Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Linda Damane, Kristīne Zīle. Mantojuma tiesību problēmjautājumu aktualizācija

Aizvadītais gads mantojuma tiesībās bija zīmīgs ar diviem vērā ņemamiem procesiem. Proti, savu uzdevumu veiksmīgi realizējusi Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa Latvijas Republikas Civillikuma mantojuma tiesību daļas modernizācijas koncepcijas izstrādei, tādējādi pirmo reizi pēc Civillikuma atjaunošanas aktualizējot diskusiju par normatīvajā aktā ietverto normu izkristalizēšanu.

Savukārt Latvijas notariāts sasniedzis piecu gadu jubileju, kopš mantojuma lietas nodotas zvērinātu notāru kompetencē, rezultatīvi fiksējot salīdzinoši minimālu, bet vienlaikus pietiekamu laika sprīdi, lai konstatētu nepilnības, neskaidrības materiālās un procesuālās normās, līdzšinējā tiesu (arīdzan esošajā notāru) praksē; lai izraisītu viedokļu apmaiņu praktiķu un zinātnes pārstāvju vidē; lai viennozīmīgi atzītu – mantojuma tiesību problēmjautājumi ir svarīgi un prasa risinājumu.

• Ārija Meikališa. Apsūdzība kriminālprocesā 

Likums un tiesiskās kārtības nodrošināšana valstī aptver plašu realizējamo pasākumu kopumu. Šeit pieskaitāmi gan sociāli ekonomiski, politiska rakstura un preventīvi pasākumi, gan arī piespiedu līdzekļu piemērošana personām, kuras nevēlas ievērot likumu un citu tiesību aktu prasības.

Nozīmīga vieta konkrēto pasākumu vidū ir darbam un pasākumiem, kas tiek veikti noziedzības apkarošanā. Tas ir likumsakarīgi, jo noziedzīgie nodarījumi – kriminālpārkāpumi un noziegumi – nodara kaitējumu gan valstij, gan sabiedrībai, gan atsevišķām personām, skarot to likumiskās intereses.

Nav noslēpums, kāda ir statistika par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī, kādi noziedzīgi nodarījumi un cik tiek izdarīti, kādu kaitējumu tie rada. Tā gan ir redzamā noziedzības daļa, aiz kuras tikai varam nojaust tās patiesos apmērus.

• Ērika Lazareva. Nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanas problemātika 

Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28.pantā noteikts, ka kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publicēšana aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim šai personai jāatlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.

Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 10.pantā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesniegumu saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.

“Jurista Vārda” redakcija