Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā 2009.gada 13.janvārī:

Godājamais priekšsēdētāja kungs [Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Pēterings],

cienījamie deputāti,

dāmas un kungi!

Paldies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam par laipnajiem ievadvārdiem un ielūgumu uzrunāt Eiropas nāciju ievēlētos pārstāvjus. Esmu pagodināts par šo iespēju.

Man ir liels gandarījums uzrunāt Eiropas Parlamentu savā dzimtajā, latviešu, valodā. Jo īpaši tādēļ, ka latviešu valoda jau piecus gadus ir arī Eiropas Savienības oficiālā saziņas valoda.

Šodien jūs uzrunāju laikā, kad tuvojas noslēgumam pirmo Eiropas Parlamentā no Latvijas ievēlēto pārstāvju pilnvaru termiņš. Paldies, ka godam veicāt jums uzticēto pienākumu.

Dārgie klātesošie!

Šis – 2009.gads – Latvijai ir ļoti nozīmīgs gads. Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai un NATO. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gadā dalība šajās starptautiskajās organizācijās kļuva par Latvijas stratēģisko mērķi. Latvija skaidri pauda gribu piedalīties Eiropas un transatlantiskajās ekonomikas un drošības struktūrās.

Eiropas demokrātisko valstu saimes paplašināšanās divdesmit pirmā gadsimta pirmajā dekādē iezīmēja dinamiskākās pārmaiņas Eiropā kopš Eiropas Savienības izveidošanas. Šīs bija būtiskas pārmaiņas. Eiropas struktūrām pievienojās valstis, kuras ilgu laiku bija vardarbīgi no tām izolētas. Lai gan vēsturiski šajās valstīs bija iesakņojušās vērtības, kas ir liktas Eiropas Savienības pamatā.

Pagājušā gada 18.novembrī Latvija atzīmēja savas proklamēšanas 90.gadadienu. Šī gadadiena mūsu tautai ir ļoti nozīmīga. Tā vēlreiz apliecināja mūsu nelokāmo gribu dzīvot neatkarīgā, brīvā un demokrātiskā valstī.

Latvijas Republikas proklamēšanas aktā 1918.gadā tika pasludināts: “..visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai.” Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem. 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika bija uzticīga tās pamatvērtībām un principiem.

Latvija vienmēr ir jutusies piederīga Eiropai un tās vērtībām. Arī tad, kad Latvija un citas centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis ilgstoši bija saistītas ar valsti, kurā daudzas vērtības tika skatītas caur īpašu ideoloģisko prizmu.

Starp Austrumu bloka valstīm valdīja miers, taču tas bija cietuma pagalma miers, kas tika panākts ar tanku klātbūtni, represijām un draudiem. Totalitārisma ideoloģijas necilvēcību gan jums, deputāti, gan visai Eiropai pērn atgādināja latviešu režisora Edvīna Šnores filma “Padomju stāsts”.

Mums ir kopīga vēsture, bet dažādi ir bijuši mūsu likteņi. Mums jāatskatās pagātnē, lai labāk cits citu izprastu un kopā varētu raudzīties nākotnē. Tāpēc es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par pagājušā gada 22.septembrī pieņemto deklarāciju “Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Šī deklarācija visiem Eiropas iedzīvotājiem atgādina par traģiskajiem notikumiem Latvijas un visas Eiropas vēsturē.

Šodien gribētu ielūkoties arī daudz nesenākā vēsturē. Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Kāds šis laiks ir bijis Latvijai? Kādi ir mūsu valsts ieguvumi? Kādi ir mūsu valsts sasniegumi, un kādi uzdevumi mums vēl priekšā?

Pirmkārt, tiekšanās pēc dalības Eiropā veicināja demokrātijas nostiprināšanos mūsu sabiedrībā un sekmēja demokrātisko institūciju attīstību. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija apliecināja apņēmību savu nākotni balstīt uz Eiropas identitāti un mūsu kopīgajām vērtībām – brīvību, demokrātiju, atbildību, tiesiskumu un cilvēktiesībām, vienlīdzību un iecietību, labklājību.

Otrkārt, dalība Eiropas Savienībā būtiski uzlaboja investīciju klimatu Latvijā. “Eiropas nauda”, kā tautas valodā dēvējam Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Treškārt, mēs varam baudīt priekšrocības, ko sniedz brīva personu kustība. Ir tik ierasti un pašsaprotami brīvi ceļot Šengenas zonā. Ir tik dabiski mācīties, strādāt un iegūt pieredzi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ceturtkārt, brīva preču un pakalpojumu kustība ir pavērusi jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Katrs uzņēmējs un patērētājs var darboties brīvā vidē bez robežām un muitām. Mums, valstij ar nelielu iekšējo tirgu, tas ir īpaši nozīmīgi.

Piektkārt – un tas ir pats būtiskākais – Latvijas balsi sadzird Eiropā un Eiropas balsi sadzird pasaulē. Mēs varam būt lepni, ka mūsu rīcībā ir šāds unikāls sadarbības mehānisms. Tas ļauj mums visiem kopā meklēt aktīvus risinājumus globāla mēroga izaicinājumiem: klimata un demogrāfiskajām pārmaiņām, enerģētiskās drošības stiprināšanai, migrācijas problēmām, kā arī finanšu krīzes gadījumā visas pasaules mēroga satricinājumiem. Latvijas rīcībā tagad ir jauni politiskie un ekonomiskie instrumenti, bet arī ievērojami ir palielinājusies valsts atbildība par Eiropas nākotni kopumā. Tā ir atbildība visu Eiropas iedzīvotāju priekšā.

Atskatoties uz panākumiem, jābūt arī kritiskiem un jāatzīst pieļautās kļūdas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valdība bija atslābusi labi padarīta darba sajūtā. Mērķis bija sasniegts. Mēs neapzinājāmies, ka esam visu procesu sākumā un nevis beigās. Eiropas Savienība sniedz plašas iespējas, bet tās jāizmanto katrai valstij un katrai sabiedrībai pašai.

Mēs Latvijā neesam izmantojuši visas iespējas. Ne vienmēr esam gudri īstenojuši kohēzijas politiku un izmantojuši sniegtās finansiālās iespējas. Mūsu valsts iestādēm nācās mācīties dzīvot Eiropas Savienībā. Mēs neesam bijuši gana mērķtiecīgi, lai ieviestu eiro – tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko esam pieļāvuši eirointegrācijas procesā. Un šobrīd, finanšu krīzes apstākļos, tas ir īpaši skaudri redzams.

Taču pat visrūdītākajam eiroskeptiķim ir jāatzīst, ka Latvijas dalībai Eiropas Savienībā ir pozitīva bilance. Vai kāds Latvijā vēlētos atgriezties Eiropā, kur starp valstīm ir muitas barjeras? Nē! Vai kāds vēlētos stāvēt rindā pie robežas, lai nokļūtu kaimiņvalstī? Nē! Vai ir kāds, kas vēlētos atgriezties pie ierobežojumiem darbaspēka kustībai, izglītībai un pieredzes gūšanai? Noteikti nē! Pie labām lietām ātri pierod pat eiroskeptiķi, kļūstot vienkārši par skeptiķiem.

Dāmas un kungi!

Pēdējo mēnešu situācijas saasināšanās pasaules finanšu sistēmā un ekonomikā ir neatgriezeniski mainījusi valstu valdību lomu un nozīmi ekonomiskajos procesos. Līdz šim finanšu tirgi varēja attīstīties ļoti brīvi. Mēs bijām pārliecināti, ka tirgus likumi būs pietiekami efektīvi tautsaimniecības attīstības veicinātāji. Mēs ticējām, ka tirgus pats lietas noliks savās vietās.

Tā arī notiek. Tirgus pats sevi regulē. Taču šīs globālās krīzes apstākļos redzam, ka no tā būtiski cieš mūsu finanšu sistēmas un mūsu ekonomika. Un pats svarīgākais – no tā cieš iedzīvotāji, konkrēti cilvēki.

Notikumu attīstība pagājušā gada nogalē ir pierādījusi – ir nepieciešama aktīvāka valstu valdību līdzdalība ekonomiskajos procesos. Līdzšinējā pieeja – snauduļojot pie ekonomiskās vadības stūres – ir bijusi bezatbildīga. Diemžēl esam pamodušies par vēlu. Tik vēlu, lai vēl paspētu ieraudzīt priekšā esošo šķērsli – finanšu muklāju –, taču vairs nepaspētu no tā izvairīties.

Šajā situācijā ir nepieciešama kompleksa pieeja – valsts, Eiropas un pasaules līmenī. Pasaules līmenī nepieciešama koordinēta rīcība ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā. To būs iespējams īstenot, tikai veidojot jaunu finanšu sistēmas arhitektūru un mehānismus. Būs nepieciešama stingra sistēmas pārraudzība, vienlaikus neierobežojot iniciatīvu un tirgus procesus. Tieši šā līdzsvara atrašana būs grūtākais izaicinājums.

Eiropas līmenī mums ir būtiska priekšrocība – savas aktivitātes īstenot saskaņoti, panākt vienotāku un ilgtspējīgāku risinājumu. Esam gandarīti par Eiropas Komisijas paveikto ekonomikas atveseļošanas rīcības plāna izstrādē. Tas ir būtisks solis ārā no muklāja, kurā esam nonākuši šobrīd.

Ilgāk pakavēšos pie valsts līmeņa risinājumiem. Globālā finanšu krīze ir skārusi arī Latviju. Ir izskanējis vērtējums, ka Latvija šobrīd piedzīvo vienu no dramatiskākajām finanšu sistēmas glābšanas operācijām modernās Eiropas vēsturē. Šobrīd Latvija strādā pie ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, lai ātri un efektīvi stabilizētu finanšu un ekonomisko situāciju. Grūts uzdevums, bet krīzi mums izdosies pārvarēt, tikai redzot drošu izeju no tās. Nejaucot īstermiņa risinājumus ar ilgtermiņa ekonomiskās attīstības redzējumu.

Pagājušā gada nogalē sešas Latvijas parlamentā pārstāvētās pozīcijas un opozīcijas partijas vienojās par kopīgu nostāju atbalstīt Latvijas valdības izstrādāto ekonomiskās stabilizācijas plānu. Šī vienošanās paredz pievērst īpašu uzmanību Latvijai piešķirtā aizdevuma izlietošanas uzraudzībai. Plāns nosaka Latvijas tautsaimniecības vidējā termiņa prioritātes: eksporta atbalstu, brīvas un taisnīgas konkurences veicināšanu, maksājumu bilances tekošā konta deficīta būtisku samazināšanu un eiro ieviešanu 2012.gadā. Latvijas pievienošanās eirozonai ir kļuvusi par vienu no valsts nozīmīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem.

Būtiski, ka Latvija šajā situācijā nav atstāta viena. Šo sarežģīto laiku mums palīdz pārvarēt ne tikai starptautiskās finanšu organizācijas, bet arī Eiropas Savienības institūcijas un Eiropas valstis. Latvija ir pateicīga par šo solidaritātes izpausmi.

Dāmas un kungi!

Katra paplašināšanās ir pievienojusi Eiropas Savienībai ne tikai jaunas valstis, bet arī ierakstījusi jaunus akcentus tās dienaskārtībā, tajā skaitā ārpolitikā. Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai notika laikā, kad tika definēta Eiropas kaimiņattiecību politika, tās mērķi, principi un īstenošanas instrumenti.

Kopš tā laika ir īpaši pieaugusi Eiropas Savienības ārpolitiskā aktivitāte Austrumu kaimiņu virzienā. Tas ir noticis, pateicoties jauno dalībvalstu ieinteresētībai un pieredzei. Latvija kaimiņattiecību politiku vienmēr ir redzējusi plašākā dimensijā. Arī turpmāk Latvija spēlēs aktīvu lomu šīs politikas definēšanā un īstenošanā.

Šī politika nav tikai Eiropas Savienības attiecības ar konkrētām valstīm, ar kurām tai ir kopīga sauszemes vai jūras robeža. Šīs politikas kontekstā ir jārunā par Eiropas Savienības vietu un lomu pasaulē.

Latvija kopā ar vairākām līdzīgi domājošām valstīm ir aktīvi veicinājusi ciešāku Eiropas Savienības iesaisti Austrumu kaimiņu reģionā. Ir radusies jauna politikas iniciatīva – Austrumu partnerība, kuras uzdevums ir pārveidot kopīgo Eiropas kaimiņattiecību politiku un piemērot to šī reģiona specifikai, padarot šo procesu aktīvāku, drosmīgāku un ambiciozāku.

Latvija ir gandarīta par Eiropas Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem. Austrumu partnerībai praktiskajā darbībā ir jāstiprina politiskās un ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un reģiona valstīm, kā arī jāstiprina reģiona valstu savstarpējā sadarbība. Attīstot Austrumu partnerību, jāievēro diferenciācijas princips – individuāls vērtējums un attieksme pret katru no partneriem.

Katra no šīm valstīm iet savu attīstības ceļu. Ir valstis, kas vēlas redzēt sevi Eiropas Savienībā. Ir valstis, kas sev izvirzījušas citus mērķus. Mūsu politika būs veiksmīga tikai tad, ja mēs spēsim sadarboties ar visām šī reģiona valstīm. Ar izpratni palīdzot tur, kur tas ir nepieciešams.

Pozitīvus signālus sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai saņēmu arī savās vizītēs Centrālāzijas valstīs pagājušā gada oktobrī, kad apmeklēju Kazahstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu.

Latvija ir un arī turpmāk būs aktīva Eiropas kaimiņattiecību politikas atbalstītāja un tās īstenotāja. Katrai Eiropas valstij ir sava vēsturiskā pieredze un savas iespējas strādāt mūsu kopējā projekta – Eiropas Savienības – labā. Latvijas īpašu pienesumu Austrumu dimensijā dod mūsu divpusējo attiecību savstarpējā uzticība, kas sakņojas kopīgā vēstures periodā, un no tās izrietošā ekspertīze.

Latvijas pienākums ir izmantot šo īpašo stāvokli. Nākamo desmit gadu laikā tas jau varētu būt zaudēts. Latvija austrumvalstu redzējumā būs tikai viena no Eiropas valstīm, nevis vārti uz Eiropu. Izmantojot šīs priekšrocības, Latvija uztur aktīvu politisko dialogu, lai kaimiņvalstīs veicinātu labāku izpratni par Eiropas Savienību, tās vērtībām, lai skaidrotu Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības mērķus.

Tas ir abpusējs ieguvums. Mēs gūstam iespēju uzklausīt kaimiņvalstu redzējumu arī par nākotnes attiecībām ar Eiropas Savienību. Esmu pārliecināts, ka Eiropas interesēs ir Austrumu partnerības inaugurācija jau Čehijas prezidentūras laikā.

Dāmas un kungi!

Čehijas prezidentūras pirmajās dienās jaunu aktualitāti ir ieguvis enerģētiskās drošības jautājums. Finanšu un ekonomikas krīzei piemīt sava veida cikliskums. Jautājumi, kas saistīti ar enerģētisko drošību un ilgtspējīgiem enerģijas avotiem, Eiropas un pasaules politiskajā darba kārtībā atrodas visu laiku. To aktualitāte nemitīgi pieaug.

Enerģētikas drošībai ir izteikta ārējā dimensija. Tas nozīmē, ka šo jautājumu mēs nevaram aplūkot atrauti no situācijas pasaulē. To apliecina arī pēdējie notikumi Ukrainā un konflikts Gruzijā.

Vēl nesenā pagātnē Eiropas Savienības dalībvalstis enerģētiku uzskatīja par nacionālā un nevis Eiropas Savienības līmenī risināmu jautājumu. Pēdējo gadu notikumi enerģētikas jomā – energoresursu piegāžu pārtraukumi, enerģijas resursu apjomu samazināšanās un cenu svārstības – veicinājuši vienotu Eiropas Savienības dalībvalstu izpratni par kopējas enerģētikas politikas nepieciešamību.

Enerģētikas un politikas krustpunktos galvenais ir nodrošināt regulāras, pietiekamas, ekonomiskas, ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas piegādes. Jāatzīst, ka Eiropas Savienības sekmes šajā jomā ir bijušas nevienmērīgas. Dažos jautājumos, kā, piemēram, videi draudzīgas enerģētiskās saimniecības attīstībā, Eiropas līmenī esam pieņēmuši ambiciozus uzdevumus, kas jāsāk izpildīt. Citos jautājumos – Eiropas līmeņa enerģijas avotu diversifikācijā un enerģijas tirgus apvienošanā – esam tikai pašā ceļa sākumā. 

Pēdējo dienu notikumi – Krievijas gāzes piegādes pārtraukums – ir atvēris acis nepieciešamībai pēc ātrāka risinājuma visas Eiropas līmenī. Mūsu visu atbildība ir šo kopējo izpratni izmantot patiesi integrēta un diversificēta Eiropas enerģijas tirgus izveidošanai.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu apņēmība zūd kopā ar šī pavasara sniegu. Enerģētikas drošības jautājumu iespējams sekmīgi risināt tikai aktīvā dialogā ar energoresursu tranzīta un piegādātājvalstīm. Eiropas Savienībai ir ārpolitikas instrumenti šī jautājuma risināšanai. Mūsu atbildība ir tos izmantot.

Vēl viens virziens, kurā nopietni jāstrādā, ir Baltijas enerģijas tirgus integrācija ar Skandināvijas un Centrāleiropas enerģētikas tirgiem. Baltijas reģiona integrācija ir nevienmērīga. Tirdzniecība un transports reģionā strauji attīstās. Savukārt enerģijas tirgus stagnē.

Eiropas Komisija šajā virzienā ir veikusi atzīstamu darbu. Iniciatīva nostiprināt enerģētikas drošību un solidaritāti iekļauj arī Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna izstrādi. Tas ļaus pakāpeniski integrēt Baltijas valstis vienotā Eiropas enerģētikas tirgū.

Augstu vērtēju Zviedrijas iesaisti stratēģiskajās diskusijās par Baltijas jūras reģionu. Zviedrijai būs iespēja to aktualizēt jau nākamajā pusgadā savas Eiropas prezidentūras laikā.

Esmu pārliecināts, ka stipru Eiropas Savienību veido stipri reģioni no Vidusjūras līdz Baltijas jūrai.

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienības sākotnējais mērķis – Eiropas iedzīvotāju drošība un labklājība – nav mainījies. Mainījusies ir vide, kurā tas mums ir jāsasniedz. Pasaules ekonomika ir daudz ciešāk saistīta, nekā tā bija pirms pusgadsimta. Vienlaikus pasaulē ir attīstījušies jauni, spēcīgi ekonomiskie spēlētāji.

Tikai ar konsekventu, tālredzīgu un, galvenais, kopēju Eiropas Savienības rīcību mēs varam cerēt nezaudēt šajā globālajā konkurences sacensībā. Tikai kopā mēs varam pildīt drošības un labklājības solījumus saviem pilsoņiem. Tikai tā varam sasniegt mērķi, kura dēļ mūsu valstu iedzīvotāji ir devušies pie vēlēšanu urnām, lai atbalstītu mūsu dalību Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlaments jau iepriekš ir pierādījis, ka tam piemīt plašs skatījums uz Eiropas Savienības nākotni. Īpaši tas attiecināms uz vienlīdzīgo un līdzsvaroto pieeju Savienības paplašināšanās politikai.

Eiropas dinamiskais izaugsmes process ir devis iespēju Eiropai konkurēt pasaulē. Šī izaugsme ir Eiropas potenciāls, kas jāizmanto, lai Savienība arī pēc vairākām desmitgadēm būtu līdzvērtīgs ekonomisks partneris strauji augošajām Āzijas un Latīņamerikas ekonomikām.

Tieši jūs, Eiropas nāciju demokrātiski ievēlētie pārstāvji, vistiešāk izjūtat atbildību par šo procesu. Nav iespējams arī pārvērtēt Eiropas Parlamenta nozīmi Eiropas projekta tuvināšanā iedzīvotājiem un demokrātiskās leģitimitātes palielināšanā. Turpmāk Eiropas Parlamenta loma vēl vairāk nostiprināsies.

Būtiski ir vienot mūsu daudzveidību un dažādību. Ir svarīgi turpināt darbu pie Eiropas Savienības pilnveidošanas. Tas ir darbs, kas visiem eiropiešiem jāveic kopā. Tā ir mūsu kopējā atbildība pret Eiropu. Ir ļoti svarīgi, lai nenotiktu Eiropas Savienības fragmentācija. Dalībvalstīm ir jāmeklē risinājumi un jāizvairās no Eiropas projekta dažādu ātrumu attīstības.

Apsveicama ir Eiropadomē pirms mēneša panāktā vienošanās par Lisabonas līguma turpmāko virzību. Lisabonas līgums ir juridisks priekšnosacījums Eiropas Savienības tālākai pilnvērtīgai funkcionēšanai, tās lomas nostiprināšanai starptautiskajā arēnā.

Tikai iedzīvinot Lisabonas līguma darbības principus, mēs varēsim visā pilnībā realizēt to pozitīvo potenciālu, ko sniedz jaunā, apvienotā Eiropa. Tas, cik Lisabonas līgums efektīvi darbosies praksē, ir atkarīgs no dalībvalstu un institūciju politiskās gribas un spējas būt vienotiem Eiropas mērķu sasniegšanā.

Dāmas un kungi!

Līdz 2004.gadam Latvijas mērķis bija dalība Eiropas Savienībā. Kopš tā laika Latvijas mērķus mēs veidojam kontekstā ar Eiropas mērķiem. Mēs vairs nevaram sevi uztvert atsevišķi no Eiropas. Latvijas mērķus varam definēt un sasniegt tikai tad, ja tie atbilst kopējai Eiropas vīzijai par nākotni. Eiropas mērķi ir sasniedzami, ja tie saskan ar katras dalībvalsts redzējumu.

Eiropas Savienība ir būvēta un tā jānostiprina, balstoties uz kopīgām vērtībām. Tikai publiska diskusija var izsijāt tās vērtības, kas mums visiem ir kopīgas. Tikai kopīgi varam vienoties par vērtībām, ko liksim blakus tām, kas jau liktas Eiropas Savienības pamatos. Eiropeisko vērtību definēšana un diskusiju rosināšana par tām ir visu politiķu uzdevums. Jo īpaši Eiropas līderu uzdevums.

Palūkosimies nākotnē! Kādu es redzu Eiropas Savienību un Latviju tālākā nākotnē? Teiksim, 2015.gadā?

Ekonomiskā pasaule pēckrīzes izaugsmē būs apvienojusies vairākos ekonomiskās varas centros. Viens no tiem būs Eiropas Savienība.

Eiropai būs griba un spēja būt vienotai, jo tikai vienotība dos iespēju īstenot mūsu uzdevumus. Pat vairāk – Eiropas Savienība joprojām būs atvērta uzņemt visus eiropiešus, kas atzīst tās vērtības. Šī vienotība dažādībā būs atslēga Eiropas lomas pieaugumam pasaulē. Eiropas Savienība būs paplašinājusies, bet nezaudēs spēju efektīvi rīkoties.

Eiropas Savienība būs spējīga parūpēties par savu drošību un arī par stabilitāti kaimiņos. Izglītība un kultūra būs tilts, kas savieno dažādo Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, un tas palīdzēs atgūt Eiropas vadošo lomu pasaulē zinātnes un kultūras jomā. Vairs nebūs veco un jauno, lielo un mazo Eiropas valstu. Eiropā valstis tiks vērtētas pēc to sasniegumiem, nevis ģeogrāfiskiem un ģeopolitiskiem kritērijiem.

Eiropa būs vienota – to nodrošinās spēcīgi reģioni, kas, vienlaikus aizstāvot savas intereses, cieši sadarbosies ar citiem, tādējādi veidojot labklājības un attīstības tīklu visā Eiropā. Katra valsts atbilstoši savām spējām un īpašajām zināšanām dos ieguldījumu attīstībā.

Kāda būs Latvijas loma Eiropas Savienībā 2015.gadā?

Tas būs laiks, kad Latvija būs izkļuvusi no krīzes. Latvijas galvaspilsēta Rīga būs viens no plaukstošiem Baltijas ekonomiskā reģiona centriem. Latvijas ekonomika būs sabalansētāka, konkurētspējīgāka un strukturāli pārveidota.

2015.gadā Latvijai pirmo reizi neatkarīgās valsts vēsturē tiks uzticēts risināt Eiropas un pasaules mēroga jautājumus kā Eiropas Savienības prezidējošajai valstij.

Mūsu pienesums Eiropai būs īpašas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Latvija un mūsu reģions veidos tiltu uz Austrumiem, tāpat kā Vidusjūras valstis savienos abus šīs jūras krastus. Mūsu redzējums par Eiropas atvērtību un integrācijas pieredze būs impulss Eiropas atvērtībai.

Dāmas un kungi!

2015.gads nav tālu – no tā mūs šķir tikai seši gadi. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” teica latviešu dzejnieks Rainis pirms gadsimta. Šie vārdi ir viedi arī šodien. Esmu pārliecināts, ka Eiropa būtiski mainīsies – kļūs spēcīgāka savā ekonomikā, labklājībā, savstarpējā sadarbībā, tā nostiprinās savu vērtību sistēmu. Eiropietis būs lepns par to, ka dzīvo Eiropā un vienlaikus pieder savai nācijai.

Vienotība dažādībā, attīstība, vērtību saglabāšana un katra pilsoņa atbildība par savu valsti un par Eiropas saimi kopumā – tā ir Eiropas nākotne.

Dārgie klātesošie!

Eiropas attīstība un uzplaukums ir mūsu veiksmes mēraukla. Mūsu darba novērtējums. Mūsu atbildība.

Aicinu jūs, Eiropas Parlamenta deputāti, veicināt eiropiešu izpratni par mūsu kopējiem mērķiem un to, kā tie ietekmēs katra eiropieša dzīvi savās mājās. Eiropas pilsoņu atbalsts Eiropas idejai ir vislielākais garants Eiropas nākotnei.

Paldies jums, Eiropas Parlamenta deputāti, par darbu šā sasaukuma laikā!

Novēlu jums sekmes turpmākajā darbā, kā arī gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās!