Papildu protokols Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4. punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (^*)

 

(izziņots ar dokumentu COM(1998)314)

(1999/188/Euratom)

PREAMBULA

Tā kā Austrijas Republika, Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Somijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Portugāles Republika, Spānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste (še turpmāk “valstis”) un Eiropas Atom­enerģijas kopiena (še turpmāk “Kopiena”), īstenojot III panta 1. un 4. punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (še turpmāk “drošības līgums”), kas stājās spēkā 1997. gada 21. februārī, ir līgumslēdzējas puses līgumā starp valstīm, Kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru (še turpmāk “aģentūra”);

Apzinoties starptautiskās sabiedrības vēlmi turpināt kodolieroču neizplatīšanas uzlabošanu, pastiprinot aģentūras drošības sistēmas efektivitāti un uzlabojot tās profesionalitāti;

Ievērojot to, ka aģentūrai, īstenojot drošības pasākumus, jāņem vērā tas, ka jānovērš Kopienas ekonomiskās un tehniskās attīstības vai starptautiskās sadarbības kavēšana kodolenerģijas mierīgas izmantošanas jomā, lai ievērotu veselības, drošības, fiziskās aizsardzības un citus spēkā esošus drošības noteikumus un personiskās tiesības un veiktu visus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu komercnoslēpumus, tehnoloģiskos noslēpumus un ražošanas noslēpumus, un citu konfidenciālu informāciju, kas tai kļuvusi zināma;

Tā kā šajā protokolā aprakstīto pasākumu biežums un intensitāte jāuztur zemākajā līmenī, kurš atbilst aģentūras drošības pasākumu efektivitātes pastiprināšanas un profesionalitātes uzlabošanas mērķim,

Kopiena, valstis un aģentūra ir vienojušās par še turpmāk izklāstīto.

 

ATTIECĪBA STARP PROTOKOLU UN DROŠĪBAS LĪGUMU

1. pants

Drošības līguma noteikumiem jāattiecas uz šo protokolu tādā mērā, kādā tiem ir nozīme attiecībā uz šā protokola noteikumiem un kādā tie ir savienojami ar šā protokola noteikumiem. Ja starp drošības līguma noteikumiem un šā protokola noteikumiem ir pretruna, tad jāpiemēro šā protokola noteikumi.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

2. pants

a) Visām valstīm jāiesniedz aģentūrai deklarācija, kurā ir i), ii), iv), ix) un x) apakš­punktā noteiktā informācija. Kopienai jāiesniedz aģentūrai deklarācija, kurā ir v), vi) un vii) apakšpunktā noteiktā informācija. Visām valstīm un Kopienai jāiesniedz aģentūrai deklarācija, kurā ir iii) un viii) apakšpunktā noteiktā informācija.

i) Vispārīgs apraksts un informācija, kurā noteikta to kodoldegvielas cikla izpētes un izstrādes pasākumu vieta, kuros nav iesaistīts kodolmateriāls un kurus finansē, īpaši atļauj un kontrolē attiecīgā valsts vai tās vārdā.

ii) Tā informācija par operatīvajiem drošības pasākumiem objektos un atrašanās vietās ārpus objektiem, kur parasti izmanto kodolmateriālu, kuru aģentūra noteikusi, pamatojoties uz paredzamajiem efektivitātes vai profesionalitātes ieguvumiem, un kam piekritusi attiecīgā valsts.

iii) Katras teritorijas katras ēkas vispārīgs apraksts, iekļaujot tās lietojuma aprakstu, ja tas nav saprotams no minētā apraksta, tā satura. Aprakstā jāiekļauj teritorijas karte.

iv) Darbību diapazona apraksts katrai atrašanās vietai, kur veic šā protokola I pielikumā noteiktos pasākumus.

v) Informācija par urāna raktuvju un koncentrēšanas rūpnīcu un torija koncentrēšanas rūpnīcu atrašanās vietu, ekspluatācijas statusu un aprēķināto gada ražošanas jaudu katrā valstī un šādu raktuvju un koncentrēšanas rūpnīcu faktisko gada produkciju. Pēc aģentūras pieprasījuma Kopienai jāsniedz informācija par atsevišķas raktuves vai koncentrēšanas rūpnīcas faktisko gada produkciju. Šajā informācijā nav jāiekļauj sīki izstrādāta kodolmateriāla uzskaite.

vi) Šāda informācija, kas attiecas uz izej­vielu, kurai nav tāda sastāva un ķīmiskās tīrības, ka to varētu izmantot degvielas ražošanai vai bagātināšanai ar izotopiem:

a) šāda materiāla daudzumi, ķīmiskais sastāvs, lietojums vai paredzētais lietojums kodolmērķiem vai mērķiem, kas nav kodolmērķi, katrā vietā valstīs, kur materiāls ir tādos daudzumos, kuri pārsniedz 10 tonnas urāna un/vai 20 tonnas torija, un citās atrašanās vietās, kur daudzumi pārsniedz 1 tonnu, valstu kopējais daudzums, ja kopējais daudzums pārsniedz 10 tonnas urāna vai 20 tonnas torija. Šajā informācijā nav jāiekļauj sīki izstrādāta kodolmateriāla uzskaite;

b) katra izvedamā daudzuma ķīmiskais sastāvs un galamērķis, šādu materiālu izvedot no valstīm uz valsti ārpus Kopienas specifiskiem mērķiem, kas nav kodolmērķi, tādos daudzumos, kuri pārsniedz:

1) 10 tonnas urāna vai, secīgi izvedot urānu uz vienu valsti tā, ka katrs izvedamais daudzums ir mazāks par 10 tonnām, bet kopējais eksports attiecīgajā gadā pārsniedz 10 tonnas;

2) 20 tonnas torija vai, secīgi izvedot toriju uz vienu valsti tā, ka katrs izvedamais daudzums ir mazāks par 20 tonnām, bet kopējais eksports attiecīgajā gadā pārsniedz 20 tonnas;

c) katra ievedamā daudzuma ķīmiskais sastāvs, atrašanās vieta attiecīgajā laikā un lietojums vai paredzamais lietojums, šādu materiālu no valstīm, kas ir ārpus Kopienas, specifiskiem mērķiem, kuri nav kodolmērķi, ievedot valstīs tādos daudzumos, kuri pārsniedz:

1) 10 tonnas urāna vai, secīgi ievedot urānu tā, ka katrs ievedamais daudzums ir mazāks par 10 tonnām, bet kopējais ievedamais daudzums attiecīgajā gadā pārsniedz 10 tonnas;

2) 20 tonnas torija vai, secīgi ievedot toriju tā, ka katrs ievedamais daudzums ir mazāks par 20 tonnām, bet kopējais ievedamais daudzums attiecīgajā gadā pārsniedz 20 tonnas;

ar to saprotot, ka par šādu materiālu, kas paredzēts mērķiem, kuri nav kodolmērķi, nav jāsniedz informācija, ja materiāls ir tādā galīgās izmantošanas formā, kas nav lietojums kodolmērķiem.

vii) a) Informācija, kas attiecas uz tā kodolmateriāla daudzumiem, lietojumiem un atrašanās vietām, ko atbrīvo no drošības pasākumiem, ievērojot drošības līguma 37. pantu;

b) informācija, kas attiecas uz tā kodolmateriāla daudzumiem (kas var būt aprēķinu formā) un lietojumiem katrā atrašanās vietā, kuru atbrīvo no drošības pasākumiem, ievērojot drošības līguma 36(b) pantu, bet kurš vēl nav tādā galīgās izmantošanas formā, lai izmantotu mērķiem, kas nav kodolmērķi, tādos daudzumos, kuri pārsniedz drošības līguma 37. pantā noteiktos. Šajā informācijā nav jāiekļauj sīki izstrādāta kodolmateriāla uzskaite.

viii) Informācija, kas attiecas uz tādu vidējas vai augstas radioaktivitātes atkritumu atrašanās vietu vai turpmāko pārstrādi, kuri satur plutoniju, augsta bagātinājuma urānu vai urānu–233, attiecībā uz ko drošības pasākumi ir izbeigti, ievērojot drošības līguma 11. pantu. Šajā punktā “turpmākā pārstrāde” neietver atkritumu pārsaiņošanu vai to turpmāko kondicionēšanu, kas nav saistīta ar elementu atdalīšanu, glabāšanai vai apglabāšanai.

ix) šāda informācija, kas attiecas uz noteiktu aprīkojumu un materiālu, kurš nav kodolmateriāls, kas ir sarakstā II pielikumā:

a) par katru šādu aprīkojumu un materiālu, ko izved no Kopienas: identifikācija, daudzums, atrašanās vieta, kur saņēmējā valstī paredzēts lietot, un izvešanas diena vai pēc vajadzības paredzētā diena;

b) pēc īpaša aģentūras pieprasījuma importētājas valsts apstiprinājums informācijai, ko aģentūrai par šāda aprīkojuma un materiāla izvešanu uz importētāju valsti sniedz valsts, kura ir ārpus Kopienas.

x) Vispārīgi plāni turpmākajam 10 gadu periodam, kas attiecas uz kodoldegvielas cikla izstrādi (ieskaitot plānotus kodoldegvielas cikla izpētes un izstrādes pasākumus), ja to apstiprina attiecīgās iestādes valstī.

b) Visām valstīm jāveic visi pamatotie pasākumi, lai sniegtu aģentūrai šādu informāciju:

i) vispārīgu aprakstu un informāciju, pēc kuras nosaka atrašanās vietu, kur notiek kodoldegvielas cikla izpētes un izstrādes pasākumi, neizmantojot kodolmateriālu, kas īpaši attiecas uz bagātināšanu, kodoldegvielas pārstrādi vai tādu vidējas vai augstas radioaktivitātes atkritumu pārstrādi, kuri satur plutoniju, augsta bagātinājuma urānu vai urānu–233, un ko izdara jebkur attiecīgajā valstī, bet ko attiecīgā valsts nefinansē, nekontrolē vai kam neizdod īpašu atļauju, vai ko izdara attiecīgās valsts vārdā. Šajā punktā vidējas vai augstas radioaktivitātes atkritumu “pārstrāde” neietver atkritumu pārsaiņošanu vai to kondicionēšanu, kas nav saistīta ar elementu atdalīšanu, glabāšanai vai apglabāšanai;

ii) pasākumu vispārīgu aprakstu un tās personas vai struktūras identifikāciju, kas šādus pasākumus veic atrašanās vietās, kuras aģentūra identificējusi ārpus teritorijas un kuras aģentūra uzskata par iespējami funkcionāli saistītām ar pasākumiem attiecīgajā teritorijā. Šī informācija jāsniedz pēc īpaša aģentūras pieprasījuma. Tā jāsniedz, apspriežoties ar aģentūru, un laicīgi;

c) Ja to pieprasa aģentūra, valsts vai Kopiena, vai pēc vajadzības visas kopā, tad, ciktāl tas attiecas uz drošības pasākumiem, jāsniedz jebkuras tādas informācijas pastiprinājumi vai skaidrojumi, kas sniegta saskaņā ar šo pantu.

3. pants

a) Katrai valstij vai Kopienai, vai pēc vajadzības abām 180 dienās pēc šā protokola stāšanās spēkā jāsniedz aģentūrai informācija, kas noteikta 2. panta a) punkta i), iii), iv), v), vi) apakšpunkta a) punktā, vii) un x) apakšpunktā un 2. panta b) punkta i) apakšpunktā.

b) Katrai valstij vai Kopienai, vai pēc vajadzības abām katru gadu līdz 15. maijam jāsniedz aģentūrai a) punktā minētās informācijas atjauninājumi par periodu, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu. Ja iepriekš sniegtā informācija nav mainījusies, tad katrai valstij vai Kopienai, vai pēc vajadzības abām tas jānorāda.

c) Kopienai katru gadu līdz 15. maijam jāsniedz aģentūrai 2. panta a) punkta vi) apakšpunkta b) un c) punktā noteiktā informācija par periodu, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu.

d) Visām valstīm reizi ceturksnī jā­sniedz aģentūrai informācija, kas noteikta 2. panta a) punkta ix) apakšpunkta a) punktā. Šī informācija jāsniedz 60 dienās pēc katra ceturkšņa beigām.

e) Kopienai un visām valstīm 180 dienas pirms turpmākās pārstrādes jāsniedz aģentūrai 2. panta a) punkta viii) apakšpunktā noteiktā informācija un katru gadu līdz 15. maijam informācija par atrašanās vietas maiņām periodā, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu.

f) Visām valstīm un aģentūrai jāvienojas par 2. panta a) punkta ii) apakšpunktā noteiktās informācijas sniegšanas laika grafiku un biežumu.

g) Visām valstīm 60 dienās pēc aģentūras pieprasījuma jāsniedz aģentūrai 2. panta a) punkta ix) apakšpunkta b) punktā noteiktā informācija.

PAPILDU PIEEJA

4. pants

Saistībā ar papildu pieejas īstenošanu saskaņā ar šā protokola 5. pantu piemēro še turpmāk minēto:

a) Aģentūra nedrīkst censties mehāniski vai sistemātiski pārbaudīt 2. pantā minēto informāciju; tomēr aģentūrai jābūt pieejai:

i) jebkurai atrašanās vietai, kas minēta 5. panta a) punkta i) vai ii) apakšpunktā, izlases veidā, lai pārliecinātos, ka tur nav nedeklarēta kodolmateriāla un pasākumu;

ii) jebkurai atrašanās vietai, kas minēta 5. panta b) vai c) punktā, lai atrisinātu jautājumu, kurš attiecas uz tās informācijas pareizību un pilnīgumu, ko sniedz, ievērojot 2. pantu, vai atrisinātu pretrunu, kura ir šajā informācijā;

iii) jebkurai atrašanās vietai, kas minēta 5. panta a) punkta iii) apakšpunktā, tādā mērā, kādā tas vajadzīgs, lai aģentūra drošības nolūkos apstiprinātu Kopienas vai pēc vajadzības valsts deklarāciju par to, ka tāda objekta vai atrašanās vietas ārpus objekta, kur kādreiz parasti lietoja kodolmateriālu, ekspluatācija ir pārtraukta.

b) i) Izņemot gadījumu, kas paredzēts ii) punktā, aģentūrai vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo attiecīgajai valstij vai attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta a) punktu vai 5. panta c) punktu, ja iesaistīts kodolmateriāls, attiecīgajai valstij un Kopienai.

ii) Lai pieietu jebkurai vietai teritorijā, ko apmeklē saistībā ar projekta informācijas pārbaudi vai īpašu vai kārtējo pārbaudi šajā teritorijā, iepriekšējā paziņojuma periodam, ja aģentūra pieprasa, jābūt vismaz divām stundām, bet izņēmuma apstākļos tas var būt īsāks par divām stundām.

c) Iepriekšējam paziņojumam jābūt rakstveidā, un tajā jānorāda pieejas iemesli un darbības, kas jāizdara pieejas laikā.

d) Jautājuma vai pretrunas gadījumā aģentūrai jādod attiecīgajai valstij un pēc vajadzības Kopienai iespēja to izskaidrot un palīdzēt jautājuma vai pretrunas atrisināšanā. Šāda iespēja jādod, pirms pieprasa pieeju, ja aģentūra neuzskata, ka pieejas atlikšana skar nolūku, kurā pieeju pieprasa. Nevienā gadījumā aģentūra nedrīkst izdarīt secinājumus par jautājumu vai pretrunu, kamēr attiecīgajai valstij vai pēc vajadzības Kopienai nav dota šāda iespēja.

e) Ja attiecīgā valsts nav piekritusi citādi, tad pieejai jānotiek tikai parastajā darba laikā.

f) Attiecīgajai valstij vai attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta a) punktu vai saskaņā ar 5. panta c) punktu, ja ir iesais­tīts kodolmateriāls, attiecīgajai valstij un Kopienai ir tiesība norīkot savus pārstāvjus, kas pieejas laikā pavada aģentūras inspektorus, un pēc vajadzības Kopienas inspektorus ar noteikumu, ka tā nekavē aģentūras inspektorus vai citādi netraucē to funkciju izpildi.

5. pants

Visām valstīm jānodrošina aģentūrai pieeja:

a) i) jebkurai vietai teritorijā;

ii) jebkurai atrašanās vietai, kas noteikta saskaņā ar 2. panta a) punkta v) – viii) apakšpunktu;

iii) jebkuram objektam, kura ekspluatācija ir pārtraukta vai atrašanās vietai ārpus objektiem, kuras ekspluatācija ir pārtraukta, un kur kādreiz parasti lietoja kodolmateriālu.

b) Jebkurai atrašanās vietai, ko attiecīgā valsts noteikusi saskaņā ar 2. panta a) punkta i) apakšpunktu, 2. panta a) punkta iv) apakšpunktu, 2. panta a) punkta ix) apakš­punkta b) punktu vai 2. panta b) punktu, izņemot a) punkta i) apakšpunktā minētās, ar noteikumu, ka tad, ja attiecīgā valsts nespēj nodrošināt šādu pieeju, šai valstij jāveic visi pamatotie pasākumi, lai aģentūras prasības nekavējoties izpildītu ar citiem līdzekļiem.

c) Jebkurai atrašanās vietai, ko nosaka aģentūra, izņemot atrašanās vietas, kuras minētas a) un b) punktā, lai izdarītu atrašanās vietai specifisku vides paraugu ņemšanu, ar noteikumu, ka tad, ja attiecīgā valsts nespēj nodrošināt šādu pieeju, šai valstij jāveic visi pamatotie pasākumi, lai aģentūras prasības nekavējoties izpildītu blakus atrašanās vietās vai ar citiem līdzekļiem.

6. pants

Īstenojot 5. pantu, aģentūra drīkst veikt šādus pasākumus:

a) attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta a) punkta i) vai iii) apakšpunktu: vizuālu novērošanu; vides paraugu ņemšanu; to radiācijas detektoru un mērierīču, plombju un citu identifikācijas un neatļautas pieejas indikācijas ierīču lietošanu, kas noteiktas papildu noteikumos, un citus objektīvus pasākumus, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir tehniski pamatoti, un kuru izmantošanai piekritusi valde (še turpmāk “valde”) pēc apspriešanās starp aģentūru, Kopienu un attiecīgo valsti.

b) Attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta a) punkta ii) apakšpunktu: vizuālu novērošanu; kodolmateriāla pozīciju uzskaiti; nedestruktīvus mērījumus un paraugu ņemšanu; radiācijas detektoru un mērierīču lietošanu; tās dokumentācijas pārbaudi, kas attiecas uz materiāla daudzumiem, izcelsmi un izlietojumu; vides paraugu ņemšanu, un citus objektīvus pasākumus, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir tehniski pamatoti, un kuru izmantošanai piekritusi valde pēc apspriešanās starp aģentūru, Kopienu un attiecīgo valsti.

c) Attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta b) punktu: vizuālu novērošanu; vides paraugu ņemšanu; tās ražošanas un nosūtīšanas dokumentācijas pārbaudi, kas attiecas uz drošības pasākumiem, un citus objektīvus pasākumus, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir tehniski pamatoti, un kuru izmantošanai piekritusi valde pēc apspriešanās starp aģentūru un attiecīgo valsti.

d) Attiecībā uz pieeju saskaņā ar 5. panta c) punktu: vides paraugu ņemšanu un, ja ar rezultātiem atrašanās vietā, ko noteikusi aģentūra, jautājums vai pretruna nav atrisināma, ievērojot 5. panta c) punktu, tad vizuālu novērošanu šajā vietā, radiācijas detektoru un mērierīču lietošanu un ar attiecīgās valsts piekrišanu, un, ja ir iesaistīts kodolmateriāls, tad ar Kopienas un aģentūras piekrišanu citus objektīvus pasākumus.

7. pants

a) Pēc valsts pieprasījuma aģentūrai un šai valstij jāvienojas par vadāmu pieeju saskaņā ar šo protokolu, lai novērstu attiecībā uz izplatīšanu konfidenciālas informācijas izplatīšanu, lai izpildītu drošības vai fiziskās aizsardzības prasības vai aizsargātu konfidenciālu īpašuma vai komerciālo informāciju. Šādas vienošanās nedrīkst traucēt aģentūrai veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ticami pārliecinātos par to, ka attiecīgajā atrašanās vietā nav nedeklarētu kodolmateriālu un darbību, un atrisinātu jautājumu, kurš attiecas uz tās informācijas pareizību un pilnīgumu, kas minēta 2. pantā, vai pretrunu, kura attiecas uz minēto informāciju.

b) Valsts, sniedzot informāciju, kas minēta 2. pantā, var informēt aģentūru par vietām teritorijā vai atrašanās vietā, kurās var piemērot vadāmu pieeju.

c) Līdz brīdim, kad stājas spēkā jebkuri vajadzīgie papildu noteikumi, valsts var izmantot vadāmo pieeju saskaņā ar a) punkta noteikumiem.

8. pants

Nekas šajā protokolā netraucē valstij piedāvāt aģentūrai pieeju atrašanās vietām papildus tām, kas minētas 5. un 9. pantā, vai pieprasīt aģentūrai pārbaudīt darbības konkrētā atrašanās vietā. Aģentūrai nekavējoties jāveic visi pamatotie pasākumi, lai rīkotos pēc šāda pieprasījuma.

9. pants

Visām dalībvalstīm jānodrošina aģentūrai pieeja atrašanās vietām, ko noteikusi aģentūra, lai plašā apgabalā ņemtu parau­gus, ar noteikumu, ka tad, ja kāda valsts nespēj nodrošināt šādu pieeju, šai valstij jāveic visi pamatotie pasākumi, lai aģentūras prasības nekavējoties izpildītu alternatīvās atrašanās vietās. Aģentūra nedrīkst meklēt šādu pieeju, kamēr nav paņemti vides paraugi plašā apgabalā un valde tam nav apstiprinājusi procedūras noteikumus, un kamēr tas nav apspriests starp aģentūru un attiecīgo valsti.

10. pants

a) Aģentūrai attiecīgā valsts un pēc vajadzības Kopiena jāinformē par:

i) pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo protokolu, to skaitā par tiem, kuri attiecas uz jebkuriem jautājumiem vai pretrunām, kam aģentūra pievērsusi attiecīgās valsts un pēc vajadzības Kopienas uzmanību 60 dienās pēc aģentūras pasākumu izpildes.

ii) To pasākumu rezultātiem, kas attiecas uz jebkuriem jautājumiem vai pretrunām, kam aģentūra pievērsusi attiecīgās valsts un pēc vajadzības Kopienas uzmanību pēc iespējas agri, bet noteikti 30 dienās pēc tam, kad aģentūra konstatē rezultātus.

b) Aģentūrai jāinformē attiecīgā valsts un Kopiena par secinājumiem, ko tā izdarījusi no savām darbībām saskaņā ar šo protokolu. Secinājumi jāsniedz katru gadu.

AĢENTŪRAS INSPEKTORU NORĪKOŠANA

11. pants

a) i) Ģenerāldirektoram jāpaziņo Kopienai un valstīm, ka valde ir apstiprinājusi kādu aģentūras amatpersonu par drošības inspektoru. Ja Kopiena trijos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas par valdes apstiprinājumu neieteic ģenerāldirektoram šādu amatpersonu noraidīt valstu inspektora amatā, tad inspektors, par kuru šādi paziņots Kopienai un valstīm, uzskatāms par norīkotu šīm valstīm.

ii) Ģenerāldirektoram, atbildot uz Kopienas pieprasījumu, vai pēc savas ini­ciatīvas Kopiena un valstis tūlīt jāinformē par tāda norīkojuma atcelšanu, ar ko kāda amatpersona ir norīkota valstu inspektora amatā.

b) Jāuzskata, ka Kopiena un valstis ir saņēmušas a) punktā minēto paziņojumu septiņas dienas pēc tam, kad aģentūra paziņojumu ierakstītā sūtījumā nosūtījusi Kopienai un valstīm.

VĪZAS

12. pants

Visām valstīm vienā mēnesī pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas norīkotajam inspektoram, kas norādīts pieprasījumā, jāizdod attiecīga vīza vairākkārtējai iebraukšanai/izbraukšanai un/vai pēc vajadzības tranzīta vīzas, lai inspektors var iebraukt un palikt attiecīgās valsts teritorijā savu funkciju izpildes nolūkā. Visām vajadzīgajām vīzām jābūt derīgām vismaz vienu gadu, un tās pēc vajadzības jāatjauno tā, lai ietver inspektora norīkojuma termiņu valstīs.

PAPILDU NOTEIKUMI

13. pants

a) Ja valsts vai pēc vajadzības Kopiena, vai aģentūra norāda, ka papildu noteikumos jānoteic, kā jāpiemēro šajā protokolā noteiktie pasākumi, tad šī valsts vai šī valsts un Kopiena, un aģentūra par šādiem papildu noteikumiem vienojas 90 dienās pēc šā protokola stāšanās spēkā vai, ja norādi par šādu papildu noteikumu nepieciešamību izdara pēc šā protokola stāšanās spēkā, tad 90 dienās pēc norādes dienas.

b) Līdz brīdim, kad jebkuri nepieciešamie papildu noteikumi stājas spēkā, aģentūrai ir tiesības piemērot pasākumus, kas noteikti šajā protokolā.

SAKARU SISTĒMAS

14. pants

a) Visām valstīm jāatļauj un jāaizsargā brīvi sakari, ko aģentūra oficiāliem nolūkiem uztur starp aģentūras inspektoriem attiecīgajā valstī un aģentūras vadību un/vai reģionālajiem birojiem, ieskaitot automātisku un neautomātisku tās informācijas pārraidi, ko ģenerē atsevišķas aģentūras struktūras un/vai uzraudzības ierīces vai mērierīces. Aģentūrai, apspriežoties ar attiecīgo valsti, ir tiesība izmantot starp­tautiskas tiešo sakaru sistēmas, to skaitā satelītu sistēmas un citu veidu telekomunikācijas, ko attiecīgajā valstī nelieto. Pēc kādas valsts vai aģentūras pieprasījuma informācija par šā punkta izpildi attiecīgajā valstī attiecībā uz tās informācijas automātisko vai neautomātisko pārraidi, ko ģenerē aģentūras struktūra un/vai uzraudzības ierīces vai mērierīces, jānorāda papildu noteikumos.

b) Īstenojot sakarus un informācijas pārraidi, kas paredzēta a) punktā, pienācīgi jāaizsargā tā konfidenciālā īpašuma vai komerciālā informācija vai projekta informācija, kuru attiecīgā valsts uzskata par īpaši konfidenciālu.

KONFIDENCIĀLĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

15. pants

a) Aģentūrai jāuztur stingrs režīms, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret to komercnoslēpumu, tehnoloģisko noslēpumu, ražošanas noslēpumu un citas konfidenciālas informācijas izpaušanu, kas tai kļūst zināma, ieskaitot to informāciju, kas aģentūrai kļūst zināma, pildot šo protokolu.

b) Režīmā, kas minēts a) punktā, cita starpā jāietver noteikumi, kuri attiecas uz:

i) vispārējiem principiem un attiecīgajiem pasākumiem darbībai ar konfidenciālu informāciju;

ii) personāla nodarbināšanas nosacījumiem, kas attiecas uz konfidenciālas informācijas aizsardzību;

iii) procedūrām, kas paredzētas konfidencialitātes pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumiem.

c) Režīms, kas minēts a) punktā iepriekš, jāapstiprina un periodiski jāpārskata valdei.

PIELIKUMI

16. pants

a) Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. “Protokols” šajā dokumentā nozīmē “šis protokols un pielikumi kopā”, izņemot gadījumus, kad to min I un II pielikuma grozīšanas nolūkos.

b) Pasākumu sarakstu, kas noteikts I pielikumā, un aprīkojuma un materiālu sarakstu, kurš noteikts II pielikumā, drīkst grozīt valde pēc valdes izveidotas atklātas ekspertu darba grupas ieteikuma. Jebkurš tāds grozījums stājas spēkā četrus mēnešus pēc tā pieņemšanas valdē.

c) Šā protokola III pielikumā ir noteikts, kā Kopienai un valstīm jāizpilda šā protokola pasākumi.

STĀŠANĀS SPĒKĀ

17. pants

a) Šis protokols stājas spēkā dienā, kad aģentūra no Kopienas un valstīm saņem rakstisku paziņojumu, ka tās ir izpildījušas prasības, kas uz tām attiecas, lai protokols var stāties spēkā.

b) Valstis un Kopiena jebkurā dienā līdz brīdim, kad šis protokols stājas spēkā, var paziņot, ka tās šo protokolu piemēros iepriekš.

c) Ģenerāldirektoram nekavējoties jāinformē visas aģentūras dalībvalstis par jebkuru iepriekšējas piemērošanas paziņojumu un šā protokola stāšanos spēkā.

DEFINĪCIJAS

18. pants

Šajā protokolā:

a) “kodoldegvielas cikla izpētes un izstrādes pasākumi” ir “pasākumi, kas ir specifiski saistīti ar kādu procesa vai sistēmas izstrādes aspektu kādā no šīm jomām”:

- kodolmateriāla pārveidē,

- kodolmateriāla bagātināšanā,

- kodoldegvielas ražošanā,

- reaktoros,

- kritiskajās iekārtās,

- kodoldegvielas pārstrādē,

- tādu vidējas vai augstas radioaktivitātes atkritumu pārstrādē (neskaitot pārpakošanu vai kondicionēšanu, kas nav saistīta ar elementu atdalīšanu glabāšanai vai apglabāšanai), kas satur plutoniju, augsta bagātinājuma urānu vai urānu–233,

bet neietver pasākumus, kas saistīti ar teorētiskiem vai fundamentāliem pētījumiem vai radioizotopu rūpniecisko, medicīnisko, hidroloģisko un lauksaimniecisko lietojumu pētniecību un attīstību, ietekmes uz vidi un uzlabotas uzturēšanas pētniecību;

b) “teritorija” ir “apgabals, ko Kopiena un valsts norobežojusi attiecīgajā objekta projekta informācijā, ieskaitot ekspluatācijai slēgtu objektu, un attiecīgajā informācijā par atrašanās vietu ārpus objektiem, kur parasti lieto kodolmateriālu, ieskaitot ekspluatācijai slēgtu atrašanās vietu ārpus objektiem, kur kādreiz parasti lietoja kodolmateriālu (tas attiecas tikai uz atrašanās vietām ar karstajām kamerām vai atrašanās vietām, kur veiktas ar pārveidi, bagātināšanu, degvielas ražošanu vai pārstrādi saistītas darbības)”. “Teritorijā” ietilpst arī ietaises, kas ir līdzās objektam vai atrašanās vietai, lai sniegtu vai izmantotu pamatpakalpojumus, to skaitā karstās kameras, kur pārstrādā apstarotus materiālus, kuri nesatur kodolmateriālu, ietaises, kur apstrādā, glabā un apglabā atkritumus, un ēkas, kas saistītas ar noteiktajām darbībām, kuras attiecīgā valsts nosaka saskaņā ar 2. panta a) punkta iv) apakšpunktu;

c) “objekts, kura ekspluatācija ir pārtraukta,” vai “atrašanās vieta ārpus objekta, kuras ekspluatācija ir pārtraukta,” ir “ietaise vai atrašanās vieta, no kuras atlikušās konstrukcijas un aprīkojums, kam ir būtiska nozīme tās ekspluatācijā, ir izņemts vai padarīts par neekspluatējamu tā, ka to neizmanto glabāšanai un vairs nevar izmantot, lai apstrādātu, pārstrādātu vai lietotu kodolmateriālu”;

d) “ekspluatācijai slēgts objekts” vai “ekspluatācijai slēgta atrašanās vieta ārpus objektiem” ir “ietaise vai atrašanās vieta, kuras darbība ir pārtraukta un no kuras kodolmateriāls ir izņemts, bet kuras ekspluatācija nav pārtraukta”;

e) “augsta bagātinājuma urāns” ir “urāns, kas satur 20 % vai vairāk urāna–235 izotopa”;

f) “atrašanās vietai specifisku vides paraugu ņemšana” ir “vides (piemēram, gaisa, ūdens, veģetācijas, augsnes, piesārņojuma) paraugu ņemšana aģentūras noteiktā atrašanās vietā vai tās tiešā tuvumā, lai palīdzētu aģentūrai izdarīt secinājumus par to, ka noteiktajā atrašanās vietā nav nedeklarēta kodolmateriāla vai ka tur neizmanto kodolmateriālu”;

g) “vides paraugu ņemšana plašā apgabalā” ir “vides (piemēram, gaisa, ūdens, veģetācijas, augsnes, piesārņojuma) parau­gu ņemšana aģentūras noteiktās atrašanās vietās, lai palīdzētu aģentūrai izdarīt secinājumus par to, ka noteiktajās atrašanās vietās nav nedeklarēta kodolmateriāla vai ka plašā apgabalā neizmanto kodolmateriālu”;

h) “kodolmateriāls” ir “jebkura izejviela vai jebkurš speciāls skaldmateriāls, kas noteikts statūtu XX pantā” Terminu “izejviela” nedrīkst interpretēt par tādu, kas attiecas uz rūdu vai rūdas atlikumu. Jebkurš tāds aģentūras noteikums saskaņā ar aģentūras statūtu XX pantu pēc šā protokola stāšanās spēkā, ar ko papildina materiālus, ko uzskata par izejvielu vai speciālu skaldmateriālu, ir spēkā saskaņā ar šo protokolu tikai, saņemot Kopienas un valstu akceptu;

i) “objekts” ir:

i) reaktors, kritiskā iekārta, pārveides iekārta, ražošanas iekārta, pārstrādes iekārta, izotopu atdalīšanas iekārta vai atsevišķa glabāšanas ietaise; vai

ii) jebkura atrašanās vieta, kur kodolmateriālu parasti lieto tādos daudzumos, kas pārsniedz vienu efektīvo kilogramu;

j) “atrašanās vieta ārpus objektiem” ir “jebkura ietaise vai atrašanās vieta, kas nav objekts, kurā kodolmateriālu parasti lieto tādos daudzumos, kas ir viens efektīvais kilograms vai mazāk”.

Hecho en Viena, por duplicado, el veintidós de septiembre de mil novecientos noventa y ocho, en las lenguas alemana, danesa, española, finesa, francesa, griega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca siendo cada uno de estos textos igualmente auténtico, si bien, en caso de discrepancia, harán fe los textos acordados en las lenguas oficiales de la Junta de gobernadores del OIEA

Udfærdiget i Wien den toogtyvende september nittenhundrede og otteoghalvfems i to eksemplarer på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk med samme gyldighed for alle versioner, idet teksterne på de officielle IAEA-sprog dog har fortrinsstilling i tilfælde af uoverensstemmelser

Geschehen zu Wien am 22. September 1998 in zwei Urschriften in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, schwedischer und spanischer Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermaßen verbindlich, im Fall von unterschiedlichen Auslegungen jedoch der Wortlaut in den Amtssprachen des Gouverneursrats der Internationalen Atomenergie-Organisation maßgebend ist

Έγινε στη Βιέννη εις διπλούν, την 22η ημέρα του Σεπτεμβρίου 1998, στη δανική, ολλανδική, αγγλική, φινλανδική, γαλλική, γερμανική, ελληνική, ιταλική, πορτογαλική, ισπανική και σουηδική γλώσσα· τα κείμενα σε όλες τις ανωτέρω γλώσσες είναι εξίσου αυθεντικά, εκτός από περίπτωση απόκλισης, οπότε υπερισχύουν τα κείμενα που έχουν συνταχθεί στις επίσημες γλώσσες του Διοικητικού Συμβουλίου του Διεθνούς Οργανισμού Ατομικής Ενέργειας

Done at Vienna in duplicate, on the twenty second day of September 1998 in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, the texts of which are equally authentic except that, in case of divergence, those texts concluded in the official languages of the IAEA Board of Governors shall prevail

Fait à Vienne, en deux exemplaires le 22 septembre 1998 en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise; tous ces textes font également foi sauf que, en cas de divergence, les versions conclues dans les langues officielles du Conseil des gouverneurs de l’AIEA prévalent

Fatto a Vienna in duplice copia, il giorno 22 del mese di settembre 1998 nelle lingue danese, finnico, francese, greco, inglese, italiano, olandese, portoghese, spagnolo, svedese e tedesco, ognuna delle quali facente ugualmente fede, ad eccezione dei testi conclusi nelle lingue ufficiali del Consiglio dei governatori dell’AIEA che prevalgono in caso di divergenza tra i testi

Gedaan te Wenen op 22 september 1998, in tweevoud, in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek, met dien verstande dat in geval van tegenstrijdigheid de teksten die zijn gesloten in de officiële talen van de IOAE bindend zijn

Feito em Viena em duplo exemplar, aos vinte e dois de Setembro de 1998 em língua alemã, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca; todos os textos fazem igualmente fé mas, em caso de divergência, prevalecem aqueles textos que tenham sido estabelecidos em línguas oficiais do Conselho dos Governadores da AIEA

Tehty Wienissä kahtena kappaleena 22 päivänä syyskuuta 1998 tanskan, hollannin, englannin, suomen, ranskan, saksan, kreikan, italian, portugalin, espanjan ja ruotsin kielellä; kaikki kieliversiot ovat yhtä todistusvoimaisia, mutta eroavuuden ilmetessä on noudatettava niitä tekstejä, jotka on tehty Kansainvälisen atomienergiajärjestön hallintoneuvoston virallisilla kielillä

Utfärdat i Wien i två exemplar den 22 september 1998 på danska, engelska, finska, franska, grekiska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska språken, varvid varje språkversion skall äga lika giltighet, utom ifall de skulle skilja sig åt då de texter som ingåtts på IAEA:s styrelses officiella språk skall ha företräde

Por el Gobierno del Reino de Bélgica

For Kongeriget Belgiens regering

Für die Regierung des Königreichs Belgien

Για την κυβέρνηση τον Βασιλείου τον Βελγίου

For the Government of the Kingdom of Belgium

Pour le gouvernement du Royaume de Belgique

Per il governo del Regno del Belgio

Voor de regering van het Koninkrijk België

Pelo Governo do Reino da Bélgica

Belgian kuningaskunnan hallituksen puolesta

För Konungariket Belgiens regering

Mireille Claeys

Por el Gobierno del Reino de Dinamarca

For Kongeriget Danmarks regering

Für die Regierung des Königreichs Dänemark

Για την κυβέρνηση τον Βασιλείον του Δανίας

For the Government of the Kingdom of Denmark

Pour le gouvernement du Royaume de Danemark

Per il governo del Regno di Danimarca

Voor de regering van het Koninkrijk Denemarken

Pelo Governo do Reino da Dinamarca

Tanskan kuningaskunnan hallituksen puolesta

För Konungariket Danmarks regering

Henrik Wøhlk

Por el Gobierno de la República Federal de Alemania

For Forbundsrepublikken Tysklands regering

Für die Regierung der Bundesrepublik Deutschland

Για την κυβέρνηση της Ομοσπονδιακής Δημοκρατίας της Γερμανίας

For the Government of the Federal Republic of Germany

Pour le gouvernement de la République fédérale d’Allemagne

Per il governo della Repubblica federale di Germania

Voor de regering van de Bondsrepubliek Duitsland

Pelo Governo da República Federal da Alemanha

Saksan liittotasavallan hallituksen puolesta

För Förbundsrepubliken Tysklands regering

Karl Borchard Helmut Stahl

Por el Gobierno de la República Helénica

For Den Hellenske Republiks regering

Für die Regierung der Griechischen Republik

Για την κυβέρνηση της Ελληνικής Δημοκρατίας

For the Government of the Hellenic Republic

Pour le gouvernement de la République hellénique

Per il governo della Repubblica ellenica

Voor de regering van de Helleense Republiek

Pelo Governo da República Helénica

Helleenien tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Greklands regering

Emmanuel Fragoulis

Por el Gobierno del Reino de España

For Kongeriget Spaniens regering

Für die Regierung des Königreichs Spanien

Για την κυβέρνηση του Βασιλείου της Ισπανίας

For the Government of the Kingdom of Spain

Pour le gouvernement du Royaume d’Espagne

Per il governo del Regno di Spagna

Voor de regering van het Koninkrijk Spanje

Pelo Governo do Reino de Espanha

Espanjan kuningaskunnan hallituksen puolesta

För Konungariket Spaniens regering

ad referendum

Antonio Ortiz García

Por el Gobierno de Irlanda

For Irlands regering Für die Regierung Irlands

Για την κυβέρνηση της Ιρλανδίας

For the Government of Ireland

Pour le gouvernement de l’Irlande

Per il governo dell’Irlanda

Voor de regering van Ierland

Pelo Governo da Irlanda

Irlannin hallituksen puolesta

För Irlands regering

Thelma M. Doran

Por el Gobierno de la República Italiana

For Den Italienske Republiks regering

Für die Regierung der Italienischen Republik

Για την κυβέρνηση της Ιταλικής Δημοκρατίας

For the Government of the Italian Republic

Pour le gouvernement de la République italienne

Per il governo della Repubblica italiana

Voor de regering van de Italiaanse Republiek

Pelo Governo da República Italiana

Italian tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Italiens regering

Vincenzo Manno

Por el Gobierno del Gran Ducado de Luxemburgo

For Storhertugdømmet Luxembourgs regering

Für die Regierung des Großherzogtums Luxemburg

Για την κυβέρνηση του Μεγάλου Δουκάτου του Λουξεμβούργου

For the Government of the Grand Duchy of Luxembourg

Pour le gouvernement du Grand-Duché de Luxembourg

Per il governo del Granducato di Lussemburgo

Voor de regering van het Groothertogdom Luxemburg

Pelo Governo do Grão-Ducado do Luxemburgo

Luxemburgin suurherttuakunnan hallituksen puolesta

För Storhertigdömet Luxemburgs regering

Georges Santer

Por el Gobierno del Reino de los Países Bajos

For Kongeriget Nederlandenes regering

Für die Regierung des Königreichs der Niederlande

Για την κυβέρνηση τον Βασιλείου των Κάτω Χωρών

For the Government of the Kingdom of the Netherlands

Pour le gouvernement du Royaume des Pays-Bas

Per il governo del Regno dei Paesi Bassi

Voor de regering van het Koninkrijk der Nederlanden

Pelo Governo do Reino dos Países Baixos

Alankomaiden kuningaskunnan hallituksen puolesta

För Konungariket Nederländernas regering

Hans A.F.M. Förster

Por el Gobierno de la República de Austria

For Republikken Østrigs regering

Für die Regierung der Republik Österreich

Για την κυβέρνηση της Δημοκρατίας της Αυστρίας

For the Government of the Republic of Austria

Pour le gouvernement de la République d’Autriche

Per il governo della Repubblica d’Austria

Voor de regering van de Republiek Oostenrijk

Pelo Governo da República da Áustria

Itävallan tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Österrikes regering

Irene Freudenschuss-Reichl

Por el Gobierno de la República Portuguesa

For Den Portugisiske Republiks regerin

Für die Regierung der Portugiesischen Republik

Για την κυβέρνηση της Πορτογαλικής Δημοκρατίας

For the Government of the Portuguese Republic

Pour le gouvernement de la République portugaise

Per il governo della Repubblica portoghese

Voor de regering van de Portugese Republiek

Pelo Governo da República Portuguesa

Portugalin tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Portugals regering

Álvaro José Costa De Mendonça e Moura

Por el Gobierno de la República de Finlandia

For Republikken Finlands regering

Für die Regierung der Republik Finnland

Για την κυβέρνηση της Φινλανδικής Δημοκρατίας

For the Government of the Republic of Finland

Pour le gouvernement de la République de Finlande

Per il governo della Repubblica di Finlandia

Voor de regering van de Republiek Finland

Pelo Governo da República da Finlândia

Suomen tasavallan hallituksen puolesta

För Republiken Finlands regering

Eva-Christina Mäkeläinen

Por el Gobierno del Reino de Suecia

For Kongeriget Sveriges regering

Für die Regierung des Königreichs Schweden

Για την κυβέρνηση τον Βασιλείου της Σονηδίας

For the Government of the Kingdom of Sweden

Pour le gouvernement du Royaume de Suède

Per il governo del Regno di Svezia

Voor de regering van het Koninkrijk Zweden

Pelo Governo do Reino da Suécia

Ruotsin kuningaskunnan hallituksen puolesta

För Konungariket Sveriges regering

Björn Skala

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

For Det Europæiske Atomenergi­fællesskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Ατομικής Ενέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l’énergie atomique

Per la Comunità europea dell’energia atomica

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Euroopan atomienergiayhteisön puolesta

För Europeiska atomenergigemenskapen

Lars-Erik Lundin

Por el Organismo Internacional de Energía Atómica

For Den Internationale Atomenergiorganisation

Für die Internationale Atomenergie-Organisation

Για τον Διεθνή Οργανισμό Ατομικής Ενέργειας

For the International Atomic Energy Agency

Pour l’Agence internationale de l’énergie atomique

Per l’Agenzia internazionale dell’energia atomica

Voor de Internationale Organisatie voor Atoomenergie

Pela Agência Internacional da Energia Atómica

Kansainvälisen atomienergiajärjestön puolesta

För Internationella atomenergiorganet

Mohamed Elbaradei

(^*) 1998.gada 8.jūnijā Padome apstiprināja ne tikai šo papildu protokolu līgumam starp 13 Kopienas dalībvalstīm, kam nav kodolieroču, Kopienu un IAEA (publicēts OV L 51, 21. sējumā 1978. gada 22. februārī un IAEA 1973. gada 14. septembra dokumentā INFCIRC/193), ko Komisija noslēdza Eiropas Atomenerģijas kopienas (Kopiena) vārdā, bet arī papildu protokolus līgumiem starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Kopienu un IAEA (publicēts IAEA 1978. gada oktobra dokuments INFCIRC/263) un starp Franciju, Kopienu un IAEA (publicēts IAEA 1981. gada decembra dokuments INFCIRC/290). Visus trīs dokumentus attiecīgās līgumslēdzējas puses parakstīja Vīnē 1998. gada 22. septembrī. Visu papildu protokolu teksti ir pieejami šādā interneta adresē: http://europa.eu.int/en/comm/dg17/nuclear/nuchome.htm

I pielikums

Protokola 2. panta a) punkta iv) apakšpunktā minēto darbību saraksts

i) Centrifūgu rotora cauruļu ražošana vai gāzes centrifūgu montāža.

Centrifūgu rotora caurules ir plānsienu cilindri, kas aprakstīti II pielikuma 5.1.1.b) punktā.

Gāzes centrifūgas ir centrifūgas, kas aprakstītas II pielikuma 5.1. punkta ievada piezīmē.

ii) Difūzijas barjeru ražošana.

Difūzijas barjeras ir plāni, poraini filtri, kas aprakstīti II pielikuma 5.3.1.a) punktā.

iii) Lāzera sistēmu ražošana vai montāža.

Lāzera sistēmas ir sistēmas, kurās ir vienības, kas aprakstītas II pielikuma 5.7. punktā;

iv) Elektromagnētisko izotopu atdalītāju ražošana vai montāža.

Elektromagnētiskie izotopu atdalītāji ir vienības, kas minētas II pielikuma 5.9.1. punktā un kas satur jonu avotus, kuri aprakstīti II pielikuma 5.9.1.a) punktā.

v) Kolonnu vai ekstrakcijas aprīkojuma ražošana vai montāža.

Kolonnas vai ekstrakcijas aprīkojums ir vienības, kas aprakstītas II pielikuma 5.6.1., 5.6.2., 5.6.3., 5.6.5., 5.6.6., 5.6.7. un 5.6.8. punktā.

vi) Aerodinamisko separācijas sprauslu vai virpuļcauruļu ražošana.

Aerodinamiskās separācijas sprauslas vai virpuļcaurules ir separācijas sprauslas un virpuļcaurules, kas aprakstītas attiecīgi II pielikuma 5.5.1. un 5.5.2. punktā.

vii) Urāna plazmas ražošanas sistēmu ražošana vai montāža.

Urāna plazmas ģeneratoru sistēmas ir urāna plazmas ģenerēšanas sistēmas, kas aprakstītas II pielikuma 5.8.3. punktā.

viii) Cirkonija cauruļu ražošana.

Cirkonija caurules ir caurules, kas aprakstītas II pielikuma 1.6. punktā;

ix) Smagā ūdens vai deitērija ražošana vai uzlabošana.

Smagais ūdens vai deitērijs ir deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un jebkurš cits deitērija savienojums, kurā deitērija atomu attiecība pret ūdeņraža ato­miem pārsniedz 1:5000.

x) Kodolkvalitātes grafīta ražošana.

Kodolkvalitātes grafīts ir grafīts, kura tīrības pakāpe ir augstāka par piecām bora ekvivalenta miljondaļām un blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm³.

xi) Konteineru ražošana apstarotai degvielai.

Konteiners apstarotai degvielai ir apstarotas degvielas pārvadāšanai un/vai glabāšanai paredzēts trauks, kas nodrošina ķīmisku, termisku un radioloģisku aizsardzību un sabrukšanas siltuma izkliedi apstrādājot, pārvadājot un glabājot.

xii) Reaktora kontroles stieņu ražošana.

Reaktora kontroles stieņi ir stieņi, kas aprakstīti II pielikuma 1.4. punktā.

xiii) Sevišķi drošo tvertņu un trauku ražošana.

Sevišķi drošās tvertnes un trauki ir vienības, kas aprakstītas II pielikuma 3.2. un 3.4. punktā.

xiv) Apstarotas degvielas elementu kapājamo mašīnu ražošana.

Apstarotas degvielas elementu kapājamās mašīnas ir aprīkojums, kas aprakstīts II pielikuma 3.1. punktā.

xv) Karsto kameru uzbūve.

Karstās kameras ir kamera vai savstarpēji savienotas kameras ar 6 m³ kopējo tilpumu un ekrānu, kurš līdzvērtīgs 0,5 m dzelzsbetonam vai pārsniedz to, un kura blīvums ir 3,2 g/cm³ vai lielāks, un kam ir aprīkojums operāciju tālvadībai.

II pielikums

Deklarēšanai saskaņā ar 2. panta a) punkta ix) apakšpunktu noteiktā aprīkojuma
un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītā materiāla saraksts

1. REAKTORI UN TO APRĪKOJUMS

1.1. Nokomplektēti kodolreaktori.

Kodolreaktori, kas var darboties tā, lai uzturētu vadāmu pašuzturošu ķēdes reakciju, izņemot nulles jaudas reaktorus; pēdējie ir reaktori ar nominālo maksimālo plutonija ražošanas jaudu, kura nepārsniedz 100 gramus gadā.

Paskaidrojums.

“Kodolreaktors” ietver galvenokārt vienības, kas atrodas reaktorā vai ir tieši savienotas ar reaktora korpusu, aprīkojumu, kas kontrolē jaudu aktīvajā zonā, un sastāvdaļas, kuras parasti satur reaktora aktīvās zonas primāro dzesētājšķidrumu, tieši saskaras ar to vai regulē to.

Nav paredzēts attiecināt izņēmumu uz reaktoriem, ko pamatoti varētu pārveidot, lai ražotu ievērojami vairāk nekā 100 gramus plutonija gadā. Reaktori, kas paredzēti stabilai darbībai ar ievērojami lielu jaudu, neatkarīgi no to plutonija ražošanas jaudas nav uzskatāmi par nulles jaudas reaktoriem.

1.2. Reaktora spiediena tilpnes.

Metāla tilpnes, kas ir nokomplektēti agregāti vai lielas rūpnieciski ražotas daļas, kuras ir speciāli konstruētas vai sagatavotas, lai tajās atrastos 1.1. punktā definētā kodolreaktora aktīvā zona, un kuras iztur primārā dzesētājšķidruma darba spiedienu.

Paskaidrojums.

Uz reaktora spiediena tilpnes virsējo plāksni, kas ir liela rūpnieciski ražota spiediena tilpnes daļa, attiecas 1.2. punkts.

Reaktora iekšējās daļas (piemēram, balsta kolonnas un plates serdenim un citām tilpnes iekšējām daļām, kontroles stieņu vadotnes caurules, siltumvairogus, atstarotājus, serdeņa sietplates, difuzora plates u.c.) parasti piegādā reaktora piegādātājs. Dažos gadījumos noteiktas iekšējās balsta sastāvdaļas iekļauj spiediena tilpnē, to ražojot. Šīs vienības ir pietiekami nepieciešamas drošībai un stabilai reaktora darbībai (un attiecīgi reaktora piegādātāja garantijām un atbildībai), tā ka to piegādi ārpus piegādes pamatnoteikumiem parasti nepraktizē. Tāpēc, lai gan šo unikālo, īpaši projektēto un sagatavoto, nepieciešamo un dārgo vienību atsevišķa piegāde nav obligāti uzskatāma par ārpus ievērības esošu, tomēr šādu piegādes veidu neuzskata par praktizējamu.

1.3. Reaktora uzpildes un izkraušanas mehānismi.

Aprīkojums manipulācijām, kas speciāli konstruēts vai sagatavots degvielas ielikšanai tādā reaktorā, kurš definēts 1.1. punktā, vai izņemšanai no tā, un kurš var darboties nepārtraukti, vai kam ir tehniski sarežģītas pozicionēšanas vai orientēšanas funkcijas, kuras dod iespēju veikt tādu kompleksu uzpildi, izslēdzot reaktoru, kas parasti nav iespējama, piemēram, bez degvielas tiešas novērošanas vai bez pieejas degvielai.

1.4. Reaktora kontroles stieņi.

Stieņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti reakcijas ātruma regulēšanai kodolreaktorā, kas definēts 1.1. punktā.

Paskaidrojums.

Šis punkts attiecas ne tikai uz neitronus absorbējošo daļu, bet arī uz tās balsta vai piekares konstrukcijām, ko piegādā atsevišķi.

1.5. Reaktora spiediena caurules.

Caurules, kas speciāli izgatavotas vai sagatavotas, lai tajās atrastos degvielas elementi un primārais dzesētājšķidrums, kurš definēts 1.1. punktā un kura darba spiediens pārsniedz 5,1 MPa (740 psi).

1.6. Cirkonija caurules.

Cirkonija metāls un sakausējumi cauruļu vai cauruļu bloku formā un tādos daudzumos, kas jebkurā 12 mēnešu periodā pārsniedz 500 kg un ir speciāli konstruēti vai sagatavoti izmantošanai reaktorā, kurš definēts 1.1. punktā un kurā hafnija attiecība pret cirkoniju ir mazāka nekā 1: 500 masas daļām.

1.7. Primārā dzesētājšķidruma sūkņi.

Sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti primārā dzesētājšķidruma cirkulēšanai kodolreaktoros, kuri definēti 1.1. punktā.

Paskaidrojums.

Speciāli projektēti vai sagatavoti sūkņi var būt sarežģītas noslēgtas vai vairākkārtīgi noslēgtas sistēmas primārā dzesētājšķidruma noplūdes novēršanai, sūkņi ar hermetizētu piedziņu un sūkņi ar inerciālās masas sistēmām. Šī definīcijas ietver sūkņus, kas sertificēti atbilstīgi NC–1 standartam vai līdzvērtīgiem standartiem.

2. AR KODOLENERĢIJAS IZMANTOŠANU NESAISTĪTI MATERIĀLI REAKTORIEM

2.1. Deitērijs un smagais ūdens.

Deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un jebkurš cits deitērija savienojums, kurā deitērija un ūdeņraža atomu attiecība pārsniedz 1: 5000 un kurš paredzēts izmantošanai kodolreaktorā, kas definēts 1.1. punktā, tādos daudzumos, kuri pārsniedz 200 kg deitērija atomu jebkurai saņēmējvalstij jebkurā 12 mēnešu periodā.

2.2. Kodolkvalitātes grafīts.

Grafīts, kura tīrības pakāpe ir augstāka par 5 bora ekvivalenta miljondaļām un blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm³ un kurš paredzēts izmantošanai kodolreaktorā, kas definēts 1.1. punktā, tādos daudzumos, kuri pārsniedz 3 x 10⁴ kg (30 tonnas) jebkurai saņēmējvalstij jebkurā 12 mēnešu periodā.

Piezīme.

Ziņošanas nolūkā valdībai jānoteic, vai eksporta grafīts, kas atbilst iepriekšminētajām specifikācijām, paredzēts izmantošanai kodolreaktorā.

3. IEKĀRTAS APSTAROTAS DEGVIELAS PĀRSTRĀDEI UN APRĪKOJUMS, KAS SPECIĀLI TĀM KONSTRUĒTS VAI SAGATAVOTS

Ievada piezīme.

Apstarotas degvielas pārstrādē plutoniju un urānu atdala no intensīvi radioaktīviem kodoldalīšanās produktiem un citiem transurāna elementiem. Šo atdalīšanu var sasniegt dažādos tehnoloģiskajos procesos. Tomēr gadu gaitā par visvairāk pieņemto un izmantoto procesu ir kļuvis Purex. Purex ietver apstarotās kodoldegvielas šķīdināšanu slāpekļskābē, pēc tam urāna, plutonija un kodoldalīšanās produktu atdalīšanu ekstrakcijā ar šķīdinātāju, izmantojot tributilfosfāta maisījumu ar organisku atšķaidītāju.

Purex iekārtām ir savstarpēji līdzīgas procesa funkcijas, to skaitā apstarotās degvielas elementu kapāšana, degvielas šķīdināšana, ekstrakcija ar šķīdinātāju un tvaicējamā šķīduma glabāšana. Var būt arī aprīkojums urāna nitrāta termiskai denitrēšanai, plutonija nitrāta pārveidei oksīdā vai metālā un kodoldalīšanās produktu atlieku šķīduma pārveidei tādā formā, kas piemērota ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai. Tomēr tā Purex aprīkojuma specifiskais tips un konfigurācija, kas pilda šīs funkcijas, var atšķirties vairāku iemeslu dēļ, to skaitā pēc pārstrādājamās apstarotās kodoldegvielas veida un daudzuma un paredzēto reģenerēto materiālu izlietojuma, kā arī pēc paredzētā objekta projekta drošuma un uzturēšanas veida.

Iekārta apstarotas degvielas elementu pārstrādei ietver aprīkojumu un sastāvdaļas, kas parasti tieši saskaras ar apstaroto degvielu un tieši regulē apstarotās degvielas un galvenās kodolmateriāla un kodoldalīšanās produktu pārstrādes plūsmas.

Šos procesus, ieskaitot nokomplektētās sistēmas plutonija pārveidei un plutonija metāla ražošanai, var identificēt pēc pasākumiem, ko veic, lai novērstu kritiskumu (piemēram, ar ģeometriju), radiācijas iedarbību (piemēram, ar ekranējumu) toksicitātes bīstamību (piemēram, ar aizsargbarjeru).

Pie aprīkojuma vienībām, ko uzskata par tādām, uz kurām attiecas frāze “un aprīkojums, kas speciāli konstruēts vai sagatavots” apstarotas degvielas elementu pārstrādei, pieder:

3.1. Apstarotas degvielas elementu kapājamās mašīnas.

Ievada piezīme.

Šis aprīkojums pārlauž degvielas pārklājumu, lai apstaroto kodoldegvielu izšķīdinātu. Visbiežāk izmanto speciāli šim nolūkam paredzētas metālgriežamās šķēres, lai gan var izmantot augstas tehnoloģijas aprīkojumu, piemēram, lāzerus.

Ar tālvadību darbināms aprīkojums apstarotas degvielas bloku, pakešu vai stieņu, ciršanai, kapāšanai vai griešanai, kas speciāli šim nolūkam paredzēts vai sagatavots lietošanai pārstrādes iekārtā, kura identificēta še iepriekš.

3.2. Šķīdinātāji.

Ievada piezīme.

Šķīdinātājos parasti nonāk sakapātā izlietotā degviela. Šajās sevišķi drošajās tilpnēs apstaroto kodolmateriālu izšķīdina slāpekļskābē un pārklājuma atlikumus atdala no procesa plūsmas.

Sevišķi drošas tvertnes (piemēram, neliela diametra apaļas vai taisnstūrveida tvertnes), kas pārstrādes iekārtā speciāli konstruētas vai sagatavotas apstarotas kodoldegvielas izšķīdināšanai un spēj izturēt karstu, stipri korozīvu šķidrumu, un ko var uzpildīt un uzturēt ar tālvadību.

3.3. Šķīdinātāja ekstraktori un šķīdinātāja ekstrakcijas aprīkojums.

Ievada piezīme.

Šķīdinātāja ekstraktoros nonāk apstarotās degvielas šķīdums no šķīdinātājiem un organiskais šķīdums, ar ko atdala urānu, plutoniju un kodoldalīšanās produktus. Šķīdinātāja ekstrakcijas aprīkojums parasti ir konstruēts atbilstīgi tādiem stingriem ekspluatācijas parametriem kā ilgs ekspluatācijas laiks bez uzturēšanas prasībām vai pielāgojamība vieglai nomaiņai, darbības un kontroles vienkāršība un pielāgojamība procesa nosacījumu izmaiņām.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti šķīdinātāja ekstraktori, piemēram, pildījuma vai pulsējošas kolonnas, maisījuma nostādinātāji vai centrifūgas kontaktori lietošanai apstarotās degvielas pārstrādes iekārtā. Šķīdinātāja ekstraktoriem jāiztur slāpekļskābes korozīvā iedarbība. Šķīdinātāja ekstraktorus parasti ražo no nerūsējoša tērauda ar mazu oglekļa saturu, titāna, cirkonija vai citiem augstas kvalitātes materiāliem atbilstīgi galēji augstiem standartiem (ieskaitot speciālu metināšanu un pārbaudi, kā arī kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroles metodes).

3.4. Ķimikāliju turēšanas un glabāšanas trauki.

Ievada piezīme.

Šķīdinātāja ekstrakcijas stadijā rodas procesa trīs galvenās šķīduma plūsmas. Turēšanas vai glabāšanas traukus visu triju plūsmu turpmākajā pārstrādē lieto šādi:

a) tīro urāna nitrāta šķīdumu koncentrē tvaicējot un pārvada uz denitrēšanas procesu, kurā to pārveido urāna oksīdā. Šo oksīdu atkārtoti lieto kodoldegvielas ciklā;

b) intensīvi radioaktīvo kodoldalīšanās produktu šķīdumu parasti koncentrē tvaicējot un glabā koncentrēta šķīduma formā. Vēlāk šo koncentrātu var tvaicēt un pārveidot glabāšanai vai apglabāšanai piemērotā formā;

c) tīro plutonija nitrāta šķīdumu koncentrē un glabā līdz pārnešanai uz turpmākajām procesa stadijām. Īpaši plutonija šķīdumu turēšanas un glabāšanas trauki ir konstruēti tā, lai novērstu kritiskuma problēmas, ko rada šīs plūsmas koncentrācijas un formas izmaiņas.

Turēšanas vai glabāšanas trauki, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai apstarotas degvielas pārstrādes iekārtā. Turēšanas vai glabāšanas traukiem jāiztur slāpekļskābes korozīvā iedarbība. Turēšanas vai glabāšanas traukus parasti ražo no tādiem materiāliem kā nerūsējošais tērauds ar mazu oglekļa saturu, titāns, cirkonijs vai cits augstas kvalitātes materiāls. Turēšanas vai glabāšanas trauki var būt paredzēti darbināšanai un uzturēšanai ar tālvadību, un tiem var būt šādi kodoldrošuma raksturlielumi:

1) sienas vai iekšējās konstrukcijas ar vismaz 2 % bora ekvivalenci; vai

2) 175 mm (7 collu) maksimālais diametrs cilindriskiem traukiem; vai

3) 75 mm (3 collu) maksimālais platums taisnstūrveida vai apaļam traukam.

3.5. Sistēma plutonija nitrāta pārveidei oksīdā.

Ievada piezīme.

Daudzās pārstrādes iekārtās šis beigu process ietver plutonija nitrāta šķīduma pārveidi plutonija dioksīdā. Šajā procesā galvenās funkcijas ir procesa šķīduma ielāde un regulēšana, nogulsnēšana un cietās fāzes/šķīduma atdalīšana, kalcinēšana, produkta apstrāde, ventilēšana, atkritumu apsaimniekošana un procesa vadība.

Nokomplektētas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas plutonija nitrāta pārveidei plutonija oksīdā, īpaši pielāgotas tā, lai novērstu kritiskumu un radiācijas iedarbību un līdz minimumam samazinātu toksicitātes bīstamību.

3.6. Sistēma metāla ražošanai no plutonija oksīda.

Ievada piezīme.

Šis process, ko var attiecināt uz pārstrādes iekārtu, ietver plutonija oksīda fluorēšanu, parasti ar augstas korozivitātes fluorūdeņradi, lai iegūtu plutonija fluorīdu, kuru pēc tam reducē ar augstas tīrības pakāpes metālisko kalciju, lai iegūtu metālisko plutoniju un kalcija fluorīda sārņus. Šajā procesā galvenās funkcijas ir fluorēšana (piemēram, ar aprīkojumu, kas ražots vai pārklāts ar dārgmetālu), metāla reducēšana (piemēram, izmantojot keramikas tīģeļus), sārņu reģenerēšana, produkta apstrāde, ventilēšana, atkritumu apsaimniekošana un procesa vadība.

Nokomplektētas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas plutonija metāla ražošanai, īpaši pielāgotas tā, lai novērstu kritiskumu un radiācijas iedarbību un līdz minimumam samazinātu toksicitātes bīstamību.

4. IEKĀRTAS DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANAI

Pie “degvielas elementu ražošanas aprīkojuma” pieder aprīkojums, kas:

a) parasti tieši saskaras ar kodolmateriālu, tieši pārstrādā to vai regulē kodolmateriāla ražošanas plūsmu; vai

b) iekapsulē kodolmateriālu pārklājumā.

5. URĀNA IZOTOPU ATDALĪŠANAS APRĪKOJUMS UN APRĪKOJUMS, KAS NAV ANALĪTISKIE INSTRUMENTI UN KAS SPECIĀLI KONSTRUĒTS VAI SAGATVOTS ŠIM NOLŪKAM

Pie aprīkojuma vienībām, ko uzskata par tādām, uz kurām attiecas frāze “aprīkojums, kas nav analītiskie instrumenti un kas speciāli konstruēts vai sagatavots” urāna izotopu atdalīšanai, pieder:

5.1. Gāzu centrifūgas, bloki un sastāvdaļas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas lietošanai gāzu centrifūgās.

Ievada piezīme.

Gāzes centrifūga parasti sastāv no plānsienu cilindra(–iem), kura(–u) diametrs ir no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām) un kurš(–i) atrodas vakuuma vidē un griežas ar lielu 300 m/s kārtas vai lielāku perifērisko ātrumu, un kura centrālā ass ir vertikāla. Lai sasniegtu lielu ātrumu, rotējošo sastāvdaļu konstrukcijas materiāliem jābūt ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, un rotora bloks un attiecīgi tā atsevišķās sastāvdaļas jāražo ar ļoti mazām pielaidēm, lai līdz minimumam samazinātu nelīdzsvaru. Atšķirībā no citām centrifūgām gāzu centrifūgai, kas paredzēta urāna bagātināšanai, rotora kamerā ir rotējošs(–i) diska formas atstarotājs(–i) un stacionāri novietotas UF₆ gāzes ielādes un ekstrakcijas caurules ar vismaz trijiem atsevišķiem kanāliem, no kuriem divi ir savienoti ar uztvērējiem, kas aizņem telpu no rotora ass virzienā uz rotora kameras perifēriju. Vakuuma vidē ir arī vairākas kritiskās vienības, kas nerotē, un, kaut arī tām ir speciāla konstrukcija, tās nav grūti izgatavot, un to izgatavošanā neizmanto unikālus materiālus. Tomēr centrifūgas iekārtai ir vajadzīgs liels skaits šo sastāvdaļu, lai daudzumi atbilst gala lietojumam.

5.1.1. Rotējošās sastāvdaļas:

a) nokomplektēti rotora bloki.

Plānsienu cilindrus vai vairākus savstarpēji savienotus plānsienu cilindri, kas ražoti no viena materiāla vai vairākiem materiāliem ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, kuri aprakstīti šā punkta paskaidrojumā. Ja cilindri ir savienoti, tad tie ir savienoti ar elastīgām plēšām vai gredzeniem, kas aprakstīti 5.1.1.c) punktā še turpmāk. Rotors galīgajā formā ir aprīkots ar iekšēju(–iem) atstarotāju(–iem) un gala vāciņiem, kas aprakstīti 5.1.1.d) un e) punktā še turpmāk. Tomēr visu bloku var piegādāt tikai daļēji samontētu;

b) rotora caurules.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti plānsienu cilindri, kuru biezums ir 12 mm (0,5 collas) vai mazāks un diametrs no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām) un kuri ražoti no viena materiāla vai vairākiem materiāliem ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, kas aprakstīti šā punkta paskaidrojumā;

c) gredzeni vai plēšas.

Sastāvdaļas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas, lai lokāli balstītu rotora cauruli vai savienotu vairākas rotora caurules. Plēšas ir īss, neregulārs cilindrs, kura sienu biezums ir 3 mm (0,12 collas) vai mazāks, diametrs no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām) un kurš izgatavots no viena materiāla ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, kas aprakstīts šā punkta paskaidrojumā;

d) atstarotāji.

Diska formas sastāvdaļas, kuru diametrs ir no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām) un kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas uzstādīšanai centrifūgas rotora caurulē, lai izolētu priekškameru no galvenās atdalīšanas kameras, un dažos gadījumos, lai veicinātu UF₆ gāzes cirkulāciju rotora caurules galvenajā atdalīšanas kamerā, un kuru ražošanai izmanto vienu no materiāliem ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, kas aprakstīti šā punkta paskaidrojumā;

e) augšējie vāciņi/apakšējie vāciņi.

Diska formas sastāvdaļas, kuru diametrs ir no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām) un kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas, lai der rotora caurules galiem un satur UF₆ rotora caurulē, un dažos gadījumos, lai balsta, notur vai satur augšējā gultņa (augšējā vāciņa) elementu, kas ir neatņemama sastāvdaļa, vai tur rotējošos motora un apakšējā gultņa (apakšējā vāciņa) elementus, un kuru ražošanai izmanto vienu no materiāliem ar augstu izturības attiecību pret blīvumu, kas aprakstīti šā punkta paskaidrojumā.

Paskaidrojums.

Centrifūgas rotējošo sastāvdaļu ražošanā izmanto šādus materiālus:

a) martensīta tēraudu ar 2,05 × 10⁹ N/m² (300000 psi) vai lielāku maksimālo stiepes izturību;

b) alumīnija sakausējumus ar 0,46 × 10⁹ N/m² (67000 psi) vai lielāku maksimālo stiepes izturību;

c) pavedienveidīgos materiālus, kuri piemēroti izmantošanai kompleksās konstrukcijās un kuru īpatnējais modulis ir 12,3 × 106 m vai lielāks un īpatnējā maksimālā stiepes izturība 0,3 × 106 m vai lielāka (“īpatnējais modulis” ir “Junga modulis, ko izsaka ar N/m², kurš dalīts ar īpatnējo svaru, kas izteikts ar N/m³”; “īpatnējā maksimālā stiepes izturība” ir “maksimālā stiepes izturība, ko izsaka ar N/m², kurš dalīts ar īpatnējo svaru, kas izteikts ar N/m³”).

5.1.2. Statiskās sastāvdaļas:

a) magnētiskās piekares gultņi.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti gultņu bloki, kas sastāv no apaļa magnēta, kurš piekārts korpusā, kurā ir slāpēta vide. Korpusu izgatavo no UF₆ izturīga materiāla (skatīt paskaidrojumu 5.2. punktā). Magnēts ir sapārots ar polu vai otru magnētu, kas uzmontēts augšējam vāciņam, kurš aprakstīts 5.1.1.e) punktā. Magnētam var būt gredzena forma, kuras ārējā un iekšējā diametra attiecība ir 1,6:1 vai mazāka. Magnēts var būt tādā formā, kuras sākotnējā caurlaidība ir 0,15 H/m (120000 CGS mērvienībās) vai lielāka vai kuras magnētiskā indukcija ir 98,5 % vai lielāka, vai kuras enerģijas atdeve pārsniedz 80 kJ/m³ (107 gausus–erstedus). Bez parastajām materiālu īpašībām pastāv priekšnoteikums, ka magnētisko asu novirzei no ģeometriskajām asīm jāiekļaujas ļoti šaurās pielaidēs (kas ir mazākas par 0,1 mm jeb 0,004 collām) vai ka magnēta materiālam jābūt īpaši homogēnam;

b) gultņi/amortizatori.

Speciāli konstruēti gultņi ar šarnīra/vāciņa bloku, kas uzmontēts amortizatoram. Šarnīrs parasti ir rūdīta tērauda vārpsta ar puslodi vienā galā un ierīci stiprināšanai pie apakšējā vāciņa, kas aprakstīts 5.1.1.e) punktā, otrā galā. Tomēr vārpstai var būt hidrodinamiskais gultnis. Vāciņam ir lodveida forma, kuras vienā pusē ir puslodes formas padziļinājums. Šīs sastāvdaļas bieži nepiegādā kopā ar amortizatoru;

c) molekulārie sūkņi.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti cilindri ar iekšpusē iefrēzētām vai ekstrudētām spirālveida rievām un sienās iefrēzētām rēdzēm. Raksturīgie izmēri ir šādi: iekšējais diametrs no 75 mm (3 collām) līdz 400 mm (16 collām), sienu biezums vismaz 10 mm (0,4 collas), garums vienāds ar diametru vai lielāks. Rievām parasti ir taisnstūra šķērsgriezums, un to dziļums ir vismaz 2 mm (0,08 collas);

d) motora statori.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti gredzenveida statori ātrgaitas daudzfāzu maiņstrāvas histerēzes (vai magnētiskās pretestības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā un frekvenču diapazonā no 600 līdz 2000 Hz ar jaudu no 50 līdz 1000 VA. Statori sastāv no daudzfāzu tinumiem uz laminētas un zudumus maz radošas dzelzs serdes, kas sastāv no plānām, parasti 2,0 mm (0,08 collu) vai plānākām kārtām;

e) centrifūgas korpuss/uztvērēji.

Sastāvdaļas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas, lai saturētu gāzu centrifūgas rotora caurules bloku. Korpuss sastāv no stingra cilindra, kura sienu biezums ir līdz 30 mm (1,2 collām) un kura gali ir precīzi apstrādāti, lai ieliktu gultņus, un kuram ir viens atloks vai vairāki atloki stiprināšanai. Apstrādātie gali ir savstarpēji paralēli un perpendikulāri cilindra gareniskajai asij 0,05° vai šaurākās robežās. Korpusam var būt arī šūnu veida uzbūve, lai tajā var ielikt vairākas rotora caurules. Korpusus izgatavo no materiāliem, kas iztur UF₆ korozīvo iedarbību, vai aizsargā ar tiem;

f) uztvērēji.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas caurules, kuru iekšējais diametrs ir līdz 12 mm (0,5 collām), UF₆ gāzes izvadīšanai no rotora caurules iekšpuses ar Pito cauruli (tas ir, ar atveri, kas pa perimetru vērsta uz gāzes plūsmas iekšpusi rotora caurulē, piemēram, ar saliektu radiāli novietotas caurules galu) un kuru var piestiprināt pie centrālās gāzes izvades sistēmas. Caurules izgatavo no materiāliem, kas ir izturīgi pret UF₆ koroziju, vai aizsargā ar tiem.

5.2. Speciāli konstruētas vai sagatavotas palīgsistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtām.

Ievada piezīme.

Palīgsistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtai ir tās iekārtas sistēmas, kas vajadzīgas, lai ielādētu UF₆ centrifūgās, savstarpēji savienotu atsevišķās centrifūgas kaskādēs (vai līmeņos), kuras ļauj progresīvi paaugstināt bagātinājumus un ekstrahēt UF₆ produktu un atlikumus no centrifūgām, kopā ar aprīkojumu, kas vajadzīgs centrifūgu piedziņai vai iekārtas vadībai.

Parasti UF₆ iztvaicē no cietās fāzes karstos autoklāvos un gāzes formā sadala pa centrifūgām, izmantojot kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmu. Produkta un atlikumu UF₆ gāzveida plūsmas no centrifūgām arī vada pa kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmu uz izsaldētājiem (kas darbojas ar aptuveni 203 K (–70 °C temperatūru)), kur tās pirms turpmākās pārvades kondensē konteineros, kas piemēroti pārvadāšanai vai glabāšanai. Tā kā bagātināšanas iekārta sastāv no daudziem tūkstošiem centrifūgu, kas sakārtotas kaskādēs, kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmas garums, ieskaitot tūkstošiem metinājumu ar ievērojamu plānojuma atkārtojumu, ir daudzi kilometri. Aprīkojums, sastāvdaļas un cauruļu sistēmas ražo pēc ļoti augstiem vakuuma un tīrības standartiem.

5.2.1. Ielādes sistēmas/produkta un atlikumu izvades sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas tehnoloģiskās sistēmas, ieskaitot:

- ielādes autoklāvus (vai stacijas), ko izmanto UF₆ vadīšanai uz centrifūgu kaskādēm ar 100 kPa (15 psi) un ātrumu vismaz 1 kg/h,

- desublimatorus (vai izsaldētājus), ko izmanto, lai UF₆ izvadītu no kaskādēm ar aptuveni 3 kPa (0,5 psi) spiedienu. Desublimatoriem jāiztur atdzesēšana līdz 203 K (–70 °C) un karsēšana līdz 343 K (70 °C),

- produkta un atlikumu stacijas, ko izmanto UF₆ pildīšanai konteineros.

Šī iekārta, aprīkojums un cauruļu sistēma ir pilnīgi izgatavota no UF₆ izturīgiem materiāliem vai izklāta ar tiem (skatīt šā punkta paskaidrojumu) un ražota pēc augstiem vakuuma un tīrības standartiem.

5.2.2. Automātisko sadalītāju cauruļu sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas cauruļu sistēmas un sadalītāju cauruļu sistēmas UF₆ apstrādei centrifūgu kaskādēs. Cauruļu sistēma parasti ir trīsdaļīga sadalītāju sistēma, kurā katra centrifūga ir savienota ar katru no sadalītājiem. Tāpēc tās forma ievērojami atkārtojas. Tā ir pilnīgi izgatavota no UF₆ izturīgiem materiāliem (skatīt šā punkta paskaidrojumu) un ražota pēc augstiem vakuuma un tīrības standartiem.

5.2.3. UF₆ masspektrometri/jonu avoti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti magnētiskie vai četrpolu masspektrometri, ar ko var nepārtraukti ņemt ielādes, produkta vai atlikumu paraugus no UF₆ gāzes plūsmām un kam ir šādi raksturlielumi:

1. Vienas vienības izšķirtspēja atommasas vienībai, kas pārsniedz 320;

2. Jonu avoti, kas izgatavoti no nihroma vai monela vai pārklāti ar to, vai niķelēti;

3. Elektronu apšaudes jonizācijas avoti;

4. Izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

5.2.4. Frekvences pārveidotāji.

Frekvences pārveidotāji (pazīstami arī ar konvertera vai invertora nosaukumu), kas speciāli konstruēti vai sagatavoti 5.1.2.d) punktā noteikto motoru statoru apgādei, vai šādu frekvences pārveidotāju daļas, sastāvdaļas un bloki, kuriem ir visi šie raksturlielumi:

1. Daudzfāzu izeja ar frekvenci no 600 līdz 2000 Hz;

2. Augsta stabilitāte (ar frekvenču kontroli virs 0,1 %);

3. Mazs harmoniskais kropļojums (mazāks par 2 %); un

4. Lietderības koeficients lielāks par 80 %.

Paskaidrojums.

Minētās vienības tieši saskaras ar UF₆ tehnoloģisko gāzi vai tieši regulē centrifūgas un gāzes plūsmu no centrifūgas uz centrifūgu un no kaskādes uz kaskādi.

Materiāli, kas ir izturīgi pret UF₆ koroziju, ir nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kuri satur vismaz 60 % niķeļa.

5.3. Speciāli konstruēti vai sagatavoti bloki un sastāvdaļas lietošanai gāzu difūzijas bagātināšanā.

Ievada piezīme.

Izmantojot gāzu difūzijas metodi urāna izotopu atdalīšanai, galvenais tehnoloģiskais bloks ir speciāla, poraina gāzu difūzijas barjera, siltummainis gāzes dzesēšanai (gāze sakarst saspiežot), slēgvārsti un regulēšanas vārsti, kā arī cauruļvadi. Ciktāl gāzu difūzijas tehnoloģijā lieto urāna heksafluorīdu (UF₆), tiktāl visām aprīkojuma, cauruļvada un instrumentu virsmām (kas saskaras ar gāzi) jābūt no tādiem materiāliem, kuri saskarē ar UF₆ nezaudē stabilitāti. Gāzu difūzijas iekārtai ir vajadzīgi vairāki šādi bloki, lai daudzumi atbilst gala lietojumam.

5.3.1. Gāzu difūzijas barjeras:

a) speciāli konstruēti vai sagatavoti poraini filtri, kuru poru izmērs ir 100 – 1000 Å (angstrēmu), biezums nepārsniedz 5 mm (0,2 collas), kuriem cauruļveida formas gadījumā diametrs nepārsniedz 25 mm (1 collu), kuri izgatavoti no metāla, polimēra vai keramikas materiāliem, kas ir izturīgi pret UF₆ koroziju; un

b) speciāli sagatavoti savienojumi vai pulveri šādu filtru ražošanai. Pie šādiem savienojumiem un pulveriem pieder niķelis vai sakausējumi, kas satur vismaz 60 % niķeļa, alumīnija oksīda, vai UF₆ izturīgi, pil­nīgi fluorēti ogļūdeņražu polimēri, kuru tīrības pakāpe ir vismaz 99,9 %, daļiņu izmērs mazāks par 10 mikroniem un daļiņu izmēra vienveidība augsta, un kuri ir speciāli sagatavoti gāzu difūzijas barjeru ražošanai.

5.3.2. Difuzoru korpusi.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti hermētiski noslēgti cilindriski trauki, kuru diametrs pārsniedz 300 mm (12 collas) un kuru garums pārsniedz 900 mm (35 collas), vai pielīdzināmu izmēru taisnstūra formas trauki ar ievada pieslēgumu un diviem izvada pieslēgumiem, no kuriem visi ir ar tādu diametru, kas pārsniedz 50 mm (2 collas), un paredzēti, lai saturētu gāzu difūzijas barjeru, kura izgatavota no UF₆ izturīgiem materiāliem vai pārklāta ar tiem un paredzēta uzstādīšanai horizontāli vai vertikāli.

5.3.3. Kompresori un gāzu pūtēji.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti aksiālie, centrbēdzes vai turbokompresori vai gāzu pūtēji ar ieplūdes jaudu vismaz 1 m³ UF₆/min. un ar izplūdes spiedienu līdz vairākiem simtiem kPa (100 psi), kas paredzēti ilgtermiņa darbībai UF₆ vidē, ar attiecīgas jaudas elektromotoru vai bez tā, kā arī atsevišķi šādu kompresoru un gāzu pūtēju bloki. Šo kompresoru un gāzu pūtēju spiediena attiecība ir no 2:1 līdz 6:1, un tos ražo no UF₆ izturīgiem materiāliem vai izklāj ar tiem.

5.3.4. Rotora vārpstas blīves.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas vakuuma blīves ar ielādes un izvada pieslēgumiem, kas paredzētas, lai noblīvētu vārpstu, kura savieno kompresora vai gāzu pūtēja rotoru ar piedziņas motoru tā, lai droši izslēgtu gaisa ieplūdi kompresora vai gāzu ventilatora iekšējā kamerā, kas piepildīta ar UF₆. Šādas blīves parasti konstruē atbilstīgi bufergāzes ieplūdes ātrumam, kas mazāks par 1000 cm³/min. (60 kubikcollas/min.).

5.3.5. Siltummaiņi UF₆ dzesēšanai.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti siltummaiņi, kas ražoti no UF₆ izturīgiem materiāliem vai izklāti ar tiem (izņemot nerūsējošo tēraudu) vai varu, vai jebkuru minēto metālu kombināciju un paredzēti ieplūdes spiediena normas maiņai, kura ir mazāka par 10 Pa (0,0015 psi) stundā, ja spiedienu starpība ir 100 kPa (15 psi).

5.4. Speciāli konstruētas vai sagatavotas palīgsistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lietošanai gāzu difūzijas bagātināšanā.

Ievada piezīme.

Palīgsistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas gāzu difūzijas bagātināšanas iekārtām ir tās iekārtas sistēmas, kas vajadzīgas, lai ielādētu UF₆ gāzu difūzijas blokā, savstarpēji savienotu atsevišķos blokus kaskādēs (vai līmeņos), kuras ļauj progresīvi paaugstināt bagātinājumus un ekstrahēt UF₆ produktu un atlikumus no difūzijas kaskādēm. Tā kā difūzijas kaskādēm ir augsti inerciālas īpašības, jebkurš pārtraukums to darbībā, īpaši to izslēgšana, rada smagas sekas. Tāpēc ir svarīgi visās tehnoloģiskajās sistēmās stingri un pastāvīgi uzturēt vakuumu, automātisko aizsardzību pret avārijām un precīzu automātisko gāzes plūsmas regulēšanu gāzu difūzijas iekārtā. Tāpēc iekārta jāaprīko ar daudzām speciālām mērīšanas, regulēšanas un vadības sistēmām.

Parasti UF₆ iztvaicē no cilindriem, ko ieliek autoklāvos, un gāzes formā sadala pa ievada punktiem, izmantojot kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmu. Produkta un atlikumu UF₆ gāzveida plūsmas no izvada punktiem vada pa kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmu uz izsaldētājiem vai uz kompresijas stacijām, kur UF₆ gāzi pirms turpmākās pārvades sašķidrina konteineros, kas piemēroti pārvadāšanai vai glabāšanai. Tā kā gāzu difūzijas bagātināšanas iekārta sastāv no daudziem gāzu difūzijas blokiem, kas sakārtoti kaskādēs, kaskādes sadalītāju cauruļu sistēmas garums, ieskaitot tūkstošiem metinājumu ar ievērojamu plānojuma atkārtojumu, ir daudzi kilometri. Aprīkojumu, sastāvdaļas un cauruļu sistēmas ražo pēc ļoti augstiem vakuuma un tīrības standartiem.

5.4.1. Ielādes sistēmas/produkta un atlikumu izvades sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas tehnoloģiskās sistēmas, kas var darboties ar 300 kPa (45 psi) vai mazāku spiedienu, to skaitā:

- ielādes autoklāvi (vai sistēmas), ko izmanto UF₆ ielādei gāzu difūzijas kaskādēs,

- desublimatori (vai izsaldētāji), ko izmanto UF₆ izvadei no difūzijas kaskādēm,

- sašķidrināšanas stacijas, kur, saspiežot un atdzesējot UF₆ gāzi, ko saņem no kaskādes, iegūst šķidru UF₆,

- produkta vai atlikumu stacijas, ko izmanto UF₆ pildīšanai konteineros.

5.4.2. Sadalītāju cauruļu sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas cauruļu sistēmas un sadalītāju sistēmas UF₆ apstrādei gāzu difūzijas kaskādēs. Šī cauruļu sistēma parasti ir divdaļīga sadalītāju sistēma, kurā katra kamera ir savienota ar katru no sadalītājiem.

5.4.3. Vakuuma sistēmas.

a) speciāli konstruēti vai sagatavoti lieli vakuuma kolektori, vakuuma sadalītāji un vakuuma sūkņi, kuru nosūkšanas jauda ir vismaz 5 m³/min. (175 ft³/min.);

b) vakuuma sūkņi, kas speciāli konstruēti ekspluatēšanai UF₆ saturošās vidēs un ražoti no alumīnija, niķeļa vai sakausējumiem, kuri satur vairāk nekā 60 % niķeļa, vai kas ir izklāti ar tiem. Šie sūkņi var būt rotācijas sūkņi vai vakuumsūkņi ar darba tilpuma un teflona blīvēm un speciāliem darba šķidrumiem.

5.4.4. Speciāli izslēgšanas vārsti un kontrolvārsti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti manuāli vai automātiski plēšu kontrolvārsti ar diametru no 40 līdz 1500 mm (1,5 – 59 collas), kurus ražo no UF₆ izturīgiem materiāliem uzstādīšanai gāzu difūzijas bagātināšanas iekārtu galvenajās sistēmās un palīgsistēmās.

5.4.5. UF₆ masspektrometri/jonu avoti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti magnētiskie vai četrpolu masspektrometri, ar ko var nepārtraukti ņemt ielādes, produkta vai atlikumu paraugus no UF₆ gāzes plūsmām un kam ir šādi raksturlielumi:

1. Vienas vienības izšķirtspēja atommasas vienībai, kas pārsniedz 320;

2. Jonu avoti, kas izgatavoti no nihroma vai monela vai pārklāti ar to, vai niķelēti;

3. Elektronu apšaudes jonizācijas avoti;

4. Izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

Paskaidrojums.

Iepriekš minētās vienības tieši saskaras ar UF₆ tehnoloģisko gāzi vai tieši regulē plūsmu kaskādē. Visas virsmas, kas saskaras ar tehnoloģisko gāzi, ir pilnīgi izgatavotas no UF₆ izturīgiem materiāliem vai pārklātas ar tiem. Punktos, kas attiecas uz gāzu difūziju, pie UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem pieder nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, alumīnija oksīds, niķelis vai sakausējumi, kuri satur vismaz 60 % niķeļa, un UF₆ izturīgi, pilnīgi fluorēti ogļūdeņražu polimēri.

5.5. Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lietošanai aerodinamiskās bagātināšanas iekārtās.

Ievada piezīme.

Aerodinamiskās bagātināšanas procesos gāzveida UF₆ un vieglas gāzes (ūdeņraža vai hēlija) maisījumu saspiež un pēc tam laiž caur atdalītājelementiem, kuros izotopu atdalīšanu nodrošina, liektas virsmas ģeometrijā radot lielus centrbēdzes spēkus. Ir sekmīgi izstrādāti divi šāda veida procesi: atdalīšana ar separācijas sprauslu un atdalīšana ar virpuļcauruli. Abos procesos galvenās sastāvdaļas atdalīšanas stadijā ir cilindriskas kameras, kurās ir speciālie atdalītājelementi (sprauslas vai virpuļcaurules), gāzu kompresori un siltummaiņi, ar ko noņem siltumu, kurš rodas saspiežot. Aerodinamiskajai iekārtai ir vajadzīgi vairāki šādi bloki, lai daudzumi atbilst gala lietojumam. Ciktāl aerodinamiskajos procesos lieto UF₆, tiktāl visām aprīkojuma, cauruļvada un instrumentu virsmām (kas saskaras ar gāzi) jābūt no tādiem materiāliem, kuri saskarē ar UF₆ nezaudē stabilitāti.

Paskaidrojums.

Šajā punktā minētās vienības tieši saskaras ar UF₆ tehnoloģisko gāzi vai tieši regulē plūsmu kaskādē. Visas virsmas, kas saskaras ar tehnoloģisko gāzi, ir pilnīgi izgatavotas no UF₆ izturīgiem materiāliem vai aizsargātas ar tiem. Punktos, kas attiecas uz aerodinamiskās bagātināšanas vienībām, pie UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem pieder varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kuri satur vismaz 60 % niķeļa, un UF₆ izturīgi, pilnīgi fluorēti ogļ­ūdeņražu polimēri.

5.5.1. Separācijas sprauslas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas separācijas sprauslas un to bloki. Separācijas sprauslas sastāv no liektiem šķēluma formas kanāliem, kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm (parasti 0,1 – 0,05 mm), kuri ir UF₆ koroziju izturīgi un kuru iekšpusē ir šķēlējplakne, kas caurplūstošo gāzi sadala divās frakcijās.

5.5.2. Virpuļcaurules.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas virpuļcaurules un to bloki. Virpuļcaurules ir cilindriskas vai koniskas 0,5 cm – 4 cm diametra tangenciālās ieplūdes caurules, kuru garuma attiecība pret diametru ir 20:1, kuras izgatavotas no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargātas ar tiem un kurām ir viena vai vairākas tangenciālas ieplūdes atveres. Caurulēm vienā galā vai abos galos var būt sprauslveida pagarinājumi.

Paskaidrojums.

Ielādes gāze tangenciāli ieplūst virpuļcaurulē pa vienu galu, ar virpuļlāpstiņām vai pa daudzām tangenciālām ielādes vietām caurules perifērijā.

5.5.3. Kompresori un gāzu pūtēji.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti aksiālie, centrbēdzes kompresori vai turbokompresori vai gāzu pūtēji, kas izgatavoti no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargāti ar tiem un kuru nosūkšanas jauda ir vismaz 2 m³ UF₆/nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija) maisījuma/min.

Paskaidrojums.

Šo kompresoru un gāzu pūtēju spiedienu attiecība parasti ir no 1,2:1 līdz 6:1.

5.5.4. Rotora vārpstas blīves.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas rotora vārpstas blīves ar ielādes un izvada pieslēgumiem, kas paredzētas, lai noblīvētu vārpstu, kura savieno kompresora vai gāzu pūtēja rotoru ar piedziņas motoru tā, lai droši izslēgtu tehnoloģiskās gāzes noplūdi vai gaisa vai blīvētājgāzes ieplūdi kompresora vai gāzu ventilatora iekšējā kamerā, kas piepildīta ar UF₆/nesējgāzes maisījumu.

5.5.5. Siltummaiņi gāzes dzesēšanai.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti siltummaiņi, kas izgatavoti no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargāti ar tiem.

5.5.6. Atdalītājelementu korpusi.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti atdalītājelementu korpusi, kas satur virpuļcaurules vai separācijas sprauslas un ir izgatavoti no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargāti ar tiem.

Paskaidrojums.

Šie korpusi var būt cilindriski trauki, kuru diametrs pārsniedz 300 mm un kuru garums pārsniedz 900 mm, vai pielīdzināmu izmēru taisnstūra formas trauki, kas paredzēti uzstādīšanai horizontāli vai vertikāli.

5.5.7. Ielādes sistēmas/produkta un atlikumu izvades sistēmas.

No UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem izgatavotas vai ar tiem aizsargātas, speciāli konstruētas vai sagatavotas bagātināšanas iekārtu tehnoloģiskās sistēmas vai aprīkojums, tostarp:

a) ielādes autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF₆ ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b) desublimatori (vai izsaldētāji), ko lieto UF₆ izņemšanai no bagātināšanas procesa un pēc tam novadīšanai uz karsēšanu;

c) sašķidrināšanas vai sacietināšanas stacijas, kurās UF₆ izdala no bagātināšanas procesa, saspiežot un pārveidojot UF₆ šķidrā vai cietā formā;

d) produkta vai atlikumu stacijas, ko izmanto UF₆ pildīšanai konteineros.

5.5.8. Sadalītāju cauruļu sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas sadalītāju cauruļu sistēmas, kas izgatavotas no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargātas ar tiem un paredzētas UF₆ apstrādei aerodinamiskajās kaskādēs. Šī cauruļu sistēma parasti ir divdaļīga sadalītāju konstrukcija, kurā katra pakāpe vai vienas grupas pakāpes ir savienotas ar katru no sadalītājiem.

5.5.9. Vakuuma sistēmas un sūkņi.

a) speciāli konstruētas vai sagatavotas vakuuma sistēmas, kuru nosūkšanas jauda ir vismaz 5 m³/min., kuras sastāv no vakuuma kolektoriem, vakuuma sadalītājiem un vakuuma sūkņiem un kuras paredzētas ekspluatēšanai UF₆ saturošās vidēs;

b) vakuuma sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ekspluatēšanai UF₆ saturošās vidēs un izgatavoti no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargāti ar tiem. Šiem sūkņiem var būt teflona blīves un speciāli darba šķidrumi.

5.5.10. Speciāli izslēgšanas vārsti un kontrolvārsti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti manuāli vai automātiski plēšu kontrolvārsti ar diametru no 40 līdz 1500 mm, kurus ražo no UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargā ar tiem un kuri paredzēti uzstādīšanai aerodinamisko bagātināšanas iekārtu galvenajās sistēmās un palīgsistēmās.

5.5.11. UF₆ masspektrometri/jonu avoti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti magnētiskie vai četrpolu masspektrometri, ar ko var nepārtraukti ņemt ielādes, produkta vai atlikumu paraugus no UF₆ gāzes plūsmām un kam ir visi šie raksturlielumi:

1. Vienas vienības izšķirtspēja atommasas vienībai, kas pārsniedz 320;

2. Jonu avoti, kas izgatavoti no nihroma vai monela vai pārklāti ar to, vai niķelēti;

3. Elektronu apšaudes jonizācijas avoti;

4. Izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

5.5.12. UF₆/nesējgāzes atdalīšanas sistēmas.

Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₆ atdalīšanai no nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija).

Paskaidrojums.

Šīs sistēmas ir konstruētas, lai samazinātu UF₆ saturu nesējgāzē līdz 1 ppm vai mazākam saturam, un daudzās ir tāds aprīkojums kā:

a) kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas var sasniegt –120 °C vai zemāku temperatūru; vai

b) kriogēnās saldēšanas bloki, kas var sasniegt –120 °C vai zemāku temperatūru; vai

c) separācijas sprauslu vai virpuļcauruļu bloki UF₆ atdalīšanai no nesējgāzesl; vai

d) UF₆ izsaldētāji, kas var sasniegt –20 °C vai zemāku temperatūru.

5.6. Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lietošanai ķīmiskās apmaiņas vai jonu apmaiņas bagātināšanas iekārtās.

Ievada piezīme.

Urāna izotopu nelielā masas starpība izraisa tādas nelielas izmaiņas ķīmisko reakciju līdzsvarā, kuras var izmantot par pamatu izotopu atdalīšanai. Ir sekmīgi izstrādāti divi procesi: šķidruma – šķidruma ķīmiskā apmaiņa un cietās fāzes – šķidruma jonu apmaiņa.

Šķidruma – šķidruma ķīmiskās apmaiņas procesā rada nesamaisāmu šķidruma fāzu (ūdens fāzes un organiskās fāzes) pretplūsmu saskari, lai izraisītu tūkstošu atdalīšanas stadiju kaskādes efektu. Ūdens fāze sastāv no urāna hlorīda sālsskābes šķīdumā; organiskā fāze sastāv no ekstraktanta, kas satur urāna hlorīdu organiskā šķīdinātājā. Kontaktori, ko lieto atdalīšanas kaskādē, var būt šķidruma – šķidruma apmaiņas kolonnas (tādas kā pulsējošās kolonnas ar sietplatēm) vai šķidruma centrifūgas kontaktori. Ķīmiska pārveide (oksidēšana un reducēšana) atteces nolūkos vajadzīga atdalīšanas kaskādes abos galos. Svarīgi konstruējot novērst tehnoloģisko plūsmu piesārņošanu ar dažu metālu joniem. Šim nolūkam lieto plastmasas, ar plastmasu (ieskaitot fluoroglekļa polimērus) izklātas un/vai ar stiklu izklātas kolonnas un cauruļu sistēmas.

Cietās fāzes – šķidruma jonu apmaiņas procesā bagātināšanu sasniedz, urānu adsorbējot/desorbējot ar speciāliem, īpaši ātrdarbīgiem jonu apmaiņas sveķiem vai adsorbentu. Urāna šķīdumu sālsskābē un citus ķīmiskos reaģentus laiž caur cilindriskām bagātināšanas kolonnām, kurās ir adsorbenta pildījuma slāņi. Nepārtrauktam procesam ir vajadzīga atteces sistēma, lai urānu no adsorbenta ielaistu atpakaļ šķidruma plūsmā tā, lai produktu un atlikumus var savākt. To panāk, lietojot piemērotus reducēšanas/oksidēšanas ķīmiskos reaģentus, ko pilnīgi reģenerē atsevišķā ārējā cirkulācijā un ko daļēji var reģenerēt pašās izotopu atdalīšanas kolonnās. Karstu, koncentrētu sālsskābes šķīdumu klātbūtne procesā nosaka to, ka aprīkojumam jābūt no speciāliem koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargātam ar tiem.

5.6.1. Šķidruma – šķidruma apmaiņas kolonnas (ķīmiskā apmaiņa).

Pretplūsmas šķidruma – šķidruma apmaiņas kolonnas ar mehānisko piedziņu (tas ir, pulsējošās kolonnas ar sietplatēm, virzuļkolonnas un kolonnas ar iekšējiem turbomaisītājiem), kas speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna bagātināšanai ķīmiskās apmaiņas procesā. Lai šīs kolonnas un to iekšējās daļas būtu izturīgas pret koncentrētiem sālsskābes šķīdumiem, tās izgatavo no piemērotiem plastmasas materiāliem (piemēram, fluoroglekļa polimēriem) vai stikla vai aizsargā ar šiem materiāliem. Kolonnām paredzēts īss caurplūšanas laiks (30 sekundes vai īsāks).

5.6.2. Šķidruma – šķidruma centrifūgas kontaktori (ķīmiskā apmaiņa).

Šķidruma – šķidruma centrifūgas kontaktori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti urāna bagātināšanai ķīmiskās apmaiņas procesā. Šādos kontaktoros organiskās un ūdens plūsmas dispersiju panāk ar rotāciju, un pēc tam fāzes atdala ar centrbēdzes spēku. Lai kontaktori būtu izturīgi pret koncentrētiem sālsskābes šķīdumiem, tos izgatavo no piemērotiem plastmasas materiāliem (piemēram, fluoroglekļa polimēriem) vai izklāj ar tiem vai ar stiklu. Centrifūgas kontaktoriem paredzēts īss caurplūšanas laiks (30 sekundes vai īsāks).

5.6.3. Urāna reducēšanas sistēmas un aprīkojums (ķīmiskā apmaiņa).

a) speciāli konstruētas vai sagatavotas elektroķīmiskās reducēšanas kameras, kurās urānu reducē no viena valences stāvokļa līdz citam valences stāvoklim urāna bagātināšanai ķīmiskās apmaiņas procesā. Kameras materiāliem, kas saskaras ar tehnoloģiskajiem šķīdumiem, jābūt izturīgiem pret koncentrētu sālsskābes šķīdumu koroziju.

Paskaidrojums.

Kameras katoda nodalījumam jābūt konstruētam tā, lai novērstu urāna reoksidēšanu līdz tā augstākās valences stāvoklim. Lai urānu saturētu katoda nodalījumā, kamerai var būt necaurlaidīga diafragmas membrāna, kas izgatavota no speciāla katjonu apmaiņas materiāla. Katods sastāv no tāda piemērota cietvielas vadītāja kā grafīts;

b) speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, kas atrodas kaskādes produkta galā un ar ko izņem U⁴⁺ no organiskās plūsmas, regulē skābes koncentrāciju un ielādē elektroķīmiskās reducēšanas kamerās.

Paskaidrojums.

Šīs sistēmas sastāv no šķīdinātāja ekstrakcijas aprīkojuma U⁴⁺ novirzīšanai no organiskās plūsmas ūdens šķīdumā, tvaicēšanai un/vai cita aprīkojuma, ar ko regulē un kontrolē šķīduma pH, un sūkņiem vai citām pārvades ierīcēm ielādei elektroķīmiskās reducēšanas kamerās. Svarīgi konstruējot novērst ūdens plūsmas piesārņošanu ar dažu metālu joniem. Tāpēc aprīkojumu tajās sistēmas daļās, kas saskaras ar tehnoloģisko plūsmu, izgatavo no piemērotiem materiāliem (tādiem kā stikls, fluor­oglekļa polimēri, polifenilsulfāts, poliētera sulfons un ar sveķiem piesūcināts grafīts) vai aizsargā ar tiem.

5.6.4. Ielādes sagatavošanas sistēmas (ķīmiskā apmaiņa).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas augstas tīrības pakāpes urāna hlorīda ielādes šķīdumu ražošanai ķīmiskās apmaiņas urāna izotopu atdalīšanas iekārtām.

Paskaidrojums.

Šīs sistēmas sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas aprīkojuma attīrīšanai un galvaniskajiem elementiem urāna U⁶⁺ vai U⁴⁺ reducēšanai līdz U³⁺. Šajās sistēmās iegūst urāna hlorīda šķīdumus, kas satur tikai dažas miljondaļas tādu metāla piemaisījumu kā hroms, dzelzs, vanādijs, molibdēns un citu katjonu, kas ir divvērtīgi vai ar augstāku vērtību. Pie materiāliem, no kuriem izgatavo daļas augstas tīrības pakāpes U³⁺ pārstrādes sistēmām, pieder stikls, fluoroglekļa polimēri, polifenilsulfāts vai ar plastmasu pārklāts poliētera sulfons un ar sveķiem piesūcināts grafīts.

5.6.5. Urāna oksidēšanas sistēmas (ķīmiskā apmaiņa).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas U³⁺ oksidēšanai līdz U⁴⁺ atkārtotai ievadei urāna izotopu atdalīšanas kaskādē ķīmiskās apmaiņas bagātināšanas procesā.

Paskaidrojums.

Šajās sistēmās var būt tāds aprīkojums kā:

a) aprīkojums, kurā hlors un skābeklis saskaras ar ūdens efluentu, kas plūst no izotopu atdalīšanas aprīkojuma, un ekstrahē U⁴⁺ novirzītajā organiskajā plūsmā, kas atgriežas no kaskādes produkta gala;

b) aprīkojums, ar ko atdala ūdeni no sālsskābes, lai ūdeni un koncentrēto sālsskābi attiecīgajās vietās var atkārtoti ievadīt procesā.

5.6.6. Ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi/adsorbenti (jonu apmaiņa).

Ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi vai adsorbenti, kas speciāli paredzēti vai sagatavoti urāna bagātināšanai jonu apmaiņas procesā, to skaitā porozi sašūti sveķi un/vai membrānas, kurās aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas ir tikai inertas porainas nesējvirsmas un citas piemērotas formas kompozītu struktūras, to skaitā daļiņas vai šķiedras. Šo jonu apmaiņas sveķu/adsorbentu diametrs ir 0,2 mm vai mazāks, un tiem jābūt ķīmiski izturīgiem pret koncentrētiem sālsskābes šķīdumiem un fizikāli pietiekami izturīgiem, lai nesadalītos apmaiņas kolonnās. Sveķi/adsorbenti ir speciāli paredzēti tam, lai sasniegtu ļoti ātru urāna izotopu apmaiņas kinētiku (apmaiņas ātruma puslaiks mazāks par 10 sekundēm) un spētu darboties temperatūras intervālā no 100 °C līdz 200 °C.

5.6.7. Jonu apmaiņas kolonnas (jonu apmaiņa).

Cilindriskas kolonnas, kuru diametrs ir lielāks par 1000 mm, kuras paredzētas jonu apmaiņas sveķu/adsorbenta pildījuma slāņu saturēšanai un balstīšanai un kuras ir speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna bagātināšanai jonu apmaiņas procesā. Šīs kolonnas izgatavo no tādiem materiāliem (kā titāns vai fluoroglekļa plastmasas), kas ir izturīgi pret koncentrētu sālsskābes šķīdumu koroziju, vai aizsargā ar tiem, un tās spēj darboties temperatūras intervālā no 100 °C līdz 200 °C un ar spiedienu virs 0,7 MPa (102 psi).

5.6.8. Jonu apmaiņas atteces sistēmas (jonu apmaiņa).

a) speciāli konstruētas vai sagatavotas ķīmiskās vai elektroķīmiskās reducēšanas sistēmas jonu apmaiņas urāna bagātināšanas kaskādēs lietotā(–o) ķīmiskās reducēšanas reaģenta(–u) reģenerēšanai;

b) speciāli konstruētas vai sagatavotas ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas sistēmas jonu apmaiņas urāna bagātināšanas kaskādēs lietotā(–o) ķīmiskās oksidēšanas reaģenta(–u) reģenerēšanai.

Paskaidrojums.

Jonu apmaiņas bagātināšanas procesā par reducēšanas katjonu var lietot, piemēram, trīsvērtīgu titānu (Ti³⁺), un tādā gadījumā reducēšanas sistēmā reģenerē Ti³⁺, reducējot Ti⁴⁺. Šajā procesā par oksidantu var lietot, piemēram, trīsvērtīgu dzelzi (Fe³⁺), un tādā gadījumā oksidēšanas sistēmā reģenerē Fe^3+, oksidējot Fe²⁺.

5.7. Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lāzera bagātināšanas iekārtām.

Ievada piezīme.

Esošās sistēmas, kas paredzētas bagātināšanas procesiem, izmantojot lāzerus, iedala divās kategorijās: sistēmas, kurās procesa vide ir atomārā urāna tvaiks, un sistēmas, kurās procesa vide ir urāna savienojuma tvaiks. Šādu procesu kopējā nomenklatūrā ietilpst: pirmā kategorija – ato­mārā tvaika izotopu atdalīšana ar lāzeru (ALVIS vai SILVA); otrā kategorija – molekulāro izotopu atdalīšana ar lāzeru (MLIS vai MOLIS) – un ķīmiska reakcija ar selektīvu izotopu lāzera aktivēšanu (CRISLA). Lāzera bagātināšanas iekārtu sistēmās, aprīkojumā un sastāvdaļās ietilpst:

a) urāna metāla tvaika ielādes ierīces (selektīvai fotojonizēšanai) vai urāna savienojuma tvaika padeves ierīces (fotojonizēšanai vai ķīmiskai aktivēšanai);

b) ierīces bagātinātā un noplicinātā urāna metāla produkta un atlikumu savākšanai pirmajā kategorijā un ierīces disociēto vai izreaģējušo savienojumu produkta un neskartās vielas atlikumu savākšanai otrajā kategorijā;

c) tehnoloģiskās lāzeru sistēmas selektīvai 235. tipa urāna izotopa ierosināšanai, un d) ielādes sagatavošanas un produkta pārveides aprīkojums. Tā kā urāna atomu un savienojumu spektroskopija ir sarežģīta, var būt jāizmanto jebkura no pieejamām lāzera tehnoloģijām.

Paskaidrojums.

Daudzas no šajā punktā iekļautajām vienībām tieši saskaras ar urāna metāla tvaiku, šķidru urānu vai tehnoloģisko gāzi, kas sastāv no UF₆ vai UF₆ un citu gāzu maisījuma. Visas virsmas, kas saskaras ar urānu vai UF₆, ir pilnīgi izgatavotas no koroziju izturīgiem materiāliem vai aizsargātas ar tiem. Punktā, kas attiecas uz lāzera bagātināšanas vienībām, pie materiāliem, kuri ir izturīgi pret urāna metāla tvaika, šķidrā urāna vai urāna sakausējumu izraisīto koroziju, pieder ar itriju pārklāts grafīts un tantals; un pie materiāliem, kas ir izturīgi pret UF₆ izraisīto koroziju, pieder varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kuri satur vismaz 60 % niķeļa, un pilnīgi fluorēti ogļūdeņražu polimēri.

5.7.1. Urāna tvaicēšanas sistēmas (AVLIS).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna tvaicēšanas sistēmas, kurās ir lieljaudas stripinga vai skenēšanas elektronstaru lielgabali ar mērķī nonākošo jaudu virs 2,5 kW/cm.

5.7.2. Šķidrā urāna metāla apstrādes sistēmas (AVLIS).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas šķidrā metāla apstrādes sistēmas urāna vai urāna sakausējumu apstrādei, kuras sastāv no tīģeļiem un tīģeļu dzesēšanas aprīkojuma.

Paskaidrojums.

Šīs sistēmas tīģeļus un citas daļas, kas saskaras ar urānu un urāna sakausējumiem, izgatavo no materiāliem, kuriem ir piemērota izturība pret koroziju un karstumu, vai aizsargā ar tiem. Pie piemērotiem materiāliem pieder tantals, ar itriju pārklāts grafīts, ar citu retzemju metālu oksīdiem vai to maisījumiem pārklāts grafīts.

5.7.3. Urāna metāla produkta un atlikumu kolektoru bloki (AVLIS).

Speciāli konstruēti produkta un atlikumu kolektoru bloki urāna metālam šķidrā vai cietā formā.

Paskaidrojums.

Sastāvdaļas šiem blokiem izgatavo no materiāliem, kas ir izturīgi pret urāna metāla tvaika vai šķidrā urāna koroziju un karstumu (piemēram, ar itriju pārklāts grafīts vai tantals), vai aizsargā ar šiem materiāliem, un to starpā var būt caurules, vārsti, savienotājelementi, teknes, ielādes pievadi, siltummaiņi un kolektoru plates atdalīšanai ar magnētiskām, elektrostatiskām vai citām metodēm.

5.7.4. Separatoru korpusi (AVLIS).

Speciāli konstruēti vai sagatavoti cilindriski vai taisnstūrveida trauki, kuros ir urāna metāla tvaika avots, elektronstaru lielgabals un produkta un atlikumu kolektori.

Paskaidrojums.

Šiem korpusiem ir daudzas pieslēgvietas elektroenerģijas un ūdens ielādes pievadiem, vakuumsūkņu savienojumiem un diagnostikas un kontroles ierīcēm, kā arī lāzera staru logi. Tās ir atveramas un aizveramas, lai var pārbaudīt iekšējās sastāvdaļas.

5.7.5. Virsskaņas izplešanās sprauslas (MLIS).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas virsskaņas izplešanās sprauslas UF₆ un nesējgāzes maisījumu dzesēšanai līdz 150 K vai zemākai temperatūrai, kas ir izturīgas pret UF₆ izraisīto koroziju.

5.7.6. Urāna pentafluorīda produkta kolektori (MLIS).

Speciāli konstruēti vai sagatavoti urāna pentafluorīda (UF₅) cietās fāzes produkta kolektori, kas sastāv no filtra, trieciena vai ciklona tipa kolektoriem vai to kombinācijām un kas izgatavoti no materiāliem, kuri ir izturīgi pret UF₅/UF₆ vidi.

5.7.7. UF₆/nesējgāzes kompresori (MLIS).

Speciāli konstruēti vai sagatavoti kompresori UF₆/nesējgāzes maisījumiem un paredzēti ilglaicīgai darbībai UF₆ vidē. Šo kompresoru sastāvdaļas, kas saskaras ar tehnoloģisko gāzi, izgatavo no materiāliem, kuri ir izturīgi pret UF₆ koroziju, vai aizsargā ar tiem.

5.7.8. Rotora vārpstas blīves (MLIS).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas rotora vārpstas blīves ar blīves ielādes un blīves izvada pieslēgumiem, kas paredzētas, lai noblīvētu vārpstu, kura savieno kompresora rotoru ar piedziņas motoru tā, lai droši izslēgtu tehnoloģiskās gāzes noplūdi vai gaisa vai blīvētājgāzes ieplūdi kompresora iekšējā kamerā, kas piepildīta ar UF₆/nesējgāzes maisījumu.

5.7.9. Fluorēšanas sistēmas (MLIS).

Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas UF₅ (cietā fāze) fluorēšanai par UF₆ (gāzveida fāze).

Paskaidrojums.

Šīs sistēmas ir paredzētas savāktā UF₅ pulvera fluorēšanai par UF₆, ko pēc tam savāc produkta traukos vai ielādei pārnes uz MLIS blokiem papildu bagātināšanai. Vienā gadījumā fluorēšanas reakciju var izdarīt izotopu atdalīšanas sistēmā, lai reakcija notiek tieši produkta kolektoros, no kurienes arī savāc produktu. Otrā gadījumā UF₅ pulveri no produkta kolektoriem var izņemt/pārnest piemērotā reakcijas traukā (piemēram, virstošā slāņa reaktorā, gliemežkonveijera reaktorā vai liesmas kolonnā) fluorēšanai. Abos gadījumos izmanto aprīkojumu, kas paredzēts fluora (vai citu piemērotu fluorēšanas reaģentu) pārnešanai un UF₆ savākšanai un pārnešanai.

5.7.10. UF₆ masspektrometri/jonu avoti (MLIS).

Speciāli konstruēti vai sagatavoti magnētiskie vai četrpolu masspektrometri, ar ko var nepārtraukti ņemt ielādes, produkta vai atlikumu paraugus no UF₆ gāzes plūsmām un kam ir visi šie raksturlielumi:

1. Vienas vienības izšķirtspēja atommasas vienībai, kas pārsniedz 320;

2. Jonu avoti, kas izgatavoti no nihroma vai monela, pārklāti ar to vai niķelēti;

3. Elektronu apšaudes jonizācijas avoti;

4. Izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

5.7.11. Ielādes sistēmas/produkta un atlikumu izvades sistēmas (MLIS).

No UF₆ koroziju izturīgiem materiāliem izgatavotas vai ar tiem aizsargātas, speciāli konstruētas vai sagatavotas bagātināšanas iekārtu tehnoloģiskās sistēmas vai aprīkojums, tostarp:

a) ielādes autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF₆ ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b) desublimatori (vai izsaldētāji), ko lieto UF₆ izdalīšanai no bagātināšanas procesa un pēc tam pārnešanai uz uzkarsēšanu;

c) sašķidrināšanas vai sacietināšanas stacijas, kurās UF₆ izdala no bagātināšanas procesa, saspiežot un pārveidojot UF₆ šķidrā vai cietā formā;

d) produkta vai atlikumu stacijas, ko izmanto UF₆ pildīšanai traukos.

5.7.12. UF₆/nesējgāzes atdalīšanas sistēmas (MLIS).

Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₆ atdalīšanai no nesējgāzes. Nesējgāze var būt slāpeklis, argons vai cita gāze.

Paskaidrojums.

Šajās sistēmās var būt tāds aprīkojums kā:

a) kriogēnie siltummaiņi vai krioseparatori, kas var sasniegt –120 °C vai zemāku temperatūru; vai

b) kriogēnās saldēšanas bloki, kas var sasniegt –120 °C vai zemāku temperatūru; vai

c) UF₆ izsaldētāji, kas var sasniegt –20 °C vai zemāku temperatūru.

5.7.13. Lāzeru sistēmas (AVLIS, MLIS un CRISLA).

Lāzeri vai lāzeru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna izotopu atdalīšanai.

Paskaidrojums.

Lāzeru sistēma AVLIS procesam parasti sastāv no diviem lāzeriem: vara tvaika lāzera un krāsvielu lāzera. Lāzeru sistēma MLIS procesam parasti sastāv no CO₂ vai eksimēru lāzera un daudzceļu kivetes ar rotējošiem spoguļiem abos galos. Abu procesu lāzeriem vai lāzeru sistēmām vajadzīgs frekvenču spektra stabilizators nepārtrauktai ilgstošai darbībai.

5.8. Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lietošanai bagātināšanas iekārtās ar plazmas atdalīšanu.

Ievada piezīme.

Plazmas atdalīšanas procesā urāna jonu plazma plūst caur elektrisko lauku, kas iestatīts uz U–235 jonu rezonanses frekvenci, lai tie galvenokārt absorbē enerģiju un palielina savu spirālveida orbītu diametru. Jonus ar liela diametra ceļu nofiltrē, lai iegūtu produktu, kas bagātināts ar U–235. Plazma, ko iegūst, jonizējot urāna tvaiku, ir vakuuma kamerā ar stipru magnētisko lauku, kuru rada supravadošs magnēts. Pie procesa galvenajām tehnoloģiskajām sistēmām pieder urāna plazmas ģenerēšanas sistēma, atdalītājs ar supravadošu magnētu un metāla atdalīšanas sistēmas produkta un atlikumu savākšanai.

5.8.1. Mikroviļņu enerģijas avoti un antenas.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti mikroviļņu enerģijas avoti un antenas jonu ražošanai vai paātrināšanai, kam ir šādi raksturlielumi: frekvence, kura pārsniedz 30 GHz un vidējā jonu ražošanas izejas jauda, kas pārsniedz 50 kW.

5.8.2. Jonu ierosas spoles.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas radio frekvences jonu ierosas spoles frekvencēm virs 100 kHz ar vidējo jaudu virs 40 kW.

5.8.3. Urāna plazmas ģeneratoru sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas urāna plazmas ģenerēšanai, kurā var būt lieljaudas stripinga vai skenēšanas elektronstaru lielgabali ar mērķī nonākošo jaudu virs 2,5 kW/cm.

5.8.4. Šķidrā urāna metāla apstrādes sistēmas.

Speciāli konstruētas vai sagatavotas šķidrā metāla apstrādes sistēmas urāna vai urāna sakausējumu apstrādei, kuras sastāv no tīģeļiem un tīģeļu dzesēšanas aprīkojums.

Paskaidrojums.

Tīģeļus un citas šīs sistēmas daļas, kas saskaras ar urānu vai urāna sakausējumiem, izgatavo no materiāliem, kuriem ir atbilstoša izturība pret koroziju un karstumu, vai aizsargā ar tādiem materiāliem. Pie piemērotiem materiāliem pieder tantals, ar itriju pārklāts grafīts, ar citu retzemju metālu oksīdiem vai to maisījumiem pārklāts grafīts.

5.8.5. Urāna metāla produkta un atlikumu kolektora bloki.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti produkta un atlikumu kolektora bloki, kas paredzēti urāna metālam cietā formā. Šos kolektora blokus izgatavo no materiāliem, kas ir izturīgi pret karstumu un urāna tvaika koroziju, piemēram, no grafīta, kurš pārklāts ar itriju, vai no tantala vai aizsargā ar tiem.

5.8.6. Separatoru korpusi.

Cilindriski trauki, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai bagātināšanas iekārtās ar plazmas atdalīšanu, lai saturētu urāna plazmas avotu, ar radiofrekvences ierosas spoli un ar produkta un atlikumu kolektoriem.

Paskaidrojums.

Šiem korpusiem ir daudzas pieslēgvietas elektroenerģijas ielādes pievadiem, difūzijas sūkņu savienojumiem un diagnostikas un kontroles ierīcēm. Tās ir atveramas un aizveramas, lai var pārbaudīt iekšējās sastāvdaļas, un izgatavotas no tāda piemērota nemagnētiska materiāla kā nerūsējošais tērauds.

5.9. Speciāli konstruētas vai sagatavotas sistēmas, aprīkojums un sastāvdaļas lietošanai elektromagnētiskās bagātināšanas iekārtās.

Ievada piezīme.

Elektromagnētiskajā procesā urāna metāla jonus, ko iegūst, jonizējot ielādēto sāli (parasti UCl₄), paātrina un laiž caur magnētisko lauku, kurš dažādu izotopu jonus novada pa dažādiem ceļiem. Pie elektromagnētiskā izotopu separatora sastāvdaļām pieder: magnētiskais lauks izotopu jonu kūļa novirzīšanai/atdalīšanai, jonu avots ar paātrināšanas sistēmu un atdalīto jonu kolektoru sistēma. Pie procesa palīgsistēmām pieder magnēta elektroapgādes sistēma, jonu avota augstsprieguma elektroapgādes sistēma, vakuuma sistēma un kompleksas ķīmiskās apstrādes sistēmas produkta ražošanai un sastāvdaļu tīrīšanai/pārstrādei.

5.9.1. Elektromagnētiskie izotopu separatori.

Elektromagnētiskie izotopu separatori ir speciāli konstruēti vai sagatavoti urāna izotopu atdalīšanai, un pie to aprīkojuma un sastāvdaļām pieder:

a) jonu avoti.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti atsevišķi vai salikti jonu avoti, kas sastāv no tvaika avota, jonizētāja un kūļa paātrinātāja un kas izgatavoti no tādiem piemērotiem materiāliem kā grafīts, nerūsējošais tērauds vai varš, un kas var nodrošināt 50 mA vai lielāku kopējo jonu kūļa strāvu;

b) jonu kolektori.

Kolektoru plates, kas sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un kas speciāli konstruētas vai sagatavotas bagātinātā un noplicinātā urāna jonu kūļu savākšanai, un kas ir izgatavotas no tādiem piemērotiem materiāliem kā grafīts vai nerūsējošais tērauds;

c) vakuuma korpusi.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti elektromagnētisko urāna separatoru vakuuma korpusi, kas izgatavoti no tādiem piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem kā nerūsējošais tērauds un paredzēti darbam ar 0,1 Pa vai zemāku spiedienu;

Paskaidrojums.

Korpusi ir speciāli konstruēti, lai saturētu jonu avotus, kolektoru plates un ar ūdeni dzesējamus pārklājumus, un tiem var pieslēgt difūzijas sūkņus, kā arī tie ir atverami un aizverami, lai var izņemt un no jauna uzstādīt minētās sastāvdaļas.

d) magnēta poli.

Speciāli konstruēti vai sagatavoti magnēta poli, kuru diametrs ir lielāks par 2 mm un kurus lieto, lai elektromagnētiskajā izotopu separatorā uzturētu nemainīgu magnētisko lauku un pārnestu magnētisko lauku starp blakus esošiem separatoriem.

5.9.2. Augstsprieguma elektroapgāde.

Speciāli konstruēta vai sagatavota jonu avotu augstsprieguma elektroapgāde, kam ir visi šie raksturlielumi: spēja nepārtraukti darboties, vismaz 20000 V izejas spriegums, vismaz 1 A izejas strāva un sprieguma regulējamība, kura ir augstāka par 0,01 % astoņās stundās.

5.9.3. Magnēta elektroapgāde.

Speciāli konstruēta vai sagatavota magnēta lieljaudas līdzstrāvas elektroapgāde, kam ir visi šie raksturlielumi: spēja nepārtraukti ražot vismaz 500 A izejas strāvu ar vismaz 100 V spriegumu un strāvas vai sprieguma regulējamību, kura ir augstāka par 0,01 % astoņās stundās.

6. IEKĀRTAS SMAGĀ ŪDENS, DEITĒRIJA UN DEITĒRIJA SAVIENOJUMU RAŽOŠANAI UN TĀM PAREDZĒTAIS APRĪKOJUMS

Ievada piezīme.

Smago ūdeni var iegūt dažādos procesos. Tomēr ir divi procesi, kuru rūpnieciskā lietderība ir pierādīta: ūdens – sērūdeņraža apmaiņas process (GS process) un amonjaka – ūdeņraža apmaiņas process.

GS process pamatojas uz ūdeņraža un deitērija apmaiņu starp ūdeni un sērūdeņradi vairākās kolonnās, kuras darbina ar aukstu augšējo sekciju un karstu apakšējo sekciju. Ūdens plūst pa kolonnām uz leju, bet sērūdeņraža gāze cirkulē no kolonnas apakšas uz augšu. Gāzes un ūdens sajaukšanos veicina ar perforētām plātēm. Deitērijs zemā temperatūrā migrē uz ūdeni un augstā temperatūrā uz sērūdeņradi. Gāzi vai ūdeni, kas bagātināts ar deitēriju, izdala no pirmās pakāpes kolonnām karstās un aukstās sekcijas savienojumā un procesu atkārto nākamās pakāpes kolonnās. Pēdējās pakāpes produktu, ūdeni, kas līdz 30 % bagātināts ar deitēriju, novada uz destilācijas bloku, lai iegūtu reaktora kvalitātes smago ūdeni, tas ir, 99,75 % deitērija oksīdu.

Amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā deitēriju var ekstrahēt no sintēzes gāzes, tai saskaroties ar šķidru amonjaku katalizatora klātbūtnē. Sintēzes gāzi ievada apmaiņas kolonnās un amonjaka konverterā. Kolonnās gāze plūst no apakšas uz augšu, bet šķidrais amonjaks plūst no augšas uz leju. Deiteriju izdala no ūdeņraža sintēzes gāzē un koncentrē amonjakā. Pēc tam amonjaks ieplūst amonjaka krekinga iekārtā kolonnas apakšā, bet gāze ieplūst amonjaka konverterā kolonnas augšā. Bagātināšana turpinās nākamajās pakāpēs, un beigu destilēšanā iegūst reaktora kvalitātes smago ūdeni. Sintēzes gāzes ielādi var nodrošināt ar amonjaka iekārtu, kas savukārt var būt konstruēta saistībā ar smagā ūdens amonjaka – ūdeņraža apmaiņas iekārtu. Amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā par deitērija ielādes avotu var lietot arī parasto ūdeni.

Daudzas no galvenā aprīkojuma vienībām smagā ūdens ražošanas iekārtām, kurās izmanto GS vai amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesus, ir kopējas vairākiem ķīmiskās un naftas rūpniecības segmentiem. Īpaši tas attiecas uz nelielām iekārtām, kurās izmanto GS procesu. Tomēr maz ir tādu vienību, kuras ir pieejamas gatavas. GS un amonjaka – ūdeņraža procesos paaugstinātā spiedienā jāapstrādā lieli daudzumi ugunsnedrošu, korozīvu un toksisku šķidrumu. Attiecīgi, nosakot to iekārtu un aprīkojuma ekspluatācijas standartus, kurās izmanto šos procesus, uzmanīgi jāizraugās materiāli un specifikācijas, lai nodrošinātu ilgu darbmūžu ar augstu drošuma un izturības koeficientu. Vēriena izraudzīšana ir galvenokārt ekonomikas un vajadzības funkcija. Tāpēc lielu daļu aprīkojuma vienību sagatavo pēc pircēja prasībām.

Beidzot, abu – GS un amonjaka – ūdeņraža apmaiņas – procesu aprīkojuma vienības, kas atsevišķi nav speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, var samontēt sistēmās, kuras ir speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai. Katalizatora ražošanas sistēma, ko izmanto amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā, un ūdens destilēšanas sistēmas, kuras izmanto smagā ūdens galīgajai koncentrēšanai līdz reaktora kvalitātei, attiecīgi katrā procesā ir šādu sistēmu piemēri.

Pie aprīkojuma vienībām, kas ir speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai ūdens – sērūdeņraža apmaiņas procesā vai amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā, pieder:

6.1. Ūdens – sērūdeņraža apmaiņas kolonnas.

Apmaiņas kolonnas, kuras izgatavotas no smalkgraudaina oglekļa tērauda (piemēram, ASTM A516) un kuru diametrs ir no 6 m (20 collām) līdz 9 m (39 collām), un kuras spēj darboties ar vismaz 2 MPa (300 psi) spiedienu un ar vismaz 6 mm korozijas pielaidi un ir speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai ūdens – sērūdeņraža apmaiņas procesā.

6.2. Pūtēji un kompresori.

Vienfāzes zemie (tas ir, 0,2 MPa vai 30 psi) centrbēdzes pūtēji vai kompresori sēr­ūdeņraža gāzes (tas ir, gāzes, kas satur vairāk nekā 70 % H₂S) cirkulēšanai, kuri speciāli konstruēti vai sagatavoti smagā ūdens ražošanai ūdens – sērūdeņraža apmaiņas procesā. Šo pūtēju vai kompresoru caurlaides spēja ir vismaz 56 m³/sekundē (120000SCFM), darbojoties ar vismaz 1,8 MPa (260 psi) nosūkšanas spiedienu, un tiem ir blīves, kas paredzētas darbam ar slapju H2S.

6.3. Amonjaka –ūdeņraža apmaiņas kolonnas.

Amonjaka – ūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru augstums ir vismaz 35 m (114,3 pēdas), diametrs no 1,5 m (4,9 pēdas) līdz 2,5 m (8,2 pēdas) un kuras var darboties ar spiedienu, kas pārsniedz 15 MPa (2225 psi), un kuras ir speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā. Šīm kolonnām ir arī vismaz viena aksiāla atvere ar atloku, kuras diametrs ir vienāds ar cilindriskās daļas diametru un pa kuru var ielikt vai izņemt kolonnas iekšējās sastāvdaļas.

6.4. Kolonnu iekšējās sastāvdaļas un pakāpju sūkņi.

Kolonnu iekšējās sastāvdaļas un pakāpju sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti kolonnām, kurās smago ūdeni iegūst amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā. Pie kolonnu iekšējām sastāvdaļām pieder speciāli konstruēti pakāpju kontaktori, kas veicina ciešu gāzes/šķidruma saskari. Pie pakāpju sūkņiem pieder speciāli konstruēti iegremdējamie sūkņi šķidrā amonjaka cirkulēšanai saskares pakāpē pakāpju kolonnās.

6.5. Amonjaka krekinga iekārtas.

Amonjaka krekinga iekārtas darbam ar vismaz 3 MPa (450 psi) spiedienu, kas konstruētas smagā ūdens ražošanai amonjaka–ūdeņraža apmaiņas procesā.

6.6. Infrasarkanās absorbcijas analizatori.

Infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj veikt nepārtrauktu ūdeņraža/deitērija attiecības analīzi, ja deitērija koncentrācija ir vismaz 90 %.

6.7. Katalītiskie degļi.

Katalītiskie degļi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti bagātinātas deitērija gāzes pārveidei smagajā ūdenī amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesā.

7. IEKĀRTAS URĀNA PĀRVEIDEI UN APRĪKOJUMS, KAS TĀM SPECIĀLI KONSTRUĒTS VAI SAGATAVOTS

Ievada piezīme.

Urāna pārveides iekārtas un sistēmas var vienreiz vai vairākkārtīgi pārveidot vienu urāna ķīmisko savienojumu par citu, to skaitā urāna rūdas koncentrātus pārveidot par UO₃, UO₃ pārveidot par UO₂, urāna oksīdus pārveidot par UF₄ vai UF₆, UF₄ pārveidot par UF₆, UF₆ pārveidot par UF₄, UF₄ pārveidot par urāna metālu un urāna fluorīdus pārveidot par UO₂. Daudzas no galvenā aprīkojuma vienībām urāna pārveides iekārtām ir kopējas vairākiem ķīmiskās pārstrādes segmentiem. Piemēram, pie to veidu aprīkojuma, ko izmanto šajos procesos, var piederēt kurtuves, rotācijas krāsnis, virstošā slāņa reaktori, liesmas kolonnas, šķidruma centrifūgas, destilācijas kolonnas un šķidruma – šķidruma ekstrakcijas kolonnas. Tomēr maz ir tādu vienību, kuras ir pieejamas gatavas, daudzas sagatavo pēc pircēja prasībām un specifikācijām. Dažos gadījumos ir vajadzīgi īpaši projektēšanas un izgatavošanas apsvērumi, kas attiecas uz dažu apstrādājamo ķimikāliju (HF, F₂, CIF₃, un urāna fluorīdu) korozīvajām īpašībām. Beidzot, jāatzīmē, ka visos urāna pārveides procesos aprīkojuma vienības, kas atsevišķi nav speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna pārveidei, var samontēt sistēmās, kuras ir speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna pārveidei.

7.1. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna rūdas koncentrātu pārveidei par UO₃.

Paskaidrojums.

Urāna rūdas koncentrātus var pārveidot par UO₃, vispirms izšķīdinot rūdu slāpekļskābē un ekstrahējot attīrītu uranilnitrātu ar tādu šķīdinātāju kā tributilfosfātu. Pēc tam uranilnitrātu pārveido par UO₃ vai nu, koncentrējot un denitrējot, vai, neitralizējot ar gāzveida amonjaku, lai, pēc tam filtrējot, žāvējot un kalcinējot, iegūtu amonija diuranātu.

7.2. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UO₃ pārveidei par UF₆.

Paskaidrojums.

UO₃ var tieši pārveidot par UF₆ fluorējot. Procesam ir vajadzīgs fluora gāzes vai hlora trifluorīda avots.

7.3. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UO₃ pārveidei par UO₂.

Paskaidrojums.

UO₃ var pārveidot par UO₂, reducējot UO₃ ar krekinga amonjaka gāzi vai ūdeņradi.

7.4. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UO₂ pārveidei par UF₄.

Paskaidrojums.

UO₂ var pārveidot par UF₄ UO₂ reakcijā ar fluorūdeņradža gāzi (HF) 300 – 500 °C temperatūrā.

7.5. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₄ pārveidei par UF₆.

Paskaidrojums.

UF₄ pārveido par UF₆ eksotermiskā reakcijā ar fluoru kolonnas reaktorā. UF₆ kondensē no karstajām efluenta gāzēm, efluenta plūsmu laižot caur izsaldētāju, kas atdzesēts līdz –10 °C. Procesam ir vajadzīgs fluora gāzes avots.

7.6. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₄ pārveidei par urāna metālu.

Paskaidrojums.

UF₄ pārveido par urāna metālu, reducējot ar magniju (lielos daudzumos) vai kalciju (mazos daudzumos). Reakciju izdara tādā temperatūrā, kas ir virs urāna kušanas punkta (1130 °C).

7.7. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₆ pārveidei par UO₂.

Paskaidrojums.

UF₆ var pārveidot par UO₂ vienā no trijiem procesiem. Pirmajā UF₆ reducē un hidrolizē par UO₂ ar ūdeņradi un tvaiku. Otrajā UF₆ hidrolizē, šķīdinot ūdenī, izgulsnētajam amonija diuranātam pievienojot amonjaku un diuranātu reducējot par UO₂ ar ūdeņradi 820 °C temperatūrā. Trešajā procesā gāzveida UF₆, CO₂ un NH₃ apvieno ūdenī, izgulsnējot amonija uranilkarbonātu. Amonija uranilkarbonātu apvieno ar tvaiku un ūdeņradi 500 – 600 °C temperatūrā, lai iegūtu UO₂.

UF₆ bieži pārveido par UO₂ degvielas ražošanas iekārtas pirmajā pakāpē.

7.8. Sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas UF₆ pārveidei par UF₄.

Paskaidrojums.

UF₆ pārveido par UF₄, reducējot ar ūdeņradi.

III pielikums

Ciktāl šajā protokolā noteiktie pasākumi ir saistīti ar Kopienas deklarēto kodolmateriālu, un, neskarot šā protokola 1. pantu, aģentūrai un Kopienai jāsadarbojas, lai atvieglotu minēto pasākumu izpildi, un jānovērš nevajadzīga darbību dublēšana.

Kopienai jāsniedz aģentūrai informācija, kas attiecas uz materiāla pārnesi no katras valsts uz citu Kopienas dalībvalsti mērķiem, kas ir vai nav saistīti ar kodolenerģijas izmantošanu, un uz šādu pārnesi uz katru valsti no citas Kopienas dalībvalsts, kura atbilst informācijai, kas saskaņā ar 2. panta a) punkta vi) apakšpunkta b) punktu un saskaņā ar 2. panta a) punkta vi) apakšpunkta c) punktu jāsniedz attiecībā uz tādas izejvielas eksportu un importu, kura nav sasniegusi tādu sastāvu un tīrību, kas piemērota degvielas ražošanai vai bagātināšanai ar izotopiem.

Katrai valstij jāsniedz aģentūrai informācija, kas attiecas uz pārnesi uz citu Kopienas dalībvalsti vai no tās un kas atbilst informācijai par norādīto aprīkojumu un kodolmateriālu, kuru nelieto ar kodol­enerģijas izmantošanu saistītiem mērķiem un kuri iekļauti šā protokola II pielikumā, un par kuriem informācija attiecībā uz eksportu, jāsniedz saskaņā ar 2. panta a) punkta ix) apakšpunkta a) punktu un pēc īpaša aģentūras pieprasījuma saskaņā ar 2. panta a) punkta ix) apakšpunkta b) punktu attiecībā uz importu.

Arī attiecībā uz Kopīgo pētniecības centru Kopienai jāveic pasākumi, kas šajā protokolā noteikti valstīm, pēc vajadzības cieši sadarbojoties ar valsti, kuras teritorijā ir centra institūts.

Sadarbības komiteja, kas izveidota saskaņā ar drošības līguma 26. pantā minētā protokola 25. panta a) punktu, jāpaplašina, lai tajā var piedalīties valstu pārstāvji un lai tā var pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kuri izriet no šā protokola.

Tikai šā protokola izpildes nolūkos un, neskarot attiecīgo Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci un atbildību, katrai valstij, kas nolemj uzticēt Eiropas Kopienu Komisijai tādu konkrētu noteikumu izpildi, par kuriem saskaņā ar šo protokolu atbild valstis, par to ar pavadvēstuli jāinformē pārējās protokola līgumslēdzējas puses. Eiropas Kopienu Komisijai jāinformē pārē­jās protokola līgumslēdzējas puses par to, ka tā akceptē šādus lēmumus.