Ministru prezidents Andris Šķēle:

Mūsu svarīgākie partneri — Lietuva un Igaunija

Turpinājums no 1.lpp.

Arī Zaķa kungs, Universitātes rektors, sarunā izteica gatavību kādu daļu no studiju programmām pārņemt no nu jau likvidējamās Latvijas Aviācijas universitātes. Tā ka šis ir tiešām jautājums, kurš jāvērtē vairāk, un jāpiedāvā skaidri risinājumi šīs nozares, šīs augstākās izglītības sistēmas lietpratējiem. Valdības uzdevums bija sekmēt, palīdzēt pieņemt tos vajadzīgos lēmumus un nodrošināt to izpildi. Bet jābalstās jau ir tālāk uz ekspertu un lietpratēju atzinumiem.

— Jūs šonedēļ tikāties arī ar Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem, un viņi jums uzdeva jautājumus. Jūs gan sūkstījāties, ka arī labprāt sev interesējošos jautājumus pie viņiem apspriestu, bet, kā es zinu, to varēs izdarīt arī nākamajās tikšanās reizēs. Un man daži no šiem jautājumiem šķita tīri interesanti, viens no tiem ir, ka valdība gada laikā iecerējusi samazināt bezdarbu līdz 8 procentiem. Šobrīd dati liecina, ka Latvijā ir 10 procenti bezdarbnieku no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vai, jūsuprāt, 2000. gadā bezdarbs palielināsies, ņemot vērā, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā "Par valsts pensijām"? Un kādi konkrēti pasākumi tiks veikti, lai samazinātu bezdarba līmeni valstī?

A.Šķēle: — Man tiešām bija tikšanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem, es plānoju, un tādu vienošanos mēs panācām, ka samērā regulāri tiksimies katru mēnesi. Un es uzskatu to par ļoti svarīgu, lai šiem cilvēkiem, pie kuriem griežas daudzi tūkstoši strādājošo arodbiedrību biedru, būtu nepastarpināta informācija no valdības vadītāja. Kas attiecas uz valdības centieniem bezdarba apkarošanā, esmu pārliecināts, ka valdības rīcība, kas vērsta, lai šobrīd iekustinātu tautsaimniecību, lai tautsaimniecība atgūtos no tās stagnācijas un reālās lejupslīdes, ko mēs redzējām pagājušā gada beigās un nepārprotami šī gada pirmajā pusgadā, tiktu pārtraukta un mēs sekmētu ar rosīgu, strādājošu tautsaimniecību jaunas darbavietas. Mēs arī skatām speciālas programmas, kurām tiek piesaistīti arī starptautiski līdzekļi, kas vērsti uz pietiekami ilgu termiņu, radot jaunas darbavietas. Tādas ļoti svarīgas un tuvākajā laikā valdībā apspriežamas programmas kā nacionālais attīstības plāns ietvaros ir paredzēts tērēt lielas starptautiskas palīdzības naudas, uzstādot konkrētus mērķus arī bezdarba apkarošanai. Jāsaka, ka bezdarbs pēdējā mēneša laikā ir krities par 0,1 procentu un šodien, oficiālās statistikas rezultātos jau ir zemāks nekā 10 procenti. Mēs bijām sasnieguši — sliktā nozīmē — jau nepiedienīgi augstu ciparu, mēs bijām pāri 10,1 procentam. Šobrīd, pēdējā mēneša laikā, vērtējot arī šīs, kaut niecīgās, tomēr pirmās pozitīvās tendences, mēs esam jau zem 10 procentu robežas.

— Kā, pēc jūsu aplēsēm, varētu iznākt — vai tos grozījumus, par kuriem tiek spriests Pensiju likumā, nogādāt līdz tautas nobalsošanai vai ne? Vai tie grozījumi kaut kādā veidā varētu ietekmēt bezdarba līmeņa mainīšanos?

A.Šķēle: — Tas būs atkarīgs no valdības kopējā darba. Ja valdība būs izdarījusi daudzus svarīgus un noteiktus soļus attiecībā uz tautsaimniecības iekustināšanu, esmu pārliecināts, ka mēs gada laikā arī šo skaitli — tātad tiekšanos uz 8 procentiem — būsim sasnieguši.

— Varbūt tagad nedaudz attālināsimies no notikumiem šīs nedēļas laikā, kas ir un būs aktuāli joprojām. Bet tagad gadadiena notikumiem 1991. gadā, tas ir 23. augusts, tas ir 19. augusts, 21. augusts. Vai jūs kaut kādā vīzē plānojat pieminēt šos pasākumus un, ja jā, tad kā?

A.Šķēle: — Ir 23. augusta "Baltijas ceļa" sakarā izveidota speciāla darba grupa šo pasākumu koordinēšanai, un es plānoju nākamnedēļ arī piedalīties šādā pasākumā, teikt savas pārdomas par šo desmit gadu periodu, kas pagājis kopš "Baltijas ceļa", un pieskarties nedaudz arī redzējumam tālāk nākotnē Baltijas valstīs.

— Kā jūs saredzat Baltijas valstu vienotību, kā tā ir mainījusies kopš tā laika, kad visi stāvēja vienā rindā no Lietuvas līdz Igaunijai?

A.Šķēle: — Jāsaka, ka uz pozitīvo pusi visnotaļ. Ja mēs 1991. gadā nevarējām statistikā atrast, ka uz tuvākajām kaimiņvalstīm kaut ko eksportējam, teiksim, tie bija kaut kādi nulle komats daži procenti — mūsu eksports uz Lietuvu vai Igauniju, viss faktiski notika caur Maskavu kaut kādas "interesantas", specifiskas, padomiskas pārdales sistēmas ietvaros, tad šobrīd Baltijas koptirgus ietvaros Igaunija un Lietuva ir vieni no mūsu vissvarīgākajiem — tiešām un kopumā — partneriem. Lietuvas daļa mūsu eksportā, tātad noieta preču tirgū, ir jau gandrīz 8 procenti, Igaunija — tuvu 5 procentiem. Tas nozīmē, ka šīs divas mazās, tāpat kā Latvija — mazas iedzīvotāju un teritoriālā ziņā, valstiņas ir kļuvušas kopumā par ļoti nozīmīgu mūsu tirdzniecības partneri, jo vairāk nekā 10 procenti mūsu eksporta preču tiek pārdots tieši šajās divās valstīs. Lietuva nozīmības ziņā jūnija mēneša statistikā ir redzama priekšā Krievijai. Krievijai vairs bija jūnijā tikai 7,2 procenti mūsu preču eksporta tirgū. Ja man prasītu šobrīd, kas ir mūsu tuvākais un svarīgākais partneris, es atbildētu, ka Lietuva un Igaunija.

— Vai tas ir labi vai ir slikti?

A.Šķēle: — Es domāju, ka tas ir visnotaļ labi. Mēs esam reāli sekmējuši vienota Baltijas tirgus izveidi, un mums ir jāstrādā tālāk, lai mums nebūtu uz Baltijas robežām šīs savstarpējās robežas, muitas procedūras sarežģītās. Mums jāpāriet uz ārējo muitas robežu, mums jāsekmē brīva darbaspēka pārvietošanās starp Baltijas valstīm, mums visnotaļ, manā uztverē, ir jāturpina strādāt pie jau sen pieteiktās idejas, kuras aizstāvis es vienmēr esmu bijis, — par reālu Baltijas muitas ūniju.

— Varbūt ar šo arī beigsim. Paldies, ka atlicinājāt savu darba laiku.