Zemkopības ministrija: Par budžeta līdzekļiem lauksaimniekiem

“Lauksaimniecība, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm, 2009.gada budžeta samazināšanas kontekstā cietusi ievērojami mazāk. Jā, valsts subsīdiju apjoms ir samazināts, bet tas nekādā veidā neskar citus, tajā skaitā no Eiropas Savienības fondiem lauksaimniekiem pieejamos maksājumus, kas ir saglabāti iepriekšējā gada līmenī vai pat paaugstināti,” stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Lauksaimniekiem 2009.gadā samazināts atbalsts tikai no Latvijas valsts budžeta, kas visā atbalsta sistēmā ir proporcionāli vismazākais, tādēļ kopējais atbalsta samazinājums ir neliels. Kopumā Eiropas Savienības un nacionālais atbalsts lauksaimniecības attīstībai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009.gadā būs par 2,39% mazāks nekā pērn, jo valsts subsīdijas 2009.gadā lauksaimniekiem būs 17,6 miljoni latu, kas ir par 14 miljoniem latu mazāk nekā 2008.gadā.

Savukārt, piemēram, tiešmaksājumi šogad būs pieejami par 11 miljoniem latu vairāk nekā pērn, bet maksājumi mazāk labvēlīgajiem apvidiem (MLA) 2009.gadā saglabāti tādā pašā apmērā kā pagājušajā gadā – 30 miljoni latu. Tāpat samazinājums neskar speciālos atbalstus atsevišķām nozarēm, kas saglabāsies tādā pašā līmenī, kādi tie bija iepriekš. Piemēram, biškopībai, kā arī saistībām, kas uzņemtas agrovides ietvaros.

Saglabāsies arī investīciju iespējas no Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības rīcības programmas 2007.–2013.gadam tādā pašā apjomā, kāds tika plānots. Iespējas veikt investīcijas būs pat lielākas, jo tiek sagatavoti un atvērti arvien jauni atbalsta pasākumi. Papildus tam Zemkopības ministrija pārskata Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības rīcības programmas pasākumu ieviešanas laika grafiku, nodrošinot lielāku finansējumu tieši tiem pasākumiem, kas vistiešāk saistīti ar investīcijām lauku saimniecībā vai uzņēmumā. Iespējas saņemt kredītus un veikt investīcijas nodrošinās Latvijas saņemtie kredīti ekonomikas stimulēšanai. Tomēr, veicot investīcijas, katram daudz vairāk būs jāpārdomā, kā tas ietekmēs saimniecības darbību. Turklāt vairāk būs jāorientējas nevis uz ražošanas apjoma palielināšanu, bet gan uz produkcijas pašizmaksas samazināšanu.

“Būtisks samazinājums 2009.gada budžetā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir veikts tikai vienā no lauksaimniekiem pieejamajiem atbalsta veidiem (subsīdijās). Savukārt ES atbalsts lauksaimniekiem, kas ir daudz lielāks nekā subsīdijas un ir ļoti nozīmīgs, ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī vai pat paaugstināts,” uzsver M.Roze.

2008.gadā Latvijas lauksaimnieki dažādos atbalsta maksājumos saņēma 300 miljonus latu.