Par nodokļu izmaiņām un aizdotās naudas izlietošanu

Ivara Godmaņa valdības solījumiem Starptautiskajam valūtas fondam ar gada nogalē sarakstīto ekonomikas stabilizācijas programmu izvest valsti no krīzes un iekļauties Māstrihtas kritērijos, lai 2012.gadā Latvija iestātos eirozonā, pretī paredzēto starptautisko aizdevumu 7,5 miljardu eiro apmērā domāts likt lietā nepilnos trijos gados. Valdības nodomu protokols-vēstule Valūtas fondam (skat. “LV” Nr.2, 07.01.2009.) pēc tās publiskošanas 6.janvārī izsaukusi jautājumu un minējumu vētru.

Finanšu ministrijas (FM) preses konferencē 9.janvārī turpmākos soļus nodokļu jautājumos, aizņēmuma izlietošanā un Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē izklāstīja un uz jautājumiem atbildēja finanšu ministrs Atis Slakteris, FM valsts sekretāra vietnieki Dāvids Tauriņš un Andžs Ūbelis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un eiro ieviešanas projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Šogad Latvija no starptautisko donoru solītajiem 7,5 miljardiem eiro (5,27 miljardi latu) var saņemt 4,5 miljardus eiro, 2010.gadā – 2,6 miljardus, 2011.gadā – 400 miljonus eiro. Valsts budžeta vajadzībām trim gadiem plānoti 3,4 miljardi latu: budžeta deficīta segšanai – 1,877 miljardi latu, valsts parāda pārfinansēšanai – 1,123 miljardi, budžeta aizdevumu finansēšanai – 402 miljoni latu. Apmēram 700 miljonu latu ir rezerve valsts galvojumiem banku sindicēto kredītu pārfinansēšanai. Pārējā iespējamā aizdevuma – vairāk par vienu miljardu latu – izlietojums vēl nav konkretizēts.

Par finansiālo stāvokli un nodokļiem

A.Slakteris: Globālās finanšu situācijas ietekme komplektā ar ekonomikas kritumu Latvijā, dramatisks valsts budžeta ieņēmumu kritums novembrī un decembrī radīja situāciju, ka mums bija nepieciešama papildu aizņemšanās brīdī, kad pasaules tirgos brīvi aizņemties vairs nebija iespēju. Un mēs vērsāmies pie Eiropas Komisijas (EK) un vēlāk pie Starptautiskā valūtas fonda (SVF). Mēs spējām panākt, ka Valūtas fonds nolēma piešķirt līdzekļus apjomā, kas, salīdzinot ar mūsu kvotas apjomu fondā, ir ļoti liels. Aizdevums iespējamo valsts ekonomikas palēninājumu padara lēnāku, ne tik dramatisku, kāds tas būtu bez šiem līdzekļiem.

Runājot par nodokļu sistēmu Latvijā šobrīd un par nodomu vēstulē SVF pausto šajā sakarā, uzsvēršu: Latvijā no 1.janvāra ir spēkā grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas nosaka septiņus atvieglojumus uzņēmumiem, tā nodrošinot zemāko šā nodokļa efektīvo likmi Eiropas Savienībā. Mēs pārvietojam nodokļus no uzņēmējdarbības uz patēriņu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir samazināts un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – palielināts. Palielinot PVN likmi līdz 21%, īpaši sociāli jutīgām grupām piemērojām pazemināto likmi, kas ir 10%, – zīdaiņu pārtikai, elektroenerģijai, siltumam, sabiedriskajam transportam. Un kā īpašs izņēmums šogad ir PVN pazeminātā likme arī presei, par sociālu jutīgu to nenosauksi, bet viņiem ir spēcīgs lobijs, visu cieņu.

Jau ir izskanējuši pieņēmumi par PVN paaugstināšanu no 2010.gada. Tā nav precīza informācija. PVN paaugstināšana varētu būt nepieciešama no 2011.gada. Tomēr mēs ceram, ka pasaules finanšu sistēma atdzīvosies un ka nodokļu paaugstinājums nebūs nepieciešams. PVN paaugstināšana ir izteikti mērķtiecīga un apzināta patēriņa aplikšana, jo Latvijas problēma, kas pašlaik mazinās, ir tā, ka iekšzemes kopprodukta attīstība lielā mērā ir orientēta uz patēriņu, kas finansēts no ārpuses, un arī preces tiek importētas, tā veidojot milzīgu tekošā konta deficītu. Pašlaik tekošā konta deficīts strauji samazinās. Filozofija ir skaidra: patēriņam nodokļus paaugstināt, darbaspēkam – samazināt. Protams, tai skaitā ar mērķi palielināt budžeta ieņēmumus.

Pavīd doma, ka PVN var radīt papildu pelēko zonu. Jā, mēs esam vērtējuši arī skepsi, ka varētu mazināties ieņēmumi. Taču VID ar katru gadu strādā labāk, pērn atklātas naudas atmazgāšanas un daudzmiljonu shēmas. VID darbība, cerams, uzlabosies arī turpmāk.

Šogad tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, ar 10% nodokli tiks aplikts kapitāla pieaugums. Daudzi jautā, kāpēc tas netika darīts jau no šā gada. Tāpēc ka Latvijai šajā ziņā nav pieredzes. Jo viena lieta ir pielikt trīs procentus jau esošam PVN, bet radīt sistēmu, kas būtu godīga un taisnīga, – tas prasa laiku, tāpēc paredzēts, ka šāds nodoklis būs spēkā no nākamā gada.

Jautājums: Vēstulē SVF teikts, ka PVN tiks paaugstināts, taču nekas nav minēts, ka tiks samazināts IIN?

A.Slakteris: Vēstuli apspriežot, bija debates, vai vēl kādai jomai nepiemērot PVN pazemināto likmi un tad vēl par kādu procentu pazemināt IIN. Tomēr, izvērtējot sociālo jutīgumu un pārējos aspektus, šobrīd redzējums ir tāds. Lai izveidotu budžetu, kas būtu reāli izpildāms, arī divu procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums ir liels solis. Nodokļu likmes veidotas tiem ieņēmumiem, kādi bija brīdī, kad gatavojām vēstuli, – tātad, lai izveidotu budžetu, kas 2011.gadā iekļaujas Māstrihtas kritērijos.

S.Bajāre: Programma paredz rīcības plāna izstrādi, un tajā savukārt būs konkrēti pasākumi, kādā veidā iesaistītās institūcijas tos realizē. Nodokļu politikas jautājumi ir mūsu interešu sfērā. Mēs regulāri vismaz reizi ceturksnī atgriezīsimies pie šīs konkrētās programmas trim gadiem.

D.Tauriņš: Viens no mūsu galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir nodokļu sloga pārdale no uzņēmējdarbības uz patēriņu. Kas attiecas uz PVN iespējamo paaugstināšanu, vēstulē rakstīts, ka tādi soļi varētu tikt sperti gadījumā, ja pašreizējais likmes paaugstinājums nenodrošinās paredzēto rezultātu – ieņēmumus. Mūsu koncepcija neliedz turpmāk pārskatīt un domāt par IIN samazināšanu. Tas tiks skatīts kontekstā ar rezultātiem, ko sasniegsim šajā un nākamajos gados.

Jautājums: Kāpēc nodomu vēstulē SVF nav minēta iespēja iegūt naudu, privatizējot valsts uzņēmumus?

A.Slakteris: Tas tika pārrunāts un apzināti nav ielikts dokumentā. Mēs ar premjeru pārrunājām, vai izvērtēt arī kāda uzņēmuma pārdošanu. Pasaules ekonomika ir lejupslīdes procesā, un ielikt dokumentā apņemšanos, ka kaut ko pārdosim, tā iegūstot naudu, būtu nepareiza taktika. Ja pavērsies laba iespēja par izdevīgu cenu pārdot “Lattelekom” un LMT daļas, tas noteikti var būt finanšu avots, kas uzlabos mūsu programmas rādītājus.

S.Bajāre: Programma ir orientēta uz pasākumiem, kas dod ilgtermiņa ieguvumus, šajā gadījumā, pārdodot uzņēmumu, var gūt papildu ieņēmumus, bet tie ir vienreizēji. Ja uzņēmums paliek valsts pārziņā, varam plānot dividenžu ienākumus ilgākā laikā, un, skatoties trīs līdz piecu gadu griezumā, tas dod lielākus ieņēmumus nekā vienreizējā pārdošana.

Par donoru naudas izlietošanu

A.Slakteris: Nu jau parādījusies ziņa, ka Valsts kasē nav naudas. Blēņas. Meli. Valsts kasē likvīdie līdzekļi ir 640 miljonu latu. Tas nozīmē, ka janvārī var finansēt visu. Ja kaut kur kaut kas aizkavējas, tad tie ir finansēšanas plāni, kas institūcijām ir žigli jāsakārto. Ja finansēšanas plāns tiek iesniegts, nauda tiek pārskaitīta. Naudas netrūktu, pat ja nebūtu Valūtas fonda aizdevuma pirmās summas (590 miljonu eiro), kas Valsts kasē ienāca pērnā gada beigās.

Ar summu, kas jau ienākusi, dzēsīsim valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes. Atbrīvosim latus iekšējā tirgū. Jo, kad pagājušā gada beigās Valsts kasei bija nepieciešama nauda, lai stabilizētu pārņemto banku, mēs aizņēmāmies iekšējā tirgū, un tas rada grūtības gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Nelielu iekšējā parāda daļu dzēsīsim janvārī, bet 197 miljonus – februārī, tādējādi atgriezīsim tirgū līdzekļus, kas būs pieejami bankām – kredītiem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Pirmajā ceturksnī pieejamā nauda no SVF aizdevuma ir tā, kas ir ienākusi gada beigās. Bet visi 7,5 miljardi programmā nozīmē, ka ir starptautiska vienošanās: šādi līdzekļi būs pieejami. Lēmums pašreiz ir tikai par 1,7 miljardiem eiro no SVF. Nākamā būs Eiropas Komisijas nauda, kas ir lielākā kreditētāja mūsu programmā ar 3,1 miljardu eiro. Eksperti strādā, galalēmums tiks pieņemts 20.janvārī ECOFIN sanāksmē.

Un pēc tam EK aizņemsies tirgū naudu. Komisija var aizņemties lētāk, salīdzinot ar jebkuru valsti, un par tiem pašiem procentiem Latvijai šī nauda būs pieejama, ātrākais, februāra beigās, ticamākais – martā. Bet nauda, kas jau ir, nešaubīgi atdzīvina ekonomiku tādā ziņā, ka parādās latu resursi, kurus mēs atdodam banku sektoram.

Tiek uzdoti jautājumi, vai programmai vajadzīga speciāla uzraudzība? Nauda tiks izlietota atbilstoši Valsts budžeta likumam. Pašreiz uzraugs ir Valsts kontrole. Iespējams, laika gaitā tiks radīta kāda cita uzraudzība. Latvijā ir noteikta kārtība jebkurai programmai, kas tiek finansēta, un jebkura analoģija ar deviņdesmito gadu sākumu un ar G-24 kredītiem ir pilnīgi nevietā.

K.Āboliņš: Valsts kasei tuvāko trīs gadu laikā jāfinansē plānotais budžeta deficīts gandrīz 1,91 miljarda latu apmērā: 2009.gadā tie ir 740 miljoni lati, 2010.gadā – 715 miljoni un 2011.gadā – 422 miljoni. Otra lielā sadaļa ir valsts parāda pārfinansēšana – 2009.gadā ir jāpārfinansē apmēram viens miljards latu. Tie ir resursi, kā ministrs jau minēja, ko Valsts kase pamatā aizņēmusies iepriekšējā gadā, tādējādi šos kredītresursus izņemot no tirgus. Veicot pārfinansēšanu, šie resursi tirgū atgriezīsies. Trešā sadaļa ir aizdevumu nodrošināšana, jo Valsts kase nodrošina aizdevumus pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām investīciju projektu realizācijai. Kopā tie ir apmēram 3,4 miljardi latu, tā ir liela summa, kas ir vajadzīga vai nu jau uzņemto saistību izpildei, vai budžeta deficīta finansēšanai.

Jautājums: Iekšlietu ministrija ir paziņojusi, ka plānoto 25% vietā saņem tikai 18–19% finansējumu un tāpēc nevar nokārtot savas saistības, un pārmetumus adresē Finanšu ministrijai?

A.Slakteris: Veidojot šo programmu, bija nopietni samazinājumi visiem sektoriem – gan 15% algām, gan 25% pakalpojumiem un precēm. Paralēli esam pārņēmuši pasaules pieredzi – veidot 10% rezervi, ja gadījumā nepildās budžeta prognozes vai ir kādas citas problēmas. Šo 10% rezervi kopā ar ekspertiem vērtēsim katru nedēļu, un, ja būs nepieciešams, otrdienas valdības sēdē skatīsimies, ko līdzēt. Vai arī – varbūt vēl jāsamazina izdevumi. Vērtēsim operatīvi. Pieņemu, ka iekšlietu sistēma ir tā, kur būs jāmeklē citi risinājumi.

Jautājums: Kā praktiski tiks nodrošināts atbalsts eksportam?

A.Slakteris: Valdībā jau ir apstiprināta uzņēmējdarbības konkurences veicināšanas programma, kura paredz atbalstu eksportējošiem vai arī importu aizvietojošiem uzņēmumiem. Šī programma piebremzējās tāpēc, ka pasaulē sākās finanšu krīze un bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tagad šādu iespēju esam atraduši caur Ziemeļinvestīciju banku, kredītresursi būs.

Jautājums: Kas noteiks, kam dot naudu, jo jau tiek runāts, ka caur Parex banku valsts nauda tiek piešķirta bankrotējušam uzņēmumam.

K.Āboliņš: Esmu Parex bankas padomes loceklis, šodien bija bankas padomes sēde. Varu teikt, ka šī informācija neatbilst patiesībai.

A.Slakteris: Situācija, ka kāds kreditē bankrotējušu uzņēmumu, nav iespējama. Un, ja gadījumā ir, tas nevar palikt bez sekām. Šobrīd tas tā nav.

K.Āboliņš: Ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi, ko darīt nedrīkst, tad tas būtu tiešs pārkāpums. Taču tāds kreditēšanas darījums, cik ir informēta padome, nav noticis.

Jautājums: Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus uzņēmējdarbības veicināšanai. Kad būs pirmie reālie instrumenti?

A.Slakteris: Vakar mēs tikāmies ar ekonomikas ministru, mums ir vairāki soļi, kā paātrināt Eiropas naudas apguvi un padarīt to uzņēmējiem ērtāku. Instrumenti tiks darbināti. Bet galvenie šajā programmā ir budžets, protams, arī investīcijas, ES nauda un banku sistēma, kas ir ekonomikas asinsrite, tāpēc ļoti svarīga sadaļa ir banku sistēmas stabilizēšana. Ne vienai vien bankai ir sindicētie kredīti, kuriem pretī būs nepieciešamas valdības garantijas. Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, bankas varēs vērtēt, vai tām ir nepieciešams atbalsts, vai tāds atbalsts ir pieņemams. Uzņēmējiem pašreiz visvairāk nepieciešams, lai bankas darbotos un kreditētu.

Par ES naudas ātrāku plūsmu un lietderību

A.Slakteris: Nākamajā piektdienā darba grupa skatīs programmu lietderību un tās pārvērtēs, jo svarīgi Eiropas fondu naudu novirzīt tur, kur tautsaimniecība tiek dzīvināta. Kad savulaik atsevišķas programmas tika veidotas, ekonomika bija laba, taču ar šodienas acīm tās vairs nešķiet tik aktuālas. Piemēram, veselīga darba kvalitāte ir svarīga, bet tagad vairāk jārūpējas, lai vispār būtu darbavietas. Avanss ES projektu īstenotājiem līdz šim bija iespējams 20% apmērā, strādājam pie versijas, lai varētu projektos avansēt maksimālo slieksni, ko EK pieļauj, tas ir, 30%. Uzņēmēji vēlas izmaiņas termiņos, jo naudas pieprasījums, ko uzņēmumi iesniedz, ir 40 dienas. Visticamāk, jau šomēnes piedāvāsim skatīšanai valdībā šo termiņu būtiski saīsināt.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: ES fondu administratīvie izdevumi sasniedzot 68 procentus. Kā jūs varat komentēt šādu situāciju?

A.Ūbelis: Jāskata administratīvo izdevumu definīcija, jo ir izdevumi, kas ES projektu īstenotājiem rodas, lai projektu sagatavotu, virzītu, atskaitītos, bet tie parasti iekļaujas robežās līdz 20%. Finanšu ministrija uzskata: šajā sadaļā nevajadzētu iekļaut neko lieku, palielinot finansējuma daļu, kas nonāks tieši ekonomikas atbalstam, infrastruktūras izbūvē vai cilvēku apmācībā. Valsts samazinās administratīvo slodzi, atvieglojot naudas pieprasījumu, naudas aprites ātrumu, mazinot atskaitīšanās slogu, pārejot uz retāku iesniegšanas skaitu. Vēl gan vērtēsim, vai noteikt kontrolē pieļaujamās kļūdas līmeni. Lai to izdarītu, jāanalizē, cik kļūdu ir bijis līdzšinējos projektos.

Jautājums: Kad tiks lemts par atbalstu mājsaimniecībām, kam ir problēmas ar hipotekāro kredītu atdošanu?

A.Slakteris: Tas ir nopietns jautājums. Pasaulē ir pieredze, kā rīkoties. Esmu konsultējies ar bankām, visi saprot, ka situācija turpinās pasliktināties. Problēmai ir divas puses. No vienas puses, nav pareizi ar lieliem nodokļu maksātāju līdzekļiem atbalstīt tos, kas varbūt vieglprātīgi ņēmuši lielus kredītus, nerēķinoties ar savu spēju tos atmaksāt. No otras puses, varbūt tie bija reāli aizņēmumi, kas paņemti nebūt ne izdevīgākajā brīdī. Mēs izmantosim starptautisko atbalstu un pieredzi, kā rīkoties. To nevar izdarīt ātri.

Paredzēts, ka līdz aprīļa beigām izstrādāsim plašu pārstrukturizēšanas programmu.

Finanšu atbalsts Latvijai 2009.–2011.gadā (miljonos eiro)

* ieskaitot 2008.gada 29.decembrī saņemtos 590 miljonus eiro

Finanšu atbalsta izlietojuma prognoze valsts budžeta vajadzībām
2009.–2011.gadam (miljonos latu)
Valsts budžeta finansēšanas nepieciešamība 2009.–2011.gadam

* Saistības, kas uzņemtas līdz 31.12.2008.

Valsts budžeta finansēšanas nepieciešamība 2009.–2011.gadam var tikt finansēta no:

1. Finanšu atbalsta programmas līdzekļiem;

2. No citiem pieejamiem resursu avotiem, piem.,

a) no citu starptautisko finanšu institūciju aizdevumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem,

b) un/vai iekšējā tirgus vērtspapīru emisijām.

Finanšu ministrijas dati

Lidija Dārziņa, “LV”