Ministru kabineta komitejas sēdē: 2009.gada 12.janvārī

EM: Par grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

12.janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu valstī.

Sākotnēji vienotas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas izveidi Ministru kabinets jau atbalstīja 2006.gada 4.janvārī, akceptējot Koncepciju par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi.

Šobrīd Latvijā ir izveidota divpakāpju regulēšanas sistēma, atdalot valsts līmenī regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares no pašvaldību līmenī regulējamām nozarēm. Likumprojekts paredz, ka sabiedriskos pakalpojumus regulēs tikai valsts līmenī vienota regulēšanas iestāde (Regulators), kas būs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Lai nodrošinātu institūcijas saikni ar pakalpojumu lietotājiem un reģionālā līmenī strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem, tiks izveidotas reģionālas struktūrvienības uz pašreizējo pašvaldību regulatoru bāzes, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu. Šāds modelis nodrošinās vienotu pieeju pakalpojumu sniedzējiem ar reģionālu raksturu, centralizētu un vienveidīgu ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu jautājumu izskatīšanu un vienotu valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Vienoto sabiedrisko pakalpojumu modeli plānots ieviest no 2010.gada. Pirms tam SPRK jāizveido konsultatīva institūcija pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai.

Koncepcijā noteiktais process jau šobrīd ir uzsākts uz brīvprātīgas vienošanās pamata, kad pašvaldības noslēdz līgumu ar SPRK par attiecīgās pašvaldības funkciju deleģēšanu SPRK. Piemēram, saskaņā ar 2007.gada 20.novembrī noslēgto Deleģēšanas līgumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, SPRK regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pašvaldību regulējamās nozarēs.

EM: Par pasākumu plānu administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā

Ministru kabineta komitejā 12.janvārī konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Pasākumu plāns administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu.

Dokumenta izstrādes mērķis ir administratīvā sloga mazināšana pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī publiskās pārvaldes vienkāršošana. Šim nolūkam, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas un atbildīgo nozaru ministriju kopīgi veikto tiesību aktu atbilstības izvērtēšanu Pakalpojumu direktīvas prasībām iepriekš identificētajās 78 pakalpojumu jomās un izteiktajiem izvērtējuma secinājumiem, sagatavots priekšlikumu saraksts nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos.

Lai gan Pakalpojumu direktīva pamatā orientēta uz to, lai atvieglotu un Eiropas Savienības dalībvalstu starpā saskaņotu nacionālo regulējumu, kas skar uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem (eksportu) orientētus komersantus, šis direktīvas ieviešanas pasākums tika plānots un īstenots, lai no Pakalpojumu direktīvas ieviešanas labumu gūtu arī pašmāju komersanti, kas darbojas vienīgi vietējā tirgū.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai pasākumu plāns paredz grozīt tiesību aktus saistībā ar administratīvo procedūru vienkāršošanu dažāda veida atļauju (licences, sertifikāti, reģistrācijas apliecības u.c.) saņemšanai, kā arī iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, ievērojot labas pārvaldības principu (kopumā 27 pasākumi normatīvo aktu sakārtošanai). Pie būtiskākajiem priekšlikumiem administratīvo procedūru vienkāršošanai pieskaitāmi tādi pasākumi kā:

• atļauju atcelšana atsevišķās pakalpojumu nozarēs;

• beztermiņa atļauju ieviešana spēkā esošo terminēto atļauju vietā;

• prasību pēc atļaujas aizstāšana ar reģistrācijas prasību;

• personu resertifikācijas procedūru atvieglošana.

Papildus pasākumu plāns paredz grozīt normatīvos aktus saistībā ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp publiskās pārvaldes institūcijām un komersantu (42 pasākumi).

Pasākumu plāna īstenošanai noteikti uzdevumi, to izpildes termiņi līdz 2009.gada beigām un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas.

Pasākumu plāns izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas (2006/123/EK) “Par pakalpojumiem iekšējā tirgū” ieviešanas pasākumu ietvaros un paredz spēkā esošās normatīvās bāzes pielāgošanu direktīvas darbības jomā ietvertajiem pakalpojumu sektoriem un darbībām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajam labumam

Būtu jāvienkāršo nekustamā īpašuma valsts vai sabiedriskajām vajadzībām atsavināšana, šo procesu padarot ātrāku un pārskatāmāku.

Konkrēti priekšlikumi, kā to izdarīt, iekļauti Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskajām vajadzībām procesa efektivizēšanu”, kas 12.janvārī izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

Informatīvajā ziņojumā sniegti priekšlikumi, kā sākt ar būvniecību saistītu projektu realizāciju, līdzšinējiem īpašniekiem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas laikus saņemt taisnīgu atlīdzību iepriekš noteiktā, efektīvā un pārskatāmā kārtībā. Izvērtēta arī līdzšinējā prakse.

Lai efektivizētu nekustamā īpašuma valsts vai sabiedriskajam labumam atsavināšanu, tiek piedāvāts izdarīt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, Atsavināšanas likumā, likumā “Par autoceļiem”, Zemes ierīcības likumā un citos normatīvajos aktos. Tāpat jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par nekustamā īpašuma un kompensējamo zaudējumu novērtēšanu un īpašuma nomas maksas noteikšanu saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Tiesības nekustamajā īpašumā veikt attiecīgas darbības ir obligāts priekšnoteikums daudzu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai. Šobrīd ilgais nekustamā īpašuma atsavināšanas process negatīvi ietekmē projektu īstenošanas termiņu, dažkārt pat apdraudot to īstenošanu. Problēmas cēlonis meklējams jomu regulējošajos normatīvajos aktos, kuri neparedz labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, nereglamentē skaidru un caurskatāmu nekustamā īpašuma vērtības un kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem noteikšanas kārtību, kā arī nedefinē citus svarīgus nosacījumus, kas veicinātu atsavināšanas procesa efektivitāti un sabalansētību ar privātpersonas interesēm.

Īstenojot minētos priekšlikumus, tiks ieviestas jaunas normas, kas sastopamas arī citu valstu, piemēram, Lietuvas, Igaunijas un Somijas, praksē. Priekšlikumu sistemātiskai ietveršanai normatīvajos aktos tiks izveidota darba grupa ar Tieslietu, Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem un citiem nozares ekspertiem. Informatīvais ziņojums vēl izskatāms valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa