Ministru kabineta rīkojums Nr.7

Rīgā 2009.gada 9.janvārī (prot. Nr.1 33.§)

Par “Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepciju”

1. Atbalstīt “Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas” (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt, ka atbildīgā par koncepcijas īstenošanu ir Tieslietu ministrija.

3. tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram:

3.1. līdz 2009.gada 1.februārim apstiprināt rīcības plānu koncepcijas īstenošanai;

3.2. līdz 2011.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par koncepcijas īstenošanu;

3.3. līdz 2015.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā īstenotā resocializācijas modeļa darbības efektivitātes izvērtējumu.

4. Koncepcijas īstenošanu 2009.gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2010.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

(Ministru kabineta

2009.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7)

Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas kopsavilkums

Vairums Eiropas Savienības valstu par brīvības atņemšanas soda izpildes pamatuzdevumu noteikušas notiesāto resocializāciju – tādu pasākumu kopumu soda izciešanas laikā, kurš veicina notiesātā spēju iekļauties sabiedrības noteiktajās normās un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas. Tādējādi brīvības atņemšanas sods nav valsts vai sabiedrības atmaksa par noziedzīgu nodarījumu personai, bet tiesību normās nostiprināts līdzeklis, lai panāktu ar šo sodu notiesāto personu tiesisku uzvedību. Latvijas tiesību akti šim sodam joprojām saglabā padomju varas periodam raksturīgo saturu, akcentējot izolēšanu no sabiedrības, nevis izvirzot resocializāciju par pamatuzdevumu.

Minētie iemesli, kā arī situācijas novērtējums brīvības atņemšanas soda izpildē ir ļāvis konstatēt šādu pamatproblēmu – spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz notiesāto resocializācijas īstenošanas mehānismu.

Minētā pamatproblēma ietver šādas apakšproblēmas:

1) normatīvajos aktos nav noteikti resocializācijas līdzekļi;

2) nav izstrādāts notiesāto resocializācijas modelis;

3) nav aprēķināti notiesāto resocializācijai nepieciešamie resursi (piemēram, resocializācijas personāla – pedagogu, psihologu, sociālo darbinieku un citu speciālistu – skaita attiecība pret notiesāto skaitu) un citi ar resocializācijas īstenošanu saistīti jautājumi;

4) nav noteikta institūciju kompetence resocializācijas īstenošanā.

Problēmas risināšanai “Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializā­cijas koncepcija” (turpmāk – koncepcija) piedāvā divus rīcības variantus, kuri paredz nemainīt sodu izpildes sistēmu vai kardināli to reformēt.

1.variants

Visvienkāršākais risinājuma variants, kas neprasa ieguldījumus, ir esošās situācijas saglabāšana, kas paredz tikai notiesāto personu sociālo rehabilitāciju pašreizējā līmenī (izglītība un nodarbinātība), neuzsākot notiesāto sociālās uzvedības korekciju.

Diemžēl šis variants ir saistīts ar nopietnām negatīvām sekām, kuras formulētas koncepcijas informatīvajā daļā.

2.variants

Lai nodrošinātu efektīvu notiesāto resocializācijas mehānismu, kas ļaus ietaupīt līdzekļus, nepieciešams normatīvajos aktos nostiprināt koncepcijas informatīvajā daļā izklāstīto resocializācijas modeli.

Šā varianta īstenošana paredz īstenot jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu resocializācijas modeli personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu (tas sīkāk izklāstīts koncepcijas informatīvajā daļā), efektivizējot soda izciešanas gaitu, ilgtermiņā samazinot noziedzīga nodarījuma recidīvu, tātad – palielinot sabiedrības drošību, kā arī ilgtermiņā optimizējot ieslodzījuma vietu personāla skaitu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

Koncepcijas 2.varianta īstenošanai Valsts probācijas dienestam un Ieslodzījuma vietu pārvaldei nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi:

2010.gadā – 3 125 624 lati;

2011.gadā – 3 757 843 lati;

2012.gadā un turpmāk – 2 980 858 lati.

Tieslietu ministrija atbalsta koncepcijā ietvertā risinājuma 2.varianta īstenošanu, jo tas nodrošinās brīvības atņemšanas soda efektivitātes un sabiedrības drošības palielināšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš