PHARE starptautiskā augstākās izglītības programma              &n ZZ–95.20

Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana

Latvijas Universitātes ārējais novērtējums

Priekšvārds

Dzīvojam laikā, kad strauji pieaug pieprasījums pēc izglītības, turklāt — pēc labas izglītības. Studējošo skaits nepārtraukti palielinās. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā tas ir gandrīz divkāršojies. Pieprasījums rada piedāvājumu, tiek dibinātas jaunas augstskolas, veidojas jaunas studiju programmas, paplašinās gan studentu, gan akadēmiskā personāla mobilitāte. Tajā pašā laikā valsts finansējums augstākajai izglītībai praktiski nepalielinās, gan morāli, gan fiziski nolietojas aprīkojums, noveco akadēmiskais personāls. Ir pamatotas bažas par izglītības kvalitāti. Katram, kas iegulda savu naudu izglītībā, gan nodokļu, gan mācību maksas veidā, gribas būt pārliecinātam, ka saņemtā prece ir īsta manta, ko rūsa un kodes nemaitā. Tā tas ir ne tikai pie mums. Pēdējos gados visās Eiropas valstīs pastiprināta uzmanība tiek veltīta augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vērtēšani.

Lai veicinātu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbību šajā jomā, tiek realizēta PHARE programma "Quality Assurance in Higher Education". Šīs programmas ietvaros paredzēts katras dalībvalsts vienā augstskolā veikt darbības kvalitātes pašnovērtējumu un uzaicināt starptautisku vērtēšanas komisiju analizēt šī pašnovērtējuma ziņojumu , iepazīties ar augstskolas darbu un sagatavot savu atzinumu . Tādējādi paredzēts izplatīt uzkrāto pieredzi augstskolu darba kvalitātes vērtēšanas jomā, paaugstināt darba pašnovērtēšanas kultūru, veicināt augstskolu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveidi un nostiprināšanu.

Latvijā par šādu vērtējamo augstskolu tika izvēlēta Latvijas Universitāte. Atbilstoši minētās programmas rekomendācijām LU tika sagatavots pašnovērtējuma ziņojums, ar to iepazinās izveidotās vērtēšanas komisijas pārstāvji (pa vienam augstskolu darba kvalitātes vērtēšanā iesaistītam speciālistam no Lielbritānijas, Francijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas). Pēc tam komisijas trīs dienas viesojās Latvijas Universitātē, tikās ar administrācijas pārstāvjiem, pašnovērtēšanā iesaistītiem darbiniekiem un studentiem, Senātu, Senāta komisijām, Studentu padomes pārstāvjiem, iepazinās ar bibliotēku un Bioloģijas fakultāti. Šī darba rezultāti, atziņas un vērtējumi apkopoti komisijas ziņojumā.

E.Beķeris,

Starptautiskās LU vērtētāju komisijas sekretārs,

RTU asoc. prof., Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes

1998. gada 10.–12. jūnijs vērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs

Novērtējuma ziņojums

1. Ievads

1.1. Latvijas izglītības sistēmas struktūra

1991. gada 19. jūnijā tika pieņemts Latvijas Republikas Izglītības likums. Tajā ir noteikti galvenie Latvijas izglītības sistēmas principi, mērķi un raksturīgākās iezīmes. Šis dokuments liek pamatus vienotai, ilgstošai izglītības sistēmai, kuras galvenie elementi ir šādi:

Pamatizglītība — sākas sešos vai septiņos gados un kopā ilgst 9 gadus: 4 gadi sākumskolā un 5 gadi pamatskolā. Skolas absolventi saņem atestātu par deviņgadīgās skolas beigšanu.

Vispārējā vidējā izglītība — lai iegūtu vispārējās vidējās izglītības atestātu, nepieciešams apgūt piecus obligātos priekšmetus (latviešu valodu un literatūru, matemātiku, svešvalodu, vēsturi, fizisko kultūru), vismaz septiņus izvēles priekšmetus un, beidzot 12. klasi, sekmīgi jānokārto pieci absolvēšanas eksāmeni. Ikviens vidējās izglītības atestāta īpašnieks ir tiesīgs iestāties augstākajā mācību iestādē. Valsts apmaksātu studiju vietu skaits ir ierobežots un iestāšanās procedūra ir atkarīga no konkursa.

Profesionālā un vidējā speciālā izglītība — profesionālās izglītības programmas ir domātas vienkāršu arodu apmācībai pusaudžiem, kuri līdz 15 gadu vecumam vēl nav ieguvuši pamatizglītību. Vidējās speciālās izglītības ilgums ir divi, trīs vai četri gadi. Tāpat pastāv vesela virkne profesionālās apmācības programmu vidusskolu absolventiem. Vidējā speciālā izglītība saistās ar tādām sfērām kā tehnika, uzņēmējdarbība, medicīniskā aprūpe, farmācija, māksla vai mūzika. Deviņu klašu izglītību ieguvušajiem mācību ilgums ir 4–5 gadi, vidusskolas atestātu īpašniekiem — 2–3 gadi.

 

1.2. Augstākās izglītības sistēma

Augstskolu likumā kā atsevišķas kategorijas nošķirtas akadēmiskās un profesionālās mācību iestādes, nevis universitātes un neuniversitātes tipa iestādes un programmas.

Akadēmiskās augstākās izglītības programmas ir vērstas uz fundamentālajām vai lietišķajām zinātnēm un sniedz iespēju iegūt bakalaura un maģistra grādu. Bakalaura grāds tiek piešķirts pēc pirmā studiju posma (3 vai 4 gadi) beigšanas. Maģistra grāds tiek piešķirts pēc otrā posma beigšanas, un tā iegūšanai nepieciešamais kopējais studiju laiks ir 5–7 gadi.

Profesionālās augstākās izglītības programma sniedz zināšanas un iemaņas profesionālai darbībai. Latvijā ir divu veidu profesionālā augstākā izglītība: viena ļauj iegūt akadēmisku grādu, otra ir galvenokārt vērsta uz profesionālu iemaņu apgūšanu.

Doktorantūra. Lai iestātos doktorantūrā, ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu (starptautiskais apzīmējums — PhD) var iegūt, publiski aizstāvot doktora disertāciju pēc 3–4 gadu studijām Universitātes doktorantūrā.

 

1.3. Latvijas Universitāte — īss raksturojums

Latvijas Universitāte — pirmā nacionālā un vienīgā klasiskā tipa universitāte, kura vieno un palīdz attīstīties nozīmīgākajiem Latvijas humanitāro, dabas un sociālo zinātņu spēkiem. Tā tika dibināta 1919. gada 28. septembrī uz bijušā Rīgas Politehnikuma bāzes (dibināts 1862. gadā) un mantoja no tā ēku, mācību spēkus, kā arī citas intelektuālas un materiālas vērtības. Laika gaitā no Latvijas Universitātes atdalījās vesela virkne citu augstāko mācību iestāžu — Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Medicīnas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, kuras arī iemantojušas popularitāti kā izglītības un zinātniskās pētniecības centri.

Patlaban Latvijas Universitātē (LU) ir 12 fakultātes un 24 zinātniskās pētniecības institūti, 14 no tiem ir juridiski neatkarīgi. LU mācās aptuveni 19000 studentu. 1997./98. akadēmiskajā gadā LU pamatstudijās tika uzņemti 4698 studenti — aptuveni 30% no visiem Latvijas pirmkursniekiem. Vidējais iesniegumu skaits uz vienu vietu bija 5,3 (vidējais rādītājs par visām valsts subsidētajām augstskolām bija 3,1). Maģistru programmās uzņemto studentu skaits bija 2005 — gandrīz puse no visiem Latvijas maģistrantiem. Studiju programmas nodrošināja aptuveni 1080 akadēmisko mācībspēku (no tiem 58% ir doktora grāds). Tikai 12,8% akadēmisko mācībspēku strādā kā pasniedzēji uz pilnu darba slodzi.

 

2. Ekspertu grupa

Ekspertu grupa tika komplektēta saskaņā ar PHARE vadlīnijām augstāko mācību iestāžu novērtēšanas pilotprojektam:

1. Hjū Glenvils — priekšsēdis (Lielbritānija, Atklātās universitātes Kvalitātes atbalsta centra darbinieks, Augstākās izglītības pētniecības biedrības loceklis);

2. Elmārs Beķeris — sekretārs (Latvija, Rīgas Tehniskās universitātes docents, Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs, valdes priekšsēdis);

3. Ksavjers Rišē (Francija, Marne la Vallē universitātes profesors);

4. Ženons Kamaitis (Lietuva, Viļņas Gedimina Tehniskās Universitātes profesors);

5. Pēters Kišs (Ungārija, Ungārijas akreditācijas komisija).

 

3. Darba metode

Pirms došanās uz Latviju visi eksperti iepazinās ar informāciju par Latvijas Universitāti, tās pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī ar Latvijas izglītības sistēmas vadlīnijām. Vizītes laikā ekspertu grupa saņēma virkni citu dokumentu. Lai labāk sagatavotos vizītes gaitai, tika organizētas vairākas tikšanās:

— vizītes grafiku sastādīja ekspertu grupas priekšsēdis un LU mācību prorektors;

— priekšsēdis un sekretārs apsprieda Latvijas pieredzi augstāko mācību iestāžu un to studiju programmu akreditācijā, kā arī precizēja vizītes grafika detaļas;

LU vadība apsprieda un apstiprināja vizītes grafiku.

Pirms pašas vizītes notika arī ekspertu grupas sanāksme. Tās laikā izvērsās dzīva diskusija par novērtēšanas procesu un to, kā labāk izmantot ikviena grupas locekļa pieredzi. Tika noskaidrots, kādi ir galvenie ekspertus interesējošie jautājumi.

Vizītes laikā ekspertu grupai bija organizētas šādas tikšanās:

— divas tikšanās ar rektoru Juri Zaķi un citiem LU vadības pārstāvjiem (Zinātņu prorektoru I.Lāci, lietu pārvaldnieku P.Fricbergu, Mācību daļas vadītāju L.Spruģi, Mācību prorektora v.i. A.Simanovsku, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietnieku A.Glāzīti);

— divas tikšanās ar LU pašnovērtēšanas komisiju, tai skaitā ar tās vadītājiem un darba grupu locekļiem;

— tikšanās ar dažādām Senāta komisijām: Finansu un budžeta komisiju, Stratēģijas komisiju, Mācību komisiju, Zinātņu komisiju;

— tikšanās ar Studentu padomi;

— bibliotēkas apmeklējums;

— Bioloģijas fakultātes un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra apmeklējums.

Šo tikšanās reižu laikā eksperti saņēma informāciju un uzklausīja vairāk nekā 40 cilvēku viedokļus. Katra tikšanās ilga 45 līdz90 minūtes. Tas bija diezgan saspringts grafiks, un eksperti apzinās, ka atsevišķos gadījumos klātesošie LU pārstāvji tik īsā laikā, iespējams, nevarēja sniegt izsmeļošu savas darbības pārskatu. Jāatzīmē, ka grupai bija pārāk maz iespēju tikties ar akadēmiskajiem mācībspēkiem un studentiem, jo tika apmeklēta tikai viena fakultāte. Un tomēr, pateicoties labai organizācijai un atklātībai no visu LU darbinieku un studentu puses, tika gūtas atbildes uz visiem iepriekš izvirzītajiem jautājumiem, kā arī apspriestas galvenās problēmas un iespējamie risinājumi.

 

4. Universitātes struktūra

LU mērķis ir nodrošināt, lai "savā akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā tā neatpaliktu no labākajām līdzīga tipa Eiropas universitātēm, to vidū izceļoties ar spēju atspoguļot latviešu un Latvijā mītošo vēsturisko minoritāšu kultūras vērtības." Lai sasniegtu šo mērķi, LU ir jāturpina iesāktais reformu process, maksimāli izmantojot citu valstu pieredzi. Šī procesa uzdevums ir attīstīt starpdisciplināru pieeju akadēmiskajam darbam, kā arī integrēt mācību un zinātnisko darbu. Ņemot vērā vēsturisko kontekstu (Latvijas Zinātņu akadēmijas institūti bija nošķirti no LU), tas ir visai sarežģīts process, kas saistās ar dažādām problēmām (finansiālām, organizatoriskām, cilvēciskām).

LU ir autonoma augstākās izglītības iestāde. Tās darbību nosaka atbilstoši Latvijas Republikas likumiem pieņemta Universitātes Satversme. Saskaņā ar Satversmi galvenās LU lēmējinstitūcijas ir:

— Satversmes sapulce,

— Senāts,

— rektors, prorektori, LU direktors, LU kanclers,

— padomes un komisijas.

Galvenās reformu izraisītās problēmas saistās ar dažādajām Senāta komisijām: Finansu un budžeta komisiju, Mācību komisiju, Personāla komisiju, Universitātes Satversmes komisiju, Stratēģijas komisiju, Studentu lietu komisiju, Zinātņu komisiju. Senāta locekļiem ir iespēja darboties jebkurā no šīm komisijām, taču citu LU darbinieku līdzdalība netiek paredzēta.

LU administratīvajai sistēmai būtu jāsekmē reformu process. Tās struktūra ir hierarhiski vertikāla un sastāv no dažādām nozarēm, kuras ir pakļautas prorektoriem, LU kancleram, direktoram, taču horizontālās saites ne vienmēr ir skaidri definētas. Pēc ekspertu domām, šāda struktūra var izraisīt problēmas starpdisciplināras pieejas izstrādē, kā arī mācību un zinātniskā darba integrācijā. Apzinoties šo problēmu, LU tika izstrādāts projekts plaša profila fakultāšu izveidei (5 — pastāvošo 12 vietā), kuras spētu nodrošināt dažādām vertikālās struktūras nozarēm pakļauto strukturālo vienību konsolidāciju. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta, kura mērķis ir sekmēt mūsdienu augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības organizatoriskās sistēmas integrāciju. Pagājušajā gadā tika akceptēta jauna profesoru vēlēšanu kārtība un izveidotas jaunas strukturālās vienības — profesoru grupas. Tajā pašā laikā, šķiet, pagaidām vēl trūkst pilnīgas izpratnes par šo grupu vietu LU struktūrā — vai tās būs atsevišķas vienības, vai arī fakultāšu vai zinātniskās pētniecības institūtu apakšvienības. Iespējams, ka dažādās jomās tiks panākti dažādi risinājumi.

 

5. Akadēmiskais un zinātniskās pētniecības darbs

Galvenās LU aktivitātes saistās ar studiju un zinātniskās pētniecības darbu, kas kopā veido tās akadēmisko pamatu. LU nodrošina visu studiju jomu papildināšanu ar atbilstošu zinātnisku darbību. Pēdējos gados šajā jomā notikušas ievērojamas reformas. Ir uzlabotas esošās studiju programmas un izstrādātas jaunas, ieviesta kredītpunktu uzskaites sistēma. Vienai nozarei atbilstošas studijas ir reorganizētas trīs līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) studijās. Bakalaura programmas ilgst 4 gadus (160 kredītpunkti), maģistra programmu apgūšanai nepieciešami divi pilni studiju gadi. Studiju programmas vada studiju programmu direktori. Kandidātu šī direktora postenim izvirza fakultātes dome un apstiprina Senāts.

Studiju programmas tiek pastāvīgi pārskatītas un uzlabotas. Nelielus labojumus tajās apstiprina atbilstošās fakultātes dome, būtiskas izmaiņas ir jāapstiprina Senātam. Studiju programmu novērtēšanai tiek pieaicināti neatkarīgi eksperti no zinātniski pētnieciskiem institūtiem, ministrijām un citām universitātēm.

Patlaban rit studiju programmu akreditācijas process. Sagatavošanās akreditācijai saistās ar programmu izskatīšanu, nodrošinot to atbilstību Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajai studiju programmu klasifikācijai, kā arī ar atbilstošas dokumentācijas izstrādi un programmas pašnovērtēšanu. Jau pabeigta 15 programmu akreditācija un sagatavoti aptuveni 10 pašnovērtējuma ziņojumi dažādām citām programmām.

Ikvienam mācībspēkam ir obligāti jāveic arī zinātniska darbība, kura tiek īstenota zinātniskās pētniecības projektu ietvaros. Projektu finansējuma avoti var būt stipendijas, divpusējas vienošanās, kā arī līgumi ar uzņēmumiem un citām neakadēmiskām institūcijām. Atsevišķās jomās (ekonomikā, jurisprudencē) mācībspēki tiek iesaistīti jaunu likumprojektu un citu dokumentu izstrādē. Tajā pašā laikā ir arī tādas jomas, kurās zinātniskās pētniecības darbībai trūkst finansējuma. Šādos gadījumos būtu nepieciešams nodrošināt finansējumu no LU budžeta vai īpašiem pētniecības fondiem.

Pagājušajā gadā virkne institūtu, kuri atradās Latvijas Zinātņu akadēmijas pakļautībā, tika integrēti LU, kļūstot par tās akadēmiskās struktūras pamatkomponentiem. Šī ārkārtīgi nozīmīgā rekonstrukcija nodrošināja studiju un zinātniskā darba vienotību, kura ir nepieciešama augstākajai akadēmiskajai un profesionālajai izglītībai.

Mācību un zinātniskā darba kvalitāte ir galvenokārt atkarīga no mācībspēku kvalitātes. Šeit jāmin ar mācībspēkiem saistītas problēmas: darbinieku vecums (45% ir vecāki par 50 gadiem, turklāt zemā atalgojuma dēļ absolventus neizdodas piesaistīt akadēmiskajai darbībai), zema konkurence uz akadēmiskiem posteņiem, daudzi mācībspēki zemā atalgojuma dēļ ir spiesti strādāt papilddarbus, kuri ne vienmēr ir tieši saistīti ar viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, un tādēļ nevar piedalīties visos mācībspēku attīstības pasākumos (piemēram, izmantot akadēmisko atvaļinājumu) un veltīt pietiekami daudz laika mācību grāmatu, konspektu un citu studiju materiālu izstrādei un uzlabošanai. Dažās jomās šīs problēmas ir īpaši akūtas, bet skaidra kadru attīstības stratēģija vēl nav izstrādāta.

Nopietna loma akadēmiskajā un zinātniskajā darbā ir atvēlēta LU bibliotēkai. LU bibliotēka ir viena no visnozīmīgākajām bibliotēkām Latvijā (vairāk nekā 2 miljoni vienību, vairāk nekā 16 tūkstoši abonentu, 97 štata darbinieki). Tai ir 11 filiāles, taču lasītavās ir vieta tikai 260 lasītājiem, tas ir pārāk maz uz 18 tūkstošiem LU studentu. Bibliotēkas darbinieki ir izstrādājuši un ieviesuši elektronisku bibliotēkas automatizācijas sistēmu "Alise". Bibliotēkas galvenajā ēkā uzstādīts datortīkls, kurā savienoti 32 datori. Pamatproblēma ir finansējuma trūkums — grāmatu iegādei un periodisko izdevumu abonēšanai gadā piešķirti LVL 40000 (gadā tikai 3,7 ASV dolāri uz katru studentu). Ir cerība tuvāko gadu laikā paaugstināt šo finansējumu līdz 13 ASV dolāriem uz katru studentu (lai gan arī šis rādītājs neatbilst starptautiskajām normām). Ne visiem studentiem ir iespēja izņemt nepieciešamās mācību grāmatas, tādēļ tiek apgrūtināta mācību lekciju skaita samazināšana un pāreja uz patstāvīgu mācīšanos.

LU uzņemamo studentu skaits pārsniedz valsts finansēto vakanču skaitu (1997. gadā konkurss bija 5,3 kandidāti uz vienu vietu). Lai palielinātu uzņemto studentu skaitu, ir ieviestas maksas studiju vietas. Un tomēr kandidātu skaits joprojām ievērojami pārsniedz vakanču skaitu. LU nav skaidri izstrādāta nolikuma attiecībā uz studiju maksas apjomu, kurš ir vairāk balstīts uz kandidātu skaitu nekā uz konkrētiem aprēķiniem. Studiju maksas un citi maksas pakalpojumi ir nozīmīga LU budžeta sastāvdaļa (aptuveni 36%), tajā pašā laikā ar tiem saistās arī vesela virkne problēmu:

— dažas fakultātes atrodas izdevīgākā pozīcijā, tādēļ ir nepieciešama noteikta politika mazāk populāru, taču vajadzīgu studiju jomu atbalstīšanai;

— jānodrošina iespēja atbalstīt studentus, kuri nespēj segt studiju maksu;

— nepieciešamība pēc augstākās izglītības pieaug, taču vairums iedzīvotāju nevar atļauties samaksāt mācību maksu.

Nav šaubu, ka Latvijas Universitātei ir augsts prestižs Latvijas izglītības sistēmā, un tā ir spējīga piesaistīt studijām labākos kandidātus. Ekspertu grupa augstu novērtēja studentu (Studentu padomes locekļu un Bioloģijas fakultātes studentu) entuziasmu un atklātību. Šie studenti ar entuziasmu pievēršas studijām un ir apmierināti ar pasniegšanas līmeni. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ekspertiem nebija pietiekami daudz laika un iespēju tikties ar citu fakultāšu studentiem. Ekspertu grupa augstu vērtē Studentu padomes iniciatīvu veikt studentu aptauju par studiju kvalitāti (projektu finansiāli atbalstīja LU administrācija). LU administrācijai ir jāizmanto šī pētījuma rezultāti, jāņem vērā iegūtā informācija, kā arī jāuzlabo anketas saturs, aicinot studentus līdzīgus pasākumus atkārtot ik gadu.

 

6. Reformu kapacitāte

Problēmas, ar kurām nākas saskarties LU, ir tipiskas gandrīz visās Eiropas augstākajās mācību iestādēs:

— pāreja uz masu izglītību;

— finansējuma samazināšanās uz vienu studentu;

— mācībspēku darba slodzes palielināšanās;

— pieaugoša nepieciešamība pēc mācību turpināšanas arī pēc aktīvo studiju beigšanas;

— progresējoša nepieciešamība paaugstināt studentu un mācībspēku mobilitāti;

— labāko kadru noplūde.

Šīs problēmas ir jārisina apstākļos, kad to apgrūtina daudzas papildu grūtības:

— salīdzinājumā ar starptautiskajām normām — Latvijas augstākajai izglītībai ir atvēlēti pārāk niecīgi līdzekļi;

— ir apgrūtināts mācībspēku darbs;

— LU ir izvietota daudzās ēkās, tas apgrūtina organizatorisko darbu un starpdisciplināros kontaktus.

LU attīstībai nepieciešami ne tikai īstermiņa operatīvie plāni, bet arī skaidrs priekšstats par tās lomu Latvijā un starptautiskajā zinātnieku apritē. Senāta komisijas ir izstrādājušas "LU akadēmiskās attīstības koncepciju" (pieņemta 1998. gada 27. aprīlī). Koncepcijā ir izklāstīta vidēja termiņa stratēģija struktūras pilnveidošanai, kadru attīstībai, mācību un zinātniskā darba integrācijai, finansējuma izmantošanas uzlabošanai. Šis dokuments apliecina, ka praktiski nav tādu darbības jomu, kuru uzlabošana būtu atstāta novārtā un kur jau neritētu aktīvs pilnveidošanas darbs.

Šeit būtu jāmin vairāki nozīmīgi sasniegumi:

— ir pārskatītas un sagatavotas akreditācijai visas studiju programmas;

— ir izstrādāta un patlaban tiek ieviesta elektroniska informācijas sistēma LU vadības vajadzībām, kura kalpos darba kvalitātes indikatoru izstrādei un palīdzēs veikt adekvātu kadru sadali un darba kvalitātes novērtējumu;

— vesela virkne Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu ir integrēti LU struktūrā;

— ir izstrādāti kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamatelementi;

— virkne struktūrvienību piedāvā dažādas papildu izglītības iespējas, ir sākts darbs pie mūsdienīgas tālmācības struktūras izveides;

— plaša starptautiska sadarbība, studentu un mācībspēku apmaiņas programmas;

— LU ir nozīmīga loma vidējās izglītības uzlabošanā, nodrošinot papildu apmācību skolotājiem, organizējot zinātnisko darbību, vasaras nometnes un konkursus vidusskolas skolēniem.

Tajā pašā laikā virknei problēmu tā arī nav rasts risinājums (vairums no tām ir minētas LU akadēmiskās attīstības koncepcijā):

— kā noteikt un izmantot darba kvalitātes indikatorus;

— kā tirgus apstākļos saglabāt klasiskās universitātes vērtības;

— kā panākt operatīvu saikni ar darba devējiem;

— kā nodrošināt augstu studiju kvalitāti apstākļos, kad zemā atalgojuma dēļ mācībspēkiem nākas meklēt papildu darbus ārpus Universitātes;

— kā izmantot informāciju par studentu aptaujās, pašnovērtējuma un neatkarīgo ekspertu ziņojumos norādītajiem trūkumiem;

— kā atbalstīt studentus, kuri nespēj segt studiju maksu;

— kā atbalstīt zinātnisko darbību jomās, kurās vēl nav pieejams stipendiju un līgumu nodrošinātais finansējums.

Atbildot uz šiem jautājumiem, Universitāte norādīja, ka tā viennozīmīgi tieksies sasniegt starptautiskajām normām atbilstošus standartus izglītībā un studentu nodrošināšanā, kā arī zinātniskajā darbībā. Joprojām turpinās darbs trūkumu apzināšanas mehānismu izstrādē, un ir pamats domāt, ka šie mehānismi būs pietiekami efektīvi. Nav šaubu, ka Universitātes vadība un iekšējās plānošanas procesi attīstās pareizajā virzienā.

 

7. Kopsavilkums

Ekspertu grupa vēlas izteikt Universitātei savu pateicību par tai izrādīto viesmīlību, kā arī efektīvo un sekmīgo vizītes organizāciju.

Ekspertu grupa augstu vērtē Universitātes pašnovērtēšanas sistēmu kā pamatu iekšējām diskusijām un izsaka atzinību par atklātību, kāda valdīja diskusijās, kurās tai bija iespēja piedalīties.

Tika iegūta informācija, ka Universitāte atrodas pārejas posmā, ka tā asi izjūt finansiālu un citu resursu trūkumu, ka ir apgrūtināta mācībspēku darbība un ka atsevišķus procesus kavē Universitātes ēku ģeogrāfiskais izvietojums. Ekspertu grupa uzzināja, ka, piemēram, Latvijas nodokļu likumi nesekmē augstākās izglītības sponsorēšanu.

Pēc ekspertu grupas domām, galvenie Universitātes plusi ir šādi:

— Lai arī Universitāte lepojas ar labu prestižu un spēj piesaistīt labākos studiju kandidātus, nav vērojama slīgšana pašapmierinātībā, nevēlēšanās pilnveidoties un uzklausīt neatkarīgu ekspertu viedokļus.

— Universitāte tiecas sasniegt visaugstākos akadēmiskos standartus ne tikai zinātniskajā darbā, bet arī studentu izglītošanā.

— Universitāte skaidri apzinās savu līdztiesīgo stāvokli starptautiskajā zinātnieku apritē, tādēļ tās centieni to pārvērst praktiskā realitātē ir augstu vērtējami un atbalstāmi.

Īpaši atzinīgi ekspertu grupa vērtē šādus faktus:

— Studentu iniciatīvu, veicot studentu aptauju, un Universitātes vadības sniegto atbalstu šī projekta īstenošanai.

— Informācijas sistēmas izstrādi un datorizēta bibliotēkas kataloga izveidi.

— Paveikto darbu jaunu programmu analizēšanā un esošo programmu pilnveidošanā, kā arī mācību plānu sastādīšanas sistēmā.

— Akcentu maiņa studiju organizēšanā — pārvietot uzsvaru no lekcijām uz studentu patstāvīgā izziņu procesa veicinošām studiju formām.

— Turpinās darbs pie pilnīgākas studiju un pētnieciskā darba integrācijas, tai skaitā zinātnisko institūtu integrācija LU struktūrā.

Ekspertu grupa vēlētos īpaši uzsvērt galvenās jomas, kuru attīstībai nākotnē jāpievērš vislielākā uzmanība:

— nepieciešama skaidra kadru attīstības stratēģija;

— zinātnisko pētījumu fonda izveide;

— studentu izlaiduma profils citu Latvijas augstākās izglītības iestāžu izlaidumu kontekstā, ņemot vērā Latvijas un arī pašas Universitātes vajadzības (domājot par tās atjaunošanos);

— turpināt darbu pie kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un kvalitātes novērtēšanas, integrējot šo darbu vadības lēmumu pieņemšanā un plānošanā;

— pastāvošo vienību (fakultāšu) horizontālo saikņu izveide un nostiprināšana;

— kontrolēt apjomu, kādā fakultātēm piešķiramos līdzekļus ietekmē tirgus apstākļi, un atbalstīt fakultātes, kuras šajā ziņā atrodas mazāk izdevīgā stāvoklī;

— rast iespēju atbalstīt studentus, kuri nevar patstāvīgi segt studiju maksu;

— turpināt bibliotēkas integrāciju, iekļaujot filiāles un atbilstošo institūtu bibliotēkas kopējā Universitātes attīstībā.

Visi ekspertu grupas locekļi ir iepazinušies ar ziņojuma saturu un to vienprātīgi atbalsta.

Elmārs Beķeris,

sekretārs

Hjū Glenvils,

priekšsēdis