Preses konferencē 2009.gada 15.janvārī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu:

Vakar, 15.janvārī, Valsts prezidents Valdis Zatlers Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un apsprieda pēdējo dienu politiskās aktualitātes, tai skaitā Valsts prezidenta pausto viedokli, ka Saeimai līdz 31.martam būtu jāpieņem grozījumi Satversmē par tautas tiesībām lemt par Saeimas atlaišanu (skat. “LV” nr.8, 15.01.2008.).

Ministru prezidents Ivars Godmanis: Ir ļoti svarīgi saglabāt politisko līdzsvaru starp prezidentu un Saeimu. Kas attiecas uz prezidenta tiesībām atlaist Saeimu – to nosaka Satversme un to neviens nevar apstrīdēt.

Attiecībā uz valdības izmaiņām mēs jau no paša sākuma esam bijuši ļoti konstruktīvās attiecībās ar prezidentu, esmu iepazīstinājis viņu ar saviem uzskatiem gan par valdības uzbūvi, gan par personālijām. Tā ir mana kompetence.

Prezidenta kompetence viennozīmīgi ir izvirzīt Ministru prezidenta kandidātu un pieprasīt Ministru prezidentam nosaukt valdības sastāvu. Bet tad, kad Saeima ir apstiprinājusi Ministru prezidentu, Ministru prezidents atbild Saeimas priekšā. Protams, morāli arī Valsts prezidenta priekšā. Bet Ministru prezidents atbild par valdības uzbūvi un valdības sastāvu. Protams, jāieklausās prezidenta priekšlikumos, prezidenta domās par to, ko valdība dara, ko deputāti dara.

Par prezidenta nostāju, vai ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas, domāju, prasiet pašam prezidentam.

Jautājums ir, kam ir jānotiek, lai rīkotu šīs ārkārtas vēlēšanas. Man kā valdības vadītājam, kas atbild par koalīciju, ir ļoti svarīgi, lai īstenotu tās programmas daļas, kas ir saistītas ar starptautisko atbalstu, un lai mēs varētu veiksmīgi īstenot arī pašvaldību vēlēšanas jaunajā formā.

Preses konferencē 2009.gada 15.janvārī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu

(atbildot uz jautājumiem):

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Premjera kungs, vai jums nav sajūta, ka mūsu Satversme ir novecojusi un ka vēsturiskā perspektīvā vajadzētu domāt par jaunas Satversmes izstrādāšanu?

Ministru prezidents Ivars Godmanis: Ziniet, esmu konservatīvs cilvēks. Es gan neesmu speciālists valsts tiesībās, tomēr uzskatu, ka mūsu Satversmes tēviem savā laikā izdevās radīt dokumentu, kas ir apbrīnojami sabalansēts. Apbrīnojami sabalansēts! Ap-brī-no-ja-mi sabalansēts!!! Protams, tās sadaļas, kas tur parādījās pašvaldību sadaļā, cilvēktiesību sadaļā, liecina, ka mēs reaģējām uz jaunu situāciju. Bet, kas attiecas uz varas sakariem, jums būs grūti pierādīt, ka tas nav labs variants.

Jautājums: Cik ticama jums liekas iespēja, ka prezidents varētu ierosināt referendumu, lai atlaistu Saeimu?

I.Godmanis: Tagad ir cīņa, kad, kā es saprotu, opozīcija grib par visu varu panākt, lai prezidents nostājas tās pusē, simtprocentīgi prom no koalīcijas, tomēr redzams, ka prezidentam ir sava pozīcija un tā nesakrīt. Domāju, ka tas ir pozitīvi. Tai skaitā arī par Satversmes grozījumiem. Cik ticami? Nu, jums jāsaprot: ja jūs reiz nosaucat konkrētu datumu, tad tas ir nosaukts.

Kaut, no otras puses, runa ir par formulējumu. Protams, Saeima pati noteiks, vai tā pieņems šos lēmumus vai nepieņems. Te iespējamas visdažādākās kombinācijas. Bet ticamības kategorijā man ir grūti spriest.

Jautājums: Vai jūsu attiecības ar prezidentu pēc viņa vakardienas paziņojuma ir mainījušās?

I.Godmanis: Mēs esam atklāti cilvēki un sakām viens otram savas domas tieši. Mēs jau sen esam pazīstami. Nē, mums nav mainījušās attiecības. Tīri cilvēciski noteikti ne. Jo es tomēr uzskatu, lai cik arī būtu grūti, viena lieta ir skaidra: es esmu par to, ka ir pozīcija un opozīcija. Un, ja opozīcija un pozīcija funkcionē pilnasinīgi, dialektika noved pie rezultāta. Var samainīties pozīcija un opozīcija vietām, bet, ja mēģina izveidot kaut ko pa vidu, nav ne īstas attīstības, ne, godīgi sakot, pat kārtīga mandāta.

Es atbalstu tādu situāciju, ka katra valdība ir ar savu mandātu. Ja Saeima izsaka neuzticību valdībai, Saeima arī ieceļ jaunu valdību. Valdības vadītāja uzdevums ir mēģināt īstenot uzdevumus tā mandāta ietvaros, ko devusi Saeima. Man Saeima ir devusi šādu mandātu. Es nākšu ar citu valdības modeli, bet neesmu paredzējis šajā modelī politisko spēku izmaiņas. Kaut tas, protams, ir grūtāk, jo skaits ir mazāks, mums nav pietiekami daudz balsu, bet es dodu priekšroku dialektiskai domu apmaiņai, pat dialektiskai cīņai, kas, pēc manām domām, tomēr novedīs pie labāka rezultāta.

Jautājums: Tautai nepatīk, ka valsts augstākās personas saiet ragos. Bet Saeimas priekšsēdētājs tomēr tā kā nav jūsu viedokļa komandā.

I.Godmanis: Jums jāsaprot, ka viens no Saeimas priekšsēdētāja uzdevumiem ir vadīt Saeimu. Tas, ka Saeimas priekšsēdētājs strikti iestājas par Saeimas tiesībām, zināmā mērā ir organiski. Viņš ir pirmais cilvēks, kura uzdevums ir to darīt. Būtu pilnīgi neloģiski un, domāju, pat nožēlojami, ja Saeimas vadītājs it kā paietu nost un teiktu: “Nu jā, es to Saeimu vadu, bet principā tā Saeima nekas nav.” Tad būtu jāmeklē cits Saeimas vadītājs. Šajā gadījumā Saeimas vadītājs rīkojās kā cilvēks, kuram ir mandāts vadīt šo parlamentāro institūciju. Un jautājums par popularitāti vai nepopularitāti šajā gadījumā ir citā plāksnē. Mūsu valsts ir strikti iezīmēta ar konstitūciju. Ir vēlēšanas, kas visu parāda, un vēlēšanas nemaz vairs tik tālu nav. Jūnijā ir pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tas nu ir reāls barometrs. Citādi katrs runā par tautas mandātu savās rokās. Bet reālais rezultāts jau parādās vēlēšanās. Tad ir grūti pateikt: “Nobalsoja par citiem, bet es tomēr esmu spēcīgāks...” Tāpēc pašvaldību vēlēšanas, pēc manām domām, būs vienīgais lakmusa papīrs, kas parādīs reālo politisko spēku samēru. Jo, lai cik daudz arī būtu dažādu pasākumu, tomēr dalībnieku skaits tajos procentuāli nav tik liels, lai teiktu, ka tas ir vairākuma atbalstīts pasākums.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā