• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 11 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.01.2009., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/186266

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.12

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi"

Vēl šajā numurā

10.01.2009., Nr. 5

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 11

Pieņemts: 06.01.2009.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.11

Rīgā 2009.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 19.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 20.panta piekto daļu,
22.panta otro un trešo daļu, 23.panta otro daļu, 29.panta pirmo, otro, trešo un piekto daļu,
30.panta pirmo daļu, 32.panta otro daļu un pārejas noteikumu 1.punktu

 

1. Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 “Kārtī­ba, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 109.nr.; 2003, 105.nr.; 2004, 20., 69.nr.; 2005, 121.nr.; 2006, 118., 204.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Operators sagatavo iesniegumu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Iesnieguma tabulas numurē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Iesniegumu operators iesniedz papīra formā (attiecīgo informāciju iesniedz arī elektroniski) vai elektroniska doku­menta veidā.”;

1.2. aizstāt 13.punktā vārdus “operators sniedz informāciju par būvpro­jekta sagatavošanu, pievienojot plānošanas un arhitektūras uzdevuma vai būvatļaujas kopiju” ar vārdiem “operators norāda plānošanas un arhitektūras uzdevuma vai būvatļaujas izsniegšanas datumu un numuru”;

1.3. aizstāt 19.punktā vārdus “bet, ja tādu nav” ar vārdiem “vai citu valstu izstrādātām”;

1.4. papildināt noteikumus ar 20.2 punktu šādā redakcijā:

“20.2 Labākos pieejamos tehniskos paņēmienus A kategorijas iekārtām ievieš vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.”;

1.5. izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Pārvalde 20 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz rakstisku atzinumu par iesnieguma pieņemšanu, ja iesniegumā norādīta vai tam pievienota visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija. Ja iesniegumā nav norādīta vai tam nav pievienota visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, pārvalde sagatavo rakstisku atzinumu un nosūta to operatoram trūkstošās informācijas sniegšanai. Ja operators pārvaldes noteiktajā laikā, kas nav īsāks par 20 dienām no minētā atzinuma nosūtīšanas dienas, nesniedz visu papildus pieprasīto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Par iesnieguma pieņemšanas dienu uzskatāma diena, kad pārvalde sniedz atzinumu, ka iesnieguma izvērtēšanai informācija ir pietiekama.”;

1.6. izteikt 23.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“23.3. citām ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, ja minētās institūcijas, biedrības un nodibinājumi pieteikušies pārvaldē un norādījuši e-pasta adresi, uz kuru sūtāma informācija.”;

1.7. izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

“28. Operators sagatavo iesniegumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam. Iesniegumu operators iesniedz papīra formā (attiecīgo informāciju iesniedz arī elektroniski) vai elektroniska dokumenta veidā. Ja operators iegūst vai plāno iegūt arī virszemes vai pazemes ūdeņus, operators saņem ūdens resursu lietošanas atļauju ūdens resursu apsaimniekošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

1.8. papildināt noteikumus ar 29.2 punktu šādā redakcijā:

“29.2 Pārvalde septiņu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts iesniegums A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, attiecīgo iesniegumu ievieto Valsts vides dienesta mājas lapā internetā.”;

1.9. papildināt noteikumus ar 29.3 punktu šādā redakcijā:

“29.3 Pārvalde piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts iesniegums A kategorijas piesārņojošai darbībai, ievieto Valsts vides dienesta mājas lapā internetā šādu informāciju:

29.31. operatora nosaukums;

29.32. piesārņojošās darbības nosaukums un tās veikšanas vietas adrese;

29.33. vieta un laiks, kad iespējams iepazīties ar iesniegumā ietverto in­for­māciju, tai skaitā iesniegtajiem papildu materiāliem (ja noteikta sabiedriskā apspriešana, arī ar materiāliem, kas kļuvuši pieejami tikai pēc sabiedrības infor­mē­šanas saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu vai pēc sabiedriskās apspriešanas);

29.34. iespējamā lēmuma būtība (lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, lēmums par atļaujas nosacījumu maiņu vai par atteikumu mainīt atļaujas nosacījumus) un lēmuma pieņemšanas laiks.”;

1.10. izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

“36. Pārvalde izvērtē iesniegto A kategorijas piesārņojošas darbības vai B kategorijas piesārņojošas darbības iesniegumu un 90 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas A kategorijas piesārņojošai darbībai un 60 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas B kategorijas piesārņojošai darbībai izsniedz attiecīgu atļauju piesārņojošas darbības veikšanai vai būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā vai pieņem lēmumu par atļaujas nosacījumu maiņu vai par atteikumu izsniegt atļauju.”;

1.11. aizstāt 42.punktā vārdu “nepareizu” ar vārdu “nepatiesu”;

1.12. izteikt 43.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārvalde elektroniski nosūta C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu šo noteikumu 23.punktā minētajām institūcijām.”;

1.13. papildināt noteikumus ar 43.1 punktu šādā redakcijā:

“43.1 Pārvalde, izsniedzot C kategorijas apliecinājumu, iekļauj operatoru C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju sarakstā. Operatoru svītro no saraksta gadījumos, ja C kategorijas piesārņojošo darbību izbeidz vai attiecīgo darbību svītro no šo noteikumu 2.pielikuma.”;

1.14. svītrot 44.1 punktu;

1.15. papildināt noteikumus ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

IV.1 A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu pārskatīšana

44.2 Operators iesniedz pārvaldē iesniegumu par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu pārskatīšanu. Ja nosacījumus nepieciešams pārskatīt atsevišķās atļaujas sadaļās, iesniegumā aizpilda tikai tās sadaļas, uz kurām attiecas izmaiņas.

44.3 Pārvaldei ir tiesības pieprasīt no operatora papildu informāciju par piesārņojošo darbību saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu, kā arī pieaicināt ekspertus.”;

1.16. papildināt V nodaļu ar 49.1 punktu šādā redakcijā:

“49.1 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra ir atbildīgā insti­tūcija par informācijas sniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu.”;

1.17. svītrot 57.punktu;

1.18. izteikt 58.punktu šādā redakcijā:

“58. Operators, kas veic piesārņojošu darbību un ir iesniedzis iesniegumu, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vai lai saņemtu atļauju būtiskām izmaiņām piesārņojošajā darbībā, līdz attiecīgās atļaujas saņemšanai šajos noteikumos noteiktajos termiņos, ja nepieciešams, iesniedz pārvaldē iesniegumu par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas termiņa pagarināšanu. Pārvalde pagarina attiecīgo atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 60 dienas. Gadījumos, kad pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanu B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai, attiecīgo atļauju no lēmuma pieņemšanas dienas pagarina uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas.”;

1.19. izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Eiropas Padomes un Parlamenta 2008.gada 15.janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificēta versija);”;

1.20. izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

“1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294

B kategorijas piesārņojošas darbības

Sektors un darbības veids

NACE kods

1

2

1. Enerģētika:

1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir:

35

1.1.1. no 5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto biomasu (arī koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo

1.1.2. no 0,5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu)

1.1.3. no 5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā, kuru lieto graudu kaltē, izmanto šķidro kurināmo vai degvieleļļu

1.1.4. no 0,2 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto ogles (akmeņogles)

1.2. sadedzināšanas iekārtas, kurās izmanto degvieleļļu (mazutu)

35

1.3. naftas bāzes un termināļi ar degvielas daudzumu (lielākais kopējais degvielas daudzums, kas pārsūknēts gadā pēdējo triju gadu laikā) 5000 un vairāk tonnu gadā

46.12

1.4. degvielas uzpildes stacijas ar degvielas daudzumu (lielākais kopējais degvielas daudzums, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) 2000 un vairāk kubikmetru gadā

47.3

1.5. gāzes uzglabāšanas iekārtas ar tilpumu 100 m3 un vairāk un dabas gāzes pazemes krātuves

35

1.6. akmeņogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtas

35

1.7. kokogļu ražošana

35

2. Metālu ražošana un apstrāde:

2.1. iekārtas čuguna vai tērauda ražošanai, arī nepārtrauktai liešanai, kuru jauda nepārsniedz 2,5 tonnas stundā

24.1

2.2. iekārtas melno metālu apstrādei

2.2.1. karstās velmēšanas iekārtas, kurās apstrādā mazāk par 20 tonnām neattīrīta tērauda stundā

24

2.2.2. iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kurās apstrādā mazāk par divām tonnām neattīrīta tērauda stundā

24

2.3. melno metālu lietuves ar ražošanas jaudu līdz 20 tonnām dienā

24.5

2.4. iekārtas krāsaino metālu, tai skaitā otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu, kausēšanai, arī sakausēšanai, kuru kausēšanas jauda nepārsniedz četras tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas citu metālu dienā, izņemot iekārtas, ko izmanto amatniecībā un tēlniecībā, tai skaitā zelta un sudraba apstrādei

24

2.5. iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metāla un plastmasas virsmu apstrādei un kuru apstrādes tvertņu kopējais tilpums nepārsniedz 30 m3

25.6

2.6. iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, attīrīšana ar smilšu strūklu un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā izplūde ir 10000 un vairāk kubikmetru stundā

25.6

2.7. tērauda kuģu būvētavas peldošie doki un sausie doki

30.1

2.8. citas iekārtas dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai apstrādei ar ražošanas platību 1000 m2 un vairāk

25.6

2.9. iekārtas kabeļu ražošanai

27.3

2.10. iekārtas akumulatoru un bateriju ražošanai

27

2.11. elektrotehniskās iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai

27

3. Minerālu izstrādājumu ražošana:

3.1. iekārtas cementa klinkera ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda nepārsniedz 500 tonnu dienā, vai kaļķa ražošanai rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kas nepārsniedz 50 tonnu dienā, vai citu veidu krāsnīs ar ražošanas jaudu, kas nepārsniedz 50 tonnu dienā

23

3.2. iekārtas stikla, tai skaitā stikla šķiedru, ražošanai ar kausēšanas jaudu, kas nepārsniedz 20 tonnu dienā, izņemot daiļamatniecību

23

3.3. iekārtas minerālu vielu kausēšanai, tai skaitā minerālvates ražošanai, ar kausēšanas jaudu, kas nepārsniedz 20 tonnu dienā

23

3.4. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu ražošanai, tai skaitā jumta dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu, māla trauku, fajansa vai porcelāna ražošanai, kurās var saražot līdz 75 tonnām gatavās produkcijas dienā, izņemot daiļamatniecību

23

3.5. cementa ražotnes ar ražošanas jaudu 20000 un vairāk tonnu gadā un iekārtas betona un betona izstrādājumu ražošanai ar jaudu 20000 un vairāk kubikmetru gadā

23.5

3.6. iekārtas ģipša izstrādājumu ražošanai, izņemot daiļamatniecību

23.5

4. Ķīmiskā rūpniecība un darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem:

4.1. iekārtas organisko un neorganisko vielu, produktu vai starpproduktu, tai skaitā enzīmu, ražošanai, kurās izmanto fizikālus ražošanas procesus (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana)

20

4.2. iekārtas neiepakotu organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā vienu tonnu un vairāk, enzīmu uzglabāšanai – 20 tonnu un vairāk

4.3. iekārtas pamatfarmaceitisko produktu ražošanai, kurās izmanto fizikālus procesus (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana)

21.1

4.4. iekārtas sprāgstvielu ražošanai, kurās izmanto fizikālus ražošanas procesus (piemēram, sajaukšana)

20.51

4.5. iekārtas munīcijas ražošanai

25.4

4.6. iekārtas rūpnieciskai krāsvielu, piedevu un palīgvielu (arī pārtikas rūpniecībā izmantojamu) ražošanai, kurās izmanto fizikālus procesus (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana), izņemot mazumtirdzniecību

10.84+20.12

4.7. iekārtas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, arī augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai ar fizikālām metodēm (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana), iepakošanai un iepildīšanai

4.8. iekārtas ziepju, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu ražošanai ar ražošanas jaudu viena tonna un vairāk tonnu gadā

20.4

4.9. iekārtas krāsu, laku vai līmes ražošanai

20.3

4.10. iekārtas preču ražošanai ar teflona termopārklājumiem, termoplastu spiedes lējumiem vai veicot šķiedru termoplastisko kompozītmateriālu atjaunošanu, ja tiek izlietots 100 un vairāk kilogramu plastmasas dienā

22.

4.11. iekārtas plastmasas preču ražošanai, izmantojot spiedienliešanu no kausējuma, ekstrūzijas procesu, tai skaitā kalandrēšanu vai termoformēšanu, ja tiek izlietotas piecas un vairāk tonnu plastmasas dienā. Iekārtas plastmasas preču ražošanai no putupolistirola, ja tiek izlietotas piecas un vairāk tonnu plastmasas dienā

22.2

4.12. iekārtas gumijas izstrādājumu ražošanai ar ražošanas jaudu virs 500 tonnām gadā

22.1

4.13. iekārtas reģenerētas celulozes ražošanai

17.1

4.14. iekārtas želatīna un līmes ražošanai no dzīvnieku ādas un kauliem

20.5

4.15. iekārtas organisko ķīmisko produktu ražošanai ķīmiskā, bioloģiskā vai fizikālā procesā, kuras nav iekļautas likuma “Par piesārņojumu” pielikumā vai šī pielikuma citā sektorā

4.16. iekārtas asfalta un ceļu seguma materiālu ražošanai

4.17. iekārtas jumta seguma ražošanai, izmantojot darvu un bitumenu

4.18. iekārtas darvas destilācijai

4.19. gāzes un koksa rūpnīcas

32.5 + 19

4.20. austuves, vērptuves un trikotāžas ražotnes, ja ražošanas jauda ir 100 un vairāk kilogramu dienā

14.3

4.21. ķīmiskās tīrītavas

96

4.22. veļas mazgātavas, kuru jauda pārsniedz 1000 kilogramu dienā

96

5. Atkritumu apsaimniekošana:

5.1. iekārtas bīstamo atkritumu, tai skaitā naftas produktu atkritumu, apglabāšanai vai pārstrādei, kuru jauda nepārsniedz 10 tonnu dienā

38.2

5.2. iekārtas sadzīves atkritumu un citu atkritumu, kuri nav pielīdzināmi bīstamajiem atkritumiem, sadedzināšanai, ja iekārtas jauda nepārsniedz trīs tonnas stundā

38

5.3. iekārtas sadzīves atkritumu bioloģiskai vai fizikāli ķīmiskai apstrādei, kuru jauda nepārsniedz 50 tonnu dienā, izņemot kompostēšanas iekārtas, kuru uzņemšanas jauda nepārsniedz 100 tonnu gadā, un dzīvnieku mēslu kompostēšanas iekārtas

38

5.4. iekārtas sadzīves atkritumu apstrādei apglabāšanas nolūkos, kurās neizmanto bioloģisko vai fizikāli ķīmisko apstrādes metodi

38

5.5. iekārtas sadzīves atkritumu pārstrādei

38

5.6. poligoni, kas var uzņemt līdz 10 tonnām atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība nepārsniedz 25000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus

38

5.7. inerto atkritumu poligoni

38

5.8. to notekūdeņu dūņu un atkritumu apglabāšanas, uzglabāšanas vai kompostēšanas vietas, kuri nav pielīdzināmi bīstamajiem atkritumiem

36

5.9. iekārtas nolietoto transportlīdzekļu apstrādei un kuģu vraku pārstrādei un uzglabāšanai

38.3

5.10. iekārtas sadzīves atkritumu šķirošanai vai īslaicīgai uzglabāšanai, tai skaitā pārkraušanas stacijas, kuru uzņemšanas ietilpība ir 30 tonnu atkritumu dienā un vairāk

38

5.11. iekārtas dzīvnieku izcelsmes atkritumu uzglabāšanai, pārstrādei vai apstrādei, arī iekārtas kompostēšanai un biogāzes iekārtas, kuru dzīvnieku vai augu izcelsmes atkritumu (tai skaitā dzīvnieku mēsli un atkritumi no lopkautuvēm) uzņemšanas jauda ir 30 vai vairāk tonnu dienā

38

5.12. iekārtas bīstamo atkritumu uzglabāšanai (tai skaitā radīšanas vietās) ilgāk par gadu

38

5.13. iekārtas īslaicīgai (ne ilgāk par gadu) bīstamo atkritumu uzglabāšanai, piemēram, pārkraušanas stacijas un konteineru noliktavas, izņemot atkritumu uzglabāšanu tik īsu laiku vai tik nenozīmīgos daudzumos, ka tie nerada risku cilvēku veselībai vai videi

38

5.14. iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu pārstrādei

38

6. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde:

6.1. lopkautuves ar kautķermeņu ražošanas jaudu no 5 līdz 50 tonnām diennaktī

6.2. iekārtas dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanai un pārstrādei, kuru jauda ir no 1 līdz 10 tonnām diennaktī

6.3. lopkautuves ar mājputnu izcelsmes produktu ražošanas jaudu 5000 un vairāk tonnu gadā

6.4. sērkociņu ražošana

6.5. saplākšņa ražošana

6.6. mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m2 un vairāk

31

7. Pārtikas rūpniecība:

7.1. iekārtas piena savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, kurās uzņemtais piena daudzums ir no 10 līdz 200 tonnām dienā (gada vidējais rādītājs)

10.51

7.2. iekārtas pārtikas produktu ražošanai, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un saražo no 1 līdz 75 tonnām gatavās produkcijas dienā vai kurās apstrādā un pārstrādā augu izcelsmes produktus un saražo no 10 līdz 300 tonnām gatavās produkcijas dienā (ceturkšņa vidējais rādītājs), tai skaitā:

10

7.2.1. augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un tauku ražošana

10.4

7.2.2. alus un iesala ražošana

11.05

7.2.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana

11.07

7.2.4. cietes un kartupeļu stērķeles rūpnieciskas ražošanas iekārtas

10.6

7.2.5. zivju miltu un zivju eļļas ražotnes

10

7.2.6. cukura ražotnes

10.81

7.2.7. kafijas, tējas un pārtikas piedevu ražošana

10.83

7.2.8. graudu pārstrāde

10.6

7.2.9. rauga ražošana

10

7.2.10. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana

11

7.2.11. dzīvnieku un augu izcelsmes produktu konservēšana, iepildīšana un iepakošana

10.39

7.2.12. citas pārtikas produktu ražošanas iekārtas, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus

10.3

7.2.13. iekārtas zivju un vēžveidīgo produktu ražošanai, tai skaitā konservētu, kūpinātu un saldētu produktu ražošanai

10.2

7.3. gaļas miltu ražotnes, tai skaitā kaulu miltu, asins miltu, asins plazmas un spalvu miltu ražotnes

10

7.4. proteīna un pektīna ražošana

10

7.5. iekārtas tabakas izstrādājumu ražošanai

12

8. Citas nozares:

8.1. rūpniecībā:

8.1.1. iekārtas papīra un kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda nepārsniedz 20 tonnas dienā

17.1

8.1.2. iekārtas šķiedru un audumu priekšapstrādei (mazgāšana, balināšana, merserizēšana) vai krāsošanai, kuru apstrādes jauda ir no 0,5 līdz 10 tonnām dienā

13.3.

8.1.3. iekārtas ādu miecēšanai, kurās saražo mazāk par 12 tonnām gatavās produkcijas dienā

14.2

8.1.4. iekārtas, kuras emitē gaistošos organiskos savienojumus un kurām nepieciešama atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē emisijas no stacionārajiem piesārņojuma avotiem

8.2. krematorijas

8.3. lidostas un lidlauki

8.4. dzelzceļa depo un stacijas, kuras veic kravas stacijas, šķirošanas stacijas vai iecirkņa stacijas funkcijas

49.1

8.5. ostu piestātnes kravu iekraušanai un izkraušanai kuģos ar bruto tonnāžu, ne mazāku par 450 tonnām

8.6.  slimnīcas ar gultasvietu skaitu virs 100

86.1

8.7. ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzētās mazgāšanas iekārtas

8.8. citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē

8.9. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu 20 un vairāk kubikmetru diennaktī, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē

37”

1.21. izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

“2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294

C kategorijas piesārņojošas darbības

Sektors un darbības veids

NACE kods

1

2

1. Enerģētika:

1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atļauja

35

1.2. vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki ar kopējo jaudu, lielāku par 125 kilovatiem

35.1

1.3. degvielas uzpildes stacijas ar degvielas apjomu (lielāko kopējo degvielas daudzumu, kas pārsūknēts pēdējo triju gadu laikā) līdz 2000 m3 gadā

47.3

1.4. gāzes uzpildes stacijas

35

1.5. naftas bāzes ar degvielas daudzumu, mazāku par 5000 tonnām gadā

46.12

1.6. iekārtas kurināmā ražošanai no koksnes atlikumiem

1.7. iekārtas kurināmā ražošanai no kūdras

2. Metālu ražošana un apstrāde:

2.1. iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, pūšana ar smilšu strūklu (attīrīšana ar smilšu strūklu) un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā emisija ir no 300 līdz 10000 m3/stundā

26.5

2.2. citas iekārtas dzelzs, tērauda vai citu metālu apstrādei ar ražošanas platību no 100 m2 līdz 1000 m2

26.5

2.3. amatniecībā izmantojamas lietuves, arī zelta un sudraba liešanai

2.4. elektrotehnisku izstrādājumu ražošanas iekārtas, izņemot iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai

27.9

2.5. plastmasas izstrādājumu metalizācija

22.29

3. Minerālu izstrādājumu (minerālvielu pārstrādes) rūpniecība:

3.1. cementa ražotnes ar ražošanas jaudu no 2 līdz 20000 tonnām gadā un iekārtas betona un betona izstrādājumu ražošanai ar jaudu no 2 līdz 20000 kubikmetriem gadā

23.5

3.2. iekārtas grants vai kaļķu javas ražošanai un samaisīšanai un iekārtas akmeņu drupināšanai, kuras nav izvietotas akmeņu ieguves vietās

23

3.3. stacionāras iekārtas gāzbetona, ogļu putekļu vai kaļķsmilts ķieģeļu ražošanai

23

4. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde:

4.1. dzīvnieku novietnes, kurās komerciālos nolūkos audzē (ieskaitot cieto kūtsmēslu, šķidrmēslu, vircas un skābbarības sulas glabāšanu un savākšanu, un novadīšanu) 10 un vairāk dzīvnieku vienību; dzīvnieku novietnes, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma izmantošanu, kā arī notekūdeņu ar nitrātiem” atrodas īpaši jutīgajā teritorijā un kurās komerciālos nolūkos audzē piecas un vairāk dzīvnieku vienības, ja dzīvnieku novietne nav iekļauta likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikumā

01.4

4.2. kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kurās lieto koksnes griešanas tehniku un pārstrādā 2000 m3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā; iekārtas, kurās veic rūpniecisku koksnes ķīmisko apstrādi, arī spiediena impregnēšanu (augstspiediena impregnēšanu), vakuuma impregnēšanu (zemspiediena impregnēšanu) un koksnes aizsardzību pret zilējumu un pelējumu

16

4.3. zivaudzētavas

01.49

5. Pārtikas rūpniecība:

5.1. iekārtas piena savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, kurās uzņemtais piena daudzums ir no 1 līdz 10 tonnām dienā (vidējais gada rādītājs)

10.51

5.2. iekārtas pārtikas produktu ražošanai, kurās pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un saražo no 0,1 līdz 1 tonnai gatavās produkcijas dienā un kurās pārstrādā augu izcelsmes produktus un saražo no 0,5 līdz 10 tonnām gatavās produkcijas dienā (vidējais ceturkšņa rādītājs)

10

5.3. iekārtas zivju un vēžveidīgo produktu ražošanai, tai skaitā konservētu, kūpinātu un saldētu produktu ražošanai, kurās saražo mazāk par vienu tonnu gatavās produkcijas dienā

10.2

5.4. žāvētavas, gaļas, gastronomijas ražotnes (arī veikalos), kurās saražo 500 un vairāk kilogramu pārtikas produktu dienā

10

5.5. iekārtas maizes cepšanai un konditorejas izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz divas tonnas dienā

10.7

5.6. lopkautuves, kurām kautķermeņu ražošanas jauda ir mazāka par piecām tonnām diennaktī

6. Citas nozares:

6.1. visu kategoriju (L, M, N, O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcām, kurās veic Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai” 2.punktā paredzētās darbības

6.2. ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas)

6.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu no 5 līdz 20 kubikmetriem diennaktī, ja notekūdeņus novada vidē

74.2

6.4. iekārtas un fotolaboratorijas, kurās apstrādā 1000 un vairāk kvadrātmetru fotofilmu gadā

6.5. iekārtas sāls un sāls maisījumu uzglabāšanai, ja uzglabā vienu tonnu vai vairāk sāls vai sāls maisījumu, iekārtas sāls un sāls maisījumu iegūšanai (ar jaudu viena tonna un vairāk diennaktī) ceļu kaisīšanai ziemas apstākļos

6.6. iekārtas pakešu logu un durvju ražošanai

6.7. iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā vairāk nekā 10 tonnu ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu”

1.22. svītrot 4.pielikuma 3.2.apakšpunktu;

1.23. izteikt 4.pielikuma 3.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.3. plānošana, projektēšana, būvdarbi, ziņas par projektēšanu un pieņemšana ekspluatācijā (pievieno informāciju par plānošanas un arhitektūras uzdevuma un būvatļaujas izsniegšanas datumu, numuru un derīguma termiņu).”;

1.24. svītrot 4.pielikuma 6.1.3.apakš­punktu;

1.25. izteikt 4.pielikuma 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Ar citām fiziskajām vai juridiskajām personām (fiziskajai personai no­rā­da vārdu, uzvārdu, adresi, juridiskajai personai – komersanta vienoto reģis­trācijas numuru, adresi) noslēgto līgumu saraksts saskaņā ar šī pielikuma 7.1.tabulu, no­rādot galvenos nosacījumus:

7.1. par ūdens piegādi;

7.2. par notekūdeņu attīrīšanu;

7.3. par atkritumu apsaimniekošanu;

7.4. par citiem līgumiem, ja tie attiecināmi uz operatora veikto darbību.

 

Informācija par noslēgtajiem līgumiem*

7.1.tabula

Nr.
p.k.

Līguma numurs

Līguma priekšmets

Līguma puses

Līgumā norādītā jauda (piemēram, notekūdeņu, atkritumu apjoms)

Līguma termiņš

Piezīme. * Operators pēc pārvaldes pieprasījuma uzrāda līgumu oriģinālus.”;

1.26. papildināt 4.pielikuma 9.2.tabulu aiz ceturtās ailes “Izmantošanas veids” ar aili “EK numurs”;

1.27. izteikt 4.pielikuma 9.2.tabulas 1.piezīmi šādā redakcijā:

(1) ES dalībvalstīs noteiktās bīstamās ķīmiskās vielas iekļautas Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumos Nr.949 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu”. Ķīmiskā viela uzskatāma par bīstamu, ja tā atbilst Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.107 “Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību” definētajiem bīstamības kritērijiem.”;

1.28. izteikt 4.pielikuma 11. un 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11. Informāciju par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un jūras ūdens ieguvi iesniedz atbilstoši šī pielikuma 11.1.tabulai. Operators saskaņā ar šī pielikuma 11.2.tabulu norāda, vai tā rīcībā ir:

11.1. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta;

11.2. ūdensapgādes sistēmas shēma;

11.3. tehniskā pase (esošai iekārtai, kurai tā ir izstrādāta);

11.4. ūdensapgādes urbuma pase;

11.5. derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase. 

Ūdens ieguve

11.1.tabula

Ūdens ieguves avota identifikācijas numurs(*)

Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums)

Ūdens daudzums

nosaukums un atrašanās vieta (adrese)

ģeogrāfiskās koordinātas

ūdens saimnieciskā iecirkņa kods

teritorijas kods

kubikmetri dienā

kubikmetri gadā

Z platums

A garums

  

  

  

  

  

  

  

  

Piezīme. * Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru.

11.1 Ūdensapgādes sistēmas shēmā (mērogā 1:500 vai 1:5000, vai 1:10000) norāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas, maģistrālos vadus, ūdensapgādes ārējos tīklus ar diametru 100 mm un lielāku, hidrantus, aizbīdņus, skatakas, ūdenstorņus, tīrā ūdens rezervuārus, ūdens attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.”;

1.29. papildināt 4.pielikumu ar 11.2 punktu šādā redakcijā:

“11.2 Operators sniedz informāciju par ierīcēm, kas novērš zivju iekļūšanu tehniskajā aprīkojumā, kā arī informāciju par ūdens ieguves režīmu, noteikto ņemtā ūdens kategoriju un ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslām atbilstoši Aiz­sargjoslu likumam. Ja plānots iegūt dzeramo ūdeni, pēc pārvaldes pieprasījuma pievieno ūdens kvalitātes testēšanas pārskatu.

Informācija par ūdensapgādes sistēmu un derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnēm*

11.2.tabula

Nr.
p.k.

Dokuments

Izstrādāšanas datums

Atzīme par dokumenta esību

1.

Ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta

2.

Ūdensapgādes sistēmas shēma

3.

Tehniskā pase

4.

Ūdensapgādes urbuma pase

5.

Derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase

Piezīme. * Operators pēc pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.”;

 

1.30. izteikt 4.pielikuma 13.2.tabulu šādā redakcijā:

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas

13.2.tabula

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums

Piesārņojošā viela

Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas

Gāzu attīrīšanas iekārtas

Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas(5)

nosaukums

tips

emisijas avota kods(1)

emisijas ilgums (h)

vielas kods(2)

nosaukums

g/s(3)

mg/m3 (3)

tonnas/
gadā(3)

nosaukums, tips

efektivitāte

g/s(4)

mg/m3(4)

tonnas/
gadā(4)

dnn

gadā

projektētā

faktiskā

Piezīmes.

(1)  Emisijas avota atsauces iekšējais kods kā šī pielikuma 13.1.tabulā.

(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras noteiktais vielas kods.

(3) , (4)  Sadedzināšanas iekārtām norādīt skābekļa saturu. Piesārņojošo vielu saturu norāda normālam kubikmetram (273 K 101,3 kPa). Mitruma apstākļiem (mitrs/sauss) jāsakrīt ar citās tabulās dotajiem, ja vien tie nav noteikti atsevišķi. 

(5)  Piesārņojošās vielas saturs (koncentrācija un daudzums) standarta apstākļos (273 K 101,3 kPa), ja tas nav noteikts atsevišķi.

Mitruma apstākļiem (sauss/mitrs) jābūt salīdzināmiem ar citās tabulās sniegtajiem datiem, ja tas nav noteikts atsevišķi.”;

 

1.31. izteikt 4.pielikuma 13.3.tabulu šādā redakcijā:

Emisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas

13.3.tabula

Emisijas avots

Viela

Smakas koncentrācija
(ouE/m3)(1)

Samazināšanas pasākumi

Smakas raksturojums(2)

Piezīmes.

(1) Smakas vienību (ouE) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos.

(2) Piemēram, puvušu olu smaka. Aizpilda, ja smakas intensitāte no avota ir zemāka par smakas noteikšanas metodes robežslieksni.”;

 

1.32. izteikt 4.pielikuma 14.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“14.2. kanalizācijas sistēmas raksturojums (norāda cauruļu vecumu, pēdējās pārbaudes datumu, informāciju par pārbaudes veicēju un tās rezultātiem, kā arī informāciju par sistēmas darbības uzturēšanu). Operators norāda, vai viņa rīcībā ir kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta vai kanalizācijas sistēmas shēmas tehniskā pase saskaņā ar šī pielikuma 14.4.tabulu.

 

Operatora rīcībā esošie kanalizācijas sistēmu raksturojošie dokumenti*

14.4.tabula

Nr.
p.k.

Dokuments

Izstrādāšanas datums

Atzīme par dokumenta esību

1.

Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta

2.

Kanalizācijas sistēmas tehniskā pase

Piezīme. * Operators pēc pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.”;

 

1.33. papildināt 4.pielikuma H sadaļu ar piezīmi šādā redakcijā:

“Piezīme. Dokumenta rekvizītus “paraksts”, “datums” un “zīmoga vieta” (“z.v.”) neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.”;

1.34. izteikt 6.pielikumu šādā redakcijā:

“6.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294

PIE-KN11_PAGE_1.JPG (67875 bytes)

PIE-KN11_PAGE_2.JPG (156347 bytes)

PIE-KN11_PAGE_3.JPG (24141 bytes)

 

1.35. izteikt 7.pielikuma nosaukumu un ievaddaļu (līdz A sadaļai) šādā redakcijā:

PIE-KN11_PAGE_4.JPG (105206 bytes)

PIE-KN11_PAGE_5.JPG (37987 bytes)

1.36. izteikt 7.pielikuma 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Citas saņemtās atļaujas un atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja.”;

1.37. izteikt 7.pielikuma B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

B sadaļa

Pieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atļaujas izsniegšanas pamatojums”;

1.38. papildināt 7.pielikumu ar 9.4.apakš­punktu šādā redakcijā:

“9.4. operatora skaidrojumi.”;

1.39. izteikt 7.pielikuma 16.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“16.2. atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas) nosacījumi;”;

1.40. papildināt 7.pielikumu ar 18.1 punktu šādā redakcijā:

“18.1 Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi.”;

1.41. papildināt 7.pielikuma 23.punktu aiz vārdiem “citu iestāžu priekšlikumi” ar vārdiem “un operatoru skaidrojumi”;

1.42. izteikt 8.pielikumu šādā redakcijā:

“8.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294

C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums

PIE-KN11_PAGE_6.JPG (122626 bytes)

2. Noteikumu 1.9.apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 11.janvāri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!