Par nekārtībām Vecrīgā 13.janvārī un turpmāko rīcību

Valsts prezidents Valdis Zatlers preses konferencē 2009.gada 14.janvārī:

Vakardienas notikumi Doma laukumā liek katram Latvijas iedzīvotājam – gan politiķim, gan žurnālistam, gan tiem, kas piedalījās mītiņā, gan tiem, kas palika mājās, – pārdomāt, kādu ceļu mēs vēlamies iet savā valstī. Vakardienas politiskajam mītiņam, kurā cilvēki vēlējās paust savu politisko pārliecību, attieksmi pret notikumiem valstī, uzslāņojās vardarbība pret valsts un privāto īpašumu, pret cilvēkiem, bet vēl ļaunāk – vardarbība pret žurnālistiem, policistiem, Latvijas armijas karavīriem.

Vārda brīvība ir svēta Latvijā. Tā nodrošina mūsu sabiedrības attīstību un sabiedrības intereses, iespējas katram piedalīties gan politiskajos, gan ekonomiskajos procesos valstī un paust savu viedokli. Vārda brīvība vienmēr ir jāaizstāv.

Mums jābūt pārliecinātiem, ka tiem, kas pauž savu viedokli un aizstāv to, Latvijas varas iestādes nodrošina drošību, aizsargā viņu veselību un pat dzīvību. Laikā no Dziesmotās revolūcijas vienmēr esam lepojušies ar to, ka spējām pat ļoti sarežģītus politiskus un sabiedriskus notikumus risināt miermīlīgi, bez vardarbības. Vakar kaut kas ir mainījies.

Protams, esmu pateicīgs tiem cilvēkiem, kas vakar pauda savu viedokli, bet kategoriski nosodu tos, kas rīkojās huligāniski un pārkāpa likumu. Likumpārkāpējiem ir jāsaņem sods saskaņā ar mūsu valsts likumiem. Esmu pateicīgs arī tiem policistiem un karavīriem, kas vakar mazināja šo vardarbību, bija savā postenī un ierobežoja notiekošo vardarbību. Un šodien mēs esam atkal pamodušies miermīlīgā pilsētā un miermīlīgā valstī. Es novēlu visiem cietušajiem – gan tiem, kas bija pasākumā kā civilpersonas, gan tiem, kas pildīja savus pienākumus, – ātru izveseļošanos.

Tomēr jāsaka, ka vakardienas notikumi parādīja, ka arī iekšlietu struktūras nebija pilnībā gatavas apstākļiem, kādi vakar risinājās Doma laukumā. Mītiņš nebeidzas ar pēdējo runātāju, mītiņš beidzas tad, kad cilvēki, kas ir sapulcējušies, ieskaitot nevēlamas radikālas personas, ir pametuši mītiņa vietu. Rūpīgi jāizvērtē vakardienas gadījums Iekšlietu ministrijai un tās vadībai un jānodrošina turpmākajām aktivitātēm, kas būs nākotnē, pietiekamu drošību. Vēlreiz uzsvēršu, ka politisku uzskatu paudējiem ir jāgarantē drošība viņu veselībai un dzīvībai.

Domāju, ka arī organizatoriem ir jāizdara secinājumi. Arī viņiem ir jāuzņemas atbildība par to, kurā vietā, kādā laikā un kā tiek veidots šāds pasākums. Tā ir jārīkojas, lai labus nodomus nesabojātu radikāli elementi ar savu pretlikumīgo darbību.

Tomēr šobrīd ir jāskatās arī uz iemesliem, kādēļ cilvēki izgāja Doma laukumā, lai paustu savu viedokli. Galvenais iemesls ir tas, ka sabiedrībā katastrofāli krītas uzticība varai un valsts amatpersonām. Gan Saeima, gan Ministru kabinets ir zaudējuši saikni ar vēlētājiem. Jau agrāk esmu vairākkārt uzsvēris, ka uzticību var atgūt tikai ar konkrētiem darbiem. Mēs nevaram iet tālākā konfrontācijā, mums ir jādara konkrēti darbi, pēc kuriem ir pieprasījums sabiedrībā, un tie būs gan Satversmes grozījumi, gan ekonomikas stimulēšanas plāns, gan arī valsts pārvaldes reforma.

Tādēļ es kā Valsts prezidents, pārstāvot Latvijas tautas intereses, uzstāju uz trīs uzdevumiem Saeimai un Ministru kabinetam.

Saeimai līdz 31.martam būtu jāpieņem grozījumi Satversmē par tautas tiesībām lemt par Saeimas atlaišanu. Līdzšinējais darbs šā jautājuma risināšanā ir bijis neapmierinošs vai arī noraidošs. Esmu apņēmies nedēļas laikā Saeimai iesniegt konkrētu Satversmes grozījumu likumprojektu ar skaidru redakciju. Lemt atliks Saeimai.

Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš.

Trešais uzdevums ir pavisam konkrēts, balstīts uz Adventes vienošanos. Pēc iespējas ātrāk Saeimai ir jāizveido ekonomikas attīstības plāna un valsts aizņēmuma līdzekļu izmantošanas plāna uzraudzības padome. Šī institūcija noteikti vairos uzticību un būs instruments, kas kalpos situācijas analīzei un priekšlikumu apkopošanai, gan arī kā kopsavilkuma devējs Saeimai un valdībai. Īpaši šai padomē jāiesaista eksperti finanšu un ekonomikas jomā, kuri var skaidri paust savu viedokli un kuriem sabiedrība uzticas.

Ja mēs runājam par Ministru kabinetu, ir steidzīgi, vienas, divu nedēļu laikā, Ministru prezidentam jānāk klajā ar skaidru valsts pārvaldes reorganizācijas plānu. Ne variantu, bet skaidru rīcības modeli. Tāpat ir ar institucionālo reformu. Kādas institūcijas un kā tiks reformētas – lai to zinātu ne tikai ierēdņi, bet arī sabiedrība. Un sabiedrībai kļūtu skaidrs, kāds labums tiek gūts un kāpēc tiek taupīts. Tajā pašā laikā sabiedrībai jābūt pārliecībai, ka tās intereses šajās reformās netiks aizskartas.

Un vēlreiz gribu uzsvērt, ka Ministru kabineta sastāvā iespējama reorganizācija. Es aicināju valdībā ieviest jaunas sejas un uz to pastāvu. Valdībā jābūt jaunām sejām, un partijām ir jāvadās nevis pēc politiķu ietekmes partijā, bet pēc to profesionalitātes. Es vēlos redzēt ministrus, kas ir kompetenti savā jomā, kas labi pārvalda svešvalodas un var veiksmīgi veikt valsts pārvaldes reformas un pārstāvēt Latviju Eiropas institūcijās. Ja nepieciešams, jāpiesaista profesionāļi ar partijisku atbildību. Ja valdība netiek ar šo uzdevumu galā, ir nopietni jādomā par koalīcijas paplašināšanu, par iespējamu nacionālā izlīguma valdību, kam sabiedrība vairāk uzticētos un kurā būtu vairāk pārliecības, ka šie grūtie, sarežģītie un sāpīgie soļi, kas jāveic ekonomikas stabilizācijas plāna ietvaros, tiešām tiks veikti vislabākajā iespējamajā veidā un pēc labākās sirdsapziņas.

Un, protams, ir vēl viens darbs, kas jāizdara – jānozīmē KNAB vadītājs. Šis process ir pārāk ilgs, un nav nekāda attaisnojuma, ka tas nav paveikts.

Tikai ar šiem konkrētajiem darbiem mēs varētu nomierināt sabiedrību un varētu dot tai nelielu cerību, ka process valstī virzīsies uz labo pusi. Šoreiz pilnīgi skaidri nosaku termiņu šo darbu veikšanai, jo viens ir strādāt, bet pavisam cits ir strādāt efektīvi, ar rezultātu. Strādāt ar rezultātu, pēc kura ir pieprasījums sabiedrībā, rezultātu, kurš kalpo sabiedrībai. Šoreiz šis termiņš ir 31.marts.

Uz jautājumu, kas notiks, ja tas netiks izpildīts līdz 31.martam, atbildēšu kategoriski – es rosināšu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Atbildot uz jautājumiem:

Jautājums: Kuram, jūsuprāt, jāuzņemas atbildība par vakardienas grautiņiem – iekšlietu ministram vai pasākuma rīkotājiem?

V.Zatlers: Atbilde ir – abpusēji. Jebkurš šāds pasākums, it sevišķi, ja mediju telpā un internetā ir plāni, kuros aicina uz vardarbību (..) gan tiem, kas organizē, gan Iekšlietu ministrijai ir jāsadarbojas ļoti cieši, atbildība ir abiem.

Jautājums: Kas notiks, ja Valsts prezidenta nosacījumi Saeimai netiks pildīti?

V.Zatlers: Tā ir politiskā griba, esmu skaidri formulējis savu viedokli, esmu skaidri formulējis savus termiņus, tā ir tikai politiķu politiskā griba.

Jautājums: Doma laukumā tauta aicināja prezidentu, bet prezidents bija citā valstī. Kāpēc tādā brīdī prezidents nebija ar tautu?

V.Zatlers: Visi procesi norisinās, plānojot uz priekšu. Es vakar biju Eiropas Parlamentā, kur pirmo reizi Latvijas prezidents uzrunāja Eiropas Parlamentu kopš Latvijas iestāšanās ES. Šī bija arī šogad pirmā kādas valsts vadītāja runa Eiropas Parlamentā. Svarīgi, ka 2004.gadā esam iestājušies ES, ka mums jāpiedalās visos ES procesos, jāaizstāv savas intereses, jāpauž savs viedoklis. Mana prombūtne nekādā veidā neietekmēja to, ko pauda Latvijas pilsoņi. Viņi pauda savus politiskos uzskatus, izvirzīja savus mērķus, un tā bija viņu brīva griba.

Jautājums: Jūs pats norādījāt, ka koalīcija ir atsvešinājusies no tautas. Kāpēc jūs domājat, ka tā tagad pēkšņi saplūdīs ar tautu, un vai tai ir tiesības turpināt valsts pārvaldi pēc notikušā?

V.Zatlers: Visam šai valstī jānotiek leģitīmi, saskaņā ar likumu. Domāju, ka tas nav tikai pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Tas ir gan pozīcijas, gan opozīcijas jautājums. Ja kādam ir ilūzijas, ka šobrīd mums ir izveidojusies spēcīga opozīcija ar savu programmu un skaidru vīziju, ko darīt nākamajos mēnešos, ko darīt šajā grūtajā ekonomiskajā un politiskajā situācijā, diemžēl tādas opozīcijas šobrīd nav. Tāpēc es vairāk atbalstītu šobrīd izlīguma valdību (..). Norobežošanās no procesiem jebkurā gadījumā liecina par nevēlēšanos tajos piedalīties.

Sannija Jauce, pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ministru prezidents Ivars Godmanis, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, aizsardzības ministrs Vinets Veldre un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis preses konferencē 2009.gada 14.janvārī:

I.Godmanis: Mēs sasaucām ārkārtas sēdi sakarā ar vakardienas notikumiem. Sēdes laikā noklausījāmies atskaiti par notikumu secību un plāniem, kas tika sagatavoti iepriekš, par reālo notikumu gaitu, par zaudējumiem, tai skaitā materiālajiem zaudējumiem, un arī par ievainotajiem cilvēkiem visos resoros. Noklausījāmies policijas vadības teikto, Drošības policijas ziņojumu par viņu informāciju, arī Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās militārās policijas ziņojumu par viņu darbu un viņiem nodarītajiem zaudējumiem. Arī Rīgas mērs, pilsētas izpilddirektors un pašvaldības policijas vadītājs piedalījās valdības sēdē. Mēs, pirmkārt, fiksējām, kā šie notikumi ir attīstījušies un kādi bija iepriekš sagatavotie plāni. Otrkārt, lēmām, kā pēc iespējas ātrāk novērst sekas, vispirms jau materiālās. Visiem resoriem ir ļoti operatīvi jāsagatavo pieprasījumi Finanšu ministrijai, un mēs valdības sēdē pieņemsim lēmumu kompensēt un pēc tam samaksāt, jo tie bija neparedzēti izdevumi. Treškārt, mēs izvērtējām situāciju, lai efektīvāk varētu nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību turpmāk. Arī preventīvi aplūkojām jautājumu, kādi grozījumi nepieciešami mūsu likumdošanā, lai mazinātu šādu grautiņu iespēju. Tai skaitā par attiecīgām vietām pilsētā, kas ir bīstamas šādu pasākumu organizēšanai.

M.Segliņš: Cienījamie žurnālisti, pēc sejām redzu, ka daudzi bijāt jau šorīt Iekšlietu ministrijā, un nedomāju, ka man jāatkārto tas, ko stāstīju no rīta. Nevienu vārdu, ko teicu no rīta, es atpakaļ neņemu. Mans policijas darba novērtējums paliek iepriekšējais. Arī valdības slēgtajā sēdē teicu, un tas nav noslēpums, ka izsaku visu cieņu policistiem, kuri vakar strādāja Vecrīgā vēlu vakarā un naktī. Es teicu, ka viņiem, neskatoties uz grūto situāciju, ir jāsamaksā par nakts stundām, par virsstundām; ka jādomā par policijas ekipējumu. Mēs pieskārāmies jautājumam par policistu skaitu, sevišķi sākumā, kad pēc politiskā mītiņa sākās grautiņš. Ir dažādi viedokļi. Vizuāli likās, ka policistu ir par maz. Bet Dzeņa kunga pastāstīja (to es nevaru stāstīt), kurās vietās policisti bija izvietoti. Ir skaidrs, ka vizuāli varbūt izskatījās mazāk, bet kopā policistu bijis pāri par diviem simtiem. Cita lieta, ka viņi nebija vienā vietā. Vēlāk bija jau izsaukti visi Rīgas un reģiona policisti. Tad arī varēja redzēt, ka Vecrīgā policistu bija daudz.

Par policijas veikto plānošanu, par operācijas vadību tomēr jāspriež profesionāļiem. Es kā politiķis varu teikt, ka to, kāds bija politiskais uzstādījums, kā mēs bijām vienojušies, policija visu izpildīja. Es viņiem nevaru pārmest. Man kā politiķim pirmkārt bija ļoti svarīgi valstī garantēt pulcēšanās un vārda brīvības demokrātiju.

Šajā gadījumā aktīvi iesaistījās arī policistu arodbiedrība, un policijas arodbiedrības šefs teica, ka viņi paši visu garantēs. Ka viņu tur būs tūkstotis, un paši ar visu tiks galā. Aicināja nesūtīt uz turieni bruņotu policiju. Arī vakar valdības sēdē saņēmu no žurnālistiem pārmetumu, ka policistu ir par daudz. Par operācijas dažādiem posmiem, es domāju, Dzeņa kungs pats pateiks, ko viņš drīkst un ko nedrīkst stāstīt, ņemot vērā, ka arī citreiz būs jānodrošina sabiedriskā kārtība. Šajā gadījumā policija to paveica trīs stundās. Trīs stundu laikā nekārtības tika novērstas. Igauņiem savā laikā pagāja vesela diennakts, kamēr viņi ieviesa kārtību. Tāpēc es izsaku cieņu policistiem. Mēs redzējām arī apjukumu to puišu sejās, kas bija Vecrīgā, un es kā ministrs viņiem saku paldies par darbu. Protams, valdībai tas ir jānovērtē. Valdībai jādomā par policijas ekipējumu. Jādomā, kā policistiem samaksāt. Es nemainu savu vērtējumu par policistu darbu un nekādā gadījumā to arī nemainīšu.

A.Dzenis: Ņemot vērā informāciju, kas mums bija, tika izstrādāts speciāls plāns kārtības nodrošināšanai, kurā bija paredzēti vairāki posmi. Pirmais – pasākuma nodrošināšana, kad norit sapulce–pikets. Otrs – ja attīstās incidenti, tiek palielināts policistu skaits. Un, ja sākas kā vakar grautiņi, policistu skaitu krasi palielina.

Pēdējo piecu gadu laikā man pirmoreiz nācās pēc trauksmes izsaukt visus reģiona policistus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Redzot šos vandalisma aktus, mēs nolēmām aicināt visus policistus ierasties darbavietās. Respektīvi, lai visi atestētie policisti, kas ir Rīgā un Rīgas rajona policijas struktūrās, ierastos Rīgā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Gribu teikt lielu paldies policistiem par operatīvo rīcību, jo viņi atbrauca ļoti ātri.

I.Godmanis: Liels pārbaudījums, tieši fiziski, bija arī armijas cilvēkiem –militārajai policijai, kas apsargā Saeimu. Lūgšu aizsardzības ministru precīzāk raksturot šo situāciju.

V.Veldre: Kad ekstremālie spēki mēģināja iekļūt Saeimā, viņiem tas neizdevās. Piedalījās simt trīsdesmit pieci militārās policijas karavīri un virsnieki. Uzdevums tika izpildīts, un, atsaucoties uz valsts policijas aicinājumu, mēs gājām palīgā arī policijai, kad ekstrēmisti sāka apmētāt ar diletantiski sagatavotiem “Molotova kokteiļiem” (ar degošu šķidrumu pildītas pudeles – J.Ū.), metāla lodēm un citiem priekšmetiem. Vēlāk militārā policija, patriotisku jūtu vadīta, kopā ar policiju un Rīgas domes atsaucīgām amatpersonām pietiekami ātri sakopa teritoriju, lai nedotu iespēju šiem pašiem vai citiem spēkiem pasmieties.

Mēs šodien arī runājām par otru, ļoti svarīgu posmu: ir jāizdara secinājumi par šādām aktivitātēm. Kad aicina lielu sabiedrības daļu iet uz sapulci, ir jārēķinās ar sekām, jo to izmanto arī radikālie spēki. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir cietis piecdesmit viens mierīgais iedzīvotājs: cilvēki, kas dzīvo Vecrīgā, cilvēki, kas bija nākuši uz šo sapulci paust savu viedokli. Tādēļ vajadzēja piedalīties arī mediķiem. Citviet pasaulē nekādā veidā, arī militāru konfliktu apstākļos, netiek apdraudēti ārsti, bet vakar tas notika ar Rīgas pilsētas ātrās palīdzības mediķu brigādēm. Tika mēģināts izdemolēt ātrās palīdzības mašīnas, tās šūpojot. Pateicoties policijai, šie cilvēki tika pietiekami ātri aizturēti. Bet no tā acīmredzot ir jāizdara secinājumi.

I.Godmanis: Aizturēto vidējais vecums uz 25 gadi, bet ir arī pietiekami liels skaits nepilngadīgo. Tas situāciju padara traģiskāku. Visi alkohola reibumā, daļai konstatēts arī narkotiku iespaids. Ļoti daudz sodīto, tai skaitā administratīvi, arī vairākkārt. Precīzu informāciju jūs saņemsit vēlāk. Visas procesuālās rīcības atbilstoši likumam nosaka kriminālprocesa virzītāji. Es šo jautājumu vairs negribētu komentēt.

Tā ir informācija, ko mēs jums varam sniegt.

“Latvijas Vēstnesis”: Vai valdības sēdē tika analizēta Tallinas pieredze pirms pāris gadiem, kad grautiņi atsākās arī otrajā un trešajā vakarā?

M. Segliņš: Mēs par to runājām. Pārrunājām, lai zinātu: ir tāda tendence, ka tas var turpināties vairākus vakarus.

“Latvijas Vēstnesis”: Vai no jūsu teiktā var secināt, ka policija arī turpmākos vakarus būs pastiprinātā gatavībā?

A.Dzenis: Jā, tā būs.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā