Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos

Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikums:

Labvakar, Latvijas iedzīvotāji!

Sveicināti visās mājās, kurās šovakar svin Ziemassvētkus!

Ziemassvētku vēsts šodien izskan visās pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās. To svin dažādu tautību pārstāvji Latvijā – krievi, latvieši, ukraiņi, baltkrievi. Latvija ir bagāta savā daudzveidībā – to redzam dabā un cilvēkos, saklausām dažādās valodās, dialektos, dažādās reliģiskajās konfesijās.

Viena no lielākajām Latvijas bagātībām ir savstarpējā saskaņa reliģiskajā un nacionālajā daudzveidībā. Latvijā vienmēr dzīvojuši gan dažādu ticību, gan nacionalitāšu cilvēki. Tradicionālo kristīgo konfesiju – katoļu, luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un citu – ietekmē veidojusies Latvijas kultūra un sabiedriskās dzīves tradīcijas. Cilvēki, kas šodien šo zemi sauc par savu, vēsturiski kopā pārdzīvojuši gan grūtības, gan labus laikus.

Ik gadu 18.novembrī pulcējamies ekumeniskajā dievkalpojumā. Latvijas valsts vienmēr atbalstījusi visu konfesiju attīstību Latvijā. To apliecina arī 2008.gadā pieņemtais likums par Pareizticīgo baznīcu. Tas nosaka Pareizticīgās baznīcas tiesības un pienākumus Latvijas valstī. Esmu pārliecināts, ka tas veicinās valsts un baznīcas, kā arī valsts un sabiedrības savstarpējo uzticību.

Pērn Latvijas pareizticīgie piedzīvoja vairākus būtiskus notikumus. Tika atgūts Latvijas Pareizticīgās baznīcas svētums – Vissvētās Dievdzemdētājas Jakobštates ikona. Tās atgriešanās Rīgā radīja dziļu mīlestību un vienoja visu pareizticīgo saimi.

Nozīmīgs notikums bija arī Apustuļa Andreja Pirmsauktā svēto relikviju viesošanās Rīgā. Šo visu kristiešu svētumu dažās dienās apskatīja desmitiem tūkstošu cilvēku. Šis notikums vienoja cilvēkus.

Vienotība ir liels spēks, ja mūs vieno vērtības. Katram cilvēkam ir sava vērtību skala.

Arī valstij ir sava vērtību skala. Latvijas vērtība ir neatkarīga un demokrātiska valsts. Valsts, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, vārda brīvība un cienīta valsts valoda. Tās ir pamatvērtības, bez kurām nevar pastāvēt Latvijas valsts.

Ja šīs vērtības ir mūsu sirdīs, tad mūsos rodas kopības sajūta – mēs kopā priecājamies par mūsu sportistu sasniegumiem, par mūziķu un mākslinieku uzvarām. Mēs atbalstām viens otru un cenšamies veidot labāku Latviju. Mēs kopā strādājam Latvijas labā.

Šovakar saku paldies visiem, kas dzīvo ar šo kopības sajūtu un stiprina Latvijas valsti. Paldies visiem, kas strādā savas ģimenes, mūsu valsts un tautas labā. Paldies visiem, kas ar šo ticību stiprina mūsu valsts nākotni.

Dārgie Latvijas iedzīvotāji!

Atcerēsimies neatkarīgās Latvijas dibināšanas un atjaunošanas laiku. Tad kopā ar latviešiem par Latvijas valsti cīnījās arī daudzi citu nacionalitāšu cilvēki, dažādu konfesiju pārstāvji. Vienmēr būsim pateicīgi tiem, kas atbalstīja Latvijas valsts neatkarību.

Mums vienmēr ir nepieciešama vienotība, lai kopīgi strādātu Latvijai. Šis gads mums iezīmē nopietnus izaicinājumus, kuri būs jāpārvar kopā. Ekonomiskā situācija liek mums būt vēl vienotākiem, jo krīze skar visu tautību un konfesiju cilvēkus.

Šogad mums svarīgas ir vērtības, ko iezīmē Ziemassvētki, – cerība, ticība, mīlestība. Betlēmes stāstā ir runāts arī par to, ka Dievs nāk uz zemi pie cilvēkiem, lai viņus iedrošinātu. Arī šodien daudziem vajadzīgs iedrošinājums. Lai spētu saņemties un pārvarēt grūtības, lai spētu saskatīt jaunās iespējas un risinājumus, lai rīkotos.

Cilvēka daba ir sīksta, ja tajā mājo ticība, cerība un mīlestība. Darīsim labu arī citiem – atbalstīsim tos, kam klājas īpaši grūti.

Lai šovakar sevī sajūtat ticības spēku, cerību, mīlestību un vienotību, kas jums un jūsu tuvākajiem tik nepieciešama. Kas nepieciešama mums visiem. Kas nepieciešama Latvijai.

Gaišus pareizticīgo Ziemassvētkus!

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa apsveikums:

Godātie Latvijas ļaudis!

Novēlu visām Latvijas pareizticīgo un vecticībnieku draudzēm gaišus un cerības pilnus Kristus piedzimšanas svētkus!

Šajā patiesi baltajā Ziemassvētku laikā vēlu, lai ikvienā sirdī ienāk prieks un mīlestība. Vēlu jums pavadīt šīs svētās dienas mīlestībā pret saviem tuvākajiem un labdarībā pret citiem.

Ziemassvētku laiks un jaunā gada izaicinājumi katram no mums liks izvērtēt savu lomu un iespējas sasniegt katra paša izvirzītos mērķus ekonomiski sarežģītos apstākļos, tomēr aicinu neaizmirst, ka kopā – gan ģimenē un tuvinieku lokā, gan valsts mērogā – mēs esam stiprāki par ekonomikas izaicinājumiem, kas mūs sagaida jaunajā 2009.gadā.

Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Kristus Piedzimšanas svētku vēstījums

Dievu mīlošiem draudžu ganiem, godājamai mūku kārtai un visiem uzticamajiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas bērniem:

Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību,

tādu godību kā Tēva Vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības. (Jņ. 1, 14)

Kungā mīļotie tēvi, brāļi un māsas!

“Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lk. 2, 14) – tā dziedāja varenā eņģeļu karadraudze Kristus Piedzimšanas naktī. Vienkāršie gani kļuva šā brīnuma liecinieki, un viņu tīrās sirdis spēja uzņemt prieku par Dieva nākšanu pasaulē. Viņu sirdis pildījās ar pateicību Viņam: “Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši” (Lk. 2, 20). Vienkāršie ļaudis kļuva diženā noslēpuma, cilvēka savienošanās ar Dievu, aculiecinieki – Dieva Iemiesošanās aculiecinieki. “Viņš ir skatīts miesā,” raksta apustulis (1 Tim. 3, 16). Svētītājs Ignātijs Brjančaņinovs mūs māca, ka “ne cilvēkiem, ne eņģeļiem nav līdzekļu grēka saindētās cilvēces labošanai”. Tādēļ svētie tēvi Pestītāja iemiesošanos bieži vien dēvē par “dievišķo pretimnākšanu”. Svētītājs Teofans Vientuļnieks saka, ka mēs varam vēlēties un meklēt savienošanos ar Dievu, bet “sarīkot to – tas nav mūsu roku darbs”. Pats Kungs Savas bezgalīgās mīlestības un pazemības dēļ nonāk no debesīm, atstāj Sava debesu Tēva mājokļus un ierodas pie mums. Ierodas asaru un grēku ielejā, Pats iesaistās cīņā par Savu radību – tas ir Dievišķās lēnprātības paraugs. Un tikai pazemīga sirds spēj uzņemt diženo Dieva iemiesošanās noslēpumu. Lepnai, augstprātīgai un egoistiskai sirdij noslēpums būs slēpts. Lepns cilvēks nevar pieņemt brīnumu, Dievs viņam nekad neatklāsies, “Dievs lepniem pretojas, pazemīgiem dod svētību”. Ar Savu piedzimšanu Betlēmes alā Dievbērns Kristus visai pasaulei sniedz pirmo mācību – tērpieties pazemības drānās. Sirdsskaidrais Sīrijas Īzaks raksta: “Pazemība ir noslēpumains spēks... (tā ir) Dievišķais tērps. Kas tērpjas šajā pazemības tērpā, ietērpjas pašā Kristū,” un tālāk sirdsskaidrais vaicā: “Kas ir pilnība?”, un atbild: “Pazemības dziļums.”.

Piedzimšanas noslēpums nenotiek ne ķēniņa mājokļos, ne ērtā viesnīcā, bet nabadzīgā Betlēmes alā, kur gani sliktos laika apstākļos iedzina savus ganāmpulkus. Betlēmē, uz kuru steidzās Jāzeps un Marija, Kristum vieta neatradās. Jāzeps un Marija nekurnēdami devās prom no ļaužu mitekļiem un atrada sev apmešanās vietu ārpus pilsētas, nabadzīgā alā. Kā tas atgādina mums šodienas pasauli, kura vēlas dzīvot bez Kristus! Bet pasaule bez Kristus – tā ir grēka un tumsas pasaule, bet atkāpšanās no Dieva – grimšana tumsā. Svētajā Evaņģēlijā Kungs mūs māca atteikties no sevis Kristus un tuvāko dēļ, attiekties pret visiem cilvēkiem ar vienādu mīlestību un gādību, netērēt visus savus spēkus tikai naudas un komforta iegūšanai. Bet ko piedāvā pasaule, kādas “vērtības” tā uzspiež cilvēkiem? Lielākajai daļai mūsdienu cilvēces šie svētki ir tikai “Ziemassvētki” – lielu atlaižu, brīvdienu un izpārdošanu laiks. Dzimst pasaules Pestītājs, bet pasaule paiet garām diženajam Viņa atnākšanas noslēpumam.  

Bet gaisma pasaulei ir atspīdējusi, grēka tumsa izkliedēta. Patiesības Saule apspīdējusi zemi. Skumjas nomainījis prieks. Ar šo garīgo prieku piepildāmies arī mēs šajās diženajās svētku dienās. Kopā ar Betlēmes ganiem godinām Dievbērnu, kopā ar gudrajiem pienesam Viņam dāvanā savas mīlošās un pazemīgās sirdis, un kopā ar Eņģeļiem dziedam un slavējam Viņu.

Pagājušais gads mums bija pildīts ar daudzām Dieva Žēlastības un Debesu Ķēniņienes aizgādnības zīmēm. Ar Dieva žēlastību un Svētīgākā Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Aleksija II svētību mēs atkal atguvām mūsu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas svētumu – Vissvētās Dievadzemdētājas Jakobštates ikonu. Šā diženā svētuma atdzimšana mums ir nesatricināma paļaušanās uz pašas Valdnieces Vissvētās Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas aizgādnību Dieva troņa priekšā Viņas brīnumdarošās Jakobštates ikonas dēļ. Šī svētā brīnumdarošā ikona, tāpat kā senos laikos, kļuvusi par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas un Latvijas zemes aizbildni. Dieva palīdzība un brīnumi no svētā tēla notiek līdz pat šai dienai. Liels skaits cilvēku, kuru sirdis kvēl mīlestībā uz Dievmāti, nākuši lūgties Viņas brīnumdarošā tēla priekšā – tā ir nemainīga mūsu ticības nostiprināšanās liecība. Dienās, kad ikona atradās galvaspilsētā, mēs kļuvām apbrīnojamas vienotības un savstarpējas mīlestības liecinieki. Kļuva redzamas tās cilvēku dvēseles īpašības, uz kurām aicina Kristus: mīlestība, miers un savstarpēja sapratne, neatkarīgi no nacionālajām vai citām īpatnībām.

Otrs garīgi nozīmīgs notikums pagājušajā gadā bija svētā apustuļa Andreja Pirmsauktā svēto un dziedinošo relikviju – visas pareizticīgās pasaules liela svētuma – ierašanās Rīgā. Tūkstošiem dievlūdzēju ieradās mūsu katedrālē, lai godinātu Kristus apustuli un izlūgtos viņa palīdzību un debesu aizgādnību. Daudzi saņēma prasīto. Tas bija apustuļa otrs mūsu zemes apmeklējums – pirmais notika vēl viņa zemes dzīves laikā.

Svarīgākais notikums mūsu Baznīcas zemes dzīves vēsturē bija Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais Likums par Latvijas Pareizticīgo Baznīcu. Mēs pateicamies deputātiem, kuri aktīvi piedalījās likuma izstrādāšanā un pieņemšanā. Ar sirds sāpēm un dziļām skumjām mēs uzņēmām ziņu par Svētīgākā Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Aleksija II aiziešanu Dieva valstībā. Zemes dzīvei nodzisis diženais Kristus Baznīcas gaismeklis, bet viņa tēvišķo gādību un lūgšanas par mums mēs jūtam arī šodien. No mums aizgājis brīnišķīgs cilvēks, dedzīgs svētā troņa kalpotājs un dižens lūdzējs. Svētīgākā Patriarha personā mēs redzējām viedu Virsganu, Kristus Baznīcu mīlošu un uzticīgu Kungam. Visa Pirmsvētnieka dzīve bija kalpošanas upuris svētajai pareizticībai, un mēs ticam, ka šodien viņš stāv Dieva Troņa priekšā un lūdzas par Kristus Baznīcu un tās uzticamajiem bērniem. Nav šaubu – mēs esam ieguvuši jaunu lūdzēju un aizgādni Kunga priekšā. Aicinu visus uzticīgos Latvijas Pareizticīgās Baznīcas bērnus pienest savas lūgšanas par jaunaizmigušā mūsu svētās Baznīcas neaizmirstamā Priekšstāvja dusu Debesu Valstībā.

Lūgsimies un lūgsim Kungu, lai gaidāmajā Vietējā Koncilā Patriarha tronī tiktu ievēlēts cienījams pēctecis un Dieva kalpošanas upura un mūsu svētās baznīcas radošas darbības turpinātājs.

Šajās svētajās Kristus Piedzimšanas svētku dienās pienesīsim pateicību Dievam par nodzīvoto gadu, izlūdzoties Viņa svētību mūsu zemes dzīves nākamajam gadam, veselību un svētīgu dzīvošanu. Dziļi ticot labajam Dieva Nodomam par mums un Kristus Baznīcu, slavēsim piedzimušo Kungu un Visšķīsto Viņa Māti Vissvēto Dievadzemdētāju.

Visu man Dieva uzticēto draudzi sirsnīgi un ar prieku sveicu Kristus Piedzimšanas svētkos un jaunajā gadā. Visiem jums, dārgie tēvi, brāļi un māsas, vēlu mieru, labu veselību, pestīšanu, labklājību un neizsīkstošu dievišķo palīdzību.