ES Ministru padomē: Par piena eksporta kompensāciju atjaunošanu

19. un 20.janvārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā vēlreiz uzsver, ka nekavējoties ir jāatjauno eksporta kompensācijas sieram un pilnpiena pulverim, lai kompensētu cenas starpību starp ES un pasaules tirgus cenu, un aicina Eiropas Komisiju (EK) uz tūlītēju rīcību. Tāpat arī zemkopības ministrs īpaši uzsver nepieciešamību atvieglot nosacījumus zivju pārstrādes uzņēmumiem ES fondu apguvei, lai palielinātu to konkurētspēju.

Plānots, ka sanāksmē ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla paziņos par eksporta kompensāciju atjaunošanu, jo lielākajā daļā ES dalībvalstu izveidojusies sarežģīta situācija piensaimniecībā. Eiropas Komisija izteikusi gatavību no jauna noteikt eksporta kompensācijas par sviestu, sieru, sauso vājpienu un pilnpienu, kā arī atjaunot intervenci.

Atjaunojot eksporta kompensācijas, Latvijā uz šīm kompensācijām varēs pretendēt nepilni 20% no visa piena produktu eksporta. Tomēr Latvija uzskata, ka nozares konkurētspējas veicināšanā valstij svarīgs ir arī šāds apjoms, jo tad iegūtie eksporta tirgi netiktu zaudēti.

Zemkopības ministrs arī aicina EK nekavējoties veikt īstermiņa nosacījumu korekcijas Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma izmantošanā, izdarot labojumus attiecīgajās regulās. Pašreizējā situācija Latvijā ir sarežģīta, ko izraisījuši dažādi nelabvēlīgi finanšu un ekonomiskie procesi. Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un līdz ar to arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu patēriņam, notiek uzņēmējdarbības palēnināšanās un uzņēmumiem vairs nav iespējas veikt investīcijas attīstībā un konkurētspējas palielināšanā. Laikā, kad ekonomikā ir vērojama lejupslīde, publiskais atbalsts uzņēmējdarbībai ir īpaši nozīmīgs. Tā kā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi nodrošinot zivsaimniecības nozarei pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci, M.Roze aicinās EK noteikt augstākas atbalsta intensitātes un labvēlīgāku atbalsta nosacījumu nodrošināšanu arī tādiem uzņēmumiem, kas nav mikro un mazie uzņēmumi. Tāpat svarīgi ir avansa maksājumi šiem uzņēmumiem un iespēja pēc nepieciešamības labot atbalsta pasākumu ieviešanas programmas.

Svarīgs jautājums, par kuru plānotas pirmās diskusijas, ir EK ziņojums par pārtikas cenām un plāns, lai uzlabotu piegādes ķēdes darbību. Latvija atbalsta EK ierosinātu plānu, vienlaikus norādot, ka būtisks cenas un konkurenci ietekmējošs faktors ir atbalsta līdzsvars lauksaimniecības nozarei starp dalībvalstīm. Pašreiz pastāvošā nevienlīdzība tiešajos maksājumos diemžēl nenodrošina lauksaimniecības ražošanas spēju reaģēt uz tirgus signāliem līdzvērtīgi visām ES dalībvalstīm.

Tāpat M.Roze diskusijā norāda, ka ziņojumā un ar to saistītajos pētījumos lielākoties analizētas piegādes ķēdes un sadarbība vertikālajā virzienā, taču ir jāpievērš uzmanība arī uzņēmumu konkurencei horizontālā līmenī. “Godīgas konkurences drauds ir arī konkurentu mākslīgi pazeminātu cenu spiediens, kuras samazinātas līdz līmenim, kas ir būtiski zemāks par ražošanas pašizmaksu. Šie gadījumi saistīti ar vēlmi iekarot tirgus vai veicināt tirgus piegādātāju struktūras izmaiņas, izspiežot no tā uzņēmumus, kas nespēj izturēt pazeminātu cenu spiedienu. Tādēļ mākslīgi pazeminātu cenu piemērošanu uzskatu par būtisku tirdzniecības kropļojumu. Tāpat uzskatu, ka ziņojumā jāparedz turpmāka šā jautājuma izpētes nepieciešamība,” norāda zemkopības ministrs.

Nākamais svarīgākais jautājums, par kuru plānotas politiskās debates, ir pienākumu noteikšana tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus. Sanāksmē tiek diskutēts par kontroles sistēmu dažādiem realizējamās produkcijas veidiem, administratīvā sloga mazināšanu un likumdošanas uzraudzīšanu.

Zemkopības ministrs norāda, ka Latvija kopumā atbalsta kopējos ES centienus cīņā pret globālo meža platību un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī pasākumus, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisiju. Tomēr ir jāatrod līdzsvars starp šiem mērķiem un atbilstošajiem līdzekļiem cīņā ar nelikumīgo mežu izciršanu. Tāpat Latvija uzskata, ka jāprecizē likumības pārbaužu sistēmas elementi un uzraudzības organizāciju atzīšana.

Savukārt regulas projektu par atļauju laist tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi, zemkopības ministrs, paužot Latvijas nostāju, neatbalsta un tāpat atturas balsojumā par atļauju izplatīt tirgū grieztos neļķu ziedus ar ģenētiski modificētu ziedu krāsu, jo šie produkti varētu radīt risku Latvijas bioloģiskajai daudzveidībai.

19.janvārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē vēlreiz aicināja Eiropas Komisiju (EK) nekavējoties atjaunot eksporta kompensācijas sieram, sviestam un pilnpiena pulverim, lai kompensētu cenas starpību starp ES un pasaules tirgus cenu.

Latvijas aicinājumam pievienojās vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Lietuva, Polija, Ungārija, Slovākija, Austrija, Beļģija, Francija, Somija.

Sanāksmē ES lauksaimniecības komisāre M.Fišere-Bēla atzina, ka situācija Eiropas Savienības piena tirgū ir dramatiska un ir nepieciešams atbalsts. M.Fišere-Bēla paziņoja par politisku lēmumu atjaunot eksporta kompensācijas, kā arī to, ka EK jau ceturtdien, 22.janvārī, lems par konkrētām eksporta kompensācijas likmēm sviestam, sieram, sausajam vājpienam un pilnpienam, kā arī par citu piena tirgus atbalsta pasākumu atjaunošanu.

Latvijā uz šīm kompensācijām varēs pieteikt ikvienu uz trešajām valstīm eksportētā piena un piena produkta kilogramu, kuram ES normatīvajos aktos būs noteikta eksporta kompensāciju piemērošanas iespēja. Latvijai galvenie piena produktu eksporta tirgi ir Krievija un atsevišķas Vidusjūras reģiona valstis (Maroka un Lībija).

20.janvārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē tiekas ar Eiropas Savienības (ES) jūraslietu un zivsaimniecības komisāru Džo Borgu, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas īstermiņa nosacījumos Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finansējuma izmantošanā, veicot labojumus attiecīgajās regulās. Izmantojot atvieglotus atbalsta saņemšanas nosacījumus, palielinātos zivju pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja.

Zemkopības ministrs tikšanās laikā ES jūraslietu un zivsaimniecības komisāru iepazīstinās ar pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā. M.Roze norādīs, ka Latvijā izveidojusies sarežģīta situācija, ko izraisījuši dažādi nelabvēlīgi finanšu un ekonomiskie procesi – ir samazinājies zivsaimniecības produktu patēriņš, palēninājušies uzņēmējdarbības attīstības tempi un uzņēmumi vairs nevar investēt attīstībā un konkurētspējas palielināšanā. Laikā, kad ekonomikā ir vērojama lejupslīde, publiskais atbalsts uzņēmējdarbībai ir īpaši svarīgs.

Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi saskaņā ar esošajiem regulas nosacījumiem pēc nodarbināto skaita jāierindo lielo uzņēmumu grupā, jo konservu ražošanas procesā galvenokārt tiek izmantots roku darbs un šā procesa mehanizācija, samazinot darbinieku skaitu, nav iespējama ražošanas specifikas dēļ. Vienlaikus pēc apgrozījuma apjoma šie uzņēmumi atbilst mazo vai vidējo uzņēmumu definīcijai salīdzinājumā ar citiem ES lielajiem uzņēmumiem. “Tā kā šie uzņēmumi lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi nodrošinot zivsaimniecības nozarei pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci, to sekmīga darbība un turpmāka attīstība Latvijas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir īpaši svarīga un atbalstāma,” sarunā uzsvērs zemkopības ministrs.

“Tāpat jānorāda, ka liela daļa šo uzņēmumu atrodas piekrastes rajonos, kur vērojama nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās situācijas veidošanās un bezdarba pieaugums, it īpaši pašreizējos krīzes apstākļos. Lielākas publiskā atbalsta intensitātes noteikšana šādiem uzņēmumiem palīdzētu saglabāt jau esošās un, iespējams, nodrošinātu jaunu darbavietu radīšanu,” skaidros M.Roze.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa