Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/12

Rīgā 2009.gada 14.janvārī

Par Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Cigļa atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Gunāru Cigli no Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. No Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkta izriet, ka visām vietējām pašvaldībām līdz 2007.gada 31.decembrim bija jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem teritorijas plānojumiem. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 1.punktu vietējā pašvaldība teritorijas plānošanas jomā, cita starp, vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu. Savukārt saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1.pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu viena no vietējo pašvaldību autonomajām funkcijām ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktā, lai izpildītu noteiktās funkcijas, pašvaldībām paredzēts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Prasība izstrādāt teritorijas plānojumu pastāv jau no 1994.gada 9.jūnija, kad spēkā stājās likums “Par pašvaldībām”.

Litenes pagasta padome 1996.gada 27.novembrī pieņēma lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu. 2006.gada 24.februārī Litenes pagasta padome atcēla minēto lēmumu un pieņēma lēmumu uzsākt teritorijas plānojuma izstrādi no jauna, bet līdz šim brīdim teritorijas plānojums nav apstiprināts un stājies spēkā.

2. Litenes pagasta padomes priekšsēdētājam likuma “Par pašvaldībām” 93.panta un 94.¹panta kārtībā pieprasīti paskaidrojumi 2008.gada 6.februārī, 21.aprīlī un 2.decembrī.

No Litenes pagasta priekšsēdētāja paskaidrojumiem un ministrijas rīcībā esošās informācijas ir secināms, ka darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes ir uzsākts tikai 2008.gada februārī, neskatoties uz to, ka Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā ir noteikts, ka teritorijas plānojumam ir jābūt izstrādātam un apstiprinātam līdz 2007.gada 31.decembrim.

Savos paskaidrojumos Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs kā teritorijas plānojuma izstrādes aizkavēšanās galveno argumentu norāda to, ka no Valsts zemes dienesta nevarēja saņemt teritorijas plānojuma izstrādei nepieciešamo kartogrāfisko materiālu. Savukārt no 2008.gada 27.februāra paskaidrojumam pievienotiem materiāliem izriet, ka Valsts zemes dienests 2003.gada 23.decembrī ir piedāvājis izgatavot Litenes pagasta vienkāršoto topogrāfisko karti, kas pašvaldībai izmaksātu 942 latus. Turklāt Valsts zemes dienests Litenes pagasta pašvaldībai savā 2004.gada 26.aprīļa vēstulē ir piedāvājis bez maksas saņemt ortofoto karti mērogā M 1:10000 *.tif formātā. No paskaidrojumiem neizriet, ka Litenes pagasta pašvaldība būtu pieņēmusi Valsts zemes dienesta piedāvājumu.

Tāpat pēc 2006.gada 27.jūnija lēmuma par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu no jauna pieņemšanas netika veiktas normatīvajos aktos paredzētas darbības, tas ir, nav pieprasīti nosacījumi no institūcijām, netika organizēts teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Tikai 2008.gada martā pašvaldība iegādājās kartogrāfisko materiālu no Valsts zemes dienesta, bet 2008.gada 22.aprīlī izsludināja sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu.

Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs savu bezdarbību teritorijas plānojuma izstrādē līdz 2008.gadam skaidro ar to, ka netika saņemta mērķdotācija teritorijas plānojuma izstrādei.

Minētais Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja arguments ir nepamatots, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 7.panta otrajai daļai autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu. Ņemot vērā minēto, līdzekļus teritorijas plānojuma izstrādei, kas ir pašvaldības pienākums, lai izpildītu likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13. un 14.punktā noteiktās autonomās funkcijas, ir jāieplāno pašvaldības budžetā. Līdz ar to no pašas pašvaldības vistiešākajā mērā ir atkarīgs tas, vai teritorijas plānojuma izstrādei pašvaldības budžetā tiek paredzēti nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Valsts piešķirtā mērķdotācija teritorijas plānojuma izstrādei nesedz visus ar teritorijas plānojuma izstrādi saistītos izdevumus, un pašvaldībai ir obligāti jāparedz līdzfinansējums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas dažādā laikā regulēja mērķdotācijas piešķiršanas kārtību, pašvaldības līdzfinansējums bija ne mazāk kā 20%. Jāatzīmē, ka Litenes pagasta pašvaldībai 2002.gada 2.februārī atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumu Nr.187 “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai” prasībām tika piešķirta mērķdotācija teritorijas plānojuma izstrādei. Ņemot vērā to, ka pašvaldība pēc mērķdotācijas piešķiršanas neveica teritorijas plānojuma izstrādi un nav atskaitījusies par mērķdotācijas izlietojumu, mērķdotācijas piešķiršanas komisija 2003.gada 5.decembrī pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru pašvaldībai tika atteikts izmaksāt atlikušo mērķdotācijas daļu. Līdz ar to atkārtoti saņemt mērķdotāciju pašvaldība varēja tikai pēc attiecīgās atskaites iesniegšanas ministrijā.

3. Pašvaldības padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs, kā tas noteikts likuma “Par pašvaldībām” 25.panta pirmajā daļā un 62.panta otrās daļas 1.punktā. Vietējās pašvaldības padomes priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt pašvaldības darbu tādā veidā, lai tiktu izpildītas likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, dotajā gadījumā likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmajā daļā 13.punktā noteiktā vietējās pašvaldības autonomā funkcija – noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar teritorijas plānojumu, kā arī 14.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu viens no domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumiem ir vadīt domes (padomes) darbu, koordinēt jautājumu izskatīšanu komitejās. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otro daļu attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Savukārt, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa, iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Kā to secinājusi Administratīvā apgabaltiesa (2006.gada 16.jūnija spriedums lietā Nr.A 42078304; AA 877-06/2 [18]), pašvaldības vadītājs likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktā minēto pienākumu – vadīt vietējās pašvaldības domes (padomes) darbu – pilnībā ir izpildījis tikai tad, kad ir nodrošinājis tās darbības tiesiskumu tik lielā mērā, cik tas ir atkarīgs no viņa. Saskaņā ar Litenes pagasta padomes 2008.gada 24.februāra lēmumu Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs G.Ciglis ir apstiprināts kā pagasta teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs. Līdz ar to padomes priekšsēdētājs šajā gadījumā pilda ne tikai likumā “Par pašvaldībām” un citos likumos noteiktās funkcijas, bet saskaņā ar minēto pašvaldības lēmumu ir arī tieši atbildīgs par teritorijas plānojuma izstrādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka vairāk kā gadu pēc Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā noteiktā termiņa teritorijas plānojuma apstiprināšanai Litenes pagastam teritorijas plānojums aizvien ir izstrādes stadijā, Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs ir pārkāpis likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu un 17.panta pirmo daļu.

4. Izvērtējot Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja G.Cigļa atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts vērā tas, ka:

4.1 vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir svarīgs pašvaldības teritorijas attīstības dokuments, bez kura nevar notikt pašvaldības līdzsvarota un ilgtspējīgā attīstība. Daudzos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nevar izmantot savus nekustamos īpašumus, jo nav iespējams veikt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos bez spēkā esoša teritorijas plānojuma. Līdz ar to likumā noteiktā pienākuma nepildīšana tieši skar pašvaldības iedzīvotāju intereses;

4.2. teritorijas plānojuma neesamības dēļ pašvaldībai ir iestājušās nelabvēlīgas sekas, jo Litenes pagasta padome nevarēja pieņemt tiesisku lēmumu par neapbūvētas zemes piekritību pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumu Nr.453 “Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi” 14.1.apakšpunktam un likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Ņemot vērā to, ka Litenes pagasta pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, Litenes pagasta padome nevarēja tiesiski pamatot neapbūvētu lauku zemju nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai un jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta otrās daļas 2. punktam vai 4.¹ panta otrās daļas 5.punktam. Līdz ar to reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 2008.gada 15.decembrī izdeva rīkojumu Nr.2-02/563 “Par Gulbenes rajona Litenes pagasta padomes 2008.gada 26.septembra lēmuma “Par lauku apvidu zemes piekritību Litenes pagasta pašvaldībai un lauku apvidus zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai” (prot. Nr.10, 3.)1. un 2.punkta atcelšanu”, kā rezultātā Litenes pagasta pašvaldība pašvaldības funkciju īstenošanai un jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai nevarēs izmantot 4,24 ha neapbūvētas lauku apvidu zemes.

4.3. reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs no 2008.gada sākuma trīs reizes ir prasījis Litenes pagasta padomes priekšsēdētājam paskaidrojumu likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā un 94.¹pantā noteiktajā kārtībā. Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs nav sniedzis juridiski argumentētus paskaidrojumus un nav mēģinājis risināt jautājumu par teritorijas plānojuma izstrādi tādā mērā, lai uz šā rīkojuma pieņemšanas dienu teritorijas plānojums būtu apstiprināts.

Litenes pagasta padomes priekšsēdētājam G.Ciglim, turpinot vadīt Litenes pagasta padomes darbu, ir apdraudēta pašvaldības turpmāka tiesiska darbība un Litenes pagasta iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesiska realizēšana, it īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā. Tāpēc padomes priekšsēdētāja atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Litenes pagasta padomes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā.

Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns