Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 8.janvārī

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārajām mācībām ārvalstīs

8.janvārī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2009.gadā” projekts.

2009.gadā NBS plāno piedalīties 36 mācībās NATO dalībvalstīs un valstīs, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, lai pilnveidotu un stiprinātu NATO dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu MK ir pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs.

Dalību Ministru kabineta rīkojuma projektā minētajās mācībās ir paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas 2009.gada budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki”, mācībām paredzētā summa – 1 129 479,00 lati.

AM: Par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

8.janvārī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.283 “Noteikumi par valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”. Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”, kas sniedz publiskos maksas pakalpojumus, ir izstrādājusi jaunus maksas pakalpojumu veidus, kuru dēļ jāgroza maksas pakalpojumu cenrādis un jāiekļauj tajā jauni pakalpojumi atsevišķās cenrāža sadaļās.

Izsludinātais normatīvā akta projekts sagatavots, lai nodrošinātu aģentūras funkciju un uzdevumu izpildi, tās ražošanas tehnoloģisko risinājumu racionālu lietojumu un apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc jauniem pakalpojumiem. Cenas jauniem maksas pakalpojumiem tiek aprēķinātas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.615 “Valsts aģentūru publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas kārtība un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

BĢSILM: Par Jaunatnes politikas pamatnostādņu projektu 2009.–2018.gadam

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija ir izstrādājusi Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam projektu. Pamatnostādņu mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Dokumentā noteiktais jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

2008.gada SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka 45,1% aptaujāto jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem uzskata, ka viņu dzīves kvalitātes līmenis ir augsts vai labs. Caurmērā augstāk savas dzīves kvalitātes līmeni vērtē jaunieši no 13 līdz 14 gadiem un Rīgā dzīvojoši jaunieši. Kā vidēju vai tikai apmierinošu savas dzīves kvalitātes līmeni vērtē Kurzemē dzīvojoši jaunieši.

“Jaunatnes politikas pamatnostādnes pieliks punktu interpretācijām par jaunatnes politikas saturu, izaicinājumiem un to, kas mums kopā jādara, lai sekmētu jauniešu veiksmīgāku pāreju no bērna pieaugušā statusā. Tas ir pirmais šāda veida politikas dokuments Latvijas vēsturē, kas aptver dažādu ministriju pieredzi jaunatnes jomā un nosaka saistību starp vispārējiem tiesību aktiem un jaunatnes politikas praksi,” uzskata bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra pienākumu izpildītājs Ainars Baštiks.

Lai uzlabotu visu Latvijas jauniešu dzīves kvalitāti, plānots attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, darbības saskaņotību un izpratni par jaunatni, atbalstot darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās, veicinot jaunatnes informētības palielināšanos, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikā. Jauniešu dzīves kvalitātes līmeņa celšanai paredzēts arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē. Tāpat pamatnostādnēs paredzēts sekmēt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību

8.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par likuma “Par nekustamā īpašumu nodokli” normu piemērošanas kārtību. Grozījumu mērķis ir sakārtot nodokļa maksātāju un veikto maksājumu uzskaites sistēmu par nodokļa maksātāju pilnvaroto personu veiktajiem nodokļa maksājumiem par valstij piederošajiem vai piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem.

Sagatavotie noteikumi paredz, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par valstij piederošajiem vai piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem pēc nodokļa maksātāja vai tā pilnvarotās personas rakstiska lūguma pašvaldība atver nodokļa maksātāja pilnvarotās personas personīgo kontu, kurā tiek uzskaitīti veiktie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Šajā kontā tiks uzskaitīti tikai pilnvarotās personas maksājumi par tās pārvaldītajiem nekustamajiem īpašumiem.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti saskaņā ar likumu par nekustamā īpašuma nodokli, un tie pielāgoti administratīvi teritoriālajai reformai. Lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, projektā tiek attiecīgi precizēti pašvaldību nosaukumi.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē MK noteikumu grozījumu projekts tiks saskaņots ar citām valsts institūcijām un ieinteresētajām pusēm.

FM: Par noteikumu precizēšanu sakarā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā

Valsts sekretāru sanāksmē 8.janvārī no jauna tika izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Kopienas (EK) pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai precizētu tiesību normas saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Tā kā ar 2007.gadu cukura ražošana Latvijā tika slēgta, likvidējot abas cukurfabrikas, cukura ražošanas nodeva Latvijai vairs nav jāmaksā. Līdz ar to turpmāk Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu līdz 1.martam nebūs jānodrošina, lai informācija par cukura ražošanas A un B kvotu sadalījumu pa cukura ražošanas uzņēmumiem nākamajam tirdzniecības gadam tiktu iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat vairs nebūs jānodrošina katru gadu līdz 1.martam, lai informācija par provizoriskajiem cukura ražošanas rādītājiem kārtējam tirdzniecības gadam, bet līdz 15.septembrim – par galīgajiem cukura ražošanas rādītājiem par iepriekšējo tirdzniecības gadu, tiktu iesniegta VID un EK.

Jaunajos MK noteikumos arīdzan netika iekļauta norma, kura nosaka, ka Lauku atbalsta dienests veic kontroles pasākumus cukura ražošanas uzņēmumos, pārbaudot ZM iesniegtās informācijas pareizību. VID katru gadu līdz 15.aprīlim nebūs jāinformē cukura ražošanas uzņēmumi par kārtējā tirdzniecības gadā veicamo cukura ražošanas pamatnodevas un B nodevas avansa maksājumu. Tāpat cukura ražošanas uzņēmumi netiks informēti par iepriekšējos tirdzniecības gados maksātās cukura ražošanas nodevas atlikumu.

MK noteikumi papildināti ar jaunu normu, kas reglamentēs, ka VID, Satiksmes ministrija, Valsts zemes dienests, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība atbilstoši savai kompetencei sniedz informāciju Finanšu ministrijai pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes noteikšanai.

Atbilstoši MK noteikumiem pašu resursus veido tradicionālie pašu resursi (muitas nodoklis, ievedmuita lauksaimniecības precēm, cukura ražošanas nodevas, antidempinga maksājumi, kompensācijas maksājumi), kā arī pievienotās vērtības nodokļa resurss un Apvienotās Karalistes korekcija. Tāpat pašu resursus veido nacionālā bruto ienākuma resurss, aizdevumi un to garantijas, kā arī rezerves ārkārtas palīdzībai trešajām valstīm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

Lai palielinātu pedagogu iespējas konkurēt darba tirgū un paaugstinātu izglītības procesa kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Grozījumi nosaka, ka tie pedagogi, kas profesionālajā vidējā izglītībā ieguvuši pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju un pēc tam ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, varēs strādāt par pirmsskolas skolotāju. Savukārt, ja iegūta 1.– 4.klases skolotāja kvalifikācija un apgūta atbilstoša tālākizglītības programma, pedagogam būs tiesības pasniegt mācību priekšmetus pamatizglītības 5. un 6.klasē.

Ja pedagogs, iegūstot maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, izstrādājis zinātnisko darbu, kas saistīts ar attiecīgās izglītības pakāpes vai mācāmā priekšmeta metodiku vai didaktiku, viņš varēs strādāt atbilstošā izglītības pakāpē vai pasniegt atbilstošu mācību priekšmetu.

Grozījumi 2000.gada 3.oktobra MK noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” 8.janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāapstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem

8.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem””. Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai konkretizētu un pilnveidotu kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

Noteikumu projekts konkretizē prasības attiecībā uz izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniedzamo dokumentu saturu par atbrīvojumiem no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, ja izglītojamais valsts pārbaudes darbu norises laikā piedalās starptautiskajās sporta sacensībās vai atrodas sporta nometnē ārpus Latvijas.

Lai atvieglotu pārbaudes procesu izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja sniegtajai informācijai saistībā ar dokumentiem, kas iesniegti par 9. vai 12.klases izglītojamo atbrīvojumiem no pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudījumu kārtošanas latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, noteikumu projekts paredz nosacījumu izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumam pievienot derīgu LR Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopiju.

Projekts precizē kārtību, kādā izglītojamie ar speciālajām vajadzībām tiek atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, ņemot vērā, ka tikai 9.klases izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem neapgūst pilnībā valsts pamatizglītības standartus. Lai aizsargātu izglītojamo veselību un atbrīvotu no valsts pārbaudījumiem gadījumos, kad attiecīgā slimības diagnoze nav noteikta to slimību sarakstā, kuras var būt par pamatu atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, noteikumu projekts paredz papildināt diagnožu sarakstu, kuras attiecas uz dzirdes traucējumiem.

Izglītības satura un eksaminācijas centra Informācijas birojs

TM: Par civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju

8.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju, kurā izvērtēta pastāvošā kārtība, kādā tiek apkopoti un apstrādāti dati, veicot civilstāvokļa aktu reģistrāciju pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās.

Koncepcijas mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu un attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.

Tāpat mērķis ir pārskatīt tiesisko regulējumu un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu uzkrāšanu valsts reģistros un iedzīvotājiem nodrošinātu ērti pieejamus pakalpojumus.

Kā teikts koncepcijas projektā, civilstāvokļa aktu reģistrāciju, reģistru uzglabāšanu un aktualizāciju šobrīd veic apmēram 520 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, laulības reģistrāciju – arī garīdznieki. Lai veidotu reģistru, tiek izmantotas vismaz piecas dažādas datorprogrammas. Turklāt ir atsevišķas pašvaldības, kuru dzimtsarakstu nodaļas nav nodrošinātas ar interneta pieslēgumu vai kurās nestrādā ar datoru, tādējādi šajās nodaļās visi dokumenti tiek gatavoti rokrakstā.

Spēkā esošā kārtība, kādā notiek datu apstrāde un informācijas apmaiņa, ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām. Rezultātā netiek nodrošināta attiecīgo ziņu saņēmējam sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Koncepcijā piedāvāti vairāki varianti konstatēto problēmu risinājumam. Lai pilnveidotu datu kvalitātes un kontroles nodrošināšanas iespējas un informācijas apriti starp civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbā iesaistītajām iestādēm, tiek piedāvāts izveidot pilnvērtīgu informācijas sistēmu, kurā tiktu publicēta informācija par visiem paziņotajiem un reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem vai izmaiņām tajos.

Savukārt, lai saglabātu civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu arhīvu pēc vienotas informācijas sistēmas darbības uzsākšanas, plānots pakāpeniski ievadīt dokumentos iekļauto informāciju minētajā sistēmā. Plānota arī civilstāvokļa aktu reģistrācijas pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana.

Speciālisti piedāvā veikt atsevišķus Civillikuma un Civilstāvokļa aktu likuma precizējumus, lai regulētu droša elektroniskā paraksta izmantošanas iespēju, ierobežotu civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu atkārtotu apliecību izsniegšanu, vienkāršotu paternitātes atzīšanas procesu, precizētu dzimtsarakstu nodaļu funkciju apjomu u.c.

Koncepcijā norādīts, ka Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju būs jāizstrādā normatīvo aktu projekti civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā un līdz 2009.gada 1.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Valsts kancelejai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par dzīvu zivju labturības ievērošanu mazumtirdzniecības vietās

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”, ko 8.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi nosaka, ka maksimālā ūdens temperatūra transportlīdzeklī un tvertnē mazumtirdzniecības vietā nedrīkst atšķirties vairāk kā par 5 grādiem pēc Celsija iepriekšējo 3 grādu vietā. Tāpat arī ja zivis tiek turētas tvertnē, kurā ūdens temperatūra pārsniedz 12 grādus pēc Celsija, tās sāk piebarot ne vēlāk kā otrajā turēšanas dienā. Savukārt, ja zivis tur tvertnē, kurā ūdens temperatūra ir no 2 līdz 12 grādiem, tās regulāri sāk piebarot ne vēlāk kā trešajā turēšanas dienā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par neliela apmēra atbalsta uzskaites un administrēšanas kārtību zivsaimniecības nozarē

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 24.jūlija Regulu (EK) Nr.875/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr.1860/2004 grozīšanu”, ko 8.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Atsaucoties uz EK normatīvajiem aktiem, dalībvalstis atbilstoši savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem var piešķirt neliela apmēra jeb de minimis atbalstu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem (zivsaimniecības produktu ražošanai, apstrādei un tirdzniecībai), nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.

Šie noteikumi nosaka tikai de minimis atbalsta uzskaites un administrēšanas kārtību, bet ne detalizētus atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Atbalsta, kurš tiks uzskaitīts kā de minimis atbalsts, piešķiršanas nosacījumi un finansējuma apmērs tiks noteikts atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kā arī var tikt īstenots no citiem atbalsta sniedzējiem.

Lai saņemtu de minimis atbalstu, atbalsta pretendentam būs jāiesniedz atbalsta sniedzējam iesniegums šā atbalsta saņemšanai. Iesniegumā jānorāda informācija par kārtējā gadā un iepriekšējos divos finanšu gados saņemto de minimis atbalstu neatkarīgi no atbalsta veida vai atbalsta sniedzēja.

Savukārt atbalsta sniedzējam, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto informāciju par iepriekš saņemto de minimis atbalstu, būs jānosaka atbalsta pretendentam pieļaujamais de minimis atbalsta apmērs, jo kopējā de minimis atbalsta summa trīs gadu periodā nedrīkstēs pārsniegt 30 000 eiro.

Gan atbalsta saņēmējs, gan sniedzējs de minimis atbalsta piešķiršanu glabās 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa