Projekts: Pasta likums

 

Saeimas dok.nr.3561; likumprojekts nr.1064/Lp9

Satiksmes ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdē akceptēts (prot. Nr.94, 24.§) un 30.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) adresāts – fiziskā vai juridiskā persona, kura ir norādīta pasta sūtījuma adresē;

2) apdrošināts pasta sūtījums – reģistrēts pasta sūtījums, kura saturs ir apdrošināts par deklarētu vērtību pret zudumu, nolaupīšanu vai sabojāšanu un par kuru sūtītājam izsniedz kvīti;

3) bandrole – adresēts pasta sūtījums, kurā pārsūta dažādu veidu iespieddarbus;

4) iekšzemes pasta sūtījums – pasta sūtījums, kas tiek pārsūtīts Latvijas Republikas robežās;

5) ierakstīts pasta sūtījums – reģistrēts pasta sūtījums, par kuru sūtītājam izsniedz kvīti, kas apstiprina, ka pasta sūtījums ir nodots pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, un kuru adresātam izsniedz pret parakstu;

6) iespieddarbi – grāmatas, preses izdevumi, periodiskie izdevumi, katalogi, prospekti, paziņojumi, gravīras, zīmējumi, fotogrāfijas, ģeogrāfijas kartes, piegrieztnes, dažādos mehāniskās iespiešanas veidos izpildīti novilkumi un reprodukcijas;

7) lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kas adresāta vai sūtītāja statusā izmanto pasta pakalpojumus;

8) M maisi – speciālie maisi, kuros viens sūtītājs pārsūta iespieddarbus un kas adresēti tikai vienam adresātam. “M” maisos kopā ar iespieddarbiem var pārsūtīt arī priekšmetus (disketes un diskus, kasetes un videokasetes, preču paraugus, ko nosūta ražotāji vai izplatītāji, kā arī citus priekšmetus vai informatīvus materiālus, kas nav muitojami un nav paredzēti tālākai pārdošanai), kas piestiprināti vai citādi saistīti ar iespieddarbiem;

9) marķēšanas mašīna – iekārta, kuru izmanto, lai uz pasta sūtījuma mehāniski uzspiestu pasta pakalpojumu apmaksu apliecinošas speciālas zīmes (nospiedumus);

10) marķēšanas mašīnas klišeja – nospiedums, kurā norāda valsts nosaukumu – Latvija, maksu par pārsūtīšanu, pasta pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu, sūtījuma pieņemšanas datumu (kalendāra zīmogu), marķēšanas mašīnas lietotāja pilnu nosaukumu un pasta adresi;

11) pārrobežu pasta sūtījums – pasta sūtījums, kuru saņem no citas valsts vai nosūta adresātam uz citu valsti, vai pārsūta tranzītā caur Latvijas Republikas teritoriju;

12) pārvadāšana – pasta sūtījumu pārvadāšana no pasta piekļuves punktiem līdz šķirošanas vietai, no šķirošanas vietas līdz pasta piekļuves punktiem un no pasta piekļuves punktiem līdz adresātam;

13) Pasaules Pasta savienība – starptautiska organizācija, kuras uzdevums ir veicināt efektīvu un pieejamu pasta pakalpojumu kvalitatīvu un stabilu attīstību, lai atvieglotu saziņu starp iedzīvotājiem pasaulē;

14) pasta komersants – komersants, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējies kā pasta pakalpojumu sniedzējs;

15) pasta paka – pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves, kultūras preces un pārtikas produktus, kurus nav aizliegts ievest sūtījuma izsniegšanas valstī un kurus atļauts izvest no Latvijas Republikas;

16) pasta pakalpojumi – komerciāla rakstura darbības, kas saistītas ar pasta sūtījumu pārsūtīšanu adresātam un ietver vienu vai vairākas šādas dar­bības – pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde;

17) pasta sūtījums – adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta komersantam tas jānogādā adresātam vai pasta sūtījumu piegādes punktā;

18) pasta sūtījumu piegādes punkts – ārpus ēkas vienkopus novietotas vairākas pastkastītes;

19) pasta tīkls – ražošanas, tehnoloģisko, transporta un citu resursu sistēma, ko izmanto, lai nodrošinātu pasta sūtījumu savākšanu no pasta tīkla piekļuves punktiem, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi adresātiem;

20) pasta tīkla piekļuves punkts – fizisks objekts (tai skaitā vēstuļu kastīte), kur lietotāji var nodot pasta sūtījumus pasta tīklā;

21) pastkarte – adresēts rakstveida paziņojums, kuru pārsūta bez ievietošanas aploksnē;

22) pastkastīte – pasta sūtījumu ievietošanai paredzēta lietotāja kastīte;

23) pastmarka – uzlīmējama noteikta nomināla pasta apmaksas zīme, kas apliecina samaksu par tradicionāliem pasta pakalpojumiem;

24) pēcmaksas pasta sūtījums – pasta sūtījums, kuru izsniedz saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, ko pasta komersants savukārt nosūta pēc sūtītāja norādītās adreses;

25) piegāde – pasta sūtījumu piegāde no pasta šķirošanas vietas līdz adresātam;

26) saņēmējs – adresāts vai tā pilnvarota persona;

27) savākšana – pasta sūtījumu savākšana pasta tīkla piekļuves punktos;

28) secināšana – pasta sūtījuma nosūtīšana uz citu adresi saskaņā ar adresāta rakstveida iesniegumu;

29) sekogramma – pasta sūtījums, kas satur paziņojumus vai iespieddarbus, kuri sagatavoti īpašā veidā, izmantojot neredzīgo rakstības sistēmu – Braila rakstu, kā arī citus informācijas nesējus, kas adresēti neredzīgajiem;

30) sīkpaka – pasta sūtījums, kurā pārsūta neplīstošus sīkus priekšmetus, izņemot dokumentus, iespieddarbus un rakstveida paziņojumus;

31) starptautiskais atbildes kupons – Pasaules Pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie universālā pasta pakalpojuma sniedzēja un kuru jebkurā Pasaules Pasta savienības dalībvalstī pieņem apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu vienkāršu starptautisku vēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramu;

32) sūtītājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura uz pasta sūtījuma norādījusi sevi par pasta sūtījuma nosūtītāju;

33) šķirošana – pasta tīkla piekļuves punktos savākto sūtījumu šķirošana, sagatavojot tos tālākai piegādei adresātiem;

34) tiešā pasta sūtījumi – pasta sūtījumi, kas sastāv tikai no reklāmas, tirdzniecības vai publicitātes materiāla, satur identisku ziņojumu (izņemot adresāta vārdu, adresi un identifikācijas numuru un citas modifikācijas, kuras nemaina ziņojuma būtību), kurus sūta ievērojamam skaitam adresātu un kas jāpārsūta un jāpiegādā adresē, ko sūtītājs norādījis uz paša sūtījuma vai uz tā iesaiņojuma. Rēķinus, faktūrrēķinus, finanšu pārskatus un citus neidentiskus ziņojumus neuzskata par tiešo pastu;

35) universālais pasta pakalpojums – minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas par pieņemamām cenām pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

36) vēstule – aploksnē ievietots pasta sūtījums, kurā pārsūta rakstveida paziņojumu, dokumentu, mākslinieciskas atklātnes vai fotogrāfijas;

37) vēstuļu kastīte – atsevišķa īpaši pasta sūtījumu ievietošanai izgatavota un publiskā vietā novietota kaste, kurā sūtītāji ieliek vienkāršas vēstules vai pastkartes to tālākai šķirošanai, pārvadāšanai un piegādei adresātiem;

38) vēstuļu korespondences sūtījumi – pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas, M maisi, sekogrammas;

39) vienkāršs pasta sūtījums – nereģistrēts pasta sūtījums, par kuru netiek izsniegta kvīts un kuru piegādā adresātam, ievietojot tā pastkastītē un nesaņemot parakstu par saņemšanu;

40) vispārējā atļauja – normatīvajos aktos pasta komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras attiecina uz visiem vai konkrētiem pasta pakalpojumu veidiem.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt pasta pakalpojumu tirgus attīstību;

2) veicināt konkurences attīstību pasta pakalpojumu sniegšanā;

3) veicināt pasta komersantu reģistrācijas procedūru vienkāršošanu;

4) nodrošināt valsts, lietotāju un pasta komersantu interešu aizsardzību;

5) nodrošināt universālā pasta pakalpojuma pieejamību;

6) nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

7) nodrošināt Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto pienākumu izpildi pasta nozarē.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka lietotāju, pasta komersantu un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar pasta nozares regulēšanu, pasta tīkla nodrošināšanu un pasta pakalpojumu sniegšanu.

(2) Likums neattiecas uz gadījumiem, kad sūtījumu pārvadāšanu un piegādi veic pats sūtītājs savām vajadzībām.

II nodaļa

Valsts pārvalde un uzraudzība pasta nozarē

4.pants. Institūcijas, kas nodrošina pasta nozares pārvaldi un uzraudzību

(1) Vispārējo valsts pārvaldi pasta nozarē atbilstoši kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija.

(2) Pasta nozares normatīvo aktu ievērošanu atbilstoši šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators).

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence un tiesības

(1) Satiksmes ministrija:

1) izstrādā pasta nozares politiku;

2) organizē un koordinē pasta nozares politikas īstenošanu;

3) pārstāv valsts intereses pasta nozares starptautiskajās organizācijās.

(2) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā saņemt no pasta komersanta Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju.

6.pants. Regulatora kompetence un tiesības

(1) Regulators atbilstoši šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem pasta komersantiem un lietotājiem.

(2) Regulators papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei pasta nozarē:

1) veicina lietotājiem iespēju izvēlēties pasta komersantu, tā sniegtos pasta pakalpojumus un pasta pakalpojumu tarifus;

2) veicina pasta tirgus attīstību, caurskatāmi sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām;

3) uzrauga pasta nozares normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Regulatoram ir tiesības pieprasīt un Regulatora noteiktajā termiņā saņemt no pasta komersantiem jebkuru informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutiskus paskaidrojumus.

7.pants. Latvijas Republikas pārstāvniecība Pasaules Pasta savienībā

(1) Satiksmes ministrija ir valsts pārvaldes iestāde, kas pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību, īstenojot pasta nozares valsts politiku.

(2) Satiksmes ministrija nosaka pasta komersantu, kurš Latvijas Republikas teritorijā sniedz pasta pakalpojumus, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, un pasta darbības jautājumos pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu noteiktajiem pasta operatoriem.

III nodaļa

Pasta pakalpojumu sniegšanas noteikumi

8.pants. Tiesības sniegt pasta pakalpojumus

Lai veiktu komercdarbību regulējamo pasta pakalpojumu jomā, komersantam nepieciešams reģistrēties Regulatorā. Komersantam ir tiesības uzsākt pasta pakalpojumu sniegšanu, ja tas ir nosūtījis reģistrācijas paziņojumu Regulatoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

9.pants. Pasta komersantu reģistrēšana

(1) Regulators nosaka noteikumus par komersanta reģistrācijas un pasta komersanta darbības izbeigšanas paziņojuma nosūtīšanu un publicē tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Regulators veido pasta komersantu sarakstu un nodrošina tā publisku pieejamību.

10.pants. Vispārējā atļauja

(1) Regulators nosaka vispārējās atļaujas noteikumus, kurus pasta komersants ievēro attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanu, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu un pasta pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, ja pieļauti vispārējās atļaujas pārkāpumi, un publicē tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ja pieļauti atkārtoti vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumi, Regulators var pārtraukt pasta komersanta darbību pasta pakalpojumu sniegšanā, atņemot šim komersantam tiesības uz vispārējo atļauju un izslēdzot pasta komersantu no pasta komersantu saraksta.

(3) Pasta komersants, kura darbību pasta pakalpojumu sniegšanā Regulators ir pārtraucis par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, izslēdzot pasta komersantu no pasta komersantu saraksta, ir tiesīgs nosūtīt jaunu reģistrācijas paziņojumu tikai pēc tam, kad tas ir novērsis vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu.

11.pants. Regulatoram iesniedzamā informācija

Lai uzraudzītu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildi un vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Regulators nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.

12.pants. Pasta komersanta pienākumi

Pasta komersantam ir šādi pienākumi:

1) ievērot un izpildīt pasta nozari regulējošo normatīvo aktu prasības;

2) nodrošināt, lai piedāvātie pasta pakalpojumi būtu pieejami lietotājiem;

3) nodrošināt lietotāju datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā;

4) ievērot un izpildīt vispārējās atļaujas noteikumus;

5) samaksāt valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

13.pants. Pasta komersanta tiesības atvērt pasta sūtījumus

Pasta komersantam ir tiesības atvērt pasta sūtījumus šādos gadījumos:

1) adresāts pieprasa atvērt pasta sūtījumu tā saņemšanas brīdī;

2) izbeidzies neizsniegtā pasta sūtījuma glabāšanas termiņš, un nav iespējams noskaidrot sūtītāja precīzu adresi, lai neizsniegto pasta sūtījumu varētu nosūtīt atpakaļ sūtītājam;

3) ja uz iepakojama ir redzamas pazīmes, kas liecina, ka pasta sūtījums bojāts, un tas var sabojāt citus pasta sūtījumus vai pasta iekārtas vai kļūt bīstams pasta komersanta darbiniekiem;

4) ja pasta komersanta rīcībā ir valsts tiesībaizsardzības iestādes sniegta informācija par pamatotām aizdomām, ka pasta sūtījums satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus vai vielas, vai tas ir konstatēts, pārbaudot pasta sūtījumu ar skenēšanas iekārtām;

5) ja ir attiecīgs valsts tiesībaizsardzības iestādes lēmums.

14.pants. Pārrobežu pasta sūtījumu pārsūtīšana

Pārrobežu pasta sūtījumus pārsūta saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem pasta jomā.

15.pants. Obligāti piemērojamie pasta pakalpojumu standarti

Ministru kabinets nosaka to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kuri obligāti piemērojami, sniedzot pasta pakalpojumus.

IV nodaļa

Pasta sūtījumi un pasta pakalpojumi

16.pants. Pasta sūtījumu veidi un kategorijas

(1) Ir šādi pasta sūtījumu veidi:

1) vēstuļu korespondences sūtījumi;

2) pasta paku sūtījumi;

3) naudas pārvedumu veidlapu sūtījumi;

4) preses izdevumu sūtījumi;

5) tiešā pasta sūtījumi.

(2) Ir šādas pasta sūtījumu kategorijas:

1) vienkāršs pasta sūtījums;

2) ierakstīts pasta sūtījums;

3) apdrošināts pasta sūtījums;

4) pēcmaksas pasta sūtījums.

(3) Pasta sūtījumus iedala:

1) iekšzemes pasta sūtījumos;

2) pārrobežu pasta sūtījumos.

(4) Atkarībā no pasta sūtījuma piegādes ātruma pasta pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz tradicionālos pakalpojumus, vēstuļu korespondences sūtījumus pieņem nosūtīšanai šādās klasēs:

1) A klase – prioritārais pasts;

2) B klase – ekonomiskais pasts.

(5) Pasta sūtījumu minimālo un maksimālo svaru un izmēru, vērtību un apdrošinājuma summas, kā arī sūtījumu satura īpašības un iesaiņojumu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu prasībām pasta jomā.

17.pants. Pasta pakalpojumu veidi

(1) Tradicionālie pasta pakalpojumi.

(2) Citi pasta pakalpojumi:

1) abonētās preses piegādes pakalpojumi;

2) eksprespasta pakalpojumi;

3) kurjerpasta pakalpojumi;

4) tiešā pasta piegādes pakalpojumi;

5) naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumi, kurus sniedz, izmantojot pasta tīklu:

a) maksājumu pakalpojumi;

b) pasta naudas pārvedumu (papīra formā) pakalpojumi.

18.pants. Tradicionālie pasta pakalpojumi

Sniedzot tradicionālos pasta pakalpojumus, pasta komersants:

1) savāc no pasta tīkla piekļuves punktiem, šķiro, pārvadā un ievieto adresāta pastkastītē tādas vienkāršas pastkartes, vēstules, sīkpakas un bandroles, kuru izmērs nepārsniedz adresāta pastkastītes izmēru;

2) savāc no pasta tīkla piekļuves punktiem, šķiro, pārvadā un izsniedz adresātiem pret parakstu ierakstītus un apdrošinātus vēstuļu korespondences sūtījumus;

3) savāc no pasta tīkla piekļuves punktiem, šķiro, pārvadā un izsniedz adresātiem pret parakstu vienkāršas un apdrošinātas pasta pakas.

19.pants. Tiešā pasta sūtījumu piegāde

(1) Pasta komersants piegādā tikai tos tiešā pasta sūtījumus, uz kuriem ir norāde par piegādātāju.

(2) Par tiešā pasta sūtījumu neuzskata sūtījumu, kur vienā iesaiņojumā tiešā pasta sūtījums apvienots ar citu sūtījumu.

20.pants. Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi

(1) Abonētos preses izdevumus pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā adresātiem, ievietojot tos adresātu pastkastītēs vai piegādājot adresātam personīgi.

(2) Adresātiem tiek piegādāti periodiskie preses izdevumi (laikraksti un žurnāli), par kuru piegādi ir noformēts preses izdevuma abonements.

21.pants. Eksprespasta pakalpojumi

(1) Sniedzot eksprespasta pakalpojumus, pasta pakalpojumu sniedzējs nodrošina pasta sūtījuma apstrādes atbilstību visām pazīmēm, kuras raksturo pakalpojuma papildu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar tradicionālā pasta pakalpojumu. Minētās pazīmes ir šādas:

1) pasta sūtījuma saņemšana no sūtītāja tā atrašanās vietā vai eksprespasta pakalpojumu sniegšanas vietā;

2) pasta sūtījumu nogādāšana saņēmējam personīgi pret parakstu;

3) piegādes fakta apliecināšana sūtītājam;

4) piegādes nodrošināšana garantētā laikā;

5) pasta komersanta nosaukuma norādīšana uz pasta sūtījuma vai pavaddokumenta.

(2) Eksprespasta pakalpojumu sniedzējs nodrošina sūtītājam iespēju pasta sūtījuma sūtīšanas laikā noskaidrot tā piegādes posmu.

(3) Sūtītājs, izmantojot eksprespasta pakalpojumu, jebkurā brīdī var mainīt pasta sūtījuma galamērķi un adresātu.

(4) Eksprespasta pakalpojumu sniedzējiem ir saistošas tās prasības un aizliegumi attiecībā uz pasta sūtījumu iesaiņošanu, adresēšanu un saturu, kas noteikti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos pasta jomā.

22.pants. Kurjerpasta pakalpojumi

(1) Sniedzot kurjerpasta pakalpojumus, pasta pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pasta sūtījumu no sūtītāja pieņem, pārvadā, adresātam piegādā un personīgi pret parakstu nodod viena un tā pati persona – kurjers, un sniegtais pakalpojums atbilst visām tam noteiktajām pazīmēm:

1) pasta sūtījuma saņemšana no sūtītāja tā atrašanās vietā;

2) pasta sūtījumu nogādāšana saņēmējam personīgi pret parakstu;

3) piegādes fakta apliecināšana sūtītājam;

4) piegādes nodrošināšana garantētā laikā;

5) pasta komersanta nosaukuma norādīšana uz pasta sūtījuma vai pavaddokumenta.

(2) Kurjerpasta pakalpojumu sniedzējam ir saistošas tās prasības un aizliegumi attiecībā uz pasta sūtījumu iesaiņošanu, adresēšanu un saturu, kas noteikti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos pasta jomā.

23.pants. Maksājumu pakalpojumi, kurus sniedz, izmantojot pasta tīklu

Sniedzot maksājumu pakalpojumus, pasta komersants saņem no klienta naudas līdzekļus (ar maksājuma konta atvēršanu vai bez tā) un atbilstoši klienta dotajam uzdevumam izmaksā saņēmējam naudas summu skaidrā naudā vai iemaksā to saņēmēja kontā.

24.pants. Maksājumu pakalpojumu nodrošināšana

(1) Maksājumu pakalpojumu sniegšanai pasta tīklā pasta komersants nodrošina datorizētu norēķinu sistēmu (pasta norēķinu sistēma).

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pasta komersants nodrošina pasta norēķinu sistēmas izmantošanu.

(3) Maksājumu pakalpojumus pasta tīklā sniedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām maksājumu pakalpojumu jomā.

25.pants. Pasta naudas pārvedumu pakalpojumi

Pasta komersants saņem no klienta pārsūtīšanai naudas līdzekļus (skaidras naudas piegādes pārvedumi) vai izmaksā saņēmējam naudas summu skaidrā naudā atbilstoši uzdevumam naudas pārveduma veidlapā.

V nodaļa

Aizliegumi

26.pants. Aizliegumi attiecībā uz pasta sūtījumu saturu

(1) Pasta sūtījumos aizliegts pārsūtīt šādus priekšmetus vai vielas:

1) narkotiskās vai psihotropās vielas;

2) pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālus, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska vai erotiska rakstura vardarbība;

3) priekšmetus vai vielas, kuru ievešana vai apgrozība saņemšanas valstīs ir aizliegta;

4) priekšmetus vai vielas, kas savas dabas vai iesaiņojuma dēļ var nosmērēt vai sabojāt citus pasta sūtījumus vai pasta iekārtas;

5) tādus dokumentus vai vēstules ar kārtējās un privātās sarakstes pazīmēm, ar kuriem apmainās personas, kas sūtījuma adresē nav norādītas par sūtītāju un adresātu, vai personas, kas dzīvo kopā ar personām, kuras sūtījuma adresē norādītas par adresātu;

6) sprāgstošas, viegli uzliesmojošas, radioaktīvas, ātrbojīgas bioloģiskas vielas un infekciozas vielas;

7) naudu, monētas, banknotes un jebkura veida vērtspapīrus (čekus).

(2) Pasta sūtījumos aizliegts pārsūtīt dzīvniekus.

(3) Pasta sūtījumos aizliegts pārsūtīt priekšmetus un vielas, kuru pārsūtīšanas (pārvadāšanas) aizliegums noteikts normatīvajos aktos medicīnas vai transporta (aviācijas) jomā.

(4) Pasta komersantam ir tiesības noteikt citus sūtījumu satura ierobežojumus, kas nav pretrunā ar starptautisko līgumu prasībām.

27.pants. Izņēmumi aizliegumiem attiecībā uz pasta sūtījumu saturu

(1) Drīkst pārsūtīt priekšmetus vai vielas, ja ir ievēroti izņēmumi normatīvajos aktos medicīnas vai transporta (aviācijas) jomā.

(2) Naudu, monētas un banknotes, jebkura veida vērtspapīrus (čekus), dārgmetālus, dārglietas un juvelierizstrādājumus drīkst pārsūtīt apdrošinātos vēstuļu korespondences sūtījumos vai apdrošinātās pasta pakās.

(3) Mušas no Drosophilidae dzimtas, kuras cita citai biomedicīniskiem pētījumiem pārsūta oficiāli atzītas organizācijas, zīdtauriņu kāpurus, bites un dēles drīkst pārsūtīt vēstuļu korespondences sūtījumos (izņemot apdrošinātos sūtījumos).

28.pants. Rīcība ar pasta sūtījumiem, kuri satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus, vielas vai dzīvniekus

(1) Ja pasta komersants konstatē, ka sūtījums satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus, vielas vai dzīvniekus, pasta komersants:

1) aptur šādu pasta sūtījumu nosūtīšanu adresātam;

2) izņem no pasta sūtījumiem pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus, vielas vai dzīvniekus;

3) paziņo sūtītājam par pasta sūtījuma nosūtīšanas apturēšanu, priekšmetu, vielu vai dzīvnieku izņemšanu no pasta sūtījuma un tālāko rīcību ar tiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pasta komersants atver pasta sūtījumus, izņem no tiem pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus, vielas vai dzīvniekus, iznīcina no pasta sūtījumiem izņemtos priekšmetus, vielas vai dzīvniekus vai citādi rīkojas ar tiem.

VI nodaļa

Universālais pasta pakalpojums

29.pants. Universālā pasta pakalpojuma noteikšana

Regulators, nosakot universālā pasta pakalpojuma saistības, nosaka universālā pasta pakalpojuma apjomu un universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstu, iekļaujot tajā vismaz šādus pasta pakalpojumus:

1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;

2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku sūtījumu (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divdesmit kilogramus;

3) abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi.

30.pants. Universālā pasta pakalpojuma saistības

(1) Lai Latvijas Republikas teritorijā nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, Regulators pasta komersantam nosaka universālā pasta pakalpojuma saistības.

(2) Regulators konkursa vai izsoles procedūrā izvēlas vienu vai vairākus pasta komersantus, kuriem nosaka pienākumu sniegt universālo pasta pakalpojumu vai tā daļu ekonomiski izdevīgākajā veidā, nodrošinot, ka lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā ir vienlīdzīgas iespējas saņemt universālajā pasta pakalpojumā ietvertos pakalpojumus.

(3) Regulators nodrošina, ka katram pasta komersantam ir iespēja tikt noteiktam par universālā pasta pakalpojuma sniedzēju.

(4) Regulators nosaka universālā pasta pakalpojuma saistības, kuras jāievēro pasta komersantam, tajā skaitā paredzot šādus nosacījumus:

1) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti);

2) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta tīkla piekļuves punktu blīvumu un skaitu pasta tīklā;

3) prasību nodrošināt pasta pakalpojumu lietotājiem iespējas izmantot universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā.

(5) Regulators uzrauga universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes atbilstību noteiktām prasībām.

(6) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums publiskot informāciju par piedāvāto pasta pakalpojumu klāstu, tarifiem, pasta tīkla piekļuves punktiem un kvalitātes prasībām, izvietojot informāciju pasta pakalpojumu sniegšanas vietās vai universālā pasta pakalpojuma sniedzēja mājaslapā internetā.

31.pants. Universālā pasta pakalpojuma kvalitātes pārbaude

Pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, nodrošina, ka tiek veikta neatkarīga universālā pasta pakalpojuma pārbaude saskaņā ar noteiktiem obligāti piemērojamiem pasta pakalpojumu kvalitātes standartiem, un vismaz reizi gadā publisko ziņojumu par mērījumu rezultātiem un universālā pasta pakalpojuma atbilstību obligāti piemērojamo pasta pakalpojumu kvalitātes standartu prasībām.

32.pants. Universālā pasta pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana

(1) Universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas ir starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam rodas, sniedzot universālo pasta pakalpojumu, atšķirībā no izmaksām, ja universālais pasta pakalpojums netiek sniegts.

(2) Pasta komersants, kuram ir noteiktas universālā pasta pakalpojuma saistības, universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto universālā pasta pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku.

(3) Pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, nodrošina, ka universālā pasta pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem”. Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķina pārbaude ietver arī aprēķinu veikšanai izmantoto datu patiesuma un pamatotības pārbaudi.

(4) Pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, nodrošina, ka tīro izmaksu aprēķins un zvērināta revidenta ziņojums ir pieejams publiski.

(5) Regulators apstiprina pasta komersanta aprēķinātās universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas.

(6) Regulators katru gadu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu, kurā informē par universālā pasta pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.

33.pants. Universālā pasta pakalpojuma finansēšana un zaudējumu kompensēšana

(1) Universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas, kas izriet no universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes, kompensē saskaņā ar Ministru kabineta izveidoto universālā pasta pakalpojuma finansēšanas un zaudējumu kompensēšanas mehānismu.

(2) Tīrās izmaksas, kas izriet no universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes, kompensē, ja pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, pierāda, ka ir pakļauts apgrūtinājumam un universālā pasta pakalpojuma saistību izpilde rada zaudējumus.

(3) Zaudējumus, kas izriet no universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes, nekompensē, ja universālā pasta pakalpojuma saistības rada arī papildu ieguvumu un tas pārsniedz apgrūtinājuma radītos zaudējumus.

VII nodaļa

Pasta pakalpojumu tarifi un tarifu atlaides

34.pants. Pasta pakalpojumu tarifi un tarifu atlaides

(1) Tarifus pasta pakalpojumiem nosaka pasta komersants.

(2) Pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, aprēķina universālā pasta pakalpojuma tarifus saskaņā ar Regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku.

(3) Universālā pasta pakalpojuma tarifus apstiprina Regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.

(4) Pasta komersantam ir tiesības noteikt lietotājiem sniegto pasta pakalpojumu tarifu atlaides, izņemot gadījumus, kad Regulators šādas atlaides ir atzinis par nevienlīdzīgām.

(5) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs universālā pasta pakalpojuma tarifu atlaides Regulatora noteiktajā kārtībā saskaņo ar Regulatoru.

35.pants. Norēķini par pasta pakalpojumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Lai nodrošinātu pārrobežu universālā pasta pakalpojuma sniegšanu Eiropas Kopienas iekšienē, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, slēdzot vienošanos par galamaksu – atlīdzību par to ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu piegādi, kuros ir pasta sūtījumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, – ievēro šādus principus:

1) galamaksu nosaka atkarībā no ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes un piegādes izmaksām;

2) atlīdzības līmeņus nosaka atbilstīgi sasniegtajai pasta pakalpojumu kvalitātei;

3) galamaksa ir caurskatāma un nediskriminējoša.

VIII nodaļa

Pasta apmaksas zīmes un pasta pakalpojumu apmaksa

36.pants. Pasta apmaksas zīmes

(1) Latvijas Republikā lieto šādas pasta apmaksas zīmes:

1) Latvijas Republikas pastmarkas;

2) pastmarkas attēlus uz aploksnēm vai pastkartēm (nospiedumi, kas izdarīti ar tipogrāfijas iespiedmašīnām);

3) marķēšanas mašīnu klišeju nospiedumus;

4) starptautiskos atbildes kuponus.

(2) Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pārdotās pasta apmaksas zīmes neapmaina ne pret naudu, ne pret citas vērtības pastmarkām, ne pret jebkādām citām vērtībām. Pārdotās pasta apmaksas zīmes pasta komersants atpakaļ nepieņem.

37.pants. Tiesības izgatavot un laist apgrozībā pasta apmaksas zīmes

(1) Latvijas Republikas pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Par pastmarku vai citu pasta apmaksas zīmju vai starptautisko pasta atbildes kuponu viltošanu, kā arī par viltotu vai lietotu pastmarku vai citu pasta apmaksas zīmju vai starptautisko pasta atbildes kuponu izmantošanu pasta sūtījumiem vai pārdošanu tādā pašā nolūkā personas saucamas pie Krimināllikumā noteiktās atbildības.

38.pants. Pasta pakalpojumu apmaksa

(1) Pasta pakalpojumus var apmaksāt ar Latvijas Republikā derīgām pasta apmaksas zīmēm (izņemot eksprespasta vai kurjerpasta pakalpojumus), skaidrā naudā vai izmantojot bezskaidras naudas norēķinu.

(2) Par derīgām pasta apmaksas zīmēm uzskata pasta apmaksas zīmes, kuras nav izņemtas no apgrozības, bojātas vai caurdurtas, pārklātas ar dažādām vielām (piemēram, lakas, līmes), kas liedz tās apzīmogot, jau bijušas lietošanā, apzīmogotas ar dažādiem zīmogiem vai kuru zīmogu nospiedumi ķīmiski vai kā citādi iztīrīti vai dzēsti.

(3) Pasta pakalpojumu var apmaksāt ar attiecīga tarifa pasta apmaksas zīmi vai augstākas vērtības pasta apmaksas zīmi.

(4) Pasta pakalpojumus apmaksā sūtītājs saskaņā ar pasta pakalpojumu tarifiem, nododot pasta sūtījumu pasta komersantam.

(5) Pasta sūtījumu ar nederīgām vai viltotām pasta apmaksas zīmēm pasta komersants tālāk nenosūta un rīkojas ar tām kā ar neizsniegtiem pasta sūtījumiem.

39.pants. Pasta pakalpojumu apmaksa ar pasta apmaksas zīmēm

(1) Ar pasta apmaksas zīmēm lietotāji maksā par iekšzemes un pārrobežu vienkāršo pastkaršu un ierakstīto pastkaršu, vienkāršo vēstuļu un ierakstīto vēstuļu, vienkāršo bandroļu un ierakstīto bandroļu un iekšzemes sīkpaku sūtīšanu.

(2) Par citiem pasta pakalpojumiem lietotāji var maksāt ar pasta apmaksas zīmēm, ja tās pieņem pasta komersants, skaidrā naudā vai izmantojot bezskaidras naudas norēķinu.

40.pants. Pasta pakalpojumu apmaksa ar marķēšanas mašīnu klišeju nospiedumiem

(1) Lai apliecinātu pasta sūtījuma sūtīšanas apmaksu, var marķēt pasta sūtījumu, uzspiežot tam marķēšanas mašīnas klišejas nospiedumu pasta apmaksas zīmes vietā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrē un izmanto marķēšanas mašīnas.

41.pants. Pasta sūtījumu apmaksa ar starptautiskajiem atbildes kuponiem

Starptautiskos atbildes kuponus, kurus izdod Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs, pieņem pārrobežu vēstuļu korespondences sūtīšanas apmaksai. Uz tiem jābūt tās valsts pasta kalendāra zīmoga nospiedumam, kurā šis kupons pārdots. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs pieņem arī neapzīmogotus kuponus.

42.pants. Atbrīvošana no pasta pakalpojumu apmaksas

No pasta pakalpojumu apmaksas ir atbrīvoti šādi pasta sūtījumi:

1) sekogrammas;

2) pasta sūtījumi, kurus sūta karagūstekņi un internētās personas vai kuri tiek sūtīti minētajām personām, kā arī attiecīgajām izziņas iestādēm saskaņā ar 1949.gada 12.augusta Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā.

43.pants. Kalendāra zīmogs

(1) Pasta komersants pastmarku dzēšanai un pasta sūtījumu pieņemšanas, nosūtīšanas, saņemšanas vai izsniegšanas vietas un datuma, kā arī pasta komersanta izdoto kvīšu apliecināšanai pasta pakalpojumu sniegšanas vietā izmanto kalendāra zīmogu.

(2) Kalendāra zīmogs satur informāciju par pasta pakalpojuma sniegšanas vietas nosaukumu, pasta komersanta nosaukumu vai logo, datumu, pasta indeksu un zīmoga numuru. Pilsētās, kurās vienam pasta pakalpojumu sniedzējam ir vairākas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, papildus pilsētas nosaukumam zīmogā norāda arī pasta pakalpojumu sniegšanas vietas numuru vai citu nosaukumu.

IX nodaļa

Pasta sūtījumu noslēpums un datu aizsardzība

44.pants. Pasta sūtījumu noslēpums un datu aizsardzība

(1) Pasta komersanta darbiniekiem, kā arī muitas iestāžu amatpersonām vai muitas brokeru darbiniekiem, kas piedalās nosūtāmo pasta sūtījumu muitošanā, aizliegts izpaust informāciju par lietotāju pasta sūtījumiem un ziņas par lietotājiem, izņemot gadījumus, ja šī informācija nepieciešama valsts tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.

(2) Aizliegums amatpersonai un darbiniekam paliek spēkā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar darba devēju.

45.pants. Tiesības saņemt izziņu par pasta sūtījumu

(1) Sūtītājam un adresātam ir tiesības sešu mēnešu laikā no ierakstīta vai apdrošināta iekšzemes pasta sūtījuma nodošanas dienas pieprasīt pasta komersantam izziņu par sūtījuma izsniegšanu, uzrādot pasta komersantam kvīts oriģinālu.

(2) Izziņas par pārrobežu pasta sūtījumiem pasta komersants sniedz atbilstoši Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem pasta jomā.

(3) Izziņas par pasta sūtījumiem atļauts izsniegt adresātam un sūtītājam vai to pilnvarotai personai, valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām, ja šie sūtījumi ir tām padoto iestāžu un amatpersonu dienesta sūtījumi.

X nodaļa

Materiālā atbildība par pasta sūtījumiem

46.pants. Pasta komersanta materiālā atbildība par pasta sūtījumiem

Pasta komersants ir materiāli atbildīgs par:

1) ierakstītu vai apdrošinātu pasta sūtījumu nozaudēšanu;

2) ierakstītu vai apdrošinātu pasta sūtījumu satura bojājumu vai iztrūkumu;

3) pasta pakas atgriešanu bez paziņojuma par tās neizsniegšanas iemeslu;

4) neapdrošināto pasta paku nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu.

47.pants. Pasta komersanta atbrīvošana no atbildības

(1) Pasta komersants ir atbrīvots no materiālās atbildības, ja pasta sūtījuma nozaudēšanai, tā satura bojājumam vai iztrūkumam par cēloni bijusi nepārvarama vara vai sūtītāja vaina šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos.

(2) Pasta komersants neatbild:

1) par pasta sūtījumu satura bojājumu vai iztrūkumu tādos ierakstītos vai apdrošinātos pasta sūtījumos, kuri nodoti pasta komersantam slēgtā veidā un kuru saturs pieņemot nav pārbaudīts, bet izsniedzot zīmogi, plombas un iesaiņojums ir kārtībā un svars ir tāds pats, kāds norādīts, sūtījumu pieņemot;

2) par pasta sūtījumu satura bojājumiem vai iztrūkumiem, ja sūdzības par tiem iesniegtas pēc šā likuma 55.pantā minētā sūdzību iesniegšanas termiņa beigām;

3) par pasta sūtījumu satura bojājumiem vai iztrūkumiem, ja sūdzības par tiem iesniegtas pēc pasta sūtījumu izsniegšanas adresātam vai viņa pilnvarotajai personai un izsniedzot nav konstatēts pasta sūtījuma satura bojājums vai iztrūkums;

4) par netiešiem zaudējumiem, kas sūtītājam vai saņēmējam radušies sakarā ar pārrobežu pasta sūtījuma nozaudēšanu, tā satura bojājumu vai iztrūkumu, kā arī aizkavēšanos ceļā gadījumos, kas paredzēti Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos pasta jomā;

5) par pasta sūtījuma nepiegādāšanu adresātam, ja pasta sūtījums satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus un pasta sūtījuma tālākā nosūtīšana ir apturēta;

6) par pasta sūtījumu konfiskāciju saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu lēmumiem;

7) par muitas iestāžu amatpersonu un muitas brokeru darbinieku rīcību, kas saistīta ar pasta sūtījumu muitošanu.

48.pants. Personas, kurām ir tiesības uz atlīdzību

(1) Sūtītājam ir tiesības uz atlīdzību par šā likuma 46.pantā minēto pasta sūtījumu nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu.

(2) Adresātam ir tiesības uz atlīdzību, ja pasta sūtījums jau ir izsniegts adresātam un pasta sūtījuma satura bojājums vai iztrūkums konstatēts, to izsniedzot.

49.pants. Pasta komersanta materiālā atbildība par pārrobežu pasta sūtījumiem

Atlīdzību par pārrobežu pasta sūtījumu nozaudēšanu, tā satura bojājumu vai iztrūkumu komersants izmaksā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

50.pants. Sūtītāja atbildība

(1) Sūtītājs ir materiāli atbildīgs par zaudējumiem un kaitējumiem, ja zaudējumi vai kaitējumi ir radušies, pārsūtot tādus šā sūtītāja pasta sūtījumus, kas satur aizliegtos priekšmetus, vielas vai dzīvniekus, vai kuriem izmantots neatbilstošs pasta sūtījuma vai pasta sūtījumā ievietoto priekšmetu iepakojums.

(2) Šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos sūtītājs ir materiāli atbildīgs par šādiem zaudējumiem un kaitējumiem:

1) par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti citu lietotāju pasta sūtījumiem;

2) par zaudējumiem, kas nodarīti pasta komersanta īpašumam;

3) par kaitējumu, kas nodarīts pasta komersanta darbiniekiem.

XI nodaļa

Pasta tīkls

51.pants. Pasta tīkla nodrošināšana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kā izvietojami un noformējami pasta sūtījumu piegādes punkti un pastkastītes.

(2) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina vēstuļu kastīšu izvietošanu pie ēkām publiski pieejamās vietās. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir tiesības bez atlīdzības izvietot vēstuļu kastītes pie ēkām, kuras pieder fiziskajām un juridiskajām personām, saskaņojot izvietošanu ar ēku īpašniekiem.

(3) Pasta komersanti, savstarpēji vienojoties, par samaksu var izmantot citam pasta komersantam piederošus pasta tīkla piekļuves punktus.

(4) Par lietotāju pastkastīšu uzstādīšanu un remontu atbild lietotājs.

XII nodaļa

Lietotāja tiesības un pienākumi

52.pants. Sūtītāja tiesības

(1) Līdz brīdim, kad pasta sūtījums ir izsniegts adresātam, sūtītājs, iesniedzot rakstveida iesniegumu pasta komersantam un uzrādot pasta sūtījuma kvīts oriģinālu un personu apliecinošu dokumentu, ir tiesīgs:

1) saņemt atpakaļ viņa nodoto pasta sūtījumu;

2) dot norādījumu piegādāt pasta sūtījumu uz citu adresi un izsniegt pasta sūtījumu citai personai, nosūtīt uz citu adresi, nenorādot adresātu vai piegādāt adresātam uz citu adresi;

3) pagarināt pasta sūtījuma glabāšanas termiņu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā līdz diviem mēnešiem no tā saņemšanas dienas;

4) dot norādījumu izsniegt adresātam pēcmaksas sūtījumu (kurš izsniedzams adresātam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu), neiekasējot no viņa pēcmaksas summu, vai iekasēt no adresāta pēcmaksu par apdrošinātu pasta sūtījumu, kurš agrāk bija nosūtīts bez pēcmaksas;

5) samazināt iepriekš noteikto pēcmaksas summu vai palielināt to, nepārsniedzot pasta sūtījuma apdrošinājuma summu;

6) dot norādījumu pasta sūtījumu izsniegt adresātam noteiktā dienā (izņemot svētdienu vai svētku dienu), ja sūtītājam vēlamais laiks, kad pasta sūtījumam jāsasniedz adresāts, pārsniedz kvalitātes prasībās noteikto pasta sūtījumu pārsūtīšanas laiku.

(2) Sūtītājam vienu gadu (skaitot no dienas, kad pasta sūtījums nodots pasta komersantam un izsniegta pasta komersanta kvīts) ir prasījuma tiesības uz iekasētajām pēcmaksas sūtījumu summām, apdrošinātu pasta sūtījumu saturu vai naudas summu, kas saņemta, to pārdodot.

53.pants. Sūtītāja pienākumi

(1) Noformējot pasta sūtījumu, sūtītājam ir pienākums ievērot adreses norādīšanas prasības.

(2) Nododot pasta komersantam nosūtīšanai pasta sūtījumu – bandroli, sīkpaku vai pasta paku, sūtītājam ir pienākums rakstiski norādīt personu apliecinoša dokumenta datus un personas datus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adreses norāda uz pasta sūtījuma.

54.pants. Adresāta tiesības

(1) Adresāts, iesniedzot rakstveida iesniegumu, ir tiesīgs dot pasta komersantam šādus norādījumus:

1) viņam adresētos sūtījumus piegādāt uz citu adresi;

2) glabāt pasta pakalpojumu sniegšanas vietā viņam adresētos pasta sūtījumus līdz diviem mēnešiem no to saņemšanas dienas attiecīgajā pasta pakalpojumu sniegšanas vietā;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikties no tiešā pasta sūtījumu saņemšanas, nosakot aizliegumu ievietot tos pastkastītē, uz kuras ir norāde “Tiešā pasta sūtījumus neievietot”.

(2) Adresāts ir tiesīgs, neatverot pasta sūtījumu, atteikties no tā saņemšanas. Šajā gadījumā viņš izdara atzīmi uz pasta sūtījuma vai pavaddokumentiem. Ja adresāts atsakās izdarīt minēto atzīmi, to izdara pasta komersanta darbinieks.

XIII nodaļa

Sūdzību izskatīšana

55.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņš

(1) Sūdzības par iekšzemes pasta sūtījuma zudumu, satura bojājumu vai iztrūkumu var iesniegt pasta komersantam Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā termiņā, uzrādot pasta komersanta izdoto kvīti par sūtījuma pieņemšanu nosūtīšanai.

(2) Sūdzības par pārrobežu pasta sūtījuma zudumu, satura bojājumu vai iztrūkumu iesniedz Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos pasta jomā noteiktajos termiņos.

56.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par pasta pakalpojumu iesniedz un izskata šādā kārtībā:

1) sūdzību par pasta pakalpojumu iesniedz attiecīgo pasta pakalpojumu sniegušajam pasta komersantam, kurš to izskata un sniedz atbildi ne vēlāk kā mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas;

2) ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pasta komersanta atbildi, viņam ir tiesības tāda paša satura sūdzību kopā ar pasta komersanta atbildi iesniegt Regulatorā, ja sūdzība ir par regulējamo pasta pakalpojuma veidu.

(2) Regulators šā likuma 56.panta pirmās daļas otrajā punktā minēto sūdzību izskata sūdzību izskatīšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

57.pants. Informācijas sniegšana par sūdzību izskatīšanas rezultātiem

(1) Pasta komersants pēc Regulatora pieprasījuma sniedz informāciju par saņemto sūdzību skaitu un to izskatīšanas rezultātiem attiecīgajā saimnieciskā gada pārskata periodā.

(2) Šā likuma 31.pantā minētajā gada ziņojumā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs iekļauj arī informāciju par sūdzību skaitu un to izskatīšanas veidu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Pasta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 7.nr.; 2001, 3.nr.; 2004, 7., 23.nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus (izņemot šā likuma 33.panta pirmajā daļā minētos noteikumus). Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.445 “Pasta noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Regulators triju mēnešu laikā no šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus un metodikas. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi saskaņā ar Pasta likumu izdoti noteikumi un metodikas, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

3.1. Noteikumi par vispārējo atļauju pasta nozarē (apstiprināti ar Regulatora padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.289 (prot. Nr.50 (259) 14.p.);

3.2. Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodika (apstiprināta ar Regulatora padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.290 (prot. Nr.50 (259) 14.p.);

3.3. Vispārējā pasta pakalpojuma – vienkāršas vēstules kvalitātes mērījumu metodika (apstiprināta ar Regulatora padomes 2005.gada 19.janvāra lēmumu Nr.17 (prot. Nr.2 (211) 4.p.).

4. Regulators triju mēnešu laikā no šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas izveido pasta komersantu sarakstu un reģistrē pasta komersantus, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanas dienai ir izsniegta individuālā licence vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai vai reģistrētas vispārējās atļaujas.

5. Šajā likumā lietotais termins “universālais pasta pakalpojums” atbilst citos tiesību aktos un individuālajā licencē lietotajam terminam “vispārējie pasta pakalpojumi”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

6. Ministru kabinets šā likuma 33.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus izdod saskaņā ar attiecīgu lēmumu par vienotu universālā pakalpojuma modeli. Līdz brīdim, kad sāks darboties vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, universālā pasta pakalpojuma sniedzējam kompensē zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonētās preses piegādes pakalpojumus (vienreizēja maksa par iepriekšējo gadu), ar nosacījumu, ka netiek kompensēti universālā pasta pakalpojuma tarifu atlaižu dēļ negūtie ienākumi.

7. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam rezervētās īpašās tiesības uz tādu vēstuļu korespondences sūtījumu pieņemšanu, pārsūtīšanu un izsniegšanu, kuru svars nepārsniedz 50 gramu, ir spēkā, līdz tiks uzsākts pilnīgi funkcionējošs universālais pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

8. Ierobežojumus, kas noteikti ar universālā pasta pakalpojuma sniedzējam rezervētām īpašām tiesībām pieņemt, pārsūtīt un izsniegt Latvijas Republikas robežās iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumus, kuru svars nepārsniedz 50 gramu, nepiemēro, ja pasta komersantam noteiktais šādu sūtījumu tarifs ir vienāds ar 2,5 reizes lielāku tarifu, kas noteikts pirmās svara grupas visātrākās piegādes kategorijas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam, vai pārsniedz to.

9. Citu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes radīto zaudējumu (zaudējumi, kuri nav minēti šā likuma pārejas noteikumu 6.punktā) kompensēšana attiecināma uz periodu, kas sākas ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.

10. Līdz brīdim, kamēr Regulators saskaņā ar šā likuma 30.pantu pasta pakalpojumu sniedzējam vai sniedzējiem nenoteiks universālā pasta pakalpojuma saistības, universālo pasta pakalpojumu visā Latvijas Republikas teritorijā sniedz pasta pakalpojumu sniedzējs, kam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta individuālā licence vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Direktīvas 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Direktīvas 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu.

Ar Ministru kabineta 2006.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.24 “Par Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programmu” tika apstiprināta Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2005.–2009.gadam īstenošanas programma, kurā 4.1.apakšpunktā ir noteikts viens no pamatnostādņu īstenošanas uzdevumiem – likumprojekta “Pasta likums” izstrāde.

Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Valdības rīcības plāna 5.44.2.apakšpunktā ir noteikts uzdevums “Sekmēt Ministru kabinetā iesniegtā likumprojekta “Pasta likums” pieņemšanu un tā tālāku īstenošanu”.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” tiek regulēti šādi pasta pakalpojumi:

1. iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences sūtījumi (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas);

2. iekšzemes vai starptautiskās ekspresvēstules un eksprespakas;

3. iekšzemes vai starptautiskās pasta pakas.

Vispārējos pasta pakalpojumus (iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences sūtījumi (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) tai skaitā reģistrētie un apdrošinātie) sniedz tikai valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts).

Joprojām strauji attīstās eksprespasta pakalpojumu piedāvājums un klāsts pilsētās, īpaši Rīgā. 2007.gadā Latvijā eksprespasta pakalpojumus sniedza 30 komersanti. Eksprespasta pakalpojumu sniedzēji 2007.gadā nogādāja 6,3 miljonus sūtījumu, kas ir par 70% vairāk nekā 2006.gadā, kad kompānijas nogādāja 3,7 miljonus sūtījumu. Ievērojams pieaugums ir gan iekšzemes, gan starptautisko eksprespasta sūtījumu apjomos. Visstraujāk – par 128% – pērn pieaudzis starptautisko ienākošo eksprespasta sūtījumu skaits, starptautisko izejošo, par 35%. Savukārt iekšzemes eksprespasta sūtījumu skaits pieaudzis par 45%.

1994.gada 12.maijā pieņemtajā Pasta likumā veikti grozījumi piecas reizes (15.12.1994., 20.02.1997., 07.12.2000., 26.02.2004., 04.11.2004), kā rezultātā ir mainījusies sākotnējā Pasta likuma būtība. Likums sākotnēji regulēja tikai valsts iestādes, vēlāk bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” darbību, kas darbojās kā monopoluzņēmums visā pasta nozarē. Vairāku grozījumu izdarīšanas rezultātā likums tika pielāgots konkurējošā pasta tirgus apstākļiem un pārtapis par normatīvo aktu, kas ir saistošs visiem liberalizētā pasta tirgus dalībniekiem.

Desmit gadu laikā, ieviešot ES direktīvas, kā arī risinot ES līmenī nereglamentētos jautājumus, ir veikti ne tikai grozījumi Pasta likumā, bet arī pieņemti citi normatīvie akti, kuros tiek lietota atšķirīga terminoloģija. Līdz ar to pasta pakalpojumu regulējošo tiesību aktu atsevišķos punktos ir sastopamas neprecizitātes un pretrunas formulējumos. Savukārt Pasta likumā nav definēti daži jēdzieni, kā arī ir atsevišķu jautājumu regulējuma trūkums, kas apgrūtina pasta nozari reglamentējošo normatīvo aktu uztveri un viennozīmīgu izpratni.

2008.gada 20.februārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi.

Lai pilnībā atvērtu pasta pakalpojumu tirgu konkurencei, nepieciešams pilnveidot pasta nozari reglamentējošos normatīvos aktus un 1994.gada 12.maijā pieņemto Pasta likumu aizstāt ar jaunu likumu, kas noteiks vienotu regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem liberalizētā pasta tirgus apstākļos.

3. Normatīvā akta projekta būtība.

Normatīvais akts nosaka vienotu tiesisko regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanas jomā visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem, piemērojot šādus principus:

1. konkurences veicināšana, piemērojot caurskatāmas, nediskriminējošas un samērīgas regulēšanas procedūras, lai nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu;

2. pasta pakalpojumu lietotāju interešu aizsardzība.

Normatīvais akts nodrošina universālā pasta pakalpojuma pieejamību un sniegšanas nepārtrauktību.

4. Cita informācija.

Likumprojekts “Pasta likums” tika izsludināts valsts sekretāru 2006.gada 25.maija sanāksmē (prot. Nr.20 30.§). Tā kā divās starpinstitūciju sanāksmēs netika panākta vienošanās par precizēto likumprojektu, likumprojekts tika skatīts un atbalstīts valsts sekretāru 2007.gada 11.janvāra sanāksmē (prot. Nr.2 34.§) un likumprojekts tika atkārtoti saskaņots ar Tieslietu ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Valsts kancelejas Juridisko departamentu. 2007.gada 26.februārī precizētais likumprojekts tika iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē, tomēr Valsts kanceleja izbeidza tiesību akta projekta TA-3398 kontroli, jo netika ievērots tiesību akta iesniegšanas termiņš.

Izpildot Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta sēdes protokola Nr.45 42.§ 3.punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir precizējusi likumprojektu “Pasta likums”, iestrādājot tajā normas par abonētās preses piegādi un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensācijas mehānisma darbības attiecināšanas uzsākšanu no likuma spēkā stāšanās dienas.

Izpildot Ministru kabineta komitejas 2008.gada 7.jūlija sēdes protokola Nr.22 12.§ 2.1.apakšpunktā doto uzdevumu un Ministru kabineta komitejas 2008.gada 10.oktobra sēdes protokola Nr.37 5.§ 2.1.apakšpunktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir precizējusi likumprojektu “Pasta likums” atbilstoši koncepcijas projektam “Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm”.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām.

Normatīvais akts, nosakot vienotu tiesisko regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanas jomā visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem, sekmēs konkurences veicināšanu, piemērojot caurskatāmas, nediskriminējošas un samērīgas regulēšanas procedūras, lai nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte.

Normatīvais akts nodrošinās universālā pasta pakalpojuma sniegšanu atbilstoši noteiktiem kvalitātes normatīviem, kā arī to uzraudzību, kā rezultātā uzlabosies pakalpojumu kvalitāte.

Pārmaiņas nākotnē varētu būt saistītas nevis ar šī normatīva akta ieviešanu, bet ar iespējamo pasta pakalpojumu cenu kāpumu, kas neizbēgami saistīts ar pārmaiņām Latvijas Republikas ekonomikas attīstībā kopumā, pieaugot inflācijai, jo pasta pakalpojumu cenas tieši ietekmē citu produktu un pakalpojumu cenas (piemēram, degviela, elektrība u.c.). Tomēr, ņemot vērā tarifu veidošanas un apstiprināšanas principus, kā arī to, ka tiks ieviests vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, universālā pasta pakalpojuma tarifi netiks strauji mainīti.

Prasības bezmaksas pakalpojumu sniegšanai neredzīgajiem, kas noteiktas IX nodaļā, ir iekļautas saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvencijā noteiktajām prasībām un tiek piemērotas jau pašreiz saskaņā ar spēkā esošo Pasta likumu.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Tiks vienkāršota vispārējās atļaujas saņemšanas kārtība, jo saskaņā ar jaunu regulējumu komersantam būs tiesības uzsākt pasta pakalpojumu veikšanu uzreiz pēc reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanas, negaidot īpašu Regulatora lēmumu.

Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 29.pantu, Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Valsts nodevas likme nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā. Tā kā reģistrēšana pasta komersantu reģistrā ir viena no Regulatora regulatīvajām darbībām, nav plānots ieviest papildu maksu par reģistrēšanu. Turklāt tiks atcelta norma par licenču izsniegšanu un attiecīgi nebūs jaunu ienākumu no licenču maksām. Vispārējās atļaujas arī līdz šim brīdim tika izsniegtas bez maksas, līdz ar to komersantiem, reģistrējot tos vienotā datu bāzē, netiks radīti papildu izdevumi.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām.

Likumprojekts paredz sūdzību izskatīšanas kārtību, nosaka pakalpojumu lietotāju pienākumus un tiesības, bet neuzliek papildu administratīvo slogu.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība.

Normatīvā akta ieviešana radīs netiešu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni, jo normu piemērošana neradīs nekādus papildu apgrūtinājumus, kuru ieviešanas rezultātā tiktu mainīts atsevišķu demogrāfisko, sociālo vai mērķa grupu dzīves līmenis.

Universālā pasta pakalpojuma ieviešanas rezultātā tiek radīts priekšnoteikums pasta pakalpojuma (tai skaitā abonēto preses izdevumu piegādes) garantētai saņemšanai.

Pēc būtības universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas par pieņemamām cenām pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Tarifu regulēšana, kas noteikta VIII sadaļā, neparedz diferencēt tarifus attiecībā uz dažādām sociālajām grupām.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē.

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme.

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

1	2	3	4	5
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2008.gads	Turpmākie trīs gadi
		2009.	2010.	2011.
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	0	3934	4000	0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	0	-3934	-4000	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Finansiālo ietekmi uz valsts pamatbudžetu sastāda kompensācijas summa, ar kuru paredzēts universālā pakalpojuma sniedzējam segt abonētās preses piegādes lauku apvidos pakalpojumu sniegšanas rezultātā radušos zaudējumus. Aprēķinu pamatā ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātā “Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodika” (apstiprināta 2005.gada 30.novembrī ar grozījumiem 2006.gada 7.jūnijā). Metodikā ir uzskaitīta kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs veic izmaksu uzskaiti, aprēķināšanu un attiecināšanu. Detalizētus aprēķinus nevar iekļaut anotācijā kā vienkāršo formulu WORD formātā, jo aprēķini veikti elektroniskā veidā un tie sastāv no vairākām EXCEL tabulām, kas satur komercnoslēpuma informāciju, kura nav publiski izpaužama un tiks iesniegta attiecīgajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Cita informācija	2008.gada 1.aprīļa sēdē Ministru kabinets atbalstīja nepieciešamā finansējuma līdz 4 093 516 latiem (summa precizējama pēc audita veikšanas) piešķiršanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts”, lai kompensētu preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus 2007.gadā (prot.Nr. 21 53.§ 2.punkts). Saskaņā ar apstiprinātiem 2008.gada valsts budžeta grozījumiem, ir kompensēti preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītie zaudējumi 2007.gadā, veicot naudas pārskaitījumu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts”. Saskaņā ar 2008.gada 30.septembra Ministru kabineta lēmumu (prot. Nr.70 47.§ 2.punkts) līdzekļi VAS “Latvijas pasts” preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanai par 2008.gadu 3 934 672 latu apmērā tiks piešķirti no Satiksmes ministrijas 2009.gada budžeta. Vienlaicīgi konceptuāli tika atbalstīta arī kompensācijas piešķiršana par 2009.gada zaudējumiem ar nosacījumu, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma apmēru un avotu jānosaka 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Tādēļ ietekme uz budžetu 2010.gadam ir norādīta indikatīvi. Lai universālā pasta pakalpojuma sniedzējs varētu saņemt kompensāciju par zaudējumiem, tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Regulatoram iesniegs apstiprināšanai detalizētu aprēķinu par iepriekšējo gadu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

1. Lai nodrošinātu Pasta likuma normu izpildi, papildus jāizdara grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

2. Pasta likumā ir iekļautas atsauces uz starptautisko līgumu pasta jomā prasību ievērošanu. Lai šīs atsauces būtu saistošas visiem, š.g. 17.jūlijā ir pieņemts likums par Pasaules Pasta savienības dokumentu ratificēšanu: “Par 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem.

3. Pēc koncepcijas projekta “Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm” atbalstīšanas jāizdod Ministru kabineta noteikumi par universālā pasta pakalpojuma finansēšanas un zaudējumu kompensēšanas mehānismu.

Pašreiz ar Ministru prezidenta 2007.gada 23.jūlija rīkojumu Nr.382 izveidotā darba grupa izstrādājusi Koncepciju par vienoto universālā pakalpojuma modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēm (turpmāk–Koncepcija). Koncepcijas mērķis ir piedāvāt īstenošanai valstī vienotu universālā pakalpojuma (UP) modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, tai skaitā UP kopas un kvalitātes kritērijus, UP lietotāju mērķgrupas un viņu finansiālā atbalsta principus, tīro izmaksu aprēķina un kompensācijas algoritmus un apjomus, pakalpojuma sniedzēja izvēles algoritmu, UP finansējuma un kompensācijas pārvaldes modeli. 2008.gada 28.aprīlī Ministru kabineta komiteja, izskatot koncepcijas projektu, pieņēmusi lēmumu atbalstīt priekšlikumu vienoto universālo pakalpojumu modeli aprobēt kā pilotprojektu elektronisko sakaru nozarē (prot. Nr.14, 2.§). Precizētajā MK rīkojuma projektā par koncepciju Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2010.gada 1.decembrim iesniegt priekšlikumus MK par koncepcijas īstenošanas uzsākšanu pasta nozarē (16.06.2008. prot. Nr.20 1.§).

Lai kompensētu zaudējumus universālā pakalpojuma sniedzējām par preses piegādi lauku apvidos līdz brīdim, kamēr netiks izveidots finansēšanas mehānisms, katru gadu būs jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā par budžetu.

Ņemot vērā, ka universālā pasta pakalpojuma sarakstā tiek iekļauti abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi, būs jāgroza Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”.

Pēc Pasta likuma spēkā stāšanās Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.445 “Pasta noteikumi” tiks atzīti par spēkā neesošiem un sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā būs jāizdod šādi likumā paredzētie Ministru kabineta noteikumi:

1. Kārtība, kādā pasta komersants nodrošina pasta norēķinu sistēmu.

2. Kārtība, kādā tiek atvērti pasta sūtījumi un rīcība ar sūtījumiem, kuros atrasti aizliegtie priekšmeti.

3. Par obligāti piemērojamiem pasta pakalpojumu standartiem.

4. Kārtība, kādā tiek izdotas apgrozījumā, izmantotas un anulētas pasta apmaksas zīmes.

5. Kārtība, kādā reģistrē un izmanto marķēšanas mašīnas.

6. Prasības adresāta un sūtītāja adreses norādīšanai uz pasta sūtījuma.

7. Kārtība, kādā tiek izvietoti un noformēti pasta piegādes punkti un pastkastītes.

8. Trīs mēnešu laikā pēc šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizdod šādi noteikumi un metodikas:

8.1. Universālā pasta pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika.

8.2. Komersantu reģistrēšanas kārtība un vispārējās atļaujas nosacījumi, kas jāievēro pasta komersantam attiecībā uz pasta pakalpojumiem.

8.3. Noteikumi par Regulatoram iesniedzamās informācijas veidiem, apjomiem un iesniegšanas termiņiem.

8.4. Universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu saraksts.

8.5. Kārtība, kādā Regulators uzrauga universālā pasta pakalpojuma saistību izpildi.

8.6. Universālā pasta pakalpojuma kvalitātes prasības.

8.7. Universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika.

2. Cita informācija.

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Direktīvas 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Direktīvas 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK.

Direktīvas 2008/6/EK normas likumprojektā iestrādātas daļēji. Šo direktīvu prasības ar detalizētāku pasākumu izklāstu, kas nav iekļautas likumprojektā, tiks transponētas likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumos.

Direktīvu 97/67/EK un 2002/39/EK normas ir pārņemtas pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos: MK 2005.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.445 “Pasta noteikumi” sadaļā par vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes prasībām, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotos noteikumos.

Direktīva 2008/6/EK jāievieš līdz 2010.gada 31.decembrim, kas pilnībā tiks izpildīts, jo likuma ieviešana paredz pārejas periodu nepieciešamo noteikumu izstrādei, un saskaņā ar valdības deklarāciju likums jāpieņem līdz 2008.gada beigām.

Likumprojektā ir iekļautas tikai atsevišķas Direktīvas 2007/64/EK prasības, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu pasta tīklā, lai konsekventi ievērotu vienotas terminoloģijas pielietojumu dažādos normatīvajos aktos, jo pārējās prasības tiks transponētas normatīvajos aktos finanšu jomā, par ko ir atbildīga Finanšu ministrija.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām.

Pasaules Pasta savienības normatīvie dokumenti (daudzpusējie starptautiskie līgumi), tai skaitā Konvencija.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projektā iekļautas normas par starptautisko līgumu pasta jomā prasību ievērošanu. 2008.gada 10.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts “Par 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” tiks pieņemts līdz 2008.gada beigām.

4. Atbilstības izvērtējums.

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīva 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 1998.gada 21.janvāra Nr.L 015, 0014. – 0025.lpp.) (turpmāk – direktīva 97/67/EK); 2)Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 2002.gada 5.jūlijā Nr.L 176, 0021. – 0025.lpp.) (turpmāk – direktīva 2002/39/EK); 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Direktīvas 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 2008.gada 27.februārī Nr.L 52, 3. – 20.lpp.) (turpmāk – direktīva 2008/6/EK); 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 2007.gada 5.decembrī Nr.L 319, 1. – 36.lpp.) (turpmāk – direktīva 2007/64/EK).

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 1.punkts	2.,3.pants	Noteikti likuma mērķi un likuma darbības joma
Direktīvas 97/67/EK 2.pants, 3.panta 1.punkts; Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 2.punkts;	1.pants	Noteiktas likumā lietoto terminu definīcijas (atsevišķu terminu definīcijas, kas minētas Direktīvā 97/67/EK, ir noteiktas likumprojekta tekstā)
Direktīvas 97/67/EK 3.panta 1.punkts un 5.pants; Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 4.punkts	30.panta pirmā, otrā un trešā daļa	Lai Latvijas Republikas teritorijā nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, Regulators pasta komersantam nosaka universālā pasta pakalpojuma saistības. Regulators nodrošina lietotāju vienlīdzīgas iespējas saņemt universālajā pasta pakalpojumā ietvertos pakalpojumus.
Direktīvas 97/67/EK 3.panta 4., 5.punkts; Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 3.punkts	29.pants	Regulators nosaka universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstu, ņemot vērā likumā noteikto universālā pasta pakalpojuma minimālo pakalpojumu kopumu.
Direktīvas 97/67/EK 3.panta 6. un 7.punkts;	16.pants	Atsauce, ka pasta sūtījumu minimālie un maksimālie izmēri ir noteikti Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 6.punkts	30.panta septītā daļa	Universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums publiski informēt sabiedrību par piedāvāto pasta pakalpojumu klāstu, tarifiem, pasta tīkla piekļuves punktiem un sniegto pasta pakalpojumu atbilstību kvalitātes prasībām.
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 8.punkts	33.pants	Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu tiks noteikts vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, tai skaitā finansēšanas un zaudējumu kompensēšanas mehānisms.
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 10.punkts	8., 9. un 10.pants	Regulators noteiks vispārējās atļaujas noteikumus un komersantu reģistrācijas kārtību.
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 13.punkts	51.pants	Pasta tīkla nodrošināšana
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 14.punkts	34.pants; 42.pants	Tarifu veidošanas principi. Pasta sūtījumu, kas paredzēta neredzīgajiem, atbrīvošana no pasta pakalpojumu apmaksas
Direktīvas 97/67/EK 13.pants	35.pants	Galamaksas noteikšanas principi
Direktīvas 97/67/EK 14. un 15.pants; Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 15.punkts	32.pants	Universālā pasta pakalpojuma tīro izmaksu noteikšana. Pasta komersants, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, nodrošina, ka universālā pasta pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Tarifu aprēķināšanas metodika un prasības ievest uzskaites sistēmas tiks noteikta Regulatora noteikumos
Direktīvas 97/67/EK 16., 17. un 20.pants; Direktīvas 97/67/EK 3.panta 2.punkts Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 16., 17.punkts	15.pants; 30.panta ceturtā, piektā un sestā daļa 31.pants	Obligāti piemērojamo standartu noteikšana (detalizētas prasības tiks noteiktas MK noteikumos); - Regulators nosaka universālā pasta pakalpojuma kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu apstrādes biežumu, ātrumu, regularitāti un pasta tīkla piekļuves punktu blīvumu un skaitu atbilstoši noteiktiem kvalitātes standartiem. Kvalitātes prasības tiks noteiktas attiecīgajos Regulatora noteikumos. Universālā pasta pakalpojuma kvalitātes pārbaudes nodrošināšana un rezultātu publicēšana
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 18.punkts	55., 56. un 57.pants	Sūdzību izskatīšana
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 20.punkts	4., 6.pants	Regulatora kompetence
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 21.punkts	5.panta otrā daļa; 6.panta trešā daļa; 11.pants	Informācijas sniegšana.
Direktīvas 2007/64/EK 1.panta 1.punkta c) apakšpunkts; 3.panta g) punkta vii) apakšpunkts; 4.panta 3. un 13.punkts	17.panta otrās daļas 5.punkts, 23., 24. un 25.pants	Noteiktas vispārīgās normas, kas regulē maksājumu pakalpojumus, kurus sniedz, izmantojot pasta tīklu (detalizētas prasības tiks noteiktas MK noteikumos).
Direktīvas 2008/6/EK 2.pants	Pārejas noteikumu 2., 3., 4. un 6.punkts	Likuma normu izpildes nodrošināšanas pasākumi un termiņš
Direktīvas 2002/39/EK 1.panta 1.punkts; Direktīvas 2008/6/EK 3.pants	Pārejas noteikumu 7. un 8.punkts	Rezervēto pasta pakalpojumu saglabāšana, lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma sniegšanu un atkāpju nosacījumi attiecībā uz svaru un cenu.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem.

Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 7.punktā ir izskatīti universālā pakalpojuma nodrošināšanas finansēšanas principi, bet dalībvalstīm nav uzlikts pienākums sniegt Eiropas Savienības Komisijai paziņojumu par piemērojamo finansēšanas mehānismu.

6. Cita informācija.

2008.gada 10.jūlijā Latvijas Republika ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumu par to, ka izmantos Direktīvas 2008/6/EK 3.panta 1.punktā noteiktās tiesības uz direktīvas pilnīgas ieviešanas atlikšanu līdz 2012.gada 31.decembrim.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Nevalstisko pasta komersantu biedrību, Latvijas Loģistikas asociāciju, Latvijas Tiešā mārketinga asociāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas Pastu un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Kopumā eksperti atbalsta jaunā likuma pieņemšanas nepieciešamību, jo spēkā esošais Pasta likums neietver vairākus būtiskus nozares jautājumus.

Ņemot vērā, ka likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz abonētās preses piegādes pakalpojumus iekļaut universālajā pakalpojumā, eksperti norādīja nepieciešamību noregulēt zaudējumu kompensēšanas jautājumus, kas saistīti ar abonētās preses piegādi.

Latvijas Tiešā mārketinga asociācija ierosināja likumprojektu papildināt ar detalizētākām normām, kas regulē tiešā pasta pakalpojumus.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšlikumiem tika precizēti atsevišķo pasta pakalpojumu veidu formulējumi. Iesaistītās organizācijas un institūcijas sniegušas priekšlikumus, kuri netika iekļauti likumprojektā, jo tie tiks ņemti vērā, izstrādājot Pasta likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti.

Konsultācijas notikušas, organizējot apspriedes ar iesaistītajām institūcijām, kā arī rakstveidā vai elektroniski pieprasot viedokļus.

4. Konsultācijas ar ekspertiem.

Projekta sagatavošanas stadijā ir notikušas konsultācijas arī ar Vācijas ekspertiem, ar kuriem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai bija sadarbība Twining light projekta LV/2004/EC-01TL ietvaros.

5. Cita informācija.

Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Normatīvā akta izpilde neparedz jauno institūciju veidošanu. Vispārējo valsts pārvaldi pasta nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošinās Satiksmes ministrija. Pasta nozares normatīvo aktu ievērošanu atbilstoši šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai ir nepieciešams pārejas periods, lai veiktu visus likumā paredzētos pasākumus.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī normatīvo aktu datubāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Nav attiecināms.

Satiksmes ministrs A.Šlesers