Par satiksmes organizāciju Vecrīgā*

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns:

Kopš 1996.gada 24.augusta, kad spēkā stājās Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumi Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, Rīgas pilsētas pašvaldība ir tiesīga uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā. Īpaša režīma zonas statusu Ministru kabinets Vecrīgai piešķīris ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7442) daļas un vides aizsardzību.

Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu. Savukārt atbilstoši Vides aizsardzības likumam vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

Tā kā Vecrīga ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, Ministru kabinets tiesības Rīgas pilsētas pašvaldībai uzlikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā ir piešķīris, lai nodrošinātu Vecrīgas vēsturiskā plānojuma, silueta, vēsturiskās apbūves, dārzu un parku uzskaiti, izpēti, saglabāšanu, izmantošanu un popularizēšanu, kā arī Vecrīgas vides kvalitātes saglabāšanu un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanu, apmierinot iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likums, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”).

I. Īpaša režīma zonas statusa Vecrīgai piešķiršana

Desmit gadu laikā, tas ir, laika posmā no 1996.gada līdz 2006.gadam, īpašā režīma zonas statuss Vecrīgai pagarināts astoņas reizes, nosakot dažādus īpaša režīma zonas statusa termiņus. Piemēram, sākotnēji termiņš tika noteikts uz sešiem mēnešiem, vēlāk divas reizes pagarināts uz gadu, kam sekoja termiņa pagarinājums uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Kopš 2002.gada minētais termiņš trīs reizes pagarināts uz gadu, savukārt kopš 2004.gada termiņš pagarināts divas reizes uz diviem gadiem.

1996.gadā Ministru kabinets Vecrīgai īpaša režīma zonas statusu piešķīra, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.pantā noteikto pilnvarojumu, kas paredzēja tiesības pilsētas domei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā. Kārtību, kādā pašvaldība varēja uzlikt pašvaldības nodevu, noteica Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu”.

Atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumu Nr.43 “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”” 1.punktam Ministru kabinets precizēja norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, paredzot, ka Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumi Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punktu.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punkts paredz tiesības vietējās pašvaldības domei Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā. 2005.gada 2.jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu”, kā rezultātā par spēku zaudējušiem tika atzīti Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu”. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pašvaldības nodevu uzlikšanas kārtību un pašvaldību saistošo noteikumu par pašvaldības nodevu uzlikšanu reģistrācijas kārtību, paredz, ka īpaša režīma zona ir pašvaldības teritorijas daļa, kurā ir ierobežota transportlīdzekļu kustība.

II. Nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā apmēri

Kārtību, kādā uzliek nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu personām, kuras iebrauc vai novieto transportlīdzekļus Vecrīgā, un minētās pašvaldības nodevas apmērus Rīgas pilsētas dome ir noteikusi 2000.gada 31.oktobra saistošajos noteikumos Nr.99 “Par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu īpaša režīma zonā Vecrīgā”. Minētajos pašvaldības saistošajos noteikumos Rīgas pilsētas dome, sākotnēji ievērojot Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumos Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu” un vēlāk Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu” noteikto, paredzējusi, ka no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu ir atbrīvojamas fiziskās personas, ja tām Vecrīgā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai to īpašumā (valdījumā, lietošanā) ir nekustamais īpašums, visu grupu invalīdi, kuri vada pielāgotus automobiļus, automobiļu vadītāji, kuri pārvadā I grupas invalīdus, invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, kā arī avāriju dienesta, specializēto un operatīvo dienestu, Valsts un Pašvaldības policijas, Valsts robežsardzes transports, sabiedriskais transports, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas, Ministru kabineta, Rīgas domes un tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo institūciju autotransports, ārvalstu diplomātiskā korpusa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un prokuratūras, radio, televīzijas, ziņu dienestu autotransports, kā arī velosipēdi, mopēdi un zirgu pajūgi.

Atbilstoši Rīgas pilsētas domes 2000.gada 31.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.99 “Par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu īpaša režīma zonā Vecrīgā” pašvaldības nodevas likme par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu Vecrīgā par laiku līdz vienai stundai ir 5 lati, savukārt par laika periodu virs vienas stundas, tas ir, par otro stundu, – 6 lati stundā, par trešo stundu – 7 lati 20 santīmu stundā, par ceturto un katru nākamo stundu nodevas likme paredzēta 8 lati stundā.

Minētie pašvaldības saistošie noteikumi paredz iespēju ar Rīgas domes Autotransporta iebraukšanas Vecrīgā atļauju izsniegšanas komisijas lēmumu piešķirt personām atļauju regulārai iebraukšanai Vecrīgā noteiktā laika periodā, piemēram, darba dienās no pulksten 8 līdz pulksten 19 pašvaldības nodevas likme par pusgadu ir 625 lati. Valsts vai pašvaldību budžeta finansēto institūciju, iestāžu un komercsabiedrību autotransportam pašvaldības nodevas likme par pusgadu darba dienās no pulksten 8 līdz pulksten 19 ir 10 latu.

III. Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizācija un no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēto līdzekļu izlietojums

2006.gadā pēc Rīgas pilsētas domes lūguma reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kas paredzēja īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu. Atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” dotajam uzdevumam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vienlaikus arī iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju. Jau 2006.gadā minētajā informatīvajā ziņojumā reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs norādīja, ka Rīgas pilsētas domes pamatojums, ka tiek turpināts darbs pie Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta izstrādes, nav pietiekams īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai, jo īpaša režīma zona ir izveidota pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzībai. Izskatot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma, ka īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai pagarināms vēl uz diviem gadiem, tas ir, līdz 2008.gada 31.decembrim, nevis kā Rīgas pilsētas dome lūdza uz pieciem gadiem.

2006.gadā, kad Rīgas pilsētas dome lūdza pagarināt īpaša režīma zonas statusa termiņu, tika norādīts, ka Rīgas vēsturiskā centra satiksmes infrastruktūras 2025.gada vīzijā Vecrīga, Citadeles rajons, Bulvāru loks, Centrāltirgus un Spīķeru zona veidos funkcionāli kopīgu vēsturiskās apbūves telpu ar ērtu gājēju kustību. Kā Vecrīgas satiksmes organizācijas mērķis tika norādīta gājēju satiksmes prioritāte un drošība, Vecrīgas vidusdaļas slēgšana transportam, sadalot Vecrīgu sektoros un pilnībā likvidējot tranzīta iespējas, kā arī gājēju, transporta satiksmes un jauktas satiksmes ielu arhitektoniska atdalīšana, paredzot, ka transportlīdzekļu stāvēšana ielu malās pieļaujama tikai transporta satiksmes ielās, līdz ar to samazinot stāvvietu skaitu ielu malās.

Attiecībā par Vecrīgas satiksmes organizācijas projektā norādītājiem ieteikumiem Rīgas pilsētas dome informē, ka tie ir ietverti Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānā un ka Vecrīgas satiksmes organizācijas projekts daļēji ir realizēts. Projekta realizācijas gaitā ieviesta gājēju satiksme Kaļķu ielā posmā, sākot no Kungu ielas, Meistaru ielas posmā no Kaļķu līdz Zirgu ielai, Šķūņu ielā no Kaļķu ielas līdz Zirgu ielai. Kopš 2005.gada Vecrīgā noris aktīva būvniecība, kas nepārtraukti liek mainīt transporta shēmu. Lai uzlabotu gājēju satiksmes drošību, bija paredzēts mainīt vairāku Vecrīgas ielu šķērsprofilus, likvidēt akmens bruģa iesegumu, paplašināt ielas un ietves, bet to Rīgas pilsētas domei nepieļauj Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.124 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai izvērtētu īpaša režīma zonas statusa Vecrīgai pagarināšanas nepieciešamību un lietderību, vairākkārt ir lūgusi Rīgas pilsētas pašvaldību sniegt izvērstu pamatojumu zonas statusa pagarināšanai, ne tikai norādot Rīgas pilsētas pašvaldības investīcijas Vecrīgas projektos un uzsākto un plānoto darbu turpināšanu Vecrīgas satiksmes organizēšanā, bet gan Rīgas pilsētas pašvaldības redzējumu par turpmāko Vecrīgas satiksmes organizāciju un Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzības nodrošināšanu bez ekonomiskām metodēm, kad beigsies lūgtais īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarinājums.

Rīgas pilsētas pašvaldība, atbildot uz informācijas pieprasījumiem, ir norādījusi, ka ar korekcijām tiek realizēts 2002.gada Vecrīgas satiksmes organizācijas projekts un ka jaunu satiksmes turpmākās organizācijas koncepciju būs iespējams izstrādāt tikai pēc Vecrīgā uzsākto būvobjektu pabeigšanas. Bet, kā norādījusi Rīgas pilsētas pašvaldība, Vecrīga ir “dzīva pilsēta”, kas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, līdz ar to nav prognozējams, kad beigsies būvniecība Vecrīgā un kad būs iespējams realizēt Rīgas pilsētas pašvaldības 2006.gadā izvirzīto Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta mērķi – gājēju satiksmes prioritāti un drošību.

Sniedzot informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju, Rīgas pilsētas dome norāda, ka 2007.gadā no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēti 1 091 159 lati, savukārt Vecrīgas īpašā režīma zonas labiekārtošanā, uzturēšanā un sistēmas modernizēšanā ieguldīti 1 117 140 latu, no kuriem Vecrīgas uzturēšanā (Vecrīgas ielu, gājēju tuneļa 11.novembra krastmalā un 27 puķu vāžu uzturēšanā) izlietots 383 677,74 lati, Vecrīgas ielu (Kungu un Alksnāja ielu un Pils laukuma) segumu atjaunošanai un rekonstrukcijai – 335 171,67 lati, apgaismošanas sistēmas rekonstrukcijai – 14 344,66 lati. Satiksmes plūsmas kontrolei, kas sevī ietver Vecrīgas iebraukšanas/izbraukšanas sistēmas modernizēšanu, caurlaižu namiņu atjaunošanu, satiksmes regulējošās sistēmas apsardzi kontrolpunktos, izdevumus par viedkaršu realizāciju un apkalpošanu, datortehnikas un programmatūras iegādi, Rīgas pilsētas pašvaldība 2007.gadā izlietojusi 336 617,17 latu jeb vairāk nekā 30 procentus no Vecrīgas īpašā režīma zonas labiekārtošanā, uzturēšanā un sistēmas modernizēšanā ieguldītajiem līdzekļiem.

2008.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā plānoja iekasēt 900 000 latu, bet izlietot 1 738 258 latus, no kuriem Vecrīgas uzturēšanai plānots izlietot 460 184 latus, Vecrīgas ielu segumu atjaunošanai un rekonstrukcijai – 65 288 latus. Satiksmes plūsmas kontrolei Vecrīgā Rīgas pilsētas pašvaldība 2008.gadā plānoja izlietot 827 369 latus jeb vairāk nekā 47 procentus no līdzekļiem, kas paredzēti Vecrīgas īpašā režīma zonas labiekārtošanai, uzturēšanai un sistēmas modernizēšanai.

Tā kā īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts ar mērķi nodrošināt pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzību, no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasētie līdzekļi Rīgas pilsētas pašvaldībai jāizmanto Vecrīgas plānojuma, celtņu, dārzu un parku izpētei, saglabāšanai, popularizēšanai, kā arī Vecrīgas vides kvalitātes saglabāšanai un izmantošanai, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Izvērtējot no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā iekasēto līdzekļu izlietojumu, secināms, ka Rīgas pilsētas dome 2007.gadā vairāk nekā 30 procentus izlietojusi un 2008.gadā vairāk nekā 47 procentus plānoja izlietot satiksmes plūsmas kontrolei. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija ir lūgusi Rīgas pilsētas pašvaldību sniegt skaidrojumu, kā izlietotais finansējums satiksmes plūsmas kontrolei nodrošina valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzību. Uz minēto lūgumu Rīgas pilsētas pašvaldība sniedza skaidrojumu, ka uzlabotās kontroles sistēmas ar numuru atpazīšanu, videonovērošanu un attālinātās vadības iespējām ieviešana atstās pastarpinātu iespaidu uz gājēju satiksmes prioritāti un drošību, kā arī norādīja, ka nav iespējams regulēt satiksmi tikai ar ceļa zīmēm. Uzstādot ceļa zīmes, satiksmes plūsma kļūst praktiski neierobežojama un prasīs apjomīgus policijas resursus, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” ievērošanas kontroli.

IV. Īpaša režīma zonas statusa Vecrīgai termiņa pagarināšana

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi Rīgas pilsētas domes lūgumu vismaz uz pieciem gadiem pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai. Kā pamatojumu Rīgas pilsētas dome norāda investīcijas Vecrīgas projektos un uzsākto un plānoto darbu turpināšanu Vecrīgas satiksmes organizēšanā, koriģējot iebraucošā transporta plūsmu un izmantojot iegūtos līdzekļus Vecrīgas projektu realizācijai.

Atbilstoši Rīgas pilsētas domes norādītajam Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa termiņu nepieciešams pagarināt, lai tā sasniegtu 2006.gadā izvirzīto Vecrīgas satiksmes organizācijas mērķi – gājēju satiksmes prioritāti un drošību, kas cita starpā paredz fiziski samazināt iebraucošo transportlīdzekļu skaitu. Nosakot attiecīgu nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā ar ekonomiskām metodēm, Rīgas pilsētas dome spēj samazināt transportlīdzekļu fizisku atrašanos šajā pilsētas teritorijā. Tomēr kā būtisks šķērslis minētā mērķa sasniegšanai tiek norādīts, ka lielāko skaitu transportlīdzekļu Vecrīgā veido to personu transportlīdzekļi, kurām nevar piemērot nodevu, tas ir, personas, kas ir atbrīvojamas no nodevas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevu”. Kā to norāda Rīgas pilsētas pašvaldība, Vecrīga ir “dzīva pilsēta”, nevis muzejs vai statisks piemineklis, tāpēc jāņem vērā ne tikai Vecrīgas blīvās apbūves un ielu vēsturiski specifiskās īpatnības, bet arī jādod iespējas veikaliem un restorāniem piegādāt preces un pārtiku, tūristiem – piebraukt pie viesnīcām un iedzīvotājiem pie dzīvesvietām, kā arī būvniecības transportam – pie būvobjektiem un operatīvajam transportam – pie negadījuma vietas.

Mērķi nodrošināt gājēju satiksmes prioritāti un drošību Rīgas pilsētas dome sasniedz kompleksā veidā – gan ar ceļa zīmēm, gan uzstādot fiziskus šķēršļus (ziedu vāzes), gan arī ar esošās novecojošās kontroles sistēmas palīdzību ierobežojot brīvas iebraukšanas iespējas vecpilsētā. Pēc Rīgas pilsētas pašvaldības ieskata, uzlabotās kontroles sistēmas ar numuru atpazīšanu, videonovērošanas un attālinātas vadības iespējām ieviešana atstās pastarpinātu iespaidu uz gājēju satiksmes prioritāti un drošību, bet kopā ar citiem pasākumiem satiksmes organizācijā sniegs iespēju racionālāk veikt iebraukšanas kontroli. Izmantojot ekonomiskas metodes, tas ir, iekasējot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu īpaša režīma zonā, Rīgas pilsētas pašvaldība spēj samazināt transportlīdzekļu fiziskās atrašanās laiku Vecrīgas teritorijā, bet ne ierobežot tā esamību Vecrīgā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vērš uzmanību, ka kopš 2003.gada 26.jūnija spēkā ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību. Minētais likums nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tai skaitā Vecrīgas, statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei. Pamatojoties uz minēto likumu, ir izdoti Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.124 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tai skaitā Vecrīgas, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības. Minētajos Ministru kabineta noteikumos ir norādītas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas nozīmīgākās saglabā­jamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī prasības, kas jāievēro ēku un būvju rekonstrukcijā un restaurācijā un attīstības projektos. Papildus, lai Rīgas vēsturiskā centra vērtības ne tikai saglabātu, bet arī plānotu šīs teritorijas saglabāšanu un saudzīgu attīstību turpmāko 12 gadu laikā, Rīgas pilsētas dome 2006.gada 7.februāra saistošajos noteikumos Nr.38 “Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” Vecrīgu ir iezīmējusi kā īpašu teritoriju, paredzot tai atšķirīgas prasības ne tikai transporta un satiksmes organizācijas jautājumos, bet arī attiecībā uz ielu un ietvju segumu materiāliem, apgaismes ķermeņu, kiosku, paviljonu un citu pilsētvides elementu atbilstību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības prasībām.

Vides kvalitātes saglabāšanas un atjaunošanas, kā arī dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nosacījumi ir noteikti Vides aizsardzības likumā, kā arī speciālajos likumos kā Aizsargjoslu likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Dabas resursu nodokļa likums un citos normatīvajos aktos, kas precizē prasības vides aizsardzības nodrošināšanai.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta otrajai daļai ikvienas pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi). Ne tikai Rīgas vēsturiskajam centram Vecrīgai ir noteikts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss, bet gan arī Ventspils, Kuldīgas, Cēsu, Liepājas, Jelgavas, Jaunjelgavas, Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Subates, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Limbažu, Ludzas, Saldus, Sabiles, Talsu, Valdemārpils, Tukuma un Kandavas pilsētu vēsturiskajiem centriem, kuru pašvaldībām nav piešķirtas ekskluzīvas tiesības iekasēt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu to pilsētu vēsturiskajā daļā. Kaut arī minēto pilsētu pašvaldības tās administratīvajā teritorijā esošo pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzību nodrošina bez papildus līdzekļiem, pilsētbūvniecības pieminekļi nav zaudējuši to kultūrvēsturisko vērtību un unikalitāti.

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7442) daļas un vides aizsardzību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka minēto mērķi iespējams sasniegt bez īpaša režīma zonas statusa pagarināšanas, izmantojot citos normatīvajos aktos noteiktos līdzekļus. Kaut arī īpaša režīma zonas statusa nepagarināšanas gadījumā Rīgas pilsētas dome nebūs tiesīga uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā, atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 1.panta pirmajai daļai pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes, līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldība ir tiesīga noteikt Vecrīgas ielu lietošanas kārtību, un tā nezaudēs tiesības ierobežot satiksmi Vecrīgas ielās.

* Ministra informatīvais ziņojums “Par īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai un Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju” Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdē