Eiropas Komisija: Par lielāku drošību internetā

Jauno programmu “Lielāka drošība internetā”, kura attiecas uz laiku no 2009. līdz 2013.gadam, EK ierosināja 2008.gada 28.februārī, lai aizsargātu bērnus arvien sarežģītākajā tiešsaistes pasaulē un dotu viņiem iespēju droši izmantot tīmekļa pakalpojumus, piemēram, draugošanos, tīmekļa dienasgrāmatas rakstīšanu (blogging) un tūlītēju ziņojumapmaiņu. Laikā, kad 75% 6 līdz 17 gadus veci bērni jau atrodas tiešsaistē un 50% desmitgadīgo ir mobilais telefons, 9.decembrī publicētais jaunais “Eirobarometra” apsekojums liecina, ka 60% Eiropas vecāku ir satraukušies par to, ka viņu bērns varētu kļūt par psiholoģisko manipulāciju upuri tiešsaistē (kad pieaugušie mēģina iegūt bērnu draudzību, lai viņus seksuāli izmantotu), un 54% par to, ka viņu bērni varētu tikt terorizēti tiešsaistē (tīmekļa vietnēs vai ar mobilā telefona īsziņām). Jaunā interneta programma “Lielāka drošība internetā” cīnīsies pret psiholoģisko manipulāciju un teroru, padarot tiešsaistes programmatūru un mobilās tehnoloģijas sarežģītākas un drošākas. No 2009. līdz 2013.gadam ES izdos 55 miljonus eiro, lai darītu internetu daudz drošāku.

“Mūsdienās bērni ļoti agri iekļaujas interneta un mobilo tehnoloģiju pasaulē un bieži vien jau padsmitnieku vecumā kļūs par kvalificētiem tehnoloģiju lietpratējiem un klejotājiem internetā. Tā kā šīs tehnoloģijas palīdz tiem mācīties un piedāvā jaunus vilinošus veidus, kā iegūt draugus, viņi šīs prasmes bieži apgūst ātrāk nekā viņu vecāki. Mums jānodrošina: lai arī bērni izmantotu tiešsaisti vai mobilos pakalpojumus, viņi spētu saskatīt iespējamos draudus un tikt ar tiem galā,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Esmu gandarīta, ka Parlaments un Padome tik drīz ir piekrituši Komisijas priekšlikumam, dodot mums iespēju reaģēt uz vecāku ļoti saprotamo satraukumu un garantēt, ka Eiropa ir droša vieta, lai bērni varētu apgūt jaunās tehnoloģijas.”

9.decembrī Ministru padome pieņēma programmu “Drošāks internets” laikam no 2009. līdz 2013.gadam, un tajā izmantoti iepriekšējās (2005.–2008.gada) programmas sasniegumi.

Jaunā programma līdzfinansēs projektus, lai padziļinātu sabiedrības izpratni – panāktu, ka jaunieši, viņu vecāki un skolotāji spēj izdarīt tiešsaistē atbildīgu izvēli, iesakot viņiem, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro; nodrošinātu iedzīvotājus ar kontaktpunktu tīklu, ar kuru var sazināties, izmantojot vai nu tīmekļa vietni vai telefona numuru, lai varētu ziņot par nelikumīgu vai kaitīgu saturu un uzvedību, jo īpaši par materiāliem, kas saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu, psiholoģisku manipulāciju un kiberteroru; veicinātu pašregulējošas iniciatīvas šajā jomā un iesaistītu bērnus drošākas tiešsaistes vides izveidošanā; izveidotu zināšanu bāzi par jaunajām tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanas tendencēm un to sekām bērnu dzīvē, apvienojot Eiropas mērogā tehniskās, psiholoģiskās un socioloģiskās zināšanas.

Jaunajai programmai “Drošāks internets” paredzētos 55 miljonus eiro sadalīs šādi: 48% – lai padziļinātu sabiedrības izpratni, 34% – cīņai pret nelikumīgu saturu un kaitējošu uzvedību tiešsaistē, 10% – drošākas tiešsaistes vides veicināšanai un 8% –zināšanu bāzes veidošanai. Saskaņā ar jauno “Eirobarometra” apsekojumu, kas tika veikts visās ES dalībvalstīs, 75% bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem jau izmanto internetu – tā ir tendence, kas turpina augt. Puse no vecākiem, kas paši neizmanto internetu, ziņoja, ka viņu bērniem ir tiešsaistes pieeja.

Un visbeidzot, puse vecāku apgalvoja, ka viņi runājot ar saviem bērniem par to tiešsaistes darbībām. Turklāt viņi veicot piesardzības pasākumus, piemēram, neļaujot bērniem atklāt tiešsaistē personīgo informāciju (92%) vai sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem (83%).

59% vecāku paziņoja, ka viņi izmanto atlasītas vai uzraudzītas programmatūras. Vecāki, kas neizmanto atlases sistēmas, izsakās, ka viņi uzticoties saviem bērniem (64%) vai nezinot, kā tām piekļūt vai tās izmantot (14%). Komisijas nesen publicētais salīdzinošais pētījums par filtrēšanas sistēmām liecina, ka vispārējās sistēmas pēdējos trīs gados uzlabojušās un ir vieglāk instalējamas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa