Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/10

Rīgā 2009.gada 14.janvārī

Par Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājas Gundegas Grišānes atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Gundegu Grišāni no Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājas amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. No Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkta izriet, ka visām vietējām pašvaldībām līdz 2007.gada 31.decembrim bija jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem teritorijas plānojumiem. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 1.punktu vietējā pašvaldība teritorijas plānošanas jomā, cita starp, vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu. Savukārt saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1.pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu viena no vietējo pašvaldību autonomajām funkcijām ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktā, lai izpildītu noteiktās funkcijas, pašvaldībām paredzēts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Prasība izstrādāt teritorijas plānojumu pastāv jau no 1994.gada 9.jūnija, kad spēkā stājās likums “Par pašvaldībām”.

2. Skaistas pagasta padome 2002.gada 30.maijā pieņēma lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, savukārt teritorijas plānojums Skaistas pagasta pašvaldībai līdz šīm brīdim nav stājies spēkā un joprojām atrodas izstrādes stadijā. Līdz ar to pašvaldība gandrīz 15 gadu laikā nav spējusi izpildīt normatīvajos aktos noteikto pienākumu – izstrādāt teritorijas plānojumu.

3. Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājai likuma “Par pašvaldībām” 93.panta un 94.¹panta kārtībā pieprasīti paskaidrojumi 2008.gada 25.janvārī (Nr.7.1-06/651), 21.aprīlī (7.1-06/3193) un 2.decembrī (Nr.7.1-11/9427). 2008.gada 20.februāra paskaidrojumā Nr.94 Skaistas pagasta padomes priekšsēdētāja kā iemeslus tam, kādēļ nav izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums, minēja sekojošus iemeslus:

1) izstrādātāji ar darba izstrādi nemaz nesteidzās;

2) sākās problēmas gan ar datoriem, gan kartēm, līdz līguma izpildītāja aizgāja dekrētā, nebrīdinot un nenododot darbu;

3) disks ar grafisko informāciju ir nozaudēts. Tāpēc esam griezušies Latvijas ģeotelpiskās plānošanas aģentūrā ar lūgumu jauna kartogrāfiskā materiāla saņemšanai;

4) pašvaldībā nav plānošanas speciālista, kas pilnībā varētu veikt šo uzdevumu, tādēļ arī darba veicēju komandā ir jāveic izmaiņas;

5) teritorijas plānojuma galīgā redakcija varētu tikt apstiprināta 2008.gada beigās.

2008.gada 6.maija paskaidrojumā Nr.174 Skaistas pagasta padomes priekšsēdētāja atzīst, ka attiecībā uz teritorijas plānojumu ne vienmēr ir pildījusi savu pienākumu.

4. Pašvaldības padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs, kā tas noteikts likuma “Par pašvaldībām” 25.panta pirmajā daļā un 62.panta otrās daļas 1.punktā. Vietējās pašvaldības padomes priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt pašvaldības darbu tādā veidā, lai tiktu izpildītas likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, dotajā gadījumā likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmajā daļā 13.punktā noteiktā vietējās pašvaldības autonomā funkcija – noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar teritorijas plānojumu, kā arī 14.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu viens no domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumiem ir vadīt domes (padomes) darbu, koordinēt jautājumu izskatīšanu komitejās. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otro daļu attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Savukārt, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa, iestādes vadītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Kā to secinājusi Administratīvā apgabaltiesa (2006.gada 16.jūnija spriedums lietā Nr.A 42078304; AA 877-06/2 [18]), pašvaldības vadītājs likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktā minēto pienākumu – vadīt vietējās pašvaldības domes (padomes) darbu – pilnībā ir izpildījis tikai tad, kad ir nodrošinājis tās darbības tiesiskumu tik lielā mērā, cik tas ir atkarīgs no viņa.

Ņemot vērā iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka vairāk kā gadu pēc Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā noteiktā termiņa teritorijas plānojuma apstiprināšanai Skaistas pagastam teritorijas plānojums aizvien ir izstrādes stadijā, Skaistas pagasta padomes priekšsēdētāja ir pārkāpusi likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu un 17.panta pirmo daļu.

5. Izvērtējot Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājas Gundegas Grišānes atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts vērā tas, ka:

1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir svarīgs pašvaldības teritorijas attīstības dokuments, bez kura nevar notikt pašvaldības līdzsvarota un ilgtspējīgā attīstība. Daudzos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nevar izmantot savus nekustamos īpašumus, jo nav iespējams veikt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos bez spēkā esoša teritorijas plānojuma. Līdz ar to likumā noteiktā pienākuma nepildīšana tieši skar pašvaldības iedzīvotāju intereses;

2) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 2008.gadā divas reizes ir prasījis Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājai paskaidrojumu likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā un 94.¹pantā noteiktajā kārtībā. Skaistas pagasta padomes priekšsēdētāja nav sniegusi juridiski argumentētus paskaidrojumus;

3) saskaņā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2008.gada 15.decembra rīkojumu Nr.2-02/559 atcelts Skaistas pagasta padomes 2008.gada 26.septembra lēmuma “Par lauku apvidus zemes piekritību Skaistas pašvaldībai un lauku apvidus zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai” (prot. Nr.9, 9.§) 1.punkts, jo teritorijas plānojuma neesamības dēļ pašvaldība nevar pilnībā izpildīt Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumu Nr.453 “Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi” prasības un pieņemt lēmumu par pašvaldībai piekrītošajām zemēm saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta otrās daļas 2.punktu.

Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājai Gundegai Grišānei, turpinot vadīt Skaistas pagasta padomes darbu, ir apdraudēta pašvaldības turpmāka tiesiska darbība un Skaistas pagasta iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesiska realizēšana, it īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā. Tāpēc padomes priekšsēdētājas atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Skaistas pagasta padomes turpmāku tiesisku darbību.

Skaistas pagasta padomes priekšsēdētājas atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns