Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.149

Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.116, 17.§)

Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”  15.panta pirmās daļas 2.punktu un 43.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, Rīgas domes Komunālā departamenta (turpmāk – Komunālais departaments) Kapsētu pārvaldes (turpmāk – Kapsētu pārvalde), kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. amatnieks – komersants, kurš saņēmis Kapsētu pārvaldes atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā;

2.3. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā šajos saistošajos noteikumos paredzētā kārtībā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.6. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kura apbedīšanai 10 dienu laikā pēc sludinājuma ievietošanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nav pieteikušies piederīgie vai citas personas vai mirušā piederīgie rakstiski ir atteikušies veikt apbedīšanu;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta – zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, par kuru noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu;

2.9. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes institūcija (pansionāts), bērnu nams, kuram ierādīta kapavieta;

2.10. kapavietu komisija – Komunālā departamenta direktora izveidota komisija, kura nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.11. kapavietu kopējs – komersants, kurš saņēmis Kapsētu pārvaldes atļauju kapavietu kopšanai (kapavietas izveidošanai, labiekārtošanai, nolīdzināšanai);

2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.13. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda saistošajos noteikumos paredzētos kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.14. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

Citu personu apbedīšana kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja motivētu iesniegumu. Lēmumu par šādas kapavietas piešķiršanu pieņem Komunālā departamenta direktors.

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām vai konfesijām. Kapsētu pārvalde par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajām organizācijām vai konfesijām mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus;

4.2. noteikt īpašu statusu kapsētas daļai vai sektoram.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datu bāze.

6. Komunālais departaments izstrādā un Komunālā departamenta direktors apstiprina šo saistošo noteikumu piemērošanai nepieciešamo iesniegumu, atļauju, izziņu un paziņojumu veidlapas.

7. Komunālā departamenta direktora izveidotās komisijas lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina bez tiesībām apbedīt pievienotajā teritorijā var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā pie Komunālā departamenta direktora, bet Komunālā departamenta direktora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

8. Komunālā departamenta direktora lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā pie Rīgas domes priekšsēdētāja, bet Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētu administrācijas darba laiks:

9.1. otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00, Jaunajos ebreju kapos – svētdienās, pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00;

9.2. kapsētu pārziņi apmeklētājus pieņem kapsētu administrācijas telpās darba laikā no plkst. 9.00 līdz 16.00;

9.3. kapsētu administrācijas telpas ir slēgtas svētdienās, pirmdienās un svētku dienās, Jaunajos ebreju kapos – piektdienās, sestdienās un svētku dienās;

9.4. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

10. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

10.1. no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

10.2. no 1.novembra līdz 31.martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

11. Kapsētu darbiniekiem darba laikā pie apģērba ir piestiprināta pazīšanas zīme, uz kuras norādīts uzvārds un ieņemamais amats.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. uzturēties pēc tās slēgšanas;

12.2. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.3. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas;

12.4. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

12.5. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu (sētas, sūkņi, pieminekļi, piemiņas plāksnes u. tml.), kapavietas stādījumus;

12.6. ievest suņus bez pavadas;

12.7. iebraukt ar transportlīdzekļiem, izņemot:

12.7.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

12.7.2. policijas operatīvajiem trans­portlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;

12.7.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

12.7.4. 1.grupas invalīdiem un invalīdiem ar kustību traucējumiem, uzrādot invalīda apliecību;

12.8. traucēt bēru ceremonijas norisi, braucot ar transportlīdzekli kapsētas teritorijā;

12.9. sniegt kapavietu kopšanas pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

12.10. sniegt amatnieku pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas.

13. Tiesības organizēt koku ciršanu kapsētas teritorijā ir Kapsētu pārvaldei.

III. Kapsētu pārvaldes un kapsētu pārziņa pienākumi

14. Kapsētu pārvaldei ir pienākums:

14.1. organizēt kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu;

14.2. organizēt kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

14.3. uzturēt, remontēt kapsētu administrācijas un saimniecības ēkas, kapličas, iekšējos ceļus un celiņus, koplietošanas laukumus, sētas, solus;

14.4. organizēt kapsētu teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu un ūdens­apgādi kapsētās;

14.5. reģistrēt līgumus par kapavietas uzturēšanu;

14.6. izsniegt komersantiem atļaujas kapavietu kopēju un amatnieku pakalpojumu sniegšanai kapsētās.

15. Kapsētas pārzinim ir pienākums:

15.1. nospraust, uzmērīt, ierādīt dabā kapsētas sektorus, rindas un kapavietas;

15.2. nodrošināt lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

15.3. kārtot mirušo reģistrācijas grāmatu, kā arī nodrošināt tajā esošās informācijas pieejamību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

15.4. nodrošināt maksas iekasēšanu par kapsētā sniegtajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši savai kompetencei;

15.5. nodrošināt ārpus kapavietām esošo apstādījumu kopšanu;

15.6. nodrošināt sanitāro normu un šo saistošo noteikumu ievērošanu;

15.7. slēgt līgumus par kapavietu uzturēšanu un iesniegt tos reģistrēšanai Kapsētu pārvaldē.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

16. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu), pamatojoties uz:

16.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, ievērojot šo saistošo noteikumu 17. vai 18.punktu un nosacījumu, ka daļēji slēgtā kapsētā fiziskai personai piešķir un ierāda apbedījumam nepieciešamo kapavietu/kapavietas un vēl vienu kapavietu, ja persona to vēlas;

16.2. sociālās aprūpes institūcijas (pansionāta), bērnu nama amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu.

17. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

17.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

17.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.3. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par kapavietas piešķiršanu;

17.4. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

18. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj Komunālā departamenta direktors, pamatojoties uz:

18.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu Komunālā departamenta direktoram par atļauju apbedīt mirušo;

18.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

18.3. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

19. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

19.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo;

19.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

19.3. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

20. Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

21. Komunālā departamenta direktora izveidota komisija var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina, bez tiesībām apbedīt pievienotajā teritorijā. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu neatņemama sastāvdaļa.

22. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā:

22.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

22.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

22.3. ja kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX nodaļu.

23. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:

23.1. 22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

23.2. 22.2. un 22.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 30.punkta nosacījumus.

V. Apbedīšanas kārtība

24. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

25. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās nodrošina apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

26. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

27. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – 1,2 m līdz zārka vākam.

28. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

29. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā, kā arī kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

30. Virsapbedījumus kapā var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiāli, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

31. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot Kapsētu pārvaldes un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiāles atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

32. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

33. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

34. Kapsētas pārzinim ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

35. Kapliču apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam – mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei – iznomā kapsētas pārzinis.

36. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

37. Bēru ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt kapsētas pārziņa noteikto laiku.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

38. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

39. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Ja bezpiederīgā mirušā kremēšana ir aizliegta saskaņā ar Ministru kabineta 04.07.1995. noteikumiem Nr.186 “Kremācijas noteikumi”, bezpiederīgais mirušais tiek apbedīts zārkā.

40. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50–100 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šā apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 2 m, garums – 2 m, platums – 1 m.

41. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

42. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot 40.punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

43. Ja ir pieteikušies bezpiederīgā mirušā piederīgie, kuri vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums:

43.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā bezpiederīgā apbedīšanu;

43.2. samaksāt normatīvajos aktos noteiktu vienreizēju maksu par kapavietas uzturēšanas tiesībām un ar kapavietas lab­iekārtošanu saistītos maksājumus;

43.3. noslēgt līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

VIII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

44. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

44.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums), norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;

44.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

44.3. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu, izveidot kapa kopiņu vai nolīdzināt kapavietu;

44.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

44.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

44.6. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

44.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai. I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

44.8. atlīdzināt materiālos zaudējumus, kas pašvaldībai un/vai trešajai personai radušies viņa vainas dēļ.

45. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopija iesniedzama kapsētas pārzinim.

46. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

46.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

46.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajās kapavietās un ārpus tām;

46.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u. tml. novietošanai.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

47. Reizi gadā Kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (3.pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

48. Kapavietu komisija pēc pirmā, otrā un trešā šo saistošo noteikumu 47.punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājam uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

48.1. akta kopiju;

48.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ierasties pie kapsētas pārziņa.

49. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā šo saistošo noteikumu 47.punktā minētā akta sastādīšanas 48.2.apakšpunktā noteiktajā laikā neierodas pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

50. Ja Kapavietu komisija ir sastādījusi trīs aktus par nekoptu kapavietu un nav zināms aktētās kapavietas uzturētāja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, Kapsētu pārvalde laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “5 min.” un portālā www.riga.lv ievieto sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu un brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā ierasties pie kapsētas pārziņa.

Ja trīs mēnešu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pie kapsētas pārziņa nav ieradies ne kapavietas uzturētājs, ne viņa pilnvarotā persona, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

51. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 49., 50.punktu un 22.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

51.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies laikā, kad kapavietas kopšanu nodrošināja pašvaldība;

51.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

52. Kapsētu pārvalde informē Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas pieminekļu aģentūra” par kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kam ir mākslas vai kultūras vērtība, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

X. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

53. Profesionālu darbību kapsētā (kapa rakšana, kapavietas kopšana, kapavietas aprīkojuma uzstādīšana un amatnieka pakalpojumu sniegšana) atļauts veikt tikai kapsētas administrācijas darba laikā saskaņā ar šo saistošo noteikumu II nodaļu.

54. Kapsētās kapavietu kopējiem un amatniekiem ir pienākums pēc Rīgas domes amatpersonu pieprasījuma uzrādīt Kapsētu pārvaldes izsniegtu atļauju.

55. Kapavietu kopējiem un amatniekiem darba dienas beigās vai beidzot darbus ir pienākums sakārtot darba vietas, atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai izvest, nojauktos kapu pieminekļus un apmaļu paliekas ar savu transportlīdzekli izvest no kapsētas.

XI. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

56. Par 12.1. un 12.5.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz Ls 50, bet juridiskām personām – līdz Ls 100.

57. Par 12.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām no Ls 50 līdz Ls 250, bet juridiskām personām – no Ls 100 līdz Ls 1000.

58. Par 12.6.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām no Ls 5 līdz Ls 25, bet juridiskām personām no Ls 10 līdz Ls 50.

59. Par 12.7.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu sauc pie likumā paredzētās atbildības.

60. Par 12.8.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu no Ls 50 līdz Ls 250.

61. Par 12.3., 12.9., 12.10. un 46.3.apakš­punktā un 53., 54. un 55.punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu līdz Ls 50.

62. Par 46.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz Ls 250.

63. Par 12.4. un 46.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz Ls 10.

64. Kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga Rīgas pašvaldības policija.

Noslēguma jautājumi

65. Kapsētu pārvaldei divu gadu laikā pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās nodrošināt līgumu par kapavietas uzturēšanu noslēgšanu ar personām, kurām ir ierādītas kapavietas, bet nav noslēgti līgumi par kapavietas uzturēšanu.

66. Kapavietas uzturētājam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, bet nav noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu, gada laikā pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās ir jānoslēdz līgums par kapavietas uzturēšanu.

Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 25.04.2000. saistošie noteikumi Nr.74 “Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi”.

68. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 01.06.1999. noteikumi Nr.35 “Noteikumi par brīvprātīgiem ziedojumiem Rīgas kapsētu labiekārtošanai”.

69. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 01.06.1999. nolikums Nr.58 “Rīgas kapsētu labiekārtošanai saņemto brīvprātīgo ziedojumu izmantošanas komisijas nolikums”.

70. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 28.09.1999. lēmums Nr.7727 “Par vienotas kārtības noteikšanu nepieciešamo pakalpojumu veikšanai Rīgas kapsētās”.

71. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 10.04.2007. lēmums Nr.2235 “Par bezpiederīgo mirušo cilvēku kremēšanas un apbedīšanas kārtību Rīgā”.

72. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. Laikrakstā “5 min” publicējama informācija par saistošo noteikumu pieņemšanu, norādot, ka ar saistošo noteikumu pilnu tekstu var iepazīties portālā www.riga.lv, kā arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

73. Rīgas domes Komunālais departaments un Rīgas pašvaldības policija ir atbildīgi par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2008.gada 11.decembrī

 

1.pielikums

Rīgas domes 09.12.2008.

saistošajiem noteikumiem Nr.149

Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri

Kapavieta	Platums, m	Garums, m	Laukums, m2
Kapavietas zārkiem vai urnām
Vienvietīga kapavieta	1,75	3,00	5,25
Divvietīga kapavieta	2,50	3,00	7,50
Trīsvietīga kapavieta	3,25	3,00	9,75
Četrvietīga kapavieta	4,00	3,00	12,00
Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai	1,50	2,50	3,75
Kapavieta kremētu bezpiederīgo mirušo 100 kapsulām	1,50	2,50	3,75

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

 

2.pielikums

Rīgas domes 09.12.2008.

saistošajiem noteikumiem Nr.149

2.Pielikums Word formātā

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot Rīgas domes 09.12.2008. saistošos noteikumus Nr.149 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” un kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai;

2.1.3. paziņot kapsētas pārzinim mēneša laikā par dzīvesvietas jauno adresi;

2.1.4. paziņot kapsētas pārzinim mēneša laikā par līguma 2.2.1.punkta nosacījumu iestāšanos;

2.1.5. trīs mēnešus pēc apbedīšanas dienas sakopt kapavietu;

2.1.6. gada laikā pēc apbedīšanas dienas labiekārtot kapavietu, izveidot kapa kopiņu vai nolīdzināt kapavietu;

2.1.7. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

2.1.8. regulāri apgriezt kapavietā esošo dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

2.1.9. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus to savākšanas vietās novietotajos konteineros.

2.2. Uzturētāja tiesības:

2.2.1. kapavietas kopšanu uzdot veikt fiziskām un/vai juridiskām personām, kurām ir atļauja kapavietas kopšanas darbiem kapsētās;

2.2.2. mainīt līguma 1.2.punktā norādīto personu, noslēdzot ar kapsētas pārzini par to attiecīgus līguma grozījumus;

2.3. kapsētas pārzinim ir pienākums kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar līguma 1.2.punktā norādīto kapavietas uzturētāja tiesību un pienākuma pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš

3.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums izbeidzas gadījumos, ja:

3.3.1. uzturētājs nodod kapavietas uzturēšanas tiesības citai personai;

3.3.2. kapavieta atbrīvojas pārapbedīšanas gadījumā;

3.3.3. ja trīs gadu laikā pēc uzturētāja nāves nepiesakās neviens uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

3.3.4. kapavieta netiek kopta trīs gadus (pamatojoties uz aktēšanu).

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Šī līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā ar brīdi, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts valsts valodā uz 2 (divām) lappusēm 3 (trijos) eksemplāros; viens no tiem glabājas pie kapsētas pārziņa, otrs – pie uzturētāja, bet trešais – Rīgas domes Komunālā departamenta Kapsētu pārvaldē. Visiem trim Līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

 

3.pielikums

Rīgas domes 09.12.2008.

saistošajiem noteikumiem Nr.149

Brīdinājuma zīmes paraugs

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks