Ukrainā

Šodien valsts svētki   — Neatkarības diena

Ar skaidru skatu mūsu kopīgā nākotnē

Viktors Mihailovskis, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāda ir 24. augusta — Neatkarības dienas — nozīme ukraiņu tautas dzīvē?

— Jau astoņi gadi pagājuši kopš dienas, kad Ukrainas Augstākā rada pasludināja Ukrainas valstisko neatkarību. Tā ir īpaša diena mūsu tautas vēsturē. 1991. gada 1. decembra referendumā 90,3 procenti tā dalībnieku apstiprināja šo Ukrainas parlamenta izvēli. Jāpiebilst, ka Ukraina bija vienīgā no postkomunistiskajām valstīm, kas jautājumu par savu valstisko neatkarību izlēma arī visas tautas referendumā.

Tā Ukrainas vēsturē tika aizsākts jauns valstiskuma periods. Taču būtībā pirmo reizi visā mūsu garajā vēsturē ukraiņu tauta ieguva iespēju atjaunot savu nacionālo valstiskumu.

— Kā pēdējā laikā Ukraina politiski attīstījusies?

—

Ukraina īsteno konsekventu reformu kursu, kura mērķis ir izkļūt no krīzes stāvokļa, atrisināt sasāpējušos sociālos jautājumus, nodrošināt stabilu ekonomikas pieaugumu un paātrināt pāreju uz tirgus ekonomiku. Neraugoties uz esošajām grūtībām, paliek nemainīgs prezidenta un valdības nodoms turpināt reformu kursu un tiek aktivizēti attiecīgie reformu īstenošanas pasākumi. Pateicoties Ukrainas prezidenta, Ministru kabineta un Nacionālās bankas darbībai, ir izdevies mazināt pērnā gada finansu krīzes zaudējumus, atjaunot makroekonomikas stabilitāti un uzlabot situāciju reālajā ekonomikas sektorā. Šī gada pirmajā pusgadā mūsu rūpniecības ražošanas apjoms pieauga par 0,2%, bet jūnijā pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, bija jau 4,7%. Ukrainas Ministru kabineta un Nacionālās bankas pretinflācijas pasākumi šogad ļāvuši pārvarēt līdzšinējo negatīvo tendenci, kad rūpniecības produkcijas ražotāju cenu pieauguma temps pārsniedza patēriņa cenu pieaugumu, kas bija sāpīga 1998. gada problēma.

Ir vērojams pakāpenisks preču un pakalpojumu eksporta pieauguma tempu pieaugums. Salīdzinot ar attiecīgo pērnā gada periodu, par 14,4% pieaudzis lauksaimniecības produkcijas eksports, īpaši tauku, sviesta, cukura un tabakas eksports. Palielinājies arī alumīnija, koksnes un tās izstrādājumu eksports.

— Kā tālāk veidojušās jūsu valsts starptautiskās pozīcijas?

— Mūsu valsts ārpolitika joprojām, kopš mūsu pērnā gada tikšanās, bijusi dinamiska, konstruktīva un prognozējama. Būtiski, ka Ukraina sevi vēl vairāk apliecinājusi kā suverēna valsts. Mūsu ārpolitikas galvenie uzdevumi, ko konsekventi īstenojām, bija Ukrainas ārpolitisko interešu aizstāvēšana starptautiskā kontekstā, starptautiskās ietekmes palielināšana un iekļaušanās Eiropas struktūrās, protams, arī mūsu valsts drošības nostiprināšana un valsts attīstības stabilitātes nodrošināšana.

Nozīmīgi Ukrainas ārpolitikas sasniegumi bija līguma ar Krieviju noslēgšana un ratificēšana, kā arī kārtējā Ukrainas un Eiropas Savienības sanāksme Ukrainā. Mēs arī saņēmām Eiropas Savienības apliecinājumu, ka ir novērtēta Ukrainas loma un nozīme un ka Helsinku sanāksmē šī gada beigās Ukraina saņems ES valstu apliecinājumu tam, ka Ukrainai ir perspektīvas drīzumā, varbūt jau drīzā nākotnē, kļūt par asociētu ES dalībnieci, bet ar laiku arī kļūt par šīs lielās Eiropas organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti.

Sekmīgi šajā gadā attīstījušās Ukrainas attiecības ar partneriem Rietumos, īpaši ar ASV, kas Ukrainai ir prioritāte. Jūs jau zināt par Ukrainas lomu Kosovas konflikta noregulēšanā. Laikā, kad sākās konflikts ar Dienvidslāviju, Ukrainas prezidents bija vizītē Zviedrijā. Un viņš Stokholmā nāca klajā ar šī procesa miermīlīga noregulējuma iniciatīvu. Tūlīt pēc tam ārlietu ministrs apmeklēja vairāku Rietumeiropas valstu galvaspilsētas, izklāstot mūsu valsts priekšlikumu. Tagad var teikt, ka mūsu valsts un mūsu prezidenta priekšlikumi kļuva par pamatu galīgajam plānam, kurš ļāva noregulēt bruņoto konfliktu Dienvidslāvijā.

— Kā jūs vērtējat Ukrainas un Latvijas attiecības un kā prognozējat to attīstību?

— Es gribu īpaši uzsvērt, ka dinamiski turpināja attīstīties Ukrainas attiecības ar Latviju. Šajās dienās es biju vizītē pie jūsu valsts jaunā ārlietu ministra Induļa Bērziņa, un mēs abi bijām vienisprātis, ka mūsu valstu attiecības ir draudzīgas, tās attīstās dinamiski un šīm attiecībām ir labas perspektīvas. Šī gada laikā ir tālāk nostiprinājusies mūsu attiecību juridiskā bāze, tika parakstītas vēl vairākas svarīgas vienošanās starp Ukrainas un Latvijas ministrijām un resoriem. Šī gada maijā Ukrainā, aktīvi piedaloties Latvijai, notika starptautiska konference "Ukrainas integrācija Eiropā. Baltijas dimensija", kurā piedalījās gan Latvijas, gan arī Lietuvas , Igaunijas un arī vairāku citu valstu pārstāvji.

Ļoti sekmīgi attīstās abu mūsu valstu ministriju kontakti.

Gribu arī uzsvērt, ka šogad Ukraina ieguva pastāvīgās novērotājas statusu Baltijas jūras valstu padomē.

Sekmīgi attīstījusies arī mūsu valstu reģionālā sadarbība. Pērn šo sadarbību aizsāka Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, parakstot vienošanos par sadarbību ar savu Kijevas kolēģi. Tagad dienas kārtībā ir šādu sadarbības līgumu parakstīšana starp Daugavpili un Čerkasiem, Jelgavu un Harkovu un vēl citām abu valstu pilsētām. Es uzskatu, ka tas ir visnotaļ svarīgs sadarbības virziens, kas var nest labumu abām valstīm.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"