Viena no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) līdzšinējām un tamlīdz arī LPS IX kongresā šopavasar Viesītē apstiprinātajām ievirzēm ir tāda, ka jāstiprina saikne ar valsts augstākajām institūcijām. Jo Latvijas ministriju kopumā rasi nebūs nevienas tādas, kam principā vajadzētu pagriezt muguru pašvaldību spējām un iespējām, to vēlmēm un vajadzībām. Tas tāpēc, ka ikviens mūsu iedzīvotājs gan teorētiski, gan praktiski ir "pierakstīts" kādā pašvaldībā (un to mums ir vesels pustūkstotis!), lai risinātu šķietami ikdienišķas, tomēr būtiskas problēmas, kas skar viņu pašu, viņu ģimeni, viņa māju, zemes īpašumu, pat attiecības ar kaimiņiem. Tālāk — skola, doktorāts, policija, tiesa, arī kapsēta...

Otrdien, 17.augustā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) sarīkotajā apaļā galda apspriedē piedalījās ministrs Vents Balodis, valsts sekretārs Guntis Puķītis, VARAM departamentu direktori no vienas puses, bet galda pretējā pusē sēdēja LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, padomnieki Jānis Piešiņš, Bruno Otersons, vairāku rajonu vadības pārstāvji.

Varētu pat domāt, ka triju stundu garumā ieilgušā apspriedes tematika ir pārāk plaša un visaptveroša: divpadsmit izskatāmo jautājumu kopumā bija gan globālas problēmas (arī mūsu virsrakstā minātā), gan, teiksim, Daugavas baseina institucionālās pārvaldes struktūra un Latvijas tūrisma attīstības peripetijas, gan Būvniecības nacionālā programma un sadzīves atkritumu reālā izvietošana. Bet galu galā tas viss attiecas uz vides aizsardzību un reģionālo attīstību, un te nu pašvaldībām un ministrijai vajadzīga vismaz kopīga valoda, ja ne uzreiz — kopīga darbība. Te jāpiebilst, ka šādas sarunas jau ir tradicionālas, turklāt, kā atzīmēja VARAM valsts sekretārs Guntis Puķītis, tās līdz šim ir bijušas abpusēji ieinteresētas un vainagojušās ar sapratni.

"Visniknākie" vaicātāji ministriju ierēdņiem bija gan Ligita Začesta, gan arī Jānis Piešiņš un Bruno Otersons (cita starpā — Daugavas fonda prezidents, kas daudziem sēdes dalībniekiem bija īsts atklājums!), vēl — Rēzeknes rajona padomes izpilddirektors Valērijs Zvidriņš un citi pašvaldību līderi. Jo diemžēl reizumis tikai simboliska ir ministriju un pašvaldību vadītāju attieksme.

Ne velti vakardienas sarunā vairākkārt tika atgādināta 1999.gada 15. jūlijā pieņemtā deklarācija par jaunā Ministru kabineta darbu. Tās septītajā iedaļā (Lai izveidotu taupīgu un efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldi), vietējām un reģionālajām pašvaldībām atvēlētas tikai piecas rindkopas. Tās skaidrības labad ir šādas:

(Vietējās un reģionālās pašvaldības)

* līdz 2001. gada 1. janvārim nodrošināsim būtisku vietējo pašvaldību administratīvā dalījuma mēroga palielinājumu, lai uzlabotu pārvaldes efektivitāti;

* ieguldīsim līdzekļus mērķprogrammās, kas veicinās un nodrošinās optimālu pašvaldību administratīvā dalījuma izveidošanu un attiecīgo infrastruktūras objektu funkcionēšanu pašvaldībās;

* trīs gadu laikā nodrošināsim visu publisko datu tīklu pieejamību katrai pašvaldībai;

* līdz 2000. gada 1. jūlijam sagatavosim un iesniegsim Saeimā grozījumus likumos, kas nodrošinās pilnveidotas pašvaldību pārraudzības un revīzijas sistēmas ieviešanu;

* līdz 2000. gada 1. jūlijam sagatavosim un iesniegsim Saeimā likumprojektu par reģionālo pašvaldību izveidošanu.

Bet šoreiz saprotamā kārtā priekšplānā izvirzījās problēmas, kas saistītas ar Administratīvi teritoriālās reformas priekšnosacījumu izpildi. Jo Valdības deklarācijā arī tam ir īpaša iedaļa:

(Reģionālā attīstība)

* reorganizēsim Valsts investīciju programmu, nosakot valsts un reģionālās nozīmes prioritātes, atbilstoši nodalot finansējuma apjomus un izvērtējot to ilgtermiņa lietderību;

* līdz 2000. gada 31. decembrim pabeigsim reģionālo attīstības aģentūru izveidošanu, nostiprinot reģionālās plānošanas, ieviešanas un uzraudzības institūcijas;

* līdz 2000. gada 31. decembrim pabeigsim Reģionālās attīstības nacionālās programmas izstrādāšanu, paredzot finansu un institucionālo resursu koncentrāciju;

* attīstīsim pārrobežu sadarbību, pabeidzot Pierobežu atttīstības stratēģijas un programmas izstrādi;

* izstrādāsim Nacionālo plānojumu, līdz 2000. gada 30. aprīlim pabeidzot Valsts teritorijas attīstības perspektīvu un turpmāk sagatavojot regulāru pārskatu par nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas procesu;

* turpināsim valsts atbalstu attīstības plānošanai pašvaldībās, lai nodrošinātu saistību starp pašvaldību, reģionu attīstības plāniem un attīstības plāniem valsts līmenī;

* turpināsim Lauku attīstības programmas īstenošanu, nosakot tuvākajos gados veicamos pasākumus un saistot tos ar vietējiem un starptautiskiem finansu resursiem.

Lai tā būtu, nepieciešama pārdomāta un iepriekš izsvērta rīcība. Uz to no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses rosināja VARM Reģionālās attīstības departamenta direktora pienākumu pagaidu izpildītāja Lolita Čače. Viņa runāja par vairākiem tematiem (Reģionālās attīstības programmu koordinācija nacionālā līmenī, mērķdotācijas pašvaldību teritoriālo attīstības plānu izstrādei 2000.gada valsts budžetā, atteikšanās no iepriekšēja novērtējuma teritoriālplānojumiem par iespējamo risinājumu ietekmi uz vidi). Šajā ziņā gan ir pietiekami daudz iestrādņu, tomēr, kā norādīja pašvaldību darbinieki, vēl nepieciešama stingra pēctecība. Tā daudz kas tika izrunāts un pat nolemts iepriekšējās vides valsts ministres Ineses Vaideres pilnvaru laikā, tomēr Latvijas pilsētu un lauku vadītājiem trūkst dziļas pārliecības par to, cik tas viss ir reāli šobrīd. Jo vairāki būtiski formulējumi, kas bija lasāmi iepriekšējās valdības deklarācijā, tagad vai nu vispār pazuduši, vai lasāmi citā "mīkstinātā" redakcijā.

Cik tas viss būtiski, to uzsvēra VARM Investīciju departamenta direktors Zigfrīds Brūvers. Jā, mēs esam atkarīgi no savas valsts budžeta resursiem, tomēr tagad būtiski ir loģiski izmantot tās iespējas, ko Latvijai paver dažādi Eiropas Savienības fondi, arī PHARE un citi. Tur minētas vilinošas summas, tomēr vajag rēķināties arī ar to, ka visi līdzekļi nav tikai humānā palīdzība, investīcijas neviens labprāt nedod par skaistām acīm vien. Aizdevumu vai piešķīrumu procenti var likties vilinoši, tomēr arī 15 vai pat 20 gadu, ko to dzēšanai paredz aizdevumi, ir reāls laiks.

Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris analizēja to, kādas ir iespējas pašvaldībām saņemt vides stāvokļa novērtējumu no vides aizsardzības institūcijām pirms plānošanas sākuma, par sāpīgo sadzīves atkritumu novietošanas problēmas risinājumu, arī par šajā sakarā iecerēto nodevu. Šis ir abpusēji griezīgs zobens, izteicās pašvaldību pārstāvji. Jo, no vienas puses, "visu par visu" no pašvaldībām ziņu veidā pieprasa ministrijas, departamenti un citas institūcijas un pēc tam, prasa bargu naudu par informāciju, kas skar to vai citu nozari. Te nepieciešams loģisks izkārtojums!

Izrādījās, ka divi apspriedes darba kārtības jautājumi ir saistīti vairāk nekā cieši. R.Bebris izklāstīja arī Daugavas baseina institucionālās pārvaldes struktūras izveides priekšlikumus, bet Latvijas Tūrisma aģentūras direktors Aivars Kalniņs runāja par finansējumu vienota tūrisma informācijas centra izveidei. Izrādās, ka trūcīgā finansējuma ziņā Latvija ieņem gandrīz vai pēdējo vietu Eiropā. Arī mūsu kaimiņi Baltijas valstīs šai ziņā ir vismaz piecus soļus priekšā, kaut gan pašvaldības ar savu ierosmi tieši pēdējos gados iepriecina ar lielu izrāvienu. Tas sevišķi sakāms par lauku tūrismu, kaut gan bez valsts atbalsta tas draud palikt tikai par privāto biznesu.

Apspriedes nobeiguma stunda bija veltīta būvniecības nacionālajai programmai.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors