūtītājam.

(2) Ja krava ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu kravas vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt nosūtītāja norādījumus par turpmāko rīcību ar kravu vai arī nosūtītājs vilcinās dot norādījumus, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina pārdot kravu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

435.pants. Atlīdzības samaksa

(1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko ekspeditors ir izpildījis kravas ekspedīcijas pakalpojumu, ja līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja saskaņā ar nosūtītāja un ekspeditora vienošanos atlīdzība par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu iekasējama no saņēmēja vai citas personas, bet šī persona neveic minēto maksājumu, par atlīdzības samaksu atbild nosūtītājs.

436.pants. Nosūtītāja prasījumi

(1) Prasījumus, kuri izriet no līguma, ko savā vārdā noslēdzis ekspeditors uz nosūtītāja rēķina, nosūtītājs ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad ekspeditors šos prasījumus cedējis nosūtītājam.

(2) Attiecībās starp nosūtītāju un ekspeditoru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par nosūtītāja prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti nosūtītājam.

437.pants. Ekspeditora atbildība

(1) Ekspeditors atbild par ekspedīcijas līguma izpildei piesaistīto trešo personu saistību neizpildi, ja viņš rīkojas savā vārdā vai ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) ekspeditors tieši vai netieši ir uzņēmies pārvadātāja atbildību;

2) ekspeditors noteicis maksu par pārvadājumu;

3) ekspeditors savā vārdā izdod transporta dokumentu;

4) ekspeditors organizē pārvadājumu, izmantojot autotransportu.

(2) Ekspeditors neatbild par ekspedīcijas līguma izpildei piesaistīto trešo personu saistību neizpildi, ja viņš rīkojas nosūtītāja vārdā un pierāda, ka pienācīgi un rūpīgi ir izvēlējies šīs personas.

438.pants. Kravas apdrošināšana

Ekspeditoram ir pienākums uz nosūtītāja rēķina apdrošināt ekspedīcijai nodoto kravu, ja to pieprasa nosūtītājs vai viņi par to ir vienojušies ekspedīcijas līgumā.

439.pants. Nosūtītāja pienākums atlīdzināt ekspeditora izdevumus

Nosūtītājam ir pienākums atlīdzināt ekspeditoram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami ekspeditora pienākumu izpildei, arī izdevumus, kas saistīti ar:

1) muitas un citu maksājumu palielināšanos vai valūtas kursa maiņu;

2) dīkstāvi, kas radusies no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) nosūtītāja iesniegtajiem nepilnīgi, neprecīzi vai nepareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem.

440.pants. Kravas nodošana glabājumā

Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.

441.pants. Ekspeditora atbildība par kravas nesaglabāšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu

(1) Ekspeditors atbild par viņa uzraudzībā esošās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju, nozaudēšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu, kuru viņš būtu varējis novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Ekspeditors nav atbildīgs par kravas nesaglabāšanu (bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu), ja viņš pierāda, ka krava nav saglabāta:

1) tāpēc, ka tā pārvadāta vaļējā transportlīdzeklī saskaņā ar ekspeditora un nosūtītāja vienošanos vai pēc nosūtītāja pieprasījuma;

2) tās iepakojuma bojājumu dēļ, ja kravu iepakojis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs izmantojis kravas īpašībām vai standartiem neatbilstošu iepakojumu;

3) to iekraujot vai izkraujot, ja iekraušanu vai izkraušanu veicis nosūtītājs vai saņēmējs;

4) tās sevišķu dabisko īpašību dēļ, kas īpaši viegli var izraisīt kravas bojājumus, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju, ja par šīm īpašībām nosūtītājs pirms kravas nodošanas ekspedīcijai nav informējis ekspeditoru;

5) tās nepienācīgas marķēšanas dēļ, ja kravu marķējis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs kravas pavaddokumentos nav norādījis kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā.

(3) Ekspeditors, atlīdzinot zaudējumus par kravas nesaglabāšanu, atdod arī viņam samaksāto atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu un atlīdzina citus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nesaglabātās kravas apmēram, kā arī izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu atbilstoši šā likuma 443.panta noteikumiem.

(4) Par citiem zaudējumiem ekspeditors atbild tikai tad, ja viņš nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši šā likuma 431.panta noteikumiem.

(5) Ja zaudējumi radušies arī nosūtītāja rīcības dēļ vai ekspedīcijai nodotās kravas īpašu trūkumu dēļ, ekspeditora pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība vai ekspedīcijai nodotās kravas trūkumi.

442.pants. Kravas vērtības atlīdzināšana

(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu vai bojāšanās dēļ, zaudējumu atlīdzību nosaka tādā apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība, bet kravas iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ — atbilstoši iztrūkstošās, bojāgājušās vai nozaudētās kravas vērtībai.

(2) Kravas vērtību nosaka atbilstoši tās tirgus cenai vai arī atbilstoši tādas pašas šķiras un labuma lietu parastajai vērtībai kravas nodošanas vietā un laikā. Ja krava nodota ekspedīcijai ar pieteiktu vērtību, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši šai vērtībai, ja ekspeditors nepierāda, ka ekspedīcijai nodotās kravas vērtība bijusi mazāka.

443.pants. Zaudējumu atlīdzības apmēra robežas

(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu, bojāšanās, iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ, zaudējumu atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām 8,33 naudas norēķina vienībām par katru:

1) kravas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta visa krava;

2) bojātās vai zaudētās kravas daļas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta kravas daļa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto summu pārrēķina latos, lata vērtību izsakot atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķinu vienībai tajā dienā, kad krava tikusi nodota ekspedīcijai, vai dienā, par kādu vienojušies nosūtītājs un ekspeditors. Lata vērtību atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķinu vienībai aprēķina saskaņā ar metodi, kādu Starptautiskais Valūtas fonds attiecīgajā dienā ir piemērojis savām operācijām un darījumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais zaudējumu atlīdzības ierobežojums nav piemērojams, ja ekspeditors vai šā likuma 444.pantā minētā persona, nodarot zaudējumus, ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai pieļāvusi rupju neuzmanību.

444.pants. Ekspeditora atbildība par citām personām

Par prettiesisku rīcību, ko savā darbā pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas viņa uzņēmumā nodarbinātas personas, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību.

445.pants. Prasījumu noilgums

(1) Prasījumi pret ekspeditoru par ekspedīcijai nodotās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu, kā arī par kravas nogādāšanas nokavējumu noilgst viena gada laikā. Ja ekspeditors rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Visi pārējie prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā.

(2) Ja ekspedīcijai nodotā krava nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā krava nogādāta saņēmējam, bet kravas bojāejas, nozaudēšanas vai kravas nogādāšanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad kravu vajadzēja nogādāt saņēmējam.

446.pants. Ekspeditora likumiskās rokasķīlas tiesības

(1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju. Likumiskās rokasķīlas tiesības attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem.

(2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakš­ekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētās likumiskās rokasķīlas tiesības pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus.

4.nodaļa
Komerciālā glabājuma līgums

447.pants. Komerciālā glabājuma līguma jēdziens

Komerciālais glabājuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — glabājuma līgums) ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

448.pants. Lietas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par lietu

(1) Glabājuma devējam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nododamo lietu, iesniegt glabātājam pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai glabātājs varētu izpildīt savus pienākumus. Ja glabājumā tiek nodota bīstama lieta, kas savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, glabājuma devēja pienākums ir rakstveidā informēt glabātāju par lietas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.

(2) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, glabātājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nodoto lietu. Glabājuma devējam ir pienākums informēt glabātāju par lietas bīstamību.

(3) Glabājuma devējs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:

1) lieta nav pienācīgi iepakota vai marķēta;

2) glabātājs nav informēts par lietas bīstamību;

3) glabājuma devējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī glabātāja rīcības dēļ, glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi glabājuma devēja vai glabātāja rīcība.

(5) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies glabājuma devēja vainas dēļ.

449.pants. Atvietojamu lietu glabājums

(1) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodotās atvietojamās lietas savienot ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām tikai tad, ja attiecīgie glabājuma devēji viņam to ir noteikti atļāvuši.

(2) Ja glabātājs ir tiesīgs savienot glabājumā nodotās atvietojamās lietas, to īpašnieki iegūst kopīpašuma tiesības domājamās daļās uz šīm glabājumā nodotajām lietām ar dienu, kad minētās lietas tiek izvietotas noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā glabātājs var atdot katram glabājuma devējam viņam pienākošos daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.

450.pants. Lieta ar trūkumiem vai bojāta lieta

(1) Ja lietai, ko glabātājs saņēmis no trešās personas un kas uzglabājama par labu glabājuma devējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, glabātājam ir pienākums, nodrošinot glabājuma devēja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina lietas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam. Ja glabātājs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies glabājuma devējam.

(2) Ja pēc lietas pieņemšanas glabājumā tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu lietas bojāšanos vai bojāeju vai radītu zaudējumus glabātājam, viņa pienākums ir nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam, bet, ja izdota noliktavas zīme, — pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, kā arī pieprasīt no glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) norādījumus par turpmāko rīcību ar šo lietu. Ja atbilstošā laikā glabātājs nevar saņemt minētos norādījumus, glabātājs ir tiesīgs uz glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) rēķina pārdot glabājumā nodoto lietu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vai pēc saviem ieskatiem atbilstoši tam, kā būtu rīkojies krietns un kārtīgs komersants, veikt citas lietas saglabāšanai nepieciešamās darbības.

451.pants. Glabājumā nodotās lietas apskate un pasākumi tās saglabāšanai

Glabātājam ir pienākums atļaut glabājuma devējam parastajā darba laikā apskatīt glabājumā nodoto lietu, ņemt paraugus, kā arī atļaut veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus. Glabātājam ir tiesības, bet, ja glabājumā nodotās atvietojamās lietas ir savienotas, — pienākums pašam veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus.

452.pants. Glabājuma ilgums

(1) Glabājuma devējs var katrā laikā atprasīt no glabātāja glabājumā nodoto lietu.

(2) Ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, glabājuma devējs ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabājuma devējam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu.

(3) Glabātājs var prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu tikai pēc nolīgtā laika izbeigšanās, bet, ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, — uzteicot glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabātājam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs, neievērojot uzteikuma termiņu, prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu pirms nolīgtā laika izbeigšanās. Ja glabātājs izdevis noliktavas zīmi, glabājuma līguma uzteikumu un prasījumu par lietas ņemšanu atpakaļ vērš pret pēdējo viņam zināmo noliktavas zīmes leģitimēto turētāju.

453.pants. Glabājumā nodotās lietas apdrošināšana un nodošana glabājumā trešajai personai

(1) Glabātājam ir pienākums uz glabājuma devēja rēķina apdrošināt glabājumā nodoto lietu, ja to pieprasa glabājuma devējs vai ja viņi par to ir vienojušies glabājuma līgumā.

(2) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodoto lietu nodot tālāk glabājumā trešajai personai tikai tad, ja glabājuma devējs viņam to ir atļāvis.

454.pants. Glabājuma devēja pienākums atlīdzināt glabātāja izdevumus

Glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt glabātājam izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami glabātāja pienākumu izpildei.

455.pants. Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu

(1) Glabātājs atbild par tādiem glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju laikposmā no lietas saņemšanas glabājumā līdz tās atdošanai, kurus viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi piemērojami arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 453.panta otrās daļas noteikumiem glabājumā nodoto lietu glabātājs ir nodevis tālāk glabājumā trešajai personai.

456.pants. Noilgums un noilguma termiņa sākums

(1) Prasījumi pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, atdošanas nokavējumu vai bojāeju noilgst viena gada laikā. Ja glabātājs rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

(2) Ja glabājumā nodotā lieta nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabājumā nodoto lietu atdod, bet lietas atdošanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad lietu vajadzēja atdot. Glabājumā nodotās lietas pilnīgas bojāejas gadījumā noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabātājs par minēto bojāeju paziņo glabājuma devējam vai pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, ja izdota noliktavas zīme.

457.pants. Glabātāja likumiskās rokas­ķīlas tiesības

(1) Uz glabājumā nodoto un glabātāja valdījumā esošo lietu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina no glabājuma līguma izrietošos glabātāja prasījumus pret glabājuma devēju.

(2) Ja ordera noliktavas zīme nodota tālāk ar indosamentu, glabātājam ir likumiskās rokasķīlas tiesības pret noliktavas zīmes leģitimēto turētāju, kas nodrošina vienīgi tādus glabātāja prasījumus par atlīdzības samaksu vai izdevumu atlīdzināšanu, kuri izriet no noliktavas zīmes vai par kuru pastāvēšanu noliktavas zīmes leģitimētais turētājs noliktavas zīmes iegūšanas brīdī ir zinājis vai nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.

458.pants. Noliktavas zīme

(1) Pēc lietas pieņemšanas glabājumā glabātājs var izdot noliktavas zīmi. Noliktavas zīme ir vērtspapīrs, kurā nostiprināts prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu. Noliktavas zīmi var izdot kā vārda, uzrādītāja vai ordera vērtspapīru.

(2) Noliktavas zīmē norāda šādas ziņas:

1) apzīmējumu, ka akts ir noliktavas zīme;

2) noliktavas zīmes izdošanas vietu un datumu;

3) glabājuma devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

4) glabātāja firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

5) vietu (noliktavas vai citas glabāšanai piemērotas vietas adresi) un datumu, kad lieta pieņemta glabājumā;

6) lietas raksturošanai pieņemto apzīmējumu un tās iepakojuma veidu, bet bīstamai lietai — tās speciālo un vispārpieņemto apzīmējumu;

7) iepakojuma vienību skaitu, to speciālo marķējumu un numerāciju;

8) lietas bruto masu vai daudzumu citās mērvienībās;

9) atzīmi par to, vai glabājumā nodotā atvietojamā lieta saskaņā ar šā likuma 449.panta noteikumiem ir savienota ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām obligātajām ziņām glabātājs noliktavas zīmē var norādīt arī citas ziņas.

(4) Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.

459.pants. Noliktavas zīmes spēks

(1) Glabātāja un noliktavas zīmes leģitimētā turētāja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošā ir noliktavas zīme.

(2) Noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka ārējā izskata un stāvokļa ziņā, kā arī iepakojuma vienību skaita, marķējuma un numerācijas ziņā glabātājs ir pieņēmis glabājumā tādu lietu un tās iepakojumu, kāds aprakstīts noliktavas zīmē. Ja glabātājs ir pārbaudījis glabājumā nodotās lietas bruto masu vai daudzumu citās mērvienībās vai arī lietas sastāvu un šīs pārbaudes rezultātus norādījis noliktavas zīmē, noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka lietas masa, daudzums vai sastāvs atbilst šajā zīmē norādītajām ziņām. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja noliktavas zīme ir nodota labticīgai trešajai personai.

(3) Glabātāja un glabājuma devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošais ir glabājuma līgums.

460.pants. Glabājumā nodotās lietas atdošana pret noliktavas zīmi

(1) Ja izdota noliktavas zīme, glabātājam ir pienākums atdot glabājumā nodoto lietu, vienīgi saņemot pretī attiecīgo noliktavas zīmi, kurā izdarīta atzīme par lietas atdošanu.

(2) Atdodot daļu no glabājumā nodotajām lietām, par to izdarāma atbilstoša atzīme noliktavas zīmē. Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.

(3) Glabātājs atbild noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka glabājumā nodotā lieta atdota, nesaņemot pretī noliktavas zīmi vai neizdarot šā panta otrajā daļā minēto atzīmi.

461.pants. Leģitimācija ar noliktavas zīmi

Glabājumā nodoto lietu saņemt ir leģitimēta tā persona, kurai saskaņā ar noliktavas zīmi lieta ir atdodama vai kurai ordera noliktavas zīme ir nodota ar indosamentu. Glabātājam nav pienākuma pārbaudīt indosamenta īstumu.

462.pants. Ordera noliktavas zīmes indosēšanas sekas

Tiesību iegūšanas ziņā ordera noliktavas zīmes nodošana ar indosamentu citai personai, ja glabātājs pieņēmis lietu glabājumā, rada tādas pašas tiesiskās sekas kā glabājumā nodotās lietas nodošana citas personas īpašumā vai valdījumā.

5.nodaļa
Līzinga līgums

463.pants. Līzinga līguma jēdziens

(1) Līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.

(2) Līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;

2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.

(3) Pārējos gadījumos līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par nomas līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

464.pants. Līzinga ņēmēja pienākums pārbaudīt lietu un atbildība par lietas pārdevēja rīcību

(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līguma noteikumiem.

(2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga ņēmējs.

465.pants. Lieta ar trūkumiem

(1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot pārdevējam un pret pārdevēju vērst prasījumus, kuri izriet no noslēgtā pirkuma līguma, kā arī prasījumus, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās.

(2) Ja lieta ar trūkumiem tiek apmainīta pret tādas pašas šķiras lietu bez trūkumiem, šāds iepriekšējās lietas atvietojums neietekmē līzinga līguma spēkā esamību.

466.pants. Līzingā nodotās lietas lietošana un ar šo lietu saistītie riski

(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, — atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu.

(2) Tas, ka līzingā nodoto lietu tās trūkumu (tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ nav iespējams lietot, neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.

(3) Lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai nozaudēšanas risks pāriet līzinga ņēmējam pēc lietas pieņemšanas.

(4) Līzingā nodotās lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai nozaudēšanas gadījumā līzinga ņēmēja pienākums ir atlīdzināt līzinga devējam visus zaudējumus, izņemot sagaidāmās peļņas atrāvumu.

(5) Ja līzingā nodotās lietas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem, pēc šīs lietas saņemšanas līzinga ņēmējam pāriet arī visi riski, kas izriet no šīs bīstamības, un atbildība par zaudējumiem, kas radušies paaugstinātas bīstamības avota ietekmē.

467.pants. Līzinga līguma sekas

(1) Tiesīgi noslēgts līzinga līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto.

(2) Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja:

1) līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas;

2) pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu;

4) saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām.

6.nodaļa
Faktoringa līgums

468.pants. Faktoringa līguma jēdziens

Faktoringa līgums ir tāds līgums, ar kuru viens līdzējs (klients) uzņemas pienākumu nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam — komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības.

469.pants. Nododamie prasījumi

(1) Klients ir tiesīgs nodot faktoram gan tādus naudas prasījumus, kuru saistību izpildījums ir jau iestājies, gan arī tādus naudas prasījumus, kuri radīsies nākotnē (nākotnes prasījumi). Nododamie prasījumi faktoringa līgumā raksturojami tādā veidā, lai esošos prasījumus varētu noteikt faktoringa līguma noslēgšanas brīdī, bet nākotnes prasījumus — ne vēlāk kā to rašanās brīdī.

(2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram tā rašanās brīdī.

470.pants. Prasījuma nodošanas spēkā esamība

Starp parādnieku, kurš ir komersants, un klientu noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru ir aizliegta vai ierobežota klienta prasījumu nodošana citai personai, nav spēkā attiecībā uz prasījumu nodošanu tādai personai, kura sniedz faktoringa pakalpojumus.

471.pants. Klienta atbildība par prasījuma īstumu un drošību

(1) Klients atbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

(2) Klients neatbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma drošību, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

472.pants. Prasījuma nodošana tālāk

Faktors nav tiesīgs viņam nodoto prasījumu nodot tālāk citai personai, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

473.pants. Samaksa

Parādnieka pienākums ir izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, veicot samaksu par labu faktoram, ja parādnieks ir saņēmis no klienta vai faktora paziņojumu par šā prasījuma nodošanu faktoram. Samaksa par labu faktoram atbrīvo parādnieku no prasījumam atbilstošajām saistībām pret klientu.

7.nodaļa
Franšīzes līgums

474.pants. Franšīzes līguma jēdziens

Franšīzes līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību.

475.pants. Franšīzes līguma forma

Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.

476.pants. Franšīzes devēja pienākumi

(1) Franšīzes devējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas par franšīzi rakstveidā sniegt šādu informāciju iespējamiem franšīzes ņēmējiem:

1) faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu;

2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības raksturojumu;

3) franšīzes līguma termiņu un tā pagarināšanas iespējām;

4) franšīzes izmantošanas atlīdzības lielumu un tās samaksas kārtību;

5) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.

(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā.

(3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem.

(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u.c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.

(5) Ja franšīzes ņēmēja pienākums ir iegādāties preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktas personas, franšīzes devēja pienākums ir nodrošināt preces piegādi saprātīgā laikā.

(6) Šā panta piektās daļas piemērošanas gadījumā franšīzes devējam ir pienākums saprātīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā.

(7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības  pasākumus, rūpējoties par franšīzes labās slavas uzturēšanu.

477.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi

(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.

(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.

(3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.

(4) Franšīzes ņēmējam ir pienākums sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.

478.pants. Franšīzes līguma sekas

(1) Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto. Jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs izbeigt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu.

(3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvām apstākļu izmaiņām, ja:

1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas;

2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;

3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.

(4) Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt, lai tiesa:

1) izbeidz līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;

2) groza līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

479.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.

(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam nolīgto atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.  

480.pants. Konkurences tiesību piemērošana

Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos.”

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“15. Šā likuma D daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

16. Ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.”

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 7.janvārī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 21.janvāri.