Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 6.janvārī

 

EM: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 

Ministru kabinetā 6.janvārī konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam, precizējot vairākus pasākumus un saīsinot atsevišķu pasākumu izpildes termiņus, piemēram, par maksātnespējas procesa pieteikuma paātrināšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanu, par ārvalstu tūristu deklarāciju aizpildīšanas kārtības lauku tūrisma saimniecībās pārskatīšanu u.c.

Šādi plāni tiek izstrādāti jau kopš 1999.gada, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvās barjeras, pilnveidojot procedūras, kas uzņēmējiem jāveic, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi. Plānā ietvertie pasākumi ir horizontāli, un to īstenošana sniegs labumu visām tautsaimniecības nozarēm.

Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un nozaru asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem.

Laikā, kad ekonomikā vērojama lejupslīde, valsts loma uzņēmējdarbības vides pilnveidē ir īpaši būtiska, tāpēc Ekonomikas ministrija uzskata, ka pēc iespējas ātrāk atbildīgajām institūcijām jāsāk darbs pie pasākumu izpildes, lai likvidētu uzņēmēju norādītās uzņēmējdarbības barjeras.

Labvēlīga uzņēmējdarbības vide veicina uzņēmumu attīstību un konkurētspējas paaugstināšanos, jaundibinātu uzņēmumu skaita pieaugumu un nelegālās uzņēmējdarbības mazināšanos, kā arī jaunu ārvalstu investīciju piesaisti, tāpēc uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi ir svarīgi Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai citu valstu vidū.

Kopumā plānā ietverti 49 pasākumi nodokļu sistēmas uzlabošanai, būvniecības procesa vienkāršošanai un teritorijas plānošanas ieviešanai, maksātnespējas procesa pilnveidošanai, nodokļu administrēšanas uzlabošanai, e-vides pakalpojumu attīstīšanai, tūrisma attīstības stimulēšanai, zemes resursu racionālai izmantošanai u.c.

2009.gadā paredzēts izstrādāt jaunu Būvniecības likumu, optimizēt būvniecības uzraudzības procesu, noteikt būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstību, paātrināt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, samazināt veicamo procedūru, saglabāt PVN reversās maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem, pārskatīt PVN administrēšanas sistēmu, kā arī liberalizēt Valsts darba inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu sankcijas attiecībā uz jaunajiem komersantiem.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008.gadam bija iekļauti 32 pasākumi, no kuriem pilnīgi ir izpildīti 23 pasākumi un daļēji izpildīti 8 pasākumi, savukārt nav izpildīts viens pasākums. Tie pasākumi, kuri netika paveikti 2008.gadā, tiks turpināti Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam ietvaros.

Plāna izpildei papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbilstoši atbildīgajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes, naudas plūsmas un darbības finansiālos pārskatus

Finanšu ministrija (FM) no jauna ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) instrukciju par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem. 6.janvārī valdība atbalstīja tiesību aktu.

Instrukcija sagatavota, lai paskaidrotu, kā ministrijas un centrālās iestādes un konsolidācijā iesaistītās valsts budžeta iestādes aizpilda gada pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par budžeta izpildi.

Sniegtā informācija uzlabos pārskatu kvalitāti, veicinot lietotāju izpratni par grāmatvedības uzskaites datu uzrādīšanu pārskatos, ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikāciju pielietojumu.

Valsts kase pēc 2007.gada pārskata sagatavošanas veica budžeta iestāžu izteikto priekšlikumu analīzi par šiem pārskatiem un secināja, ka nepieciešami papildu paskaidrojumi un precizējumi par pārskatu sagatavošanas un aizpildīšanas kārtību.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo tiesību aktu, precizētas vairākas instrukcijas normas. Pārskatā par budžeta izpildi precizēta tāmes aile, detalizēti aprakstīts, kas jāiekļauj sadaļā “cita informācija”, precizēta papildu informācijas uzrādīšana – neizmantoto līdzekļu uzrādīšana no FM pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, naudas līdzekļu atlikumi no ziedojumiem un dāvinājumiem. Tāpat norādīts, kā jāuzrāda iepriekšējo gadu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu dati pēc uzkrāšanas principa, ja tās nav iekļautas gadskārtējā likumā par valsts budžetu.

Pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem valsts sektora iestādēm izvērsti paskaidrota tā aizpildīšana, pielietojot vienotus pamatprincipus ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas kodiem.

Instrukcijā arīdzan noteiktas darbības par budžeta izpildes uzrādīšanu daļēji no valsts budžeta finansētām atvasinātām publiskām personām. Savukārt naudas plūsmas pārskatā precizēti ieņēmumu un izdevumu klasifikācijas kodu pielietojumi.

 

FM: Par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. 6.janvārī valdība atbalstīja izmaiņas tiesību aktā.

Komersantiem katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz pārskats par iepriekšējā mēnesī patērētajiem piegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tā kā pārskatā ietverto informāciju VID var iegūt arī no pārskatiem, kurus komersanti iesniedz saskaņā ar MK noteikumiem par akcīzes preču aprites kārtību, prasība iesniegt pārskatu par alkoholisko dzērienu piegādi patērētājiem nav nepieciešama. Līdz ar to veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Tā kā prasība darījumos ar alkoholiskajiem dzērieniem obligāti lietot stingrās uzskaites preču pavadzīmes–rēķinus tika atcelta ar 2007.gada 1.janvāri, to vietā nosakot pavadzīmju ar VID piešķirtajiem numuriem lietošanu, tad veikti arī atbilstoši labojumi.

Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 2009.gada 16.janvārī, jo pārskatu par decembri iesniedz līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

 

FM: Par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu

Valdība 6.janvārī no jauna izdeva Ministru kabineta (MK) noteikumus par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, kas izstrādāti, lai precizētu normas par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde izsniedz atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, kā arī lai precizētu uzskaites un kontroles kārtību.

Lai komersants šobrīd varētu saņemt atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, tam ir jāizpilda vairāki kritēriji. Divus gadus pirms atļaujas pieprasīšanas vismaz četras reizes mēnesī jāizmanto vispārējais galvojums muitas procedūru vai preču pagaidu vietu uzglabāšanas nodrošināšanai, kā arī jābūt reģistrētam VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Komersantam arīdzan nedrīkst būt nodokļu parāds vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds.

Lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu, galvojuma pieprasītājam ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem, kuri pēc būtības ir pietiekami, lai komersantam izsniegtu arī atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai. Līdz ar to, izsniedzot komersantam atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, ir jāpārliecinās, vai tas ir saņēmis atļauju izmantot vispārējo galvojumu. MK noteikumos turpmāk vairs nebūs kritērija, ka komersantam nedrīkst būt nodokļu parāds vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds, tādējādi samazinot administratīvo slogu VID muitas iestādēs.

Lai paplašinātu to komersantu loku, kuri var izmantot muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, komersantam, lai saņemtu atļauju, turpmāk vairs nebūs divus gadus pirms atļaujas pieprasīšanas vismaz četras reizes mēnesī jāizmanto vispārējo galvojumu muitas procedūra vai preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanas procedūra. Tā vietā noteikts kritērijs, ka komersants varēs saņemt atļauju, ja tas ir saņēmis VID atļauju izmantot vispārējo galvojumu.

Gadījumos, kad komersants rēķinā norādītos muitas nodokļus VID depozītu kontā ieskaita daļēji, ieskaitītā summa līdz rēķina pilnīgai samaksai paliek depozītu kontā nesadalīta pa budžeta kontiem. Laikā, kad tika pieņemti šobrīd spēkā esošie noteikumi, komersantu skaits, kuri izmantoja muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, bija salīdzinoši neliels, līdz ar to situācija, ka komersanta ieskaitītā summa līdz pilnīgai rēķinu samaksai palika VID depozītu kontā nesadalīta pa budžeta kontiem, neradīja būtiskus zaudējumus valsts budžetā. Tā kā ir ievērojami palielinājies to komersantu skaits, kuri vēlas izmantot iespēju atlikt muitas nodokļu samaksas termiņu, šī norma tiek svītrota, lai neaizkavētu nodokļu iemaksu valsts budžetā.

Noteikumi arī reglamentē kritērijus atļaujas apturēšanai un anulēšanai. Atļauju aptur, ja komersants noteiktā termiņā VID depozītu kontā nav ieskaitījis visas rēķinā norādītās summas, savukārt, ja komersants 10 dienu laikā dokumentāri pierāda, ka šāds kavējums nav radies viņa vainas dēļ, VID Galvenā muitas pārvalde atļauju atjauno. Ja komersants minētos pierādījumus nesniedz, atļauja tiek anulēta. Tāpat atļauju anulē, ja komersants ir izslēgts no VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

 

FM: Par Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas darbības rezultātiem

6.janvārī valdības sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) darbu pagājušajā gadā. Pērn novembra sākumā Maskavā notika SVK otrā sēde, kur Latvijas delegāciju vadīja SVK līdzpriekšsēdētājs, valsts finanšu ministrs Atis Slakteris. Starpvalstu sanāksmē amatpersonas apsprieda jautājumus par sadarbību ekonomikas, humanitāro lietu un transporta jomā, kā arī tika panāktas konkrētas vienošanās par abu pušu tālāko darbību, īpaši līgumu bāzes papildināšanu.

Puses vienojās, ka Latvijas eksperti tiks iepazīstināti ar Latvijā tapušās kinoprodukcijas materiāliem, kas atrodas Krievijas Valsts filmu fondā. Tika nolemts 2009.gadā organizēt ekspertu konsultācijas par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. SVK sēdē atbalstīta ekspertu apspriedes organizēšana, lai risinātu jautājumu par informācijas apmaiņu par personām, kas ieguvušas Latvijas vai Krievijas pilsonību, neatsakoties no savas iepriekšējās pilsonības.

Pērn SVK sēdē valstu pārstāvji arī panāca konstruktīvu vienošanos par sadarbības izvēršanu konteineru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu starp Latviju un Krieviju, kā arī no Ķīnas caur Latvijas ostām uz citām Eiropas Savienības valstīm. Tika nolemts turpināt darbu pie līgumu bāzes pilnveidošanas dzelzceļa jomā un 2009.gada 1.ceturksnī organizēt ekspertu konsultācijas par šo jautājumu. Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās uzlabot sadarbību robežšķērsošanas jautājumu risināšanā un veikt informācijas apmaiņu par robežas šķērsošanas punktu rekonstrukciju un plānošanu.

Sarunās tika nolemts turpināt ekspertu konsultācijas, lai sagatavotu parakstīšanai Nodokļu konvenciju un Investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu. Puses nolēma, ka 2009.gadā jāgatavo parakstīšanai līgums par sadarbību vides aizsardzības jomā, un vienojās 2009.gadā parakstīt vienošanos par sadarbību tūrismā.

Šā gada pirmajā pusē paredzēts organizēt SVK darba grupu sēdes, tādējādi veicinot sekmīgu SVK trešās sēdes norisi 2009.gadā, kas tiek plānota Latvijā.

 

FM: Par grozījumiem darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Izvērtējot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejā lemto, valdība 6.janvārī ar MK rīkojumu veica grozījumus darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”. Darbības programmas finanšu plānā pārdalīts finansējums no prioritātes “Finanšu pieejamība” (1 694 118 eiro) un “Uzņēmējdarbības veicināšana” (87 813 333 eiro) uz prioritāti “Zinātne un inovācijas” 89 507 451 eiro apmērā.

Tā kā visus atbalsta instrumentus, kuru mērķis ir paaugstināt komersantu pievienoto vērtību un produktivitāti, ir nepieciešams koncentrēt vienā pasākumā “Inovācijas”, aktivitāte “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” tiek pārcelta no prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” uz prioritātes “Zinātne un inovācijas” pasākumu “Inovācijas”.

Ar MK rīkojumu noteikts, ka aktivitātes mērķa grupa un finansējuma saņēmēji ir indikatīvi, kas turpmāk atvieglos grozījumu veikšanu finansējuma saņēmēju lokā, paredzot grozījumus tikai nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos.

Tā kā paplašināts finansējuma saņēmēju loks, precizēts aktivitātes “Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)” nosaukums, papildinot to ar vidējiem komersantiem.

 

FM: Par EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta īstenošanas kārtību

6.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtību. Grozījumi izstrādāti, lai precizētu MK noteikumus atbilstīgi jaunajam EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likumam, kas stājās spēkā 2008.gada 1.augustā.

Likuma grozījumu mērķis bija izveidot skaidrāku un elastīgāku lēmuma pieņemšanas kārtību. Arī izstrādātie grozījumi MK noteikumos maina normas, kas attiecas uz individuālo projektu iesniegumu vērtēšanu, vadošās iestādes lēmumiem par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu. Tāpat tiek precizēta kārtība, kādā individuālo projektu iesniegumi tiek nosūtīti Finanšu instrumentu birojam.

Izmainītie MK noteikumi arī paredz samazināt iesniedzamo pārskatu skaitu. Turpmāk vairs nebūs jāiesniedz projekta gada progresa pārskats, bet nepieciešamo informāciju varēs uzrādīt katra gada pēdējā progresa pārskatā. Noteikumi papildināti ar diviem pielikumiem, kuros iekļautas veidlapas, saskaņā ar kurām finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas iesniedz informāciju par veiktajiem auditiem, to rezultātiem un audita ieteikumu ieviešanu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas iesniedz informāciju vienotā formā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūru

Optimizējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotības iestāžu struktūru no 1.janvāra savu darbību izbeigusi valsts aģentūra “Iekšlietu ministrijas sporta centrs”. Tās funkcijas turpmāk pārņem Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra. Optimizācija un apvienošana tika veikta, lai ilgtermiņā iegūtu budžeta līdzekļu ietaupījumu.

Ministru kabinets 6.janvārī atbalstīja IeM izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras nolikums” un ar to saistītos dokumentus “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.240 “Iekšlietu ministrijas nolikums”” un “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Ar Ministru kabineta 2008.gada 27.novembra rīkojumu Nr.737 “Par valsts aģentūras “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” reorganizāciju” tika nolemts veikt valsts aģentūras “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” reorganizāciju, pievienojot to Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai. Reorganizācijas rezultātā darbinieku skaits struktūrvienībā samazināts par trešdaļu (par septiņiem darbiniekiem).

Tuvāko mēnešu laikā iecerēts reorganizēt abas atlikušās IeM padotībā esošās aģentūras.

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabinets (MK) 6.janvārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto dokumentu “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Lielākais palielinājums paredzēts kvalifikācijas pārbaudījumiem par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci, turpmāk tie būs 48 lati iepriekšējo 24 latu vietā.

Izcenojumi pēdējo reizi tika aktualizēti 2006.gada janvārī. Pašreizējo maksas pakalpojumu izcenojumi aprēķināti, ņemot vērā faktiskās šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, lai segtu attiecīgo objektu izmantošanas un speciālistu atalgošanas izmaksas.

Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra pārņem Iekšlietu ministrijas sporta centra funkcijas, tai skaitā, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs dienošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu fizisko sagatavotību.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

Turpmāk uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem varēs pretendēt arī tie pirmsskolas izglītības pedagogi, kuri strādā privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs un ieguvuši atbilstošu akadēmisko vai profesionālo izglītību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu 2008.gada 26.augustā apstiprināto MK rīkojumu, kas paredz veikt vairākus pasākumus, lai veidotu valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu un veicinātu privāto pirmsskolas izglītības iestāžu attīstību.

Līdz šim spēkā esošie MK noteikumi paredzēja, ka uz kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri pēc iegūtās akadēmiskās vai profesionālās izglītības sāk darbu valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, kā arī nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuri var pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumus.

Grozījumi veikti arī Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” saistībā ar parādu piedziņu. Grozījumi paredz, ka Studiju fonds (SF) 10 gadu uzrauga tā kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli, pret kuru vērsta parāda piedziņa, reizi gadā pieprasot no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par kredīta ņēmēja veiktajiem nodokļu maksājumiem. Ja ir veikti nodokļu maksājumi, Studiju fonds nosūta izpildu dokumentu tiesu izpildītājam parādu piedziņas veikšanai. Ja nodokļu maksājumi netiek veikti ilgstoši, reizi piecos gados Studiju fonds nosūta izpildu dokumentu tiesu izpildītājam atkārtotai izpildei. Piedzītās kredīta parāda summas Studiju fonds ieskaita Valsts kases norādītajā kontā.

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” un Grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” 6.janvārī apstiprināti Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem

6.janvārī Ministru kabinets pieņēma normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumus, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, noteikumu mērķis ir regulēt svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras būs jāievēro valsts pārvaldes iestādēm, sagatavojot normatīvo aktu projektus.

Normatīvo aktu tekstiem ir valstiski nozīmīga loma, un, lai tie sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, valodai jābūt precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un stilistiski vienotai. Normatīvā akta teksta valodā būtiska nozīme ir visam – pareizai vārda izvēlei, to secībai, gramatisko formu izvēlei un teikuma daļu secībai, lielo burtu lietošanai, pieturzīmēm, tehniskiem izcēlumiem, nosaukumiem, dalījumam punktos un apakšpunktos. Turklāt tas viss tiek ņemts vērā, arī interpretējot normatīvo aktu.

Izstrādātie noteikumi regulēs likumprojekta noformēšanai izvirzāmās prasības – nosaukuma izveidošanas kārtību, teksta iedalījumu, terminu skaidrošanas nosacījumus. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs regulēta arī atsauču, pārejas noteikumu un pašu likumprojektu noformēšanas kārtība. Noteikumi arī regulēs, kā likums tiek atzīts par spēku zaudējušu un atceltu.

Papildus minētajam noteikumos izstrādātas arī Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem piemērojamās prasības.

Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu izstrādājamo normatīvo aktu projektu stilistisko vienotību un izteiksmes nepārprotamību, jo pašlaik šāda kārtība nav noregulēta.

 

TM: Par Kriminālsodu politikas koncepciju

6.janvārī Ministru kabinets pieņēma Kriminālsodu politikas koncepciju, kurā iekļauti konceptuāli priekšlikumi izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (KL) un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai.

Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, kriminālsodu politikas pamatā ir deviņi principi: taisnīguma princips, vainīguma princips, personu vienlīdzības princips, krimināltiesiskās represijas individualizācijas princips, represijas ekonomijas princips, represijas samērīguma princips, humānisma princips, vienveidīgas sodu prakses princips un cilvēka tiesību garantēšanas princips.

Savukārt kriminālsodu mērķi ir atjaunot taisnīgumu, novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu, aizsargāt sabiedrisko drošību, atturēt citus cilvēkus no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un resocializēt notiesāto personu.

Jautājumā par kriminālsodiem koncepcijas izstrādātāji piedāvā jaunu definējumu noziedzīgu nodarījumu veidiem, skaidrojot, kāds nodarījums būtu atzīstams par kriminālpārkāpumu, kāds – par noziegumu, kāds – par mazāk smagu noziegumu utt. Attiecīgi arī piedāvāti sodu veidi un to apmēri, piemēram – cik plašās robežās nosakāms brīvības atņemšanas termiņš par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Vienlaikus koncepcijā iekļauts variants par nāves soda izslēgšanu no Latvijas krimināltiesību sistēmas. Eksperti piedāvā noteikt, ka brīvības atņemšanu var piespriest uz laiku no trīs mēnešiem līdz 20 gadiem, bet likumā paredzētajos gadījumos – arī uz mūžu.

Eksperti arī atbalsta kriminālsoda – aresta – saglabāšanu, lai gan šis soda veids Latvijā joprojām nav ieviests. Koncepcijā piedāvāts aresta maksimālo termiņu noteikt līdz trīs mēnešiem.

Tāpat koncepcijā analizēti tādi sodu veidi kā piespiedu darbs, naudas sods, mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, policijas kontrole, probācijas uzraudzība.

Sadaļā par kriminālsodu noteikšanu norādīts, ka KL jāiekļauj detalizētāki norādījumi, kas katrā konkrētajā gadījumā palīdzētu izvēlēties taisnīgu sodu. Pēc koncepcijas izstrādātāju domām, likumā jāparedz, ka personai, kura pirmo reizi saukta pie kriminālatbildības un ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu, parasti piespriež sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu. Savukārt, piemērojot brīvības atņemšanas sodu, tiesai īpaši rūpīgi jāmotivē pieņemtais lēmums.

KL Vispārīgajā daļā jābūt norādījumam, ka gadījumā, ja KL panta sankcijā paredzēta iespēja sodīt pārkāpēju gan ar brīvības atņemšanas sodu, gan ar brīvības atņemšanas sodam alternatīvajiem sodiem, izvēloties soda veidu, jāizvērtē visas sodīšanas iespējas, ko pieļauj konkrētā KL panta sankcija.

Bargāki sodi ir piemērojami tajos gadījumos, ja, ievērojot lietas apstākļus, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, izsecināts un motivēts brīvības atņemšanas sodam alternatīvo sodu piemērošanas nelietderīgums. Savukārt, piemērojot sodu, kas neparedz reālu brīvības atņemšanas soda izciešanu, ir jānorāda fakti, kuru dēļ nolemts nepiemērot reālu brīvības atņemšanas sodu.

Koncepcijā analizēti tādi jautājumi kā noziedzīgu nodarījumu daudzējādība, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto, soda noteikšana par nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu un līdzdalību noziedzīgā nodarījumā, soda noteikšana par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem, nosacīta notiesāšana, atbrīvošana no kriminālatbildības un soda u.c.

Tāpat koncepcijā analizēta Latvijas kriminālsodu sistēma saistībā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Koncepcijas autori norāda, ka kriminālsodu politikas īstenošanai būs jāveic grozījumi daudzos normatīvajos aktos. Kā norādīts koncepcijas projektā – ignorējot kriminālsodu politikas problemātiku un neizdarot nepieciešamos grozījumus KL, saistītajos normatīvajos aktos un neveidojot jaunu normatīvo aktu bāzi, arī turpmāk tiks apgrūtināta definēto kriminālsodu mērķu sasniegšana, noziedzīga recidīva skaita samazināšana un sabiedriskās drošības garantēšana. Nepārskatot tiesību normas, kas regulē kriminālsodu piemērošanas kārtību, arī turpmāk likumpārkāpējiem tiks piemērotas likumā paredzētās represijas, kas neatbilst kriminālsodu politikas mērķiem.

 

TM: Par notiesāto personu resocializācijas koncepciju

6.janvārī Ministru kabinets pieņēma ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepciju, kuru īstenojot tiks panākts atkārtotas noziedzīgas nodarīšanas recidīva samazinājums personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, un palielināsies sabiedrības drošības līmenis.

Koncepcijas mērķis ir noteikt ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas mehānismu gan brīvības atņemšanas iestādē, gan pēc atbrīvošanas no tās, kā arī noteikt atbildīgās institūcijas resocializācijas līdzekļu piemērošanā.

Kā teikts koncepcijā, vairums Eiropas Savienības valstu par brīvības atņemšanas soda izpildes pamatuzdevumu noteikušas notiesāto resocializāciju, t.i., pasākumus soda izciešanas laikā, kuri veicina notiesātā spēju iekļauties sabiedrības normās un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus atkārtoti. Tādējādi brīvības atņemšanas sods ir tiesību normās nostiprināts līdzeklis, lai panāktu ar šo personu tiesisku uzvedību.

Latvijas tiesību akti šim sodam joprojām saglabā padomju varas periodam raksturīgo saturu, akcentējot izolēšanu no sabiedrības, nevis izvirzot resocializāciju par pamatuzdevumu.

Speciālisti konstatējuši, ka normatīvajos aktos nav noteikti resocializācijas līdzekļi, nav izstrādāts resocializācijas modelis, kā arī nav aprēķināti nepieciešamie resursi, piemēram, resocializācijas personāla – pedagogu, psihologu, sociālo darbinieku un citu speciālistu – skaita attiecība pret notiesāto skaitu.

Problēmu risināšanai koncepcijā piedāvāti divi rīcības varianti, kuri paredz nemainīt sodu izpildes sistēmu vai kardināli to reformēt.

Visvienkāršākais risinājuma variants, kas neprasa ieguldījumus, ir esošās situācijas saglabāšana. Tas paredz tikai notiesāto personu sociālo rehabilitāciju pašreizējā līmenī (izglītība un nodarbinātība), neuzsākot notiesāto sociālās uzvedības korekciju.

Savukārt Tieslietu ministrija atbalsta cita koncepcijā ietvertā risinājuma varianta īstenošanu, jo tas nodrošinās brīvības atņemšanas soda efektivitātes un sabiedrības drošības palielināšanu. Proti, jāīsteno jauns, mūsdienu prasībām atbilstošs resocializācijas modelis, efektivizējot soda izciešanas gaitu, ilgtermiņā samazinot noziedzīga nodarījuma recidīvu, kā arī ilgtermiņā optimizējot ieslodzījuma vietu personāla skaitu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

Lai ieviestu šo variantu, būs jāveic grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā un Valsts probācijas dienesta likumā, precizējot iestāžu kompetenci, u.c. normatīvajos aktos. Šā varianta īstenošanai Valsts probācijas dienestam un Ieslodzījuma vietu pārvaldei nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 2010.gadā – Ls 3 125 624, 2011.gadā – Ls 3 757 843, 2012.gadā un turpmāk – Ls 2 980 858. Koncepcijas īstenošanu 2009.gadā plānots nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par birokrātijas samazināšanu veselības statistikas un medicīniskās dokumentācijas jomā

6.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Veselības ministrijas iesniegtie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā jāiesniedz statistikas pārskati veselības aprūpes jomā.

Veiktās izmaiņas veselības statistikas un medicīniskās dokumentācijas jomā būtiski atvieglos ārstniecības iestāžu darbu un veicinās birokrātijas mazināšanu veselības statistikas un medicīniskās dokumentācijas apritē. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un vairāk nekā 20 nevalstiskajām organizācijām samazinājusi sākotnējo statistikas veidlapu skaitu veselības aprūpē no 23 uz 17. Likvidētas pārskatu veidlapas, kuras šobrīd ir zaudējušas aktualitāti vai dublē citos pārskatos esošo informāciju. Atsevišķas pārskatu veidlapas apvienotas, savukārt statistikas pārskatu veidlapās samazināts apkopojamo datu apjoms. Jaunā kārtība izslēgs arī jau citos reģistros pieejamās informācijas atkārtotu iesniegšanu un dublēšanu.

Atgādinām, ka 2008.gadā būtiski tika samazināts atskaišu daudzums, kuru aizpildīja ģimenes ārsti, tādējādi atvieglojot viņu darbu un ļaujot vairāk laika veltīt pacientu aprūpei. Iepriekšējo astoņu dažādu statistikas pārskatu vietā tagad jāaizpilda un jāiesniedz tikai trīs statistikas pārskatu formas, kuras var iesniegt arī elektroniski. Tāpat samazinātas arī 11 ikdienā aizpildāmās veidlapas.

Veselības ministrs Ivars Eglītis uzsver: “Birokrātijas samazināšana veselības aprūpē bija viens no maniem uzstādījumiem, sākot darbu kā veselības ministram, kas pamatojas arī manā praktiskajā pieredzē veselības aprūpē. Gandarījums, ka gada laikā, atvieglojot mediķu ikdienas darbu, izdevies samazināt gandrīz 30 dažādu dublējošu vai aktualitāti zaudējušu veidlapu. Līdz ar iestāžu reorganizāciju arī tas ir solis, kā samazināt birokrātiju, jo, samazinoties aizpildāmo dokumentu apjomam, ir nepieciešams mazāk darbinieku, kuri šo darbu veic.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments